2007.gada 29. martā
Nr. _______________
Latvijas
Republikas
Saeimas
Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu iesniedzam likumprojektu Tiesu izpildītāju administrācijas likums.
Pielikumā:
1.Likumprojekts Tiesu izpildītāju administrācijas likums uz 17 lapām.
9. Saeimas deputāti:
1. ____________________________
2. ____________________________
3. ____________________________
4. ____________________________
5. ____________________________
Likumprojekts
Tiesu izpildītāju administrācijas likums
1.nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir noteikt profesionālas un politiski neitrālas Tiesu izpildītāju administrācijas (turpmāk administrācija) tiesisko statusu pārskatāmai un efektīvai tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildei.
2.pants. Likuma darbības joma
Šis likums nosaka administrācijas funkcijas, struktūru, amatpersonām un darbiniekiem izvirzāmās prasības, viņu tiesības, pienākumus, atbildību un sociālās garantijas.
3.pants. Administrācijas statuss
(1) Administrācija ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildē, kā arī veic citas likumā noteiktās darbības.
(2) Administrācijai ir norēķinu konts Valsts kasē, savs zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu administrācijas nosaukumu.
4.pants. Administrācijas darbības tiesiskais pamats
Administrācijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Civilprocesa likums, šis likums, administrācijas nolikums, kā arī citi likumi un normatīvie akti, starptautiskie līgumi, kurus jautājumos par tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika.
5.pants. Administrācijas funkcijas
Administrācija veic šādas funkcijas:
1) nodrošina tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi;
2) apkopo un analizē citu valstu pieredzi tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildē;
3) apkopo un analizē tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildes statistiku;
4) organizē administrācijas amatpersonu un darbinieku apmācību;
5) izvirza kandidātus izpildītāju amatam;
6) nodrošina izpildītāju darba organizatorisko vadību;
7) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu izpildītāju, administrācijas padomes un disciplinārlietu kolēģijas darbību;
8) īsteno starptautisko sadarbību tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildē.
6.pants. Administrācijas tiesības
Administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības:
1) saņemt finansējumu no valsts budžeta;
2) pieprasīt un bez maksas iegūt administrācijas funkciju īstenošanai nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī privātpersonām;
3) tiesības sniegt juridiskos maksas pakalpojumus;
4) ierosināt disciplinārlietas pret administrācijas amatpersonām un darbiniekiem.
7.pants. Administrācijas finanšu avoti
Administrācijas finansējama no valsts budžeta līdzekļiem un ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
2.nodaļa
Administrācijas struktūra, amatpersonas un darbinieki
8.pants. Administrācijas struktūra
(1) Administrācijas sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas pie katras rajona tiesas.
(2) Teritoriālām nodaļām nav juridiskās personas statusa.
(3) Administrācijas struktūru nosaka administrācijas nolikums.
9.pants. Administrācijas padome
(1) Administrācijas padome ir administrācijas konsultatīvā institūcija.
(2) Administrācijas padomes sastāvā ietilpst administrācijas vadītājs, vadītāja vietnieki un centrālā aparāta nodaļu vadītāji.
(3) Administrācijas padomei ir šādi uzdevumi:
1) Izskatīt administrācijas darbības prioritātes;
2) Izskatīt administrācijas budžeta projektu;
3) Izskatīt citus ar administrācijas funkciju izpildi saistītus jautājumus, ja to ir ierosinājis administrācijas vadītājs vai kāds no padomes locekļiem.
(4) Administrācijas padomes sēdes sasauc pēc administrācijas vadītāja vai vismaz divu padomes locekļu ierosinājuma. Padome ieteikumus pieņem ar visu padomes locekļu balsu vairākumu.
<
![endif]>
10.pants. Administrācijas vadītājs
(1) Administrācijas darbu vada administrācijas vadītājs. Administrācijas vadītāju apstiprina Ministru kabinets uz pieciem gadiem pēc tieslietu ministra ieteikuma.
(2) Uz administrācijas vadītāja amatu Tieslietu ministrija izsludina atklātu konkursu. Par administrācijas vadītāja amata pretendentu izvirzāma persona, kura atbilst šādām prasībām:
1) ir Latvijas pilsonis;
2) pārvalda valsts valodu un vismaz divas svešvalodas;
3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi vismaz trīs gadu darba pieredzi vadošā amatā;
4) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);
5) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda izciešanas;
6) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
7) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;
8) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
(3) Administrācijas vadītājs:
1) vada administrācijas darbu;
2) apstiprina administrācijas darbības plānu šajā likumā noteikto funkciju izpildei un ir atbildīgs par administrācijas funkciju izpildi;
3) ir administrācijas finanšu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu;
4) atbilstoši piešķirtajam finansējumam apstiprina administrācijas centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu amatpersonu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu) un atbilstoši normatīvajiem aktiem nosaka viņu atalgojumu;
5) nosaka administrācijas centrālā aparāta amatpersonu un darbinieku, kā arī teritoriālo nodaļu vadītāju uzdevumus, tiesības un pienākumus;
6) izskata sūdzības par administrācijas amatpersonu un darbinieku rīcību, izņemot sūdzības par izpildītāju veiktajām izpildu darbībām;
7) apbalvo administrācijas amatpersonas un darbiniekus;
8) sauc pie disciplināratbildības administrācijas amatpersonas un darbiniekus, izņemot izpildītājus;
9) apstiprina administrācijas darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus;
10) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv administrāciju, dod tiešus rīkojumus administrācijas centrālā aparāta amatpersonām un darbiniekiem, kā arī teritoriālo nodaļu vadītājiem;
11) ne retāk kā reizi sešos mēnešos iesniedz tieslietu ministram ziņojumu par administrācijas darbību;
12) iesniedz tieslietu ministram priekšlikumus par administrācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu.
