Saeimas Prezidijam

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas š.g. 14.jūnija sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Reģ. nr. 318/Lp 9) (Steidzams).

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

otrajam lasījumam uz …. lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja

Anna Seile

Iesniedz Agrārās, vides un

reģionālās politikas komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”

(reģ. nr. 318/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Priekšlikumi (9)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Par zemes privatizāciju lauku apvidos	Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”				Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”
	Izdarīt likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./33./34. nr.; 1993, 18./19. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1. nr.; 1995, 2. nr.; 1996, 1., 15. nr.; 1997, 2. nr.; 2001, 22. nr.; 2003, 9. nr.; 2005, nr. 24) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 1., 15.nr.; 1997, 2.nr.; 2001, 22.nr.; 2003, 9.nr.; 2005, 24.nr.) šādus grozījumus:
II nodaļa Zemes īpašuma tiesību atjaunošana 5.pants. Personas, kuriem atjaunojamas zemes īpašuma tiesības Zemes īpašuma tiesības atjaunojamas uz personiska pieprasījuma pamata bijušajiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumā zeme Latvijas Republikā bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem saskaņā ar Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumu.		1	Atbildīgā komisija Izteikt 5.panta nosaukumu šādā redakcijā: „5.pants. Personas, kurām atjaunojamas zemes īpašuma tiesības„.	Atbalstīts	1. 5.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “5.pants. Personas, kurām atjaunojamas zemes īpašuma tiesības”;
Gadījumos, kad šajā pantā minētajām personām nav atjaunotas zemes īpašuma tiesības šajā likumā paredzēto ierobežojumu dēļ, minētās tiesības ir jāatjauno, tiklīdz zuduši iepriekšminētie šķēršļi īpašuma tiesību atjaunošanai, ja nav saņemta kompensācija vai līdzvērtīga zeme citā vietā. Ja zemes īpašuma tiesības pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju neapliecina valsts arhīvu izziņas, tiesas spriedumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī līdz 1940.gada 21.jūlijam sastādīti zemesgrāmatu akti vai notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes atsavināšanas līguma, nomas-izpirkuma vai izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, ja konstatēta šo darījumu likumība un ja zemes izpirkšanas gadījumā daļēji vai pilnībā nokārtota pirkuma maksa.
		2	Atbildīgā komisija Papildināt 5.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: “Personām, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem par īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu var uzskatīt Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu, kurā norādīti nekustamā īpašuma izpircēji (aizpircēji), dati par nekustamo īpašumu un bankā iemaksātā naudas summa.”;	Atbalstīts	papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: “Personām, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem par īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu var uzskatīt Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu, kurā norādīti nekustamā īpašuma izpircēji (aizpircēji), dati par nekustamo īpašumu un bankā iemaksātā naudas summa.”;
Bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņu īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas nolēmumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.94. likumu, 05.10.95. likumu un 05.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 03.01.97.)			uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par panta piekto daļu.		uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par panta piekto daļu.
V nodaļa Zemes privatizācijas kārtība19.pants. Zemes privatizācijas institūcijas Zemes privatizāciju realizē: 1) Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija, koordinējot un tiesiski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā; 2) Ministru kabinets un tās institūcijas, materiāli un tehniski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā; 3) Valsts zemes dienests, veicot zemes īpašumu sagatavošanu (formēšanu) to reģistrācijai, zemes un citu nekustamo īpašumu valsts kadastra izstrādāšanu, ieviešanu un kārtošanu;		3 4	Atbildīgā komisija Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: „V nodaļa Zemes privatizācijas un atsavināšanas kārtība”. Atbildīgā komisija 19.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: „19.pants. Zemes privatizācijas un atsavināšanas institūcijas”.	Atbalstīts Atbalstīts	2. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “V nodaļa Zemes privatizācijas un atsavināšanas kārtība”. 3. 19.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “19.pants. Zemes privatizācijas un atsavināšanas institūcijas”;
4) pašvaldības un to institūcijas, apkopojot un izskatot zemes privatizācijas pieprasījumus un pieņemot lēmumus šajā likumā noteiktajā kārtībā;		5	Atbildīgā komisija Papildināt 19.panta 4.punktu pēc vārdiem „zemes privatizācijas pieprasījumus” ar vārdiem „un zemes atsavināšanas ierosinājumus”.	Atbalstīts	papildināt 4.punktu pēc vārdiem “zemes privatizācijas pieprasījumus” ar vārdiem “un zemes atsavināšanas ierosinājumus”;
5) Latvijas hipotēku un zemes banka vai cita Ministru kabineta noteikta banka, veicot ar privatizāciju saistītās norēķinu un kredīta operācijas;
6) valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk — Privatizācijas aģentūra), veicot zemes privatizāciju likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.93. likumu, 16.12.93. likumu, 05.12.96. likumu un 17.11.2005. likumu /sk. "Pārejas noteikumi" 2.punktu/)		6	Atbildīgā komisija Papildināt 6.punktu pēc vārda “veicot” ar vārdiem un skaitļiem “tās zemes privatizāciju, par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi”.	Atbalstīts	papildināt 6.punktu pēc vārda “veicot” ar vārdiem un skaitļiem “tās zemes privatizāciju, par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi”;
		7	Atbildīgā komisija Papildināt 19.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, zemes atsavināšanu realizē valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”, veicot zemes atsavināšanu Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, zemes atsavināšanu realizē valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, veicot zemes atsavināšanu Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.”
25.pants. Ar zemes privatizāciju saistīto darbu finansiālais nodrošinājums Ar zemes privatizāciju saistītie zemes ierīcības darbi tiek veikti par valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.93. likumu, 16.12.93. likumu un 17.11.2005. likumu /sk. "Pārejas noteikumi" 2.punktu/)	1. Izslēgt 25. pantu.
VI nodaļa Darījumi ar zemes īpašumiem (1996.gada 5.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.01.97.) 34.pants. Zemes iegūšanas apmēru ierobežojumi Ministru kabinets var noteikt atsevišķos pagastos turpmāko zemes īpašumu apmēru ierobežojumus šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētajām personām. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. likumu)		8	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izslēgt 34.pantu.	Atbalstīts	4. Izslēgt 34.pantu.
Pārejas noteikumi (17.11.2005. likuma redakcijā) 1. Šā likuma normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.
2. Grozījumi šā likuma 19.panta 3.punktā attiecībā uz zemes ierīcību un grozījumi 25.pantā attiecībā uz to, ka ar zemes privatizāciju saistītie zemes ierīcības darbi tiek veikti par valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros, stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.	2. Izslēgt pārejas noteikumu 2. punkta pirmajā teikumā vārdus “un grozījumi 25. pantā attiecībā uz to, ka ar zemes privatizāciju saistītie zemes ierīcības darbi tiek veikti par valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros”.				5. Izslēgt pārejas noteikumu 2.punkta pirmajā teikumā vārdus un skaitli “un grozījumi 25.pantā attiecībā uz to, ka ar zemes privatizāciju saistītie zemes ierīcības darbi tiek veikti par valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros”.
		9	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2007.gada 1.augustā.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2007.gada 1.augustā.

