Likumprojekts

Grozījumi Vides aizsardzības likumā

Izdarīt Vides aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar 9.¹ un 9.² punktu šādā redakcijā:

"9¹) kaitīgas vielas – vielas, kas minētas 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada Protokola to jaunākajā redakcijā (turpmāk – MARPOL konvencija)
I pielikumā (nafta) un II pielikumā (neiepakotas bīstamas šķidras vielas);

9²) kuģis – jebkura veida jūras kuģis, kas darbojas jūras vidē (neatkarīgi no tā karoga), kā arī kuģi ar zemūdens spārniem, kuģi uz gaisa spilveniem, zemūdens kuģi atbilstoši MARPOL konvencijā sniegtajai definīcijai;";

papildināt pantu ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

"10¹) noplūde no kuģa – jebkādā veidā izdarīta izvadīšana no kuģa ūdeņos atbilstoši MARPOL konvencijā sniegtajai definīcijai;".

2. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā likuma VI¹ nodaļas nosacījumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām piemēro attiecībā uz bīstamu un citu kaitīgu vielu noplūdi:

1) Latvijas iekšējos ūdeņos;

2) Latvijas teritoriālajos ūdeņos;

3) Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

4) starptautiskajai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļai tiktāl, ciktāl attiecīgais jūras šaurums ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā;

5) atklātā jūrā;

6) no kuģiem, kas kuģo ar Latvijas Republikas karogu, – jebkurā vietā, kur atrodas kuģis, izņemot šā likuma 35.¹ panta otrajā un trešajā daļā minētos izņēmumus."

3. Papildināt 22.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stāvēšanu vai apstāšanos ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, pašvaldības vides kontroles amatpersonām un pilnvarotajām amatpersonām ir tiesības piemērot šā likuma 21.panta otrajā daļā noteikto administratīvo sodu piemērošanas kārtību."

4. Papildināt likumu ar VI¹ nodaļu šādā redakcijā:

"VI¹ nodaļa. Atbildība par ūdeņu piesārņošanu

35.¹ pants. Atbildības piemērošana par ūdeņu piesārņošanu

(1) Atbildību par šā likuma 2.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto ūdeņu piesārņošanu piemēro, ja notikusi bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūde no kuģiem (neatkarīgi no to karoga), izņemot karakuģus, jūras kara palīgkuģus vai citus kuģus, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts noplūdes brīdī ekspluatē un izmanto tikai nekomerciāliem mērķiem.

(2) Bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti MARPOL konvencijas I pielikuma 15., 34., 4.1. vai 4.3.noteikumā vai II pielikuma 13., 3.1.1. vai 3.1.3.noteikumā.

(3) Bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi šā likuma 2.panta trešās daļas 3., 4. un 5.punktā minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru ir atbildīgs kuģa īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, kas rīkojas pēc kapteiņa pavēles, ja noplūde atbilst nosacījumiem, kas minēti MARPOL konvencijas I pielikuma 4.2.noteikumā un II pielikuma 3.1.2.noteikumā.

35.² pants. Pārkāpumi un sankcijas

(1) Par bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi vai citāda veida ūdeņu piesārņošanu no kuģiem personas sauc pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Uz kuģa apkalpes locekļiem neattiecas šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecībā uz pārkāpumiem, kas izdarīti starptautiskā kuģošanā izmantojamos jūras šaurumos, ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās un atklātā jūrā, ja tiek izpildīti MARPOL konvencijas I pielikuma 4.2.noteikuma vai
II pielikuma 3.1.2.noteikuma nosacījumi.

(3) Personas saukšana pie atbildības par bīstamu vai kaitīgu vielu noplūdi no kuģiem neatbrīvo un neierobežo šīs personas civiltiesisko atbildību par citām personām un videi nodarīto zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanu."

5. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" ar vārdiem "Vides pārraudzības valsts birojs".

6. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem."

