Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija                                                                                                                                                      Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Autortiesību likumā

(Nr.296/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi 

(11)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

 

 

 

 

Autortiesību  likums

Grozījumi Autortiesību  likumā

 

 

 

Grozījumi Autortiesību  likumā

 

 

      Izdarīt Autortiesību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2003, 8.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

      Izdarīt Autortiesību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2003, 8.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

6.pants. Neaizsargājamie darbi

Autortiesības neaizsargā:

1) normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus un citus oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus un oficiālās konsolidētās versijas;

2) valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, apbalvojumus), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;

3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;

4) presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem;

5) idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

Deputāts K.Šadurskis

    Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

   “Papildināt likuma 6.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

    “6) latviešu un lībiešu (līvu)  valodas atsevišķus  vārdus vai atsevišķus terminus.””

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

17.pants. Neatsavināmas autora tiesības saņemt atlīdzību vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas gadījumā (droit de suite)

(1) Autors saglabā neatsavināmas tiesības saņemt atlīdzību par atsavinātu vizuālās mākslas oriģināldarbu, kas pārgājis citas personas īpašumā. Vienošanās par autora atteikšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā. Par pirmo šā darba atsavināšanu uzskatāma vizuālās mākslas oriģināldarba īpašumtiesību pāreja no autora citai personai par atlīdzību vai bez tās.

 

 

 

 

 

(2) Pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pirmās atsavināšanas, oriģināldarbu publiski pārdodot tālāk (izsolē, ar mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala, interneta veikala, izsoļu nama un tamlīdzīga uzņēmuma starpniecību), autoram ir tiesība saņemt atlīdzību:

1) 5 procentus no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ir ekvivalenta EUR 50 000;

2) 3 procentus no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ir ekvivalenta summai no EUR 50 000,01 līdz EUR 200 000;

3) 1 procentu no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ir ekvivalenta summai no EUR 200 000,01 līdz EUR 350 000;

4) 0,5 procentus no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ir ekvivalenta summai no EUR 350 000,01 līdz EUR 500 000;

5) 0,25 procentus no tālākpārdošanas cenas, ja tā pārsniedz summu, kas ir ekvivalenta EUR 500 000.

(3) Ikreizējā atlīdzības summa par vienu vizuālās mākslas oriģināldarbu nedrīkst pārsniegt summu, kas ir ekvivalenta EUR 12 500.

 

 

 

 

 

     1. 17.pantā:

izteikt otrās daļas 1. — 5.punktu šādā redakcijā:

“1) 5 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu līdz EUR 50 000,00 ekvivalentam latos;

2) 3 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 50 000,01 līdz EUR 200 000,00 ekvivalentam latos;

3) 1 procentu par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 200 000,01 līdz EUR 350 000,00 ekvivalentam latos;

4) 0,5 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 350 000,01 līdz EUR 500 000,00 ekvivalentam latos;

5) 0,25 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu, kas pārsniedz EUR 500 000,00 ekvivalentu latos.”;

            aizstāt trešajā daļā vārdus un skaitli “kas ir ekvivalenta EUR 12 500” ar vārdiem un skaitli “kas ir ekvivalenta EUR 12 500,00”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

    

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

     1. 17.pantā:

izteikt otrās daļas 1. — 5.punktu šādā redakcijā:

“1) 5 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu līdz EUR 50 000,00 ekvivalentam latos;

2) 3 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 50 000,01 līdz EUR 200 000,00 ekvivalentam latos;

3) 1 procentu par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 200 000,01 līdz EUR 350 000,00 ekvivalentam latos;

4) 0,5 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 350 000,01 līdz EUR 500 000,00 ekvivalentam latos;

 

5) 0,25 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu, kas pārsniedz EUR 500 000,00 ekvivalentu latos.”;

            aizstāt trešajā daļā vārdus un skaitli “kas ir ekvivalenta EUR 12 500” ar vārdiem un skaitli “kas ir ekvivalenta EUR 12 500,00”.

 

 

 

(4) Par pārdošanas cenu tiek uzskatīta naudas summa (bez nodokļiem), kuru saņem vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs.

(5) Vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējam ir pienākums 10 dienu laikā pēc darba pārdošanas samaksāt atlīdzību mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kas administrē šīs tiesības.

(6) Pēc šo tiesību administrējošās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma pārdevējam (arī veikalam, galerijai, salonam u.tml.) ir pienākums sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atlīdzības administrēšanu. Šāds pieprasījums veicams triju gadu laikā pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pārdošanas.

(7) Vizuālās mākslas oriģināldarba eksemplāra īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības reproducēt darbu, kā arī izstādīt darbu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu, nogādājot to uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

(8) Šajā pantā minētās tiesības attiecināmas uz ārvalstu autoriem un viņu mantiniekiem tikai tādā gadījumā, ja konkrētajā valstī aizsargā Latvijas autoru un viņu mantinieku vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas tiesības.

(9) Pēc autora nāves šajā pantā minētās tiesības ir autora mantiniekiem.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.pants. Autora darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības

(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā:

1) darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem, ievērojot šā likuma 20.panta noteikumus;

2) darbs tiek izmantots izglītības un pētniecības mērķiem, ievērojot šā likuma 21.panta noteikumus;

3) darbs tiek reproducēts, lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;

 

 

 

 

 

4) darbs tiek reproducēts bibliotēku un arhīvu vajadzībām;

      2. 19.panta pirmajā daļā:

      izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

       “4) darbs tiek izmantots bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām;”;

 

 

 

      2. 19.panta pirmajā daļā:

      izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

       “4) darbs tiek izmantots bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām;”;

5) darbs tiek reproducēts tiesvedības mērķiem;

6) tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;

 

 

 

 

 

 

7) muzikāls darbs tiek izmantots valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā, kā arī izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā;

      aizstāt 7.punktā vārdus “muzikāls darbs tiek izmantots” ar vārdiem “darbs tiek izmantots publiskā izpildījumā”.

