Likums

2007. gada decembrī

Nr.9/3-

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ‘’Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā’’ (Nr.313/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz ...... lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Juridiskā komisija trešais lasījums

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (Nr. 313Lp/9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrajā lasījumā atbalstītā redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

(11)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Tiesu izpildītāju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 20.nr.; 2005, 21.nr.; 2006, 2.nr.) šādus grozījumus:

13.pants. Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 12.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

4) pret kurām krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) kuras atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata, atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora, prokurora palīga vai tiesneša palīga amata;

7) kuras atrodas aizgādnībā;

8) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu vai zvērinātu notāru vai viņa palīgu;

9) kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie krimināllietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu 1. pantu šādā redakcijā:

„13.pantā:

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

„4) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

„6) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata, atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora amata un no lēmuma disciplinārlietā spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi;”.”

Atbalstīts

(redak. precizēts)

1. 13.pantā:

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; ";

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata, atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora amata, kamēr no attiecīgajā disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi; ".

18.pants. (1) Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma nosaka eksaminācijas komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.

(2) Eksaminācijas komisija pēc tieslietu ministra rīkojuma veic arī zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas pārbaudi 70.pants).

(3) Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu nosaka Ministru kabinets.

1. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Eksaminācijas komisija pēc tieslietu ministra rīkojuma pieņem arī zvērinātu tiesu izpildītāju regulāro kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk – kvalifikācijas eksāmens) (32.¹ pants) un ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu (70.pants)."

2. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

2. Papildināt III sadaļu ar trešo nodaļu šādā redakcijā:

"Trešā nodaļa

Zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmens

32.¹ pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi piecos gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja motivētu iesniegumu, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamai kvalifikācijas eksāmena Rīkošanas reizei.

32.² pants. Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda zvērināta tiesu izpildītāja teorētiskās zināšanas (arī normatīvo aktu pārzināšanu), kas nepieciešamas, lai veiktu zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmi.

32.³ pants. Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms eksāmena.

32.⁴ pants. Kvalifikācijas eksāmenu rīko ne retāk kā reizi gadā. Lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un tā norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma. Kvalifikācijas eksāmenu organizē un tā norisi nodrošina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

32.⁵ pants. Par kvalifikācijas eksāmena kārtošana nav jāmaksā.

32.⁶ pants. (1) Kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas zvērināta tiesu izpildītāja zināšanas un prasmes, kā arī vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Kvalifikācijas eksāmena jautājumus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma.

32.⁷ pants. (1) Eksaminācijas komisijas lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Tieslietu ministrs eksaminācijas komisijas lēmumu apstiprina septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Eksaminācijas komisijas lēmums stājas spēkā dienā, kad tieslietu ministrs to apstiprinājis.

(2) Konstatējot kvalifikācijas eksāmena kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksaminācijas komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu. Atkārtoti kvalifikācijas eksāmenu rīko ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu.

32.⁸ pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, kurš nenokārto kvalifikācijas eksāmenu, atkārtoti to kārto ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā (skaitot no sākotnējā kvalifikācijas eksāmena rezultātu apstiprināšanas dienas), bet, ja šajā laikā tieslietu ministrs nepieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu, – nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, atkārtoti kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, iegūst negatīvu vērtējumu, tieslietu ministrs pieņem lēmumu saskaņā ar šā likuma 92.panta pirmās daļas 6.punktu."

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 2. pantā ietverto 32.⁶ panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome sagatavo priekšlikumus kvalifikācijas eksāmena jautājumiem. Pirms kvalifikācijas eksāmena tieslietu ministrs no iesniegtajiem priekšlikumiem izvēlas kvalifikācijas eksāmena jautājumus un tos apstiprina.”.

atbalstīts

3. Papildināt III sadaļu ar trešo nodaļu šādā redakcijā:

"Trešā nodaļa

Zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmens

32.³ pants. Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms eksāmena.

