Saeimas Prezidijam

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Reģ. nr. 328/Lp9).

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

trešajam lasījumam uz …. lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja

Anna Seile

Iesniedz Agrārās, vides un

reģionālās politikas komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Vides aizsardzības likumā

(Reģ. nr. 328/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr. p.k	Iesniegtie priekšlikumi ( 12 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
1	2	3	4	5	6
	Grozījumi Vides aizsardzības likumā				Grozījumi Vides aizsardzības likumā
	Izdarīt Vides aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 24.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Vides aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 24.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) dabas resursi — dabas sastāvdaļas, to skaitā gaiss, ūdeņi, flora, fauna, augsne, zemes dzīles; 2) ekoinovācija — jaunu zinātnisko, tehnisko, sociālo vai citu ideju ieviešana vides tehnoloģiju jomā, kā arī izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā, kas uzlabo vides kvalitāti; 3) emisija — cilvēku darbības izraisīta tieša vai netieša ķīmisko vielu, ķīmisko produktu (preparātu), smaku, organismu vai mikroorganismu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai cita veida piesārņojuma izplūde vidē; 4) ilgtspējīga attīstība — sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; 5) izglītība ilgtspējīgai attīstībai — izglītība, kura sekmē katra indivīda iespējas apgūt zināšanas, vērtības un prasmes, kas nepieciešamas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par individuālām vai kolektīvām darbībām vietējā un pasaules līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti patlaban, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībām;
6) kaitējums augsnei vai zemes dzīlēm — jebkāda pārveidošana vai piesārņojums, kuru izraisa ķīmisko vielu, ķīmisko produktu (preparātu), organismu vai mikroorganismu tieša vai netieša ievadīšana augsnē vai zemes dzīlēs un kurš būtiski nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību vai vidi;	1. 1.pantā: izteikt 6.punktu šādā redakcijā: “6) kaitējums augsnei vai zemes dzīlēm — jebkāda pārveidošana vai piesārņojums, ko izraisa ķīmisko vielu, ķīmisko produktu (preparātu), organismu vai mikroorganismu tieša vai netieša ievadīšana augsnē vai zemes dzīlēs un kas rada risku cilvēku veselībai vai būtiski nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību vai vidi;”;				1. 1.pantā: izteikt 6.punktu šādā redakcijā: “6) kaitējums augsnei vai zemes dzīlēm — jebkāda pārveidošana vai piesārņojums, ko izraisa ķīmisko vielu, ķīmisko produktu (preparātu), organismu vai mikroorganismu tieša vai netieša ievadīšana augsnē vai zemes dzīlēs un kas rada risku cilvēku veselībai vai būtiski nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību vai vidi;”;
7) kaitējums īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem — jebkādi postījumi, kuriem ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanu vai uzturēšanu. Kaitējums īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem neietver iepriekš identificētu nelabvēlīgu ietekmi, kas radusies operatora profesionālās darbības dēļ, ja šo darbību nepārprotami atļāvusi attiecīgā iestāde saskaņā ar dabas aizsardzības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; 8) kaitējums ūdeņiem — jebkāds kaitējums, kuram ir būtisk a nelabvēlīga ietekme uz konkrēta ūdensobjekta ekoloģisko vai ķīmisko kvalitāti, kvantitatīvo stāvokli vai ekoloģisko potenciālu, izņemot nelabvēlīgu ietekmi, uz ko attiecas Ūdens apsaimniekošanas likuma 14.pants;
9) kaitējums videi — novērtējamas nelabvēlīgas dabas resursu izmaiņas vai izmērāma ar dabas resursu saistīto funkciju pasliktināšanās, kas var rasties tieši vai netieši. Ar dabas resursu saistītā funkcija ir labums, ko sabiedrība vai vide gūst no attiecīgā dabas resursa;
	papildināt pantu ar 9.^1 un 9.^2 punktu šādā redakcijā:				papildināt pantu ar 9.^1 un 9.^2 punktu šādā redakcijā:
	“9^1) kaitīgas vielas — vielas, kas minētas 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada Protokola to jaunākajā redakcijā (turpmāk — MARPOL konvencija) I pielikumā (nafta) un II pielikumā (neiepakotas bīstamas šķidras vielas);			Redakc. preciz.	“9^1) kaitīgas vielas — vielas, kuras minētas 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada Protokola to jaunākajā redakcijā (turpmāk — MARPOL konvencija) I pielikumā (nafta) un II pielikumā (neiepakotas bīstamas šķidras vielas);
	9^2) kuģis — jebkura veida jūras kuģis, kas kuģo jūras vidē (neatkarīgi no tā karoga), kā arī kuģis ar zemūdens spārniem, kuģis uz gaisa spilvena, zemūdens kuģis atbilstoši MARPOL konvencijā sniegtajai definīcijai;”;				9^2) kuģis — jebkura veida jūras kuģis, kas kuģo jūras vidē (neatkarīgi no tā karoga), kā arī kuģis ar zemūdens spārniem, kuģis uz gaisa spilvena, zemūdens kuģis atbilstoši MARPOL konvencijā sniegtajai definīcijai;”;
10) neatliekami pasākumi — visi nepieciešamie un praktiski iespējamie pasākumi situācijas pārvaldīšanai, vidē nonākušo piesārņojošo vielu norobežošanai un savākšanai un citu kaitējumu izraisošu faktoru novēršanai, lai ierobežotu vai nepieļautu turpmāku kaitējumu videi un nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību vai ar dabas resursu saistīto funkciju pasliktināšanos;
	papildināt pantu ar 10.^1punktu šādā redakcijā: “10^1) noplūde no kuģa — jebkādā veidā izdarīta izvadīšana no kuģa ūdeņos atbilstoši MARPOL konvencijā sniegtajai definīcijai;”.				papildināt pantu ar 10.^1punktu šādā redakcijā: “10^1) noplūde no kuģa — jebkādā veidā izdarīta izvadīšana no kuģa ūdeņos atbilstoši MARPOL konvencijā sniegtajai definīcijai;”.