28.pants. Darījumu subjekti

Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības);

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība:

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, katram atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,

b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzētas Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī,

c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā;

d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;

4) Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāk kā trīs gadi;

5) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās zemnieka saimniecības un individuālie uzņēmumi, ja tie pieder Latvijas Republikas pilsoņiem;

6) valsts un pašvaldību augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas likumā noteiktajā kārtībā.

Ar 2011.gada 1.maiju Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā šā panta pirmajā daļā minētie subjekti. Ja ir pietiekami pierādījumi tam, ka pēc pārejas posma (septiņi gadi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā) beigām būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū, šo termiņu kārtībā, kāda noteikta pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai, var pārcelt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

Pārejas posmā no 2004.gada 1.maija līdz 2011.gada 1.maijam zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:

1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ja viņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību;

2) pārējie Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas, izņemot lauksaimniecības un meža zemi.

Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, zemi var iegūt īpašumā ar ierobežojumiem, kas noteikti šā likuma 29.pantā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003. likumu un 17.11.2005. likumu)

29.pants. Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem

Šā likuma 28.panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas zemi var iegūt īpašumā šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā.

Šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā:

1) zemi valsts pierobežas joslā;

2) zemi dabas rezervātos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervātu zonās;

3) zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

4) zemi publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot nogabalus, kuros paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam;

5) lauksaimniecības un meža zemi atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam;

6) zemi valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs.

Šajā pantā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem neattiecas uz zemes iegūšanu īpašumā mantošanas ceļā.

(2003.gada 3.aprīļa likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 15.04.2003.)

30.pants. Darījumu izskatīšanas kārtība

Šā likuma 28.panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai Privatizācijas aģentūra, ja tā veic zemes privatizāciju, vai valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", ja tā veic valsts zemes atsavināšanu, iesniedz iesniegumu tā pagasta padomei (novada, pilsētas domei), kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, kad zemes privatizāciju veic Privatizācijas aģentūra vai valsts zemes atsavināšanu — valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".

Pagasta padome (novada, pilsētas dome) izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar pagasta ģenerālplānu, kas apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem Teritoriālplānošanas noteikumiem, un ievēroti šā likuma 28.panta trešajā daļā un 29.pantā minētie ierobežojumi, pagasta padome (novada, pilsētas dome) 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Ja pagasta ģenerālplāns nav apstiprināts vai vēl nav ieguvis likumīgu spēku, pirms jautājuma izlemšanas pagasta padomes (novada, pilsētas domes) priekšsēdētājs izprasa Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumu, kuru ministrija dod divu nedēļu laikā. Piekrišana noformējama izziņas veidā, kuru paraksta pagasta padomes (novada, pilsētas domes) priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir pievienota minētā izziņa. Vienu izziņas eksemplāru attiecīgā pašvaldība triju dienu laikā pēc izziņas parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienesta attiecīgajai nodaļai. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemi pieprasījuši līdz 1991.gada 20.jūnijam un kuri ir reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir zemes pirmpirkuma tiesības uz to zemi, uz kuru īpašuma tiesības viņiem netika atjaunotas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.10.2001. likumu,  03.04.2003. likumu un 17.11.2005. likumu)