Rīgā, 2007.gada 26.aprīlī

Nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.301/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Juridiskā komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Juridiskā komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (Nr.301/Lp9)

1. Spēkā esošā likuma redakcija	2. Otrā lasījuma redakcija	3. Nr.	4. Priekšlikumi (7)	5. Komisijas atzinums	6. Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:				Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:
Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:		1.	Deputāts J.Šmits Izteikt likuma preambulu sekojošā redakcijā: Pateicoties visuvarenajam Dievam ir nodibinājusies Latvijas valsts un Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:	Nav balsojams (neatbilst LR Satversmes 76.panta nosacījumiem)
18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” (2002.gada 30.aprīļa likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.11.2002.)		2.	Deputāti I.Feldmane, J.Šmits Izteikt likuma 18. pantu sekojošā redakcijā: „18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus. Dievs, svētī Latviju!””	Nav balsojams (neatbilst LR Satversmes 76.panta nosacījumiem)
40. Tuvākā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod šādu svinīgu solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."	1. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā: “40. Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.””	3.	Deputāti I.Feldmane, J.Šmits Izteikt likuma 40. pantu sekojošā redakcijā: “40. Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas. Dievs, svētī Latviju!””	Neatbalstīts	1. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā: “40. Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.””

81. Laikā starp Saeimas sesijām ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai. (1997.gada 4.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 31.12.97.)	2. Izslēgt likuma 81.pantu.	4. 5.	Deputāts I.Emsis Izteikt 81.pantu šādā redakcijā : “Ja Saeimai nav iespējams sanākt kara, izņēmuma stāvokļa vai valsts mēroga katastrofas dēļ, tad Ministru kabinetam ir tiesības izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumus, tiesu iekārtas un tiesu procesu likumus, budžetu un budžeta tiesības. Šādi noteikumi zaudē spēku, ja tie vēlākais trešajā dienā pēc Saeimas sanākšanas nav iesniegti Saeimai.” Deputāti J.Dobelis, I.Kalniņš Izteikt 81.pantu šādā redakcijā : “81.Kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi, vēlākais, trešajā dienā pēc Saeimas sanākšanas iesniedzami Saeimai, kura tos var apstiprināt vai noraidīt.”	Neatbalstīts Neatbalstīts	2. Izslēgt 81.pantu.
99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.		6.	Deputāti I.Feldmane, J.Šmits Izteikt likuma 99. pantu sekojošā redakcijā: „99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Latvijā nav valsts baznīcas.”	Nav balsojams (neatbilst LR Satversmes 76.panta nosacījumiem)

7.

Juridiskā komisija Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā : “Pārejas noteikums Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, kuri ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējošiem, bet ne ilgāk kā līdz 2007. gada 31. decembrim.”

Atbalstīts

Pārejas noteikums Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, kuri ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējošiem, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim.

Juridiskās komisijas konsultante

K.Vītola