11) operators — privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic profesionālu darbību vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz profesionālās darbības tehnisko izpildījumu, vai kura ir saņēmusi atļauju attiecīgās profesionālās darbības veikšanai vai pieteikusi attiecīgās darbības veikšanu; 12) pamatstāvoklis — tāds stāvoklis sabiedrības vai cita resursa labā dabas resursam vai ar dabas resursu saistītajai funkcijai nodarītā kaitējuma laikā, kāds šis stāvoklis būtu bijis, ja kaitējums videi nebūtu nodarīts. Pamatstāvokli nosaka, pamatojoties uz pieejamo informāciju; 13) preventīvi pasākumi — pasākumi, kas veicami, lai novērstu tiešus kaitējuma draudus videi un nepieļautu vai samazinātu iespējamo kaitējumu tai; 14) profesionāla darbība — saimnieciska darbība, arī komercdarbība, neatkarīgi no tā, vai darbība dod vai nedod peļņu; 15) sanācijas pasākumi — pasākumi, kas veicami, lai novērstu kaitējumu, atjaunotu vai attīrītu, atveseļotu vai aizstātu dabas resursus, kuriem nodarīts kaitējums, un ar dabas resursiem saistītās funkcijas, kuras pasliktinājušās, arī pasākumi kaitējuma samazināšanai, novēršanai un pagaidu pasākumi, vai līdzvērtīgu alternatīvu nodrošināšana dabas resursiem vai ar šiem resursiem saistītajām funkcijām; 16) tieši kaitējuma draudi — pietiekama varbūtība, ka kaitējums videi radīsies tuvākajā laikā; 17) vide — dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums;
18) vides aizsardzība — pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai; 19) vides informācija — informācija par: a) vides, tai skaitā gaisa un atmosfēras, ūdeņu, augsnes, zemes dzīļu, ainavas, dabas, arī mitrāju, piekrastes un jūras teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un tās komponentu, arī ģenētiski modificētu organismu, stāvokli un šo vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību, b) vidi ietekmējošiem faktoriem (piemēram, par ķīmisko vielu, enerģijas, smaku, trokšņa, starojuma vai atkritumu emisiju un cita veida piesārņojuma novadīšanu vidē), c) pasākumiem, arī politikas plānošanas dokumentiem un citiem plāniem, programmām, nolīgumiem vides jomā, normatīvajiem aktiem un darbībām, kuras ietekmē vai var ietekmēt vides sastāvdaļas un vidi ietekmējošos faktorus vai kuru mērķis ir aizsargāt vidi, kā arī par izmaksu un ieguvumu analīzi un citām ekonomiskajām analīzēm un pieņēmumiem, ko izmanto saistībā ar minētajiem pasākumiem un darbībām, d) pārskatiem un ziņojumiem par vides aizsardzību, arī par vides normatīvo aktu ieviešanu, e) cilvēku veselības un drošības stāvokli, dzīves apstākļiem un kultūras objektiem un būvēm tādā mērā, kādā tos ietekmē vai var ietekmēt vides stāvoklis, vidi ietekmējošie faktori v ai minētie pasākumi;
20) vides informācijas sistēma — integrēta starpnozaru valsts informācijas sistēma, kurā tiek apkopoti, uzkrāti un apstrādāti vides dati un informācija, nodrošināta vides datu pieejamība un aprite vides stāvokļa un tendenču novērtēšanai, perspektīvas analīzei, vides un ilgtspējīgas attīstības politikas izstrādei un līdzšinējo politisko, ekonomisko, administratīvo pasākumu lietderības un efektivitātes novērtēšanai; 21) vides izglītība — izglītība, kuras ietvaros tiek iegūtas zināšanas un izpratne par vidi un vides aizsardzības problēmām, izkoptas vides aizsardzības problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas, kā arī attīstīta atbildīga attieksme un motivācija pamatotu lēmumu pieņemšanai; 22) vides monitorings — sistemātiski, regulāri un mērķtiecīgi vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumi, mērījumi un analīze; 23) vides normatīvie akti — normatīvie akti, kas attiecas uz vidi vai palīdz sasniegt valsts vides politikas mērķus — saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, ilgtspējīgi izmantot dabas resursus un nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi; 24) vides tehnoloģijas — visās tautsaimniecības jomās lietojamo iekārtu un veicamo pasākumu kopums, kas nodrošina dabas resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu tīrāka ražošanas procesa ieviešanā, samazinot izejvielu un enerģijas patēriņu, emisiju un atkritumu apjomu; 25) vides zinātne — zinātnes nozare, kas pēta vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību un to mijiedarbību ar cilvēka veidoto vidi, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un tās sastāvdaļām.
2.pants. Likuma mērķis un piemērojamība (1) Likuma mērķis ir nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. (2) Šā likuma nosacījumi piemērojami arī attiecībā uz Latvijas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu.
	2. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Šā likuma VI^1 nodaļas nosacījumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām piemēro attiecībā uz bīstamu un citu kaitīgu vielu noplūdi:				2. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Šā likuma VI^1 nodaļas nosacījumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām piemēro attiecībā uz bīstamu un citu kaitīgu vielu noplūdi:
	1) Latvijas iekšējos ūdeņos;				1) Latvijas iekšējos ūdeņos;
	2) Latvijas teritoriālajos ūdeņos;				2) Latvijas teritoriālajos ūdeņos;
	3) Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;				3) Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;
	4) starptautiskā kuģošanā izmantojamos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļai tiktāl, ciktāl attiecīgais jūras šaurums ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā;				4) starptautiskajā kuģošanā izmantojamos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļai tiktāl, ciktāl attiecīgais jūras šaurums ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā;
	5) atklātā jūrā;				5) atklātā jūrā;
	6) no kuģiem, kas kuģo ar Latvijas Republikas karogu, — jebkurā vietā, kur atrodas kuģis, izņemot šā likuma 35.^1panta otrajā un trešajā daļā minētos izņēmumus.”				6) no kuģiem, kas kuģo ar Latvijas Republikas karogu, — jebkurā vietā, kur atrodas kuģis, izņemot šā likuma 35.^1panta otrajā un trešajā daļā minētos izņēmumus.”