 

 

 

       aizstāt 7.punktā vārdus “muzikāls darbs tiek izmantots” ar vārdiem “darbs tiek izmantots publiskā izpildījumā”.

8) darbu īslaicīgi izmanto raidorganizācija;

9) darbs tiek parodēts vai kariķēts;

10) datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, tulkošanai un citādai pārveidošanai saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

11) tiek nodrošināta datorprogrammas sadarbspēja;

12) darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti, izņemot šā likuma 17.pantā noteikto.

(2) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.pants. Darba izmantošana informatīviem mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14.panta un 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts:

1) reproducēt publiskotus un publicētus darbus citātu un fragmentu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos, kā arī ziņu raidījumos un aktuālo notikumu apskatos izmantošanas mērķim atbilstošā apjomā;

 

 

 

 

 

2) publicēt avīzēs, raidīt vai citādi darīt zināmas publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā apjomā;

       3. Izslēgt 20.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “avīzēs”.

 

 

 

       3. Izslēgt 20.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “avīzēs”.

3) fiksēt, publiskot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos, raidorganizācijai - raidīt darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu gaitā, informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.pants. Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi, kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos.

 

 

 

 

 

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

 

2

Deputāts K.Šadurskis

    Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

   “Svītrot likuma 21. panta otro daļu.”

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

23.pants. Darba reproducēšana bibliotēku un arhīvu vajadzībām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, ikvienai bibliotēkai vai arhīvam atļauts nekomerciālos nolūkos reproducēt vienu darba kopiju, ja šāda kopija izgatavota, lai nosargātu īpaši vērtīgu darbu vai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas vai arhīva pastāvīgajā kolekcijā glabājamu kopiju, kas nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, turklāt nav iespējams šādu kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu)

 

          4. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Darbu izmantošana bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, ikvienai bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka reproducēt to krājumā esošu darbu, lai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas, arhīva vai muzeja krājumā esošu darbu un to saglabātu, ar nosacījumu, ka nav iespējams kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos. Šis nosacījums neattiecas uz komerciālā apritē esošu darbu.

(2) Bez autora atļaujas valsts, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka to krājumā esošos darbus, kuri nav pieejami komerciālā apritē, pēc pieprasījuma padarīt pieejamus fiziskajām personām, kurām ir autorizēta pieeja attiecīgās bibliotēkas, arhīva vai muzeja telpās īpaši ierīkotiem datoriem. Šo pakalpojumu attiecīgā bibliotēka, arhīvs vai muzejs nodrošina, izmantojot tikai īpaši aizsargātus iekšējos tīklus.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums attiecas arī uz valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā iekļautajām reģistrētām valsts, pašvaldību un citu atvasinātu publisku personu bibliotēkām, kurām slēgtā tīklā pieejama Latvijas digitālā bibliotēka.

(4) Lai nodrošinātu šā panta otrās daļas noteikuma izpildi, valsts un pašvaldību bibliotēkas veic bibliotēku lietotājiem izsniegto darbu uzskaiti saskaņā ar šā likuma 19.1 panta un Bibliotēku likuma 15.panta noteikumiem.

           (5) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.”

3

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzevičs

    Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:

    “23.pants. Darbu izmantošana bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām

     (1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, ikvienai bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka reproducēt to krājumā esošu darbu, lai to saglabātu, kā arī lai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas, arhīva vai muzeja krājumā esošu darbu, kas sabojāts vai kļuvis nelietojams, ar nosacījumu, ka nav iespējams kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos. Reproducēt ciparu formātā atļauts tikai tādus darbus, kas publicēti Latvijā un kuri nav pieejami komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar autoru nenosaka citādi.

     (2) Bez autora atļaujas valsts, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka to krājumā esošos darbus, kā arī to kopijas, kas izgatavotas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pēc pieprasījuma izmantošanai zinātniska pētījuma vai pašizglītības nolūkā padarīt pieejamus fiziskajām personām, kurām ir autorizēta pieeja attiecīgās bibliotēkas, arhīva vai muzeja telpās īpaši ierīkotiem datoriem. Šo pakalpojumu attiecīgā bibliotēka, arhīvs vai muzejs nodrošina, izmantojot tikai īpaši aizsargātus iekšējos tīklus.

      (3) Šā panta otrās daļas noteikums attiecas arī uz valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā iekļautajām reģistrētām valsts, pašvaldību un citu atvasinātu publisku personu bibliotēkām, kurām slēgtā tīklā pieejama Latvijas digitālā bibliotēka.

      (4) Lai nodrošinātu šā panta otrās daļas noteikuma izpildi un atlīdzības maksāšanu atbilstoši šā likuma 19.1 pantam, valsts un pašvaldību bibliotēkas veic bibliotēku lietotājiem izsniegto darbu uzskaiti saskaņā ar Bibliotēku likuma 15.panta noteikumiem.

