LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2007.gada 16.maijs

Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"” (Nr.292/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 33 lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

(Nr.292/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(43)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts

3. Ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir:

7¹) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas;

1. Papildināt 3.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Atbilstoši šā panta trešās daļas 7.¹punktam nerezidenta ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita līdzdalības veida atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā kapitālsabiedrībā, personālsabiedrībā, nodibinājumā, fondā vai trastā, ja vairāk nekā 50 % no šādas sabiedrības, nodibinājuma, fonda vai trasta aktīvu vērtības tieši vai netieši veido Latvijā esošs nekustamais īpašums."

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

3.pantā:

papildināt ceturto daļu aiz vārdiem „vai trastā, ja” ar vārdiem „atsavināšanas gadā vai iepriekšējā gadā” un aizstāt vārdus „netieši veido” ar vārdiem „netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās kapitālsabiedrībās, personālsabiedrībās, nodibinājumos, fondos vai trastos) veido vai ir veidojis”.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Izteikt 3.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Atbilstoši šā panta trešās daļas 7.¹punktam nerezidenta ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita līdzdalības veida atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā kapitālsabiedrībā, personālsabiedrībā, nodibinājumā, trastā, ja vairāk nekā 50 % no šādas sabiedrības, nodibinājuma vai trasta aktīvu vērtības tieši vai netieši veido Latvijā esošs nekustamais īpašums."

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 3.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„4. Atbilstoši šā panta trešās daļas 7.¹ punktam nerezidenta ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli izpratnē”), ja atsavināšanas gadā vai iepriekšējā gadā vairāk nekā 50% no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā nosaka, pamatojoties uz personas bilances datiem pēc stāvokļa uz attiecīgā gada sākumu. Ja nekustamā īpašuma īpatsvars aktīvu vērtībā iepriekšējā gada laikā ir mainījies, jo ir notikusi nekustamā īpašuma atsavināšana, kuras rezultāts ņemts vērā personas apliekamajā ienākumā, tad vērā ņem tikai nekustamā īpašuma īpatsvaru bilances aktīvu vērtībā atsavināšanas gadā.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.3

Atbalstīts

1. Papildināt 3.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“4. Atbilstoši šā panta trešās daļas 7.¹ punktam nerezidenta ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli izpratnē”), ja atsavināšanas gadā vai iepriekšējā gadā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā nosaka, pamatojoties uz personas bilances datiem pēc stāvokļa attiecīgā gada sākumā. Ja nekustamā īpašuma īpatsvars aktīvu vērtībā iepriekšējā gada laikā ir mainījies, jo ir notikusi nekustamā īpašuma atsavināšana, kuras rezultāts ņemts vērā personas apliekamajā ienākumā, tad vērā ņem tikai nekustamā īpašuma īpatsvaru bilances aktīvu vērtībā atsavināšanas gadā.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:

„5. Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nosaka saskaņā ar 8.panta sesto un septīto daļu.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:

„5. Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nosaka saskaņā ar 8.panta sesto, septīto, astoto un devīto daļu.”

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā

Nr. 5

Atbalstīts

5. Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nosaka saskaņā ar šā likuma 8.panta sesto, septīto, astoto un devīto daļu.”

8.pants. Gada apliekamā ienākuma avoti

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;

11) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā.

2. 8.pantā:

papildināt trešo daļu ar 10.¹punktu šādā redakcijā:

"10¹) ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi;";

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 2.pantā skaitli ‘’10.^1’’ ar skaitli ‘’11’’, vienlaikus ierosinām papildināt likumprojekta 2.pantu ar jaunu ceturto rindkopu šādā redakcijā:

‘’uzskatīt līdzšinējo 11.punktu par 12.punktu’’.

Atbalstīts

2. 8.pantā:

papildināt trešo daļu ar jaunu 11.punktu šādā redakcijā:

"11) ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi;";

uzskatīt līdzšinējo 11.punktu par 12.punktu;

5. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 300 latus gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par pieciem gadiem;

2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu;

3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam (apdrošinājuma ņēmējam), un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

4) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu).