(3) Administrācijas vadītāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda administrācijas vadītāja vietnieks.
11.pants. Administrācijas amatpersonas
(1) Administrācijas amatpersonas, kas nodrošina administrācijas funkciju izpildi un atbild par to ir administrācijas vadītājs, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu un teritoriālo nodaļu vadītāji, izpildītāji un izpildītāju aizvietotāji.
(2) Par administrācijas amatpersonu var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:
1) ir Latvijas pilsonis;
2) pārvalda valsts valodu un vismaz divas svešvalodas;
3) ieguvusi augstāko juridisko izglītību un uzkrājusi vismaz trīs gadu darba pieredzi juridiskā darbā;
4) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);
5) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda izciešanas;
6) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
(3) Izpildītājs un viņu aizvietotājs var būt persona, kura atbilst šādām papildus prasībām:
1) ir sasniegusi vismaz divdesmit piecu gadu vecumu;
2) darbojusies divus gadus par zvērinātu tiesu izpildītāju vai zvērināta tiesu izpildītāja palīgu vai vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kuros pildot varējusi iegūt izpildītāja darbībai nepieciešamās zināšanas;
3) nav atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja, izpildītāja vai viņa palīga amata, nav izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atcelta no zvērināta notāra vai viņa palīga amata;
4) nokārtojusi izpildītāja eksāmenu;
(4) Tiesu sistēmas amatu sarakstu, kurus pildot persona varēja iegūt tiesu izpildītāja darbībai nepieciešamās zināšanas apstiprina Ministru kabinets.
(5) Uz administrācijas amatpersonu attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi.
12.pants. Izpildītāja amata pretendenta pieteikšanās
(1) Uz vakantajām izpildītāja amata vietām administrācija izsludina laikrakstā Latvijas Vēstnesis konkursu.
(2) Persona, kura vēlas kļūt par izpildītāju iesniedz administrācijā tieslietu ministram adresētu iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 12. panta prasībām.
(3) Ja uz vakanto izpildītāja amata vietu pieteikusies persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar izpildītāja pienākumiem, šai personai ir tiesības nodot zvērestu un tā iekļaujama izpildītāju sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.
(4) To personu, kuras iesniegušas nepieciešamos dokumentus iecelšanai izpildītāja amatā, sarakstu administrācija izvieto savās telpās un nosūta rajonu tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darba vietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.
13. pants. Izpildītāja amata pretendenta eksaminācijas
kārtība
(1) Administrācija katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt izpildītāja amatu, rīko izpildītāja eksāmenu.
(2) Izpildītāja eksāmenu atļauj kārtot personām, kuras atbilst šā likuma 12. panta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu administrācijas kontā.
(3) Eksāmenu dienu administrācija izsludina laikrakstā Latvijas Vēstnesis vismaz mēnesi pirms eksāmena.
(4) Eksāmena vietu un laiku administrācija vismaz piecas darba dienas pirms eksāmena paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot izpildītāju eksāmenu.
(5) Izpildītāja amata pretendentus pārbauda tieslietu ministra īpaši izveidota eksaminācijas komisija, kurā ietilpst pārstāvji no Tieslietu ministrijas, administrācijas, tiesneši un augstskolu akadēmiskais personāls. Eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.
(6) Izpildītāja amata pretendenta eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, kā arī eksāmena maksu nosaka Ministru kabinets.
14.pants. Administrācijas amatpersonu iecelšana amatā
(1) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu amatpersonas ieceļ amatā administrācijas vadītājs.
. (2) Izpildītāju ieceļ amatā tieslietu ministrs mēneša laikā pēc eksāmenu rezultātu apstiprināšanas.
15.pants. Izpildītāja amata pretendenta zvērests
(1) Izpildītājs iekļaujams izpildītāja sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad administrācija ir apdrošinājusi izpildītāja civiltiesiskās atbildības risku (likuma ____. pants), un devis tieslietu ministram šādu zvērestu:
Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt izpildītāja pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.
(2) Zvēresta došanu izpildītājs apliecina ar savu parakstu zem zvēresta teksta.
