Likuma “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” projekts

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba iela 10/12        LV 1811                tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2007.gada 19.septembris

Nr.9/2  

 

Saeimas Prezidijam

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (Nr. 344/Lp9) izskatīšanu 3.lasījumā.

 

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 62 lpp.

 

 

 

Ar cieņu,

 

komisijas priekšsēdētājs                                                 K.Leiškalns

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

 (Nr.344/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(25)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

 

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.) šādus grozīju­mus:

 

 

 

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “aģentūra” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

3)  apdrošināšanas līgums –– rakstveida vienošanās, saskaņā ar kuru transportlīdzekļa īpašnieks uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju noteiktajā termiņā un apmērā, kā arī izpildīt citas noteiktās saistības, bet apdrošinātājs uzņemas saistības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

8) cietusī persona –– fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums;

9) līzings –– transportlīdzekļa noma ar izpirkumu vai nomaksas pirkums, kad transportlīdzekļa īpašnieks, kurš ir juridiskā persona, saskaņā ar īpašu līgumu nodod citai personai transportlīdzekļa lietošanas tiesības, bet pēc visu līzinga līgumā noteikto saistību izpildes un maksājumu veikšanas –– arī transportlīdzekļa īpašuma tiesības;

11) teritorija, kur transportlīdzeklis parasti atrodas, ––

a) tās valsts teritorija, kurā transportlīdzeklis reģistrēts,

b) ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama reģistrācija, bet tam ir reģistrācijas numura zīmei analoga atšķirības zīme, –– tās valsts teritorija, kurā izsniegta atšķirības zīme,

c) ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama ne reģistrācijas numura zīme, ne atšķirības zīme, –– tās valsts teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs;

15) trešā persona –– jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti zaudējumi un pienākas apdrošināšanas atlīdzība. Šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos par trešo personu uzskatāms ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs.

2.  1.pantā:

izslēgt 3.punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

 "8) cietusī persona – fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;";

izslēgt 9.punktu;

izteikt 11.punkta ''a'' apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kurā transportlīdzeklim piešķirts valsts reģis­trācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turp-
­māk – numura zīme) neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

izslēgt 11.punkta ''b'' un ''c'' apakšpunktā vārdu ''reģistrācijas'';

papildināt 11.punktu ar ''d'' apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) ja transportlīdzeklis ir bez numura zīmes vai ja tam ir numura zīme, kas neatbilst šim transportlīdzeklim, un transportlīdzeklis ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, — tās valsts teritorija, kurā ceļu satiksmes negadījums noticis;";

 aizstāt 15.punktā vārdus ''negadījumu izraisījušā'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušā''.

 

 

 

 

2.  1.pantā:

izslēgt 3.punktā vārdu “rakstveida”;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) cietusī persona — fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;”;

izslēgt 9.punktu;

izteikt 11.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) tās valsts teritorija, kurā transportlīdzeklim piešķirts valsts reģis­trācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk — numura zīme) neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,”;

izslēgt 11.punkta “b” un “c” apakšpunktā vārdu “reģistrācijas”;

papildināt 11.punktu ar “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) ja transportlīdzeklis ir bez numura zīmes vai ja tam ir numura zīme, kas neatbilst šim transportlīdzeklim, un transportlīdzeklis ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, — tās valsts teritorija, kurā ceļu satiksmes negadījums noticis;”;

aizstāt 15.punktā vārdus “negadījumu izraisījušā” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušā”.

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietās parlamentārā sekretāre I.Grapmane

Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:

   „4.1pants. Apdrošināšanas līguma slēgšana

   (1) Standartlīgumu slēdz klātienē vai izmantojot distances saziņas līdzekļus.

   (2) Robežapdrošināšanas līgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) slēdz tikai klātienē.

   (3) Slēdzot standartlīgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) Latvijas Republikā reģistrētam transportlīdzeklim, apdrošinājuma ņēmējs sniedz apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamo informāciju, apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai, kā arī nosūta apdrošinājuma ņēmējam ar drošu elektronisko parakstu un ar laika zīmogu apliecinātu apstiprinājumu par noslēgto apdrošināšanas līgumu, ja apdrošināšanas līgums slēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus.”.

 

Finanšu ministra vietā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

Līdz ar to piedāvāju likuma 4.1panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:

„(3) Slēdzot standartlīgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) Latvijas Republikā reģistrētam transportlīdzeklim, apdrošinājuma ņēmējs sniedz apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamo informāciju, un apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai, kā arī nosūta apdrošinājuma ņēmējam apliecinātu apstiprinājumu par noslēgto apdrošināšanas līgumu, ja apdrošināšanas līgums slēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:

   „4.1pants. Apdrošināšanas līguma slēgšana

   (1) Standartlīgumu slēdz klātienē vai izmantojot distances saziņas līdzekļus.

   (2) Robežapdrošināšanas līgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) slēdz tikai klātienē.

    (3) Slēdzot standartlīgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) Latvijas Republikā reģistrētam transportlīdzeklim, apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai. Ja standartlīgums slēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, tad apdrošinātājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam ar drošu elektronisko parakstu un ar laika zīmogu apliecinātu apstiprinājumu par noslēgto apdrošināšanas līgumu.”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

3. Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:

“4.1pants. Apdrošināšanas līguma slēgšana

(1) Standartlīgumu slēdz klātienē vai izmantojot distances saziņas līdzekļus.

(2) Robežapdrošināšanas līgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) slēdz tikai klātienē.

(3) Slēdzot standartlīgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu transportlīdzekli, apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai. Ja standartlīgums slēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, apdrošinātājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam ar drošu elektronisko parakstu un ar laika zīmogu apliecinātu apstiprinājumu par noslēgto apdrošināšanas līgumu.”

5.pants. Standartlīgums

(1) Standartlīgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu transportlīdzekli;

2) Latvijas Republikā iegādātu jaunu, agrāk nereģistrētu transportlīdzekli vai attiecīgajā ārvalsts reģistrā no uzskaites noņemtu transportlīdzekli;

3) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtajām tirdzniecības numura zīmēm, ir paredzēts pārdošanai un tiek pārvietots uz tirdzniecības vai glabāšanas vietu vai piedalās ceļu satiksmē klienta izmēģinājuma braucienā, klātesot pārdevējam vai tā pārstāvim;

4) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtajām tranzīta numura zīmēm un paredzēts izvešanai no Latvijas Republikas.

3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Standartlīgums

(1) Standartlīgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu vai atsavinātu transportlīdzekli;

2) citā valstī atsavinātu vai no uzskaites noņemtu transportlīdzekli, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā;

3) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izsniegtajām tranzīta numura zīmēm un paredzēts izvešanai no Latvijas Republikas;

4) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtajām izmēģinājuma numura zīmēm un paredzēts izmēģinājuma braucieniem.

4

 

Finanšu ministra vietā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

likumprojekta 3.pantā (likuma 5.pantā):

papildināt likuma 5.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: 

„5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), kam izsniegta tirdzniecības numura karte attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem.”;

 

Atbalstīts

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Standartlīgums

(1) Standartlīgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu vai atsavinātu transportlīdzekli;

2) citā valstī atsavinātu vai no uzskaites noņemtu transportlīdzekli, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā;

3) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izsniegtajām tranzīta numura zīmēm un paredzēts izvešanai no Latvijas Republikas;

4) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtajām izmēģinājuma numura zīmēm un paredzēts izmēģinājuma braucieniem;

5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), kuram izsniegta tirdzniecības numura karte attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem.

(2) Standartlīgums ir spēkā Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā.

 

(2) Lai noslēgtu standartlīgumu attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā, kā arī citās valstīs agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem, tie vispirms ir jāreģistrē Latvijas Republikā.

 

 

 

(2) Lai noslēgtu standartlīgumu attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā, kā arī citās valstīs agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem, tie vispirms ir jāreģistrē Latvijas Republikā.

 

(3) Standartlīgums, pamatojoties uz apdrošināšanas prēmiju, kas noteikta apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī, ir spēkā Eiropas Ekonomikas zonas val­stīs un citās valstīs, kas pievienojušās 2002.gada 30.maija daudzpusējam nolīgu­mam starp Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un citu asociēto valstu na­cionā­lajiem apdrošināšanas birojiem."

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

 

Finanšu ministra vietā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

izslēgt likuma 5.panta trešajā daļā vārdus „pamatojoties uz apdrošināšanas prēmiju, kas noteikta apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 3.pantā (likuma 5.panta trešajā daļā) vārdus “pamatojoties uz apdrošināšanas prēmiju, kas noteikta apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī” kā liekus.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(3) Standartlīgums ir spēkā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kas pievienojušās 2002.gada 30.maija daudzpusējam nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un citu asociēto valstu nacionālajiem apdrošināšanas birojiem.”

6.pants. Robežapdrošināšanas līgums

(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1)  transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un šķērso Latvijas Republikas robežu, kas vienlaikus ir Eiropas Ekonomikas zonas ārējā robeža, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu;

2) transportlīdzekli, kurš reģistrēts ārpus Latvijas Republikas un piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā, ja tam beidzies Latvijas Republikas teritorijā spēkā esoša transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma termiņš.

4. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Eko­nomikas zonas valsts, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās ap­drošināšanas līgumu.”

 

 

 

 

 

5. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu.”

 

8.pants. Apdrošināšanas polises dublikāts

Ja apdrošināšanas polise ir nozagta, nozaudēta, gājusi bojā vai sabojāta, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, rakstveida iesniegumu ar lūgumu izsniegt apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājs divu dienu laikā izsniedz apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājam par apdrošināšanas polises dublikāta izsniegšanu ir tiesības iekasēt maksu, bet tā nedrīkst pārsniegt 2 procentus no apdrošināšanas prēmijas, kas noteikta apdrošināšanas līgumā.

