Likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā"
Likumprojekts
 
Grozījumi Notariāta likumā

 

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26./27.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 84.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 9.panta 5.punkta ''c'' apakšpunktā vārdus "pagasttiesas vai".

 

2. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

 

"10. Par zvērinātiem notāriem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 9.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzītas par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem;

4) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

5) kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

6) kurām atņemtas tiesības ieņemt zvērināta notāra amatu ar tiesas sprie­dumu kriminālprocesā;

7) kuras agrāk izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda iz­ciešanas atbrīvotas;

8) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaistas no prokurora amata vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata;

9) pār kurām nodibināta aizgādnība;

10) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu un zvērinātu tiesu izpildītāju vai viņa palīgu."

 

3. Izteikt 11.2 panta 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) Latvijas Zvērinātu notāru padomei uzrāda atsauksmes par savu pro­fesionālo darbību un morālajām īpašībām."

 

4. Izteikt 11.1 panta piekto daļu šādā redakcijā:

 

"Izvēloties atbilstošāko zvērināta notāra amata pretendentu (turpmāk – pretendents), ņem vērā zvērināta notāra eksāmenā iegūto vērtējumu un Latvijas zvērinātu notāru padomes pamatoto atzinumu."

 

5. Izslēgt 12.pantā vārdus "zvērināta notāra amata".

 

6. Izteikt otro nodaļu šādā redakcijā:

 

"Otrā nodaļa

 

Zvērinātu notāru eksāmeni un kvalifikācijas pārbaudes

 

16. Pretendentam, kurš atbilst šā likuma 9.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām un kuram nepastāv šā likuma 10.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā noteiktie ierobežojumi, ir tiesības kārtot zvērinātu notāru eksāmenu (turpmāk – eksāmens).

 

17. Zvērināts notārs atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām kārto šā­das zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes (turpmāk – kvalifikācijas pārbau­de):

1) regulāro kvalifikācijas pārbaudi – ne retāk kā reizi piecos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējās regulārās kvalifikācijas pārbaudes;

2) ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi – ja zvērinātam notāram gada laikā no disciplinārsoda piemērošanas ir atkārtoti piemērots disciplinārsods.

Ņemot vērā zvērināta notāra pamatotu iesniegumu, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai regulārajai kvalifikācijas pārbaudei, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

 

18. Eksāmenā un kvalifikācijas pārbaudē vērtē zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tai skaitā par normatīvajiem aktiem, kā arī prasmi piemērot šīs zināšanas praksē, lai veiktu zvērināta notāra amata pienākumus, ieskaitot aktu sastādīšanu un zvērināta notāra lietvedības vešanu. Eksāmenā un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudē vērtē arī pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.

 

19. Eksāmenu un regulāro kvalifikācijas pārbaudi organizē un nodrošina Latvijas Zvērinātu notāru padome ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi rīko divu mēnešu laikā pēc atkārtotā disciplinārsoda piemērošanas.

Lēmumu par eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un tās norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.

 

20. Kvalifikācijas pārbaudes kārtošanai nepieciešamie izdevumi daļēji tiek segti no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Eksāmena kārtošana notiek par maksu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes, un to vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

21. Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes programmu un jautājumus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.

Pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes pārbauda eksāmenu komisija. Eksāmenu komisijas sastāvu apstiprina tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma. Eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj Tieslietu ministrijas pārstāvjus, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, apgabaltiesu tiesnešus, augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvjus un zvērinātus notārus. Eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj arī personāla atlases speciālistu.

Personāla atlases speciālists vērtē pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.

 

22. Lēmumu par eksāmena vai kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem pieņem eksāmenu komisija.

Eksāmenu komisijas lēmumu par eksāmena rezultātiem mēneša laikā no eksāmena kārtošanas dienas pretendents var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tieslietu ministram. Tieslietu ministra lēmumu pretendents mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Pretendents, kurš nenokārto eksāmenu, ir tiesīgs to kārtot atkārtoti ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no eksāmena kārtošanas dienas.

Pretendentam ir tiesības pieteikties uz zvērināta notāra amatu ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc eksāmena nokārtošanas.

 

23. Eksāmenu komisijas lēmumu par kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Tieslietu ministrs eksāmenu komisijas lēmumu apstiprina septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Eksāmenu komisijas lēmums stājas spēkā ar dienu, kad tieslietu ministrs to ir apstiprinājis. Konstatējot kvalifikācijas pārbaudes kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksāmenu komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jaunas kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un tās norises dienu, kas nevar būt vēlāk kā mēneša laikā.

