Likums

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

Izdarīt likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7.nr.; 2005, 20.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) paredzētā darbība – aprīkojuma, iekārtas un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, projekta īstenošana, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, cilvēka darbības neskartu vai mazpārveidotu teritoriju un ainavu ietekmēšana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi;

4) ierosinātājs – privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura gatavojas veikt paredzēto darbību un ir iesniegusi iesniegumu par attiecīgās darbības veikšanu;".

2. 4.pantā:

izslēgt sestās daļas 1.punktā vārdus "paredzētajām darbībām un";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ministru kabinets, izdodot atsevišķu rīkojumu, var nepiemērot ietekmes novērtējumu paredzētajām darbībām, kas saistītas ar valsts aizsardzību, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās paredzētās darbības mērķu sasniegšanu."

3. Papildināt 5.pantu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Par ietekmes sākotnējo izvērtējumu paredzētās darbības ierosinātājs maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā."

4. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹pants. Paredzētās darbības pieteikšana Valsts vides dienestā

Paredzēto darbību, kuru plānots veikt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ierosinātājs piesaka Valsts vides dienestā, iesniedzot rakstisku iesniegumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem."

5. Papildināt 20.¹ pantu ar 6.¹, 6.² un 6.³ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Ja paredzēto darbību plānots īstenot ārpus Latvijas jurisdikcijā esošas teritorijas un tai var būt būtiska ietekme uz Latvijas vidi, kompetentā institūcija 14 dienu laikā pēc tam, kad saņemta no attiecīgās valsts kompetentās institūcijas informācija, kas noteikta šā panta trešajā vai piektajā daļā, ievieto paziņojumu par saņemto informāciju savā mājas lapā internetā un publicē paziņojumu vismaz vienā vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6²) Kompetentā institūcija paziņojumā norāda vietu, kur sabiedrība un ieinteresētās institūcijas var iegūt informāciju par paredzēto darbību un tās pārrobežu ietekmi, kā arī informāciju par termiņu, līdz kuram kompetentajā institūcijā var iesniegt rakstiskus priekšlikumus. Kompetentā institūcija nosūta paziņojumu tām institūcijām un organizācijām, ar kurām nepieciešams konsultēties par programmu un darba ziņojumu.

(6³) Kompetentā institūcija apkopo sabiedrības un ieinteresēto institūciju iesniegtos priekšlikumus un nosūta tos attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai."

6. Papildināt 22.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Lēmumu akceptēt vai neakceptēt paredzēto darbību, kas minēta šā likuma 2.pielikuma 3.punkta 9.apakšpunktā, pieņem Vides ministrija."

7. 1.pielikumā:

papildināt 3.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"(Atomelektrostacijas vai cita kodolreaktora darbība uzskatāma par pārtrauktu, kad visa kodoldegviela un citi radioaktīvi piesārņotie elementi ir pilnībā aizvākti no iekārtas atrašanās vietas.)";

aizstāt 4. un 5.punktā vārdu "izmantotās" ar vārdu "apstarotās";

papildināt pielikumu ar 17.¹ punktu šādā redakcijā:

"17.¹ Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem (izņemot centralizētu dzeramā ūdens ieguvi), ja ūdens resursu pārdales mērķis ir novērst iespējamo ūdens trūkumu un ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 100 miljonu kubikmetru gadā.";

aizstāt 20.punktā vārdus "rūpniecisku ieguvi" ar vārdiem "ieguvi komerciālos nolūkos";

papildināt 21.punktu aiz vārda "ūdeņu" ar vārdiem "aizturēšanai vai pastāvīgai ūdeņu".

