Likums

Likumprojekts

Grozījumi Valsts kontroles likumā

Izdarīt Valsts kontroles likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 12.nr.; 2005, 2., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. Izteikt 2.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts kontrole, veicot finanšu, likumības un lietderības revīzijas, kontrolē:".

3. 3.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) katru gadu sniedz Saeimai atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 15.septembrim;";

aizstāt 2.punktā vārdus "gada pārskatu sastādīšanas pareizību" ar vārdiem "gada pārskatu sagatavošanas pareizību".

4. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

"6.pants. Valsts kontroles sastāvā ir valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, Valsts kontroles revīzijas departamenti (turpmāk – revīzijas departaments) un atbalsta struktūrvienības."

5. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Valsts kontrole, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, informē sabiedrību par savu darbību."

6. Izslēgt 8.panta pirmās daļas 10.punktā vārdus "revīzijas departamentu sektoru vadītājus".

7. Izslēgt 11.panta 12.punktu.

8. Izslēgt 16.panta pirmo daļu.

9. Izteikt 17.panta 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pārbauda revīziju ziņojumu projektus, revīziju ziņojumus un atzinumus, paraksta tos un nosūta revidējamai vienībai;".

10. Izslēgt 18.panta trešo daļu.

11. Izteikt 19.panta 5.punktu šādā redakcijā:

"5) pārbauda revīziju ziņojumu projektus, revīziju ziņojumus un atzinumus un paraksta tos;".

12. 20.pantā:

izslēgt otro daļu;

izslēgt trešajā daļā vārdu "balsojot".

13. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VII nodaļa

Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki".

14. Izslēgt 25.pantu.

15. Izteikt 27.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Revīzijas departamentu sektoru vadītājus pieņem darbā valsts kontrolieris, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu."

16. Izslēgt VIII nodaļas nosaukumu.

17. Izslēgt 32.pantu.

18. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

"42.pants. (1) Valsts kontroles amatpersona vai darbinieks bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu. Pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā nepārtraukti nostrādāto gadu skaitu no valsts budžeta pilnīgi finansētajās iestādēs, kā arī valsts aģentūrās (turpmāk – valsts iestādes). Dienesta (darba) tiesiskās attiecības uzskatāmas par nepārtrauktām, ja pārtraukums starp dienesta (darba) attiecību izbeigšanu un to uzsākšanu citā vai tajā pašā valsts iestādē nav ilgāks par vienu mēnesi. Ja dienesta (darba) tiesiskās attiecības valsts iestādē pārtrauktas ilgāk par vienu mēnesi, aprēķinot pabalsta apmēru, netiek ņemts vērā nepārtraukti nostrādāto gadu skaits valsts iestādēs pirms dienesta (darba) tiesisko attiecību pārtraukšanas.

(2) Valsts kontroles amatpersona vai darbinieks bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu šādā apmērā:

1) triju mēnešalgu apmērā, ja valsts iestādēs nepārtraukti nostrādāti mazāk nekā trīs gadi;

2) četru mēnešalgu apmērā, ja valsts iestādēs nepārtraukti nostrādāti trīs līdz seši gadi;

3) sešu mēnešalgu apmērā, ja valsts iestādēs nepārtraukti nostrādāti seši gadi un vairāk.

(3) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā aprēķina saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, ņemot vērā Valsts kontroles amatpersonas vai darbinieka nepārtraukti nostrādāto gadu skaitu valsts iestādēs līdz bērna piedzimšanai.

(4) Ja abi bērna vecāki strādā tādās valsts iestādēs, kuru darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt minēto pabalstu ir vienam no vecākiem.

(5) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā Valsts kontroles amatpersonai vai darbiniekam neizmaksā, ja nav beidzies noteiktais pārbaudes laiks un persona iepriekš nav strādājusi valsts iestādēs vai šajās iestādēs ir strādājusi mazāk nekā sešus mēnešus.

(6) Ja vienās dzemdībās piedzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā Valsts kontroles amatpersona vai darbinieks saņem par katru piedzimušo bērnu."

