Likumprojekts
Grozījumi Personu speciālās
aizsardzības likumā
Izdarīt Personu speciālās aizsardzības likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12.nr.) šādus
grozījumus:
1. Papildināt 4.panta pirmās daļas ievaddaļu pēc
vārda "liecina" ar vārdiem "vai ir liecinājušas".
2. Papildināt 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā
apdraudētā persona iesniegumu par speciālās aizsardzības noteikšanu iesniedz
ģenerālprokuroram, kurš to uzdod pārbaudīt īpaši pilnvarotam prokuroram."
3. Izteikt 12.panta 1.punktu šādā redakcijā:
"1) iepazīstina ar pieņemto lēmumu personu,
kura lūgusi noteikt aizsardzību;".
4. Izteikt 13.panta pirmās daļas 1.punktu šādā
redakcijā:
"1) tikt iepazīstinātai ar lēmumu par speciālās
aizsardzības noteikšanu;".
5. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Speciālās aizsardzības veicējs vēršas
pie personas, kura pieņēma lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu:
1) ar rakstveida ierosinājumu izbeigt speciālo aizsardzību
šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā;
2) ar rakstveida ierosinājumu izbeigt speciālo
aizsardzību un aizsargājamās personas rakstveida paskaidrojumu par apstākļiem,
kas rosina pieņemt lēmumu par speciālās aizsardzības izbeigšanu, šā panta
pirmās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā;
3) ar aizsargājamās personas pamatotu rakstveida
iesniegumu šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā."
Iekšlietu ministrs
I.Godmanis
Likumprojekta
Grozījumi Personu speciālās
aizsardzības likumā
ANOTĀCIJA
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Personu
speciālās aizsardzības likumā nav noteikts, kā rīkoties gadījumā, kad
personas, kura liecinājusi, dzīvības apdraudējums radies pēc iztiesāšanas
pabeigšanas un ir nepieciešams nodrošināt speciālo aizsardzību. Personu
speciālās aizsardzības likums ir cieši saistīts ar Kriminālprocesa likuma
4.sadaļu Speciālā procesuālā aizsardzība. Patreiz šajos likumos ir nelielas
pretrunas. Kriminālprocesa likuma 305.pantā ir noteikts, ka aizsargājamo
personu iepazīstina ar pieņemto lēmumu, bet Personu speciālās aizsardzības
likuma 12.pantā, ka informē par pieņemto lēmumu. Šīs atšķirības rada dažādus
interpretācijas procesa virzītāju vidū. Personu speciālās aizsardzības likuma 18.panta
Speciālās aizsardzības izbeigšana pirmā daļa paredz trīs speciālās
aizsardzības izbeigšanas gadījumus: 1) ja ir zudis speciālās aizsardzības
iemesls; 2) ja aizsargājamā persona ar savu rīcību padarījusi neiespējamu
turpmāko aizsardzību un 3) ja aizsargājamā persona rakstveidā atteikusies no
speciālās aizsardzības. Savukārt, minētā panta otrā daļa nosaka, kā jārīkojas
speciālās aizsardzības veicējam, ja rodas kāds no šā panta pirmajā daļā
minētajiem iemesliem, tas ir: vispirms saņemt no aizsargājamās personas
rakstveida paskaidrojumu par apstākļiem, kas rosina pieņemt lēmumu par
speciālās aizsardzības izbeigšanu, un tikai pēc tam ar priekšlikumu izbeigt
personai speciālo aizsardzību vērsties pie personas, kura pieņēma lēmumu par
speciālās aizsardzības veikšanu. Taču šī panta nosacījumi ir attiecināmi uz
otro speciālās aizsardzības izbeigšanas gadījumu, proti, ja aizsargājamā
persona ar savu rīcību padara neiespējamu turpmāko aizsardzību. Šajos
gadījumos no aizsargājamās personas ir jāpieprasa attiecīgs paskaidrojums un
pēc tam speciālās aizsardzības veicējam, kā aizsardzības izbeigšanas
iniciatoram, jāvēršas pie likumā noteiktas personas ar priekšlikumu par
speciālās aizsardzības izbeigšanu. Gadījumā, ja ir zudis speciālās
aizsardzības iemesls (piem., iestājusies personas nāve, ir zudis apdraudējums
u.c.), nav nepieciešams paņemt paskaidrojumu no aizsargājamās personas, un
speciālās aizsardzības veicējs ar savu priekšlikumu par speciālās