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Izteikt 8.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„5. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem, Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos ieguldījuma fondos un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 20 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 300 latus gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par pieciem gadiem un darbības termiņš ieguldījuma fondu apliecības līgumam nav īsāks par trīs gadiem;

2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu;

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

aizstāt 8.panta piektās daļas ievaddaļā vārdus un skaitli „kuras kopā nepārsniedz 10 procentus ” ar vārdiem un skaitli „kuras kopā nepārsniedz 20 procentus”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdus un skaitli „kuras kopā nepārsniedz 10 procentus” ar vārdiem un skaitli „kuras kopā nepārsniedz 20 procentus”;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"6. Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā panta trešās daļas 10.¹punktam nosaka kā starpību starp atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata vai mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtību vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā īpašuma vērtību. Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu, – valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu.

Deputāts G.Upenieks

Izteikt 8.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"6. Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā panta trešās daļas 10.¹punktam nosaka kā starpību starp atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata vai mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtību vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā īpašuma vērtību. Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu, – valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"6. Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā panta trešās daļas 11.punktam nosaka kā nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību. Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata vai mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtību vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā īpašuma vērtību. Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu, — valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu.

7. Šā panta trešās daļas 10.¹punktā noteiktais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita līdzdalības veida atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā kapitālsabiedrībā, personālsabiedrībā, nodibinājumā, fondā vai trastā, ja vairāk nekā 50 % no šādas sabiedrības, nodibinājuma, fonda vai trasta aktīvu vērtības tieši vai netieši veido Latvijā esošs nekustamais īpašums. Šo ienākumu nosaka kā starpību starp atbilstošo kapitāla daļu, akciju vai cita līdzdalības veida daļu nominālvērtību un nekustamā īpašuma iegūšanas vērtību un iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad tiek atsavinātas attiecīgās daļas vai akcijas, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir saņemta naudā."

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

izteikt septīto daļu šādā redakcijā

„7. Šā panta trešās daļas 10.¹punktā noteiktais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita līdzdalības veida atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā kapitālsabiedrībā, personālsabiedrībā, nodibinājumā, fondā vai trastā, ja atsavināšanas gadā un iepriekšējā gadā vairāk nekā 50 % no šādas sabiedrības, nodibinājuma, fonda vai trasta aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās kapitālsabiedrībās, personālsabiedrībās, nodibinājumos, fondos vai trastos) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Šo ienākumu nosaka kā starpību starp kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas vērtību un iegūšanas vērtību un iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad tiek atsavinātas attiecīgās daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir saņemta naudā.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Izteikt 8.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"7. Šā panta trešās daļas 10.¹punktā noteiktais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita līdzdalības veida atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā kapitālsabiedrībā, personālsabiedrībā, nodibinājumā vai trastā, ja vairāk nekā 50 % no šādas sabiedrības, nodibinājuma vai trasta aktīvu vērtības tieši vai netieši veido Latvijā esošs nekustamais īpašums. Šo ienākumu nosaka kā starpību starp atbilstošo kapitāla daļu, akciju vai cita līdzdalības veida daļu nominālvērtību un nekustamā īpašuma iegūšanas vērtību un iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad tiek atsavinātas attiecīgās daļas vai akcijas, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir saņemta naudā."

Deputāts G.Upenieks

Izteikt 8.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“7. Piemērojot šā panta trešās daļas 10.¹punktu par ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ir uzskatāma arī ienākums no komercsabiedrību kapitāla daļu vai akciju atsavināšanas, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi un ja:

1) vairāk kā 50% no Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī reģistrētas komercsabiedrības bilances (aktīvu) vērtības sastāda Latvijā esošs nekustamais īpašums;

2) komercsabiedrībai, kura nav reģistrēta Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī pieder Latvijā esošs nekustamais īpašums .”