16.pants. Administrācijas amatpersonas pārcelšana amatā
(1) Administrācijas amatpersonu pārceļ uz citu amata vietu pēc viņu lūguma vai piemērojot disciplinārsodu, ja ir atbrīvojusies amatpersonas amata vieta.
17.pants. Administrācijas amatpersonas atstādināšana no
amata
(1) Administrācijas amatpersonu atstādina no amata, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas, ja pret administrācijas amatpersonu, kā drošības līdzeklis, ir piemērots apcietinājums vai uzsākta kriminālvajāšana.
(2) Administrācijas amatpersonu ir tiesības atstādināt no amata, neapturot atalgojuma izmaksu, ja pret amatpersonu ir ierosināta disciplinārlieta un, amatpersonai turpinot pildīt amata pienākumus, varētu tikt apgrūtināta disciplinārlietas objektīva izmeklēšana.
(3) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu amatpersonu atstādina no amata Administrācijas vadītājs, bet izpildītāju atstādina no amata tieslietu ministrs.
(4) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā atstādināto administrācijas amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un amatpersonu uzskatāma par atbrīvotu no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā amatpersonai izmaksā atalgojumu par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita šajā likumā noteikta pamata.
18.pants. Administrācijas amatpersonas aizvietošana
(1) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu amatpersonas prombūtnes vai atstādināšanas laikā, administrācijas vadītājs promesošas amatpersonas pienākumus ar rīkojumu uzdod pildīt citai administrācijas amatpersonai.
(2) Izpildītāja prombūtnes laikā vai, ja izpildītāja amata vieta ir vakanta, vai, ja izpildītājs ir atstādināts no amata, tieslietu ministrs ieceļ izpildītāja aizvietotāju, kas veic amata pienākumus prombūtnē esošā izpildītāja vietā.
19.pants. Administrācijas amatpersonas atbrīvošana no
amata
(1) Administrācijas centrālā aparāta amatpersonu un teritoriālās nodaļas vadītāju atbrīvo no amata administrācijas vadītājs.
(2) Administrācijas teritoriālās nodaļas amatpersonu pēc attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītāja ieteikuma atbrīvo no amata administrācijas vadītājs.
(3) Izpildītāju atbrīvo no amata tieslietu ministrs.
(4) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālās nodaļas amatpersonu ir tiesības atbrīvot no amata šādos gadījumos:
1) pēc paša vēlēšanās;
2) sakarā ar pārbaudes laika neizturēšanu;
3) persona ievēlēta vai iecelta citā amatā;
4) sakarā ar administrācijas, teritoriālās nodaļas vai amata likvidāciju vai administrācijas amatpersonu skaita samazināšanu;
5) sakarā ar to, ka persona pārejošas darba nespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas;
6) sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos likumīgā spēkā;
7) piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu;
8) par neatbilstību ieņemamam amatam;
9) sakarā ar personas nāvi.
(5) Izpildītāju ir tiesības atbrīvot no amata šādos gadījumos:
1) pēc paša vēlēšanās;
2) kuram radušies šā likuma 12. pantā noteiktie šķēršļi amata pildīšanai;
3) persona ievēlēta vai iecelta citā amatā;
4) sakarā ar to, ka persona pārejošas darba nespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas;
5) piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu;
6) sakarā ar personas nāvi.
20.pants. Izpildītāju civiltiesiskās atbildības riska
apdrošināšana
(1) Ar izpildītāja darbību, izpildot tiesu nolēmumus un citu institūciju nolēmumus, saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.
(2) Apdrošinājuma ņēmējs ir administrācija, kas slēdz apdrošināšanas līgumus par visu izpildītāju civiltiesiskās atbildības riska apdrošināšanu.
(3) Izpildītāja civiltiesiskās atbildības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa vai viņa aizvietotāja darbību.
(4) Izpildītāja civiltiesiskās atbildības riska minimālo apdrošinājuma summu, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos noteikumus nosaka Ministru kabinets.
21.pants. Administrācijas darbinieki
(1) Administrācijas darbinieku darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ja šis likums nenosaka citādi.
(2) Par administrācijas darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:
1) ir Latvijas pilsonis;
2) pārvalda valsts valodu;
3) ieguvusi vismaz vidējo izglītību un uzkrājusi atbilstošu darba pieredzi;
22.pants. Administrācijas darbinieka pieņemšana darbā un
atbrīvošana no darba
(1) Administrācijas centrālā aparāta darbinieku pieņem darbā un atbrīvo no darba administrācijas vadītājs.
(2) Administrācijas teritoriālās nodaļas darbinieku pēc attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītāja ieteikuma pieņem darbā un atbrīvo no amata administrācijas vadītājs.
23.pants. Administrācijas amatpersonas un darbinieka
darbības un tās rezultātu darbības novērtēšana
(1) Administrācijas amatpersonas un darbinieka darbību un tās rezultātus ne retāk kā reizi divos gados novērtē administrācijas vadītāja izveidota vērtēšanas komisija.
