2007. gada
____ jūnijā
Nr.9/6 -
SAEIMAS PREZIDIJAM
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija savā šā gada 13.jūnija sēdē ir izskatījusi par steidzamu
atzīto likumprojektu Grozījumi likumā Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu,
kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības (nr.354/Lp9) otrajam
lasījumam.
Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu
iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.
Pielikumā: likumprojekta Grozījumi likumā
Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts
pilsonības (nr.354/Lp9) salīdzinošā tabula uz __ lpp.
Ar cieņu
komisijas
priekšsēdētājs
Juris Dalbiņš
Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisija
Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam
(nr.354/Lp9)
Spēkā
esošā redakcija |
1.lasījumā
pieņemtā redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi
2.lasījumam (10) |
Atbildīgās
komisijas atzinums |
Komisijas
ieteiktā redakcija 2.lasījumam |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Izdarīt likumā Par bijušo PSRS pilsoņu
statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.;
1998, 19.nr.; 2000, 9., 19.nr.; 2004, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005,
40.nr.) šādu grozījumu: |
1 |
Saeimas Juridiskais birojs: Izslēgt
likumprojekta ievaddaļā vārdus Latvijas Vēstnesis, 2005, 40.nr.. |
Atbalstīt |
Izdarīt likumā Par to bijušās PSRS pilsoņu
statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.;
1998, 19.nr.; 2000, 9., 19.nr.; 2004, 12.nr.) šādu grozījumu: |
1.pants. Likuma subjekti (1) . . . (3) Šis likums neattiecas uz: 1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas
Federācijas militārā objekta funkcionēšanā un demontāžā nodarbinātajiem
militārajiem speciālistiem, kā arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām
civilpersonām; 2) personām, kuras pēc 1992.gada 28.janvāra
atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs personas dienestā iesaukšanas
brīdī pastāvīgi nedzīvoja Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu
ģimenes locekļi; 3) šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā
norādīto personu laulātajiem un kopā ar viņiem dzīvojošajiem ģimenes
locekļiem - bērniem un citiem apgādājamajiem, ja šīs personas ieradušās
Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas
dienestu neatkarīgi no tā, kad tās ieradušās Latvijā; 4) . . . (4) . . . |
|
2 |
Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija: Izslēgt likuma
1.panta trešās daļas 3.punktu. |
Noraidīt |
|
2.pants. Nepilsoņa
tiesības un pienākumi (1) Nepilsonim ir Latvijas Republikas
Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi. (2) Līdztekus Latvijas Republikas Satversmē
noteiktajām tiesībām nepilsonim ir tiesības: 1) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru
kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar
Latvijas likumiem; 2) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot
gadījumu, kad izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta
kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz valsti,
kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā
arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama. |
|
3 4 5 6 |
Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija: Izteikt 2.panta otrās daļas
1.punktu šādā redakcijā: 1) izmantot tiesības vai
baudīt brīvības, kas izriet no Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par
nacionālo minoritāšu aizsardzību principiem, izņemot konvencijas 11.panta
trešo daļu. Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija: Izteikt 2.panta otrās daļas
2.punktu šādā redakcijā: 2) netikt izraidītam no
Latvijas; Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija: Papildināt 2.panta otro daļu
ar 3.punktu šādā redakcijā: 3) netikt izdotam ārvalstīm,
izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētajos
gadījumos, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka
pamattiesības. Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija: Papildināt 2.pantu ar trešo
daļu šādā redakcijā: (3) Valsts varu un valsts
pārvaldi realizējošajām institūcijām ir pienākums nodrošināt šajā pantā
minēto tiesību ievērošanu un nepieļaut šo tiesību ierobežošanu likumos,
noteikumos, instrukcijās, rīkojumos un citos valsts un pašvaldību institūciju
izdotajos aktos. |
Noraidīt Noraidīt Noraidīt Noraidīt |
|
7.pants. Nepilsoņa statusa atņemšana (1) Personai atņem nepilsoņa statusu, ja
tā: 1) neatbilst kādam no šā likuma 1.panta
pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem; 2) pieder pie kādas no šā likuma 1.panta
trešajā daļā minētajām personu kategorijām. Šā likuma 1.panta trešās daļas