aizsardzības izbeigšanu uzreiz varētu vērsties pie attiecīgas personas. Arī
gadījumā, ja aizsargājamā persona rakstveidā atteikusies no speciālās
aizsardzības, nebūtu lietderīgi likt speciālās aizsardzības veicējam pieprasīt
no personas vēl arī paskaidrojumu un pēc tam vērsties ar priekšlikumu par
speciālās aizsardzības izbeigšanu. Šajā gadījumā speciālās aizsardzības
veicēja pienākums būtu saņemt no aizsargājamās personas motivētu iesniegumu
par atteikšanos no speciālās aizsardzības un virzīt to likumā noteiktajai
personai lēmuma pieņemšanai. |
|
Likumprojekts paredz precizēt kārtību, kā jārīkojas
gadījumos, kad personai dzīvības un veselības apdraudējums radies pēc
konkrētā kriminālprocesa (kurās sniegtas liecības un apdraudējums saistīts ar
šīm liecībām) iztiesāšanas. Likumprojekts
precizē Personu speciālās aizsardzības likuma 12. un 13.pantu atbilstoši
Kriminālprocesa likuma 4.sadaļai aizstājot vārdu informēt ar vārdu
iepazīstināt. Personu speciālās aizsardzības likuma 18.panta otrās daļas
nosacījumi par speciālās aizsardzības veicēja pienākumiem speciālās
aizsardzības izbeigšanas gadījumā, kuri būtu attiecināmi tikai uz vienu
speciālās aizsardzības izbeigšanas gadījumu, attiecināmi uz visiem trim
likuma pirmajā daļā noteiktajiem speciālās aizsardzības izbeigšanas
gadījumiem. Likumprojektā paredzēts izmainīt Personu speciālās aizsardzības
likuma 18.panta otrās daļas nosacījumus attiecībā uz speciālās aizsardzības
veicēja pienākumiem speciālās aizsardzības izbeigšanas gadījumos. Tādējādi
tiks precizēts, kā rīkoties speciālās aizsardzības veicējam speciālās
aizsardzības izbeigšanas gadījumos. |
Nav |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
2.
Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
3. Sociālo seku izvērtējums |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
5. Cita informācija |
Nav. |
III. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
(tūkst. latu) |
|||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
3. Finansiālā ietekme |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
6. Cita informācija |
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1.
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod
un vai ir sagatavoti to projekti Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem
(arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas
mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos
noteikumus izstrādāt |
Papildus normatīvie akti nav jāizdod. |
2.
Cita informācija |
Nav. |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
1. tabula |
|||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
2. tabula |
|||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|
|
|
|
5. Cita informācija |
Nav. |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
Konsultācijas nav notikušas. |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju
pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts
formulējums |
Konsultācijas nav notikušas. |
Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti. |
|
Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem netika veiktas. |
|
Notikušas konsultācijas ar LR Ģenerālprokuratūru. |
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Normatīvā akta izpildei jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, funkcijas tiks nodrošinātas esošo institūciju ietvaros. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis un ievietots datu bāzē NAIS. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā. |
4. Cita informācija |
Nav. |
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
Valsts
sekretārs |
Juridiskā
departamenta direktors |
Par
kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā
amatpersona |
|
|
|
|
A.Straume |
M.Rāzna |
T.Stragova |
A.Ļūļaks |
15.03.2007. 12.00
1119
D.Vēbers 7075242