20.pants. Valsts vides inspektori (1) Vides valsts kontroli veic Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju valsts vides inspektori.		1	Deputāts K.Šadurskis Izteikt 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „1) Vides valsts kontroli veic Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju amatpersonas un to valsts vides inspektori.”	neatbalstīt
(2) Valsts vides inspektoram ir apliecība, žetons un formas tērps. Apliecības, žetona un formas tērpa paraugu apstiprina Ministru kabinets. (3) Valsts vides inspektoru lēmumus, kas saistīti ar vides valsts kontroli, var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram. Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
	3. Papildināt 20.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Valsts vides dienesta inspektoram ir tiesības noteikt, ka lēmums, kas saistīts ar vides valsts kontroli, stājas spēkā un izpildāms nekavējoties, ja kavēšanās var radīt būtiskas negatīvas izmaiņas vidē.”				3. Papildināt 20.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Valsts vides dienesta inspektoram ir tiesības noteikt, ka lēmums, kas saistīts ar vides valsts kontroli, stājas spēkā un izpildāms nekavējoties, ja kavēšanās var radīt būtiskas negatīvas izmaiņas vidē.”
21.pants. Valsts vides inspektoru tiesības un sociālās garantijas (1) Veicot vides valsts kontroli, valsts vides inspektoram ir tiesības: 1) iebraukt vai ieiet un netraucēti pārbaudīt jebkuru teritoriju, iekārtu vai citu objektu neatkarīgi no īpašuma piederības, ja tas nepieciešams vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrolei, veicot plānotas pārbaudes, vai ja ir pamatotas aizdomas par vides normatīvo aktu pārkāpumiem. Valsts drošībai un aizsardzībai paredzētajos objektos un teritorijās, arī ieslodzījuma vietās, valsts vides inspektoram ir tiesības iekļūt attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 2) ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus; 3) apturēt kuģus un citus peldošus līdzekļus un likt tiem iebraukt ostā vai piestāt krastā;		2	Deputāts K.Šadurskis Papildināt 21. panta pirmo daļu aiz vārdiem „valsts vides inspektoram” ar vārdiem „un Valsts vides dienesta pilnvarotai amatpersonai.”	neatbalstīt
4) apturēt mehāniskos transportlīdzekļus ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;	4. 21.pantā: papildināt pirmās daļas 4.punktu ar tekstu šādā redakcijā: “kā arī likt transportlīdzekļa vadītājam izbeigt un novērst pārkāpumu.”;	3	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā: “21.pantā: papildināt pirmās daļas 4.punktu ar tekstu šādā redakcijā: “kā arī likt transportlīdzekļa vadītājam novērst vai izbeigt pārkāpumu.” ”.	atbalstīt	4. 21.pantā: papildināt pirmās daļas 4.punktu ar vārdiem šādā redakcijā: “kā arī likt transportlīdzekļa vadītājam novērst vai izbeigt pārkāpumu”;
		4	Deputāts K.Šadurskis papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 21. panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā: „4^1) – uzdot nekavējoties pārtraukt rīcību, kas piesārņo vai piegružo augsni, mežu, ūdeni, vai gaisu, un uzdot piesārņotājam vai piegružotājam pašam nekavējoties iespējami novērst izraisītās sekas, ja šāda rīcība konstatēta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;””	neatbalstīt
5) pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām, valsts un pašvaldību iestādēm vides valsts kontroles veikšanai nepieciešamo informāciju, kas ir privātpersonas vai iestādes rīcībā, dabas resursu uzskaites dokumentus un citus dokumentus, lai kontrolētu dabas resursu ieguves, lietošanas, vides piesārņošanas apjomus, iepakojuma plūsmu, atkritumu apsaimniekošanu, būvniecību un citas vidi ietekmējošas darbības; 6) uz laiku apturēt vai aizliegt veikt darbību, ar kuru tiek pārkāpti vides normatīvie akti, kura rada negatīvas izmaiņas vidē vai kura apdraud cilvēku veselību vai dzīvību; 7) savas kompetences ietvaros izdot administratīvos aktus, kas nepieciešami vides normatīvo aktu prasību izpildei, likumā “Par piesārņojumu” noteikto vides kvalitātes normatīvu sasniegšanai un racionālai dabas resursu izmantošanai; 8) Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajos gadījumos sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus;
		5	Deputāts K.Šadurskis papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 21. panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā: 8^1) – veikt pārbaudi, fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus jebkurā vietā, kā arī pieprasīt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumu no jebkuras juridiskās vai fiziskās personas kompetences ietvaros.”	neatbalstīt
9) citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. (2) Ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanos, arī stāvēšanu vai apstāšanos, ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, valsts vides inspektoram ir tiesības sastādīt protokolu–paziņojumu par uzlikto naudas sodu. Administratīvā pārkāpuma protokolā–paziņojumā ietveramo informāciju, protokola–paziņojuma noformēšanas kārtību, paziņojumā par nesamaksāto naudas sodu ietveramo informāciju un paziņojuma par nesamaksāto naudas sodu nosūtīšanas kārtību, kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Valsts apdrošina valsts vides inspektoru dzīvību un veselību. Apdrošināšanas summa nedrīkst pārsniegt valsts vides inspektora 24 mēnešalgu apmēru.	izslēgt trešās daļas otro teikumu.				izslēgt trešās daļas otro teikumu.