Zvērināts notārs, kurš nenokārto regulāro kvalifikācijas pārbaudi, kārto atkārtotu regulāro kvalifikācijas pārbaudi ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā, skaitot no regulārās kvalifikācijas pārbaudes rezultātu apstiprināšanas dienas, bet, ja šajā laikā tieslietu ministrs nepieņem lēmumu par regulārās kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu, – nākamajā regulārās kvalifikācijas pārbaudes rīkošanas reizē.

Ja zvērināts notārs nav nokārtojis ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi vai atkārtotu regulāro kvalifikācijas pārbaudi, tieslietu ministrs zvērinātu notāru atceļ no amata."

 

7. Izteikt 27.1 pantu šādā redakcijā:

 

"27.1 Zvērinātam notāram ir pienākums nekavējoties paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu."

 

8. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

 

"28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Zvērinātam notāram ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu notāru padomei maksājuma uzdevuma kopiju.

Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums neatbilst šā likuma vai Ministru kabineta apstiprinātajiem obligātajiem līguma noteikumiem, vai līgums izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata."

 

9. Izslēgt 31. un 32.pantu.

 

10. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

 

"35. Zvērināta notāra darba laiks ir astoņas stundas dienā ne mazāk kā piecas dienas nedēļā. Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku.

Zvērināts notārs personīgi pieņem klientus savā prakses vietā ne mazāk kā piecas stundas darba dienā.

Pēc vienošanās ar klientu zvērināts notārs var izpildīt amata pienākumus arī ārpus darba laika."

 

11. Izteikt 43.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem zvērināta notāra amata apliecību un amata zīmi. Zvērinātu notāru amata apliecības un amata zī­mes paraugus, to izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

12. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

 

"45. Zvērinātam notāram jāved:

1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai;

2) notariālo aktu grāmata;

3) glabājumu grāmata;

4) vekseļu protesta aktu grāmata;

5) to personu alfabētiskais rādītājs, kuru vārdā izpildīta notariālā darbība.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais reģistrs un 5.punktā paredzētais alfabētiskais rādītājs tiek vests elektroniskā veidā.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais reģistrs, vedot to elektroniskā veidā, ik mēnesi tiek izdrukāts un saglabāts papīra formā. Gada beigās ar papīra formā saglabāto reģistru rīkojas šā likuma 47. un 53.pantā noteiktajā kārtībā. Elektroniskajam reģistram un tā papīra formā izdrukātajai versijai ir vienāds juridiskais spēks.

Zvērināts notārs izmanto šā likuma 45.1 pantā noteikto reģistru."

 

13. Papildināt likumu ar 45.1 pantu šādā redakcijā:

 

"45.1 Latvijas Zvērinātu notāru padomē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek vests to personu reģistrs, kurām atsauktas pilnvaras."

 

14. Izteikt 53.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Aktu grāmata iesienama un apliecināma šā likuma 47.pantā noteiktajā kārtībā."

 

15. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

 

"57. Šā likuma 45.1 pantā paredzētajā reģistrā jāatzīmē pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārds un vārds, ziņas par atsaukto pilnvarojumu, zvērināts notārs, kas publicējis sludinājumu, oficiālais laikraksts, kurā ievietots sludinājums par pilnvarojuma atsaukšanu, minot laikraksta nosaukumu, gadu, dienu, mēnesi un numuru."

 

16. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

 

"64. Noteikumus par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu izdod Ministru kabinets."

 

17. Papildināt 75.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"Taisot aktus un apliecinājumus, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jā­pārbauda personu identitāte, zvērināts notārs akta vai apliecinājuma izdarī­šanas dienā pārbauda personas datus Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo doku­mentu reģistrā un izdara par to atzīmi aktā vai apliecinājumā."

 

18.  76.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem "pēc pases" ar vārdiem "vai personas apliecības";

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja minētā persona nevar šādu dokumentu uzrādīt, zvērināts notārs noskaidro tās identitāti pēc citiem ticamiem dokumentiem, ja nepieciešams, papildinot trūkstošās ziņas pēc divu liecinieku liecībām."