(2) Administrācijas amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtēšanas, kā arī vērtēšanas komisijas izveidošanas kārtību nosaka administrācijas vadītājs.
(3) Administrācijas amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtējumu var izmantot par pamatu lēmumam par administrācijas amatpersonas un darbinieka atbrīvošanai no darba vai amata, pārcelšanai citā amatā, kā arī par pamatu atalgojuma noteikšanai.
3.nodaļa. Administrācijas amatpersonas un darbinieka
atbildība
24.pants. Administrācijas centrālā aparāta un
teritoriālās nodaļas amatpersonas un darbinieka atbildība
(1) Par amata ļaunprātīgu izmantošanu, amata pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas vai informācijas dienesta vajadzībām izpaušanu, darba līguma un darba kārtības neievērošanu, noteikto amata vai darba pienākumu nepildīšanu vai šo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kā arī par rīcību, kas nav savienojama ar amatpersonas vai darbinieka statusu un citu normatīvo aktu neievērošanu amata vai darba pienākumu izpildē administrācijas centrālā aparāta un teritoriālās nodaļas amatpersonu un darbinieku sauc pie disciplināratbildības.
(2) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālās nodaļas amatpersonai un darbiniekam par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus:
1) piezīmi;
2) rājienu;
3) mēneša algas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēneša algas;
4) pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem;
5) atbrīvošanu no amata vai darba.
(3) Administrācijas vadītājs ne vēlāk kā mēnesi no disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas ierosina disciplinārlietu. Disciplinārlieta nav ierosināma, bet ierosinātā disciplinārlieta izbeidzama, ja no disciplinārpārkāpuma izdarīšanas dienas pagājis viens gads.
(4) Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtību nosaka administrācijas vadītājs.
(5) Administrācijas vadītājs disciplinārsodu uzliek desmit dienu laikā pēc disciplinārlietas izmeklēšanas pabeigšanas dienas.
(6) Administrācijas centrālā aparāta un teritoriālās nodaļas amatpersonas un darbinieka saukšana pie disciplināratbildības neatbrīvo no iespējamās civiltiesiskās, administratīvās un kriminālatbildības.
25.pants. Izpildītāja atbildība
(1) Izpildītāju var saukt pie disciplināratbildības par:
1) tīšu likuma pārkāpumu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildē;
2) amata pienākumu nepildīšanu vai amata pienākumu izpildē pieļautu rupju nolaidību;
3) rīcību, kas nav savienojama ar izpildītāja statusu;
4) administratīvu pārkāpumu;
5) likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.
(2) Izpildītāja veikto izpildu darbību atcelšana ar tiesas nolēmumu pati par sevi nav iemesls izpildītāja saukšanai pie disciplināratbildības, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību amata pienākumu izpildē.
(3) Izpildītājam par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus:
1) piezīmi;
2) rājienu;
3) amatalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas;
4) atbrīvošanu no amata.
(4) Izpildītāja saukšana pie disciplināratbildības neatbrīvo no iespējamās civiltiesiskās, administratīvās un kriminālatbildības.
26.pants. Disciplinārlietu kolēģija
(1) Lietas par izpildītāja disciplinārpārkāpumiem izskata izpildītāju disciplinārlietu kolēģija.
(2) Disciplinārlietu kolēģijas sastāvā ir Tieslietu ministrijas pārstāvis, Administrācijas vadītājs, divi rajona tiesu priekšsēdētāji un zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks.
(3) Disciplinārlietu kolēģijas locekļus, izņemot Administrācijas vadītāju, uz četriem gadiem ievēl tiesnešu konference, aizklāti balsojot.
(4) Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.
(5) Disciplinārlietu kolēģijas darbību nodrošina Tieslietu ministrija.
(6) Izpildītāju disciplinārlietu ierosināšanas, izskatīšanas un lēmumu disciplinārlietās pieņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.
4.nodaļa. Izpildītāja darbības iecirknis izpildītāja
darbības
27.pants. Izpildītāja darbības iecirknis
(1) Izpildītāja darbības iecirknis ir administrācijas attiecīgās teritoriālās nodaļas darbības iecirknis.
(2) Administrācijas teritoriālās nodaļas darbības iecirkņa teritoriju apstiprina tieslietu ministrs.
(3) Ar administrācijas vadītāja rakstveida atļauju izpildītājs veic izpildu darbības administrācijas jebkuras teritoriālās nodaļas darbības iecirknī, ja parādnieka dzīvesvieta, darba vieta vai mantas atrašanās vieta ir dažādos administrācijas teritoriālās darbības iecirkņos.
(4) Izpildītājs par amata darbībām, ko viņš veicis ārpus sava darbības iecirkņa, paziņo ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā administrācijas attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītājam.
