Likumprojekts

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā

Izdarīt Tiesu izpildītāju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 20.nr.; 2005, 21.nr.; 2006, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Eksaminācijas komisija pēc tieslietu ministra rīkojuma pieņem arī zvērinātu tiesu izpildītāju regulāro kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk – kvalifikācijas eksāmens) (32.¹ pants) un ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu (70.pants)."

2. Papildināt III sadaļu ar trešo nodaļu šādā redakcijā:

"Trešā nodaļa

Zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmens

32.¹ pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi piecos gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja motivētu iesniegumu, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajam kvalifikācijas eksāmenam, bet ne ilgāk kā par sešiem mēnešiem.

32.² pants. Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda zvērināta tiesu izpildītāja teorētiskās zināšanas (tai skaitā normatīvo aktu zināšanas), kas nepieciešamas, lai veiktu zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmes.

32.³ pants. Kvalifikācijas eksāmenu rīko ne retāk kā reizi gadā. Lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un tā norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma. Kvalifikācijas eksāmenu organizē un tā norisi nodrošina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

32.⁴ pants. Kvalifikācijas eksāmena kārtošana notiek bez maksas.

32.⁵ pants. (1) Kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas zvērināta tiesu izpildītāja zināšanas un prasmes, un vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Kvalifikācijas eksāmena jautājumus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma.

32.⁶ pants. (1) Eksaminācijas komisijas lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Tieslietu ministrs eksaminācijas komisijas lēmumu apstiprina septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Eksaminācijas komisijas lēmums stājas spēkā ar dienu, kad tieslietu ministrs to apstiprinājis.

(2) Konstatējot kvalifikācijas eksāmena kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksaminācijas komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu. Atkārtoti kvalifikācijas eksāmenu rīko ne vēlāk kā mēneša laikā no lēmuma par jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu pieņemšanas dienas.

32.⁷ pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, kurš nenokārto kvalifikācijas eksāmenu, kārto atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā (skaitot no sākotnējā kvalifikācijas eksāmena rezultātu apstiprināšanas dienas), bet, ja šajā laikā tieslietu ministrs nepieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu, – nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, atkārtoti kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, iegūst negatīvu vērtējumu, tieslietu ministrs pieņem lēmumu saskaņā ar šā likuma 92.panta pirmās daļas 6.punktu."

3. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu "neievērošanu" ar vārdiem "būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm".

4. Izteikt 54.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesības, bet, saņemot disciplinārlietu komisijas šā likuma 65.panta 4.punktā minēto lēmumu, – pienākums izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību."

5. Izteikt 56.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tieslietu ministrs vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome
30 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojuma saņemšanas dienas vai rakstveida paskaidrojuma sniegšanas termiņa beigām izlemj jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu."

6. Izteikt 58.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesa paziņo tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par sūdzībām, kas iesniegtas saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja darbībām, kā arī nosūta attiecībā uz tām taisīto nolēmumu norakstus. Kriminālprocesa virzītājs informē tieslietu ministru un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi par gadījumiem, ja kriminālprocess uzsākts pret zvērinātu tiesu izpildītāju un tas ieguvis procesuālās tiesības uz aizstāvību, zvērināts tiesu izpildītājs atzīts par aizdomās turēto vai saukts pie kriminālatbildības, vai tam piemērots drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums."

7. Papildināt 65.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā izskaidrotu zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību."

8. Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:

"Ja zvērinātam tiesu izpildītājam divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, tieslietu ministrs sešu mēnešu laikā kopš atkārtotā disciplinārsoda uzlikšanas dienas izdod rīkojumu par zvērināta tiesu izpildītāja ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu. Ārkārtas kvalifikācijas eksāmena kārtošana neatbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākuma kārtot šā likuma 32.¹ pantā noteikto kvalifikācijas eksāmenu."

9. Izslēgt 72.panta trešo daļu.

10.  92.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) kurš nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu;";

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) kurš, atkārtoti kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu."

11. Izteikt 100.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma apstiprina eksāmena jautājumus."

12. Izslēgt 123.pantā vārdus "un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu".

13. Papildināt 127.pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) saņemot šā likuma 65.panta 4.punktā minēto lēmumu, izskaidro zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību."