32.⁵ pants. Par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu nav jāmaksā.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome sagatavo priekšlikumus kvalifikācijas eksāmena jautājumiem. Pirms kvalifikācijas eksāmena tieslietu ministrs no iesniegtajiem priekšlikumiem izvēlas kvalifikācijas eksāmena jautājumus un tos apstiprina.

40.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, ko viņš izvirza un dod, pildot amata pienākumus, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.

3. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

„40. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja izvirzītās prasības un izdotie rīkojumi, veicot ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi saistītās amata darbības, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.”

4. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

"40. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja izvirzītās prasības un izdotie rīkojumi, veicot ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi saistītās amata darbības, ir saistoši visām personām valsts teritorijā. "

52.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām, kā arī ziņas, kas iegūtas, veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām sniedzamas likumā noteiktajā kārtībā:

1) tiesai, prokuroram un izmeklēšanas iestādēm — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citām valsts iestādēm vai amatpersonām, kā arī privātpersonām — ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība.

(4) Zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus (to skaitā dokumentus, kas sastādīti, veicot šā likuma 74. un 75.pantā norādītās darbības) nedrīkst izdot ārpus prakses telpām, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.

(5) Ja uzsākts kriminālprocess, ekspertīzes izdarīšanai krimināllietā, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu, var izņemt attiecīgus zvērināta tiesu izpildītāja dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti nekavējoties atdodami atpakaļ zvērinātam tiesu izpildītājam.

(6) Pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai disciplinārlietas ietvaros pēc tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvarota pārstāvja pieprasījuma zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums izsniegt apliecinātas dokumentu kopijas no viņa lietvedībā esošajām lietām, depozītu un dokumentu grāmatām. Šis noteikums attiecas arī uz tiem zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajiem dokumentiem un sarakstiem, kuri tiek glabāti elektroniskā formā.

4. Papildināt 52. panta otro daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) Tieslietu ministrijai – tai normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.”

Juridiskais birojs

1. Izteikt likumprojekta 4.pantā piedāvāto likuma 52.panta otrās daļas 2.¹ punktu kā likuma 52.panta otrās daļas 3.punktu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu aiz 2. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 52. panta otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

„3) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei – tai normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.””

atbalstīts

5. Papildināt 52. panta otro daļu ar 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) Tieslietu ministrijai – tai normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;

4) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei – tai normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai. "

Trešā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība

(Nodaļa 22.12.2005. likuma redakcijā)

53.pants. (1) Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu neievērošanu.

(2) Vienlaikus ar disciplinārlietas ierosināšanu tieslietu ministram ir tiesības atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietas izlemšanai.

5. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu "neievērošanu" ar vārdiem "būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm".

6. Aizstāt 53. panta pirmajā daļā vārdu "neievērošanu" ar vārdiem "būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm".

54.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par:

1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumu;

2) profesionālās ētikas normu pārkāpšanu;

3) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu;

4) citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesības izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību.

(3) Ierosinātās disciplinārlietas materiālus septiņu dienu laikā nosūta tieslietu ministram ar lūgumu nodot tos izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.

(4) Nosūtot disciplinārlietas materiālus tieslietu ministram, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir tiesīga lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietas izlemšanai.

6. Izteikt 54.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesības, bet, saņemot šā likuma 65.panta 4.punktā minēto disciplinārlietu komisijas lēmumu, – pienākums izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību."

7. Izteikt 54. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesības, bet, saņemot šā likuma 65. panta 4. punktā minēto disciplinārlietu komisijas lēmumu, – pienākums izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību."

55.pants. Ja tiesu izpildītājs ieguvis aizstāvības tiesības krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar nodomu (tīši), jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības var tikt izskatīts pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

7. Izteikt 55. pantu šādā redakcijā:

„55. pants. (1) Ja tiesu izpildītājs ieguvis aizstāvības tiesības kriminālprocesā par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar nodomu (tīši), jautājuma izlemšana par disciplinārlietas ierosināšanu un tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības tiek atlikta līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stājas procesa virzītāja galīgais nolēmums par tās pašas zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

(2) No brīža, kad tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome no procesa virzītāja saņēmusi informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos, šā likuma 56. panta trešajā daļā un 65. pantā noteiktā termiņa skaitījums tiek apturēts.”