 

19. 80.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) Latvijas Zvērinātu notāru padomei – atbilstoši šā likuma 230.pantā noteiktajai kompetencei;";

 

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) šajā likumā noteiktajos gadījumos.";

 

aizstāt trešajā daļā vārdus "ierosināta krimināllieta" ar vārdiem "uzsākts kriminālprocess".

 

20. Izteikt 83.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"Ja pārstāvības tiesības izriet no ieraksta Komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, zvērināts notārs tās pārbauda, salīdzinot ar ziņām reģistrā ne ātrāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas vai arī reģistra izrakstā, kuru ne ātrāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas apliecinājusi attiecīgā reģistra iestāde. Ārvalstu reģistriem piemērojams 30 dienu termiņš. Zvērināts notārs aktā norāda datumu, kad pārbaudījis ziņas, vai izraksta apliecināšanas datumu."

 

21. Izteikt 87.2 pantu šādā redakcijā:

 

"87.2 Zvērināts notārs paskaidro akta dalībniekiem par darījumam nepieciešamajām tiesu vai iestāžu atļaujām un apstiprinājumiem un par likumiskajām pirmpirkuma tiesībām, kas norādāms aktā.

Apliecinot tiesisku darījumu, kura priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas tiesības, zvērināts notārs akta taisīšanas dienā pārbauda datus zemesgrāmatā."

 

22. Izteikt 87.3 pantu šādā redakcijā:

 

"87.3 Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pār­valdes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un par to jānorāda notariālajā aktā.

Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam vai dalībnieku patiesajai gribai, viņam šīs šaubas jāapspriež ar darījuma dalībniekiem. Ja darījuma dalībnieki tomēr pastāv uz akta taisīšanu, zvērinātam notāram aktā jāieraksta gan savi paskaidrojumi, gan darījuma dalībnieku šajā sakarā sniegtie paskaidrojumi."

 

23. Izslēgt 115.panta otro daļu.

 

24. Izteikt 116.pantu šādā redakcijā:

 

"116. Dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem, un tas atzīmējams apliecinājumā.

Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Ja dokumentu iesnieguši apliecinājuma dalībnieki, tad zvērināts notārs iepazīstas ar dokumenta saturu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta otrajā daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par dokumenta saturu zvērināts notārs neatbild, un tas atzīmējams apliecinājumā.

Ja dokumentu sastādījis zvērināts notārs, viņam ir arī šā likuma 87.1 pantā noteiktie pienākumi."

 

25. Aizstāt 139.7 pantā vārdu "krimināllietās" ar vārdu "krimināl­procesos".

 

26. Izteikt 143.pantu šādā redakcijā:

 

"143. Glabājumā saņemto naudu zvērināts notārs iemaksā kredītiestādē, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā."

 

27. Aizstāt 147.panta 5.punktā vārdu "trīs" ar vārdu "divus".

 

28. Papildināt 151.panta pirmo teikumu aiz vārdiem "paredzētajos gadījumos" ar vārdiem "un gadījumos".

 

29.  152.pantā:

aizstāt vārdu "materiālā" ar vārdu "civiltiesiskā";

aizstāt vārdu "materiāli" ar vārdu "civiltiesiski".

 

30. Papildināt 154.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu:

1) pēc paša lūguma;

2) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kurš sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kurš agrāk izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvots;

6) pār kuru nodibināta aizgādnība;

7) ja zvērināta notāra palīgs izbeidz darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru, pēc kura priekšlikuma viņš ir apstiprināts amatā.

Zvērinātam notāram, kurš izbeidz darba tiesiskās attiecības ar zvērināta notāra palīgu, ir pienākums ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas par to rakstveidā paziņot tieslietu ministram. Ja darba tiesiskās attiecības ar zvērināta notāra palīgu tiek izbeigtas nekavējoties, zvērināts notārs par to rakstveidā paziņo tieslietu ministram darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienā."

 

31. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

 

"163. Par katru amata darbību (65. un 66.pants) zvērināti notāri neatkarīgi no valsts nodevām ņem atlīdzību."

 

32. Papildināt 165.panta pirmo daļu pēc vārda "taksi" ar vārdiem "un tās noteikšanas kārtību".

 

33. Izteikt 174.pantu šādā redakcijā:

 

"174. Atvaļinājumu zvērinātam notāram piešķir tieslietu ministrs. Zvērināts notārs iesniegumu par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, iesniedz tieslietu ministram ne vēlāk kā divas nedēļas pirms atvaļinājuma sākuma. Zvērinātam notāram ikgadējo atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām.