     (5) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labojumi

  

   

 

 4. Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:

    “23.pants. Darbu izmantošana bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām

     (1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, ikvienai bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka reproducēt to krājumā esošu darbu, lai to saglabātu, kā arī lai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas, arhīva vai muzeja krājumā esošu darbu, kas sabojāts vai kļuvis nelietojams, ar nosacījumu, ka nav iespējams kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos. Reproducēt ciparu formātā atļauts tikai tādus darbus, kuri publicēti Latvijā un nav pieejami komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar autoru nenosaka citādi.

     (2) Bez autora atļaujas valsts, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka to krājumā esošos darbus, kā arī to kopijas, kas izgatavotas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pēc pieprasījuma izmantošanai zinātniska pētījuma vai pašizglītības nolūkā padarīt pieejamus fiziskajām personām, kurām ir autorizēta pieeja attiecīgās bibliotēkas, arhīva vai muzeja telpās īpaši ierīkotiem datoriem. Šo pakalpojumu attiecīgā bibliotēka, arhīvs vai muzejs nodrošina, izmantojot tikai īpaši aizsargātus iekšējos tīklus.

      (3) Šā panta otrās daļas noteikums attiecas arī uz valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā iekļautajām reģistrētām valsts, pašvaldību un citu atvasinātu publisku personu bibliotēkām, kurām slēgtā tīklā pieejama Latvijas digitālā bibliotēka.

      (4) Lai nodrošinātu šā panta otrās daļas noteikuma izpildi un atlīdzības maksāšanu atbilstoši šā likuma 19.1 pantam, valsts un pašvaldību bibliotēkas veic bibliotēku lietotājiem izsniegto darbu uzskaiti saskaņā ar Bibliotēku likuma 15.panta noteikumiem.

     (5) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.”

 

 

 

 

 

 

 

25.pants. Publiski izstādīta darba izmantošana

(1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst izmantot personiskām vajadzībām, informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā.

(2) Šajā pantā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu)

      5. Aizstāt 25.panta pirmajā daļā, 34.panta otrajā daļā, 53.panta pirmās daļas 3.punktā, 63.panta piektās daļas 4.punktā un 65.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “personiskām vajadzībām” ar vārdiem “personiskai lietošanai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

       5. Aizstāt 25.panta pirmajā daļā, 34.panta otrajā daļā, 53.panta pirmās daļas 3.punktā, 63.panta piektās daļas 4.punktā un 65.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “personiskām vajadzībām” ar vārdiem “personiskai lietošanai”.

 

 

 

 

 

 

26.pants. Darba brīva izmantošana publiskā izpildījumā

Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt muzikālu darbu:

1) valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā šādu ceremoniju raksturam atbilstošā apjomā;

 

2) izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā, piedaloties pedagogiem un izglītojamiem, ja auditorijā ir tikai pedagogi un izglītojamie, kā arī personas, kas tieši saistītas ar izglītības programmas īstenošanu.

 

      6. 26.pantā:

      izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

      „Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt darbu:”;

 

      izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

     „2) izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā nekomerciālam nolūkam atbilstošā apjomā, kurā piedalās pedagogi un izglītojamie, ja auditorijā ir tikai pedagogi un izglītojamie, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autoru vārdu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

       Izteikt likuma 26.panta 2.punktu (likumprojekta 6.pants) šādā redakcijā:

      “2) izglītības programmas īstenošanas ietvaros, mācību procesam atbilstošā apjomā, nekomerciālam nolūkam, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu un ievērojot nosacījumu, ka darbs tiek publiski izpildīts auditorijai, kurā ir tikai pedagogi, izglītojamie vai personas, kas tieši saistītas ar attiecīgās izglītības programmas īstenošanu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

redakcionāli labojumi

          6. 26.pantā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

“Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt darbu:”;

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

           “2) izglītības programmas īstenošanas ietvaros mācību procesam atbilstošā apjomā nekomerciālam nolūkam, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu un ievērojot nosacījumu, ka darbs tiek publiski izpildīts auditorijai, kurā ir tikai pedagogi, izglītojamie vai personas, kas tieši saistītas ar attiecīgās izglītības programmas īstenošanu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.pants. Darba īslaicīga reproducēšana

Bez autora piekrišanas un bez atlīdzības ir atļauts īslaicīgi reproducēt darbu, ja darba reproducēšana ir tehnoloģiska procesa būtiska sastāvdaļa un reproducēšanas mērķis ir nodrošināt starpnieka veiktu darba pārsūtīšanu datortīklā starp trešajām personām vai likumīgu izmantošanu un ja šai reproducēšanai nav pastāvīgas ekonomiskas nozīmes.

         

 

 

 

 

 

          7. 33.pantā:

papildināt pantu pēc vārda “procesa” ar vārdiem “neatņemama un”;

aizstāt vārdu “nodrošināt” ar vārdu “atļaut” un vārdu “pastāvīgas” — ar vārdu “patstāvīgas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

          7. 33.pantā:

papildināt pantu pēc vārda “procesa” ar vārdiem “neatņemama un”;

aizstāt vārdu “nodrošināt” ar vārdu “atļaut” un vārdu “pastāvīgas” — ar vārdu “patstāvīgas”.

 

 

 

 

 

 

 

34.pants. Nesēja atlīdzība

(1) Bez autora piekrišanas, bet maksājot autoram taisnīgu atlīdzību (nesēja atlīdzība), drīkst personiskām vajadzībām bez tieša vai netieša komerciāla nolūka reproducēt vienā kopijā darbus, kas iekļauti likumīgi iegūtā filmā vai fonogrammā, kā arī vizuālos darbus. Šis noteikums neattiecas uz datorprogrammām un datu bāzēm, kā arī uz darbu reprogrāfisku reproducēšanu.