5.punktā minētajām personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju
ārvalstī, nepilsoņa statusu atņem, ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja saņemta
pēc 2004.gada 1.jūnija; 3) ieguvusi citas valsts pilsonību
(pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa
statusa 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas; 4) bez Ministru kabineta atļaujas dienē
kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā,
policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā; 5) apzināti sniegusi par sevi nepatiesas
ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu. (2) Kārtību, kādā personai tiek atņemts
nepilsoņa statuss, nosaka Ministru kabinets. (3) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu
pieņem Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona. (4) Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās
amatpersonas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot par to
attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam. (5) Šā panta ceturtajā daļā minēto
Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā. |
|
7 |
Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija: Izteikt 7.pantu šādā
redakcijā: 7.pants. Nepilsoņa statusa
atņemšana (1) Pēc Pārvaldes ierosinājuma
nepilsoņa statusu atņem ar tiesas spriedumu, ja persona: 1) neatbilst kādam no šā
likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem; 2) pieder pie kādas no šā
likuma trešās daļas 1., 2., un 4. punktā minētajām personu kategorijām; 3) ieguvusi citas valsts
pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no
nepilsoņa statusa 90 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības)
iegūšanas; 4) bez Ministru kabineta
atļaujas dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības
dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā; 5) apzināti sniegusi par sevi
nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu. (2) Kārtību, kādā personai
tiek atņemts nepilsoņa statuss, nosaka Ministru kabinets. |
Noraidīt |
|
8.pants. Nobeiguma
noteikumi (1) Šā likuma 2. - 7.pants attiecas arī uz
bezvalstniekiem un viņu pēcnācējiem, kuriem nav un nav bijis nevienas valsts
pilsonības un kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi (bez
termiņa ierobežojuma) pierakstīti Latvijas teritorijā. (2) Šā likuma subjekti ir arī šā
likuma 1.panta pirmajā daļā minēto personu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī
abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs
bezvalstnieks vai nav zināms. Uz šīm personām attiecas šā likuma 2., 5., 6.
un 7.pants. (3) Termiņuzturēšanās atļaujas tiek
anulētas personām, kuras nav Krievijas Federācijas atvaļinātās
militārpersonas un viņu ģimenes locekļi un kuras pastāvīgi dzīvoja Krievijas
Federācijas (PSRS) bruņoto spēku bijušo dzīvokļu ekspluatācijas daļu
dzīvojamās telpās, un ziņas par šīm personām saskaņā ar likumu "Par
Iedzīvotāju reģistru" tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. |
papildināt 8.panta otrās daļas pirmo
teikumu aiz vārda zināms ar vārdiem vai saskaņā ar vecāku savstarpēju
vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs ārvalstnieks.. |
8 9 10 |
Politisko organizāciju (partiju) apvienības Saskaņas centrs frakcija: Izteikt likuma 8.panta pirmo teikumu šādā redakcijā: (2) Šā likuma
subjekti ir šā likuma 1.panta pirmajā daļā minēto personu bērni, ja šo bērnu
dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi, izņemot gadījumus, kas
paredzēti Pilsonības likuma 3.1 pantā, vai viens no vecākiem ir
nepilsonis, bet otrs bezvalstnieks, vai nav zināms, izņemot gadījumus, kas
paredzēti pilsonības likuma 3.1 pantā, vai saskaņā ar vecāku
vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs ārvalstnieks. Saeimas Juridiskais birojs: Aizstāt 8.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdu ārvalstnieks ar vārdiem citas valsts pilsonis. Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija: Papildināt
8.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Šā likuma
2.pants (izņemot panta otrās daļas trešo punktu) attiecas uz citu valsts
pilsoņiem, kuri atbilst likuma 1.panta pirmās daļas 1.punkta prasībām,
izņemot šā likuma 1.panta trešajā daļā minētās personas un viņu pēcnācējus. |
Noraidīt Atbalstīt Noraidīt |
papildināt 8.panta otrās daļas pirmo
teikumu pēc vārda zināms ar vārdiem vai saskaņā ar vecāku savstarpēju
vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs citas valsts
pilsonis. |
|
Likums stājas spēkā vienlaikus ar
atbilstošiem grozījumiem Iedzīvotāju reģistra likumā. |
|
|
|
Likums stājas spēkā vienlaikus ar
attiecīgiem grozījumiem Iedzīvotāju reģistra likumā. |