8. Izteikt 55. pantu šādā redakcijā:

"55. pants. (1) Ja tiesu izpildītājs ieguvis aizstāvības tiesības kriminālprocesā par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar nodomu (tīši), jautājuma izlemšana par disciplinārlietas ierosināšanu un tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības tiek atlikta līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stājas procesa virzītāja galīgais nolēmums par tās pašas zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

56.pants. (1) Tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pirms disciplinārlietas ierosināšanas pieprasa no zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojumus.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumus 15 dienu laikā no paskaidrojumu pieprasījuma saņemšanas dienas.

(3) Tieslietu ministrs vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome 15 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāju rakstveida paskaidrojumu saņemšanas brīža izlemj jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

8. Izteikt 56.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tieslietu ministrs vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome
30 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojuma saņemšanas dienas vai rakstveida paskaidrojuma sniegšanas termiņa beigām izlemj jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu."

9. Izteikt 56. panta trešo daļu šādā redakcijā:

57. pants. Ja persona iesniegusi sūdzību tiesā Civilprocesa likuma 632.panta kārtībā, jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības izskatāms pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

9. Papildināt 57. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) No brīža, kad tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome no tiesas saņēmusi informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos, šā likuma 56. panta trešajā daļā un 65. pantā noteiktā termiņa skaitījums tiek apturēts.”

10. Papildināt 57. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) No brīža, kad tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome no tiesas saņēmusi informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos, šā likuma 56. panta trešajā daļā un 65. pantā noteiktā termiņa skaitījums tiek apturēts. "

58.pants. (1) Tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestādes paziņo tieslietu ministram par visām lietām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī nosūta viņam šajās lietās taisīto nolēmumu norakstus.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja procesuālo lēmumu vai darbības atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārajai atbildībai, ja vien šis tiesu izpildītājs nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai rupju neuzmanību.

10. Izteikt 58.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesa paziņo tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par sūdzībām, kas iesniegtas saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja darbībām, kā arī nosūta attiecībā uz tām taisīto nolēmumu norakstus. Kriminālprocesa virzītājs informē tieslietu ministru un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi par gadījumiem, ja kriminālprocess uzsākts pret zvērinātu tiesu izpildītāju un tas ieguvis procesuālās tiesības uz aizstāvību, zvērināts tiesu izpildītājs atzīts par aizdomās turēto vai saukts pie kriminālatbildības, vai tam piemērots drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums."

11. Izteikt 58.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesa paziņo tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par sūdzībām, kas iesniegtas saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja darbībām, kā arī nosūta attiecībā uz tām taisīto nolēmumu norakstus. Kriminālprocesa virzītājs informē tieslietu ministru un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi par gadījumiem, kad kriminālprocess uzsākts pret zvērinātu tiesu izpildītāju un tas ieguvis procesuālās tiesības uz aizstāvību, zvērināts tiesu izpildītājs atzīts par aizdomās turēto vai saukts pie kriminālatbildības, vai tam piemērots drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums."

65.pants. Disciplinārlietu komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad tieslietu ministrs pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai Tieslietu ministrija saņēmusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, pieņem šādu lēmumu:

1) uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šā likuma 66.panta pirmajā daļā paredzētajiem disciplinārsodiem;

2) ierosināt tieslietu ministram, ka zvērināts tiesu izpildītājs atceļams no amata;

3) izbeigt disciplinārlietu.

11. Papildināt 65.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā izskaidrotu zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību."

12. Papildināt 65.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā izskaidrotu zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību."

66.pants. (1) Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) uzlikt naudas sodu no 100 līdz 1000 latu apmērā.