 

5. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:

“8.1 pants. Apdrošināšanas polise

(1) Apdrošinātājam ir pienākums izsniegt apdrošināšanas polisi:

1) uzreiz pēc robežapdrošināšanas līguma vai starptautiskā apdrošināšanas līguma (Zaļās kartes) noslēgšanas;

2) uzreiz pēc standartlīguma noslēgšanas, ja tas slēgts, neizmantojot distances saziņas līdzekli, un ja apdrošināšanas polisi pieprasa persona, kura slēdz standartlīgumu;

3) piecu darbdienu laikā pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai standartlīgumu noslēgušās personas pieprasījuma saņemšanas, ja standartlīgums slēgts, izmantojot distances saziņas līdzekli. Juridiskā persona iesniedz rakstveida pieteikumu apdrošināšanas polises saņemšanai.

(2) Rakstveida apdrošināšanas polises neesamība neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esamību, ja par šo apdrošināšanas līgumu ir ieraksts sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmā.”

7

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 5.pantu (8.1 pantu apvienot ar likuma 8.pantu, vienlaikus precizējot 8.1 panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu) šādā redakcijā:

“5.Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Apdrošināšanas polise un tās dublikāts

(1)  Apdrošinātājam ir pienākums izsniegt apdrošināšanas polisi:

1) uzreiz pēc robežapdrošināšanas līguma vai starptautiskā apdrošināšanas līguma (Zaļās kartes) noslēgšanas;

2)  uzreiz pēc standartlīguma noslēgšanas, ja tas slēgts, neizmantojot distances saziņas līdzekli;

3)  piecu darbdienu laikā pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai personas, kura noslēgusi standartlīgumu, pieprasījuma saņemšanas, ja standartlīgums slēgts, izmantojot distances saziņas līdzekli. Juridiska persona iesniedz rakstveida pieteikumu apdrošināšanas polises saņemšanai.

(2) Rakstveida apdrošināšanas polises neesamība neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

(3) Ja apdrošināšanas polise ir nozagta, nozaudēta, gājusi bojā vai sabojāta, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, rakstveida iesniegumu ar lūgumu izsniegt apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājs divu dienu laikā izsniedz apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājam par apdrošināšanas polises dublikāta izsniegšanu ir tiesības iekasēt maksu, bet tā nedrīkst pārsniegt divus procentus no apdrošināšanas prēmijas, kas noteikta apdrošināšanas līgumā.””

Atbalstīts

6. Izteikt 8. un 9.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Apdrošināšanas polise un tās dublikāts

(1) Apdrošinātājam ir pienākums izsniegt apdrošināšanas polisi:

1) uzreiz pēc robežapdrošināšanas līguma vai starptautiskā apdrošināšanas līguma (Zaļās kartes) noslēgšanas;

2) uzreiz pēc standartlīguma noslēgšanas, ja tas slēgts, neizmantojot distances saziņas līdzekli;

3) piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts transportlīdzekļa īpašnieka vai personas, kura noslēgusi standartlīgumu, pieprasījums, ja standartlīgums slēgts, izmantojot distances saziņas līdzekli. Juridiskā persona iesniedz rakstveida pieteikumu apdrošināšanas polises saņemšanai.

(2) Rakstveida apdrošināšanas polises neesamība neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

(3) Ja apdrošināšanas polise ir nozagta, nozaudēta, gājusi bojā vai sabojāta, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, rakstveida iesniegumu ar lūgumu izsniegt apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājs divu dienu laikā izsniedz apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājam par apdrošināšanas polises dublikāta izsniegšanu ir tiesības iekasēt maksu, bet tā nedrīkst pārsniegt divus procentus no apdrošināšanas prēmijas, kas noteikta apdrošināšanas līgumā.

9.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās

(1) Standartlīgumu slēdz uz 3, 6, 9 vai 12 mēnešiem, izņemot gadījumu, kad:

1)  transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto derīguma termiņu, bet ne ilgāku par vienu gadu;

2)  transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartes derīguma termiņu.

(2) Robežapdrošināšanas līgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz laiku no 15 dienām līdz vienam gadam.

(3) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja apdrošināšanas polisē nav noteikts citādi. Ja līgums stājas spēkā līdz pulksten 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma spēkā stāšanās diena ieskaitāma, bet, ja līgums parakstīts pulksten 12.00 vai vēlāk, — nav ieskaitāma.

 

 

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās

(1) Standartlīgumu slēdz uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, izņemot gadījumu, kad:

1) transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt arī līdz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā derīguma termiņa beigām, nepārsniedzot 12 mēnešus;

2) transportlīdzeklis noņemts no uzskaites Latvijas Republikā un tam dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt arī uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto termiņu;

3) transportlīdzeklis citā valstī atsavināts vai noņemts no uzskaites, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 30 dienām;

4) transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartē norādīto derīguma termiņu;

5) transportlīdzeklim izsniegta izmēģinājuma numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz izmēģinājuma numura kartē norādīto derīguma termiņu, nepārsniedzot 12 mēnešus;

6) tirdzniecības uzņēmums (komersants), kam izsniegta tirdzniecības numura karte, standartlīgumu slēdz attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 12 mēnešiem.

(2) Robežapdrošināšanas līgumu slēdz uz laiku no viena mēneša līdz 12 mēnešiem.

(3) Starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) slēdz uz laiku no 15 dienām līdz 12 mēnešiem.

(4) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā tā noslēgšanas brīdī, ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi. Ja līgums stājas spēkā līdz pulksten 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma spēkā stāšanās diena ieskaitāma, bet, ja līgums noslēgts pulksten 12.00 vai vēlāk, — nav ieskaitāma.”

 

 

 

9.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās

(1) Standartlīgumu slēdz uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, izņemot gadījumu, kad:

1) transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt arī līdz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā derīguma termiņa beigām, nepārsniedzot 12 mēnešus;

2) transportlīdzeklis noņemts no uzskaites Latvijas Republikā un tam dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt arī uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto termiņu;

3) transportlīdzeklis citā valstī atsavināts vai noņemts no uzskaites, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 30 dienām;

4) transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartē norādīto derīguma termiņu;

5) transportlīdzeklim izsniegta izmēģinājuma numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz izmēģinājuma numura kartē norādīto derīguma termiņu, nepārsniedzot 12 mēnešus;

6) tirdzniecības uzņēmums (komersants), kam izsniegta tirdzniecības numura karte, standartlīgumu slēdz attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 12 mēnešiem.

(2) Robežapdrošināšanas līgumu slēdz uz laiku no viena mēneša līdz 12 mēnešiem.

(3) Starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) slēdz uz laiku no 15 dienām līdz 12 mēnešiem.

(4) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā tā noslēgšanas brīdī, ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi. Ja līgums stājas spēkā līdz pulksten 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma spēkā stāšanās diena ieskaitāma, bet, ja līgums noslēgts pulksten 12.00 vai vēlāk, — nav ieskaitāma.”

 

7. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

"9.1 pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamie doku­men­­ti

Apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz personas datiem, kas norā­dīti personu apliecinošā dokumentā vai transportlīdzekļa vadītāja apliecībā (fi­zis­kai personai) vai reģistrācijas apliecībā (juridiskai personai), un transportlī­dzekļa reģistrācijas datiem, kas norādīti transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā, izņemot:

1) gadījumu, kad transportlīdzeklis atsavināts Latvijas Republikā, un šā likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdro­šinā­šanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti transportlīdzekļu mazumtirdzniecībai reģistrēta komersanta izsniegtā rēķinā-uzziņā un citos doku­mentos, kas nepārprotami apliecina transportlīdzekļa īpašnieka īpašum­tiesības. Apdrošināšanas līgumā norāda dokumenta, uz kura pamata ir slēgts ap­dro­šināšanas līgums, veidu, datumu un numuru (ja tāds ir);

2) šā likuma 9.panta pirmās daļas 4.punktā minēto gadījumu. Šādā gadī­jumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti tranzīta numura kartē;

3) šā lik uma 9.panta pirmās daļas 5.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti iz­mē­ģinājuma numura kartē;

4) šā likuma 9.panta pirmās daļas 6.punktā minēto gadījumu. Šādā ga­dījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti tirdz­niecības numura kartē."

 

8

 

Finanšu ministra vietā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

likumprojekta 7.pantā (likuma 9.1pantā):

izteikt likuma 9.1pantu šādā redakcijā:

„9.1 pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamie doku­men­­ti

(1) Apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz:

1) personas datiem, kas norā­dīti personu apliecinošā dokumentā vai transportlīdzekļa vadītāja apliecībā (fi­zis­kai personai) vai reģistrācijas apliecībā (juridiskai personai), un            

2) transportlī­dzekļa reģistrācijas datiem, kas norādīti transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.

(2) Ja nav izsniegta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem datiem un datiem, kas norādīti:

1)  transportlīdzekļu mazumtirdzniecībai reģistrēta komersanta izsniegtā rēķinā - uzziņā un citos doku­mentos, kas nepārprotami apliecina transportlīdzekļa īpašnieka īpašum­tiesības, ja transportlīdzeklis atsavināts Latvijas Republikā vai ja tas atsavināts vai noņemts no uzskaites citā valstī, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā, vai

2) tranzīta numura kartē, ja transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte, vai

3) iz­mē­ģinājuma numura kartē, ja transportlīdzeklim izsniegta izmēģinājuma numura karte, vai

4) tirdz­niecības numura kartē, ja tirdzniecības uzņēmums (komersants), kam izsniegta tirdzniecības numura karte, standartlīgumu slēdz attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem.”.

(3) Apdrošināšanas līgumā norāda:

1) šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 2, 3. un 4.punktā norādīto dokumentu un tā numuru;

2) šā panta otrās daļas 1.punktā norādītā dokumenta veidu, tā izsniegšanas datumu  un numuru (ja tāds ir).”.

Atbalstīts

7. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

“9.1 pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz:

1) personas datiem, kas norādīti personu apliecinošā dokumentā vai transportlīdzekļa vadītāja apliecībā (fiziskajai personai) vai reģistrācijas apliecībā (juridiskai personai), un

2) transportlīdzekļa reģistrācijas datiem, kas norādīti transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.