Šajā daļā minētais ienākums tiek noteikts kā starpība starp daļu vai akciju pārdošanas vērtību un šo daļu vai akciju iegādes vērtību, bet ja kapitāla daļas vai akcijas ir iegūtas saskaņā ar nekustamā īpašuma ieguldījumu sabiedrības kapitālā, kā starpību starp daļu vai akciju pārdošanas vērtību un ieguldītā nekustamā īpašuma iegādes vērtību.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 8.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„7. Šā panta trešās daļas 11.punktā noteiktais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē), ja atsavināšanas gadā vai iepriekšējā gadā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Šo ienākumu nosaka kā kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas vērtības un iegūšanas vērtības starpību un iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad tiek atsavinātas attiecīgās daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir saņemta naudā. Nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā nosaka, pamatojoties uz personas bilances datiem pēc stāvokļa attiecīgā gada sākumā. Ja nekustamā īpašuma īpatsvars aktīvu vērtībā iepriekšējā gada laikā ir mainījies, jo ir notikusi nekustamā īpašuma atsavināšana, kuras rezultāts ņemts vērā personas apliekamajā ienākumā, tad vērā ņem tikai nekustamā īpašuma īpatsvaru bilances aktīvu vērtībā atsavināšanas gadā.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.13

Atbalstīts

7. Šā panta trešās daļas 11.punktā noteiktais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē), ja atsavināšanas gadā vai iepriekšējā gadā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Šo ienākumu nosaka kā kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas vērtības un iegūšanas vērtības starpību un iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad tiek atsavinātas attiecīgās daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir saņemta naudā. Nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā nosaka, pamatojoties uz personas bilances datiem pēc stāvokļa attiecīgā gada sākumā. Ja nekustamā īpašuma īpatsvars aktīvu vērtībā iepriekšējā gada laikā ir mainījies, jo ir notikusi nekustamā īpašuma atsavināšana, kuras rezultāts ņemts vērā personas apliekamajā ienākumā, tad vērā ņem tikai nekustamā īpašuma īpatsvaru bilances aktīvu vērtībā atsavināšanas gadā.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

„8. Ja persona iegulda nekustamo īpašumu Latvijā vai ārvalstī izveidotā kapitālsabiedrībā, personālsabiedrībā, nodibinājumā, fondā vai trastā, nekustamā īpašuma atsavināšanas brīdī ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas ar nodokli neapliek. Ja atsavina minētās kapitāla daļas, akcijas vai cita veida līdzdalību un atsavināšanas gadā un iepriekšējā gadā vairāk nekā 50 % no šādas sabiedrības, nodibinājuma, fonda vai trasta aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās kapitālsabiedrībās, personālsabiedrībās, nodibinājumos, fondos vai trastos) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums, ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības apliek ar nodokli. Šo ienākumu nosaka kā starpību starp kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas vērtību un nekustamā īpašuma iegūšanas vērtību un iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad tiek atsavinātas attiecīgās daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir saņemta naudā.

9. Šā panta trešās daļas 10.¹ punktā noteiktais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumus no darījumiem, kas vērsti uz nekustamā īpašuma iegūšanas tiesību atsavināšanu.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

„8. Ja persona iegulda nekustamo īpašumu Latvijā vai ārvalstī izveidotā personā (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē), nekustamā īpašuma atsavināšanas brīdī ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas ar nodokli neapliek. Ja atsavina minētās kapitāla daļas, akcijas vai cita veida līdzdalību un atsavināšanas gadā vai iepriekšējā gadā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums, ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības apliek ar nodokli. Šo ienākumu nosaka kā kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas vērtības un nekustamā īpašuma iegūšanas vērtības starpību un iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad tiek atsavinātas attiecīgās daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir saņemta naudā.

