Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Likumprojekts 2

 

 

2007. gada ____. maijā

Nr.9/6 -

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

         

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 30. maija sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” (reģ.Nr.339/Lp9, likumprojektā iekļauts likumprojekts ar reģ.nr.349/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz apvienoto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Reģ.Nr.339/Lp9) salīdzinošā tabula uz ___ lpp.                    

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                              Likumprojekts 2. lasījumam        

 

Grozījumi Imigrācijas likumā

Reģ.Nr. 339/Lp9( iekļauts likumprojekts ar Reģ.nr.349/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

 

(11)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14., 18.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14., 18.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5.nr.) šādus grozījumus:

 

4.pants. (1) Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:

.....

2) ir derīga vīza, uzturēšanās atļauja vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

....

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punkts neattiecas uz ārzemnieku, kurš:

1) ieceļo un uzturas kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu;

2) par ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi;

3) par ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi;

4) par ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi;

5) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu).

6) ir kruīza kuģa pasažieris, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām un ārzemnieks nav šā panta desmitajā daļā minēto valstu pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.

(7) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punkta noteikumi neattiecas uz ārzemnieku, kurš ir starptautisku reisu jūras transporta vai gaisa kuģa apkalpes loceklis un ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajiem ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem. Šajos līgumos paredzēto ieceļošanas un uzturēšanās noteikumu piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts Nr. 349/Lp9:

4.pantā:

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

 

"7) ir starptautisku reisu jūras transporta vai gaisa kuģa apkalpes loceklis, kas ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajiem ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem.";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt septīto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. 4.pantā:

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

 

“7) ir starptautisku reisu jūras transporta vai gaisa kuģa apkalpes loceklis, kas ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajiem ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt septīto daļu.

 

50.pants. (1) Ārzemnieku piespiedu izraidīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ārzemnieka piespiedu izraidīšanu veic Valsts robežsardze.

(3) Kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm piespiedu izraidīšanā pa gaisa telpu, šīs palīdzības apjomu, kā arī kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm, nosaka Ministru kabinets.

 

 

2

Likumprojekts Nr. 349/Lp9:

 

 Papildināt 50.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(2)1 Aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku piespiedu kārtā neizraida."

 

 

atbalstīts

 

 

2. Papildināt 50.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku piespiedu kārtā neizraida.”

 

 

VII nodaļa

Aizturēšana un turēšana apsardzībā

 

 

3

Likumprojekts Nr. 349/Lp9:

Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

 

"VII nodaļa

Aizturēšana".

atbalstīts

3. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

 

“VII nodaļa

Aizturēšana”.

 

51.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārzemnieku:

1) ja viņš nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai citādi pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā;

2) ja kompetentām valsts iestādēm, to skaitā Valsts robežsardzei, ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

3) lai izpildītu lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas.

(2) Par šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto nosacījumu esamību Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieks rakstveidā informē Valsts robežsardzi.

 

 

 

4

 

Likumprojekts Nr. 349/Lp9:

51.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"(1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārzemnieku, izņemot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu:";

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ja nepilngadīgs ārzemnieks, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, ir nelikumīgi šķērsojis valsts robežu vai citādi pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā, Valsts robežsardzes amatpersona rīkojas, nodrošinot bērna tiesības un intereses saskaņā ar bērnu tiesību aizsardzības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem."

 

 

atbalstīts

 

 

4. 51.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

“(1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārzemnieku, izņemot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu:”;

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

“(3) Ja nepilngadīgs ārzemnieks, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu un ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, nelikumīgi šķērsojis valsts robežu vai citādi pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā, Valsts robežsardzes amatpersona rīkojas tā, lai nodrošinātu bērna tiesības un intereses saskaņā ar bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.”

 

54.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku līdz 10 diennaktīm. Ārzemniekam lēmumu par aizturēšanu ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma darbību.

(2) Aizturēt ārzemnieku ilgāk par 10 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar rajona (pilsētas) tiesas (atbilstoši aizturētā ārzemnieka faktiskajai atrašanās vietai) tiesneša (turpmāk — tiesnesis) lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par aizturēšanas atteikumu.

(3) Ja tiesneša lēmumā norādītajā termiņā ārzemnieku nav bijis iespējams izraidīt, tiesnesis, pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, pieņem lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu.

(4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu var iesniegt tiesai atkārtoti, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 20 mēnešus.

