Likums

Rīgā, 2007. gada 8. novembrī

Nr.9/3-

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu ‘’Grozījumi Notariāta likumā’’(Nr.340/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz.........lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Juridiskā komisija otrais lasījums

Grozījumi Notariāta likumā (Nr. 340/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

(13)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26./27.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 84.nr.) šādus grozījumus:

9. Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

3) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,

b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;

4) prot valsts valodu;5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:

a) vismaz divus gadus — zvērināta notāra palīga amatā,

b) vismaz trīs gadus — tiesneša amatā,

c) vismaz piecus gadus — zvērināta advokāta amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā, tiesneša palīga amatā, zvērināta advokāta palīga amatā, pagasttiesas vai bāriņtiesas priekšsēdētāja vai locekļa amatā, kuru pienākumi pielīdzināmi notariālo darbību izpildei,

d) vismaz septiņus gadus — citā juridiskās specialitātes amatā;

6) pierādījušas savas zināšanas un spējas zvērinātu notāru eksāmenā.

(Otrā daļa izslēgta 28.10.2004. likumu).

1. Izslēgt 9.panta 5.punkta ''c'' apakšpunktā vārdus "pagasttiesas vai".

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 9. panta 1. punktu šādā redakcijā:

‘’1) ir Latvijas Republikas pilsoņi vai Latvijas Republikas nepilsoņi;’’

neatbalstīts

1. Izslēgt 9.panta 5.punkta ''c'' apakšpunktā vārdus "pagasttiesas vai".

10. Par zvērinātiem notāriem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 9.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

4) kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši), kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) pret kurām sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju izbeigta krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

6) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaistas no prokurora amata vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata;

8) kuras atrodas aizgādnībā;

9) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu un zvērinātu tiesu izpildītāju vai viņa palīgu.

2. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10. Par zvērinātiem notāriem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 9.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzītas par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem;

4) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

5) kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

6) kurām atņemtas tiesības ieņemt zvērināta notāra amatu ar tiesas spriedumu kriminālprocesā;

7) kuras agrāk izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas;

8) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaistas no prokurora amata vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata;

9) pār kurām nodibināta aizgādnība;

10) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu un zvērinātu tiesu izpildītāju vai viņa palīgu."

2. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10. Par zvērinātiem notāriem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 9.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzītas par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem;

4) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

5) kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

6) kurām atņemtas tiesības ieņemt zvērināta notāra amatu ar tiesas spriedumu kriminālprocesā;

7) kuras agrāk izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas;

9) pār kurām nodibināta aizgādnība;

10) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu un zvērinātu tiesu izpildītāju vai viņa palīgu."

11.¹Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs uzaicina praktizējošos zvērinātus notārus divu nedēļu laikā pieteikties uz šo amata vietu.

Ja uz vienu amata vietu pretendē vairāki zvērināti notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam zvērinātam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā un kuram pēdējo divu prakses gadu laikā nav piemērots disciplinārsods. Ja vairāki zvērināti notāri atbilst šiem kritērijiem, Latvijas Zvērinātu notāru padome dod motivētu atzinumu par pieņemamāko kandidātu.

Ja šādu pretendentu nav, tieslietu ministrs publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” uzaicinājumu personām, kas nokārtojušas zvērināta notāra eksāmenu, mēneša laikā pieteikties uz vakanto notāra vietu.

Priekšrocības tikt apstiprinātam amatā ir zvērināta notāra palīgam.

Izvēloties atbilstošāko zvērināta notāra amata pretendentu, ņem vērā zvērināta notāra eksāmenā iegūto vērtējumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes motivēto atzinumu.

Ja vakanto zvērināta notāra amata vietu nav iespējams aizpildīt norādītajā veidā, tieslietu ministrs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina zvērinātu notāru eksāmenu.

4. Izteikt 11.¹panta piekto daļu šādā redakcijā:

"Izvēloties atbilstošāko zvērināta notāra amata pretendentu (turpmāk – pretendents), ņem vērā zvērināta notāra eksāmenā iegūto vērtējumu un Latvijas zvērinātu notāru padomes pamatoto atzinumu."

3. Izteikt 11.¹panta piekto daļu šādā redakcijā:

"Izvēloties atbilstošāko zvērināta notāra amata pretendentu (turpmāk – pretendents), ņem vērā zvērināta notāra eksāmenā iegūto vērtējumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pamatoto atzinumu."

11.² Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru:

1) iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 9.panta prasībām un to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no šā likuma 10.panta 2. — 9.punktā minētajiem šķēršļiem;

2) Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām, kā arī derīgu zvērināta notāra eksāmena apliecību.

3. Izteikt 11.²panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) Latvijas Zvērinātu notāru padomei uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām."

4. Izteikt 11.²panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) Latvijas Zvērinātu notāru padomei uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām."

12. Latvijas Zvērinātu notāru padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta notāra amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumu par ieteikumu viņu uzņemt zvērinātu notāru skaitā.

5. Izslēgt 12.pantā vārdus "zvērināta notāra amata".

Otrā nodaļa
Zvērinātu notāru eksāmeni

16. Zvērināta notāra amata pretendentus pārbauda īpaša eksāmenu komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, augstskolu akadēmiskā personāla un zvērinātiem notāriem un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

Ja zvērinātam notāram gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar zvērināta notāra darbību, tieslietu ministrs ar rīkojumu, ko izdod pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosinājuma, nosaka notāra kvalifikācijas pārbaudi eksāmenu komisijas rīkotajā eksāmenā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

17. Eksāmenu komisija pārbauda pretendentu zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta notāra darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta notāra lietvedībā. Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

Eksāmenu komisija pārbauda zvērinātu notāru zināšanas, pamatojoties uz rīkojumu, ko izdevis tieslietu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

18. Latvijas Zvērinātu notāru padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta notāra amatu, rīko zvērināta notāra eksāmenu.

Pie zvērināta notāra eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 9.panta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu notāru padomes kontā.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

19. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma apstiprina zvērinātu notāru eksāmena kārtību, eksāmena komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.

Zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanai nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu un maksu par eksāmenu nosaka Ministru kabinets.

(2004.gada 28.oktobra likuma redakcijā)

19.¹ Eksāmena dienu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi iepriekš.

Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

19.² Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu notāru padome paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta notāra eksāmenu.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

20. Iesniegumam jāpievieno pierādījumi par pilsonību, vecumu, izglītību, praksi, 11.² pantā minētās atsauksmes un eksāmena nauda, ko atpakaļ neizmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

21. Personām, kas eksāmenu nokārtojušas, izsniedz par to apliecību.

22. Eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi. Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta notāra palīga amatu.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

23. Iemaksāto eksāmena naudu izmaksā kā atlīdzību eksāmenu komisijas locekļiem.

6. Izteikt otro nodaļu šādā redakcijā:

"Otrā nodaļa

Zvērinātu notāru eksāmeni un kvalifikācijas pārbaudes

16. Pretendentam, kurš atbilst šā likuma 9.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām un kuram nepastāv šā likuma 10.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā noteiktie ierobežojumi, ir tiesības kārtot zvērinātu notāru eksāmenu (turpmāk – eksāmens).