28.pants. Izpildītāja starptautiskā sadarbība
(1) Ja veicot izpildu darbības, izpildītājs konstatē, ka parādnieka dzīvesvieta, darba vieta vai mantas atrašanās vieta ir citas valsts teritorijā, izpildītājs veic visas iespējamās izpildu darbības tiesas vai citu institūciju nolēmumu izpildes nodrošināšanai Latvijas Republikas teritorijā.
(2) Pēc visu šā panta pirmajā daļā noteikto darbību veikšanas izpildītājs trīs darba dienu laikā paziņo Tieslietu ministrijai par nepieciešamību lūgt citai valstij starptautisko tiesisko palīdzību attiecīgā nolēmuma izpildei. Paziņojumā izpildītājs norāda izpildu lietas statusu, izpildu lietā veiktās darbības, no parādnieka piedzīto parāda summu un ziņas par parādnieka dzīvesvietu, darba vietu vai mantas atrašanās vietu, pievienojot izpilddokumenta norakstu un dokumentu, kas apliecina paziņojumā norādītos faktus, norakstus.
(3) Tieslietu ministrija pēc izpildītāja paziņojuma saņemšanas veic nepieciešamās darbības starptautisko tiesiskās palīdzības nodrošināšanai Eiropas Savienības normatīvajos aktos vai Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos par valstu savstarpējo tiesisko sadarbību noteiktajā kārtībā.
29.pants. Izpildītāja darbības
Izpildītājs ar šo likumu ir pilnvarots veikt šādas darbības:
1) amata darbības tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildei;
2) juridiskos maksas pakalpojumus;
30.pants. Izpildītāja amata darbības
(1) Izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības šādu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildei :
1) par piedziņu;
2) par prasības nodrošinājumu;
3) par telpu atbrīvošanu (izlikšanu);
4) par ievešanu valdījumā;
5) par noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentā noteiktu darbību veikšanu;
6) par saistību piespiedu izpildi;
7) par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;
8) par mantas konfiskāciju;
9) citi tiesas dotie uzdevumi, kas saistīti ar tiesas nolēmumu izpildi.
(2) Izpildītājs nav tiesīgs atteikties pieņemt izpildei izpildu dokumentu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem piekrīt viņa iecirknim.
(3) Izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma ir tiesīgs veikt šādas amata darbības:
1) piegādāt tiesas pavēstes un citus dokumentus;
2) fiksēt faktus;
3) veikt mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;
4) rīkot publiskās izsoles.
(4) Ja izpildītājs, veikdams amata darbību, konstatē rīcību, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, viņš nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram..
31.pants. Izpildītāja juridiskie maksas pakalpojumi
(1) Izpildītājam kā administrācijas amatpersonai ir tiesības pēc vienošanās ar ieinteresēto personu sniegt šādus juridiskos maksas pakalpojumus:
1) sastādīt izlīgumu un citu juridisku dokumentu projektus;
2) sniegt juridiskas konsultācijas;
3) pieprasīt no valsts, pašvaldību institūcijām vai privātpersonām dokumentus, ja tie nav saistīti ar izpildītāja amata darbību veikšanu.
(2) Juridisko maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets.
32.pants. Valsts nodeva
Par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei, kā arī par katru amata darbību, ko veic izpildītājs, maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.
5.nodaļa. Depozīta summu uzskaites un izmaksu kārtība
33.pants. Izpildītāja depozīta konts
(1) Administrācija kredītiestādē atver uz sava vārda, noslēdzot konta apkalpošanas līgumu, katram izpildītājam atsevišķu depozīta kontu, kurā glabā no parādniekiem piedzītos naudas līdzekļus un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām (depozīta summas).
(2) Ja izpildītāju atceļ vai atstādina no amata, kā arī izpildītāja nāves vai ilgstošas slimības gadījumā, depozīta konts kredītiestādē un citas depozīta summas saskaņā ar tieslietu ministra rīkojumu pāriet rīkojumā norādītajam izpildītāja aizvietotājam.
34.pants Izpildītāja depozīta summu uzskaites grāmata
(1) Izpildītājs katram gadam kārto atsevišķu depozīta summu uzskaites grāmatu.
(2) Ierakstus depozītu summu uzskaites grāmatā dala mēnešos. Katra mēneša beigās aprēķina un ar kredītiestādes depozīta konta izrakstu salīdzina atlikuma summu mēneša sākumā un mēneša beigās izpildītāja depozīta kontā. Atsevišķi izpildītājs norāda mēneša laikā ienākušo un izmaksāto summu, kā arī izdevumus par kredītiestādes pakalpojumiem.
(3) Depozīta summas, kas nākamā gada 1. janvārī paliek atlikumā, izraksta nākamā gada depozīta summu uzskaites grāmatas sākumā kā atlikumu. Katru iemaksāto summu norāda atsevišķi.
(4) Depozīta summu uzskaites grāmatas lapas sanumurē, caurauklo un caurauklojuma vietā nostiprina ar rajona tiesas ģerboņa zīmogu, ko paraksta rajona tiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis un viņa sekretārs izdara atzīmi par cauraukloto lapu skaitu.