Darbnespējas gadījumos iesniegums iesniedzams tieslietu ministram triju dienu laikā no darbnespējas sākuma, ja darbnespēja ir paredzama ilgāka par trijām dienām. Iesniegumu par darbnespēju var iesniegt zvērināts notārs, viņa palīgs vai Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts notārs var izlietot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trijām dienām, iepriekš neizprasot tieslietu ministra atļauju, taču tad zvērinātam notāram, tiklīdz iespējams, jāpaziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus. Šādos gadījumos, ja zvērinātam notāram ir palīgs, zvērināta notāra pienākumus izpilda zvērināta notāra palīgs."

 

34. Aizstāt 192.pantā vārdus "pagājis gads" ar vārdiem "pagājuši divi gadi".

 

35. Papildināt 206.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs, iepazīstoties ar sūdzību, konstatē savu tiešu vai netiešu ieinteresētību lietas iznākumā vai citus apstākļus, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti, viņš nodod šo sūdzību izskatīšanai citam šīs apgabaltiesas tiesnesim, bet, ja tas nav iespējams, – citas apgabaltiesas priekšsēdētājam."

 

36. Izteikt 211.pantu šādā redakcijā:

 

"211. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu notāru:

1) kurš noteiktā laikā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu vai nav iemaksājis kārtējo apdrošināšanas maksājumu;

2) kurš noteiktā laikā (13.pants) pēc iecelšanas vai pārcelšanas nav sācis pildīt amata pienākumus;

3) kurš bez atļaujas iestājies darbā valsts un pašvaldību institūcijā vai uzņēmumā vai privātā dienestā (15.pants);

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

5) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

6) kurš sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

7) kurš agrāk izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvots;

8) pār kuru nodibināta aizgādnība;

9) kurš nav izturējis zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi;

10) kurš šajā likumā noteiktajā termiņā nav kārtojis kvalifikācijas pārbaudi."

 

37.  213.pantā:

papildināt pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

 

"4) konstatēts, ka apdrošināšanas līgumā nav ietverti Ministru kabineta apstiprinātie obligātie nosacījumi;

5) viņš šajā likumā noteiktajā termiņā nav nokārtojis regulāro kvalifikācijas pārbaudi un nav pagarināts regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas termiņš.";

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra atstādināšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi."

 

38. Izteikt 230.panta 9.punktu šādā redakcijā:

 

"9) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reizi pusgadā sniedz tieslietu ministram pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām;".

 

39. Aizstāt 308.pantā vārdu "pagasttiesu" ar vārdu "bāriņtiesu".

 

40. Izteikt 319.pantu šādā redakcijā:

 

"319. Mantojuma apliecību paraugus apstiprina Ministru kabinets."

 

41. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

 

"9. Zvērināti notāri līdz 2007.gada 31.decembrim pēc zvērinātu notāru apmācību programmas apgūšanas kārto atestāciju, kas uzskatāma par pirmo kvalifikācijas pārbaudi. Atestācijas gaitā vērtē:

1) zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tai skaitā par normatīvajiem aktiem;

2) prasmi piemērot šīs zināšanas praksē, lai veiktu zvērināta notāra amata pienākumus, ieskaitot aktu sastādīšanu un zvērināta notāra lietvedības vešanu;

3) zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.

 

10. Latvijas Zvērinātu notāru padome organizē zvērinātu notāru apmācības un pārbaudi atbilstoši tieslietu ministra saskaņotajai zvērinātu notāru apmācību programmai.

 

11. Atestācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

12. Zvērinātiem notāriem, kuri sekmīgi nokārtojuši eksāmenu atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 12.aprīļa noteikumiem Nr.247 "Noteikumi par zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanai nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu un maksu par zvērinātu notāru eksāmenu", atestācijā tiek vērtēta tikai sociālā kompetence un sociālais intelekts.

 

13. Lēmumu par atestācijas rezultātiem pieņem tieslietu ministra apstiprināta eksāmenu komisija, kuras sastāvā iekļauj Tieslietu ministrijas pārstāvjus, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, apgabaltiesu tiesnešus, augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvjus un zvērinātus notārus. Eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj arī personāla atlases speciālistu.