19. Izteikt 43.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts kontroles amatpersona vai darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa (laulātais, bērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie) vai apgādājamā nāvi. Valsts kontroles amatpersona vai darbinieks pabalstu nesaņem, ja minētā pabalsta saņemšanai ir pieteicies vai to saņēmis valsts iestādē nodarbināts Valsts kontroles amatpersonas vai darbinieka ģimenes loceklis, kuram ir tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi."

20. Papildināt 43.panta trešo daļu aiz vārdiem "revīzijas departamenta" ar vārdiem "sektora vadītājs".

21. Aizstāt 54.pantā vārdus "gada pārskata sastādīšanas pareizību" ar vārdiem "gada pārskata sagatavošanas pareizību".

22. Izslēgt 55.panta trešo daļu.

23. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57.pants. Valsts kontroles revīzijas ziņojumu Valsts kontrole nosūta revidējamai vienībai, attiecīgās nozares ministram un finanšu ministram, bet gadījumos, kad veic revīziju par gada pārskata un saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību, nosūta arī atzinumu."

24. Papildināt 58.panta pirmo daļu aiz vārdiem "revīzijas atzinumu" ar vārdiem "un revīzijas ziņojumu".

25. Izslēgt 64.panta trešo daļu.

26. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

"65.pants. Ja Valsts kontroles padome šā likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā iesniegto sūdzību ir noraidījusi, kā arī gadījumos, kad Valsts kontroles padome lēmumu ir pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 20.panta trešo daļu un ar lēmumu tiek aizskartas privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses, attiecīgajai privātpersonai ir tiesības pārsūdzēt Valsts kontroles padomes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

27. Papildināt likumu ar 67.¹ pantu šādā redakcijā:

"67.¹ pants. (1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņā ar šā likuma 67.pantā minēto kārtību iesniedz Valsts kontrolei gada pārskatu un apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu.

(2) Revidējamā vienība saskaņā ar šā likuma 67.pantā minēto kārtību sniedz Valsts kontrolei apliecinājumu par likumības un lietderības revīzijās sniegtās informācijas patiesumu."

28. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Šā likuma 42.panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Ja bērns piedzimis līdz 2009.gada 1.janvārim, Valsts kontroles amatpersona vai darbinieks saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā."

Ministru prezidents

A.Kalvītis

Likumprojekta "Grozījumi Valsts kontroles likumā"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašrei-zējās situācijas raksturo-jums

1. Likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā" izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdē pieņemto koncepciju "Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma" (turpmāk – koncepcija) (prot. Nr.49 27.§).

2. Koncepcijā konstatēts, ka civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē un valsts drošības iestādēs (turpmāk – valsts dienests) nodarbinātajiem atšķiras sociālo garantiju apjomi un to saņemšanas kārtība. Tādēļ nepieciešams pilnveidot sociālo garantiju sistēmu, nosakot līdzvērtīgas sociālās garantijas līdzvērtīgos apstākļos valsts dienestā. Saskaņā ar koncepciju veicami grozījumi Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, Prokuratūras likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, kā arī Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 "Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju", kā arī iestrādājamas atbilstošas normas Tiesu iekārtas likumprojektā, lai noteiktu vienotu pieeju pabalsta noteikšanai bērna piedzimšanas gadījumā, kā arī situācijā, kad notikusi atbrīvošana no amata. Speciālajos normatīvajos aktos nosakāma vienota kārtība personu veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem.

3. Koncepcijā konstatētas arī nepilnības sociālo garantiju regulējošajos normatīvajos aktos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem abi valsts dienestā strādājošie vecāki, kas nodarbināti dažādās valsts iestādēs (piemēram, tiesa vai policija, valsts civildienests vai valsts drošības iestāde), var saņemt vienreizēji izmaksājamo bērna piedzimšanas pabalstu.

4. Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti, kas paredz amatpersonu tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu, nosaka ierobežojumu saņemt tāda paša veida pabalstu otram vecākam, ja tā tiesības uz minēto pabalstu noteiktas tai pašā likumā vai ja otram vecākam ir tiesības saņemt tāda paša veida pabalstu. Minētā norma ir dažādi interpretējama un neizslēdz iespēju, ka pabalstu saņem abi vecāki, kas nodarbināti valsts dienestā.

