2007

2007. gada ____. maijā

Nr._______________

 

Saeimas Prezidijam

 

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 9. maija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr. 298/Lp9) 2. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: minētā likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                              Likumprojekts 2. lasījumam       

 

Grozījumi Robežsardzes likumā (298/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

 

(2)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1., 21.nr.; 2002, 2., 16., 22.nr.; 2003, 2., 6., 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 2., 14., 21., 24.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1., 21.nr.; 2002, 2., 16., 22.nr.; 2003, 2., 6., 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 2., 14., 21., 24.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā tekstā vārdus "ārvalstnieks un bezvalstnieks" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "ārzemnieks" (attiecīgajā locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā tekstā vārdus “ārvalstnieks un bezvalstnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “ārzemnieks” (attiecīgā locījumā).

15.pants. Robežsargu tiesības(1) Robežsargiem visā pierobežā, kā arī robežkontroles punktos un robežpārejas punktos ir tiesības:1) pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties, pārbaudīt personu dokumentus, kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas;2) visām personām, kas šķērso valsts robežu, noteiktā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus un izdarīt tajos vajadzīgās atzīmes, kā arī veikt visu valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekļu apskati;3) likumā noteiktajā kārtībā un termiņos aizturēt:a) personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izmeklēšana ir Robežsardzes kompetencē, kā arī personas, kas izdarījušas administratīvo pārkāpumu, kura izskatīšana ir Robežsardzes kompetencē,b) personas, kuras mēģinājušas pārvietot vai pārvietojušas pāri valsts robežai ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā ievest vai no Latvijas Republikas izvest aizliegtos priekšmetus, kā arī mēģinājušas ievest vai izvest preces un citus priekšmetus, apejot muitas kontroli,c) meklēšanā esošas personas, transportlīdzekļus un šajos transportlīdzekļos esošās personas;31) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās personas;4) noteiktā kārtībā izņemt un nodot muitas iestādēm preces un citus priekšmetus, kas atrasti pie personām, kuras šķērso valsts robežu, apejot muitas kontroli;5) noteiktā kārtībā izņemt un nodot valsts policijas iestādēm ieročus, munīciju, sprāgstvielas, narkotiskās, psihotropās un radioaktīvās vielas, kas atrastas pie valsts robežu šķērsojošām personām, kurām nav attiecīgas atļaujas;6) ierobežot vai pilnīgi pārtraukt kustību pāri valsts robežai sakarā ar dabas un tehnogēnām katastrofām un sevišķi bīstamām infekcijas slimībām, ierobežot vai pilnīgi pārtraukt valsts robežas šķērsošanu atsevišķās valsts robežas šķērsošanas vietās tehnisku iemeslu dēļ;7) vajājot un aizturot robežpārkāpējus, kā arī atvairot bruņotu iebrukumu valsts teritorijā, izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus sakaru līdzekļus, kā arī ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus transportlīdzekļus, kompensējot tām radušos zaudējumus;8) veikt operatīvās darbības pasākumus, lai novērstu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;9) vajājot valsts robežas pārkāpējus vai valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu vai robežpārejas punktu režīma pārkāpējus, kā arī personas, kas valstī uzturas nelikumīgi, ieiet valsts un pašvaldību, fizisko vai juridisko personu īpašumā esošās telpās un ēkās;10) liegt ieceļot valstī personām, kuras nevar uzrādīt derīgus ceļošanas dokumentus;11) likumā noteiktajā kārtībā izraidīt no valsts personas, kas iebraukušas Latvijā vai šķērsojušas valsts robežu bez derīga ceļošanas dokumenta vai attiecīgo institūciju atļaujas vai neievērojot noteikto kārtību.(2) Gadījumos, kad tiek veikta valsts robežas pārkāpēju meklēšana, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām, ja nepieciešams, sadarbojoties ar policiju un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām.(3) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības atrasties uz Nacionālo bruņoto spēku tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem.(4) Gadījumos, kas saistīti ar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un profilaksi, kā arī operatīvās darbības pasākumu veikšanu, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām.(5) Izņēmuma gadījumā, ja persona nevar izpildīt valsts robežas šķērsošanas noteikumus, bet šīs personas identitāte ir noskaidrota, Robežsardzes priekšnieks ir tiesīgs atļaut minētajai personai šķērsot valsts robežu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

