Likumprojekts
Grozījumi Medību likumā
Izdarīt Medību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 17.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:
1. Izslēgt 22.panta otro un trešo daļu.
2. Papildināt
pārejas noteikumus ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:
"6. Ja medību platības atrodas
Gaujas, Slīteres vai Ķemeru nacionālā parka vai arī Teiču, Krustkalnu, Grīņu
vai Moricsalas dabas rezervāta teritorijā, attiecīgās teritorijas
administrācija izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka
sezonas kartes medniekiem līdz 2008.gada 31.martam.
7. Gaujas, Slīteres un Ķemeru nacionālā parka un Teiču
dabas rezervāta administrācija limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas
veidlapas un mednieka sezonas kartes līdz 2008.gada 31.martam saņem no Valsts
meža dienesta un divu mēnešu laikā pēc 2007./2008.gada medību sezonas beigām
iesniedz Valsts meža dienestā informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, kā arī
nodod Valsts meža dienestam neizlietotās medību atļaujas un anulē medniekiem
neizsniegtās mednieka sezonas kartes."
Zemkopības ministra vietā
vides ministrs
R.Vējonis
Likumprojekta Grozījumi Medību likumā
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts
ir vajadzīgs |
|||||||||||
1. Pašreizējās
situācijas raksturojums |
Ar LR Saeimas 08.07.2003. Medību likuma (turpmāk Medību likums) 22.panta pirmo daļu ir noteikts, ka Valsts meža dienests atbilstoši limitam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem, bet ar 22.panta otro daļu ir noteikti īpaši nosacījumi īpaši aizsargājamo teritoriju administrācijām, proti, ja medību platības ietilpst nacionālā parka vai dabas rezervāta teritorijā, attiecīgā administrācija izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem. Sakarā ar to, ka bieži vien viena medību iecirkņa teritorija atrodas gan aizsargājamā teritorijā, gan ārpus tās, tad, īstenojot iepriekš minētās Medību likuma normas, tika konstatēts, ka šis pakalpojums ir neefektīvs, jo medību tiesību lietotājiem, lai saņemtu medību atļaujas medīšanai vienā medību iecirknī, jāvēršas divās valsts institūcijās. Situāciju sarežģī arī tas, ka nav iespējams noteikt, cik medību atļaujas izsniegs īpaši aizsargājamo teritoriju administrācija un cik Valsts meža dienests. No Medību likuma
22.panta pirmās un otrās daļas izriet, ka par vienām un tām pašām funkcijām
atbildīgas divas valsts institūcijas un līdz ar to notiek valsts institūciju
funkciju dublēšanās, kas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma mērķa
par demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts
pārvaldi īstenošanu, kā arī ar deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto
darbību attiecībā uz valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitātes
uzlabošanu un lēmuma pieņemšanas procedūras vienkāršošanu |
||||||||||
2. Normatīvā akta
projekta būtība |
Likumprojekts paredz izslēgt normu, kas nosaka nacionālā parka vai dabas rezervāta administrācijas tiesības izsniegt medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem, ja medību platības ietilpst administrāciju pārraudzībā esošajā teritorijā, kā arī ar šo normu saistīto normu, kas nosaka, ka nacionālo parku un dabas rezervātu administrācijas limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas veidlapas un mednieka sezonas kartes saņem no Valsts meža dienesta un divu mēnešu laikā pēc medību sezonas beigām iesniedz Valsts meža dienestam informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, kā arī nodod Valsts meža dienestam neizlietotās medību atļaujas un anulē medniekiem neizsniegtās mednieka sezonas kartes. Veicot iepriekš minētos grozījumus tiks atrisinātas visas iepriekš minētās problēmas - tiks novērsta situācija, ka par vienām un tām pašām funkcijām atbildīgas divas valsts institūcijas un līdz ar to novērsta valsts institūciju funkciju dublēšanās, uzlabota sniegtā pakalpojuma efektivitāte un īstenots deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktais attiecībā uz valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un lēmuma pieņemšanas procedūras vienkāršošanu. Likumprojekts paredz noteikt pārejas periodu attiecībā uz medību atļaujas un mednieku sezonas kartes izsniegšanu, nosakot, ka, ja medību platības ietilpst Gaujas, Slīteres vai Ķemeru nacionālajā parkā vai arī Teiču, Krustkalnu, Grīņu vai Moricsalas dabas rezervāta teritorijā, attiecīgā administrācija izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieku sezonas kartes medniekiem līdz 2008.gada 31.martam. Pārejas periods nepieciešams, lai likumprojekts Rāznas nacionālā parka teritorijā stātos spēkā līdz šī gada 1.jūlijam, bet pārējos nacionālajos parkos un dabas rezervātos medību atļaujas un mednieku sezonas kartes izsniegšanu Valsts meža dienests uzsāktu ar 2008.gada 1.aprīli, tas ir ar jaunu medību sezonu. Rāznas nacionālais parks ir izveidots pamatojoties uz LR Saeimas 02.11.2006. Rāznas nacionālā parka likumu un saskaņā ar šī likuma pārejas noteikumu 6.punktu Valsts meža dienests līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod medības regulējošos normatīvajos aktos minētos administratīvos aktus. Nav lietderīgi Rāznas nacionālā parka administrācijai apgūt tādu funkciju veikšanu, kas plānotas nodot atpakaļ Valsts meža dienestam. Līdz ar to svarīgi, lai likumprojekti Grozījumi Medību likumā un Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā stātos spēkā līdz šī gada 1.jūlijam |
||||||||||
3. Cita informācija |
Likumprojekti
Grozījumi Meža likumā, Grozījumi Medību likumā, Grozījumi Rāznas
nacionālā parka likumā un Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā ir
savstarpēji saistīti, tādēļ tie izskatāmi vienotā
paketē |
||||||||||
II. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|||||||||||
1. Ietekme uz
makroekonomisko vidi |
Projekts šo jomu
neskar |