(2) Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība nav izsniegta, apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem datiem un datiem, kas norādīti:

1)  transportlīdzekļu mazumtirdzniecībai reģistrēta komersanta izsniegtā rēķinā-uzziņā un citos dokumentos, kuri nepārprotami apliecina transportlīdzekļa īpašnieka īpašumtiesības, ja transportlīdzeklis atsavināts Latvijas Republikā vai ja tas atsavināts vai noņemts no uzskaites citā valstī, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā, vai

2) tranzīta numura kartē, ja transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte, vai

3) izmēģinājuma numura kartē, ja transportlīdzeklim izsniegta izmēģinājuma numura karte, vai

4) tirdzniecības numura kartē, ja tirdzniecības uzņēmums (komersants), kam izsniegta tirdzniecības numura karte, standartlīgumu slēdz attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem.

(3) Apdrošināšanas līgumā norāda:

1) šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto dokumentu un tā numuru;

2) šā panta otrās daļas 1.punktā minētā dokumenta veidu, tā izsniegšanas datumu un numuru (ja tāds ir).”

10.pants. Apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa

(1) Apdrošināšanas līgums izbeidzas pirms termiņa –– ar pieteikumā norādīto laiku, bet ne agrāk kā ar pieteikuma iesniegšanas brīdi, ja transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu pirms termiņa, pieteikumam pievieno līguma izbeigšanas pamatojumu –– pierādījumus, kas apstiprina vienu no šādiem nosacījumiem:

1) transportlīdzeklis ir atsavināts;

2) transportlīdzeklis izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma nevis viņu vainas, bet citas personas prettiesisku darbību dēļ un par to ir paziņots attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3)  apdrošināšanas polisē norādītajās ziņās ir kļūda;

4) tiek likvidēta juridiskā persona vai mainīts tās nosaukums.

8.  10.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu „polisē” ar vārdu „līgumā”;

 

 

 

 

8.  10.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu “polisē” ar vārdu “līgumā”;

(4) Izbeidzot apdrošināšanas līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam apdrošināšanas polisi un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas uzlīmi, ja tāda izsniegta. Uzlīmi var neiesniegt šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā.

izslēgt ceturto daļu;

 

 

 

izslēgt ceturto daļu;

 (6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte un apdrošināšanas polisē norādītais transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas ar transportlīdzekļa pārreģistrācijas vai tranzīta numura kartes izsniegšanas brīdi.

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts (ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks vai transportlīdzekļa identifikācijas numurs) vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu un apdrošināšanas līgumā norādītais transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas brīdī, kad transportlīdzeklis pārreģistrēts vai tam izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu.”;

9

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts (ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks vai – transportlīdzekļa līzinga gadījumā - līzinga ņēmējs, kas Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, vai transportlīdzekļa identifikācijas numurs) vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu un apdrošināšanas līgumā norādītais transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas brīdī, kad transportlīdzeklis pārreģistrēts vai tam izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu."

Atbalstīts

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts (ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmējs, kas Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, vai transportlīdzekļa identifikācijas numurs) vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu un apdrošināšanas līgumā norādītais transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas brīdī, kad transportlīdzeklis pārreģistrēts vai tam izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu.”;

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta sestās daļas nosacījumi neattiecas uz:

1) līzinga gadījumiem, ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts un transport­līdzekļa reģistrācijas apliecībā iepriekš norādītais transportlīdzekļa turētājs kļūst par transportlīdzekļa īpašnieku;

2) standartlīgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz datiem, kas minēti šā likuma 9.1 panta 1.punktā."

10

 

Finanšu ministra vietā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

likumprojekta 8.pantā (likuma 10.pantā):

izteikt likuma 10.panta septītās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) standartlīgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz šā likuma 9.1panta otrās daļas 1.punktā minētajiem datiem.”.

 

Atbalstīts

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta sestās daļas nosacījumi neattiecas uz:

1) līzinga gadījumiem, ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā iepriekš norādītais transportlīdzekļa turētājs kļūst par transportlīdzekļa īpašnieku;

2) standartlīgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz šā likuma 9.1 panta otrās daļas 1.punktā minētajiem datiem.”

12.pants. Apdrošināšanas prēmijas apmērs

(1) Apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka apdrošinātājs, ievērojot transportlīdzekļa veidu, izmantošanas mērķi un citus risku ietekmējošus faktorus.

(2) Apdrošināšanas prēmijas apmēram jābūt tādam, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, kā arī segtu izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas veikšanai.

 

11

 

Finanšu ministra vietā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

papildināt likumprojektu ar 9.pantu šādā redakcijā, attiecīgi mainot likumprojekta nākamo pantu numerāciju:

„9. Papildināt likuma 12.panta otro daļu pēc vārda „prēmijas” ar vārdiem „kas noteikta apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī”.”.

Atbalstīts

9. Papildināt 12.panta otro daļu pēc vārdiem “prēmijas apmēram” ar vārdiem “kas noteikts apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī”.

13.pants. Apdrošināšanas prēmijas samazināšana un palielināšana

(1) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmija transportlīdzekļa īpašniekam tiek palielināta vai samazināta atkarībā no iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaita un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto to gadījumu skaita, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

(2) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas palielinājuma vai samazinājuma noteikšanai līzinga ņēmējs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam.

 

9. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

''13.pants. Apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšana

(1) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmērs transportlīdzekļa īpašniekam tiek noteikts, izvērtējot iepriekšējo apdrošinā­šanas līgumu darbības laikā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību skaitu, nor­matīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus, par kuriem re­ģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes dro­šību, kā arī izvērtējot citus risku ietekmējošus faktorus.

(2) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmēra no­teikšanai līzinga ņēmējs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam.''

 

 

 

10. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšana

(1) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmērs transportlīdzekļa īpašniekam tiek noteikts, izvērtējot iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību skaitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību, kā arī izvērtējot citus risku ietekmējošus faktorus.

(2) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmēra no­teikšanai līzinga ņēmējs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam.”

14.pants. Apdrošināšanas prēmijas samaksa

(3) Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 30 procentiem tiek samazināts, noslēdzot apdrošināšanas līgumu ar transportlīdzekļa īpašnieku –– lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kas ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta zemnieku saimniecība vai tās īpašnieks, lauksaimniecības statūtsabiedrība vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība. Samazinājums attiecināms uz traktortehniku un tās piekabēm, kam ir izsniegtas valsts reģistrācijas numura zīmes saskaņā ar LVS 83 1997 standartu.

10. Izslēgt 14.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus ''valsts reģis­trācijas''.

 

 

 

 

11. Izslēgt 14.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus “valsts reģistrācijas”.

15.pants. Apdrošinātāja atbildības limits

(1) Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:

1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai –– līdz 250 000 latu katrai cietušajai personai;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai –– līdz 70 000 latu neatkarīgi no trešo personu skaita.

11. Izteikt 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

 "1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 5 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 1 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita."

 

 

 

12. Izteikt 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 5 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 1 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita.”

16.pants. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi

(1) Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi apdrošināšanas polisei vai vizuālajai informācijai (uzlīmei), kas apliecina šā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas spēkā esamību. Apdrošināšanas polisi vai vizuālo informāciju (uzlīmi) uzrāda citām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām pēc to pieprasījuma. Izbraucot ārpus Latvijas Republikas teritorijas, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisei.

(2) Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums šajā likumā noteiktajā kārtībā paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam, kas apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

 

12

 

Īpašu uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietās parlamentārā sekretāre I.Grapmane

Izteikt likuma 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Transportlīdzekļa vadītājs pēc citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju par apdrošināšanas līgumu un apdrošinātāju, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums. Izbraucot ārpus Latvijas Republikas teritorijas, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisei.”.

 

Atbalstīts

13. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļa vadītājs pēc citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju par apdrošināšanas līgumu un apdrošinātāju, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums. Izbraucot ārpus Latvijas Republikas teritorijas, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisei.”

17.pants. Apdrošinātāja pienākumi

(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pilnvaro pārstāvjus, kas šīs valsts valodā kārto Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pastāvīgi dzīvojošo personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pastāvīgi dzīvojoša fiziskā persona vai reģistrēta komercsabiedrība. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam apdrošinātāja pārstāvju nosaukumu un juridisko adresi.

 

12.  17.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pilnvaro pār­stāvjus, kas šīs valsts valodā kārto Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pastāvīgi dzīvojošo personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar apdrošināšanas gadī­jumiem, kuri notikuši Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kas nav cietušās personas pastāvīgā dzīvesvieta, un kuros zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis ar Latvijas Republikas numura zīmi, un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlī­dzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī no­drošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pastāvīgi dzīvojoša fiziskā persona vai re­ģistrēta komercsabiedrība. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdro­šinā­tāju birojam apdrošinātāja pārstāvju nosaukumu un juridisko adresi.";

 

 

 

14.  17.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pilnvaro pārstāvjus, kas šīs valsts valodā kārto Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pastāvīgi dzīvojošo personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar apdrošināšanas gadī­jumiem, kuri notikuši Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kas nav cietušās personas pastāvīgā dzīvesvieta, un kuros zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis ar Latvijas Republikas numura zīmi, un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī no­drošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pastāvīgi dzīvojoša fiziskā persona vai reģistrēta komercsabiedrība. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam apdrošinātāja pārstāvju nosaukumu un juridisko adresi.”;< /span>

 (6) Apdrošinātājs kopā ar apdrošināšanas polisi pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma izsniedz līguma slēdzējam saskaņotā paziņojuma veidlapas un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vizuālo informāciju (uzlīmi).

 

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Apdrošinātājs pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma izsniedz:

1) saskaņotā paziņojuma veidlapas, noslēdzot apdrošināšanas līgumu vai uz­rādot ar šo apdrošinātāju noslēgtu apdrošināšanas līgumu;

2) transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošinā­šanas vizuālo informāciju (uzlīmi), noslēdzot apdrošināšanas līgumu."