17. Zvērināts notārs atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām kārto šādas zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes (turpmāk – kvalifikācijas pārbaude):

1) regulāro kvalifikācijas pārbaudi – ne retāk kā reizi piecos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējās regulārās kvalifikācijas pārbaudes;

2) ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi – ja zvērinātam notāram gada laikā no disciplinārsoda piemērošanas ir atkārtoti piemērots disciplinārsods.

Ņemot vērā zvērināta notāra pamatotu iesniegumu, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai regulārajai kvalifikācijas pārbaudei, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

18. Eksāmenā un kvalifikācijas pārbaudē vērtē zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tai skaitā par normatīvajiem aktiem, kā arī prasmi piemērot šīs zināšanas praksē, lai veiktu zvērināta notāra amata pienākumus, ieskaitot aktu sastādīšanu un zvērināta notāra lietvedības vešanu. Eksāmenā un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudē vērtē arī pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.

19. Eksāmenu un regulāro kvalifikācijas pārbaudi organizē un nodrošina Latvijas Zvērinātu notāru padome ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi rīko divu mēnešu laikā pēc atkārtotā disciplinārsoda piemērošanas.

Lēmumu par eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un tās norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.

20. Kvalifikācijas pārbaudes kārtošanai nepieciešamie izdevumi daļēji tiek segti no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Eksāmena kārtošana notiek par maksu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes, un to vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

21. Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes programmu un jautājumus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.

Pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes pārbauda eksāmenu komisija. Eksāmenu komisijas sastāvu apstiprina tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma. Eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj Tieslietu ministrijas pārstāvjus, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, apgabaltiesu tiesnešus, augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvjus un zvērinātus notārus. Eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj arī personāla atlases speciālistu.

Personāla atlases speciālists vērtē pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.

22. Lēmumu par eksāmena vai kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem pieņem eksāmenu komisija.

Eksāmenu komisijas lēmumu par eksāmena rezultātiem mēneša laikā no eksāmena kārtošanas dienas pretendents var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tieslietu ministram. Tieslietu ministra lēmumu pretendents mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Pretendents, kurš nenokārto eksāmenu, ir tiesīgs to kārtot atkārtoti ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no eksāmena kārtošanas dienas.

Pretendentam ir tiesības pieteikties uz zvērināta notāra amatu ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc eksāmena nokārtošanas.

23. Eksāmenu komisijas lēmumu par kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Tieslietu ministrs eksāmenu komisijas lēmumu apstiprina septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Eksāmenu komisijas lēmums stājas spēkā ar dienu, kad tieslietu ministrs to ir apstiprinājis. Konstatējot kvalifikācijas pārbaudes kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksāmenu komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jaunas kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un tās norises dienu, kas nevar būt vēlāk kā mēneša laikā.

Zvērināts notārs, kurš nenokārto regulāro kvalifikācijas pārbaudi, kārto atkārtotu regulāro kvalifikācijas pārbaudi ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā, skaitot no regulārās kvalifikācijas pārbaudes rezultātu apstiprināšanas dienas, bet, ja šajā laikā tieslietu ministrs nepieņem lēmumu par regulārās kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu, – nākamajā regulārās kvalifikācijas pārbaudes rīkošanas reizē.

Ja zvērināts notārs nav nokārtojis ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi vai atkārtotu regulāro kvalifikācijas pārbaudi, tieslietu ministrs zvērinātu notāru atceļ no amata."

Tieslietu ministra vietā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Izteikt likumprojekta 6. pantā piedāvāto 20. pantu šādā redakcijā:

„20. Kvalifikācijas pārbaudes kārtošanai nepieciešamie izdevumi daļēji tiek segti no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

Eksāmena kārtošana notiek par maksu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes, un to vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”.

Tieslietu ministra vietā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Izslēgt likumprojekta 6. pantā piedāvātā 23. panta trešo daļu.

Tieslietu ministra vietā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Papildināt likumprojekta 6. pantu ar 23.¹ pantu šādā redakcijā:

„,Ja zvērināts notārs kopš eksāmena vai iepriekšējās regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas ir cēlis savu profesionālo vai akadēmisko kvalifikāciju un ieguvis attiecīgi nepieciešamo kredītpunktu skaitu par aktivitātēm zvērināta notāra profesionālās kvalifikācijas celšanai, un par to ir saņemts pamatots Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinums, tieslietu ministrs var pilnīgi vai daļēji atbrīvot zvērinātu notāru no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas.

Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra neatbrīvošanu vai daļēju atbrīvošanu no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

Aktivitātes zvērināta notāra profesionālās kvalifikācijas celšanai, par ko piešķir kredītpunktus, kredītpunktu piešķiršanas kritērijus un kārtību, kā arī nepieciešamo kredītpunktu skaitu pilnīgai un daļējai atbrīvošanai no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas un pilnīgas un daļējas atbrīvošanas no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”.

Atbalstīts

6. Izteikt otro nodaļu šādā redakcijā:

"Otrā nodaļa

Zvērinātu notāru eksāmeni un kvalifikācijas pārbaudes

16. Pretendentam, kurš atbilst šā likuma 9.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām un uz kuru neattiecas šā likuma 10.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā noteiktie ierobežojumi, ir tiesības kārtot zvērinātu notāru eksāmenu (turpmāk – eksāmens).

17. Zvērināts notārs atbilstoši šā likuma prasībām kārto šādas zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes (turpmāk – kvalifikācijas pārbaude):

1) regulāro kvalifikācijas pārbaudi – ne retāk kā reizi piecos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējās regulārās kvalifikācijas pārbaudes;

2) ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi – ja zvērinātam notāram gada laikā no disciplinārsoda piemērošanas ir atkārtoti piemērots disciplinārsods.

18. Eksāmenā un kvalifikācijas pārbaudē vērtē zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tai skaitā par normatīvajiem aktiem, kā arī prasmi piemērot šīs zināšanas praksē, lai veiktu zvērināta notāra amata pienākumus, ieskaitot aktu sastādīšanu un zvērināta notāra lietvedības kārtošanu. Eksāmenā un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudē vērtē arī pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.

Lēmumu par eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.

20. Kvalifikācijas pārbaudes kārtošanai nepieciešamie izdevumi daļēji tiek segti no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

Eksāmena kārtošana notiek par maksu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes, un to vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

21. Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes programmu un jautājumus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.

Personāla atlases speciālists vērtē pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.

22. Lēmumu par eksāmena vai kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem pieņem eksāmenu komisija.

Pretendents, kurš nenokārto eksāmenu, ir tiesīgs to kārtot atkārtoti ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no eksāmena kārtošanas dienas.

Pretendentam ir tiesības pieteikties uz zvērināta notāra amatu ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc eksāmena nokārtošanas.

23. Eksāmenu komisijas lēmumu par kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Tieslietu ministrs eksāmenu komisijas lēmumu apstiprina septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Eksāmenu komisijas lēmums stājas spēkā dienā, kad tieslietu ministrs to apstiprinājis. Konstatējot kvalifikācijas pārbaudes kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksāmenu komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jaunas kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un norises dienu, kas nevar būt vēlāk kā mēneša laikā.

Zvērināts notārs, kurš nenokārto regulāro kvalifikācijas pārbaudi, kārto atkārtotu regulāro kvalifikācijas pārbaudi ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā, no regulārās kvalifikācijas pārbaudes rezultātu apstiprināšanas dienas, bet, ja šajā laikā tieslietu ministrs nepieņem lēmumu par regulārās kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu, – nākamajā regulārās kvalifikācijas pārbaudes rīkošanas reizē.

