Rīgā, 2007.gada 3.aprīlī

Nr.9/3 -

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu 2007.gada 4.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt jautājumu par Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” nodošanu komisijām.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu, Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Pielikumā: likumprojekts uz 3.lpp. un anotācija uz 1.lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Iesniedz Juridiskā komisija

Likumprojekts

Valsts prezidenta ievēlēšanas likums

1.pants. Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības, ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 2.pantā minētajiem ierobežojumiem.

2.pants. Valsts prezidenta amatā nevar ievēlēt personu, kura:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) ir sodīta ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.

3.pants. Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju.

4.pants. Kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā piecdesmit dienas un ne vēlāk kā četrdesmit piecas dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.

5.pants. Deputātu iesniegumam par Valsts prezidenta amata kandidatūru pievienojami šādi dokumenti:

1) kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 1.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 2.pantā minētie ierobežojumi;

2) kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, ja vēlas, — arī tautība, ģimenes stāvoklis,

b) personas kods,

c) dzīvesvieta (pilsēta vai rajons un apdzīvota vieta),

d) darbavietas un amati (arī amati sabiedriskajās organizācijās, biedrībās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās) vai — ja darbavietas nav — nodarbošanās, statuss,

e) kādas izglītības iestādes beidzis un kurā gadā, kāda izglītības pakāpe iegūta un kādā specialitātē,

f) pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi,

g) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

h) kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi — to veids, izlaides un reģistrācijas gads), nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām, kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu, kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu), kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas — vērtspapīru emitenta — nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu].

6.pants. Valsts prezidenta kārtējām vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā četrdesmit dienas un ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.

7. pants. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vai kandidatūras atbilst likuma noteikumiem. Par kandidatūru noraidīšanu lemj Saeima.

8. pants. Kandidātus vēlēšanu zīmē ieraksta to pieteikšanas secībā. Valsts prezidentu ievēl aizklāti balsojot, ar vēlēšanu zīmēm Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Deputāti vēlēšanu aploksni pašrocīgi iemet vēlēšanu kastē, kas atrodas Saeimas sēžu zālē.

9. pants. Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

10. pants. (1) Valsts prezidenta jaunām vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

(2) Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, vēlēšanas atkārto pēc analoģijas piemērojot šajā pantā noteikto kandidātu pieteikšanas un vēlēšanu rīkošanas kārtību.

11. pants. Saeimas Prezidijs nosaka dienu, kad ievēlētais Valsts prezidents dod svinīgo solījumu.

12. pants. (1) Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas notiek, ja esošais Valsts prezidents:

1) atsakās no amata,

2) nomirst,

3) ir atlaists.

(2) Ja tiek rīkotas Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kandidatūru iesniegšanas termiņu un Valsts prezidenta vēlēšanu dienu nosaka Saeimas Prezidijs.

13. pants. (1) Ja Saeimas pilnvaru termiņa izbeigšanās dēļ nav iespējams ievērot šajā likumā noteiktos kandidātu pieteikšanas un Valsts prezidenta vēlēšanu termiņus, Valsts prezidentu ievēl jaunievēlētā Saeima.

(2) Šajā gadījumā kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas pilnvaru pirmās dienas. Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā divdesmit dienas un ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas pilnvaru pirmās dienas.

14. pants. Ja ievēlētais Valsts prezidents atsakās dot svinīgo solījumu Saeimas Prezidija noteiktajā dienā, tiek rīkojamas jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta

“Valsts prezidenta ievēlēšanas likums”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?	Valsts prezidenta ievēlēšanas likums vajadzīgs, lai Latvijas Valsts prezidents varētu tikt ievēlēts savlaicīgi un atbilstoši iepriekš paredzamai un ar likumu apstiprinātai vēlēšanu kārtībai. Šāds likums nepieciešams, lai noteiktu detalizētu Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību un ar to saistītos procedūras jautājumus.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu?	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?	Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz grozījumus 40.pantā, ar kuru tiek izslēgta norma par to, ka Valsts Prezidents dod svinīgu solījumu tuvākā Saeimas sēdē (likumprojekts iesniegts izskatīšanai Saeimā).
5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?	Likumprojekta apspriešanas gaitā piedalījās Saeimas Juridiskā biroja vadītājs un Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?	Likuma izpilde tiks nodrošināta pastāvošo institūciju kompetences ietvaros. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.