Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

2007. gada ____ jūnijā

Nr.9/6 -

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

         

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 13.jūnija sēdē ir izskatījusi par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” (nr.354/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” (nr.354/Lp9) salīdzinošā tabula uz __ lpp.                   

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

 

Grozījums likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”

(nr.354/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(10)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt likumā “Par bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 19.nr.; 2000, 9., 19.nr.; 2004, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 40.nr.) šādu grozījumu:

1

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta ievaddaļā vārdus “Latvijas Vēstnesis, 2005, 40.nr.”.

Atbalstīt

Izdarīt likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 19.nr.; 2000, 9., 19.nr.; 2004, 12.nr.) šādu grozījumu:

1.pants. Likuma subjekti

(1) . . .

(3) Šis likums neattiecas uz:

1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta funkcionēšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, kā arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām;

2) personām, kuras pēc 1992.gada 28.janvāra atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi nedzīvoja Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;

3) šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā norādīto personu laulātajiem un kopā ar viņiem dzīvojošajiem ģimenes locekļiem - bērniem un citiem apgādājamajiem, ja šīs personas ieradušās Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu neatkarīgi no tā, kad tās ieradušās Latvijā;

4) . . .

(4) . . .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izslēgt likuma 1.panta trešās daļas 3.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

  2.pants. Nepilsoņa tiesības un pienākumi

(1) Nepilsonim ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi.

(2) Līdztekus Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām tiesībām nepilsonim ir tiesības:

1) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem;

2) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama.

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 2.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izmantot tiesības vai baudīt brīvības, kas izriet no Eiropas Padomes “Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību” principiem, izņemot konvencijas 11.panta trešo daļu.

 

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 2.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) netikt izraidītam no Latvijas;”

 

 

 

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 2.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) netikt izdotam ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.”

 

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts varu un valsts pārvaldi realizējošajām institūcijām ir pienākums nodrošināt šajā pantā minēto tiesību ievērošanu un nepieļaut šo tiesību ierobežošanu likumos, noteikumos, instrukcijās, rīkojumos un citos valsts un pašvaldību institūciju izdotajos aktos.”

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

7.pants. Nepilsoņa statusa atņemšana

(1) Personai atņem nepilsoņa statusu, ja tā:

1) neatbilst kādam no šā likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) pieder pie kādas no šā likuma 1.panta trešajā daļā minētajām personu kategorijām. Šā likuma 1.panta trešās daļas 5.punktā minētajām personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstī, nepilsoņa statusu atņem, ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja saņemta pēc 2004.gada 1.jūnija;

3) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas;

4) bez Ministru kabineta atļaujas dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

5) apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

(2) Kārtību, kādā personai tiek atņemts nepilsoņa statuss, nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieņem Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

(4) Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

 

 

7

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Nepilsoņa statusa atņemšana

(1) Pēc Pārvaldes ierosinājuma nepilsoņa statusu atņem ar tiesas spriedumu, ja persona:

1) neatbilst kādam no šā likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) pieder pie kādas no šā likuma trešās daļas 1., 2., un 4. punktā minētajām personu kategorijām;

3) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa 90 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas;

4) bez Ministru kabineta atļaujas dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā;

5) apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

(2) Kārtību, kādā personai tiek atņemts nepilsoņa statuss, nosaka Ministru kabinets.”

Noraidīt

 

 

8.pants. Nobeiguma noteikumi

(1) Šā likuma 2. - 7.pants attiecas arī uz bezvalstniekiem un viņu pēcnācējiem, kuriem nav un nav bijis nevienas valsts pilsonības un kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi (bez termiņa ierobežojuma) pierakstīti Latvijas teritorijā.

(2) Šā likuma subjekti ir arī šā likuma 1.panta pirmajā daļā minēto personu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs –– bezvalstnieks vai nav zināms. Uz šīm personām attiecas šā likuma 2., 5., 6. un 7.pants.

(3) Termiņuzturēšanās atļaujas tiek anulētas personām, kuras nav Krievijas Federācijas atvaļinātās militārpersonas un viņu ģimenes locekļi un kuras pastāvīgi dzīvoja Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku bijušo dzīvokļu ekspluatācijas daļu dzīvojamās telpās, un ziņas par šīm personām saskaņā ar likumu "Par Iedzīvotāju reģistru" tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt 8.panta otrās daļas pirmo teikumu aiz vārda “zināms” ar vārdiem “vai saskaņā ar vecāku savstarpēju vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – ārvalstnieks.”.

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

 

 

 

 

10

Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcija:

Izteikt likuma 8.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma subjekti ir šā likuma 1.panta pirmajā daļā minēto personu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi, izņemot gadījumus, kas paredzēti Pilsonības likuma 3.1 pantā, vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks, vai nav zināms, izņemot gadījumus, kas paredzēti pilsonības likuma 3.1 pantā, vai saskaņā ar vecāku vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – ārvalstnieks.”

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 8.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdu “ārvalstnieks” ar vārdiem “citas valsts pilsonis”.

 

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 8.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā likuma 2.pants (izņemot panta otrās daļas trešo punktu) attiecas uz citu valsts pilsoņiem, kuri atbilst likuma 1.panta pirmās daļas 1.punkta prasībām, izņemot šā likuma 1.panta trešajā daļā minētās personas un viņu pēcnācējus.”

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt 8.panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārda “zināms” ar vārdiem “vai saskaņā ar vecāku savstarpēju vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis”.

 

Likums stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Iedzīvotāju reģistra likumā.

 

 

 

Likums stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Iedzīvotāju reģistra likumā.