(5) Par ārzemnieka aizturēšanu Latvijas Republikas teritorijā (izņemot Latvijas Republikas pierobežā vai valsts robežas šķērsošanas vietā) — Valsts robežsardzes amatpersona vienas darbdienas laikā rakstveidā informē Pārvaldi.

 

 

5

Likumprojekts Nr. 349/Lp9:

 

Papildināt 54.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Par nepilngadīga ārzemnieka aizturēšanu, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, Valsts robežsardzes amatpersona nekavējoties informē Konsulāro departamentu, Valsts policiju un bāriņtiesu."

 

atbalstīts

 

 

5. Papildināt 54.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

“(6) Par nepilngadīga ārzemnieka aizturēšanu, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, Valsts robežsardzes amatpersona nekavējoties informē Konsulāro departamentu, Valsts policiju un bāriņtiesu.”

 

57.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona noskaidro aizturētā identitāti, noņem viņa pirkstu nospiedumus, veic ārzemnieka un viņa mantu apskati, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ārzemnieka medicīnisko pārbaudi un sastāda par to protokolu.

...

 

6

Likumprojekts Nr. 349/Lp9:

 Papildināt 57.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Minētās darbības ar aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku veic darbam ar nepilngadīgajiem sagatavota Valsts robežsardzes amatpersona."

 

 

atbalstīts

 

6. Papildināt 57.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

 

“Minētās darbības ar aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku veic darbam ar nepilngadīgajiem sagatavota Valsts robežsardzes amatpersona.”

 

59.pants. Aizturēto vai apsardzībā turamo ārzemnieku izmitina speciāli iekārtotā telpā, šķirti no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ārzemnieku pārvadā ar to pašu transportu, ar kuru pārvadā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet šķirti no tām.

 

 

7

Likumprojekts Nr. 349/Lp9:

Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

 

"59.pants. (1) Aizturēto ārzemnieku ievieto speciāli iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā, šķirti no kriminālprocesuālā kārtībā aizturētām vai apcietinātām personām.

(2) Izmitināšanas centrs ir Valsts robežsardzes struktūrvienība. Izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasības nosaka Ministru kabinets.

(3) Izmitināšanas centrā ievietoto ārzemnieku uzturēšanas normas, kā arī garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un tā saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(5) Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka uzturēšanu, sedz no valsts budžeta."

 

atbalstīts

 

7. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

“59.pants. (1) Aizturēto ārzemnieku ievieto speciāli iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā, šķirti no kriminālprocesuālā kārtībā aizturētām vai apcietinātām personām.

(2) Izmitināšanas centrs ir Valsts robežsardzes struktūrvienība. Izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasības nosaka Ministru kabinets.

(3) Izmitināšanas centrā ievietoto ārzemnieku uzturēšanas normas, kā arī garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

(5) Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka uzturēšanu, sedz no valsts budžeta.”

 

 

 

8

Likumprojekts Nr. 349/Lp9:

Papildināt likumu ar 59.1, 59.2, 59.3, 59.4, 59.5 un 59.6 pantu šādā redakcijā:

 

"59.1 pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona aizturēto ārzemnieku ievieto izmitināšanas centrā, pamatojoties uz šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu.

(2) Ievietojot aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, viņam pārbauda veselību un veic sanitāro apstrādi. Aizturētā ārzemnieka veselības pārbaudes, sanitārās apstrādes, kā arī to rezultātu fiksēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Aizturēto ārzemnieku ievieto izmitināšanas centrā, ievērojot vispārējos cilvēktiesību principus, iekšējo drošību, kā arī personiskās īpašības un psiholoģisko saderību:

1) aizturētos vīriešus un sievietes izvieto atsevišķi;

2) aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku izmitina kopā ar aizturēto vecāku vai viņa likumisko pārstāvi;

3) aizturēto ārzemnieku, kuram ir veselības traucējumi, saskaņā ar ārstniecības personas norādījumiem ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā;

4) aizturēto ārzemnieku, kurš ir pārkāpis izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus vai ir pamats uzskatīt, ka viņš varētu tos pārkāpt, ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā;

5) aizturēto ārzemnieku, kurš var radīt draudus izmitināšanas centrā esošo personu drošībai, ievieto atsevišķi speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā.

(4) Pēc aizturētā ārzemnieka lūguma, lai saglabātu ģimenes vienotību, ģimenes locekļus var izmitināt kopā.

