Likumprojekts "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā"

Likumprojekts

 

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā

 

Izdarīt Krājaizdevu sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 10.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt 1.pantā vārdus "Latvijas iedzīvotāju" ar vārdu "indivīdu".

 

2. Izslēgt 2.panta sesto daļu.

 

3.  12.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu "un" ar vārdu "vai";

aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdu "komercdarbību".

 

4. Izslēgt 19.panta otrajā daļā vārdus "atbilstoši kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātajiem noguldījumu pieņemšanas noteikumiem".

 

5.  20.pantā:

izslēgt sestajā daļā vārdus "Latvijas Republikā reģistrētās";

izslēgt desmitajā un vienpadsmitajā daļā vārdus "valdes priekšsēdētājam, revīzijas komisijas priekšsēdētājam".

 

6. Aizstāt 23.panta otrajā daļā skaitli "50000" ar skaitli "100000".

 

7. Papildināt VI nodaļu ar 27.1 pantu šādā redakcijā:

 

"27.1 pants. Parādnieku reģistra izveidošana un funkcionēšana

(1) Lai nodrošinātu Parādnieku reģistra izveidošanu un funkcionēšanu, krājaizdevu sabiedrība sniedz Latvijas Bankai saskaņā ar tās apstiprinātajiem noteikumiem un normatīvajiem norādījumiem ziņas par saviem parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības tās apstiprinātajos noteikumos un normatīvajos norādījumos noteiktajā kārtībā sniegt šā panta pirmajā daļā minētās ziņas bankām, to meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošinātājiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

 (3) Krājaizdevu sabiedrībām, apdrošinātājiem, bankām un to meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu."

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

veselības ministrs

V.Veldre

 

 

 

Likumprojekta "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā"

anotācija

 

1.1.     I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1) Viens no likuma mērķiem ir veicināt Latvijas iedzīvotāju līdzdarbošanos tautsaimniecībā.

2) Krājaizdevu sabiedrības savas darbības nodrošināšanai nedrīkst atvērt kontus ārvalsts finanšu iestādēs vai bankās.

3) Likuma 12. pantā iekļauts diskriminējošs ierobežojums, kas nosaka, ka par krājaizdevu sabiedrības amatpersonu var būt tikai iekšzemes nodokļu maksātājs.

4) Pašreiz likums nosaka, ka krājaizdevu sabiedrība, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 50 000 latu, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Likumā noteiktais aktīvu apjoma slieksnis ir noteikts neadekvāti zems, kā rezultātā krājaizdevu sabiedrībām rodas nesamērīgi izdevumi par revidentu pakalpojumiem.

5) Latvijas Banka saskaņā ar Kredītiestāžu likumu uztur Parādnieku reģistra datu bāzi, kura dalībnieki pašlaik ir apdrošinātāji, bankas un banku meitas sabiedrības, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus. Kopējā apspriedē starp minētā reģistra dalībnieku, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības pārstāvjiem tika apspriesta iespēja paplašināt līdzšinējo dalībnieku loku ar krājaizdevu sabiedrībām, lai arī tām kā regulētiem finanšu tirgus dalībniekiem nodrošinātu iespēju pirms kredīta izsniegšanas pārliecināties par klienta kredītvēsturi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

1) Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem ikvienam tās dalībvalsts pilsonim ir tiesības būt par biedru krājaizdevu sabiedrībā, tāpēc pašreiz spēkā esošais diskriminējošais ierobežojums Krājaizdevu sabiedrību likumā būtu izslēdzams.

2) Tāpat likumā nav pieļaujams diskriminējošs ierobežo-jums, kas liedz krājaizdevu sabiedrībām atvērt kontus ārvalsts finanšu iestādēs vai bankās.

3) Likumprojekts paredz atcelt 12. pantā noteikto ierobežojumu, ka par krājaizdevu sabiedrības amatpersonu var būt tikai iekšzemes nodokļu maksātājs. Tāpat 12. pantā tiek paredzēti atsevišķi redakcionāli labojumi un terminoloģija saskaņota ar Komerclikumā lietoto.

4) Nolūkā samazināt krājaizdevu sabiedrības izdevumus par revidentu pakalpojumiem, likumprojekts paredz zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pakalpojumus izmantot tikai tām krājaizdevu sabiedrībām, kuru aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 100 000 latu.

5) Likumprojekts paredz Latvijas Bankas uzturēto Parādnieku reģistru papildināt ar jaunu dalībnieku loku – krājaizdevu sabiedrībām, kurām tiks uzlikts pienākums sniegt Latvijas Bankai informāciju par saviem parādniekiem un nodrošināta iespēja iepazīties ar klientu kredītvēsturi. Tāpat likumprojekts nodrošinās Latvijas Bankas uzturētā Parādnieku reģistra dalībnieku tiesības saņemt no šī reģistra informāciju, kā arī savstarpēji apmainīties ar informāciju par saviem parādniekiem.

3. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

1) Krājaizdevu sabiedrībām nebūs jāsaņem atļauja juridiskās adreses vai nosaukuma maiņai.
2) Krājaizdevu sabiedrībām kā regulētiem finanšu tirgus dalībniekiem būs nodrošināta iespēja pirms kredīta izsniegšanas iepazīties ar klienta kredītvēsturi.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1.                 Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

 Nav

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Saistībā ar Parādnieku reģistra dalībnieku loka paplašināšanos ir sagatavoti grozījumi Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā

2. Cita informācija

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

1.2.      

 

1.3.     VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienību, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Šādi pasākumi netika veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Šādi pasākumi netika veikti.

5. Cita informācija

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Banku

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi attiecībā uz Parādnieku reģistru nodrošinās Latvijas Banka.

Normatīvā akta pārējo prasību izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija esošo funkciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv, kur ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības aizstāvēt savas tiesības neierobežo.

4. Cita informācija

Nav

 

 

 

Finanšu

ministrs

 

Valsts

sekretāres vietnieks

 

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

O. Spurdziņš

I. Gaugers

E. Strazdiņa

M. Radeiko

G. Cerbulis

 

 

12.03.2007. 12:07

983 vārdi

G. Cerbulis

777 4817, guntis.cerbulis@fktk.lv