35.pants. Izpildītāju depozīta summu uzskaites grāmatas
aizpildīšanas kārtība
(1) Ierakstus depozīta summu uzskaites grāmatā veic izpildītājs vai viņa aizvietotājs.
(2) Depozītu summu uzskaites grāmatā norāda:
1) ieraksta kārtas numuru;
2) datumu, kad naudas summa ieskaitīta izpildītāja depozīta kontā;
3) izpildu lietas numuru (ja vienlaikus iemaksāta summa par vairākām izpildu lietām, norāda visu izpildu lietu numurus);
4) maksājuma dokumenta nosaukumu un numuru;
5) ziņas par parādnieku (fiziskajai personai vārdu, uzvārdu, juridiskai personai nosaukumu), bet, ja iemaksu veikusi cita persona, tās vārdu, uzvārdu vai nosaukumu;
6) izdara atzīmi, ja depozīta summa iemaksāta par pārdoto mantu;
7) ziņas par piedzinēju (fiziskajai personai vārdu, uzvārdu, juridiskai personai nosaukumu), bet, ja depozīta summas saņēmējs ir cita persona, tās vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, un ziņas par pilnvarojumu;
8) iemaksāto depozīta summu;
9) depozīta summas izmaksas dokumenta nosaukumu, numuru un izmaksas datumu;
10) izmaksāto depozīta summu (ja depozīta summas saņēmēji ir vairāki, summu attiecīgi sadala, izdarot ierakstus, norādot saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu;
(3) Depozīta summu uzskaites grāmatā aizliegts izdarīt aizkrāsojumus un neatrunātus labojumus, un visi ieraksti depozīta summu uzskaites grāmatā atbilst kredītiestādes depozīta konta izrakstam par iemaksu kontā vai izmaksu no tā.
36.pants. Izpildītāju depozīta summu izmaksas kārtība
(1) Depozīta summu piedzinējam izmaksā ar pārskaitījumu uz piedzinēja norādīto kontu kredītiestādē.
(2) Depozīta summas maksājuma dokumenta noraksts pievienojams izpildu lietai.
6.nodaļa. Izpildītāja darba organizācija un lietvedība
37.pants. Izpildītāja darba organizācijas vispārīgie
principi
(1) Izpildītāja tiešā uzraudzība piekrīt tai rajona tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņa darbības iecirknis.
(2) Uzraudzību par izpildītāja amata darbībām rajona tiesa īsteno civilprocesuālā kārtībā.
38.pants. Apmeklētāju pieņemšana
(1) Izpildītāja pienākums ir nodrošināt apmeklētāju pieņemšanu jautājumos par tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un izpildu dokumentu pieņemšanu vismaz astoņas stundas nedēļā.
(2) Konkrētu pieņemšanas laiku nosaka izpildītājs.
39.pants. Izpildītāja amata rekvizīti
(1) Izpildītāja amata rekvizīti ir izpildītāja apliecība, paraksts un zīmogs.
(2) Izpildītāja apliecību izsniedz Administrācija uz amata pienākumu izpildes laiku.
(3) Izpildītājs sava paraksta paraugu un zīmoga nospiedumu nosūta tās rajona tiesas, kuras darbības teritorijā atrodas viņa darbības iecirknis, priekšsēdētājam.
(4) Izpildītāja paraksta paraugu un zīmoga nospiedumu apliecina administrācijas vadītājs.
40.pants. Izpildītāja palīgs
(1) Izpildītājam var būt viens palīgs.
(2) Par izpildītāja palīgu var būt persona, kura:
1) sasniegusi divdesmit viena gada vecumu;
2) atbilst šā likuma 22. panta otrajā daļā minētajām prasībām;
3) sekmīgi apgūst vai ir apguvusi tiesību zinātnes valsts akreditētā programmā augstskolā.
(3) Izpildītāja palīgu, pamatojoties uz izpildītāja priekšlikumu un administrācijas teritoriālās nodaļas vadītāja pozitīvu atsauksmi, pieņem darbā administrācijas vadītājs.
(4) Izpildītāja palīgs darbojas izpildītāja vadībā un uzraudzībā.
(5) Izpildītāja palīgam ir tiesības izpildītāja uzdevumā:
1) kārtot lietvedību;
2) izsniegt dokumentus;
3) izlikt sludinājumus;
4) izstrādāt dokumentu projektus;
5) sniegt juridiskas konsultācijas.
41.pants. Izpildītāja dokumentu sastādīšanas kārtība
(1) Izpildītājs dokumentus sastāda valsts valodā, norādot naudas summas latos, bet mērus un svarus atbilstoši metriskajai sistēmai.