(5) Ja aizturētajam ārzemniekam ir bērns, kurš nav aizturēts, pēc aizturētā ārzemnieka lūguma, lai saglabātu ģimenes vienotību, bērnu var ievietot izmitināšanas centrā kopā ar aizturēto ārzemnieku. Aizturētā ārzemnieka bērnam izmitināšanas centrā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā aizturētajam ārzemniekam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

59.2 pants. (1) Pēc ievietošanas izmitināšanas centrā aizturēto ārzemnieku iepazīstina viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus) ar viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī ar izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumiem.

(2) Aizturētajam ārzemniekam izmitināšanas centrā ir tiesības:

1) sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi;

2) informēt ģimenes locekļus, radiniekus vai citas personas par savu atrašanās vietu;

3) par saviem līdzekļiem saņemt juridisko palīdzību;

4) satikties ar ģimenes locekļiem vai radiniekiem, kā arī starptautisko un nevalstisko cilvēktiesību organizāciju pārstāvjiem;

5) iesniegt sūdzības un iesniegumus; 

6) saņemt uzturu un materiālo nodrošinājumu sadzīves vajadzībām saskaņā ar noteiktajām uzturēšanas normām; 

7) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā;

8) par saviem līdzekļiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un medikamentus, ko izrakstījusi ārstniecības persona;

9) turēt pie sevis naudas summu, kas nepārsniedz pusi no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;

10) lietot koplietošanas telpas;

11) lietot aizturētajiem ārzemniekiem paredzēto aprīkojumu;

12) saņemt sūtījumus un pienesumus;

13) glabāt pārtikas produktus tam speciāli paredzētajā vietā;

14) glabāt pie sevis mantas, kas nav iekļautas to priekšmetu sarakstā, kurus aizliegts glabāt izmitināšanas centrā.

(3) Aizturētajam ārzemniekam izmitināšanas centrā ir pienākums:

1) pakļauties Valsts robežsardzes amatpersonu likumīgajām prasībām, tajā skaitā nepieciešamajām veselības pārbaudēm;

2) ievērot izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus;

3) saudzīgi izturēties pret izmitināšanas centra īpašumu;

4) uzturēt kārtību uzturēšanās telpās un koplietošanas telpās, kā arī ievērot personisko higiēnu.

(4) Ministru kabinets nosaka priekšmetu sarakstu, kurus aizturētajam ārzemniekam aizliegts glabāt izmitināšanas centrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

59.3 pants. Aizturēto ārzemnieku var izvest no izmitināšanas centra konvoja pavadībā šādos gadījumos:

1) lai nodrošinātu šajā likumā noteiktās darbības;

2) lai sniegtu medicīnisko palīdzību;

3) lai saskaņā ar kriminālprocesa virzītāja rakstisku pieprasījumu veiktu kriminālprocesuālās darbības, ja tās nevar veikt izmitināšanas centrā;

4) citos gadījumos, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem, pamatojoties uz attiecīgās Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes priekšnieka rakstisku atļauju.

 

59.4 pants. Aizturēto ārzemnieku atbrīvo no izmitināšanas centra:

1) ja beidzies aizturēšanas termiņš;

2) lai izpildītu piespiedu izraidīšanas lēmumu;

3) saskaņā ar Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par aizturētā ārzemnieka atbrīvošanu.

 

 

59.5 pants. (1) Aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, līdz aizturēšanas termiņa beigām ievieto attiecīgajā Valsts policijas struktūrvienībā.

(2) Ja Valsts robežsardzei sadarbībā ar Konsulāro departamentu līdz aizturēšanas termiņa beigām nav bijis iespējams noskaidrot identitāti un pilsonības vai mītnes valsti aizturētajam nepilngadīgajam ārzemniekam, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, Valsts policija nodrošina nepilngadīgā ārzemnieka ievietošanu bērnu aprūpes iestādē.

 

 

 

 

59.6 pants. (1) Ja aizturētajam nepilngadīgajam ārzemniekam, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, ir noskaidrota identitāte un pilsonības vai mītnes valsts, Konsulārais departaments viņa nosūtīšanai uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ, sazinās ar šīs valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām, kuras uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, un veic citus nepieciešamos pasākumus.

(2) Ja nepilngadīgo ārzemnieku, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, nosūta uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ, nosūtīšanu nodrošina Valsts robežsardze sadarbībā ar šīs valsts kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām.