 

14. Eksāmenu komisija lēmumu par atestācijas rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Tieslietu ministrs eksāmenu komisijas lēmumu apstiprina septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Eksāmenu komisijas lēmums stājas spēkā ar dienu, kad tieslietu ministrs to ir apstiprinājis. Konstatējot atestācijas pārbaudes kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksāmenu komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jaunas atestācijas rīkošanu un tās norises dienu, kas nevar būt vēlāk kā mēneša laikā.

 

15. Zvērināts  notārs, kurš nenokārto atestāciju, sešu mēnešu laikā kārto ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

 

 

Likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā”

anotācija

 

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

       Pašreiz Notariāta likumā tieslietu ministram ir deleģēts izdot vairākus iekšējos normatīvos aktus, bet tā kā zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus, kā arī zvērināts notārs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs, un zvērināti notāri nav pakļauti tieslietu ministram, tieslietu ministrs nevar izdot zvērinātiem notāriem saistošus iekšējos normatīvos aktus un nav tiesīgs izdot arī ārējos normatīvos aktus, līdz ar to likumprojektā „Grozījumi Notariāta likumā” (turpmāk - Likumprojekts) paredzēts, ka pašreiz tieslietu ministra izdoto iekšējo normatīvo aktu vietā tiek izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas būs saistoši zvērinātiem notāriem.

 

          Notariāta likums ir pretrunā ar Kriminālprocesa likumu (saskaņā ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos ir mainījusies terminoloģija vairākiem kriminālprocesuāliem termiņiem, kas neatbilst šobrīd spēkā esošajai Notariāta likuma redakcijai) un likumu „Par apdrošināšanas līgumu” (Notariāta likuma 31. un 32. pants nosaka, ka apdrošināšanas iestāde ir tiesīga pieprasīt no zvērināta notāra atlīdzību par zaudējumiem, ja tie radušies, zvērinātam notāram tīši, ar nodomu pārkāpjot amata pienākumus vai pieļaujot rupju neuzmanību. Apdrošināšanas iestāde uz profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanas līguma pamata nesedz prasījumus, kuri neizriet no zvērināta notāra amata darbības. Turklāt likums „Par apdrošināšanas līgumu” neparedz tīšu darbību rezultātā izdarīta zaudējuma apdrošināšanas iespējamību.), līdz ar to Likumprojekts paredz attiecīgi precizēt Notariāta likuma normas.

 

      Notariāta likuma 230. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka Latvijas Zvērinātu notāru padome nodrošina zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi, līdz ar ko Latvijas Zvērinātu notāru padomei ir izvēles tiesības noteikt kārtību kādā tiek nodrošināta zvērinātu notāru profesionālā izaugsme. Tomēr likums neparedz mehānismu, kas ļautu izvērtēt zvērinātu notāru profesionālo sagatavotību, līdz ar to ir nepieciešams paredzēt zvērinātu notāru regulāro kvalifikācijas pārbaudi. Regulārā kvalifikācijas pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi un motivētu zvērinātus notārus pašizglītoties, tādā veidā paaugstinot zvērinātu notāru sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti.

         Jautājums par zvērinātu notāru eksāmenu un kvalifikācijas pārbaudi tiks iekļauts likuma II nodaļā.

        Pašlaik zvērinātiem notāriem nav paredzēts pienākums akta vai apliecinājuma taisīšanas dienā ielūkoties Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā, kā arī nav paredzēts informēt darījuma dalībniekus, ja tiek taisīts notariāls akts par nekustamā īpašuma atsavināšanu, par zemesgrāmatu ierakstiem šim īpašumam, no likuma vai zemesgrāmatu ierakstiem izrietošām pirmpirkuma tiesībām, darījumam nepieciešamajām atļaujām un apstiprinājumiem.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likumu, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, līdz 2007. gada 31. janvārim pagasttiesas pārdēvē par bāriņtiesām (Līdz 2007. gada 31. janvārim pagasttiesām, kuras nav pārdēvētas par bāriņtiesām, ir saistoši Bāriņtiesu likuma un citu normatīvo aktu noteikumi, kas attiecināmi uz bāriņtiesām.). Tādējādi nepieciešams grozīt Notariāta likuma attiecīgas normas, vārdu „pagasttiesa” aizstājot ar vārdu „bāriņtiesa”.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts paredz, ka pašreiz tieslietu ministra izdoto iekšējo normatīvo aktu vietā tiek izdoti Ministru kabineta noteikumi. Ministru kabinets noteiks eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes, un to vērtēšanas kārtību, kas būs par pamatu eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes programmas un jautājumu izstrādei, kas savukārt regulāri tiek mainīti, gatavojoties katrai eksāmena un kvalifikācijas pārbaudei. Līdz ar to saglabājama tieslietu ministra kompetence apstiprināt eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes programmu un jautājumus. Turklāt tieslietu ministrs apstiprina arī eksāmenu komisijas sastāvu. Savukārt tas, kādu institūciju pārstāvji ir iekļaujami komisijas sastāvā, ir noteikts Notariāta likumā. Tādējādi tieslietu ministra kompetencē ir vienīgi apstiprināt komisijas sastāvu, par pamatu ņemot ārējā normatīvajā aktā noteikto.