13

 

Īpašu uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietās parlamentārā sekretāre I.Grapmane

Izteikt likuma 17.panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Apdrošinātājs pēc apdrošinājuma ņēmēja (transportlīdzekļa īpašnieka vai personas, kura noslēgusi apdrošināšanas līgumu) pieprasījuma izsniedz saskaņotā paziņojuma veidlapas:

1) uzreiz pēc pieprasījuma saņemšanas, ja tas saņemts, neizmantojot distances saziņas līdzekļus;

2) piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, ja tas saņemts, izmantojot distances saziņas līdzekļus.”.

Atbalstīts

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Apdrošinātājs pēc apdrošinājuma ņēmēja (transportlīdzekļa īpašnieka vai personas, kura noslēgusi apdrošināšanas līgumu) pieprasījuma izsniedz saskaņotā paziņojuma veidlapas:

1) uzreiz pēc pieprasījuma saņemšanas, ja tas saņemts, neizmantojot distances saziņas līdzekļus;

2) piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, ja tas saņemts, izmantojot distances saziņas līdzekļus.”

21.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas pārejošu darbnespēju

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas pārejošu darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku.

(2) Nesaņemtie ienākumi ir naudas summa, ko veido par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku Darba likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā cietušās personas vidējā izpeļņa, no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtā slimības nauda un slimības pabalsti.

(3) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina cietušās personas darba devējam cietušajai personai izmaksāto slimības naudu par cietušās personas pārejošas darbnespējas laiku, kuru apliecina darba nespējas lapa.

 

13. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nesaņemtos ienākumus veido:

1) cietušajai personai, kura ceļu satiksmes negadījuma brīdī uzskatāma par darba ņēmēju, — Darba likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā cietušās personas vidējā izpeļņa, no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtā slimības nauda un slimības pabalsti;

2) cietušajai personai, kura personu ceļu satiksmes negadījuma brīdī uzskatāma par pašnodarbināto, — summa, kuru aprēķina kā starpību starp iepriekšējā (pirms ceļu satiksmes negadījuma) kalendāra gadā ar nodokli apliekamiem darba ienākumiem un darba ienākumiem, kas saņemti tajā kalendāra gadā, kad personai ir bijusi pārejoša darbnespēja, un no kuras atskaitīti pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtie sli­mības pabalsti.”

 

 

 

15. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nesaņemtos ienākumus veido:

1) cietušajai personai, kura ceļu satiksmes negadījuma brīdī uzskatāma par darba ņēmēju, — Darba likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā cietušās personas vidējā izpeļņa, no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtā slimības nauda un slimības pabalsti;

2) cietušajai personai, kura ceļu satiksmes negadījuma brīdī uzskatāma par pašnodarbināto personu, — summa, kuru aprēķina kā starpību starp iepriekšējā (pirms ceļu satiksmes negadījuma) kalendāra gadā ar nodokli apliekamiem darba ienākumiem un darba ienākumiem, kas saņemti tajā kalendāra gadā, kad personai ir bijusi pārejoša darbnespēja, un no kuras atskaitīti pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtie slimības pabalsti.”

 

14. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

“23.1 pants. Zaudējumu sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu un cietušās personas nāvi indeksācija

Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu vai cietušās personas nāvi, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs reizi gadā indeksē cietušās personas vai bojā gājušās personas pirms ceļu satiksmes negadījuma saņemtos darba ienākumus, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli noteikto iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (inflācijas koeficentu).”

 

 

 

16. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

“23.1 pants. Zaudējumu sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu un cietušās personas nāvi indeksācija

Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu vai cietušās personas nāvi, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs reizi gadā indeksē darba ienākumus, ko cietusī persona vai bojā gājusī persona saņēma pirms ceļu satiksmes negadījuma, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli noteikto iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (inflācijas koeficentu).”

31.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un pamatojoties uz Valsts policijas sastādītajiem dokumentiem un pieņemtajiem lēmumiem, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.

(3) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību apdrošinājusi Eiropas Ekonomikas zonas valstī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai licencēta apdrošināšanas sabiedrība, zaudējumu atlīdzina tās pilnvarots pārstāvis Latvijas Republikā vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Tomēr personai ir tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

(5) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušas vairākas personas, tādējādi nodarot savstarpējus zaudējumus, apdrošināšanas atlīdzību katram cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpei.

(6) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusi viena persona, bet par zaudējumu nodarīšanu vai to apmēra palielināšanu ir atbildīgas arī citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, zaudējumus atlīdzina, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpi.

15.  31.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

''(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesais­tīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.'';

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību apdrošinājusi Eiropas Ekonomikas zonas valstī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai licencēta apdrošināšanas sabiedrība un ceļu satiksmes negadījums, kurā cietusi Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojoša persona, noticis Eiropas Ekonomikas zonas valstī, zaudējumu atlīdzina attiecīgās valsts pilnvarots pārstāvis Latvijas Republikā vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Turklāt personai ir tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, kā arī tiesības iesniegt Latvijas Republikas tiesā prasību pret šo apdrošinātāju vai tā pilnvaroto pārstāvi.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “negadījumu izraisījušas” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušas”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “negadījumu izraisījusi” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījusi”;

 

 

 

17.  31.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību apdrošinājusi Eiropas Ekonomikas zonas valstī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai licencēta apdrošināšanas sabiedrība un ceļu satiksmes negadījums, kurā cietusi Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojoša persona, noticis Eiropas Ekonomikas zonas valstī, zaudējumu atlīdzina attiecīgās valsts pilnvarots pārstāvis Latvijas Republikā vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Turklāt personai ir tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, kā arī tiesības iesniegt Latvijas Republikas tiesā prasību pret šo apdrošinātāju vai tā pilnvaroto pārstāvi.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “negadījumu izraisījušas” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušas”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “negadījumu izraisījusi” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījusi”;

(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, kurš nav atzīts par ceļu satiksmes negadījuma izraisītāju, bet ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

 

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, velosipēdists vai cits ceļu satiksmes dalībnieks, kas neizmanto transportlīdzekli un kura darbībā nav konstatēti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, un ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.”;

14

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izteikt likuma 31.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, velosipēdists vai cits ceļu satiksmes dalībnieks, kas neizmanto transportlīdzekli un kura darbībā nav konstatēti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas būtu cēloņsakarībā ar ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu, un ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.”;

Atbalstīts

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, velosipēdists vai cits ceļu satiksmes dalībnieks, kurš nav izmantojis transportlīdzekli un kura darbībā nav konstatēti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas būtu cēloņsakarībā ar ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu, un ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.”;

(9) Ja cits apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nodarītos zaudējumus ir atlīdzinājis, pirms apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, pieņēmis lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, šis apdrošinātājs atlīdzina attiecīgajam citam apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu.

(10) Ja nodarītos zaudējumus saskaņā ar brīvprātīgās apdrošināšanas līgumu ir atlīdzinājusi cita apdrošināšanas sabiedrība, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu.

aizstāt devītajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījušā'' ar vārdiem ''nega­dījumā zaudējumu nodarījušā'';

aizstāt desmitajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījušā'' ar vārdiem ''nega­dījumā zaudējumu nodarījušā'';

 

 

 

 

aizstāt devītajā un desmitajā daļā vārdus “negadījumu izraisījušā” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušā”;

 

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

''(11) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nav tiesīgs atteikt apdrošināšanas atlīdzību vai to būtiski samazināt, ja cietusī persona (transportlīdzekļa pasažieris) ir veicinājusi zaudējuma rašanos."

 

15

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 31.panta vienpadsmitajā daļā) vārdus “ir veicinājusi zaudējuma rašanos” ar vārdiem “zināja vai  tai būtu vajadzējis zināt, ka transporta līdzekļa vadītājs negadījuma brīdī bijis alkohola vai citas apreibinošas  vielas reibumā”.

Atbalstīts

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nav tiesīgs atteikt apdrošināšanas atlīdzību vai to būtiski samazināt, ja cietusī persona (transportlīdzekļa pasažieris) zināja vai tai būtu vajadzējis zināt, ka transportlīdzekļa vadītājs ceļu satiksmes negadījuma brīdī bijis alkohola vai citas apreibinošas vielas reibumā.”

32.pants. Līzingā nodotu transportlīdzekļu nodarīti zaudējumi

Zaudējumu atlīdzību atbilstoši šim likumam izmaksā arī gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi pieder vienam īpašniekam un ir nodoti līzingā dažādām personām.

 

16. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Līzingā nodotu transportlīdzekļu nodarīti zaudējumi

Zaudējumu atlīdzību atbilstoši šim likumam izmaksā arī gadījumā, ja transportlīdzeklis, kas pieder vienam īpašniekam, ceļu satiksmes negadījumā nodarījis bojājumus objektam, kuru šis pats īpašnieks nodevis līzingā citai personai un ja līzinga objektam, kuram paredzēta īpašnieka reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, ir norādīts līzinga objekta īpašnieks un līzinga objekta turētājs.”

 

 

 

18. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Līzingā nodotu transportlīdzekļu nodarīti zaudējumi

Zaudējumu atlīdzību atbilstoši šim likumam izmaksā arī gadījumā, ja transportlīdzeklis, kas pieder vienam īpašniekam, ceļu satiksmes negadījumā nodarījis bojājumus objektam, kuru šis pats īpašnieks nodevis līzingā citai personai, un ja līzinga objektam, kuram paredzēta īpašnieka reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, ir norādīts līzinga objekta īpašnieks un līzinga objekta turētājs.”

33.pants. Zaudējumi, kas nodarīti vairāku personu mantai

(1) Ja ceļu satiksmes negadījumu ir izraisījušas vairākas personas un tām savstarpēji nodarīti zaudējumi sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju, apdrošināšanas atlīdzība, ko katras ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs atbilstoši attiecīgās personas atbildības pakāpei izmaksā cietušajam, nedrīkst pārsniegt katra apdrošinātāja atbildības limitu.

(2) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusī persona ir nodarījusi zaudējumus sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju vairākiem cietušajiem, apdrošināšanas atlīdzība, ko izmaksā cietušajiem, nedrīkst pārsniegt apdrošinātāja atbildības limitu.