(3) Aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku vai kopā ar vecāku vai viņa likumisko pārstāvi izmitināšanas centrā ievietoto nepilngadīgo ārzemnieku nosūta uz valsti, uz kuru izraida nepilngadīgā ārzemnieka vecāku vai viņa likumisko pārstāvi."

 

atbalstīts

8. Papildināt likumu ar 59.1, 59.2, 59.3, 59.4, 59.5 un 59.6 pantu šādā redakcijā:

 

“59.1 pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona aizturēto ārzemnieku ievieto izmitināšanas centrā, pamatojoties uz šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu.

(2) Ievietojot aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, viņam pārbauda veselību un veic sanitāro apstrādi. Aizturētā ārzemnieka veselības pārbaudes un sanitārās apstrādes, kā arī to rezultātu fiksēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Aizturēto ārzemnieku ievieto izmitināšanas centrā, ievērojot vispārējos cilvēktiesību principus un iekšējo drošību, kā arī personiskās īpašības un psiholoģisko saderību:

1) aizturētos vīriešus un sievietes izvieto atsevišķi;

2) aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku izmitina kopā ar aizturēto vecāku vai viņa likumisko pārstāvi;

3) aizturēto ārzemnieku, kuram ir veselības traucējumi, saskaņā ar ārstniecības personas norādījumiem ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā;

4) aizturēto ārzemnieku, kurš ir pārkāpis izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus vai attiecībā uz kuru ir pamats uzskatīt, ka viņš varētu tos pārkāpt, ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā;

5) aizturēto ārzemnieku, kurš var radīt draudus izmitināšanas centrā esošo personu drošībai, ievieto atsevišķi speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā.

(4) Pēc aizturētā ārzemnieka lūguma, lai saglabātu ģimenes vienotību, ģimenes locekļus var izmitināt kopā.

(5) Ja aizturētajam ārzemniekam ir bērns, kurš nav aizturēts, pēc aizturētā ārzemnieka lūguma, lai saglabātu ģimenes vienotību, bērnu var ievietot izmitināšanas centrā kopā ar aizturēto ārzemnieku. Aizturētā ārzemnieka bērnam izmitināšanas centrā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā aizturētajam ārzemniekam.

 

59.2 pants. (1) Pēc ievietošanas izmitināšanas centrā aizturēto ārzemnieku iepazīstina viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus) ar viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī ar izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumiem.

(2) Aizturētajam ārzemniekam izmitināšanas centrā ir tiesības:

1) sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi;

2) informēt ģimenes locekļus, radiniekus vai citas personas par savu atrašanās vietu;

3) par saviem līdzekļiem saņemt juridisko palīdzību;

4) satikties ar ģimenes locekļiem vai radiniekiem, kā arī starptautisko un nevalstisko cilvēktiesību organizāciju pārstāvjiem;

5) iesniegt sūdzības un iesniegumus; 

6) saņemt uzturu un materiālo nodrošinājumu sadzīves vajadzībām saskaņā ar noteiktajām uzturēšanas normām; 

7) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā;

8) par saviem līdzekļiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un medikamentus, ko izrakstījusi ārstniecības persona;

9) turēt pie sevis naudas summu, kas nepārsniedz pusi no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;

10) lietot koplietošanas telpas;

11) lietot aizturētajiem ārzemniekiem paredzēto aprīkojumu;

12) saņemt sūtījumus un pienesumus;

13) glabāt pārtikas produktus tam speciāli paredzētā vietā;

14) glabāt pie sevis mantas, kas nav iekļautas to priekšmetu sarakstā, kurus aizliegts glabāt izmitināšanas centrā.

(3) Aizturētajam ārzemniekam izmitināšanas centrā ir pienākums:

1) pakļauties Valsts robežsardzes amatpersonu likumīgajām prasībām, tajā skaitā nepieciešamajām veselības pārbaudēm;

2) ievērot izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus;

3) saudzīgi izturēties pret izmitināšanas centra īpašumu;

4) uzturēt kārtību uzturēšanās telpās un koplietošanas telpās, kā arī ievērot personisko higiēnu.

(4) Ministru kabinets nosaka to priekšmetu sarakstu, kurus aizturētajam ārzemniekam aizliegts glabāt izmitināšanas centrā.