5. Valsts kontroles likuma 42.pantā noteikts, ka, ja abi bērna vecāki ir Valsts kontroles amatpersonas vai darbinieki, tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā ir vienam no viņiem. Analoģiska nepilnība konstatējama arī Valsts civildienesta likumā, Valsts drošības iestāžu likumā un citos likumos.

6. Šī problēma saistībā ar bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu risināta Ministru kabineta sēdē. Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.76 81.§) uzdots ministrijām veikt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos un noteikt, ka, ja abi bērna vecāki ir amatpersonas, valsts civildienesta ierēdņi, tiesneši, tiesu un prokuratūras vai Valsts kontroles darbinieki, kam pienākas pabalsts vai kompensācija līdzvērtīgos apstākļos, tiesības uz šo pabalstu ir vienam no vecākiem. Minētās problēmas risinājums attiecībā uz tiesnešiem jau iestrādāts jaunajā Tiesu iekārtas likuma projektā¹.

7. Līdzīga problēma risināma saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi – normatīvajos aktos nepieciešams noteikt vispārīgu aizliegumu valsts iestādēs strādājošajiem ģimenes locekļiem vienādos apstākļos saņemt viena veida pabalstu, ja normatīvais akts pabalsta izmaksu neparedz katram ģimenes loceklim.

8. Saskaņā ar Valsts pārvaldes reformu padomes 2005.gada 10.novembra sēdē nolemto attiecībā uz koncepciju nepieciešams noteikt, ka pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā netiek izmaksāts, ja nav beidzies noteiktais pārbaudes laiks, lai novērstu personu nelabticīgu rīcību, kas virzīta uz pabalsta saņemšanu (bez mērķa saglabāt darba vai publiski tiesiskās attiecības valsts iestādē).

9. Nerisinot iepriekš minētās problēmas, turpināsies stihiska un nekoordinēta sociālo garantiju sistēmas veidošana valsts iestādēs.

10. Papildus iepriekš minētajam nepieciešams noregulēt arī atsevišķus jautājumus, kas saistīti ar administratīvo procesu. Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 65.pantu Valsts kontroles padomes lēmumu, kas tiek pieņemts, izskatot sūdzību par revīzijas departamenta lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, gan personai, gan revidējamai vienībai ir tiesības pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, ja ar to ir aizskartas personas vai revidējamās vienības tiesības un tiesiskās intereses.

11. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2004.gada 26.oktobrī lietā Nr.SKA-249 ir atzinis, ka Valsts kontrole attiecībā uz lēmumiem, kas skar privātpersonu, ir atzīstama par iestādi Administratīvā procesa likuma 1.panta pirmās daļas izpratnē un tās lēmumi ir pakļauti administratīvās tiesas kontrolei. Līdz ar to gadījumos, ja ir aizskartas fiziskās personas tiesības vai intereses, Valsts kontroles lēmums ir atzīstams par administratīvo aktu un pārsūdzams administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta secinājumu, ja ir aizskartas personas tiesības vai intereses, personai ir tiesības pārsūdzēt Valsts kontroles lēmumu Administratīvajā rajona tiesā un attiecīgi Administratīvajā apgabaltiesā un Augstākās tiesas Senāta Administratīvajā departamentā.

12. Attiecībā uz augstāko revīzijas iestāžu darbību citās valstīs jāatzīmē, ka vairums Eiropas valstu augstāko revīzijas iestāžu izsaka viedokli par revidējamo vienību darbu, un šis viedoklis nav pārsūdzams. Gadījumā, ja auditējamais nepiekrīt ziņojumam, viņam ir tiesības aizstāvēt savu viedokli un izteikt iebildumus, tādējādi rodot kompromisu. Valsts kontroles likumā ir nepieciešams izslēgt normas attiecībā uz Valsts kontroles padomes lēmumu pārsūdzību Augstākās tiesas Senātā un noteikt, ka privātpersonas Valsts kontroles padomes lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

2006.gadā par revīzijas departamenta lēmumu Valsts kontroles padomei tika iesniegta tikai viena sūdzība. Valsts kontroles padome, uzskatot, ka ar revīzijas departamenta lēmumu revidējamās vienības tiesības nav aizskartas, to neizskatīja. Valsts kontroles likuma 64.panta trešā daļa paredz, ka šāds lēmums nav pārsūdzams, tomēr revidējamā vienība iesniedza sūdzību Augstākās tiesas Senātā, kas sūdzību pieņēma un izvērtēja (lieta Nr.6-15/2-2006), vai ar Valsts kontroles padomes lēmumu nav aizskartas revidējamās vienības tiesības un tiesiskās intereses