23.¹ Ja zvērināts notārs kopš eksāmena vai iepriekšējās regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas ir cēlis savu profesionālo vai akadēmisko kvalifikāciju, ieguvis attiecīgi nepieciešamo kredītpunktu skaitu par aktivitātēm zvērināta notāra profesionālās kvalifikācijas celšanai un par to ir saņemts pamatots Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinums, tieslietu ministrs var pilnīgi vai daļēji atbrīvot zvērinātu notāru no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas.

Aktivitātes zvērināta notāra profesionālās kvalifikācijas celšanai, par ko piešķir kredītpunktus, kredītpunktu piešķiršanas kritērijus un kārtību, kā arī nepieciešamo kredītpunktu skaitu pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas un kārtību, kādā notiek pilnīgas vai daļēja atbrīvošana no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas, kārtību nosaka Ministru kabinets.”

27.¹ Zvērinātam notāram ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.

7. Izteikt 27.¹pantu šādā redakcijā:

"27.¹Zvērinātam notāram ir pienākums nekavējoties paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu."

7. Izteikt 27.¹pantu šādā redakcijā:

28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu.

Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata.

8. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Zvērinātam notāram ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu notāru padomei maksājuma uzdevuma kopiju.

Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums neatbilst šā likuma vai Ministru kabineta apstiprinātajiem obligātajiem līguma noteikumiem, vai līgums izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata."

8. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums neatbilst šā likuma vai Ministru kabineta apstiprinātajiem obligātajiem līguma noteikumiem, vai līgums ir izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata."

31. Apdrošināšanas iestāde ir tiesīga pieprasīt no zvērināta notāra atlīdzību par zaudējumiem, ja tie radušies, zvērinātam notāram tīši, ar nodomu pārkāpjot amata pienākumus vai pieļaujot rupju neuzmanību.

32. Apdrošināšanas iestāde uz profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanas līguma pamata nesedz prasījumus, kuri neizriet no zvērināta notāra amata darbības.

9. Izslēgt 31. un 32.pantu.

35. Zvērināta notāra darba laiks pakļauts noteikumiem par darba laiku valsts iestādēs. Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku. Zvērināts notārs pats personiski pieņem klientus savā prakses vietā ne mazāk kā piecas stundas darba dienā. Tieslietu ministrs saziņā ar pašvaldībām var noteikt arī citādu darba laiku.

Pēc vienošanās ar klientu zvērināts notārs var izpildīt amata pienākumus arī ārpus darba laika.

10. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35. Zvērināta notāra darba laiks ir astoņas stundas dienā ne mazāk kā piecas dienas nedēļā. Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku.

Zvērināts notārs personīgi pieņem klientus savā prakses vietā ne mazāk kā piecas stundas darba dienā.

Pēc vienošanās ar klientu zvērināts notārs var izpildīt amata pienākumus arī ārpus darba laika."

10. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35. Zvērināta notāra darba laiks ir astoņas stundas dienā ne mazāk kā piecas dienas nedēļā. Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku.

Zvērināts notārs personīgi pieņem klientus savā prakses vietā ne mazāk kā piecas stundas darba dienā.

Pēc vienošanās ar klientu zvērināts notārs var izpildīt amata pienākumus arī ārpus darba laika."

43. Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem tieslietu ministra apstiprinātas zvērināta notāra amata apliecības un amata zīmi. To veidus un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi.

11. Izteikt 43.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem zvērināta notāra amata apliecību un amata zīmi. Zvērinātu notāru amata apliecības un amata zīmes paraugus, to izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

11. Izteikt 43.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem zvērināta notāra amata apliecību un amata zīmi. Zvērinātu notāru amata apliecības un amata zīmes paraugus, izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

45. Zvērinātam notāram jāved:

1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai;

2) notariālo aktu grāmata;

3) glabājumu grāmata;

4) vekseļu protesta aktu grāmata;

5) to personu alfabētiskais rādītājs, kuru vārdā izpildīta notariālā darbība;

6) to personu alfabētiskais rādītājs, kurām tiesa nodibinājusi aizgādnību gara slimības vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai kuras atzinusi par maksātnespējīgām, vai kurām atsauktas pilnvaras.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētie reģistri un 5. un 6.punktā paredzētie alfabētiskie rādītāji tiek vesti elektroniskā veidā.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais reģistrs, vedot to elektroniskā veidā, ik mēnesi tiek izdrukāts un saglabāts papīra formā. Gada beigās ar papīra formā saglabāto reģistru rīkojas šā likuma 47. un 53.pantā noteiktajā kārtībā.

Šā panta pirmās daļas 6.punktā paredzētais alfabētiskais rādītājs vedams arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijā tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

12. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45. Zvērinātam notāram jāved:

1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai;

2) notariālo aktu grāmata;

3) glabājumu grāmata;

4) vekseļu protesta aktu grāmata;

5) to personu alfabētiskais rādītājs, kuru vārdā izpildīta notariālā darbība.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais reģistrs un 5.punktā paredzētais alfabētiskais rādītājs tiek vests elektroniskā veidā.

Zvērināts notārs izmanto šā likuma 45.¹pantā noteikto reģistru."

12. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45. Zvērinātam notāram jāved:

1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai;

2) notariālo aktu grāmata;

3) glabājumu grāmata;

4) vekseļu protesta aktu grāmata;

5) to personu alfabētiskais rādītājs, kuru vārdā izpildīta notariālā darbība.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais reģistrs un 5.punktā paredzētais alfabētiskais rādītājs tiek vests elektroniskā veidā.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais reģistrs, kuru ved elektroniskā veidā, ik mēnesi tiek izdrukāts un saglabāts papīra formā. Gada beigās ar papīra formā saglabāto reģistru rīkojas šā likuma 47. un 53.pantā noteiktajā kārtībā. Elektroniskajam reģistram un tā papīra formā izdrukātajai versijai ir vienāds juridisks spēks.

Zvērināts notārs izmanto šā likuma 45.¹pantā noteikto reģistru."

13. Papildināt likumu ar 45.¹pantu šādā redakcijā:

"45.¹Latvijas Zvērinātu notāru padomē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek vests to personu reģistrs, kurām atsauktas pilnvaras."

13. Papildināt likumu ar 45.¹pantu šādā redakcijā:

"45.¹Latvijas Zvērinātu notāru padomē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek vests to personu reģistrs, kurām atsauktas pilnvaras."

50. Reģistru var sadalīt divos sējumos tā: 1) lai abiem sējumiem būtu kopīga numerācija, ierakstot vienā sējumā pāru, bet otrā - nepāru numurus un 2) lai ierakstu skaits vienā sējumā nepārsniegtu vairāk par vienu numuru ierakstu skaitu otrajā sējumā.

51. Neaprakstītās vietas reģistra 3. un 7. ailē pārsvītro. Kļūdas reģistra ierakstos atrunā 8. ailē ar zvērināta notāra parakstu.