2. Papildināt 15.panta pirmo daļu ar 10.1 punktu šādā redakcijā:

 

"101) veicot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesuma pārbaudi:

 

a) uzaicināt uz Robežsardzes telpām fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvjus, lai saņemtu paskaidrojumus par ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķi, vietu, laiku un uzturēšanās nodrošinājumu,

 

b) pieprasīt no fiziskās vai juridiskās personas informāciju, dokumentus vai to kopijas, kas pamato ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesumu,

 

c) apmeklēt un apsekot valsts un pašvaldību iestāžu, reliģisko un sabiedrisko organizāciju un komersantu telpas, uzņēmumu (organizatorisku vienību, kurās darba devēji nodarbina ārzemniekus) darba vietas, kā arī jebkuras citas vietas uzņēmumā, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba gaitā, – iestāžu, organizāciju, komersantu un uzņēmumu noteiktajā darba laikā bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas (arī īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas prombūtnē),

 

d) apmeklēt fizisko personu, kā arī to juridisko personu, kas nav minētas šā punkta "c" apakšpunktā, īpašumā vai lietošanā esošās telpas un ēkas un ar īpašnieku, lietotāju vai viņu pilnvaroto personu atļauju apsekot telpas;".

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Saeimas Juridiskais birojs:

aizstāt likumprojekta 2. pantā skaitli “10.1” ar skaitli “12”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

aizstāt likumprojekta 2. pantā vārdus “reliģisko un sabiedrisko organizāciju” ar vārdiem “reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

2. Papildināt 15.panta pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

 

“12) veicot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesuma pārbaudi:

 

a) uzaicināt uz Robežsardzes telpām fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvjus, lai saņemtu paskaidrojumus par ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķi, vietu, laiku un uzturēšanās nodrošinājumu,

 

b) pieprasīt no fiziskās vai juridiskās personas informāciju, dokumentus vai to kopijas, kas pamato ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesumu,

 

c) apmeklēt un apsekot valsts un pašvaldību iestāžu, reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un komersantu telpas, uzņēmumu (organizatorisku vienību, kurās darba devēji nodarbina ārzemniekus) darba vietas, kā arī jebkuras citas vietas uzņēmumā, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba gaitā, iestāžu, organizāciju, komersantu un uzņēmumu noteiktajā darba laikā bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas (arī īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas prombūtnē),

 

d) apmeklēt fizisko personu, kā arī šā punkta “c” apakšpunktā neminēto juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošās telpas un ēkas un ar īpašnieku, lietotāju vai viņu pilnvarotu personu atļauju apsekot telpas.”

17.pants. Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošana

(1) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus (roku dzelžus, stekus, elektrošoku, asaras izraisošas un citas vielas, transportlīdzekļu apstādināšanas līdzekļus), kā arī izmantot dienesta suņus, lai:

 

1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem un citām personām;

 

2) aizturētu likumpārkāpējus, kuri ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem;

 

3) atvairītu uzbrukumu ēkām, atsevišķām telpām un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ieņēmušas bruņotas personas.

 

(2) Pirms fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu pielietošanas persona (personas) ir jābrīdina par nodomu tos lietot, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisko spēku vai speciālos līdzekļus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai kad šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

 

(3) Speciālo līdzekļu lietošanas veidu nosaka konkrētā pārkāpuma raksturs un pārkāpēja individuālās iezīmes. Lietojot speciālos līdzekļus, maksimāli jāierobežo šo līdzekļu nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, robežsargam nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kas šo faktu dara zināmu attiecīgā rajona (republikas pilsētas) prokuroram.

 

(4) Aizliegts lietot cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu.