2. Normatī-vā akta projekta būtība

1. Likumprojekts paredz jaunu kārtību bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanai. Personas, kuras valsts iestādēs nostrādājušas:

– mazāk par trijiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā;

– no trijiem līdz sešiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu četru mēnešalgu apmērā;

– sešus gadus un ilgāk, saņems bērna piedzimšanas pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

2. Likumprojektā ietverti redakcionāli labojumi, visā tekstā aizstājot vārdu ''finansu" ar vārdu ''finanšu", kā arī vārdus ''gada pārskatu sastādīšanas pareizību" ar vārdiem ''gada pārskatu sagatavošanas pareizību", tādējādi novēršot pretrunas ar Likumā par budžetu un finanšu vadību lietoto terminoloģiju un nepieļaujot tiesību normu dublēšanos.

3. Likumprojekts precizē Valsts kontroles revīziju veidus, nosakot, ka Valsts kontrole veic arī likumības revīzijas.

4. Likumprojekts precizē jautājumus saistībā ar Valsts kontroles revīzijas departamentu sektoru vadītāju pieņemšanu darbā, jo saskaņā ar 2005.gada 22.jūnija grozījumiem Valsts kontroles likumā nepastāv revīzijas departamentu kolēģijas un Saeima neapstiprina amatā kolēģiju locekļus. Līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās pēc kolēģijas locekļu apstiprināšanas amatā Saeimā valsts kontrolieris kolēģijas locekli iecēla revīzijas departamenta sektora vadītāja amatā. Līdz ar to nepieciešams noteikt, ka revīzijas departamentu sektoru vadītājus valsts kontrolieris pieņem darbā, nevis ieceļ amatā.

5. Likumprojekts groza Valsts kontroles likuma normas saistībā ar Valsts kontroles padomes lēmumu pārsūdzību, jo pašlaik noteiktā pārsūdzības kārtība ir saglabājusies vēsturiski, tā neatbilst spēkā esošajam valsts iestāžu lēmumu pārsūdzības tiesiskajam regulējumam un nedarbojas.

6. Ar izstrādāto likumprojektu tiek īstenots princips, ka domstarpības valsts iestāžu starpā nav risināmas tiesas ceļā, bet gan hierarhiskās padotības ietvaros. Tā kā valsts iestādēm nevar būt savu interešu, valsts iestāžu savstarpēja tiesāšanās nav pieļaujama