(2) Tieslietu ministram divu nedēļu laikā no disciplinārlietu komisijas lēmuma saņemšanas dienas ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam disciplinārsodu — atcelšanu no amata vai paziņot disciplinārlietu komisijai, ka tās ierosinātais disciplinārsoda veids ir pārskatāms.

(3) Tieslietu ministrs šā panta otrajā daļā minēto disciplinārsodu var piemērot uz disciplinārlietu komisijas lēmuma pamata:

1) par tīšu normatīvā akta pārkāpumu, kas izraisījis būtiskas sekas;

2) ja šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētais disciplinārsods tiek uzlikts atkārtoti gada laikā;

3) ja zvērināts tiesu izpildītājs nepilda šā panta pirmās daļas 3.punktā uzlikto disciplinārsodu.

(4) Zvērinātam tiesu izpildītājam, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.

(5) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu aiz 7. panta ar jauniem pantiem šādā redakcijā:

„66. panta trešajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

„1) ja disciplinārlietu komisija, izvērtējot izdarītā disciplinārā pārkāpuma raksturu, tā sekas, zvērināta tiesu izpildītāja vainas pakāpi nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojams disciplinārsods – atcelšana no amata;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

izslēgt 2. punktu”;

atbalstīts

13. 66. panta trešajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) ja disciplinārlietu komisija, izvērtējot izdarītā disciplinārā pārkāpuma raksturu, un sekas, zvērināta tiesu izpildītāja vainas pakāpi nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojams disciplinārsods – atcelšana no amata; ";

izslēgt 2. punktu.

69.pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

„Papildināt 69. pantu aiz vārda „izpildi” ar vārdiem „līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim”.”

atbalstīts

14. Papildināt 69. pantu pēc vārda "izpildi" ar vārdiem "līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim".

70.pants. Ja zvērinātam tiesu izpildītājam divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu neievērošanu, tieslietu ministrs sešu mēnešu laikā kopš atkārtotā disciplinārsoda uzlikšanas dienas izdod rīkojumu par zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.

12. Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:

"70.pants. Ja zvērinātam tiesu izpildītājam divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, tieslietu ministrs sešu mēnešu laikā no atkārtotā disciplinārsoda uzlikšanas dienas izdod rīkojumu par ārkārtas kvalifikācijas eksāmena noteikšanu šim zvērinātam tiesu izpildītājam. Ārkārtas kvalifikācijas eksāmena kārtošana neatbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākuma kārtot šā likuma 32.¹ pantā noteikto kvalifikācijas eksāmenu."

15. Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:

72.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs par amata darbībām, ko viņš veicis ārpus savas amata vietas iecirkņa vai arī veicis attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta vai juridiskā adrese ir cita iecirkņa teritorijā, paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas vai juridiskās adreses.

(2) Izpildes gaitā saņemtās naudas summas starp piedzinējiem sadala atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai prasījumu apmierināšanas secībai, ņemot vērā visus izpildei iesniegtos izpildu dokumentus.

(3) Tieslietu ministrs izdod instrukciju par kārtību, kādā izpildu darbības veicamas amata darbības iecirknī, kas nesakrīt ar parādnieka dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi).

13. Izslēgt 72.panta trešo daļu.

16. Izslēgt 72.panta trešo daļu.

92.pants. (1) Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu tiesu izpildītāju:

1) kurš šajā likumā noteiktajā termiņā nav paziņojis par apdrošināšanas līguma noslēgšanu (35.pants);

2) kurš noteiktā laikā (28.pants) pēc iecelšanas amatā vai pārcelšanas uz citu amata vietu nav sācis pildīt amata pienākumus;

3) kuram radušies šā likuma 13.panta 1. — 8.punktā norādītie šķēršļi amata pildīšanai;

4) kuram atcelšana piemērota kā disciplinārsods;

5) kurš nav izturējis zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.

(2) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.

14. 92.panta pirmajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

„1) kurš šajā likumā noteiktajā termiņā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu (35. pants);”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) kurš nav nokārtojis ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu;";

papildināt daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) kurš nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai, atkārtoti kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu.”