Tieslietu ministra vietā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Papildināt likumprojektu aiz 13. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 50. un 51. pantu.”.

atbalstīts

14. Izslēgt 50. un 51. pantu.

53. Aktu grāmata tieslietu ministra noteiktajos termiņos un kārtībā iesienama un apliecināma 47.pantā paredzētajā kārtībā. Apliecinājuma uzrakstā jānorāda arī lapu, aktu un 128.pantā minēto dokumentu skaits.

Aktu grāmata var sastāvēt no vairākiem sējumiem.

14. Izteikt 53.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Aktu grāmata iesienama un apliecināma šā likuma 47.pantā noteiktajā kārtībā."

15. Izteikt 53.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Aktu grāmata iesienama un apliecināma šā likuma 47.pantā noteiktajā kārtībā."

57. 45.panta 6.punktā paredzētajā alfabētiskajā rādītājā jāatzīmē: rīcības nespējīgas personas uzvārds un vārds, rīcības nespējas raksturs, pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārds un vārds, ziņas par atsaukto pilnvarojumu, tiesa vai zvērināts notārs, kas publicējis sludinājumu, oficiālais laikraksts, kurā ievietots sludinājums par rīcībspējas atņemšanu vai atjaunošanu un pilnvarojuma atsaukšanu, minot laikraksta nosaukumu, gadu, dienu, mēnesi un numuru.

Piezīme. Iekams zvērināts notārs stājas amatā, viņam ir jāizgatavo šajā pantā paredzētais rādītājs par pagājušo laiku. Šim nolūkam zvērināts notārs var saņemt sava priekšgājēja rādītāju.

15. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57. Šā likuma 45.¹pantā paredzētajā reģistrā jāatzīmē pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārds un vārds, ziņas par atsaukto pilnvarojumu, zvērināts notārs, kas publicējis sludinājumu, oficiālais laikraksts, kurā ievietots sludinājums par pilnvarojuma atsaukšanu, minot laikraksta nosaukumu, gadu, dienu, mēnesi un numuru."

16. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57. Šā likuma 45.¹pantā paredzētajā reģistrā norāda pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārdu un vārdu, ziņas par atsaukto pilnvarojumu, zvērinātu notāru, kas publicējis sludinājumu, oficiālos laikrakstu, kurā ievietots sludinājums par pilnvarojuma atsaukšanu, minot laikraksta nosaukumu, gadu, dienu, mēnesi un numuru."

64. Instrukciju par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.

16. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

"64. Noteikumus par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu izdod Ministru kabinets."

17. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

"64. Noteikumus par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu izdod Ministru kabinets."

67. Zvērināts notārs aprēķina un iekasē valsts nodevas, kā arī norēķinās par iekasētajām summām saskaņā ar attiecīgiem likumiem, aktā vai apliecinājumā izdarot atzīmi par nodevu samaksu vai atsvabinājumu no tām.

Tieslietu ministra vietā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Papildināt likumprojektu aiz 16. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 67. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Valsts nodevas par notariālo darbību izpildi apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.””

atbalstīts

18. Papildināt 67. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

Apmēru un kārtību, kādā maksājama Valsts nodeva par notariālo darbību izpildi nosaka Ministru kabinets.

75. Apzīmējot aktos un apliecinājumos personas, jānorāda to vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet aktos un apliecinājumos, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, - arī šo personu dzimšanas laiks un vieta.

Ziņas par dzīvesvietu aktā vai apliecinājumā ieraksta pēc personu mutvārdu deklarācijas.

Ja dzimšanas laiku un vietu nav iespējams noskaidrot 76.pantā noteiktajā kārtībā, zvērinātam notāram tas jānorāda aktā vai apliecinājumā.

17. Papildināt 75.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Taisot aktus un apliecinājumus, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, zvērināts notārs akta vai apliecinājuma izdarīšanas dienā pārbauda personas datus Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā un izdara par to atzīmi aktā vai apliecinājumā."

19. Papildināt 75.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

76. Ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, viņš noskaidro šīs personas identitāti pēc pases. Ja minētā persona nevar pasi uzrādīt, zvērināts notārs noskaidro tās identitāti pēc personības dokumentiem, ko valsts vai pašvaldības dienestā esošai personai izsniegusi tās priekšniecība, vai pēc citiem ticamiem dokumentiem, vajadzības gadījumā papildinot trūkstošās ziņas pēc divu liecinieku liecībām. Aktā vai apliecinājumā jānorāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.

Liecinieki, kuri apliecina zvērinātam notāram nepazīstamas personas identitāti, dod parakstu par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību.

18. 76.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem "pēc pases" ar vārdiem "vai personas apliecības";

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja minētā persona nevar šādu dokumentu uzrādīt, zvērināts notārs noskaidro tās identitāti pēc citiem ticamiem dokumentiem, ja nepieciešams, papildinot trūkstošās ziņas pēc divu liecinieku liecībām."

20. 76.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "pēc pases" ar vārdiem "vai personas apliecības";

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

80. Izņēmumus no iepriekšējā (79.) panta noteikumiem pieļauj:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām — ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju;

3) šajā likumā noteiktajos gadījumos.

Zvērinātu notāru grāmatas un lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu, izmeklēšanas vai citu iestāžu pieprasījuma un lēmumiem.

Ja ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta notāra dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta notāra apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zvērinātam notāram.

19. 80.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Latvijas Zvērinātu notāru padomei – atbilstoši šā likuma 230.pantā noteiktajai kompetencei;";

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) šajā likumā noteiktajos gadījumos.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "ierosināta krimināllieta" ar vārdiem "uzsākts kriminālprocess".

21. 80.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Latvijas Zvērinātu notāru padomei – atbilstoši šā likuma 230.pantā noteiktajai kompetencei;";

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) šajā likumā noteiktajos gadījumos.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "ierosināta krimināllieta" ar vārdiem "uzsākts kriminālprocess".

83. Zvērin āts notārs pārbauda notariālā akta dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības.

Pārstāvības tiesības zvērināts notārs pārbauda pēc viņam iesniegtajiem publiskiem dokumentiem vai ierakstiem Komercreģistrā vai citos publiskos reģistros.

Ja pārstāvības tiesības izriet no ieraksta Komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, zvērināts notārs tās pārbauda, ieskatoties šajā reģistrā ne vairāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas vai arī reģistra izrakstā, kuru ne vairāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas apliecinājusi attiecīgā reģistra iestāde. Zvērināts notārs aktā atzīmē ieskatīšanās dienas datumu vai izraksta apliecināšanas datumu.

Dokumentus, kuri pierāda notariālā akta dalībnieku pārstāvības tiesības, zvērināts notārs pievieno notariālajam aktam oriģināla vai notariāli apliecināta noraksta veidā šā likuma 74.pantā noteiktajā kārtībā.

20. Izteikt 83.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja pārstāvības tiesības izriet no ieraksta Komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, zvērināts notārs tās pārbauda, salīdzinot ar ziņām reģistrā ne ātrāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas vai arī reģistra izrakstā, kuru ne ātrāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas apliecinājusi attiecīgā reģistra iestāde. Ārvalstu reģistriem piemērojams 30 dienu termiņš. Zvērināts notārs aktā norāda datumu, kad pārbaudījis ziņas, vai izraksta apliecināšanas datumu."