17. 33.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “negadījumu ir izraisījušas” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušas” un vārdus “negadījumu izraisījušās” — ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušās”;

aizstāt otrajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījusī'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījusī''.

 

 

 

 

19. 33.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “negadījumu ir izraisījušas” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušas” un vārdus “negadījumu izraisījušās” — ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušās”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “negadījumu izraisījusī” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījusī”.

35.pants. Gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti

Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs neatlīdzina:

1)  zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ;

2)  zaudējumus, kurus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot šā likuma 19.pantā minētos personai nodarītos zaudējumus un 25.panta 4. un 5.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus. Ja ceļu satiksmes negadījumā cietušajā transportlīdzeklī vismaz vienai cietušajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tiek atlīdzināti šā likuma 25.pantā minētie zaudējumi;

3)  zaudējumus, kuri nodarīti ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja personai un mantai, izņemot šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētos gadījumus;

6)  zaudējumus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu izraisījušajam transportlīdzeklim piekabināta vai citādi pievienota transportlīdzekļa vai piekabes bojājumu;

11) zaudējumus, kuri nodarīti trešās personas mantai, ko transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis komercpārvadāšanai.

18.  35.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies trešajai personai nepārvaramas varas dēļ, ar pašas šīs personas nodomu vai šīs personas rupjas neuzmanības dēļ;”;

izteikt 2.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

 "Ja ceļu satiksmes negadījumā vismaz vienai cietušajai personai ir no­darīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tiek atlīdzināti šā likuma 25.pantā minētie zaudējumi visām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām.";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) mantai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašniekam un tiesīgajam lietotājam, un personai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zau­dējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītājam. Šajā punktā minētos zau­dējumus atlīdzina šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadī­jumos;";

aizstāt 6.punktā vārdus ''negadījumu izraisījušajam'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušajam'';

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) zaudējumus, kuri nodarīti trešās personas mantai, ko ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis kravu komercpārvadāšanai;";

 

 

 

20.  35.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies trešajai personai nepārvaramas varas dēļ, ar pašas šīs personas nodomu vai šīs personas rupjas neuzmanības dēļ;”;

izteikt 2.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja ceļu satiksmes negadījumā vismaz vienai cietušajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tiek atlīdzināti šā likuma 25.pantā minētie zaudējumi visām ceļu satiksmes negadīj umā iesaistītajām personām;”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) mantai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašniekam un tiesīgajam lietotājam, un personai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītājam. Šajā punktā minētos zaudējumus atlīdzina šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos;”;

aizstāt 6.punktā vārdus “negadījumu izraisījušajam” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušajam”;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11) zaudējumus, kuri nodarīti trešās personas mantai, ko ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis kravu komercpārvadāšanai;”;

 

papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju, kas nodarīti ceļu satiksmes negadījumā, par kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija jāpaziņo Valsts policijai, bet tas nav izdarīts."

16

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju, kas nodarīti ceļu satiksmes negadījumā, par kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija jāpaziņo Valsts policijai, bet tas nav izdarīts ar pašu ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ."

Atbalstīts

papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju, kas nodarīti ceļu satiksmes negadījumā, par kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija jāpaziņo Valsts policijai, bet tas nav izdarīts ar pašu ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.”

36.pants. Apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtība

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos par negadījumu nekavējoties paziņo Valsts policijai, kā arī veic visus iespējamos pasākumus, lai novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus.

19. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Paziņošana par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir šādi pienākumi:

1) veikt visus iespējamos pasākumus, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiksētu ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, kā arī novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus;

 

 

 

21. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Paziņošana par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir šādi pienākumi:

1) veikt visus iespējamos pasākumus, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiksētu ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, kā arī novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus;

 

2) saglabāt un uzrādīt bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā ir fiksēti mantai nodarītie zaudējumi vai ir saņemts atteikums veikt bojātās mantas apskati;

17

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 19.pantā (likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā) vārdu “zaudējumi” ar vārdu “bojājumi”.

 

Atbalstīts

2) saglabāt un uzrādīt bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā ir fiksēti mantai nodarītie bojājumi vai saņemts atteikums veikt bojātās mantas apskati;

 (2) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz aizpildīto saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda. Ja persona, kura ir aizpildījusi saskaņoto paziņojumu, nepretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, tā nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) iesniedz saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam, ar kuru noslēgts transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tas nav iespējams, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

(3) Ja kāds no ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem ceļu satiksmes negadījuma vietu patvaļīgi atstāj un neaizpilda saskaņoto paziņojumu, atsakās to aizpildīt vai abpusēji aizpildīt to nav iespējams, cita ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs par ceļu satiksmes negadījumu nekavējoties paziņo Valsts policijai, un, ievērojot šā panta otrajā daļā minēto, iesniedz apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

(4) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, vai ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) iesniedz rakstveida pieteikumu par ceļu satiksmes negadījumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

 

3) sniegt informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam pēc tā pieprasījuma.

(2) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajam transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums nekavējoties (tiklīdz tas iespējams) paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam šādā veidā:

1) ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, tas iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu (pievienojot aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas);

2) ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura nepretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, tas iesniedz apdrošinātājam, ar kuru noslēgts civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tāda nav, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam aizpildītu saskaņoto paziņojumu, gadījumā, kad ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas, vai rakstveidā informē par ceļu satiksmes negadījumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļus fiksējusi Valsts policija.

(3) Ja transportlīdzekļa vadītājs nav paziņojis par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, pienākums paziņot atbilstoši šā panta otrajai daļai ir transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmējam.

(4) Persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību par mantai nodarītajiem zaudējumiem (izņemot transportlīdzeklim nodarītos zaudējumus) vai personai nodarītajiem zaudējumiem, iesniedz pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

 

 

 

3) sniegt informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam pēc tā pieprasījuma.

(2) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajam transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums nekavējoties (tiklīdz tas iespējams) paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam šādā veidā:

1) ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, viņš iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu (pievienojot aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas);

2) ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura nepretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, viņš iesniedz apdrošinātājam, ar kuru noslēgts civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tāda nav, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam aizpildītu saskaņoto paziņojumu gadījumā, kad ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas, vai rakstveidā informē par ceļu satiksmes negadījumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļus fiksējusi Valsts policija.

(3) Ja transportlīdzekļa vadītājs nav paziņojis par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, pienākums paziņot atbilstoši šā panta otrajai daļai ir transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmējam.

(4) Persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību par mantai nodarītajiem zaudējumiem (izņemot transportlīdzeklim nodarītos zaudējumus) vai personai nodarītajiem zaudējumiem, iesniedz pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

 

(5) Personām, kuru mantai vai transportlīdzeklim ceļu satiksmes negadījumā nodarīts zaudējums, ir pienākums saglabāt transportlīdzekli un bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad to šajā likumā noteiktajā kārtībā apskatīs tā apdrošinātāja, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, eksperts vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja eksperts, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, vai arī līdz tam laikam, kad tiek saņemts atteikums veikt šā panta sestajā daļā minēto apskati.

(5) Ja apdrošinātājs, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, nav zināms vai ja tāda nav, šajā pantā minētajām personām ir pienākums vērsties Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā vai pie jebkura apdrošinātāja. Attiecīgais apdrošinātājs, sazinoties ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, noskaidro, kam jāpaziņo par apdrošināšanas gadījumu vai jāiesniedz pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, un par to nekavējoties informē attiecīgo personu.

 

 

 

 

(5) Ja apdrošinātājs, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, nav zināms vai ja tāda nav, šajā pantā minētajām personām ir pienākums vērsties Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā vai pie jebkura apdrošinātāja. Attiecīgais apdrošinātājs, sazinoties ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, noskaidro, kam jāpaziņo par apdrošināšanas gadījumu vai jāiesniedz pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, un par to nekavējoties informē attiecīgo personu.

(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs neveikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, un par to tas piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu vai pieteikumu) rakstveidā informē transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju. Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nolēmis veikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, tā veicama piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu vai pieteikumu).

(7) Ja apdrošinātājs nav zināms, rakstveida pieteikumu iesniedz Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam vai jebkuram apdrošinātājam, kas, sazinoties ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, noskaidro, kurš apdrošinātājs apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību. Ja apdrošinātājs, kurš saņēmis rakstveida pieteikumu, nav apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, tas nekavējoties rakstveidā paziņo personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, attiecīgā apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) nosaukumu un adresi. Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz rakstveida pieteikumu attiecīgajam apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam saskaņā ar šā panta otrās daļas 2.punktu paziņots par apdrošināšanas gadījumu):

1) veic ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa apskati;

2) ir tiesīgs neveikt ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa apskati, par to rakstveidā informējot personu, kura paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu.

(7) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja trešā persona ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījusi kādu no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem.”

 

 

 

 

(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam saskaņā ar šā panta otrās daļas 2.punktu paziņots par apdrošināšanas gadījumu):

1) veic ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa apskati;

2) ir tiesīgs neveikt ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa apskati, par to rakstveidā informējot personu, kura paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu.

(7) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja trešā persona ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījusi kādu no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem.”

37.pants. Mantai nodarīto zaudējumu novērtēšanas kārtība

(1) Zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) norīkots eksperts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā (skaitot no dienas, kad saņemts rakstveida pieteikums) veic trešās personas bojātās mantas apskati.

 

20. Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) norīkots eksperts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā (skaitot no dienas, kad persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam) veic uz apdrošināšanas atlīdzību pretendējošās personas bojātās mantas apskati.”

 

 

 

22. Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) norīkots eksperts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā (skaitot no dienas, kad persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam) veic uz apdrošināšanas atlīdzību pretendējošās personas bojātās mantas apskati.”