15.

17. 92.panta pirmajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) kurš šajā likumā noteiktajā termiņā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu (35. pants); ";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) kurš nav nokārtojis ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu;";

papildināt daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) kurš nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai, atkārtoti kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu. "

100.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome reizi gadā rīko eksāmenu zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem, kuri vēlas iegūt šā likuma 99.panta ceturtajā daļā paredzētās zvērināta tiesu izpildītāja palīga tiesības, ja ir saņemts zvērināta tiesu izpildītāja palīga iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja palīga zināšanas pārbauda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izveidota eksaminācijas komisija, piedaloties tieslietu ministra pilnvarotai personai.

(3) Pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs apstiprina zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību, eksāmena jautājumus un nepieciešamo zināšanu apjomu.

15. Izteikt 100.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma apstiprina eksāmena jautājumus."

18. Izteikt 100.panta trešo daļu šādā redakcijā:

123.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē rīkojamas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu.

16. Izslēgt 123.pantā vārdus "un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu".

19. Izslēgt 123.pantā vārdus "un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu".

127.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome:

1) sargā zvērinātu tiesu izpildītāju amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas organizatoriskās lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju un izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām un sniedz atzinumus likumdošanas un zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumos;

4) lemj par ieteikumu iecelšanai zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā, kā arī par ieteikumu tieslietu ministram atbrīvot, atcelt vai atstādināt no zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu iz pildītāja palīga amata;

5) (izslēgts ar 22.12.2005. likumu);

6) nosaka par eksāmenu saņemto naudas līdzekļu izlietošanas kārtību;

7) uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu darbību, kompetences ietvaros izskata par viņiem saņemtās sūdzības un iesniegumus, šajā likumā noteiktajos gadījumos ierosina disciplinārlietas;

8) pārzina zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apmācību;

9) gādā par to zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu lietvedībā esošo lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas profesionālās darbības lietas;

10) pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja pieprasījuma, pēc savas iniciatīvas vai disciplinārlietu komisijas lūguma norīko zvērinātus tiesu izpildītājus vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudei;

11) izskata un pieņem lēmumus citos jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, kā arī apstiprina tiesu izpildītāju darbības metodiku un citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītus iekšējos normatīvos aktus.

17. Papildināt 127.pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) saņemot šā likuma 65.panta 4.punktā minēto lēmumu, izskaidro zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību."

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„Papildināt 127. panta 10. punktu aiz vārda „priekšsēdētāja” ar vārdiem „vai tieslietu ministra””.

atbalstīts

20.127. pantā:

papildināt 10. punktu pēc vārda "priekšsēdētāja" ar vārdiem "vai tieslietu ministra";

papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) saņemot šā likuma 65.panta 4.punktā minēto lēmumu, izskaidro zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību."

156.pants. Lietu nomenklatūru un to glabāšanas termiņus nosaka, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites noteikumus pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.

18. Izteikt 156.pantu šādā redakcijā:

"156.pants. Lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets."

21. Izteikt 156.pantu šādā redakcijā:

"156.pants. Lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets."

Pārejas noteikumi

1. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāju darbības un viņu sastādītie akti ir spēkā, ja tie sastādīti līdz 2003.gada 1.janvārim, bet ar tieslietu ministra rīkojumu iecelto zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāju darbības un viņu sastādītie akti — līdz tiesu izpildītāja atbrīvošanai no amata, ja tie atbilst likumam, kas bijis spēkā šo izpildu darbību veikšanas un aktu sastādīšanas brīdī.

2. Tieslietu ministrijai:

1) ar 2002.gada 1.novembri pārtraukt tiesu izpildītāju un citu tiesu izpildītāju kantoru darbinieku pieņemšanu darbā;

2) organizēt tiesu izpildītāju lietvedībā esošo izpildu lietu un tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā esošo naudas līdzekļu pieņemšanu no atbildīgajām personām un nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem atbilstoši noteiktajam iecirkņu sadalījumam;

3) 2002.gada novembrī un decembrī Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekiem un tiesu izpildītājiem, kas pieteikušies uz izsludinātajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām, organizēt mācības šā likuma, Civilprocesa likuma un citu normatīvo aktu piemērošanā, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja prakses organizācijā.