 

(5) Speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

3. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

 

"17.pants. Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu lietošana un dienesta suņu izmantošana

 

(1) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai:

 

1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem un citām personām;

 

2) aizturētu personas, kuras ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem;

 

3) savaldītu aizturētās personas, ja tās konvojēšanas, izmitināšanas vai izraidīšanas laikā nepakļaujas vai pretojas robežsargiem vai ir pamatotas aizdomas, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

 

4) atvairītu uzbrukumu ēkām, atsevišķām telpām un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ieņēmušas bruņotas personas;

 

5) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības pārkāpumus, ja tie izdarīti personu grupā.

 

(2) Pirms fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas persona par to ir jābrīdina, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus vai izmantot dienesta suņus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai kad šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

 

(3) Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas veidu nosaka konkrētā pārkāpuma raksturs un pārkāpēja individuālās iezīmes. Lietojot fizisko spēku, speciālos līdzekļus vai izmantojot dienesta suni, maksimāli jāierobežo to nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina pirmās palīdzības sniegšana cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, robežsargam nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kas šo faktu dara zināmu attiecīgā rajona (republikas pilsētas) prokuroram.

 

(4) Aizliegts lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu.

 

(5) Speciālo līdzekļu veidus un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

3. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

 

“17.pants. Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu lietošana un dienesta suņu izmantošana

 

(1) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai:

 

1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem un citām personām;

 

2) aizturētu personas, kuras ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem;

 

3) savaldītu aizturētās personas, ja tās konvojēšanas, izmitināšanas vai izraidīšanas laikā nepakļaujas vai pretojas robežsargiem vai ir pamatotas aizdomas, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

 

4) atvairītu uzbrukumu ēkām, atsevišķām telpām un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ieņēmušas bruņotas personas;

 

5) pārtrauktu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības pārkāpumus, ja tie tiek izdarīti personu grupā.

 

(2) Pirms fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas persona par to ir jābrīdina, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus vai izmantot dienesta suņus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai kad šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

 

(3) Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas veidu nosaka konkrētā pārkāpuma raksturs un pārkāpēja individuālās iezīmes. Lietojot fizisko spēku, speciālos līdzekļus vai izmantojot dienesta suņus, maksimāli jāierobežo to nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina pirmās palīdzības sniegšana cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, robežsargam nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kas šo faktu dara zināmu attiecīgā rajona (republikas pilsētas) prokuroram.

 

(4) Aizliegts lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu.

 

(5) Speciālo līdzekļu veidus un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

18.pants. Šaujamieroču lietošana

(1) Par šaujamieroču lietošanu atzīstams mērķtiecīgs šāviens.

 

(2) Robežsargiem ir tiesības glabāt un nēsāt šaujamieroci. Viņu rīcībā esošo dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka iekšlietu ministra apstiprināta instrukcija.

 

(3) Robežsargs ir tiesīgs lietot šaujamieroci, lai:

 

1) atvairītu bruņotu iebrukumu Latvijas teritorijā vai izbeigtu uzbrucēju bruņotu pretošanos;

 

2) aizturētu valsts robežas pārkāpēju, ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

 

3) atvairītu uzbrukumu un izbeigtu pretošanos, arī neapbruņotu personu uzbrukumu un pretošanos, ja tiek radīti reāli draudi robežsarga vai citu personu dzīvībai un citādā veidā tos nav iespējams novērst vai ja ir nepieciešams novērst mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

 

4) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus robežsarga vai citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas robežsarga prasībai apstādināt transportlīdzekli un nav citas iespējas viņu aizturēt.

 

(4) Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt brīdinājuma šāvienu.

 

(5) Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči vai jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi.

 

(6) Robežsargam ir tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

 

(7) Aizliegts lietot šaujamieroci:

 

1) pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu;

 

2) gadījumos, kad tā pielietošanas dēļ var ciest citas personas.

 

 

 

4. Izslēgt 18.panta otrās daļas otro teikumu.

 

 

 

 

 

 

4. Izslēgt 18.panta otrās daļas otro teikumu.