22. Izteikt 83.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja pārstāvības tiesības izriet no ieraksta Komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, zvērināts notārs tās pārbauda, salīdzinot ar ziņām reģistrā ne agrāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas vai arī reģistra izrakstā, kuru ne agrāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas apliecinājusi attiecīgā reģistra iestāde. Ārvalstu reģistriem piemērojams 30 dienu termiņš. Zvērināts notārs aktā norāda datumu, kad pārbaudījis ziņas, vai izraksta apliecināšanas datumu."

87.² Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

21. Izteikt 87.² pantu šādā redakcijā:

"87.² Zvērināts notārs paskaidro akta dalībniekiem par darījumam nepieciešamajām tiesu vai iestāžu atļaujām un apstiprinājumiem un par likumiskajām pirmpirkuma tiesībām, kas norādāms aktā.

Apliecinot tiesisku darījumu, kura priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas tiesības, zvērināts notārs akta taisīšanas dienā pārbauda datus zemesgrāmatā."

Tieslietu ministra vietā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Aizstāt likumprojekta 21. pantā piedāvātā 87.² panta otrajā daļā vārdu „dienā” ar vārdu „brīdī”.

atbalstīts

23. Izteikt 87.² pantu šādā redakcijā:

Apliecinot tiesisku darījumu, kura priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas tiesības, zvērināts notārs akta taisīšanas brīdī pārbauda datus zemesgrāmatā."

87.³ Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un par to jānorāda notariālajā aktā.

22. Izteikt 87.³pantu šādā redakcijā:

"87.³ Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un par to jānorāda notariālajā aktā.

Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam vai dalībnieku patiesajai gribai, viņam šīs šaubas jāapspriež ar darījuma dalībniekiem. Ja darījuma dalībnieki tomēr pastāv uz akta taisīšanu, zvērinātam notāram aktā jāieraksta gan savi paskaidrojumi, gan darījuma dalībnieku šajā sakarā sniegtie paskaidrojumi."

24. Izteikt 87.³pantu šādā redakcijā:

Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un jānorāda notariālajā aktā.

115. Apliecinājumu raksta uz paša dokumenta, atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, zvērinātam notāram klāt esot.

Ja zvērināts notārs sastāda arī pašu dokumentu, viņam ir arī šā likuma 87.¹ pantā noteiktie pienākumi.

23. Izslēgt 115.panta otro daļu.

25. Izslēgt 115.panta otro daļu.

116. Dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem.

Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Zvērināts notārs iepazīstas ar dokumenta saturu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta otrajā daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par dokumenta saturu zvērināts notārs neatbild, un tas atzīmējams apliecinājumā. Apliecinājumā norādāmi arī šā likuma 113. un 116.pantā minētie apstākļi.

24. Izteikt 116.pantu šādā redakcijā:

"116. Dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem, un tas atzīmējams apliecinājumā.

Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Ja dokumentu iesnieguši apliecinājuma dalībnieki, tad zvērināts notārs iepazīstas ar dokumenta saturu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta otrajā daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par dokumenta saturu zvērināts notārs neatbild, un tas atzīmējams apliecinājumā.

Ja dokumentu sastādījis zvērināts notārs, viņam ir arī šā likuma 87.¹ pantā noteiktie pienākumi."

26. Izteikt 116.pantu šādā redakcijā:

"116. Dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem, un tas atzīmējams apliecināju mā.

Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Ja dokumentu sastādījis zvērināts notārs, viņam ir arī šā likuma 87.¹ pantā noteiktie pienākumi."

139.⁷ Apliecinājumi par liecību sniegšanu nevar aizstāt attiecīgā procesuālā kārtībā iegūtās liecības Latvijas tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs krimināllietās, civillietās un administratīvajā procesā tiesā.

25. Aizstāt 139.⁷ pantā vārdu "krimināllietās" ar vārdu "kriminālprocesos".

27. Aizstāt 139.⁷ pantā vārdu "krimināllietās" ar vārdu "kriminālprocesos".

143. Glabājumā saņemto naudu zvērināts notārs iemaksā valsts kredītiestādē vai tieslietu ministra noteiktā citā kredītiestādē.

26. Izteikt 143.pantu šādā redakcijā:

"143. Glabājumā saņemto naudu zvērināts notārs iemaksā kredītiestādē, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā."

28. Izteikt 143.pantu šādā redakcijā:

"143. Glabājumā saņemto naudu zvērināts notārs iemaksā kredītiestādē, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā."

147. Par zvērināta notāra palīgiem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) sasniegušas divdesmit viena gada vecumu;

3) pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;

4) prot valsts valodu;

5) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra.

27. Aizstāt 147.panta 5.punktā vārdu "trīs" ar vārdu "divus".

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 147. panta 1. punktu šādā redakcijā:

‘’1) ir Latvijas Republikas pilsoņi vai Latvijas Republikas nepilsoņi;’’

neatbalstīts

29. Aizstāt 147.panta 5.punktā vārdu "trīs" ar vārdu "divus".

151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā, kā arī šā likuma 37. un 174.pantā paredzētajos gadījumos, kad jāizdara notariālā darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas. Par zvērināta notāra aizstāšanu viņa atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā jābūt tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumam.

28. Papildināt 151.panta pirmo teikumu aiz vārdiem "paredzētajos gadījumos" ar vārdiem "un gadījumos".

30. Papildināt 151.panta pirmo teikumu pēc vārdiem "paredzētajos gadījumos" ar vārdiem "un gadījumos".

152. Aizstājot zvērinātu notāru, zvērināta notāra palīgam par savu amata darbību ir tāda pati disciplinārā, kriminālā un materiālā atbildība, kāda paredzēta zvērinātiem notāriem; par sava palīga amata darbību subsidiāri materiāli atbildīgs ir arī zvērināts notārs.

29. 152.pantā:

aizstāt vārdu "materiālā" ar vārdu "civiltiesiskā";

aizstāt vārdu "materiāli" ar vārdu "civiltiesiski".

31. 152.pantā:

aizstāt vārdu "materiālā" ar vārdu "civiltiesiskā";

aizstāt vārdu "materiāli" ar vārdu "civiltiesiski".

154. Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu, ja viņš bez attaisnojoša iemesla atkārtoti pēc šā likuma 11.¹pantā noteiktā uzaicinājuma nav pieteicies uz vakanto zvērināta notāra vietu.

30. Papildināt 154.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu:

1) pēc paša lūguma;

2) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kurš sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kurš agrāk izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvots;

6) pār kuru nodibināta aizgādnība;

7) ja zvērināta notāra palīgs izbeidz darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru, pēc kura priekšlikuma viņš ir apstiprināts amatā.

Zvērinātam notāram, kurš izbeidz darba tiesiskās attiecības ar zvērināta notāra palīgu, ir pienākums ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas par to rakstveidā paziņot tieslietu ministram. Ja darba tiesiskās attiecības ar zvērināta notāra palīgu tiek izbeigtas nekavējoties, zvērināts notārs par to rakstveidā paziņo tieslietu ministram darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienā."

32. Papildināt 154.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu:

1) pēc paša lūguma;

2) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kurš sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kurš agrāk izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvots;

6) pār kuru nodibināta aizgādnība;

7) ja zvērināta notāra palīgs izbeidz darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru, pēc kura priekšlikuma viņš ir apstiprināts amatā.