3. Tieslietu ministram:

1) līdz 2002.gada 1.novembrim noteikt zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas, kā arī izsludināt to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

2) līdz 2003.gada 1.janvārim par zvērinātiem tiesu izpildītājiem iecelt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus, kuri ir pieteikušies uz izsludinātajām amata vietām un atestēti;

3) līdz 2003.gada 1.februārim sasaukt zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.

4. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieku un tiesu izpildītāju atestāciju pirms iecelšanas zvērināta tiesu izpildītāja amatā veic tieslietu ministra izveidota atestācijas komisija, vērtējot viņu atbilstību šā likuma 12. un 13.panta prasībām, kā arī vērtējot atsauksmes par viņu iepriekšējo darbu un apmācības rezultātus. Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus atļauts atestēt arī tad, ja attiecīgā persona nav sasniegusi divdesmit piecu gadu vecumu vai arī tai nav augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības, bet tā sekmīgi mācās universitātes tipa augstskolā tiesību zinātņu programmā.

5. Līdz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības uzsākšanai tai likumā noteiktās funkcijas veic Tieslietu ministrija.

6. (Izslēgts ar 22.12.2005. likumu).

7. No valsts budžetā paredzētā finansējuma tieslietu ministra noteiktajā kārtībā un apmērā, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiek piešķirts finansējums prakses uzturēšanai atbilstoši zvērinātu tiesu izpildītāju slodzei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu).

8. Līdz 2003.gada 1.aprīlim tieslietu ministrs, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei nododama īpašumā bez atlīdzības valsts kustamā manta, kas likuma spēkā stāšanās dienā ir Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta un tiesu izpildītāju kantoru lietošanā. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome šo mantu nodod zvērinātiem tiesu izpildītājiem prakses uzsākšanai.

9. Lai nodrošinātu zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu darbu un iedzīvotāju apkalpošanu, zvērinātiem tiesu izpildītājiem līdz 2004.gada 31.decembrim ir tiesības nomāt Tieslietu ministrijas tiesu izpildītāju kantoru telpas ar līdzšinējiem nosacījumiem, izmantojot tur esošos sakaru līdzekļus.

10. Zvērināts tiesu izpildītājs, pārņemot bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja lietas, turpina veikt nepieciešamās izpildu darbības. Viņam ir saistoši iepriekšējā tiesu izpildītāja sastādītie akti un citi dokumenti. Zvērināts tiesu izpildītājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies vai nākotnē varētu rasties bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja darbības rezultātā.

11. Šā likuma 33.panta noteikums par grupas apdrošināšanas līgumu piemērojams ar 2004.gada 1.janvāri.

12. Šā likuma 12.panta 4.punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012.gada 1.janvāra.

13. Personām, kuras mācās akreditētā studiju programmā, lai iegūtu otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju vai zvērināta tiesu izpildītāja amatā ieceltas bez otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības tiesību zinātnē un jurista kvalifikācijas, attiecīgā izglītība iegūstama ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.septembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu)

14. (Izslēgts ar 02.09.2004. likumu).

15. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim ir spēkā Tieslietu ministrijas 2003.gada 10.janvāra instrukcija “Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses”, Tieslietu ministrijas 2003.gada 10.janvāra instrukcija “Minimālā apdrošināšanas summa zvērinātu tiesu izpildītāju individuālajam apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātie noteikumi” un Tieslietu ministrijas 2004.gada 4.februāra instrukcija “Minimālā apdrošināšanas summa zvērinātu tiesu izpildītāju grupas apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātie noteikumi”.