38.pants. Apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanas kārtība

(2) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību. Iesniegumam pievieno:

1) dokumentus (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to apmēru;

2) izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumentus par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu (ja tādi ir);

3) Valsts policijas izsniegtu izziņu vai apskates protokola norakstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmes negadījumu jāziņo Valsts policijai [izziņu nepievieno, ja persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir pilnvarojusi apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) saņemt izziņu no Valsts policijas];

21. 38.pantā:

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) dokumentus un citā veidā fiksētu informāciju (ja tāda ir), kas apliecina ar apdrošināšanas gadījumu saistītos faktus, zaudējumus un to apmēru;

2) tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu vai to amatpersonu sagatavotos dokumentus un pieņemtos lēmumus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu, kurā zaudējumi nodarīti trešajai personai (ja tādi ir).”;

 

izslēgt otrās daļas 3.punktu.

 

 

18

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 21.pantā (likuma 38.panta otrās daļas 2.punktā) vārdu “sagatavotos dokumentus un pieņemtos lēmumus” ar vārdu “dokumentus”.

 

Atbalstīts

23. 38.pantā:

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) dokumentus un citā veidā fiksētu informāciju (ja tāda ir), kas apliecina ar apdrošināšanas gadījumu saistītos faktus, zaudējumus un to apmēru;

2) tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu vai to amatpersonu dokumentus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu, kurā zaudējumi nodarīti trešajai personai (ja tādi ir).”;

 

 

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

 

 (5) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pēc tās personas lūguma, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iepazīstina to ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību, kā arī ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksas lietas dokumentiem.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar šo likumu, iesniedz rakstveida pieprasījumu, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs iepazīstina šo personu ar tā rīcībā esošajiem dokumentiem, kas pamato lēmumu par šai personai pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, vai izsniedz šai personai minēto dokumentu kopijas. Personai, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības saņemt minēto dokumentu kopijas par samaksu, kas nepārsniedz kopiju sagatavošanas izdevumus.”;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma iepazīstināt ar dokumentiem un izsniegt dokumentu kopijas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs  ir iesniedzis dokumentus tiesību aizsardzības iestādēm kriminālprocesa ietvaros.

(7) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam pēc iepazīstināšanas ar dokumentiem, kas pamato tā lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības pieprasīt, lai persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, paraksta apliecinājumu, kurā norādīti dokumenti, ar kuriem šī persona ir iepazinusies. Ja persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, atsakās parakstīt šādu apliecinājumu, to paraksta apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, īpaši atzīmējot, ka minētā persona atteikusies parakstīt apliecinājumu.”

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar šo likumu, iesniedz rakstveida pieprasījumu, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs iepazīstina šo personu ar tā rīcībā esošajiem dokumentiem, kas pamato lēmumu par šai personai pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, vai izsniedz šai personai minēto dokumentu kopijas. Personai, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības saņemt minēto dokumentu kopijas par samaksu, kas nepārsniedz kopiju sagatavošanas izdevumus.”;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma iepazīstināt ar dokumentiem un izsniegt dokumentu kopijas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir iesniedzis dokumentus tiesībaizsardzības iestādēm kriminālprocesa ietvaros.

(7) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam pēc iepazīstināšanas ar dokumentiem, kas pamato tā lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības pieprasīt, lai persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, paraksta apliecinājumu, kurā norādīti dokumenti, ar kuriem šī persona ir iepazinusies. Ja persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, atsakās parakstīt šādu apliecinājumu, to paraksta apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, īpaši atzīmējot, ka minētā persona atteikusies parakstīt apliecinājumu.”

39.pants. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzību

(1) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas vaina ir noskaidrota (vai ir zināms ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs) un nodarītie zaudējumi ir aprēķināmi, triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un nosūta attiecīgu rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam.

22. 39.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “negadījumu izraisījušās” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušās” un vārdus “(vai ir zināms ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs)” — ar vārdiem “(vai ir zināma ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījusī persona)”;

 

 

 

 

24. 39.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “negadījumu izraisījušās” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušās” un vārdus “(vai ir zināms ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs)” — ar vārdiem “(vai ir zināma ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījusī persona)”;

 

 (2) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas vaina nav noskaidrota vai ir apstrīdēta vai nodarītie zaudējumi nav pilnībā noteikti, triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nosūta apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam attiecīgu rakstveida informāciju, kurā norādīts atlīdzības neizmaksāšanas pamatojums.

aizstāt otrajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījušās'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušās''.

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “negadījumu izraisījušās” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušās”.

 

41.pants. Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa prasība

(1) Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas:

d) apzināti nav ievērojis šajā likumā noteikto apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību;

2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja:

b) transportlīdzekļa vadītājs apzināti nav ievērojis šajā likumā noteikto apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,

3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja ceļu satiksmes negadījumā nodarītais zaudējums radies tā vainas dēļ;

4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības;

(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

2)  transportlīdzekļa vadītāju, ja tas transportlīdzekli ieguvis ar prettiesiskām darbībām;

23. 41.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“1) transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:”;

izteikt pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma;”;

izteikt pirmās daļas 2.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja:”;

izteikt pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,”;

izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja apdrošinātājs tā vietā ir atlīdzinājis ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus;

4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku;”;

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

2) transportlīdzekļa vadītāju, ja transportlīdzeklis iegūts ar prettiesiskām darbībām;”.

 

 

 

25. 41.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“1) transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:”;

izteikt pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma;”;

izteikt pirmās daļas 2.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja:”;

izteikt pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,”;

izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja apdrošinātājs tā vietā ir atlīdzinājis ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus;

4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku;”;

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

2) transportlīdzekļa vadītāju, ja transportlīdzeklis iegūts ar prettiesiskām darbībām;”.

44.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kompetence, tiesības un pienākumi

(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs:

6) nodrošina šā likuma 50.pantā minētās informācijas sniegšanu;

24. 44.pantā:

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

 "6) nodrošina šā likuma 50., 50.1  un 51.2  pantā minētās informācijas snieg­šanu;";

 

 

 

26. 44.pantā:

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) nodrošina šā likuma 50., 50.1  un 51.2 pantā minētās informācijas sniegšanu;”;

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs:

2) pārstāvēt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju vai īpašnieku, ja Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam iesniegts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību un apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

 aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus ''negadījumu izraisījušā'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušā''.

 

 

 

 

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus “negadījumu izraisījušā” ar vārdiem “negadījumā zaudējumu nodarījušā”.

 

47.pants. Valde

Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja izpildinstitūcija ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valde. Valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un četri valdes locekļi.

25. Aizstāt 47.pantā vārdu "četri" ar vārdu "divi".

 

 

 

 

27. Aizstāt 47.pantā vārdu “četri” ar vārdu “divi”.

 

50.pants. Informācijas sniegšana trešajām personām

(1) Trešajai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:

1)  ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi;

2)  ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas polises numuru;

3) apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījis ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis.

(2) Lai realizētu savas likumiskās rakstveidā pamatotās tiesības, trešā persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju –– vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju trešā persona ir tiesīga pieprasīt desmit gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas.

 

26. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Informācijas sniegšana ceļu satiksmes negadījumā iesais­tītajām personām

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:

1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi, ja šim transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme;

2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma numuru, ja ceļu satiksmes negadījuma brīdī šis līgums ir  spēkā un ja attiecīgajam transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme;

3) apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis, kuram ir Eiropas Ekonomikas zonas valsts numura zīme, vai transportlīdzeklis, kuram ir trešās valsts numura zīme un ārvalsts apdrošinātāja izsniegta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.

(2) Lai īstenotu savas likumiskās, rakstveidā pamatotās tiesības, trešā persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju — vārdu, uzvārdu un adresi (fiziskajai personai), nosaukumu un adresi (juridiskajai personai), ja šim transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā persona ir tiesīga pieprasīt 10 gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas.”

 

 

 

28. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Informācijas sniegšana ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:

1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi, ja šim transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme;

2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma numuru, ja ceļu satiksmes negadījuma brīdī šis līgums ir spēkā un ja attiecīgajam transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme;

3) apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis, kuram ir Eiropas Ekonomikas zonas valsts numura zīme, vai transportlīdzeklis, kuram ir trešās valsts numura zīme un ārvalsts apdrošinātāja izsniegta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.

(2) Lai īstenotu savas likumiskās, rakstveidā pamatotās tiesības, trešā persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju — vārdu, uzvārdu un adresi (fiziskajai personai), nosaukumu un adresi (juridiskajai personai), ja šim transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā persona ir tiesīga pieprasīt 10 gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas.”

 

27. Papildināt likumu ar 50.1 pantu šādā redakcijā:

“50.1 pants. Informācijas sniegšana transportlīdzekļa īpašniekam

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 15 dienu laikā pēc transport­līdzekļa īpašnieka vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēja pieprasījuma par tā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi [pieprasījumā norāda transportlīdzekļa numura zīmi un transportlīdzekļa īpašnieka datus — vārdu, uzvārdu, personas kodu (fiziskajai personai), nosaukumu un reģistrācijas numuru (juridiskajai personai)] sniedz šādu informāciju:

1) noslēgtie apdrošināšanas līgumi (par laikposmu ne mazāku kā pēdējie pieci gadi) — apdrošināšanas līguma sērija un numurs, apdrošināšanas līguma veids, apdrošināšanas līguma izdošanas datums, spēkā stāšanās datums un laiks, darbības beigu datums, apdrošinātājs, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums;

2) atbilstoši ar šā panta 1.punktā minētajiem līgumiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumiem iesniegto pieteikumu skaits, norādot ceļu satiksmes negadījuma datumu, kā arī to, vai uz šo pieteikumu pamata ir vai nav veikta apdrošināšanas atlīdzība.”

 

 

 

29. Papildināt likumu ar 50.1 pantu šādā redakcijā:

“50.1 pants. Informācijas sniegšana transportlīdzekļa īpašniekam

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 15 dienu laikā pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēja pieprasījuma par tā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi [pieprasījumā norāda transportlīdzekļa numura zīmi un transportlīdzekļa īpašnieka datus — vārdu, uzvārdu, personas kodu (fiziskajai personai), nosaukumu un reģistrācijas numuru (juridiskajai personai)] sniedz šādu informāciju:

1) noslēgtie apdrošināšanas līgumi (par laikposmu, kas nav mazāks par pēdējiem pieciem gadiem) — apdrošināšanas līguma sērija un numurs, apdrošināšanas līguma veids, apdrošināšanas līguma izdošanas datums, spēkā stāšanās datums un laiks, darbības beigu datums, apdrošinātājs, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums;

2) atbilstoši šā panta 1.punktā minētajiem līgumiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumiem iesniegto pieteikumu skaits, norādot ceļu satiksmes negadījuma datumu, kā arī to, vai uz šo pieteikumu pamata ir vai nav veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.”