163. Par katru amata darbību (65. un 66.pants), ko izpilda zvērināti notāri, viņiem ir tiesība neatkarīgi no valsts nodevām ņemt atlīdzību.

31. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

"163. Par katru amata darbību (65. un 66.pants) zvērināti notāri neatkarīgi no valsts nodevām ņem atlīdzību."

33. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

"163. Par katru amata darbību (65. un 66.pants) zvērināti notāri neatkarīgi no valsts nodevām ņem atlīdzību."

165. Zvērinātu notāru atlīdzības taksi nosaka Ministru kabinets.

Taksi nosaka, ievērojot akta vai apliecinājuma vērtību (darījuma summu) un ar aktu vai apliecinājumu saistīto zvērināta notāra atbildību, sociālo līdzsvaru sabiedrībā un akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laiku.

32. Papildināt 165.panta pirmo daļu pēc vārda "taksi" ar vārdiem "un tās noteikšanas kārtību".

34. Papildināt 165.panta pirmo daļu pēc vārda "taksi" ar vārdiem "un tās noteikšanas kārtību".

174. Atvaļinājumu zvērinātam notāram piešķir tieslietu ministrs.

Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts notārs var izlietot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trim dienām, iepriekš neizprasot tieslietu ministra atļauju, taču tad zvērinātam notāram, tiklīdz iespējams, jāpaziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus. Šādos gadījumos zvērināta notāra pienākumus izpilda zvērināta notāra palīgs.

33. Izteikt 174.pantu šādā redakcijā:

"174. Atvaļinājumu zvērinātam notāram piešķir tieslietu ministrs. Zvērināts notārs iesniegumu par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, iesniedz tieslietu ministram ne vēlāk kā divas nedēļas pirms atvaļinājuma sākuma. Zvērinātam notāram ikgadējo atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām.

Darbnespējas gadījumos iesniegums iesniedzams tieslietu ministram triju dienu laikā no darbnespējas sākuma, ja darbnespēja ir paredzama ilgāka par trijām dienām. Iesniegumu par darbnespēju var iesniegt zvērināts notārs, viņa palīgs vai Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts notārs var izlietot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trijām dienām, iepriekš neizprasot tieslietu ministra atļauju, taču tad zvērinātam notāram, tiklīdz iespējams, jāpaziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus. Šādos gadījumos, ja zvērinātam notāram ir palīgs, zvērināta notāra pienākumus izpilda zvērināta notāra palīgs."

35. Izteikt 174.pantu šādā redakcijā:

Darbnespējas gadījumos iesniegums iesniedzams tieslietu ministram triju dienu laikā no darbnespējas sākuma, ja darbnespēja ir paredzama ilgāka par trim dienām. Iesniegumu par darbnespēju var iesniegt zvērināts notārs, viņa palīgs vai Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts notārs var izlietot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trim dienām, iepriekš neizprasot tieslietu ministra atļauju, taču tad zvērinātam notāram, tiklīdz iespējams, jāpaziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus. Šādos gadījumos, ja zvērinātam notāram ir palīgs, zvērināta notāra pienākumus izpilda zvērināta notāra palīgs."

192. Disciplinārlietas nav ierosināmas un zvērināti notāri disciplināri nav sodāmi, ja pagājis gads no pārkāpuma izdarīšanas.

34. Aizstāt 192.pantā vārdus "pagājis gads" ar vārdiem "pagājuši divi gadi".

36. Aizstāt 192.pantā vārdus "pagājis gads" ar vārdiem "pagājuši divi gadi".

206. Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs neatzīst par iespējamu sūdzībā norādītās nepareizības zvērināta notāra rīcībā novērst, dodot viņam norādījumus uzraudzības kārtībā, tad sūdzību izskata tiesa.

Ja tiesa atzīst par vajadzīgu, tā paziņo par sūdzības iesniegšanu gan pārējām ieinteresētajām personām, gan pašam zvērinātam notāram, informējot par sūdzības izskatīšanas dienu.

35. Papildināt 206.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs, iepazīstoties ar sūdzību, konstatē savu tiešu vai netiešu ieinteresētību lietas iznākumā vai citus apstākļus, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti, viņš nodod šo sūdzību izskatīšanai citam šīs apgabaltiesas tiesnesim, bet, ja tas nav iespējams, – citas apgabaltiesas priekšsēdētājam."

37. Papildināt 206.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

211. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu notāru:

1) kurš noteiktā laikā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu vai nav iemaksājis kārtējo apdrošināšanas maksājumu;

2) kurš noteiktā laikā (13.pants) pēc iecelšanas vai pārcelšanas nav sācis izpildīt amata pienākumus;

3) kurš bez atļaujas iestājies darbā valsts un pašvaldību institūcijā vai uzņēmumā vai privātā dienestā (15.pants);

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

5) kurš notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvots no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kuram sodāmība par šo noziedzīgo nodarījumu dzēsta vai noņemta;

6) kurš izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet pret kuru krimināllieta izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

7) pār kuru nodibināta aizgādnība;

8) kurš nav izturējis zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi.

36. Izteikt 211.pantu šādā redakcijā:

"211. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu notāru:

1) kurš noteiktā laikā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu vai nav iemaksājis kārtējo apdrošināšanas maksājumu;

2) kurš noteiktā laikā (13.pants) pēc iecelšanas vai pārcelšanas nav sācis pildīt amata pienākumus;

3) kurš bez atļaujas iestājies darbā valsts un pašvaldību institūcijā vai uzņēmumā vai privātā dienestā (15.pants);

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

5) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

6) kurš sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

7) kurš agrāk izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvots;

8) pār kuru nodibināta aizgādnība;

9) kurš nav izturējis zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi;

10) kurš šajā likumā noteiktajā termiņā nav kārtojis kvalifikācijas pārbaudi."

Tieslietu ministra vietā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Izteikt likumprojekta 36. pantā piedāvāto 211. panta 9. punktu šādā redakcijā:

„9) kurš nav nokārtojis ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi vai atkārtotu regulāro kvalifikācijas pārbaudi;".

atbalstīts

38. Izteikt 211.pantu šādā redakcijā:

"211. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu notāru:

1) kurš noteiktā laikā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu vai nav iemaksājis kārtējo apdrošināšanas maksājumu;

2) kurš noteiktā laikā (13.pants) pēc iecelšanas vai pārcelšanas nav sācis pildīt amata pienākumus;

3) kurš bez atļaujas iestājies darbā valsts un pašvaldību institūcijā vai uzņēmumā vai privātā dienestā (15.pants);

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

5) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

6) kurš sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

7) kurš agrāk izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvots;

8) pār kuru nodibināta aizgādnība;

9) kurš nav nokārtojis ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi vai atkārtotu regulāro kvalifikācijas pārbaudi;

10) kurš šajā likumā noteiktajā termiņā nav kārtojis kvalifikācijas pārbaudi."

212. Tieslietu ministrs var atcelt zvērinātu notāru no amata vai pārcelt uz citu prakses vietu 189.pantā paredzētajos gadījumos.

Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra pārcelšanu vai atcelšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

10.

Tieslietu ministra vietā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Papildināt likumprojektu aiz 36. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 212. panta otro daļu šādā redakcijā:

„Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra pārcelšanu vai atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.””

atbalstīts

39. Izteikt 212. panta otro daļu šādā redakcijā:

„Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra pārcelšanu vai atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.”