9. Šā panta trešās daļas 11.punktā noteiktais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumus no darījumiem, kas vērsti uz nekustamā īpašuma iegūšanas tiesību atsavināšanu.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.15

Atbalstīts

8. Ja persona iegulda nekustamo īpašumu Latvijā vai ārvalstī izveidotā personā (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē), nekustamā īpašuma atsavināšanas brīdī ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas ar nodokli neapliek. Ja atsavina minētās kapitāla daļas, akcijas vai cita veida līdzdalību un atsavināšanas gadā vai iepriekšējā gadā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums, ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības apliek ar nodokli. Šo ienākumu nosaka kā kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas vērtības un nekustamā īpašuma iegūšanas vērtības starpību un iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad tiek atsavinātas attiecīgās daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir saņemta naudā.

9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no:

a) pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas,

3. 9.panta pirmajā daļā:

aizstāt 19.punkta ievaddaļā vārdu "pārdošanas" ar vārdu "atsavināšanas";

3. 9.pantā:

aizstāt pirmās daļas 19.punkta ievaddaļā vārdu "pārdošanas" ar vārdu "atsavināšanas";

b) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu pārdošanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem,

izteikt 19.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā mazāk par 36 mēnešiem,";

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

9.pantā:

izslēgt pirmās daļas 19.punkta „b” apakšpunktu;

Neatbalstīts

izteikt pirmās daļas 19.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

c) tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem,

izslēgt 19.punkta "c" apakšpunktu;

izslēgt pirmās daļas 19.punkta "c" apakšpunktu;

papildināt panta pirmo daļu ar 19.¹punktu šādā redakcijā:

"19¹) ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas personas īpašumā ir ilgāk par 36 mēnešiem un ir personas deklarētā dzīvesvieta;".

Deputāts G.Upenieks

Papildināt likuma 9.panta pirmo daļu ar papildināt panta pirmo daļu ar 19.¹, 19.², 19.³ punktiem šādā redakcijā:

"19¹) ienākums no dzīvojamās mājas vai tās daļas, kā arī zemes (tās daļas), uz kuras atrodas dzīvojamā māja (tās daļa), atsavināšanas, ja šī māja vai tās daļa ir personas deklarētā dzīvesvieta un ja ienākumu guvējs 36 mēnešu periodā pirms šī darījuma nav veicis citu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar šo punktu neapliktu darījumu;

19.²) ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas personas īpašumā ir bijis ilgāk par 36 mēnešiem, ja nekustamā īpašuma pārdošana nav ienākumu guvēja saimnieciskā darbība;

19.³) 8.panta 7.daļā minētais ienākums, ja komercsabiedrības daļas ir bijušas personas īpašumā ilgāk par 36 mēnešiem un ja ienākumu guvējs 36 mēnešu periodā pirms šī darījuma nav veicis citu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar šo punktu neapliktu darījumu.”

Deputāts A.K.Kariņš

Izteikt likumprojekta 3.panta 19.¹ punktu šādā redakcijā:

“19¹) ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas personas īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un ir personas deklarētā dzīvesvieta.”

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

9.panta pirmajā daļā:

izteikt panta pirmās daļas 19.¹punktu šādā redakcijā:

"19¹) ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas personas īpašumā ir ilgāk par 36 mēnešiem;".

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

izteikt pirmās daļas 19.¹ punktu šādā redakcijā:

„19¹) ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas personas īpašumā ir ilgāk par 36 mēnešiem un vismaz sešus mēnešus līdz atsavināšanas brīdim ir personas deklarētā pamata dzīvesvieta.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izteikt pirmās daļas 19.¹ punktu šādā redakcijā:

“19¹) ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).”;

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumos nr.21 un nr.23

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.21

Atbalstīts

papildināt pirmo daļu ar 19.¹punktu šādā redakcijā:

“19¹) ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).”;

30) uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Papildināt likuma 9.panta pirmo daļu ar jaunu 30) punktu (mainot turpmāko punktu numerāciju) sekojošā redakcijā:

“30) ienākums no fiziskajai personai piederošu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību pārdošanas;”.