8. 2.pielikumā:

aizstāt 1.punkta 4.apakšpunktā skaitli "500" ar skaitli "50";

papildināt 1.punkta 5.apakšpunktu ar "d" un "e" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) saimniecībām, kurās ir 500 liellopu,

e) saimniecībām, kurās ir 250 liellopu, ja šajās saimniecībās nav pietiekamas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības kūtsmēslu izkliedei (nosakot pieļaujamās dzīvnieku vienības – 1,7 dzīvnieku vienības uz 1 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes);";

aizstāt 1.punkta 6.apakšpunktā skaitli "20" ar skaitli "10";

papildināt 3.punkta 3.apakšpunktu aiz vārda "un" ar vārdiem "dabasgāzes un citas degošas gāzes";

papildināt 3.punkta 6.apakšpunktu aiz vārda "uzstādīšana" ar vārdiem "(visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums)";

aizstāt 3.punkta 8.apakšpunktā vārdus "vēja ģeneratoru uzstādīšana un būvniecība" ar vārdiem "vēja elektrostaciju būvniecība";

papildināt 3.punktu ar 9.apakšpunktu šādā redakcijā:

"9) vēja elektrostaciju būvniecība Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.";

papildināt 10.punkta 8.apakšpunktu aiz vārda "būvniecība" ar vārdiem "vai cita veida sliežu transports pasažieru pārvadāšanai;";

papildināt 11.punkta 9.apakšpunktu aiz vārda "ierīkošana" ar vārdiem "(arī mājas (istabas) dzīvnieku kapsētu ierīkošana)".

Vides ministrs

R.Vējonis

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. panta 3. punktā termina „paredzētā darbība” skaidrojums nav pietiekami konkrēts. Iztrūkst atsauces uz „programmas un projekta izpildi” un atsauces uz „cita iejaukšanās dabiskajā apkārtnē un ainavā”. Šīs minētās darbības ir aptvertas ar vārdiem „aprīkojuma un tehnoloģiju ieviešana, papildināšana un maiņa un citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi”.

Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. panta 4. punktā ietvertā termina „ierosinātājs” skaidrojums nav pilnībā saskaņots ar Vides aizsardzības likuma 1. panta 11. punktā ietvertā termina „operators” skaidrojumu.

Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasības neattiecas uz paredzētajām darbībām, kas saistītas ar valsts aizsardzību. Taču Padomes Direktīva (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekme s uz vidi novērtējumu (ar grozījumiem, kas veikti pieņemot Padomes Direktīvu 97/11/EK (1997. gada 3. marts), ar kuru groza Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK) nosaka, ka dalībvalstij jāizveido noteikta kārtībā, kādā tā izvērtē piemērot vai nepiemērot valsts aizsardzības projektiem ietekmes uz vidi novērtējumu.

Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2.pielikumā ir noteiktas darbības, kurām veicams sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – sākotnējais izvērtējums), lai noskaidrotu paredzamās darbības ietekmi uz dabas resursiem, ainavu, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un citiem dabas objektiem. Sākotnējo izvērtējumu veic Valsts vides dienests.

Atbilstoši starptautiski atzītam principam „piesārņotājs maksā” likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 5.pantā ir noteikts, ka sākotnējā izvērtējuma procedūru finansē paredzētās darbības ierosinātājs. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumiem Nr.117 ”Noteikumi par Valsts vides dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi” sākotnējā izvērtējuma veikšana šobrīd ir viens no Valsts vides dienesta maksas pakalpojumiem.

Ņemot vērā, ka sākotnējā izvērtējuma veikšanai ir saistošs raksturs un atbilstoši normatīvo aktu prasībām šobrīd vienīgi Valsts vides dienests ir tiesīgs to veikt, par sākotnējā izvērtējuma veikšanu ir nosakāma valsts nodeva, nevis maksa par valsts iestādes sniegtu pakalpojumu. 2006.gada 7.februāra sēdē (protokollēmums Nr.7. 58.§) Ministru kabinets ir nolēmis, ka par sākotnējo izvērtējumu ir maksājama valsts nodeva, un ir uzdevis Vides ministrijai sagatavot attiecīgus grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām” un likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

Likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nav ietverta precīza kārtība, kā jāpiesaka un jāakceptē tās paredzētās darbības, kuras plāno veikt Latvijas Republikas teritoriālā jūrā vai Latvijas Republikas ekskluzīvā ekonomiskā zonā.

Likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nav ietverta precīza kārtība, kā organizēt informācijas apmaiņu, sabiedrības informēšanu un konsultācijas ar attiecīgajām ieinteresētajām institūcijām gadījumos, ja paredzēto darbību plāno īstenot ārpus Latvijas jurisdikcijā esošas teritorijas un tai var būt būtiska ietekme uz Latvijas vidi.

Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” I pielikumā ir nepieciešami redakcionāli labojumi, lai pilnveidotu šā pielikuma 3., 4., 5.2., 5.3., 5.5., 20. un 21. punktus un papildinātu pielikumu ar jaunu 17.¹ punktu.

Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” II pielikumā ir nepieciešami redakcionāli labojumi, lai pilnveidotu šā pielikuma 1.4., 1.6., 3.3., 3.6., 3.8. un 10.8. punktus un ietvertu jaunu 3.9. punktu, kas attiecas uz paredzētajām darbībām Latvijas Republikas teritoriālā jūrā vai Latvijas Republikas ekskluzīvā ekonomiskā zonā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz precizēt likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” terminus „paredzētā darbība” un „ierosinātājs”.

Likumprojekts paredz iekļaut likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” kārtību, kādā tiek izvērtēti valsts aizsardzības projekti un lemts par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu.

Likumprojekts paredz iekļaut likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par sākotnējā izvērtējuma veikšanu.

Likumprojekts paredz iekļaut likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” kārtību, kādā piesaka un akceptē tās paredzētās darbības, kuras plāno veikt Latvijas Republikas teritoriālā jūrā vai Latvijas Republikas ekskluzīvā ekonomiskā zonā.

Likumprojekts paredz iekļaut likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” kārtību, kādā organizē informācijas apmaiņu, sabiedrības informēšanu un konsultācijas ar attiecīgajām ieinteresētajām institūcijām gadījumos, ja paredzēto darbību plāno īstenot ārpus Latvijas jurisdikcijā esošas teritorijas un tai var būt būtiska ietekme uz Latvijas vidi.

Likumprojekts paredz precizēt likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” I pielikuma 3., 4., 5.2., 5.3., 5.5., 20. un 21. punktus un papildināt I pielikumu ar jaunu 17.¹ punktu.

Likumprojekts paredz precizēt likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” II pielikuma 1.4., 1.6., 3.3., 3.6., 3.8. un 10.8. punktus un ietvert jaunu 3.9. punktu, kas attiecas uz paredzētajām darbībām Latvijas Republikas teritoriālā jūrā vai Latvijas Republikas ekskluzīvā ekonomiskā zonā.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Valsts nodevas likme, salīdzinot ar maksu par Valsts vides dienesta sniegto pakalpojumu, būtiski nemainās. Visām privātpersonām būs pieejama informācija par valsts nodevas likmi gan normatīvo aktu informācijas sistēmās, gan Valsts vides dienestā.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” terminu „paredzētā darbība” un „ierosinātājs” saskaņošana ar citiem vides aizsardzības normatīvajiem aktiem, kā arī šā likuma I un II pielikumā ietverto paredzēto darbību skaidrojumu pilnveidošana veicinās izpratni par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu. Valsts nodevas ieviešana par sākotnējā izvērtējumu sekmēs likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasību izpildi, un attiecīgi nodrošinās vides aizsardzības principa „piesārņotājs maksā” ieviešanu, kas nosaka, ka visus izdevumus par videi kaitīgas darbības novērtēšanu sedz darbības veicējs vai ierosinātājs.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007.

2008.

2009.

2010.

1. Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos –

Paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšana

- ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

- ieņēmumi no valsts nodevas maksājumiem

114,0

127,5

155,1

167,0

187 ,2

2. Izmaiņas valsts budžeta izdevumos –

Paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšana

114,0

127,5

155,1

167,0

187,2

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumiem Nr.117 ”Noteikumi par Valsts vides dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi” maksa par sākotnējo izvērtējumu ir 150,0 Ls (ar pievienotās vērtības nodokli šis pakalpojums netiek aplikts). Arī valsts nodevu plānots noteikt 150,0 Ls apmērā. Sakarā ar inflācijas procentu valsts nodevas likme periodiski ir jāpārskata. Ņemot vērā darba algu paaugstināšanas tendences un inflācijas procentu, no 2009.gada valsts nodeva plānota 165,0 Ls apmērā.