 

(2) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu personiskām vajadzībām maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu ierakstu kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski u.tml.) izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.

(3) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti izmantošanai profesionālā darbībā raidorganizācijās vai iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos, kā arī tad, ja fiziskās personas tos ieved nekomerciālos nolūkos.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji neizmantoti tiek izvesti no Latvijas, personām, kuras samaksājušas nesēja atlīdzību, ir tiesības to saņemt atpakaļ.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto iekārtu un tukšo materiālo nesēju pārdevējam pēc mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums pierādīt, ka nesēja atlīdzība par minētajām iekārtām un tukšajiem materiālajiem nesējiem ir samaksāta.

(6) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka nesēja atlīdzība ir samaksāta, tā jāmaksā pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret izgatavotāju vai personu, kura minētās iekārtas un tukšos materiālos nesējus ieved Latvijā.

(7) Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.

    8. 34.pantā:

    izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

          “(1) Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts darbus, kas iekļauti likumīgi iegūtā filmā vai fonogrammā, kā arī vizuālos darbus reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas izgatavošanā nedrīkst iesaistīt citas personas. Autori ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šādas kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība).”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

    Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

   “Aizstāt likuma 34. pantā vārdu “likumīgi” ar vārdu “tiesiski”.”

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

    Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

   “Papildināt likuma 34. panta pirmo daļu aiz vārdiem “fonogrammā” ar vārdiem “vai arī citā aizsargājamā darba izpausmes formā”.”

 

 

Deputāts K.Šadurskis

   Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

   “Svītrot likuma 34.panta pirmajā daļā vārdus “vienā kopijā”.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

          8. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

          “(1) Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts darbus, kas iekļauti tiesiski iegūtā filmā vai fonogrammā vai arī citā aizsargājamā darba izpausmes formā, kā arī vizuālos darbus reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas izgatavošanā nedrīkst iesaistīt citas personas. Autori ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šādas kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība).”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

      papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

      “(8) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām un datubāzēm.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

     papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

      “(8) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām un datubāzēm.”

 

 

 

 

 

 

35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Bez autora piekrišanas, bet maksājot taisnīgu atlīdzību autoram un izdevējiem, ir atļauts publicētus darbus, izņemot notis, reprogrāfiski reproducēt personiskām un dienesta vajadzībām bez tieša vai netieša komerciāla nolūka.

9. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts publicētus darbus, izņemot notis, reprogrāfiski reproducēt personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Darbus reprogrāfiski reproducēt fiziskās personas labā un tās personiskai lietošanai var personas, kuru valdījumā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās. Autori un izdevēji ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu.

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

Deputāts K.Šadurskis

    Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

   “Svītrot likuma 35. pantā vārdus “izņemot notis”.”

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

          Papildināt 35.pantā (likumprojekta 9.pants) pirmajā un otrajā daļā pēc vārda “valdījumā” ar vārdiem “vai lietošanā”.

 

           

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

redakcionāls labojums

 

9. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts publicētus darbus, izņemot notis, reprogrāfiski reproducēt personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Darbus reprogrāfiski reproducēt fiziskās personas labā un tās personiskai lietošanai drīkst personas, kuru valdījumā vai lietošanā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās. Autori un izdevēji ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu.

 

(2) Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotāji, to skaitā skeneru izgatavotāji, un personas, kuras tos ieved Latvijā.

        (2) Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā personas, kuru valdījumā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās.

 

 

 

         (2) Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā personas, kuru valdījumā vai lietošanā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas neizmantotas tiek izvestas no Latvijas, personām, kuras samaksājušas atlīdzību, ir tiesības to saņemt atpakaļ.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto iekārtu pārdevējam pēc mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums pierādīt, ka atlīdzība par minētajām iekārtām ir samaksāta.

(5) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka atlīdzība ir samaksāta, tā jāmaksā pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret izgatavotāju vai personu, kura minētās reproducēšanai izmantojamās iekārtas ieved Latvijā.

(6) Apjomu, kādā atļauts reprogrāfiski reproducēt publicētus darbus, par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, tās iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, kā arī tās iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību pēc vienošanās ar šā panta otrajā daļā minētajām personām vai ar šādu personu apvienību nosaka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kurā apvienojušies autortiesību subjekti.

(4) Ministru kabinets izveido komisiju, kas pārstāv valsts pārvaldi un vienojas ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju par attiecīgās atlīdzības noteikšanas kritērijiem un lielumu. Komisijas sastāvā iekļauj Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Komisijas panākto vienošanos apstiprina Ministru kabinets.

           (5) Atlīdzību iekasē, sadala un autoriem un izdevējiem izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju atbilstoši šā likuma 67.pantam.

          (6) Iekasēto atlīdzību starp autoriem un izdevējiem sadala, pamatojoties uz Nacionālajā kopkatalogā iekļautiem iespieddarbiem, kas piegādāti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu, un ievērojot šādus nosacījumus:

1) veicot sadali, ņem vērā Nacionālajā kopkatalogā iekļauto darbu skaitu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopoto informāciju par iespiedlokšņu skaitu, bet neņem vērā darbu saturu;

          2) autori un izdevēji vienojas par proporcionālo sadali atsevišķi periodiskajiem un neperiodiskajiem darbiem, ievērojot šā panta 1.punkta nosacījumus.”