14. Izteikt 156.pantu šādā redakcijā:

"156.pants. Lietu nomenklatūru un to glabāšanas termiņus, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets."

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu šādā redakcijā:

"20. Tieslietu ministrs ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šā likuma III sadaļas trešās nodaļas spēkā stāšanās dienas pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu."

< p class=MsoNormal style='text-align:justify;text-indent:36.0pt'>

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Tiesu izpildītāju likums (turpmāk – likums) stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Vairākās likuma normās to patreizējā redakcijā ietverts deleģējums tieslietu ministram izdot zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošus normatīvos aktus. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17. panta otrajai daļai, ja likums paredz pārvaldes iestādei kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus, juridiskā spēka hierarhijā (Administratīvā procesa likuma 15. panta otrā daļa) šādi normatīvie akti ir nākamie pēc Ministru kabineta noteikumiem un zaudē spēku 2006. gada 1. janvārī. Līdz ar to Ministru kabinetam nepieciešams aizstāt tieslietu ministra izdotajos normatīvajos aktos noteikto regulējumu ar Ministru kabineta noteikumos nostiprinātu regulējumu. Saskaņā ar likuma 72. panta trešajā daļā ietverto deleģējumu tieslietu ministrs izdod instrukciju par kārtību, kādā izpildu darbības veicamas amata darbības iecirknī, kas nesakrīt ar parādnieka dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi). Vienlaikus šādu deleģējumu ietver arī Civilprocesa likuma 549. panta trešā daļa, uz kuras pamata 2006. gada 31. janvārī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 93 „Kārtība, kādā tiesu izpildītājs, veicot sprieduma izpildi ārpus sava iecirkņa, sazinās ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju”. No minētā izriet, ka šobrīd likuma 72. pants paredz tādu pašu regulējumu kā Civilprocesa likuma 549. panta trešo daļu. Likums šobrīd neparedz mehānismu, ar kura palīdzību būtu iespējams veicināt zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu kvalifikācijas celšanu. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem piemērotie disciplinārsodi liecina, ka atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju zināšanās un attieksmē pret amata pienākumiem ir būtiski trūkumi, kas rada šaubas par šo personu piemērotību zvērināta tiesu izpildītāja amatam. Šobrīd likumā paredzētā iespēja uzlikt par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam, kuram divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošo normatīvo aktu neievērošanu, kārtot kvalifikācijas pārbaudi sakarā ar tiesu izpildītāju tiesībām pārsūdzēt uzlikto disciplinārsodu ir ierobežota. Administratīvo tiesu pārslodzes dēļ praksē veidojas situācijas, kad vairākkārtīgi disciplināri sodīta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaude gaidāma gadiem. Šobrīd likums paredz, ka tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par jebkuru zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējoša normatīvā akta pārkāpumu. Šis atbildības pamats ir pārāk plašs un paredz, ka disciplinārlieta var tikt ierosināta arī tad, ja pārkāpums pēc sava rakstura nav būtisks un nav radīts kaitējums ne valsts, ne privātpersonu interesēm.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz noteikt pienākumu zvērinātiem tiesu izpildītājiem ne retāk kā reizi piecos gados kārtot regulāro kvalifikācijas eksāmenu, tā rīkošanu uzdodot nodrošināt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei. Likumprojekts paredz noteikt tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš nesekmīgi nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, to kārtot atkārtoti, vienlaikus paredzot pienākumu tieslietu ministram pieņemt lēmumu par zvērināta tiesu izpildītāja atbrīvošanu no amata pienākumu pildīšanas atkārtota nesekmīga vērtējuma gadījumā. Likumprojektā noteikts, ka kvalifikācijas eksāmena kārtošana notiek bez maksas. Šāda norma ietverta, ievērojot apstākli, ka regulāra kvalifikācijas eksāmena kārtošana ikvienam zvērinātam tiesu izpildītājam ir noteikta kā obligāta prasība amata pienākumu pildīšanai. Maksas noteikšana likumā noteikta pienākuma izpildīšanai šajā gadījumā radītu zvērinātam tiesu izpildītājam papildus finansiālus izdevumus. Tiek grozīta Tiesu izpildītāju likuma 53. panta pirmā daļa, nosakot, ka tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošo normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm. Papildināta Tiesu izpildītāju likuma 56. panta trešā daļa, nosakot, ka, ja, beidzoties likumā noteiktajam termiņam, zvērināts tiesu izpildītājs šī panta pirmajā daļā minētajām personām nav iesniedzis rakstveida paskaidrojumu, tiek izlemts jautājums par disciplinārlietas ierosināšanu. Tiek papildināta Tiesu izpildītāju likuma 58. panta pirmā daļa, paredzot, ka informācija par lietām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, tiek sniegta ne tikai tieslietu ministram, bet arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei. Likumprojekts papildina Tiesu izpildītāju likuma 65. pantā uzskaitīto lēmumu, kurus, izskatot disciplinārlietas materiālus, pieņem disciplinārlietu komisija, loku, paredzot iespēju pieņemt lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu, izskaidrojot zvērinātam tiesu izpildītājam rīcības nepareizību. Vienlaikus Tiesu izpildītāju likuma 54. panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, paredzot pienākumu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, nodrošināt iepriekš minētā lēmuma izpildi. Likumprojekts paredz aizstāt likuma 156. pantā un 100. panta trešajā daļā tieslietu ministram noteikto deleģējumu ar Ministru kabinetam noteiktu deleģējumu, kā arī izslēgt 72. panta trešajā daļā ietverto deleģējumu.

3. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Ar tiesību akta projektā ietverto prasību zvērinātiem tiesu izpildītājiem obligāti regulāri kārtot kvalifikācijas eksāmenu tiks uzlabots zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālais līmenis un palielināta to darbības efektivitāte, kas netieši labvēlīgi ietekmēs arī uzņēmējdarbības vidi.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projektā ietvertie grozījumi ir vērsti uz zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālā līmeņa un darbības efektivizāciju, tādējādi tie veicinās sabiedrības uzticēšanos zvērināta tiesu izpildītāja institūtam.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2007

2008

2009

2010

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas zvērināta tiesu izpildītāja zināšanas un prasmes, un to vērtēšanas kārtību. Ievērojot to, ka ar likumprojekta 10. pantu tiek izteikta jaunā redakcijā Tiesu izpildītāju likuma 100. panta trešā daļa, mainot tieslietu ministram noteikto deleģējumu ar Ministru kabinetam noteiktu deleģējumu, stājoties spēkā izstrādātajam likumprojektam, būs jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu. Ņemot vērā to, ka ar likumprojekta 12. pantu tiek izteikts jaunā redakcijā Tiesu izpildītāju likuma 156. pants, 2006. gada 14. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 202 „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību”, kas nosaka zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites kārtību, zvērinātu tiesu izpildītāju lietu nomenklatūru un lietu glabāšanas termiņus, līdz ar izstrādāto likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdi zaudēs spēku un būs jāizdod jaunā redakcijā .

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Par projektu tā izstrādes laikā ir saņemts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes viedoklis.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta likumprojektu. Projektā iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, proti, papildināta Tiesu izpildītāju likuma 58. panta pirmā daļa, nosakot, ka informācija par zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiek sniegta arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, Tiesu izpildītāju likuma 123. pantā izslēgti vārdi „un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu”. Tāpat Tiesu izpildītāju likuma 70. pantā vārds „neievērošanu” aizstāts ar vārdiem „būtisku pārkāpumu”.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Tiek paplašinātas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes funkcijas, proti, uzlikts pienākums nodrošināt zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmena rīkošanu, kā arī pienākums nodrošināt zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizības izskaidrošanu, ja disciplinārlietu komisija pieņēmusi Tiesu izpildītāju likuma 65. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto lēmumu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.

4. Cita informācija

Nav.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgās amatpersonas vietā
M. Bičevskis	I. Nikuļceva	L. Popova	I. Ilgaža

20.03.2007 13:56

1480

E. Timpare, 7036952

evija.timpare@tm.gov.lv