22.pants. Vietējās pašvaldības kontrole vides jomā (1) Vietējā pašvaldība atbilstoši likumā “Par pašvaldībām” vai vides normatīvajos aktos noteiktajai pašvaldības atbildībai veic kontroli vides jomā. (2) Pašvaldības vides kontroles amatpersonām ir šā likuma 21.panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 9.punktā minētās tiesības.
	5. Papildināt 22.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stāvēšanu vai apstāšanos ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, pašvaldības vides kontroles amatpersonām un pilnvarotajām amatpersonām ir tiesības rīkoties saskaņā ar šā likuma 21.panta otrajā daļā noteikto administratīvo sodu piemērošanas kārtību.”				5. Papildināt 22.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stāvēšanu vai apstāšanos ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, pašvaldības vides kontroles amatpersonām un pilnvarotajām amatpersonām ir tiesības rīkoties saskaņā ar šā likuma 21.panta otrajā daļā noteikto administratīvo sodu piemērošanas kārtību.”
23.pants. Sabiedriskā kontrole vides jomā (1) Valsts vides dienests var iesaistīt vides kontrolē sabiedriskos vides inspektorus — Valsts vides dienesta pilnvarotas personas. (2) Sabiedriskā vides inspektora statusu piešķir un anulē Valsts vides dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Sabiedriskajiem vides inspektoriem izvirzāmos kritērijus un prasības nosaka Ministru kabinets. Sabiedriskā vides inspektora apliecības paraugu nosaka Ministru kabinets. (3) Sabiedriskajiem vides inspektoriem ir tiesības: 1) veikt pārbaudes kopā ar valsts vides inspektoru; 2) sastādīt pārbaudes aktu, konstatējot faktisko situāciju, un nosūtīt to Valsts vides dienestam;
3) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos veikt pārbaudes bez valsts vides inspektora klātbūtnes, sastādīt administratīvo protokolu un nosūtīt to izskatīšanai attiecīgajai kompetentajai iestādei.	6. Izteikt 23.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) veikt pārbaudes bez valsts vides inspektora klātbūtnes, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un nosūtīt to izskatīšanai Valsts vides dienestam šādos gadījumos: a) ar atkritumiem tiek piegružota publiski pieejama teritorija (teritorija, kas bez ierobežojumiem pieejama sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā tā atrodas), b) mehāniskais transportlīdzeklis pārvietojas, arī stāv vai apstājas, ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, c) ugunskuri tiek kurināti ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un tiek bojāta dabiskā zemsedze Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, d) normatīvajos aktos paredzētajos citos gadījumos.”			Redakc. preciz.	6. Izteikt 23.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) veikt pārbaudes bez valsts vides inspektora klātbūtnes, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un nosūtīt to izskatīšanai Valsts vides dienestam šādos gadījumos: a) ar atkritumiem tiek piegružota publiski pieejama teritorija (teritorija, kas bez ierobežojumiem pieejama sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas), b) mehāniskais transportlīdzeklis pārvietojas, arī stāv vai apstājas ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, c) ugunskuri tiek kurināti ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un tādējādi tiek bojāta dabiskā zemsedze Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, d) normatīvajos aktos paredzētajos citos gadījumos.”
VI nodaļa. Atbildība par videi nodarīto kaitējumu …………………
25.pants. Atbildības pamatnosacījumi (1) Operators ir atbildīgs par savas profesionālās darbības ietvaros nodarīto kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, ko izraisījusi viņa tīša vai aiz neuzmanības veikta darbība vai bezdarbība, ar kuru ir pārkāptas vides normatīvo aktu prasības.			< ![endif]>
(2) Operatora saukšana pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības par vides normatīvo aktu pārkāpumu neatbrīvo operatoru no pienākuma segt izmaksas, ko radījis viņa nodarītais kaitējums videi vai tieši kaitējuma draudi.	7. 25.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Operatora, kā arī šā panta trešajā daļā minētās personas saukšana pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības par vides normatīvo aktu pārkāpumu neatbrīvo to no pienākuma segt izmaksas, ko radījis tā nodarītais kaitējums videi vai tieši kaitējuma draudi.”;				7. 25.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Operatora, kā arī šā panta trešajā daļā minētās personas saukšana pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības par vides normatīvo aktu pārkāpumu neatbrīvo to no pienākuma segt izmaksas, ko radījis tā nodarītais kaitējums videi vai tieši kaitējuma draudi.”;
(3) Persona, kas nav uzskatāma par operatoru, ir atbildīga par kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, ko izraisījusi tās tīša vai aiz neuzmanības veikta darbība vai bezdarbība, ar kuru ir pārkāptas vides normatīvo aktu prasības, un šai personai ir pienākums segt izmaksas, ko radījis tās nodarītais kaitējums videi vai tieši kaitējuma draudi, to skaitā preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas.	papildināt trešo daļu pēc vārdiem “personai ir pienākums” ar vārdiem “novērst kaitējumu vai tiešus kaitējuma draudus un”.				papildināt trešo daļu pēc vārdiem “personai ir pienākums” ar vārdiem “novērst kaitējumu vai tiešus kaitējuma draudus un”.