10

Juridiskais birojs

       Aizstāt 35.pantā (likumprojekta 9.pants) trešajā daļā vārdus “nosaka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kurā apvienojušies autortiesību subjekti”  ar vārdiem “nosaka autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāls labojums

 

(3) Par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, kā arī tās iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību pēc vienošanās ar šā panta otrajā daļā minētajām personām vai ar šādu personu apvienību nosaka autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(4) Ministru kabinets izveido komisiju, kas pārstāv valsts pārvaldi un vienojas ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju par attiecīgās atlīdzības noteikšanas kritērijiem un lielumu. Komisijas sastāvā iekļauj Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Komisijas panākto vienošanos apstiprina Ministru kabinets.

           (5) Atlīdzību iekasē, sadala un autoriem un izdevējiem izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju atbilstoši šā likuma 67.pantam.

          (6) Iekasēto atlīdzību starp autoriem un izdevējiem sadala, pamatojoties uz Nacionālajā kopkatalogā iekļautiem iespieddarbiem, kas piegādāti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu, un ievērojot šādus nosacījumus:

1) veicot sadali, ņem vērā Nacionālajā kopkatalogā iekļauto darbu skaitu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopoto informāciju par iespiedlokšņu skaitu, bet neņem vērā darbu saturu;

          2) autori un izdevēji vienojas par proporcionālo sadali atsevišķi periodiskajiem un neperiodiskajiem darbiem, ievērojot šās daļas 1.punkta nosacījumus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36.pants. Vispārīgie noteikumi par autortiesību termiņu

(1) Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves, izņemot šā likuma 37.pantā minētos gadījumus.

 

 

 

 

 

(2) Autors ir tiesīgs tādā pašā kārtībā, kādā tiek iecelts testamenta izpildītājs, norādīt personu, kurai viņš uztic savu tiesību aizsardzību pēc nāves. Minētā persona realizē savas pilnvaras līdz mūža beigām. Ja šādu norādījumu nav, autortiesības pēc autora nāves īsteno viņa mantinieki. Ja mantinieku nav vai viņiem piederošo autortiesību termiņš izbeidzies, šo tiesību aizsardzību realizē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

10. Izteikt 36.panta otro daļu šādā redakcijā:

            “(2) Ja valsts, kurā darbs ir radīts, saskaņā ar Bernes konvencijas „Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību” 5.panta ceturto daļu nav Eiropas Savienības dalībvalsts un darba autors nav Eiropas Savienības pilsonis, šā darba aizsardzības termiņš Eiropas Savienībā izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķir darba izcelsmes valsts, bet nevar būt ilgāks par šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu.”

 

 

 

      10. Izteikt 36.panta otro daļu šādā redakcijā:

            “(2) Ja valsts, kurā darbs ir radīts, saskaņā ar Bernes konvencijas „Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību” 5.panta ceturto daļu nav Eiropas Savienības dalībvalsts un darba autors nav Eiropas Savienības pilsonis, šā darba aizsardzības termiņš Eiropas Savienībā izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķir darba izcelsmes valsts, bet nevar būt ilgāks par šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu.”

 

 

 

 

 

 

40.pants. Darba izmantošanas tiesības

(1) Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta autortiesību subjekta atļauja, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(2) Autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā.

(3) Darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence.

(4) Dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz 10 dienas pirms attiecīgā pasākuma.

 

 

 

 

 

(5) Darba izmantotājiem pēc autortiesību subjekta, arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums sniegt informāciju par izmantotajiem darbiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu)

        11. Izteikt 40.panta piekto daļu šādā redakcijā:

         “(5) Darbu izmantotājiem pēc autortiesību subjekta, kā arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums sniegt informāciju par izmantota jiem darbiem tādā apjomā, kādu pieprasa attiecīgi autortiesību subjekts vai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.”

 

 

 

        11. Izteikt 40.panta piekto daļu šādā redakcijā:

         “(5) Darbu izmantotājiem pēc autortiesību subjekta, kā arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums sniegt informāciju par izmantotajiem darbiem tādā apjomā, kādu pieprasa attiecīgi autortiesību subjekts vai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.”

 

 

 

 

 

 

 

52.pants. Komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošana

(1) Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Izmantošana ietver raidīšanu, retranslāciju pa kabeļiem, fonogrammu atskaņošanu sabiedriskās vietās, kā arī no komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu. Par komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām uzskatāmas arī tādas fonogrammas, kuras ir padarītas pieejamas sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

 

 

 

 

 

 

          12. 52.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Izmantošana ietver raidīšanu, publiskošanu, publisko izpildījumu, no komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu, retranslāciju pa kabeļiem un citus publiskošanas veidus.”;

            aizstāt pirmās daļas trešajā teikumā vārdus “padarītas pieejamas” ar vārdiem “likumīgi padarītas pieejamas”;

 

 

 

 

 

 

 

 

          12. 52.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Izmantošana ietver raidīšanu, publiskošanu, publisko izpildījumu, no komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu, retranslāciju pa kabeļiem un citus publiskošanas veidus.”;

            aizstāt pirmās daļas trešajā teikumā vārdus “padarītas pieejamas” ar vārdiem “likumīgi padarītas pieejamas”;

 

 

 

         

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības lielumu nosaka līgums, ko noslēgusi blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar fonogrammu un to kopiju izmantotāju vai šādu izmantotāju apvienību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu)

       izteikt otro daļu šādā redakcijā:

       „(2) Dokumentam, kas apliecina šā panta pirmajā daļā paredzēto tiesību ievērošanu, jāatrodas pie izmantotāja komerciālos nolūkos publicēto fonogrammu izmantošanas brīdī.”