Valsts nodevu 150,0 Ls apmērā veido (tā kā katra sākotnējā izvērtējuma izmaksas var atšķirties atkarībā no teritorijas atrašanās vietas un iepriekšējās izpētes līmeņa, doti vidējie izcenojumi):

1) pieaicināto ekspertu (2) atalgojums – 80,0 Ls (5,0 Ls x 8 st. x 2) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksa – 19,3 Ls

2) Valsts vides dienesta eksperta (1) atalgojums – 13,5 Ls (2,25 Ls x 6 st.) un sociālās apdrošināšanas iemaksa – 3,25 Ls

3) pamatlīdzekļu nolietojums 3,0 Ls

4) materiālu izmaksas un netiešās izmaksas – 30,95 Ls

6. Cita informācija

Ņemot vērā, ka likumā „Par valsts budžetu 2007.gadam” pašreiz ir paredzēti ieņēmumi no maksas pakalpojumiem par paredzētās darbības uz vidi sākotnējo izvērtējumu, aizvietojot maksu par šo pakalpojumu ar valsts nodevu, jautājumu par dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem piešķiršanu, lai nodrošinātu minētās Valsts vides dienesta funkcijas izpildi, ir jāizskata grozījumu valsts budžetā 2007.gadam sagatavošanas procesā. Piešķiramas dotācijas apmērs būs atkarīgs no šīs valsts nodevas ieviešanas termiņa

2007.gadā Valsts vides dienesta ieņēmumi par sākotnējā izvērtējuma veikšanu ir plānoti 114 000 Ls. Sakarā ar komercdarbības un būvniecības paplašināšanos prognozējams, ka nākamo piecu gadu laikā katru gadu veikto sākotnējo izvērtējumu skaits pieaugs aptuveni par 90 gadā.

Gads	Plānotais sākotnējo izvērtējumu skaits	Plānotā valsts nodevas likme	Plānotie ieņēmumi (Ls)
2007.	760	150 – plānotā maksas pakalpojuma cena	114000
2008.	850	150	127500
2009.	940	165	155100
2010.	1030	165	169950

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāizdod šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma veikšanu;

2) Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumos Nr.117 „Noteikumi par Valsts vides dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Precizēta Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvas 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK 3. panta 2. punkta prasību pārņemšana likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Normatīvā akta projekts šo jomu neska r.
4. Atbilstības izvērtējums
1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK. Publicēts 2003. gada 25. jūnija Eiropas Savienības oficiālajā žurnālā (OV L 156, 25.6.2003., 17./25. lpp.)
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
2. pants	Direktīvas 2003/35/EK 3. panta 2. punkts		Atbilst	Pilnīgu atbilstību Direktīvas 2003/35/EK 3. panta 2. punkta prasību ieviešanai nodrošinās pieņemot likumprojektu “Grozījumi likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.
5. Cita informācija			Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta, izskaidrojot tā būtību Vides ministrijas pārraudzībā esošajām valsts institūcijām (Vides pārraudzības valsts birojam un Valsts vides dienestam). Jaunas valsts vai pašvaldību iestāžu funkcijas netiek radītas. Normatīvā akta izpildi attiecībā uz prasībām par valsts nodevu sākotnējā izvērtējuma veikšanai nodrošinās Valsts vides dienests.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts tiks ievietots Vides ministrijas mājas lapā Internetā sabiedrības informēšanai un komentāru sniegšanai. Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS). Valsts nodevas apmērs tiks ievietots Valsts vides dienesta un tā reģionālo struktūrvienību Interneta mājas lapā – www.vvd.gov.lv, kā arī būs uzzināms reģionālajās struktūrvienībās pirms sākotnējā izvērtējuma pieprasīšanas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav

Vides ministrs R.Vējonis

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktora p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Puķītis

U. Lapiņš

V. Puriņš

R. Vesere

21.02.2007 13:54

1 936

S. Ruža

7026526, Sandra.Ruza@vidm.gov.lv