Likumprojekts

Grozījums likumā "Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu"

Izdarīt likumā "Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 16.nr.) šādu grozījumu:

Izslēgt 2.pantu.

Ārlietu ministrs

A.Pabriks

Likumprojekta „Grozījums likumā „Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu””anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2002. gada 22. augustā, Latvijas Republikai pievienojoties Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolam, kas ierobežo atsevišķu kājnieku mīnu pielietošanu, ar likuma “Par 1980.gada 10.okobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu” 2.pantu tika izdarīta atruna par minētā protokola tehniskā pielikuma otrā paragrāfa otrā apakšpunkta saistību izpildes atlikšanu uz 9 gadiem no konvencijas spēkā stāšanās brīža. Minētais punkts uzliek par pienākumu konvencijas dalībvalstij nodrošināt kājnieku mīnu, kas ražotas pirms 1997. gada 1. janvāra, detektējamību ar plaši pieejamajiem mīnu detektoriem. 2006.gada 1.janvārī Latvija kļuva par 1997.gada 18.septembra Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (Otavas konvencija), kas aizliedz kājnieku mīnu pielietošanu, dalībvalsti. Saistības, ko Latvijas Republika uzņēmusies, pievienojoties Otavas konvencijai, ir pretrunā ar izdarīto atrunu Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolam, kas atļauj izmantot nedetektējamas kājnieku mīnas līdz 2007. gada 2.decembrim.
2. Tiesību akta projekta būtība	Izslēgt 2002.gada 22.augustā pieņemtā likuma Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu” 2.pantu, tādējādi radot tiesisko pamatu Latvijas veiktās atrunas atsaukšanai.
3. Cita informācija	Nav citas informācijas.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav citas informācijas.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2007	2008	2009	2010	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav citas informācijas.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	Nav citas informācijas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Tiesību akts novērš pastāvošo pretrunu starp Latvijas Republikas kā Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība dalībvalsts statusu un saistībām, ko tā uzņēmusies, kļūstot par Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu dalībvalsti.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti, numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācijas	Nav citas informācijas.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav citas informācijas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses, - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?	Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo?	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija	Nav citas informācijas.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
N.Penke	I.Mangule	E.Vijupe	D.Krieva

07.10.06. 13:45

747

D.Krieva

7016456; diana.krieva@mfa.gov.lv