 

 

 

      izteikt otro daļu šādā redakcijā:

       “(2) Dokumentam, kas apliecina šā panta pirmajā daļā paredzēto tiesību ievērošanu, jāatrodas pie izmantotāja komerciālos nolūkos publicēto fonogrammu izmantošanas brīdī.”

 

 

 

 

 

 

53.pants. Raidorganizāciju tiesības

(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības:

1) publiskot raidījumus par maksu vai vietās, kuras sabiedrībai pieejamas par maksu, vai vietās, kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījumus apmeklētāju piesaistīšanai;

2) pārraidīt programmu nesošus signālus ar jebkuras citas raidorganizācijas, kabeļoperatora vai cita izplatītāja palīdzību;

3) iegūt jebkādu fotogrāfisku raidījuma kadru attēlu (kadra fotogrāfiju), ja iegūšana netiek veikta personiskām vajadzībām, un pavairot vai izplatīt jebkuru šādu fotogrāfiju;

4) retranslēt raidījumu pa kabeļiem;

5) padarīt raidījumu vai tā fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) fiksēt jebkuru raidījumu ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību, tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt raidījuma fiksāciju un izplatīt jebkuru šādu fiksāciju.

(2) Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

(3) Raidorganizācijai ir tiesības raidīt un publiskot tos audiovizuālos darbus un fonogrammas, kas likumīgi ievietoti tās arhīvā līdz likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās brīdim (15.05.1993.), maksājot atlīdzību autortiesību un blakustiesību subjektiem atbilstoši mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktajam atlīdzības lielumam (63.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

< span lang=LV style='font-size:11.0pt;mso-bidi-font-size:12.0pt'> 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

54.pants. Blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumi

(1) Šajā pantā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar blakustiesību objektu normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežotu blakustiesību subjektu likumīgās intereses.

(2) Bez blakustiesību subjektu piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams izmantot blakustiesību objektu, kā arī to fiksēt šādos gadījumos:

1) personiskām vajadzībām, ievērojot šā likuma 34.panta noteikumus;

2) nelielos fragmentos, kas iekļauti ziņu raidījumos un aktuālo notikumu apskatos;

3) izglītības un pētniecības nolūkos, ievērojot šā likuma 21.panta noteikumus;

4) citos nolūkos, kas attiecībā uz darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu noteikti šā likuma 19., 22. - 27. un 33.pantā.

(3) Ja blakustiesību objekta izmantošana saskaņā ar šā panta otrajā daļā noteikto nav iespējama blakustiesību subjekta izmantoto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, piemērojami šā likuma 18.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(4) Blakustiesību subjektu tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izplatīšanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar dienu, kad tās pirmo reizi tika pārdotas vai citādi atsavinātas Eiropas Savienībā, ja to izdarījuši paši blakustiesību subjekti vai tas izdarīts ar viņu piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem blakustiesību objektiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.

(22.04.2004. likuma redakcijā)

 

13. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

“54.pants. Blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumi

(1) Blakustiesību subjektu tiesības atļaut vai aizliegt blakustiesību objekta izmantošanu un saņemt atlīdzību par tā izmantošanu var ierobežot šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Šajā likumā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar blakustiesību objektu normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežotu blakustiesību subjektu likumīgās intereses.

(3) Blakustiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez blakustiesību subjekta piekrišanas un bez atlīdzības samaksas blakustiesību objekts tiek izmantots, kā arī fiksēts:

1) nelielos fragmentos, kas iekļauti ziņu raidījumos un aktuālo notikumu aprakstos informatīvajam mērķim atbilstošajā apjomā;

2) citos nolūkos, kas attiecībā uz darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu noteikti šā likuma 21., 22., 24., 25., 26., 27. un 33.pantā;

 

3) šā likuma 23.pantā minētajos gadījumos, ja vienošanās ar blakustiesību subjektiem nenosaka citādi.

 

(4) Blakustiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez blakustiesību subjekta piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību filmas un fonogrammas, kā arī blakustiesību objekti, kas iekļauti filmā vai fonogrammā, tiek izmantoti publiskam patapinājumam. Atlīdzības maksāšanas kārtību nosaka šā likuma 19.1 panta otrā un trešā daļa.

(5) Bez blakustiesību subjekta piekrišanas fiziskajai personai atļauts likumīgi iegūtas filmas vai fonogrammas, kā arī blakustiesību objektus, kas iekļauti likumīgi iegūtā filmā vai fonogrammā, reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas izgatavošanā nedrīkst iesaistīt citas personas. Blakustiesību subjekti ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šā panta pirmajā daļā minētās kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība). Nesēja atlīdzības maksāšanas kārtību nosaka šā likuma 34.panta otrā — septītā daļa.

(6) Ja blakustiesību objekta izmantošana saskaņā ar šā panta otrajā daļā noteikto nav iespējama blakustiesību subjekta izmantoto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, piemērojami šā likuma 18.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.

        (7) Blakustiesību subjektu tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izplatīšanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar dienu, kad tās pirmo reizi tika pārdotas vai citādi atsavinātas Eiropas Savienībā, ja to izdarījuši paši blakustiesību subjekti vai tas izdarīts ar viņu piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem blakustiesību objektiem un to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzevičs

        Izteikt 54.panta trešās daļas       3.punktu šādā redakcijā:

        „3) šā likuma 23.pantā minētajos gadījumos ar noteikumu, ka reproducēt ciparu formātā atļauts tikai tādas filmas un fonogrammas, kuras publicētas Latvijā un kuras nav pieejamas komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar blakustiesību subjektiem nenosaka citādi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāls labojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

redakcionāli labojumi

 

13. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

“54.pants. Blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumi

(1) Blakustiesību subjektu tiesības atļaut vai aizliegt blakustiesību objekta izmantošanu un saņemt atlīdzību par tā izmantošanu drīkst ierobežot šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Šajā likumā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar blakustiesību objektu normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežotu blakustiesību subjektu likumīgās intereses.