(4) Operators ir atbildīgs par kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem neatkarīgi no vainas, ja kaitējums videi vai tieši kaitējuma draudi radušies, veicot šādas profesionālās darbības: 1) likumā “Par piesārņojumu” noteiktās A vai B kategorijas piesārņojošās darbības; 2) darbības, kuru veikšanai nepieciešama atkritumu apsaimniekošanas atļauja; 3) ūdens ieguvi un uzkrāšanu, kuras veikšanai nepieciešama ūdens resursu lietošanas atļauja; 4) degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes ekspluatāciju; 5) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (preparātu) apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto bīstamo ķīmisko vielu vai produktu (preparātu), augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu ražošanu, izmantošanu, pārstrādi, iepakošanu, izplatīšanu vidē vai pārvadāšanu ražotnes teritorijā; 6) ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu (preparātu) transportēšanu pa cauruļvadiem; 7) bīstamo vai piesārņojošo kravu pārvadāšanu pa sauszemes, iekšzemes ūdeņu, jūras vai gaisa ceļiem; 8) ģenētiski modificētu organismu, arī ģenētiski modificētu mikroorganismu, ierobežotu izmantošanu, apzinātu izplatīšanu vidē, izplatīšanu tirgū, arī pārvadāšanu; 9) Eiropas Savienības regulās noteiktos atkritumu pārrobežu pārvadājumus, kuru veikšanai nepieciešama atļauja.		6	Vides ministrs R.Vējonis Papildināt 25.panta ceturto daļu ar 10.apakšpunktu šādā redakcijā: „10) ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu.”.	atbalstīt	papildināt ceturto daļu ar 10.apakšpunktu šādā redakcijā: “10) ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu.”
(5) Uz kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, ko radījis difūzais piesārņojums (piesārņojums gaisā, ūdeņos vai augsnē, kas netiek organizēti uztverts un izvadīts no stacionāriem piesārņojuma avotiem), šīs nodaļas nosacījumi attiecas tikai tad, ja var konstatēt cēloņsakarību starp kaitējumu vai tiešiem kaitējuma draudiem un operatora darbību.
29.pants. Rīcība gadījumā, kad kaitējumam videi ir pārrobežu ietekme (1) Ja kaitējums videi ietekmē vai var ietekmēt citas valsts teritoriju, Valsts vides dienests, informējot Ārlietu ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, sniedz citas valsts kompetentajai iestādei informāciju par šā kaitējuma raksturu, apjomu, izplatību, veiktajiem un nepieciešamajiem neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem.	8. Izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ja kaitējums videi ietekmē vai var ietekmēt citas valsts teritoriju, Valsts vides dienests, informējot Ārlietu ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, sadarbojas ar citas valsts kompetento iestādi, arī sniedzot tai atbilstošu informāciju par šā kaitējuma raksturu, apjomu, izplatību, veiktajiem un nepieciešamajiem preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem, lai nodrošinātu, ka preventīvie, neatliekamie un, ja nepieciešams, sanācijas pasākumi tiktu veikti.”			Redakc. preciz.	8. Izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ja kaitējums videi ietekmē vai var ietekmēt citas valsts teritoriju, Valsts vides dienests, informējot Ārlietu ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, sadarbojas ar citas valsts kompetento iestādi, arī sniedzot tai attiecīgo informāciju par šā kaitējuma raksturu, apjomu, izplatību, veiktajiem un nepieciešamajiem preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem, lai nodrošinātu, ka preventīvie, neatliekamie un, ja nepieciešams, sanācijas pasākumi tiktu veikti.”
(2) Ja citā valstī izraisītais kaitējums videi ietekmē vai var ietekmēt Latvijas teritoriju, Valsts vides dienests sadarbībā ar šīs valsts kompetento iestādi nosaka nepieciešamos neatliekamos vai sanācijas pasākumus un paziņo par tiem attiecīgajām Latvijas vietējām pašvaldībām. (3) Ja operators, kurš veic profesionālo darbību citas valsts teritorijā, labprātīgi neveic nepieciešamos neatliekamos vai sanācijas pasākumus, Valsts vides dienests ir tiesīgs — vienojoties ar operatoru vai tiesvedības ceļā — prasīt šo pasākumu izmaksu atlīdzināšanu.
31.pants. Kaitējuma videi atlīdzināšana (1) Operators, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus, sedz preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas.
(2) Ja kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus konstatē pēc attiecīgās darbības pabeigšanas vai iekārtas slēgšanas, preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas sedz pēdējais operators.	9. 31.pantā: izslēgt otro daļu;				9. 31.pantā: izslēgt otro daļu;
(3) Ja operatoru, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus, Valsts vides dienests konstatē pirms preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu veikšanas un Valsts vides dienests ir nodrošinājis šo pasākumu veikšanu saskaņā ar šā likuma 27.panta trešās daļas 5.punktu vai 28.panta ceturtās daļas 4.punktu, minēto pasākumu izmaksas sedz operators (privātpersona, atvasināta publiska persona vai pastarpinātās pārvaldes iestāde) Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.	izslēgt trešajā daļā vārdus “Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā” un papildināt daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Lēmums izpildāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”;			Redakc. preciz.	izslēgt trešajā daļā vārdus “Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā”; papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Lēmums izpildāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”;
(4) Ja operatoru, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus, Valsts vides dienests konstatē pēc preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu veikšanas, Valsts vides dienests Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen no operatora naudas summu šā panta pirmajā daļā minēto izmaksu segšanai. Valsts vides dienests ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas prasībās par līdzekļu piedziņu šā panta pirmajā daļā minēto izmaksu segšanai.
(5) Šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas ietver izmaksas, ko pamato nepieciešamība nodrošināt pareizu un efektīvu šīs nodaļas nosacījumu īstenošanu, to skaitā izmaksas par kaitējuma videi, tiešu kaitējuma draudu un rīcības alternatīvu novērtēšanu, administratīvās izmaksas, tiesu izdevumus un izpildes izmaksas, datu vākšanas un monitoringa izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas saistītas ar kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem. (6) Ja operators pierāda, ka kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus izraisījusi trešā persona, lai gan tika veikti pienācīgi drošības pasākumi, kurus operatoram bija pienākums nodrošināt, vai kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus radījusi tāda publisko tiesību subjekta saistoša lēmuma ievērošana, kurš neattiecas uz paša operatora izraisītu emisiju vai negadījumu, operators: 1) ir tiesīgs atgūt viņa segtās preventīvo un neatliekamo pasākumu izmaksas; 2) nesedz sanācijas pasākumu izmaksas un ir tiesīgs atgūt viņa segtās izmaksas. (7) Ja operators pierāda, ka kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus izraisījusi trešā persona, lai gan tika veikti pienācīgi drošības pasākumi, kurus operatoram bija pienākums nodrošināt, operators ir tiesīgs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā prasīt, lai trešā persona, kas izrais ījusi kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus, atlīdzina veikto preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas. (8) Ja operators pierāda, ka kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus radījusi tāda publisko tiesību subjekta saistoša lēmuma ievērošana, kurš neattiecas uz paša operatora izraisītu emisiju vai negadījumu, viņš ir tiesīgs prasīt veikto preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksu atlīdzināšanu saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu.