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

Grozījumi Vides aizsardzības likumā

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Galvenās jomas, ko reglamentē Vides aizsardzības likums ir: vides aizsardzības principi, sabiedrības tiesības vides jomā, kontroles nosacījumi vides jomā, atbildība par videi nodarīto kaitējumu. Saskaņā ar nepieciešamību pārņemt 2005. gada 7.septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva), kā arī Padomes 2005. gada 12. jūlija Pamatlēmumu 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu (turpmāk – Pamatlēmums), tika analizētas dažādas iespējas ietvert šo Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības Latvijas normatīvajos aktos. Daļu no Direktīvas un Pamatlēmuma nosacījumiem plānots iekļaut Krimināllikumā, daļu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, bet vairākas normas nebija iespējams iekļaut nevienā no šiem likumiem. Ņemot vērā, ka MARPOL konvencija nav ratificēta ar likumu, bet Latvija tai pievienojās ar Augstākās Padomes lēmumu, nav iespējams arī papildināt MARPOL konvencijas ratifikācijas likumu, kas būtu optimālākais variants. Ņemot vērā augstāk minēto tika nolemts papildināt Vides aizsardzības likumu, kas vislabāk atbilst pārņemamajām normām.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts pārņem Direktīvas definīcijas, nosaka uz kādām teritorijām attiecas atbildība par jūras piesārņošanu, atbilstoši Direktīvai un starptautiskajām jūras tiesībām nosaka atbildību par jūras piesārņojumu un izņēmuma gadījumus, kad šāda atbildība neiestājas. Papildus tam likumprojekts nosaka, ka atbildīgā institūcija par Eiropas Savienības ekoetiķeti (ekomarķējumu) turpmāk būs Vides pārraudzības valsts birojs, jo ir lietderīgi apvienot vienā institūcijā visus brīvprātīgos vides aizsardzības instrumentus.
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojektā ietvertās prasības uzlabos jūras vides aizsardzību no piesārņojuma.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2		3	4	5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav	Nav		Nav	Nav		Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus jāizdod: 1) Grozījumi Krimināllikumā; 2) Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā; 3) Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Minēto likumu projekti ir sagatavoti un tiek virzīti vienotā paketē ar šo likumu.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas Starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvai 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem, kā arī Padomes 2005. gada 12. jūlija Pamatlēmumu 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts atbilst MARPOL konvencijai un starptautiskajām jūras tiesībām.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas, atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem. Atsauce uz publikāciju - L 255 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 30.9.2005, lpp. 0011-0021. Padomes 2005. gada 12. jūlija Pamatlēmumu 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu. Atsauce uz publikāciju - L 255 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 30.9.2005, lpp. 0164-0167. Lai pilnībā pārņemtu augstāk minēto ES dokumentu prasības papildus jāizdod: 1) Grozījumi Krimināllikumā; 2) Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)	Komentāri
1. pants	Direktīvas 2. pants	Atbilst pilnībā
1. pants	Direktīvas 3. pants	Atbilst pilnībā	Atsauces uz MARPOL konvencijas pantiem likumprojektā ir atbilstoši šās konvencijas jaunākajai redakcijai, tāpēc tās atšķiras no direktīvā minētajām.
1. pants	Direktīvas 5., 6. un 8. pants	Atbilst pilnībā
5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav veiktas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav veiktas.
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kādas ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav veiktas.
5. Cita informācija	Likumprojekts izskatīts starpministriju darba grupā, kurā piedalījās Vides ministrijas un Satiksmes ministrijas, un šo ministriju padoto institūciju pārstāvji, kā arī Tieslietu un Iekšlietu ministriju pārstāvji.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpildes kontroli veiks esošo valsts institūciju funkciju ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ievietos Vides ministrijas interneta mājas lapā
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likuma un Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta vadītāja p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
R.Vējonis	G.Puķītis	U.Lapiņš	V.Puriņš	E.Cilinskis

22.03.2007. 15:30

1040

Einārs Cilinskis

7026535, Einars.Cilinskis@vidm.gov.lv