(3) Blakustiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez blakustiesību subjekta piekrišanas un bez atlīdzības samaksas blakustiesību objekts tiek izmantots, kā arī fiksēts:

1) nelielos fragmentos, kas iekļauti ziņu raidījumos un aktuālo notikumu aprakstos informatīvajam mērķim atbilstošajā apjomā;

2) citos nolūkos, kas attiecībā uz darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu noteikti šā likuma 21., 22., 24., 25., 26., 27. un 33.pantā;

 

 

 

 

 

 

3) šā likuma 23.pantā minētajos gadījumos ar noteikumu, ka reproducēt ciparu formātā atļauts tikai tādas filmas un fonogrammas, kuras publicētas Latvijā un nav pieejamas komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar blakustiesību subjektiem nenosaka citādi.

 

(4) Blakustiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez blakustiesību subjekta piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, filmas un fonogrammas, kā arī blakustiesību objekti, kas iekļauti filmā vai fonogrammā, tiek izmantoti publiskam patapinājumam. Atlīdzības maksāšanas kārtību nosaka šā likuma 19.1 panta otrā un trešā daļa.

(5) Bez blakustiesību subjekta piekrišanas fiziskajai personai atļauts likumīgi iegūtas filmas vai fonogrammas, kā arī blakustiesību objektus, kas iekļauti likumīgi iegūtā filmā vai fonogrammā, reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas izgatavošanā nedrīkst iesaistīt citas personas. Blakustiesību subjekti ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šā panta pirmajā daļā minētās kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība). Nesēja atlīdzības maksāšanas kārtību nosaka šā likuma 34.panta otrā — septītā daļa.

(6) Ja blakustiesību objekta izmantošana saskaņā ar šā panta otrajā daļā noteikto nav iespējama blakustiesību subjekta izmantoto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, piemērojami šā likuma 18.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.

        (7) Blakustiesību subjektu tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izplatīšanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar dienu, kad tās pirmo reizi tika pārdotas vai citādi atsavinātas Eiropas Savienībā, ja to izdarījuši paši blakustiesību subjekti vai tas izdarīts ar viņu piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem blakustiesību objektiem un to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.”

 

 

 

 

 

 

55.pants. Blakustiesību termiņš

(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma. Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas atkarībā no tā, kura darbība bijusi pirmā. Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas tik ilgi, kamēr ir spēkā mantiskās tiesības.

(2) Fonogrammas producenta un filmas producenta tiesības ir spēkā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Ja šajā laikā fonogramma vai filma ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas atkarībā no tā, kura darbība bijusi pirmā.

(3) Raidorganizācijas tiesības ir spēkā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides.

(4) Šajā pantā paredzētais blakustiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

      14. Papildināt 55.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

     “(31) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktie aizsardzības termiņi i r spēkā arī tādā gadījumā, ja tiesību subjekti nav Eiropas Savienības pilsoņi, bet vismaz viena Eiropas Savienības dalībvalsts viņiem nodrošina aizsardzību. Šāds aizsardzības termiņš izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķīrusi valsts, kuras pilsonis ir tiesību subjekts, bet nevar būt ilgāks par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto termiņu, ja vien Latvijai saistoši starptautiskie līgumi nenosaka citādi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

      14. Papildināt 55.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

     “(31) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktie aizsardzības termiņi ir spēkā arī tādā gadījumā, ja tiesību subjekti nav Eiropas Savienības pilsoņi, bet vismaz viena Eiropas Savienības dalībvalsts viņiem nodrošina aizsardzību. Šāds aizsardzības termiņš izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķīrusi valsts, kuras pilsonis ir tiesību subjekts, bet nevar būt ilgāks par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto termiņu, ja vien Latvijai saistoši starptautiskie līgumi nenosaka citādi.”

 

 

 

 

 

 

 

63.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma vispārīgie noteikumi

(1) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(2) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu, darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori, un tās darbības mērķis ir autoru tiesību kolektīvā pārvaldīšana.

(4) Blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido, ja vien tiesību subjektu intereses nav pretējas, izpildītāji, filmu un fonogrammu producenti, un tās darbības mērķis ir blakustiesību kolektīva pārvaldīšana.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(5) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un mākslas darbus);

3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju tiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai tās raidorganizācijai nodevuši autortiesību vai blakustiesību subjekti);

4) reproducēšanu personiskām vajadzībām;

5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām;

6) vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;

7) komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu.

   (6) Mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz šā panta piektajā daļā noteikto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu vienlaikus var veikt tikai viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

    (7) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija uz pilnvarojuma pamata var pārstāvēt citas organizācijas pārstāvēto tiesību subjektu intereses.

    (8) Tikai viena mantisko tiesību pārvaldījuma organizācija bez citas mantisko tiesību pārvaldījuma organizācijas pilnvarojuma veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz publisku patapinājumu, reproducēšanu personiskām vajadzībām un reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām.