(2) Visos dokumentos norāda šādus rekvizītus:
1) dokumenta sastādīšanas datumu, mēnesi un gadu, bet, ja nepieciešams, - arī detalizētāku laika apzīmējumu stundās un minūtēs;
2) izpildītāja amata nosaukumu, darbības iecirkni, vārdu un uzvārdu;
3) dokumenta sastādīšanas vietu, bet, ja nepieciešams, - arī precīzu adresi;
4) dokumenta reģistrācijas numuru;
5) izpildītāja parakstu;
6) ģerboņzīmogu.
(3) Uz vairākām lapām rakstīto dokumentu lappuses numurē un katru lappusi apliecina ar izpildītāja parakstu. Ja dokumenta sastādīšanā piedalās puses, liecinieki vai amatpersonas, arī tās paraksta dokumentu.
(4) Ja dokumentos minētas fiziskās personas, norāda to vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un personas kodu. Ja personas kodu vai dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, izpildītājs par to izdara atzīmi dokumentā.
(5) Sastādot dokumentus attiecībā uz juridiskajām personām, izpildītājs pārbauda to tiesībspēju, rīcībspēju un pārstāvju pilnvarojumu.
(6) Labojumus, svītrojumus un piezīmes atzīmē dokumenta beigās pirms parakstiem.
42.pants. Izpildu dokumentu reģistrācijas kārtība
(1) Visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus izpildītājs vai izpildītāja uzdevumā viņa palīgs reģistrē izpildu lietu uzskaites grāmatā.
(2) Atbilstoši izdarītajam ierakstam katram izpildu dokumentam reģistrē izpildu lietu ar atbilstošu numuru, norādot izpildu lietas numuru augošā secībā kalendārā gada laikā un izpildu lietas reģistrācijas gadu.
(3) Par piešķirto izpildu lietas kārtas numuru izpildu dokumentā izdara atzīmi.
(4) Izpildītājs izpildei pieņem vienīgi izpildu dokumenta oriģinālu. Ja izpildei iesniedz tiesas vai citas institūcijas nolēmuma norakstu, tam jābūt apliecinātam ar tiesneša vai tās institūcijas amatpersonas parakstu un institūcijas zīmogu, kura izsniegusi izpildu dokumentu.
(5) Izpildu dokumenti vai to apliecināti noraksti nosūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā.
43.pants. Dokumentu glabāšanas kārtība
(1) Izpildītāja rīcībā esošos dokumentus viņš glabā saskaņā ar likumu Par arhīviem un lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Izpildu lietā uzglabājami visi dokumenti par izpildītāja veiktajām darbībām.
(3) Izpildītu izpildu dokumentu glabā izpildu lietā, par izpildi paziņojot tiesai vai citai institūcijai, kura izsniegusi izpildu dokumentu.
(4) Izpildītāja lietu nomenklatūru un to glabāšanas termiņus apstiprina administrācijas vadītājs.
7.nodaļa. Administrācijas amatpersonas un darbinieka
tiesiskā aizsardzība un sociālās garantijas
44.pants. Administrācijas amatpersonas tiesiskā
aizsardzība
(1) Administrācijas amatpersonas likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām.
(2) Administrācijas amatpersonai tās pilnvaru apliecināšanai izdod amata apliecību.
(3) Amatpersonas goda aizskaršana, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī cita rīcība, kas tai traucē pildīt amata pienākumus, ir sodāma saskaņā ar likumu.
45.pants. Ierobežojumi administrācijas amatpersonai
Papildus šā likuma 12. panta piektajā daļā minētajiem ierobežojumiem uz administrācijas amatpersonu attiecas šādi ierobežojumi:
1) aizliegts piedalīties politisko organizāciju (partiju) un to apvienību darbībā;
2) aizliegts organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos.
46.pants. Administrācijas amatpersonas un darbinieka
atalgojums
Administrācijas amatpersonas un darbinieka atalgojumu nosaka Ministru kabinets.
47.pants. Administrācijas amatpersonas un darbinieka
sociālās garantijas
(1) Administrācijas amatpersonai un darbiniekam ir darba tiesiskās attiecības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās sociālās garantijas, ja šis likums nenosaka citādi.
(2) Administrācijas amatpersonas dzīvību un veselību apdrošina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3) Zaudējumi, kuri nodarīti administrācijas amatpersonas vai darbinieka mantai sakarā ar administrācijas amatpersonas vai darbinieka amata vai darba pienākumu izpildi, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta.
(4) Kārtību, kādā administrācijas amatpersona un darbinieks iesniedz administrācijas vadītājam, iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai, un kārtību, kādā pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu, un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību, nosaka Ministru kabinets.
48.pants. Pabalsts administrācijas amatpersonas un
darbinieka ievainojuma vai nāves gadījumā
(1) Ja administrācijas amatpersona vai darbinieks, pildot amata vai darba pienākumus, ir guvis ievainojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata vai darba pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot amata vai darba pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.
(2) Administrācijas amatpersonas vai darbinieka nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja administrācijas amatpersona vai darbinieks gājis bojā, pildot amata vai darba pienākumus, viņu apbedī par valsts līdzekļiem un viņa ģimene papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām saņem vienreizēju pabalstu desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā.