Tāpat Likumprojekts paredz novērst pretrunas starp Notariāta likumu un Kriminālprocesa likumu, likumu „Par apdrošināšanas līgumu”.

Jaunā redakcijā ir izteikta II nodaļa „Zvērinātu notāru eksāmeni un kvalifikācijas pārbaudes”, kurā noteikts, ka ik pēc pieciem gadiem Latvijas Zvērinātu notāru padome organizē un nodrošina regulāro kvalifikācijas pārbaudi, kurai tiek pakļauti visi zvērināti notāri.

Likumprojektā noteikts, ka eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj personāla atlases speciālistu (kods pēc profesiju klasifikatora 2412 09), kurš piedalās eksāmenu komisijas sastāvā, tikai vērtējot pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu (komunikācijas un organizatoriskās spējas, personālvadības spējas, konfliktu identificēšanas un risināšanas spējas u.c. ar sociālo intelektu un sociālo kompetenci saistīti jautājumi).

Likumprojektā paredzēts, ka zvērināti notāri līdz 2007. gada 31. decembrim kārto atestāciju, kas uzskatāma par pirmo kvalifikācijas pārbaudi, pēc kuras turpmāk tiks rīkotas regulārās kvalifikācijas pārbaudes Likumprojektā paredzētajā kārtībā.

       Likumprojektā noteikta atšķirīga zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudes un zvērināta notāra eksāmenu rezultātu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība. Pretendents eksāmena nenokārtošanas gadījumā nevar kļūt par zvērinātu notāru. Eksāmenu komisijas lēmums ir uzskatāms par administratīvo aktu, ko var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Ievērojot to, ka pretendents, kurš nenokārto eksāmenu, ir tiesīgs to apstrīdēt tieslietu ministram, kurš vērtēs tikai eksāmena procedūru, nevis pretendenta saņemto novērtējumu, uzskatāms, ka nav nepieciešams, lai pēc tieslietu ministra vērtējuma visas trīs tiesu instances vēlreiz vērtētu eksāmena procedūru, līdz ar to šajā gadījumā nosakāms, ka Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

         Attiecībā uz zvērinātiem notāriem eksāmenu komisijas lēmums par kvalifikācijas pārbaudes nenokārtošanu nav uzskatāms par administratīvo aktu, kas ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Kvalifikācijas pārbaudes nenokārtošanas gadījumā zvērinātam notāram ir pienākums ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā kārtot atkārtotu kvalifikācijas pārbaudi. Atkārtotas kvalifikācijas nenokārtošanas gadījumā pieņemams tieslietu ministra lēmums par zvērināta notāra atcelšanu no amata. Ņemot vērā to, ka šādā gadījumā sekas ietekmē zvērināta notāra atrašanos amatā, tieslietu ministra lēmumu par zvērināta notāra atcelšanu no amata zvērināts notārs var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā visās trijās tiesu instancēs.

         Tāpat Likumprojektā ir papildināts to gadījumu uzskaitījums, kad tieslietu ministrs var atbrīvot zvērināta notāra palīgu no amata.

Likumprojekts paredz papildus pienākumus zvērinātam notāram, taisot notariālos aktus un apliecinājumus.

Likumprojektā paredzēts aizstāt vārdu „pagasttiesa” ar vārdu „bāriņtiesa”.