(22.04.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

     15. 63.pantā:

     aizstāt piektās daļas 5.punktā vārdus “personiskām vai dienesta vajadzībām” ar vārdiem “personiskai lietošanai”;

     aizstāt astotajā daļā vārdus “reproducēšanu personiskām vajadzībām un reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām”  ar vārdiem “kā arī reproducēšanu un reprogrāfisku reproducēšanu personiskai lietošanai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

      15. 63.pantā:

      aizstāt piektās daļas 5.punktā vārdus “personiskām vai dienesta vajadzībām” ar vārdiem “personiskai lietošanai”;

      aizstāt astotajā daļā vārdus “reproducēšanu personiskām vajadzībām un reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām”  ar vārdiem “kā arī reproducēšanu un reprogrāfisku reproducēšanu personiskai lietošanai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

65.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) vienojas ar darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem (63.panta piektās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā un attiecībā uz blakustiesībām - publiskošanas gadījumā ar izmantotāju apvienībām) par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences;

2) izsniedz darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem licences to tiesību īstenošanai, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas, un iekasē licencē paredzēto atlīdzību;

3) nosaka taisnīgu atlīdzību gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta piekto daļu organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību;

4) iekasē atlīdzību par vizuālās mākslas oriģināldarbu publisku tālākpārdošanu, par darbu reproducēšanu personiskām vajadzībām un citiem darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) sadala iekasēto atlīdzību un izmaksā to autortiesību un blakustiesību subjektiem.

(2) Citas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas nosaka līgums, ko noslēgusi attiecīgā organizācija un autortiesību vai blakustiesību subjekts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

68.pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpumi

(1) Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, to skaitā:

1) autortiesību un blakustiesību objektu fiksācija, to publicēšana, publiskošana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez autortiesību un blakustiesību subjekta piekrišanas;

2) darbība, ar kuru bez autortiesību un blakustiesību subjekta atļaujas tiek dzēsta, grozīta vai pārveidota autortiesību un blakustiesību subjekta pievienotā elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu;

3) darbība, ar kuru tiek izplatīts, raidīts, publiskots vai publicēts tiesību objekts, kam bez atļaujas dzēsta, grozīta vai pārveidota elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu;

4) autortiesību un blakustiesību subjekta izmantoto tādu efektīvu tehnoloģisko līdzekļu iznīcināšana vai apiešana, kuri paredzēti, lai ierobežotu vai nepieļautu kādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, vai citas darbības ar tehnoloģiskajiem līdzekļiem, ja tās notikušas bez autortiesību un blakustiesību subjekta atļaujas;

5) tādu ierīču vai to sastāvdaļu ražošana, importēšana, izplatīšana, pārdošana, nomāšana, reklamēšana vai izmantošana citā komerciālā nolūkā, kā arī tādu pakalpojumu sniegšana, kas vērsti uz to, lai apietu efektīvus tehnoloģiskos līdzekļus vai tos iznīcinātu;

6) šā likuma 34., 35. un 52.pantā paredzētās atlīdzības nesamaksāšana.

 

 

 

 

 

 

     16. Papildināt 68.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

      „7) šā likuma 40.panta piektajā daļā paredzētās informācijas nesniegšana vai šīs informācijas nesniegšana atbilstošā apjomā.”

 

 

 

      16. Papildināt 68.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

      “7) šā likuma 40.panta piektajā daļā paredzētās informācijas nesniegšana vai šīs informācijas nesniegšana atbilstošā apjomā.”

 

 

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību un blakustiesību ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie vai izplatītie autortiesību un blakustiesību objekti vai to kopijas ir kontrafakti eksemplāri.

(4) Par kontrafaktiem eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargājami autortiesību un blakustiesību objekti, kas importēti no valstīm, kurās tie netiek aizsargāti vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu:

1) likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.);

2) Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.).

2. Šajā likumā noteiktie autortiesību un blakustiesību aizsardzības termiņi attiecas uz visiem darbiem un tiesību objektiem, kas 1995.gada 1.jūlijā bija aizsargājami vismaz vienā Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem par autortiesībām vai blakustiesībām.

(08.02.2007. likuma redakcijā)

3. Šā likuma 35.panta noteikums par autora atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

4. Šā likuma 19.panta otrās daļas noteikums par atlīdzības izmaksu autoriem attiecībā uz bibliotēkām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

5. Šā likuma 57.pantā paredzētās datu bāzes aizsardzības tiesības ir piemērojamas arī attiecībā uz datu bāzēm, kuru izveidošana tika pabeigta ne agrāk kā 15 gadus pirms šā likuma spēkā stāšanās un kuras likuma spēkā stāšanās dienā atbilst šā likuma 5.panta otrās daļas noteikumiem. Datu bāzes aizsardzība neierobežo agrāk iegūtās tiesības un neskar līgumus, kas noslēgti pirms šā likuma spēkā stāšanās.

6. Šā likuma 48.panta trešās daļas 3. un 7.punktā noteiktās izpildītāju tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz fonogrammās fiksētajiem izpildījumiem, kas fiksēti vai publicēti Latvijā līdz 1993.gada 15.maijam.

(22.04.2004. likuma redakcijā)

 7. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kuras izveidotas līdz 2004.gada 1.maijam, ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.septembrim jāsaņem atļauja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai.

(22.04.2004. likuma redakcijā)

 8. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.444 “Noteikumi par publisko patapinājumu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.02.2007. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

 

      17. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

     “9. Šā likuma 32., 36., 54., 55., 59. un 61.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz šādām Eiropas Ekonomikas zonas valstīm: Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti.”

 

 

 

      17. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

     “9. Šā likuma 32., 36., 54., 55., 59. un 61.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz šādām Eiropas Ekonomikas zonas valstīm: Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti.”