213. Tieslietu ministrs zvērinātu notāru var atstādināt no amata, ja:

1) pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) pret viņu ierosināta disciplinārlieta;

3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība.

37. 213.pantā:

papildināt pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) konstatēts, ka apdrošināšanas līgumā nav ietverti Ministru kabineta apstiprinātie obligātie nosacījumi;

5) viņš šajā likumā noteiktajā termiņā nav nokārtojis regulāro kvalifikācijas pārbaudi un nav pagarināts regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas termiņš.";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra atstādināšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi."

11.

Tieslietu ministra vietā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Papildināt likumprojekta 37. panta piedāvātā 213. panta otro daļu aiz vārda „izpildi” ar vārdiem „līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim”.

atbalstīts

40. 213.pantā: papildināt pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) konstatēts, ka apdrošināšanas līgumā nav ietverti Ministru kabineta apstiprinātie obligātie nosacījumi;

5) viņš šajā likumā noteiktajā termiņā nav nokārtojis regulāro kvalifikācijas pārbaudi un nav pagarināts regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas termiņš.";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra atstādināšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim."

230. Latvijas Zvērinātu notāru padome:

1) sargā zvērinātu notāru amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas organizācijas lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu notāru kolēģiju un legāli izsaka zvērinātu notāru viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām, kā arī attiecībās ar starptautiskām organizācijām;

4) nodrošina zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi, pieprasa un apkopo informāciju par zvērinātu notāru praksi, gādā par tās saskaņošanu, iesniedz ierosinājumus un dod atzinumus likumdošanas un notariālās prakses jautājumos;

5) pārzina zvērinātu notāru palīgu sagatavošanu;

6) uzrauga un kontrolē zvērinātu notāru un zvērinātu notāru palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

7) pēc zvērināta notāra vai klienta lūguma nosaka atlīdzības apmēru par zvērināta notāra darbībām gadījumos, kad par to takse nav paredzēta vai par to radušās domstarpības;

8) izveido zvērinātu notāru amata darbību iekšējās kontroles pastāvīgu komisiju un nosaka tās darbības kārtību;

9) tieslietu ministra noteiktajā kārtībā reizi pusgadā sniedz viņam pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām;

10) veic citus pienākumus, kas noteikti normatīvajos aktos vai ko uzdevusi Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.

38. Izteikt 230.panta 9.punktu šādā redakcijā:

"9) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reizi pusgadā sniedz tieslietu ministram pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām;".

41. Izteikt 230.panta 9.punktu šādā redakcijā:

"9) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reizi pusgadā sniedz tieslietu ministram pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām;".

308. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju, bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, — attiecīgo pagasttiesu sastādīt inventāra sarakstu.

39. Aizstāt 308.pantā vārdu "pagasttiesu" ar vārdu "bāriņtiesu".

42. Aizstāt 308.pantā vārdu "pagasttiesu" ar vārdu "bāriņtiesu".

319. Mantojuma apliecību paraugus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.

40. Izteikt 319.pantu šādā redakcijā:

"319. Mantojuma apliecību paraugus apstiprina Ministru kabinets."

43. Izteikt 319.pantu šādā redakcijā:

"319. Mantojuma apliecību paraugus apstiprina Ministru kabinets."

Pārejas noteikumi
(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

1. Ja par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā zvērinātu notāru amata atlīdzības takse nosaka atšķirīgas likmes, abos gadījumos piemērojama zemākā likme.

2. Valsts nodeva par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā ir viens lats. Šajos gadījumos valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā iekasējama pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

3. Šā likuma 9.panta 3.punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012.gada 1.janvāra.

4. (Izslēgts ar 28.10.2004. likumu).

5. Šā likuma 147.panta 3.punkts piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2003.gada 1.janvāra.

6. Gadījumos, kad likums gribas izteikumiem nosaka notariālu apliecinājumu, publisku apliecinājumu vai apliecinājumu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs taisa notariālo aktu (82.pants). Gadījumos, kad likums nosaka parakstu notariālu apliecināšanu, publisku apliecināšanu vai apliecināšanu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs apliecina arī rīcībspēju.

7. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim ir spēkā Tieslietu ministrijas 1998.gada 17.februāra ieteikumi “Atlīdzības takse par zvērinātu notāru sniegto juridisko palīdzību” un Finanšu ministrijas 1995.gada 13.februāra noteikumi “Par Zvērinātu notāru profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumiem”.

(2004.gada 28.oktobra likuma redakcijā)

8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 6.¹ pantā un 19.pantā minētos noteikumus.

41. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"9. Zvērināti notāri līdz 2007.gada 31.decembrim pēc zvērinātu notāru apmācību programmas apgūšanas kārto atestāciju, kas uzskatāma par pirmo kvalifikācijas pārbaudi. Atestācijas gaitā vērtē:

1) zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tai skaitā par normatīvajiem aktiem;

2) prasmi piemērot šīs zināšanas praksē, lai veiktu zvērināta notāra amata pienākumus, ieskaitot aktu sastādīšanu un zvērināta notāra lietvedības vešanu;

3) zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.

10. Latvijas Zvērinātu notāru padome organizē zvērinātu notāru apmācības un pārbaudi atbilstoši tieslietu ministra saskaņotajai zvērinātu notāru apmācību programmai.

11. Atestācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

12. Zvērinātiem notāriem, kuri sekmīgi nokārtojuši eksāmenu atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 12.aprīļa noteikumiem Nr.247 "Noteikumi par zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanai nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu un maksu par zvērinātu notāru eksāmenu", atestācijā tiek vērtēta tikai sociālā kompetence un sociālais intelekts.

13. Lēmumu par atestācijas rezultātiem pieņem tieslietu ministra apstiprināta eksāmenu komisija, kuras sastāvā iekļauj Tieslietu ministrijas pārstāvjus, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, apgabaltiesu tiesnešus, augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvjus un zvērinātus notārus. Eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj arī personāla atlases speciālistu.

14. Eksāmenu komisija lēmumu par atestācijas rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Tieslietu ministrs eksāmenu komisijas lēmumu apstiprina septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Eksāmenu komisijas lēmums stājas spēkā ar dienu, kad tieslietu ministrs to ir apstiprinājis. Konstatējot atestācijas pārbaudes kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksāmenu komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jaunas atestācijas rīkošanu un tās norises dienu, kas nevar būt vēlāk kā mēneša laikā.

15. Zvērināts notārs, kurš nenokārto atestāciju, sešu mēnešu laikā kārto ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi."

12.

13.

Tieslietu ministra vietā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Papildināt likumprojektu aiz 40. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt no pārejas noteikumu 8. punkta vārdus un skaitli „un 19. pantā”.”

Tieslietu ministra vietā Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Izteikt likumprojekta 41. pantu šādā redakcijā:

Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20. punktu šādā redakcijā:

"9. Ministru kabinets līdz 2008. gada 1. aprīlim izdod šā likuma 20. panta pirmajā un trešajā daļā, 23.¹ panta trešajā daļā, 43. panta pirmajā daļā, 45.¹pantā un 67. panta otrajā daļā minētos noteikumus.

10. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008. gada 1. aprīlim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 690 „Zvērinātu notāru eksāmena kārtība”;

2) Ministru kabineta 2005. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 247 „Noteikumi par zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanai nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu un maksu par zvērinātu notāru eksāmenu”;

3) Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 534 „Noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības taksēm”;

4) Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumi Nr. 988 „Noteikumi par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību”;

5) Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1009 „Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu”;

6) Ministru kabineta 2005. gada 6. decembra noteikumi Nr. 917 „Kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām”;

7) Ministru kabineta 2005. gada 27. septembra noteikumi Nr. 740 „Noteikumi par mantojuma apliecību paraugiem”.

11. Šā likuma 192. pants piemērojams attiecībā uz tiem pārkāpumiem, kas izdarīti pēc 2008. gada 1. janvāra.

12. Zvērināti notāri līdz 2008. gada 31. jūlijam pēc zvērinātu notāru apmācību programmas apgūšanas kārto atestāciju, kas uzskatāma par pirmo kvalifikācijas pārbaudi. Atestācijas gaitā vērtē:

1) zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tai skaitā par normatīvajiem aktiem (atestācijas pirmā daļa);

2) prasmi piemērot šīs zināšanas praksē, lai veiktu zvērināta notāra amata pienākumus, ieskaitot aktu sastādīšanu un zvērināta notāra lietvedības vešanu (atestācijas otrā daļa);

3) zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu (atestācijas trešā daļa).

13. Šā likuma pārejas noteikumu 12. punktā minētās zvērinātu notāru apmācības atbilstoši tieslietu ministra saskaņotajai zvērinātu notāru apmācību programmai un pārbaudi, kā arī eksāmenu komisijas darbu atestācijas procesā organizē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

14. Zvērinātiem notāriem, kuri sekmīgi nokārtojuši eksāmenu atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 12.aprīļa noteikumiem Nr.247 "Noteikumi par zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanai nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu un maksu par zvērinātu notāru eksāmenu", atestācijā tiek vērtēta tikai sociālā kompetence un sociālais intelekts.

15. Lēmumu par šā likuma pārejas noteikumu 12. punktā minētās atestācijas rezultātiem tieslietu ministra noteiktā dienā pieņem tieslietu ministra apstiprināta eksāmenu komisija, kuras sastāvā iekļauj Tieslietu ministrijas pārstāvjus, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, apgabaltiesu tiesnešus, augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvjus un zvērinātus notārus. Eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj arī personāla atlases speciālistu.

16. Zvērināts notārs nokārto atestāciju, ja:

16.1. par atestācijas pirmo daļu zvērināts notārs ir saņēmis apliecinājumu par sekmīgu Latvijas Zvērinātu notāru padomes organizēto apmācību programmas apgūšanu;

16.2. par atestācijas otro daļu ir saņemts Latvijas Zvērinātu notāru padomes motivēts atzinums par zvērināta notāra līdzšinējo amata pienākumu veikšanu ar ieteikumu atzīt zvērinātam notāram atestācijas otro daļu par nokārtotu;

16.3. par atestācijas trešo daļu zvērināts notārs ir saņēmis atbilstošu Latvijas Zvērinātu notāru padomes sertifikātu par apmācību kursa „Notāru klientu apkalpošanas standarts” apguvi.

17. Ja zvērināts notārs nav nokārtojis kādu no atestācijas daļām, eksāmenu komisija pieņem lēmumu neatestēt zvērinātu notāru.

18. Eksāmenu komisija lēmumu par atestācijas rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Tieslietu ministrs eksāmenu komisijas lēmumu apstiprina septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Eksāmenu komisijas lēmums stājas spēkā ar dienu, kad tieslietu ministrs to ir apstiprinājis.

19. Zvērināts notārs, kurš nenokārto atestāciju, sešu mēnešu laikā kārto ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi.

20. Šā likuma pārejas noteikumu 15. punktā minētās eksāmenu komisijas darbs atestācijas procesā noris atbilstoši normatīvajam aktam, kas regulē zvērinātu notāru eksāmena kārtību, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.".

Atbalstīts

atbalstīts

44. Pārejas noteikumos:

izslēgt 8. punktā vārdus un skaitli „un 19. pantā”;

papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20. punktu šādā redakcijā:

1) Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 690 „Zvērinātu notāru eksāmena kārtība”;

3) Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 534 „Noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības taksēm”;

4) Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumi Nr. 988 „Noteikumi par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību”;

5) Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1009 „Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu”;

6) Ministru kabineta 2005. gada 6. decembra noteikumi Nr. 917 „Kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām”;

7) Ministru kabineta 2005. gada 27. septembra noteikumi Nr. 740 „Noteikumi par mantojuma apliecību paraugiem”.

11. Šā likuma 192. pants piemērojams tiem pārkāpumiem, kas izdarīti pēc 2008. gada 1. janvāra.

12. Zvērināti notāri līdz 2008. gada 31. jūlijam pēc zvērinātu notāru apmācības programmas apgūšanas kārto atestāciju, kas uzskatāma par pirmo kvalifikācijas pārbaudi. Atestācijas gaitā vērtē:

1) zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tai skaitā par normatīvajiem aktiem (atestācijas pirmā daļa);

2) prasmi piemērot šīs zināšanas praksē, lai veiktu zvērināta notāra amata pienākumus, ieskaitot aktu sastādīšanu un zvērināta notāra lietvedības kārtošanu (atestācijas otrā daļa);

3) zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu (atestācijas trešā daļa).

13. Šo pārejas noteikumu 12. punktā minēto zvērinātu notāru apmācību atbilstoši tieslietu ministra saskaņotajai zvērinātu notāru apmācības programmai un pārbaudi, kā arī eksāmenu komisijas darbu atestācijas procesā organizē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

15. Lēmumu par šo pārejas noteikumu 12. punktā minētās atestācijas rezultātiem tieslietu ministra noteiktā dienā pieņem tieslietu ministra apstiprināta eksāmenu komisija, kuras sastāvā iekļauj Tieslietu ministrijas pārstāvjus, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, apgabaltiesu tiesnešus, augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvjus un zvērinātus notārus. Eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj arī personāla atlases speciālistu.

16. Zvērināts notārs nokārto atestāciju, ja:

1) par atestācijas pirmo daļu ir saņēmis apliecinājumu par sekmīgu Latvijas Zvērinātu notāru padomes organizētas apmācības programmas apgūšanu;

2) par atestācijas otro daļu ir saņēmis Latvijas Zvērinātu notāru padomes motivētu atzinumu par zvērināta notāra līdzšinējo amata pienākumu veikšanu ar ieteikumu atzīt, ka zvērināts notārs atestācijas otro daļu ir nokārtojis;

3) par atestācijas trešo daļu ir saņēmis atbilstošu Latvijas Zvērinātu notāru padomes sertifikātu par apmācības kursa „Notāru klientu apkalpošanas standarts” apguvi.

17. Ja zvērināts notārs nav nokārtojis kādu no atestācijas daļām, eksāmenu komisija pieņem lēmumu neatestēt zvērinātu notāru.

19. Zvērināts notārs, kurš nenokārto atestāciju, sešu mēnešu laikā kārto ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi.

20. Šo pārejas noteikumu 15. punktā minētās eksāmenu komisijas darbs atestācijas procesā noris atbilstoši normatīvajam aktam, kas regulē zvērinātu notāru eksāmena kārtību, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu."

Juridiskās komisijas konsultante D.Saleniece