 

3. Cita informācija

Nav.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Regulārās kvalifikācijas pārbaudes nodrošinās zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi un motivēs zvērinātus notārus pašizglītoties, tādā veidā paaugstinot zvērinātu notāru sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti un prestižu. Līdz ar to sabiedrība varēs saņemt kvalitatīvāku zvērinātu notāru sniegto juridisko palīdzību, kā rezultātā attiecīgi palielināsies sabiedrības uzticība zvērinātu notāru sniegtajai juridiskajai palīdzībai.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2007

2008

2009

2010

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likum-projekts šo jomu neskar

2,0

2,0

2,0

2,0

3. Finansiālā

ietekme

Likum-projekts šo jomu neskar

-2,0

-2,0

-2,0

-2,0

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Kvalifikācijas pārbaudēm nepieciešamās izmaksas 2008. un turpmākajiem gadiem – Ls 2 000

Atlīdzība komisijas locekļiem:

8 cilv. – eksāmenu komisijas sastāvs

Ls 5/h – atlīdzība vienam komisijas loceklim

8 h – darba dienas garums

116 – zvērinātu notāru, kuri kārto kvalifikācijas pārbaudes, skaits

 

Atlīdzība vienam komisijas loceklim dienā:

8 h x Ls 5 = Ls 40

Atlīdzība 8 komisijas locekļiem dienā:

Ls 40 x 8 cilv. = Ls 320

 

Dienā atestāciju iziet vidēji 20 zvērināti notāri.

116/20 ≈ 6 dienas atestācijai

 

Ls 320 x 6 dienas = Ls 1 920

 

Mazvērtīgais inventārs (kancelejas preces):

Ls 10 x 8 cilv. = Ls 80

 

KOPĀ: Ls 1 920 + Ls 80 = Ls 2 000

6. Cita informācija

Likumprojekta īstenošanu 2007. gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un Tieslietu ministrijas priekšlikumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts paredz Ministru kabinetam izdot:

1.                 noteikumus „Zvērinātu notāru eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtība, jomas, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes, un to vērtēšanas kārtība” – noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu;

2.                 noteikumus „Noteikumi par zvērinātu notāru eksāmena maksas apmēru un maksāšanas kārtību” – noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu;

3.                 noteikumus „Zvērinātu notāru amata apliecību un amata zīmes paraugi, to izsniegšanas un anulēšanas kārtība” - noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu;

4.                 noteikumus „Kārtība, kādā ved to personu reģistru, kurām atsauktas pilnvaras” - noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu;

5.                 noteikumus „Noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” - noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt līdz 2007. gada 1. decembrim (saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27. jūnija sēdes protokolu Nr. 34, 53§);

6.                 noteikumus „Zvērinātu notāru atestācijas kārtība” - noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu;

7.                 noteikumus „Noteikumi par zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes izdevumu segšanas kārtību un izdevumu apjomu” - noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu;

8.                 noteikumus „Noteikumi par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību” - noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „ Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu;

9.                 noteikumus „Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” - noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „ Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu;

10.              noteikumus „Kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām” – noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „ Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu;

11.              noteikumus „Noteikumi par mantojuma apliecību paraugiem” - noteikumu projekts nav sagatavots un ir paredzēts to izstrādāt trīs mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „ Ministru kabineta kārtības rullis” 219. punktu.

Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā:

1. Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 690 „Zvērinātu notāru eksāmena kārtība”;

2. Ministru kabineta 2005. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 247 „Noteikumi par zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanai nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu un maksu par zvērinātu notāru eksāmenu”;

3. Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 534 „Noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības taksēm”;

4. Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumi Nr. 988 „Noteikumi par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību”;

5. Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1009 „Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu”;

6. Ministru kabineta 2005. gada 6. decembra noteikumi Nr. 917 „Kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām”;

7. Ministru kabineta 2005. gada 27. septembra noteikumi Nr. 740 „Noteikumi par mantojuma apliecību paraugiem”.

2. Cita informācija

Nav.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Zvērinātu notāru padomi.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju veidošana, bet tiek paplašinātas Latvijas Zvērinātu notāru padomes funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Likums tiks publicēts Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā, “Latvijas Vēstnesī”. Kā arī Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā www.tm.gov.lv tiks ievietota informācija par likumprojektu tā izstrādes gaitā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

 

 

Tieslietu ministrs                                                                                                                  G. Bērziņš

 

 

13.03.2007. 16:00

2208

K. Veidenbauma

7036942, Kristine.Veidenbauma@tm.gov.lv

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgās amatpersonas p.i.

 

 

 

 

 

 

 

 

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

K. Veidenbauma