(9) Operators nesedz sanācijas pasākumu izmaksas, ja pierāda, ka kaitējums videi nav radies viņa tīšas vai aiz neuzmanības veiktas darbības vai bezdarbības dēļ un kaitējumu videi izraisījusi: 1) emisija vai darbība, kas ir tieši atļauta un pilnībā atbilst šā likuma 25.panta ceturtajā daļā minēto darbību veikšanai izsniegtās atļaujas vai cita administratīvā akta nosacījumiem; 2) emisija, darbība vai kāda produkta lietošana darbībai, ja to ietekme uz vidi saskaņā ar zinātnes un tehnikas atziņām netika uzskatīta par kaitīgu laikā, kad notika emisija vai konkrētā darbība.	izslēgt devītās daļas 1.punktā vārdus “vai cita administratīvā akta”;				izslēgt devītās daļas 1.punktā vārdus “vai cita administratīvā akta”;
(10) Šā panta devītā daļa neattiecas uz ģenētiski modificētu organismu, arī ģenētiski modificētu mikroorganismu, ierobežotu izmantošanu, apzinātu izplatīšanu vidē, izplatīšanu tirgū, arī pārvadāšanu. (11) Lēmumu par tāda operatora konstatēšanu, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus, vai par trešās personas konstatēšanu un preventīvo pasākumu vai neatliekamo un sanācijas pasākumu veikšanu Valsts vides dienests var pieņemt vai prasības pieteikumu tiesā var iesniegt piecu gadu laikā no dienas, kad šie pasākumi pabeigti, vai no dienas, kad operators vai trešā persona ir konstatēta, atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem ir vēlāks.
(12) Ieņēmumus no maksājumiem par videi nodarīta kaitējuma novērtēšanu, novēršanu, preventīvo vai sanācijas pasākumu veikšanu, arī šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas, ieskaita valsts pamatbudžetā.	izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā: “(12) Ieņēmumus no maksājumiem par videi nodarītā kaitējuma novērtēšanu, preventīvo, neatliekamo vai sanācijas pasākumu veikšanu, arī šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas, ieskaita valsts pamatbudžetā, bet izmaksas, kas radušās pašvaldībai, ieskaita šīs pašvaldības budžetā.”;				izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā: “(12) Ieņēmumus no maksājumiem par videi nodarītā kaitējuma novērtēšanu, preventīvo, neatliekamo vai sanācijas pasākumu veikšanu, arī šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas ieskaita valsts pamatbudžetā, bet izmaksas, kas radušās pašvaldībai, ieskaita šīs pašvaldības budžetā.”;
(13) Kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas, nosaka Ministru kabinets.
	papildināt pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā: “(14) Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām — dabas pieminekļiem, kurus izveidojis Ministru kabinets vai pašvaldība, kaitējumu novērtē, ņemot vērā bojājuma vai dabas pieminekļa iznīcināšanas pakāpi. Kārtību, kādā novērtējams kaitējums dabas pieminekļiem, nosaka Ministru kabinets.”			Redakc. preciz.	papildināt pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā: “(14) Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām — dabas pieminekļiem, kurus par tādiem noteicis Ministru kabinets vai pašvaldība, kaitējumu novērtē, ņemot vērā dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi. Kārtību, kādā novērtējams dabas pieminekļiem nodarītais kaitējums, nosaka Ministru kabinets.”
35.pants. Nepārvarama vara un citi izņēmumi (1) Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad kaitējums videi vai tieši kaitējuma draudi radušies ārkārtējas, neizbēgamas, laikus neparedzamas un nenovēršamas dabas parādības dēļ vai bruņota konflikta, karadarbības, pilsoņu kara vai sacelšanās dēļ (turpmāk — nepārvarama vara). (2) Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz darbībām, kuru galvenais mērķis ir valsts aizsardzība vai starptautiskā drošība, kā arī uz darbībām, kuru vienīgais mērķis ir aizsardzība pret dabas katastrofu. (3) Nepārvaramas varas gadījumā operators nekavējoties rakstveidā informē Valsts vides dienestu par kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, ja iespējams, norādot veiktos un plānotos pasākumus, lai novērstu, ierobežotu vai samazinātu kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus, kā arī nekavējoties veic visus neatliekamos pasākumus. (4) Pēc nepārvaramas varas seku likvidēšanas operators sniedz Valsts vides dienestam informāciju par kaitējumu videi, tā apjomu un veiktajiem pasākumiem tā ierobežošanai vai novēršanai, kā arī pašreizējās situācijas novērtējumu.
