Grzoījumi Personu speciālās aizsardzības likumā

Likumprojekts

 

Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā

 

Izdarīt Personu speciālās aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 4.panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda "liecina" ar vārdiem "vai ir liecinājušas".

 

2. Papildināt 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā apdraudētā persona iesniegumu par speciālās aizsardzības noteikšanu iesniedz ģenerālprokuroram, kurš to uzdod pārbaudīt īpaši pilnvarotam prokuroram."

 

3. Izteikt 12.panta 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) iepazīstina ar pieņemto lēmumu personu, kura lūgusi noteikt aizsardzību;".

 

4. Izteikt 13.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) tikt iepazīstinātai ar lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu;".

 

5. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Speciālās aizsardzības veicējs vēršas pie personas, kura pieņēma lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu:

1) ar rakstveida ierosinājumu izbeigt speciālo aizsardzību – šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā;

2) ar rakstveida ierosinājumu izbeigt speciālo aizsardzību un aizsargājamās personas rakstveida paskaidrojumu par apstākļiem, kas rosina pieņemt lēmumu par speciālās aizsardzības izbeigšanu, – šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā;

3) ar aizsargājamās personas pamatotu rakstveida iesniegumu – šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā."

 

 

 

Iekšlietu ministrs

I.Godmanis


 

Likumprojekta

 

„Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā”

 

ANOTĀCIJA

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Personu speciālās aizsardzības likumā nav noteikts, kā rīkoties gadījumā, kad personas, kura liecinājusi, dzīvības apdraudējums radies pēc iztiesāšanas pabeigšanas un ir nepieciešams nodrošināt speciālo aizsardzību.

Personu speciālās aizsardzības likums ir cieši saistīts ar Kriminālprocesa likuma 4.sadaļu „Speciālā procesuālā aizsardzība”. Patreiz šajos likumos ir nelielas pretrunas. Kriminālprocesa likuma 305.pantā ir noteikts, ka aizsargājamo personu iepazīstina ar pieņemto lēmumu, bet Personu speciālās aizsardzības likuma 12.pantā, ka informē par pieņemto lēmumu. Šīs atšķirības rada dažādus interpretācijas procesa virzītāju vidū.

 Personu speciālās aizsardzības likuma 18.panta „Speciālās aizsardzības izbeigšana” pirmā daļa paredz trīs speciālās aizsardzības izbeigšanas gadījumus: 1) ja ir zudis speciālās aizsardzības iemesls; 2) ja aizsargājamā persona ar savu rīcību padarījusi neiespējamu turpmāko aizsardzību un 3) ja aizsargājamā persona rakstveidā atteikusies no speciālās aizsardzības. Savukārt, minētā panta otrā daļa nosaka, kā jārīkojas speciālās aizsardzības veicējam, ja rodas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem, tas ir: vispirms saņemt no aizsargājamās personas rakstveida paskaidrojumu par apstākļiem, kas rosina pieņemt lēmumu par speciālās aizsardzības izbeigšanu, un tikai pēc tam ar priekšlikumu izbeigt personai speciālo aizsardzību vērsties pie personas, kura pieņēma lēmumu par speciālās aizsardzības veikšanu. Taču šī panta nosacījumi ir attiecināmi uz otro speciālās aizsardzības izbeigšanas gadījumu, proti, ja aizsargājamā persona ar savu rīcību padara neiespējamu turpmāko aizsardzību. Šajos gadījumos no aizsargājamās personas ir jāpieprasa attiecīgs paskaidrojums un pēc tam speciālās aizsardzības veicējam, kā aizsardzības izbeigšanas iniciatoram, jāvēršas pie likumā noteiktas personas ar priekšlikumu par speciālās aizsardzības izbeigšanu. Gadījumā, ja ir zudis speciālās aizsardzības iemesls (piem., iestājusies personas nāve, ir zudis apdraudējums u.c.), nav nepieciešams paņemt paskaidrojumu no aizsargājamās personas, un speciālās aizsardzības veicējs ar savu priekšlikumu par speciālās aizsardzības izbeigšanu uzreiz varētu vērsties pie attiecīgas personas. Arī gadījumā, ja aizsargājamā persona rakstveidā atteikusies no speciālās aizsardzības, nebūtu lietderīgi likt speciālās aizsardzības veicējam pieprasīt no personas vēl arī paskaidrojumu un pēc tam vērsties ar priekšlikumu par speciālās aizsardzības izbeigšanu. Šajā gadījumā speciālās aizsardzības veicēja pienākums būtu saņemt no aizsargājamās personas motivētu iesniegumu par atteikšanos no speciālās aizsardzības un virzīt to likumā noteiktajai personai lēmuma pieņemšanai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts paredz precizēt kārtību, kā jārīkojas gadījumos, kad personai dzīvības un veselības apdraudējums radies pēc konkrētā kriminālprocesa (kurās sniegtas liecības un apdraudējums saistīts ar šīm liecībām) iztiesāšanas.

 Likumprojekts precizē Personu speciālās aizsardzības likuma 12. un 13.pantu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 4.sadaļai aizstājot vārdu „informēt” ar vārdu „iepazīstināt”.

Personu speciālās aizsardzības likuma 18.panta otrās daļas nosacījumi par speciālās aizsardzības veicēja pienākumiem speciālās aizsardzības izbeigšanas gadījumā, kuri būtu attiecināmi tikai uz vienu speciālās aizsardzības izbeigšanas gadījumu, attiecināmi uz visiem trim likuma pirmajā daļā noteiktajiem speciālās aizsardzības izbeigšanas gadījumiem. Likumprojektā paredzēts izmainīt Personu speciālās aizsardzības likuma 18.panta otrās daļas nosacījumus attiecībā uz speciālās aizsardzības veicēja pienākumiem speciālās aizsardzības izbeigšanas gadījumos. Tādējādi tiks precizēts, kā rīkoties speciālās aizsardzības veicējam speciālās aizsardzības izbeigšanas gadījumos.

3. Cita informācija

Nav

 



II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais

gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

 

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

Nav.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

5. Cita informācija

Nav.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.

 4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem netika veiktas.

5. Cita informācija

Notikušas konsultācijas ar LR Ģenerālprokuratūru.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, funkcijas tiks nodrošinātas esošo institūciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots datu bāzē NAIS.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

 Iekšlietu ministrs                                                                  I.Godmanis

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

A.Straume

M.Rāzna

T.Stragova

A.Ļūļaks

 

 

 

15.03.2007.  12.00

1119

D.Vēbers 7075242

dainis.vebers@vp.gov.lv