||||||||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Projekts šo jomu neskar |
||||||||||
3. Sociālo seku izvērtējums |
Projekts šo jomu neskar |
||||||||||
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojektam nav negatīva ietekme uz vidi, jo saimniecisko darbību nacionālo parku teritorijā reglamentē nacionālo parku likumi un tiem pakārtotie Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar Medību likuma 6.pantā noteikto medību resursi izmantojami tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu. Lai to varētu īstenot, tad saskaņā ar Medību likuma 20.panta pirmo daļu Valsts meža dienests katru gadu nosaka limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās pamatojoties uz medījamo dzīvnieku uzskaites datiem. Saskaņā ar Medību likuma 20.panta otro daļu medījamo dzīvnieku uzskaiti organizē Valsts meža dienests, bet gadījumā, ja medību platības atrodas nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās, tad veicot uzskaiti, piesaista attiecīgā nacionālā parka vai dabas rezervāta administrāciju. Saskaņā ar Medību likuma 20.panta trešo daļu medījamos dzīvniekus uzskaita un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās aprēķina atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai, izņemot medību platības nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās, ja to aizsardzības un izmantošanas noteikumos vai dabas aizsardzības plānos noteikts citādi. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nosakot limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās, kas izvietojas nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās, tiek ņemtas vērā nacionālā parka vai dabas rezervāta administrācijas intereses. Saskaņā ar Medību likuma 22.panta pirmo daļu Valsts meža dienests atbilstoši limitam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem, līdz ar to īstenojot šo normu netiek aizskartas nacionālā parka vai dabas rezervāta administrācijas intereses |
||||||||||
5. Cita informācija |
Nav |
||||||||||
III. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu) |
|||||||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads 2007. |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||||||||
2008. |
2009. |
2010. |
|||||||||
1. Izmaiņas valsts
budžeta ieņēmumos |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
||||||
2. Izmaiņas valsts budžeta izdevumos |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
||||||
3. Finansiālā ietekme |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
||||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
Projekts šo jomu neskar |
||||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Projekts šo jomu
neskar |
||||||||||
6. Cita informācija |
Nav |
||||||||||
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||||||||||
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Ir sagatavots likumprojekts Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā Likumprojekti tiek virzīti apstiprināšanai vienlaicīgi. Papildus citi
normatīvie akti nav jāizdod |
||||||||||
2. Cita informācija |
Nav |
||||||||||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
|||||||||||
1. Saistības pret
Eiropas Savienību |
Projekts šo jomu neskar |
||||||||||
2. Saistības pret
citām starptautiskajām organizācijām |
Projekts šo jomu
neskar |
||||||||||
3. Saistības, kas
izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Projekts šo jomu
neskar |
||||||||||
4. Atbilstības izvērtējums |
|||||||||||
1.tabula |
|||||||||||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Projekts šo jomu neskar |
||||||||||
2.tabula |
|||||||||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe |
Komentāri |
||||||||
|
|
|
|
||||||||
5. Cita informācija |
Nav |
||||||||||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|||||||||||
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas nav notikušas |
||||||||||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Konsultācijas nav notikušas |
||||||||||
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti |
||||||||||
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas nav notikušas |
||||||||||
5. Cita informācija |
Nav |
||||||||||
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|||||||||||
1. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai
tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju
funkcijas |
Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta, izskaidrojot tā būtību Zemkopības ministrijas padotībā esošai valsts pārvaldes iestādei Valsts meža dienestam un Vides ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm (Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas nacionālā parka administrācija un Teiču dabas rezervāta administrācija). Jaunas valsts vai
pašvaldību iestāžu funkcijas netiek radītas |
||||||||||
2. Kā sabiedrība
tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Likumprojekts tiks ievietots Zemkopības ministrijas mājas lapā Internetā sabiedrības informēšanai un komentāru sniegšanai. Likums tiks
publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis, ievietots normatīvo aktu
informācijas sistēmā (NAIS), kā arī bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv |
||||||||||
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā un Valsts meža dienesta likumā noteiktā kārtībā. Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību vadītāju pieņemtie lēmumi un izdotie rīkojumi apstrīdami Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram. Valsts meža dienesta ģenerāldirektora pieņemtie lēmumi un izdotie rīkojumi pārsūdzami tiesā |
||||||||||
4. Cita informācija |
Nav |
||||||||||
Zemkopības ministrs M.Roze
Valsts sekretāre |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
D.Lucaua |
S.Grigaļūna |
I.Smilga |
K.Pļaskota |
24.05.2007. 11:07
1455
K.Pļaskota
67027569, kristine.plaskota@zm.gov.lv