51.pants. Garantijas fonds

(1) Apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis:

7) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs vai tā pārstāvis triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);

28. 51.pantā:

 

19

 

Finanšu ministra vietā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

likumprojekta 29.pantā (likuma 51.pantā):

aizstāt likuma 51.panta pirmās daļas 7.punktā skaitli un vārdus „36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma” ar skaitli un vārdiem „36.pantā minētā rakstveida pieteikuma par apdrošināšanas gadījumu”.

 

Atbalstīts

30. 51.pantā:

aizstāt pirmās daļas 7.punktā skaitli un vārdus “36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma” ar skaitli un vārdiem “36.pantā minētā rakstveida pieteikuma par apdrošināšanas gadījumu”;

 (3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, kā arī šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu.

(5) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību, ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu.

(6) Garantijas fonda līdzekļus veido:

1) apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas;

2)  atskaitījumi no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām;

3) apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas;

4)  Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem;

5) ziedojumi un dāvinājumi.

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz:

1) izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā;

2) šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu;

3) izdevumus, kas radušies, nodrošinot Garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību vienā no šādiem gadījumiem:

1) ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību;

2) ja starp apdrošinātājiem rodas strīds par pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kad zaudējumus trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, un triju mēnešu laikā no brīža, kad iesniegts pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, nav iespējams noteikt katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi.”;

papildināt sesto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ieņēmumi no Garantijas fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.”

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz:

1) izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārt ošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā;

2) šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu;

3) izdevumus, kas radušies, nodrošinot Garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību vienā no šādiem gadījumiem:

1) ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību;

2) ja starp apdrošinātājiem rodas strīds par pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kad zaudējumus trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, un triju mēnešu laikā no brīža, kad iesniegts pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, nav iespējams noteikt katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi.”;

papildināt sesto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ieņēmumi no Garantijas fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.”

 

29. Papildināt likumu ar 51.1  un 51.2 pantu šādā redakcijā:

“51.1 pants. Garantijas fonda līdzekļu glabāšana un ieguldīšana

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs Garantijas fonda līdzekļus glabā Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk arī — dalībvalsts) reģistrētā kredītiestādē.

(2) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumus drīkst veikt un pārvaldīt, noslēdzot līgumu ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju par Garantijas fonda līdzekļu pārvaldi:

1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas Republikā;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā;

3) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus) Latvijas Republikā.

(3) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumi veicami šajā pantā noteiktajā kārtībā, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina šajā likumā noteikto no Garantijas fonda līdzekļiem veicamo maksājumu saistību izpildi un ieguldījumu likviditāti.

(4) Garantijas fonda līdzekļus drīkst ieguldīt:

1) Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu un to pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;

2) termiņnoguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī un kurai ir tiesības sniegt finanšu pakalpojumus dalībvalstī;

3) ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk — ieguldījumu fonds), ja tie ir reģistrēti dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī un to ieguldītāji ir tiesīgi bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības;

4) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, atbilst investīciju kategorijai;

5) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk — oficiālais saraksts) vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas — Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

6) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas — Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

7) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, bet to emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri dalībvalsts oficiālajā sarakstā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas — Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajos sarakstos tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās, lai veiktu darījumus ar šiem vērtspapīriem;

8) nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts dalībvalstī, ja tam ir vērtējums, kas apliecina, ka ieguldījums atbilst nekustamā īpašuma vērtībai.

(5) Garantijas fonda līdzekļi ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:

1) ieguldījumi vienas valsts vai pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

2) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no viena emitenta emitēto parāda vērtspapīru kopējā apjoma;

3) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;

4) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējās prasības pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, izņemot prasību, kas ir kārtojama pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju;

5) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

6) ieguldījumi vienā nedalītā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

7) ieguldījumi vienā koncernā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

8) Garantijas fonda līdzekļus nedrīkst izmantot aizņēmumam un piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās.

51.2 pants. Informācijas sniegšana Kredītu reģistram

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs Latvijas Bankas noteiktajā apjomā un kārtībā sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.

(2) Latvijas Banka uzkrāj un glabā šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Kredītu reģistrā, kas izveidots un darbojas saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātiem noteikumiem.

(3) Ziņu apjomu un kārtību, kādā Kredītu reģistrā iekļautās ziņas tiek sniegtas aizņēmējam, aizņēmēja galviniekam, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, nosaka Latvijas Banka.

(4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nedrīkst no Kredītu reģistra saņemtās ziņas izpaust trešajām personām, izņemot personu, par kuru ziņas saņemtas.

(5) Lai segtu Kredītu reģistra uzturēšanas izdevumus, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs maksā Latvijas Bankai par Kredītu reģistra izmantošanu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(6) Ja Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nepilda šā panta pirmās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt tam soda naudu līdz 5000 latiem.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt ar Kredītu reģistru saistīto Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību un tās atbilstību Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem.”

 

 

 

31. Papildināt likumu ar 51.1  un 51.2 pantu šādā redakcijā:

“51.1 pants. Garantijas fonda līdzekļu glabāšana un ieguldīšana

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs Garantijas fonda līdzekļus glabā Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk arī — dalībvalsts) reģistrētā kredītiestādē.

(2) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumus drīkst veikt un pārvaldīt, noslēdzot līgumu ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju par Garantijas fonda līdzekļu pārvaldi:

1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas Republikā;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā;

3) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus) Latvijas Republikā.

(3) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumi veicami šajā pantā noteiktajā kārtībā, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina šajā likumā noteikto no Garantijas fonda līdzekļiem veicamo maksājumu saistību izpildi un ieguldījumu likviditāti.

(4) Garantijas fonda līdzekļus drīkst ieguldīt:

1) Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu un to pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;

2) termiņnoguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī un kurai ir tiesības sniegt finanšu pakalpojumus dalībvalstī;

3) ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk — ieguldījumu fonds), ja tie ir reģistrēti dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī un to ieguldītāji ir tiesīgi bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības;

4) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, atbilst investīciju kategorijai;

5) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk — oficiālais saraksts) vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas — Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

6) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas — Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

7) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, bet to emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri dalībvalsts oficiālajā sarakstā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas — Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajos sarakstos tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās, lai veiktu darījumus ar šiem vērtspapīriem;

8) nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts dalībvalstī, ja tam ir vērtējums, kas apliecina, ka ieguldījums atbilst nekustamā īpašuma vērtībai.

(5) Garantijas fonda līdzekļi ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:

1) ieguldījumi vienas valsts vai pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

2) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no viena emitenta emitēto parāda vērtspapīru kopējā apjoma;

3) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;

4) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējās prasības pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, izņemot prasību, kas ir kārtojama pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju;

5) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

6) ieguldījumi vienā nedalītā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

7) ieguldījumi vienā koncernā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

8) Garantijas fonda līdzekļus nedrīkst izmantot aizņēmumam un piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās.

51.2 pants. Informācijas sniegšana Kredītu reģistram

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs Latvijas Bankas noteiktajā apjomā un kārtībā sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.

(2) Latvijas Banka uzkrāj un glabā šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Kredītu reģistrā, kas izveidots un darbojas saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātiem noteikumiem.

(3) Ziņu apjomu un kārtību, kādā Kredītu reģistrā iekļautās ziņas tiek sniegtas aizņēmējam, aizņēmēja galviniekam, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, nosaka Latvijas Banka.

(4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nedrīkst no Kredītu reģistra saņemtās ziņas izpaust trešajām personām, izņemot personu, par kuru ziņas saņemtas.

(5) Lai segtu Kredītu reģistra uzturēšanas izdevumus, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs maksā Latvijas Bankai par Kredītu reģistra izmantošanu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(6) Ja Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nepilda šā panta pirmās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt tam soda naudu līdz 5000 latiem.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt ar Kredītu reģistru saistīto Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību un tās atbilstību Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem.”

53.pants. Valsts policijas tiesības un pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā

(1) Valsts policijas darbinieks ir tiesīgs pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, kas apliecina attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

 

 

20

 

Īpašu uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietās parlamentārā sekretāre I.Grapmane

izteikt likuma 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 „(1) Valsts policijas darbinieks ir tiesīgs pārliecināties par apdrošināšanas līguma spēkā esamību izmantojot datus, kuri ir pieejami sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmā vai pēc apdrošināšanas polises (ja tāda izsniegta).”.

Atbalstīts

32. 53.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts policijas darbinieks ir tiesīgs pārliecināties par apdrošināšanas līguma spēkā esamību, izmantojot datus, kuri ir pieejami sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmā, vai pēc apdrošināšanas polises (ja tāda izsniegta).”;

(2) Ja pārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, Valsts policijas darbinieks sastāda attiecīgu administratīvo protokolu, kā arī veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

 

 

 

 

 

(3) Pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījuma Valsts policija iepazīstina apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ar tās rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu un izsniedz izziņu par ceļu satiksmes negadījumu, kā arī, ja nepieciešams, pret samaksu izsniedz par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu sastādīto dokumentu kopijas.

30. Papildināt 53.panta trešo daļu pēc vārdiem “rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu un” ar vārdiem “bez maksas”.

 

 

 

 

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu un” ar vārdiem “bez maksas”.

57.pants. Ceļu satiksmes negadījumu profilakse

(1) Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā divus procentus no saņemto apdrošināšanas prēmiju summas.

(2) Par naudas izlietojumu lemj Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī, — Ceļu satiksmes drošības padome, ievērojot, ka ne mazāk par pusi no šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem izmanto Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes.