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums				Likumprojekts skar ierobežotu personu loku – Valsts kontrolē nodarbinātos. Minēto personu sociālo garantiju sistēma tiek iekļauta vienotā valsts iestāžu sociālo garantiju sistēmā, tomēr mainot to apjomus. Sociālo garantiju apjomu izmaiņas būtiski neietekmēs Valsts kontrolē nodarbināto sociālo drošību
4. Ietekme uz vidi				Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija				Likumprojekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2007	2008			2009	2010	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3			4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar			Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	35,4	+24,0			–18,0	–19,0	–19,0
3. Finansiālā ietekme	Likums "Par valsts budžetu 2007. gadam"	+24,0			+18,0	+19,0	+19,0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum-projekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar			Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Valsts budžeta līdzekļu aprēķins saistībā ar pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā Valsts kontroles 2007.gada budžetā ir paredzēti līdzekļi bērnu piedzimšanas pabalstu izmaksai – aptuveni 35400 latu. Valsts kontrolē ir 226 nodarbinātie. Valsts kontrolē 2008.gadā vidējā darba samaksa plānota Ls 900 mēnesī. 11 vecāku (nosacīti pieņemts skaits – 5 %), 11 piedzimušo bērnu, izmaksāto pabalstu summa – Ls 59400. (11 × 900 × 6). Likumprojekts neskar pabalstu izmaksas apjoma izmaiņas 2008.gadā. 59400 – 35400 = Ls 24000 (papildus 2008.gadā). Valsts kontrolē 2009.gadā vidējā darba samaksa plānota Ls 900 mēnesī. Četri piedzimuši bērni (nosacīti pieņemts skaits gadā) vecākiem, kuri valsts iestādēs nostrādājuši mazāk par trijiem gadiem, izmaksāto pabalstu summa Ls 10800 (4 × 900 × 3). Četri piedzimuši bērni (nosacīti pieņemts skaits gadā) vecākiem, kuri valsts iestādēs nostrādājuši no trijiem līdz sešiem gadiem, izmaksāto pabalstu summa Ls 14400 (4 × 900 × 4). Trīs piedzimuši bērni (nosacīti pieņemts skaits gadā) vecākiem, kuri valsts iestādēs nostrādājuši sešus gadus un ilgāk, izmaksāto pabalstu summa Ls 16200 (3 × 900 × 6). Kopā: 10800 + 14400 + 16200 = Ls 41400. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu 2009.gadā pabalstu kopējā summa būtu 11 × 900 × 6 = Ls 59400, bet pēc izmaiņām likumā pabalstu summa būtu Ls 41400. 59400 – 41400 = Ls 18000 (ietaupījums saistībā ar bērna piedzimšanas pabalsta izmaksām). Valsts kontrolē 2010.gadā vidējā darba samaksa plānota Ls 950 mēnesī. Četri piedzimuši bērni (nosacīti pieņemts skaits gadā) vecākiem, kuri valsts iestādēs nostrādājuši mazāk par trijiem gadiem, izmaksāto pabalstu summa Ls 11400 (4 × 950 × 3). Četri piedzimuši bērni (nosacīti pieņemts skaits gadā) vecākiem, kuri valsts iestādēs nostrādājuši no trijiem līdz sešiem gadiem, izmaksāto pabalstu summa Ls 15200 (4 × 950 × 4). Trīs piedzimuši bērni (nosacīti pieņemts skaits gadā) vecākiem, kuri valsts iestādēs nostrādājuši sešus gadus un ilgāk, izmaksāto pabalstu summa Ls 17100 (3 × 950 × 6). Kopā: 11400 + 15200 + 17100 = Ls 43700 Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu 2010.gadā pabalstu summa būtu 11 × 950 × 6 = Ls 62700, bet pēc izmaiņām likumā pabalstu summa būtu Ls 43700. 62700 – 43700 = Ls 19000 (ietaupījums saistībā ar bērna piedzimšanas pabalsta izmaksām)
6. Cita informācija	Lai tiktu īstenotas ar Ministru kabineta 2005.gada 21.februāra rīkojumu Nr.105 apstiprinātās koncepcijas "Koncepcija par valsts sektorā nodarbināto vienoto darba samaksas sistēmu" nostādnes, tiek paredzēta valsts sektorā nodarbināto darba samaksas paaugstināšana, lai sasniegtu 75–80 % no privātā sektora darba samaksas attiecīgajos amatos. Paredzēts, ka līdz 2011.gadam darba samaksa katru gadu procentuāli tiks palielināta. Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka palielināsies arī valsts budžeta izdevumi bērnu piedzimšanas pabalsta izmaksām, kā arī procentuāli samazināsies aprēķinātais budžeta izdevumu ietaupījums
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti? Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Ir izstrādāts un vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Valsts civildienesta likumā". Saskaņā ar šīs anotācijas I sadaļā norādīto koncepciju atbildīgās ministrijas izstrādās grozījumus arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, Prokuratūras likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, kā arī Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 "Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju"
2. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija		Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Līdz ar likumprojekta pieņemšanu jaunas valsts institūcijas radītas netiks, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta ar publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", kā arī ar likumprojekta ievietošanu normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS)
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības saistībā ar sociālo garantiju nodrošināšanu varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā
4. Cita informācija	Nav

Piezīme. [1] 2006.gada 13.marta Ministru kabineta komitejas sēdē izskatīts un atbalstīts Tiesu iekārtas likuma projekts (Ministru kabineta komitejas sēdes protokollēmums (prot. Nr.11 2.§)).

Ministru prezidents	Valsts kancelejas direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Politikas koordinācijas departamenta vadītāja	Atbildīgā amatpersona

A.Kalvītis	G.Veismane	Dz.Galvenieks	B.Pētersone	S.Gulbe

19.01.2007.

2243

S.Gulbe

7082930

solvita.gulbe@mk.gov.lv