(02.09.2004. likuma redakcijā)

16. Tieslietu ministrs līdz 2006.gada 31.jūlijam pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu tiem zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājiem, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

1) līdz 2005.gada 1.janvārim sekmīgi apgūst tiesību zinātnes valsts akreditētā programmā augstskolā;

2) līdz 2005.gada 1.janvārim nav piemērots vairāk kā viens disciplinārsods.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

17. Tos zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājus, kuri nokārto šo pārejas noteikumu 16.punktā minēto eksāmenu, tieslietu ministrs ieceļ zvērināta tiesu izpildītāja amatā. Tie zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāji, kuri neatbilst minētajiem kritērijiem, nepiesakās uz eksāmenu vai nenokārto to, tiek atcelti no zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotāja amata un var pretendēt uz zvērināta tiesu izpildītāja amatu vispārējā kārtībā.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

18. Šo noteikumu 16.punktā minēto eksamināciju veic atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma noteikumiem par eksamināciju.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

19. Šā likuma 73.panta pirmās daļas 9.punkts, kas nosaka tiesu izpildītāju pienākumu izpildīt nolēmumus par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21. punktu šādā redakcijā:

"20. Tieslietu ministrs ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šā likuma III sadaļas trešās nodaļas spēkā stāšanās dienas pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu.

21. Zvērināti tiesu izpildītāji, kuri nodevuši zvērestu līdz 2004. gada 1. janvārim, kārto šo pārejas noteikumu 20. punktā minēto eksāmenu. Zvērināti tiesu izpildītāji, kuri iekļauti šo pārejas noteikumu 20. punktā minētā eksāmena eksaminācijas komisijas sastāvā, kvalifikācijas eksāmenu kārto nākamajā gadā.”

10.

11.

Juridiskais birojs

2. Izteikt likumprojekta 19.pantu (likuma pārejas noteikumu 20. un 21.punktu) šādā redakcijā:

“Papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

"20. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1. jūlijam izdod šā likuma 32.⁶ panta pirmajā daļā, minētos noteikumus.

21. Šā likuma III sadaļas trešās nodaļas un citas šā likuma normas, kas regulē zvērinātu tiesu izpildītāju regulāro kvalifikācijas un ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu norises kārtību, piemērojamas sākot ar 2008.gada 1. jūliju.

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

‘’22. Kvalifikācijas eksāmenu kārto visi tie zvērināti tiesu izpildītāji, kuri nodevuši zvērestu līdz 2004. gada 1. janvārim. Zvērināti tiesu izpildītāji, kuri nodevuši zvērestu pēc 2004. gada 1. janvāra, regulāro kvalifikācijas eksāmenu pirmo reizi kārto ne vēlāk kā šā likuma 32.¹ panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

23. Zvērināti tiesu izpildītāji, kuri iekļauti eksaminācijas komisijas sastāvā un kuriem atbilstoši pārejas noteikumu 22. punktam ir iestājies termiņš kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, kvalifikācijas eksāmenu kārto nākamajā gadā. "

atbalstīts

(Redakc. precizēts)

atbalstīts

(Redakc. precizēts)

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21., 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

"20. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1. jūlijam izdod šā likuma 32.⁶ panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

21. Šā likuma III sadaļas trešās nodaļas normas un citas šā likuma normas, kas regulē zvērinātu tiesu izpildītāju regulāro kvalifikācijas eksāmenu un ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu norisi piemērojamas no 2008.gada 1. jūlija.

22. Regulāro kvalifikācijas eksāmenu kārto visi zvērināti tiesu izpildītāji, kuri nodevuši zvērestu līdz 2004. gada 1. janvārim. Zvērināti tiesu izpildītāji, kuri nodevuši zvērestu pēc 2004. gada 1. janvāra, regulāro kvalifikācijas eksāmenu pirmo reizi kārto ne vēlāk kā šā likuma 32.¹ panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

23. Zvērināti tiesu izpildītāji, kuri iekļauti eksaminācijas komisijas sastāvā un kuriem atbilstoši šo pārejas noteikumu 22. punktam ir iestājies kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņš, kvalifikācijas eksāmenu kārto nākamajā gadā. "