31. Izteikt 57.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā 2 procentus no parakstīto apdrošināšanas prēmiju summas, kas norādīta apdrošināšanas līgumā tā noslēgšanas brīdī, atskaitot šā likuma 10.pantā minētajos gadījumos apdrošinājuma ņēmējam atmaksāto prēmijas daļu. Šā likuma 14.panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos parakstītā apdrošināšanas prēmija ir apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī aprēķinātā prēmija, no kuras atskaitīts apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājums, ko apdrošinātājam kompensē Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda.”

 

 

 

33. Izteikt 57.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā divus procentus no parakstīto apdrošināšanas prēmiju summas, kas norādīta apdrošināšanas līgumā tā noslēgšanas brīdī, atskaitot šā likuma 10.pantā minētajos gadījumos apdrošinājuma ņēmējam atmaksāto prēmijas daļu. Šā likuma 14.panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos parakstītā apdrošināšanas prēmija ir apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī aprēķinātā prēmija, no kuras atskaitīts apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājums, ko apdrošinātājam kompensē Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda.”

58.pants. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas struktūra

(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri veido civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmu –– informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju aprīkojuma un datu bāzu strukturizētu kopumu (turpmāk –– informācijas sistēma).

(2) Informācijas sistēmā tiek uzkrāti un apstrādāti dati par transportlīdzekli un tā īpašnieku, veiktajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām un gadījumiem, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī cita informācija, kas nepieciešama apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tā palielināšanai vai samazināšanai.

(3) Informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidus, kā arī datu apmaiņas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pienākumu sniegt minēto informāciju ietver līgumos, ko savstarpēji noslēdz šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas.

32. Izteikt 58.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri veido sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmu — strukturētu informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopumu (turpmāk — informācijas sistēma).

(2) Informācijas sistēmā tiek uzkrāti un apstrādāti dati, kas nepieciešami sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas darbības nodrošināšanai.”

 

 

 

 

34. Izteikt 58.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri veido sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmu — strukturētu informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopumu (turpmāk — informācijas sistēma).

(2) Informācijas sistēmā tiek uzkrāti un apstrādāti dati, kas nepieciešami sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas darbības nodrošināšanai.”

 

59.pants. Apdrošinātāja tiesības un pienākumi informācijas sistēmā

(1) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, saņemot šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minēto pieteikumu un izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, apdrošinātājs nodrošina datu nodošanu informācijas sistēmai.

 

33. 59.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“59.pants. Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības un pienākumi, apstrādājot datus informācijas sistēmā”;

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apdrošinātājam pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas ir tiesības saņemt no informācijas sistēmas datus, kas nepieciešami apdrošināšanas līguma noslēgšanai un apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tostarp datus par iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto to gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību.

 

 

 

35. 59.pantā:

izteikt panta nosaukumu, pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“59.pants. Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības un pienākumi, apstrādājot datus informācijas sistēmā

(1) Apdrošinātājam pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas ir tiesības saņemt no informācijas sistēmas datus, kas nepieciešami apdrošināšanas līguma noslēgšanai un apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tostarp datus par iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto to gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību.

(2) Pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas apdrošinātājs no informācijas sistēmas saņem datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku, apdrošināšanas līgumu darbības laiku, veiktajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, gadījumiem, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī citus datus, kas nepieciešami apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tā palielināšanai vai samazināšanai.

(2) Apdrošinātājam, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, ir pienākums nodot informācijas sistēmai datus par attiecīgo līgumu.

 

 

 

 

< /td>

(2) Apdrošinātājam, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, ir pienākums nodot informācijas sistēmai datus par attiecīgo līgumu.

 (3) Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinātājs ir tiesīgs saņemt no informācijas sistēmas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku ceļu satiksmes negadījuma brīdī, kā arī par ceļu satiksmes negadījumu.

(5) Saņemot fizisko personu datus, apdrošinātājs informē attiecīgās personas par to, ka:

1) iegūtie dati tiks izmantoti informācijas sistēmā apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai;

2) labojumus sniegtajos datos ir tiesīgs izdarīt tikai tas apdrošinātājs, kas tos nodevis informācijas sistēmai;

3) ziņas par sniegto datu izmantošanu attiecīgā persona ir tiesīga saņemt Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā.

 

 (3) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam ir tiesības saņemt no informācijas sistēmas datus, kas nepieciešami apdrošināšanas gadījuma administrēšanai, un pienākums nodot informācijas sistēmai datus par:

1) pieteikto apdrošināšanas gadījumu;

2) pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību.'';

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, iegūstot un apstrādājot fizisko personu datus, ievēro Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pēc datu nodošanas informācijas sistēmai labojumus tajos ir tiesīgs izdarīt tikai tas apdrošinātājs, kas tos nodevis, vai Transportlīdzekļu apdro­šinātāju birojs.”

 

 

 

(3) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam ir tiesības saņemt no informācijas sistēmas datus, kas nepieciešami apdrošināšanas gadījuma administrēšanai, un pienākums nodot informācijas sistēmai datus par:

1) pieteikto apdrošināšanas gadījumu;

2) pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, iegūstot un apstrādājot fizisko personu datus, ievēro Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pēc datu nodošanas informācijas sistēmai labojumus tajos ir tiesīgs izdarīt tikai tas apdrošinātājs, kas tos nodevis, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.”

Pārejas noteikumi

 

34. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“13. Šā likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā.

14. Puse no šā likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktā apdrošinātāja atbildības limita stājas spēkā 2009.gada 1.decembrī.

15. Līdz 2009.gada 30.novembrim ir spēkā šādi apdrošinātāja atbildības limiti:

1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 350 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, katrai cietušajai personai, bet nepārsniedzot 2 500 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, par ceļu satiksmes negadījumu;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 100 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita.

16. Šā likuma 17.panta sestās daļas 1.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.jūnijā. Līdz 2008.gada 31.maijam apdrošinātājs izsniedz saskaņotā paziņojuma veidlapu apdrošinājuma ņēmējam, noslēdzot standartlīgumu, kā arī pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, ja tas uzrāda ar šo apdrošinātāju noslēgtu apdrošināšanas līgumu.”

21

 

 

 

 

 

 

 

 

22

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt Pārejas noteikumu 13.punktu šādā redakcijā:

“13. Grozījumi likuma 15.panta pirmās daļas 1.un 2.punktā attiecībā uz to izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā.”

 

Finanšu ministra vietā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

likumprojekta 34.pantu (likuma pārejas noteikumus)  izteikt šādā redakcijā:

„34. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14. un  15. punktu šādā redakcijā:

„13. Grozījumi likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā attiecībā uz to izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā.

Līdz 2012.gada 31.maijam, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:

1) no 2007.gada 1.novembra līdz 2009.gada 30.novembrim:

a) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 350000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, katrai cietušajai personai, bet nepārsniedzot 2500000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, par ceļu satiksmes negadījumu;

b) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 100000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita;

2) no 2009.gada 1.decembra līdz 2012.gada 31.maijam:

a) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 2500000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita;

b) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 500000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita.

14. Likuma 23.1 un 51.2 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī un attiecas uz apdrošināšanas gadījumiem, kas notikuši pēc 2007.gada 31.decembra.

15. Grozījumi likuma 44.panta otrās daļas 6.punktā attiecībā uz informācijas sniegšanu saskaņā ar šā likuma 51.2 pantu stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.”.

Atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā nr.22

 

 

 

 

 

Atbalstīts

36. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“13. Grozījumi šā likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā attiecībā uz šo punktu izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā. Līdz 2012.gada 31.maijam, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:

1) no 2007.gada 1.novembra līdz 2009.gada 30.novembrim:

a) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 350 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, katrai cietušajai personai, bet par ceļu satiksmes negadījumu nepārsniedzot 2 500 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu,

b) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 100 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita;

2) no 2009.gada 1.decembra līdz 2012.gada 31.maijam:

a) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 2 500 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita,

b) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 500 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita.

14. Šā likuma 23.1 un 51.2 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī un attiecas uz apdrošināšanas gadījumiem, kas notikuši pēc 2007.gada 31.decembra.

15. Grozījumi šā likuma 44.panta otrās daļas 6.punktā attiecībā uz informācijas sniegšanu saskaņā ar šā likuma 51.2 pantu stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

23

Īpašu uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietās parlamentārā sekretāre I.Grapmane

Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„Likuma 4.1, 8.1 panti un grozījumi likuma 17.panta sestajā daļā stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.”

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25

Īpašu uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietās parlamentārā sekretāre I.Grapmane

Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„Grozījumi likuma 16.panta pirmajā daļā un likuma 53.panta pirmajā daļā stājas spēkā pēc attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās Ceļu satiksmes likumā.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„Šā likuma 4.1 pants, grozījumi attiecībā uz 8.panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi šā likuma 17.panta sestajā daļā, 16.panta pirmajā daļā un 53.panta pirmajā daļā stājas spēkā 2008.gada 1.jūnijā.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.25

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

16. Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„Šā likuma 4.1 pants, grozījumi attiecībā uz 8.panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi šā likuma 17.panta sestajā daļā, 16.panta pirmajā daļā un 53.panta pirmajā daļā stājas spēkā 2008.gada 1.jūnijā.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 72/166/EEC, 84/5/EEC, 90/232/EEC, 92/49/EEC un 2000/26/EC.

 

35. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Padomes 1972.gada 24.aprīļa direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību;

2) Eiropas Padomes 1983.gada 30.decembra otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

3) Eiropas Padomes 1990.gada 14.maija trešās direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

4) Eiropas Padomes 1992.gada 18.jūnija direktīvas 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 16.maija direktīvas 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija direktīvas 2005/14/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu.”

 

 

 

37. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Padomes 1972.gada 24.aprīļa direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību;

2) Eiropas Padomes 1983.gada 30.decembra otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

3) Eiropas Padomes 1990.gada 14.maija trešās direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

4) Eiropas Padomes 1992.gada 18.jūnija direktīvas 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 16.maija direktīvas 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija direktīvas 2005/14/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu.”