49.pants. Pabalsts administrācijas amatpersonas un
darbinieka ģimenes locekļa nāves gadījumā
(1) Administrācijas amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.
(2) Par ģimenes locekli šā likuma izpratnē uzskatāmi laulātais, bērni, vecāki un vecvecāki.
50.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā
Administrācijas amatpersona un darbinieks bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir administrācijas amatpersonas vai darbinieki, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.
51.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata vai
atlaišanu no darba
Administrācijas amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja administrācija ar viņu izbeidz dienesta vai darba attiecības sakarā ar administrācijas vai amata likvidāciju, vai darbinieku skaita samazināšanu.
52.pants. Piemaksa par papildus pienākumu pildīšanu
Administrācijas amatpersona un darbinieks saņem piemaksu pie mēnešalgas par prombūtnē esošas administrācijas amatpersonas vai darbinieka amata vai darba pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata vai darba pienākumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā.
53.pants. Piemaksa par amata vai darba pienākumu
pildīšanu paaugstinātas intensitātes apstākļos
< span style='mso-tab-count:1'> Administrācijas amatpersona un darbinieks saņem piemaksu pie mēnešalgas par amata vai darba pienākumu pildīšanu paaugstinātas intensitātes apstākļos Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.
54.pants. Kvalifikācijas celšana un mācību izdevumu
segšana
(1) Administrācijas vadītājs nodrošina administrācijas amatpersonām un darbiniekiem iespēju celt kvalifikāciju ne mazāk kā 60 dienas triju gadu laikā, saglabājot viņiem mēnešalgu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.
(2) Administrācijas amatpersonas un darbinieka kvalifikācijas celšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Administrācijas amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata vai darba pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē nolūkā iegūt amata vai darba pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, administrācija sedz pusi no mācību gada maksas.
(5) Administrācijas amatpersona vai darbinieks, kuru atbrīvo no amata vai atlaiž no darba pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nostrādājis administrācijā mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi administrācija.
55.pants. Ikgadējais atvaļinājums
(1) Administrācijas amatpersonai un darbiniekam saskaņā ar administrācijas vadītāja apstiprinātu atvaļinājuma grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu.
(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums administrācijas amatpersonai ir piecas kalendāra nedēļas, bet administrācijas darbiniekam četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir administrācijas amatpersonai un darbiniekam, kurš atrodas dienesta vai darba attiecībās ar administrāciju vismaz sešus mēnešus.
(3) Administrācijas amatpersona un darbinieks, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.
(4) Administrācijas amatpersonai un darbiniekam piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.
56.pants. Mācību atvaļinājums
(1) Administrācijas amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata vai darba pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē nolūkā iegūt amata vai darba pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēnešalgu.
(2) Ja administrācijas amatpersonai un darbiniekam ir nepieciešams un dienesta vai darba apstākļi to pieļauj, viņam var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām semestru pārbaudījumu kārtošanai.
57.pants. Atvaļinājums bez atalgojuma saglabāšanas
Ja administrācijas amatpersonai un darbiniekam ir nepieciešams un dienesta vai darba apstākļi to pieļauj, viņam piešķir atvaļinājumu bez atalgojuma saglabāšanas.
Pārejas noteikumi
1. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai veiktās izpildu darbības un šajā sakarā sastādītie dokumenti ir spēkā, ja tie atbilst likumam, kas bija spēkā šo izpildu darbību veikšanas un dokumentu sastādīšanas brīdī.
2. Līdz administrācijas izveidošanai un darbības uzsākšanai tai likumā noteiktās funkcijas veic Tieslietu ministrija
3. Tieslietu ministrijai organizēt zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā esošo izpildu lietu un zvērinātu tiesu izpildītāju depozīta kontā esošo naudas līdzekļu pieņemšanu un uzglabāšanu.
4. Ministru kabinets līdz 2007. gada 1. jūlijs izdod šā likuma 12. panta ceturtajā daļā, 14. panta sestajā daļā, 21. panta ceturtajā daļā, 27. panta sestajā daļā, 32. panta otrajā daļā, 33., 47. pantā, 48. otrajā daļā un ceturtajā daļā, 49. panta pirmajā daļā, 53., 54., pantā, 55. panta otrajā un piektajā daļā, 56. panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.
5. Tieslietu ministram līdz 2007. gada 1. jūlijs:
5.1. apstiprināt administrācijas teritoriālās nodaļas darbības iecirkņa teritoriju, kā arī izsludināt to laikrakstā Latvijas Vēstnesis;
5.2. izveidot eksaminācijas komisiju izpildītāja amata pretendentu pārbaudei;
6. Tieslietu ministram līdz 2007. gada 1. jūlijs izsludināt izpildītāja eksāmena dienu.
7. Likums stājas spēkā 2007. gada 1. jūlijs.