	10. Papildināt 35.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz gadījumu, emisiju vai avāriju, kas izraisījusi kaitējumu videi, ja ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi.”	7	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā: “papildināt 35.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: (5) Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz emisiju, avāriju, vai kādu citu gadījumu, kas izraisījis kaitējumu videi, ja kopš kaitējuma videi izraisīšanas ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi. ”.	atbalstīt Redakc. preciz.	10. Papildināt 35.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz emisiju, avāriju vai kādu citu gadījumu, kas izraisījis kaitējumu videi, ja kopš šā kaitējuma izraisīšanas ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi. ”
	11. Papildināt likumu ar VI^1 nodaļu šādā redakcijā: “VI^1 nodaļa. Atbildība par ūdeņu piesārņošanu				11. Papildināt likumu ar VI^1 nodaļu šādā redakcijā: “VI^1 nodaļa. Atbildība par ūdeņu piesārņošanu
	35.^1 pants. Atbildības piemērošana par ūdeņu piesārņošanu				35.^1 pants. Atbildības piemērošana par ūdeņu piesārņošanu
	(1) Atbildību par šā likuma 2.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto ūdeņu piesārņošanu piemēro, ja notikusi bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūde no kuģiem (neatkarīgi no to karoga), izņemot karakuģus, jūras kara palīgkuģus vai citus kuģus, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts noplūdes brīdī ekspluatē un izmanto tikai nekomerciāliem mērķiem.			Redakc. preciz.	(1) Atbildību par šā likuma 2.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto ūdeņu piesārņošanu piemēro, ja notikusi bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūde no kuģiem (neatkarīgi no kuģu karoga), izņemot karakuģus, jūras kara palīgkuģus vai citus kuģus, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts noplūdes brīdī ekspluatē un izmanto tikai nekomerciāliem mērķiem.
	(2) Bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst MARPOL konvencijas I pielikuma 15., 34., 4.1. vai 4.3.noteikuma vai II pielikuma 1.3., 3.1.1. vai 3.1.3.noteikuma nosacījumiem.				(2) Bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst MARPOL konvencijas I pielikuma 15., 34., 4.1. vai 4.3.noteikuma vai II pielikuma 1.3., 3.1.1. vai 3.1.3.noteikuma nosacījumiem.
	(3) Bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi šā likuma 2.panta trešās daļas 3., 4. un 5.punktā minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru ir atbildīgs kuģa īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, kas rīkojas pēc kapteiņa pavēles, ja noplūde atbilst MARPOL konvencijas I pielikuma 4.2.noteikuma un II pielikuma 3.1.2.noteikuma nosacījumiem.				(3) Bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi šā likuma 2.panta trešās daļas 3., 4. un 5.punktā minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru ir atbildīgs kuģa īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, kas rīkojas pēc kapteiņa pavēles, ja noplūde atbilst MARPOL konvencijas I pielikuma 4.2.noteikuma un II pielikuma 3.1.2.noteikuma nosacījumiem.
	35.^2 pants. Pārkāpumi un sankcijas				35.^2 pants. Pārkāpumi un sankcijas
	(1) Par bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi vai citāda veida ūdeņu piesārņošanu no kuģiem personas sauc pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.				(1) Par bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi vai citāda veida ūdeņu piesārņošanu no kuģiem personas sauc pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
	(2) Uz kuģa apkalpes locekļiem neattiecas šā panta pirmās daļas nosacījumi par pārkāpumiem, kas izdarīti starptautiskā kuģošanā izmantojamos jūras šaurumos, ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās un atklātā jūrā, ja tiek izpildīti MARPOL konvencijas I pielikuma 4.2.noteikuma vai II pielikuma 3.1.2.noteikuma nosacījumi.				(2) Uz kuģa apkalpes locekļiem neattiecas šā panta pirmās daļas nosacījumi par pārkāpumiem, kas izdarīti starptautiskajā kuģošanā izmantojamos jūras šaurumos, ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās un atklātā jūrā, ja tiek izpildīti MARPOL konvencijas I pielikuma 4.2.noteikuma vai II pielikuma 3.1.2.noteikuma nosacījumi.
	(3) Personas saukšana pie atbildības par bīstamu vai kaitīgu vielu noplūdi no kuģiem neatbrīvo un neierobežo šīs personas civiltiesisko atbildību par citām personām un videi nodarīto zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanu.”			Redakc. preciz.	(3) Personas saukšana pie atbildības par bīstamu vai kaitīgu vielu noplūdi no kuģiem neatbrīvo šo personu no civiltiesiskās atbildības un neierobežo tās civiltiesisko atbildību par citām personām un videi nodarīto zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanu.”
38.pants. Ekoetiķete (ekomarķējums) un tās piešķiršana (1) Lai veicinātu videi draudzīgu produktu ražošanu un izplatīšanu, attiecīgajiem produktiem, kuri atbilst Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem, piešķir Eiropas Savienības ekoetiķeti (ekomarķējumu) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 17.jūlija regulu (EK) Nr.1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu. (2) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra koordinē Eiropas Savienības ekoetiķetes (ekomarķējuma) piešķiršanas programmu Latvijā, informē ražotājus par attiecīgajām prasībām, popularizē Eiropas Savienības ekoetiķeti (ekomarķējumu), kā arī sniedz nepieciešamo informāciju Eiropas Komisijai.	12. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” ar vārdiem “Vides pārraudzības valsts birojs”.				12. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” ar vārdiem “Vides pārraudzības valsts birojs”.
Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 6.nr.; 2006, 15.nr.). 2. Šā likuma 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 34. un 35.pants stājas spēkā 2007.gada 30.aprīlī. 3. Ja piesārņojums radies pirms 2007.gada 30.aprīļa, piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju veic saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”. 4. Kaitējumu videi, kas radies pirms 2007.gada 30.aprīļa, nosaka un kompensē šādā kārtībā: 1) privātpersonām, kas nodarījušas kaitējumu videi, ir pienākums: a) pēc iespējas likvidēt vai samazināt videi nodarītā kaitējuma sekas, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi un vides ilgtspējīgas attīstības apdraudējumu, b) kompensēt izdevumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst; 2) Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas direktors ar rīkojumu izveido komisiju, lai noteiktu zaudējumus, ko radījis kaitējums videi (turpmāk — komisija). Zaudējumus, ko radījis kaitējums videi, saskaņā ar vides normatīvajiem aktiem nosaka komisija, pamatojoties uz pārbaudes aktu; 3) Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas direktors divu mēnešu laikā pēc veiktās pārbaudes, pamatojoties uz komisijas izdarītajiem aprēķiniem, izdod administratīvo aktu par videi nodarītā kaitējuma novēršanu un zaudējumu kompensēšanu (turpmāk — akts). Aktu dara zināmu personai, kas nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrāda kopējos zaudējumus un nosaka atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņu, šo darbu veikšanas kārtību un termiņu, līdz kuram veicami minētie darbi. Ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, komisija nosaka termiņu, līdz kuram aprēķinātā zaudējumu summa jāiemaksā valsts pamatbudžetā;
4) kopējos zaudējumus, ko radījis kaitējums videi, nosaka, pamatojoties uz darbu apjomu un izmaksām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, kā arī pamatojoties uz zaudējumu summām, kas saskaņā ar vides normatīvajiem aktiem aprēķinātas par vidē palikušo un sekundāro piesārņojumu; 5) ja videi nodarītā kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, personai, kura nodarījusi kaitējumu videi, ir pienākums atlikušo zaudējumu summu aktā noteiktajā termiņā iemaksāt valsts pamatbudžetā; 6) Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas direktora izdoto aktu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 5. Ministru kabinets: 1) līdz 2008.gada 1.decembrim apstiprina Vides politikas pamatnostādnes;
2) līdz 2007.gada 1.decembrim apstiprina Vides monitoringa programmas pamatnostādnes;	13. Pārejas noteikumos: aizstāt 5.punkta 2.apakšpunktā skaitļus un vārdus “2007.gada 1.decembrim” ar skaitļiem un vārdiem “2008.gada 1.martam”;				13. Pārejas noteikumos: aizstāt 5.punkta 2.apakšpunktā skaitļus un vārdus “2007.gada 1.decembrim” ar skaitļiem un vārdiem “2008.gada 1.martam”;
3) līdz 2007.gada 1.martam izdod šā likuma 14.panta pirmajā daļā, 24.panta otrajā daļā un 41.panta pirmajā daļā minētos noteikumus;
4) līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 15.panta pirmajā daļā, 17.panta otrajā daļā, 20.panta otrajā daļā, 21.panta otrajā daļā, 23.panta otrajā daļā, 39.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus.	izteikt 5.punkta 4.apakšpunktu šādā redakcijā: “4) līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 15.panta pirmajā daļā, 17.panta otrajā daļā, 20.panta otrajā daļā, 21.panta otrajā daļā, 23.panta otrajā daļā, 31.panta četrpadsmitajā daļā, 39.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus.”;	8	Vides ministrs R.Vējonis Izteikt pārejas noteikumu 5.punkta 4.apakšpunktu šādā redakcijā: „4) līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 20.panta otrajā daļā, 21.panta otrajā daļā, 23.panta otrajā daļā, 39.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus;”.	atbalstīt	izteikt 5.punkta 4.apakšpunktu šādā redakcijā: “4) līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 20.panta otrajā daļā, 21.panta otrajā daļā, 23.panta otrajā daļā, 39.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus;”;
		9	Vides ministrs R.Vējonis Papildināt pārejas noteikumu 5.punktu ar 5.apakšpunktu šādā redakcijā: „5) līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 15.panta pirmajā daļā, 17.panta otrajā daļā, 31.panta četrpadsmitajā daļā minētos noteikumus.”.	atbalstīt	papildināt 5.punktu ar 5.apakšpunktu šādā redakcijā: “5) līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 15.panta pirmajā daļā, 17.panta otrajā daļā un 31.panta četrpadsmitajā daļā minētos noteikumus.”;
6. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.decembrim piemēro šādus Ministru kabineta noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 2003.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.162 “Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru”; 2) Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumi Nr.357 “Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtība”; 3) Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.320 “Kārtība, kādā izveido un uztur vides pārvaldības un audita sistēmas reģistru un reģistrē tajā organizācijas”; 4) Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr.689 “Noteikumi par testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju, sertificēšanas un inspicēšanas institūciju un vides verificētāju akreditāciju un uzraudzību”; 5) Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumi Nr.187 “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols–paziņojums par transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā”.	aizstāt 6.punktā skaitļus un vārdus “2007.gada 1.decembrim” ar skaitļiem un vārdiem “2008.gada 1.martam”;				aizstāt 6.punktā skaitļus un vārdus “2007.gada 1.decembrim” ar skaitļiem un vārdiem “2008.gada 1.martam”;
7. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemēro Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.333 “Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 8. Šā likuma 26.panta pirmās daļas 4.punkts stājas spēkā vienlaikus ar 1996.gada 3.maija Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensēšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru spēkā stāšanos. 9. Šā likuma 21.panta trešā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
	papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā: “10. Šā likuma 21.panta trešā daļa un 38.panta otrā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.”	10	Juridiskais birojs Izteikt likuma pārejas noteikumu 10.punktu šādā redakcijā: “10. Grozījumi šā likuma 21.panta trešajā daļā par apdrošināšanas summas lieluma izslēgšanu un 38.panta otrajā daļā par Vides pārraudzības valsts biroja kompetenci stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.”.	atbalstīt Redakc. preciz.	papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā: “10. Grozījumi šā likuma 21.panta trešajā daļā par apdrošināšanas summas lieluma izslēgšanu un 38.panta otrajā daļā par Vides pārraudzības valsts biroja kompetenci stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
		11	Vides ministrs R.Vējonis Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā: „11. Šā likuma 25.panta ceturtās daļas 10.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.”	atbalstīt	11. Šā likuma 25.panta ceturtās daļas 10.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.
	14. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5.punktu šādā redakcijā:			Redakc. preciz.	14. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:
	“5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem.”				“5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem;
		12	Vides ministrs R.Vējonis Papildināt atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 6. punktu šādā redakcijā: „6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīvas 2006/21/EK par ieguves atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK.”.	atbalstīt	6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta direktīvas 2006/21/EK par ieguves atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem direktīvā 2004/35/EK.”