 

59.3 pants. Aizturēto ārzemnieku var izvest no izmitināšanas centra konvoja pavadībā šādos gadījumos:

1) lai nodrošinātu šajā likumā noteiktās darbības;

2) lai sniegtu medicīnisko palīdzību;

3) lai saskaņā ar kriminālprocesa virzītāja rakstveida pieprasījumu veiktu kriminālprocesuālās darbības, ja tās nevar veikt izmitināšanas centrā;

4) citos gadījumos, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem, pamatojoties uz attiecīgās Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes priekšnieka rakstveida atļauju.

 

59.4 pants. Aizturēto ārzemnieku atbrīvo no izmitināšanas centra:

1) ja beidzies aizturēšanas termiņš;

2) lai izpildītu piespiedu izraidīšanas lēmumu;

3) saskaņā ar Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par aizturētā ārzemnieka atbrīvošanu.

 

59.5 pants. (1) Aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, līdz aizturēšanas termiņa beigām ievieto attiecīgajā Valsts policijas struktūrvienībā.

(2) Ja Valsts robežsardzei sadarbībā ar Konsulāro departamentu līdz aizturēšanas termiņa beigām nav bijis iespējams noskaidrot identitāti un pilsonības vai mītnes valsti aizturētajam nepilngadīgajam ārzemniekam, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, Valsts policija nodrošina nepilngadīgā ārzemnieka ievietošanu bērnu aprūpes iestādē.

 

59.6 pants. (1) Ja aizturētajam nepilngadīgajam ārzemniekam, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, noskaidrota identitāte un pilsonības vai mītnes valsts, Konsulārais departaments viņa nosūtīšanai uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ, sazinās ar šīs valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām, kuras uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, un veic citus nepieciešamos pasākumus.

(2) Ja nepilngadīgo ārzemnieku, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, nosūta uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ, nosūtīšanu nodrošina Valsts robežsardze sadarbībā ar šīs valsts kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām.

(3) Aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku vai kopā ar vecāku vai viņa likumisko pārstāvi izmitināšanas centrā ievietoto nepilngadīgo ārzemnieku nosūta uz valsti, uz kuru izraida nepilngadīgā ārzemnieka vecāku vai viņa likumisko pārstāvi.”

 

60.pants. Ja Valsts robežsardzes amatpersonai, pieņemot lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nav iespējams viņu tūlīt nosūtīt atpakaļ uz valsti, no kuras viņš ieradies, minēto ārzemnieku tur apsardzībā tik ilgi, līdz to var izdarīt, bet ne ilgāk par 48 stundām.

 

 

 

9

 

Likumprojekts Nr. 349/Lp9:

Aizstāt 60.pantā vārdus "minēto ārzemnieku tur apsardzībā tik ilgi" ar vārdiem "Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības šo ārzemnieku aizturēt tik ilgi".

atbalstīts

 

9. Aizstāt 60.pantā vārdus “minēto ārzemnieku tur apsardzībā tik ilgi” ar vārdiem “Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības šo ārzemnieku aizturēt tik ilgi”.

 

 

 

IX nodaļa

Ar piespiedu izraidīšanu saistītie izdevumi

 

 

10.

Likumprojekts Nr. 349/Lp9:

Izteikt IX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IX nodaļa

Ar piespiedu izraidīšanu un nosūtīšanu saistītie izdevumi".

 

atbalstīts

10. Izteikt IX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“IX nodaļa

Ar piespiedu izraidīšanu un nosūtīšanu saistītie izdevumi”.

 

 

66.pants. (1) Izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu izpildi, ārzemnieka aizturēšanu vai turēšanu apsardzībā, sedz no valsts budžeta.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus piedzen no ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja.

 

11

Likumprojekts Nr. 349/Lp9:

            Izteikt 66.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma izpildi par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu vai nepilngadīgā ārzemnieka nosūtīšanu uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ, sedz no valsts budžeta."

atbalstīts

11. Izteikt 66.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

“(1) Izdevumus, kas rodas izpildot ārzemnieka izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu vai nepilngadīgā ārzemnieka nosūtīšanu uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ, sedz no valsts budžeta.”

 

70.pants. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas perioda laikā, kas noteikts saskaņā ar Līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokolu, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā uz Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot Līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma par Latvijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokola noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus.

 

Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:

 

"70.pants. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas perioda laikā, kas noteikts saskaņā ar Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokolu, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā uz Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokola noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus."

 

 

 

 

12. Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:

 

“70.pants. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas periodā, kas noteikts saskaņā ar Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokolu, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā uz Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokola noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus.”