Atbalstīts

papildināt pirmo daļu ar jaunu 30.punktu sekojošā redakcijā:

“30) ienākums no fiziskajai personai piederošu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību pārdošanas;”;

uzskatīt līdzšinējo 30.punktu par 31.punktu;

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„7. Ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver dzīvojamo ēku, bet nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese), ienākums no šīs nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli, izņemot šā likuma 11.⁷ pantā noteiktos gadījumus.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

10.pants. Attaisnotie izdevumi

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

10.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus „bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma”;

Atbalstīts

4. 10.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus „bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma”;

5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas);

Deputāte A.Rugāte

Izteikt 10.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar 8.panta piektajā daļā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos un ar 8.panta piektajā daļā un šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas);

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Izteikt 10.panta pirmās daļas piekto punktu sekojošā redakcijā:

„5) saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu izveidotajos ieguldījumu fondos un saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētajos ieguldījumu fondos un privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas);”

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

aizstāt pirmās daļas 5.punktā skaitli „10” ar skaitli „20” un izslēgt vārdus „kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu);”

Daļēji atbalstīts priekšlikumā nr.27

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.31

Atbalstīts

6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.

Deputāte A.Rugāte

Izteikt 10.panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar 8.panta piektās daļā un šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos, kā arī 8.panta piektās daļā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.”

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

pirmās daļas 6.punktā aizstāt skaitli „10” ar skaitli „20” un izslēgt vārdus „kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos”;

Daļēji atbalstīts priekšlikumā nr.29

Atbalstīts

pirmās daļas 6.punktā aizstāt skaitli „10” ar skaitli „20” un izslēgt vārdus „kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos”;

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja ieguldījumu fondi darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma;”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja šīs apliecības bijušas fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus un ieguldījumu fondi darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma;”

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.31

Atbalstīts

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja šīs apliecības bijušas fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus un ieguldījumu fondi darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma;”;

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) maksātāja un viņa ģimenes locekļu maksājumi par dzīvojamās telpas īri, ja dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un maksātājs vai viņa ģimenes locekļi dzīvojamo telpu lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Šī norma piemērojama attiecībā uz to maksājumu daļu, kura sedz starpību starp dzīvojamās telpas īres maksu un pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksu attiecīgās pašvaldības teritorijā. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;”

Neatbalstīts

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

papildināt pantu ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

„1.³ Šā panta pirmās daļas 3., 5., 6. un 7.punktā minētie maksātāja attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

„1.³ Šā panta pirmās daļas 3., 5., 6. un 7.punktā minētie maksātāja attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.”

11.pants. No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana

12. Ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem), var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt 11.panta divpadsmito daļu pēc vārdiem „izīrējot nekustamo īpašumu” ar vārdiem „(arī pārdodot īres tiesības)”.

Atbalstīts

5. Papildināt 11.panta divpadsmito daļu pēc vārdiem “izīrējot nekustamo īpašumu” ar vārdiem “(arī pārdodot īres tiesības)”.

4. Papildināt likumu ar 11.⁶ pantu šādā redakcijā:

"11.⁶ pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pārklasificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu

1. Ja nekustamais īpašums atsavināšanas dienā tiek izmantots kā saimnieciskās darbības pamatlīdzeklis, ieņēmumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas ņem vērā, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu.

2. Ja saimnieciskajā darbībā izmantots nekustamais īpašums tiek pārklasificēts par tādu personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk – pārklasificēts), kas atbilst 9.panta pirmās daļas 19.¹punktam, un pārdots 36 mēnešu laikā no pārklasificēšanas, nekustamā īpašuma pārdošanas apliekamo ienākumu nekustamā īpašuma pārdošanas gadā palielina par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

3. Taksācijas gadā, kurā nekustamais īpašums tiek pārklasificēts, maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reizē ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz informāciju par pārklasificēto pamatlīdzekli un nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

4. Ja nekustamais īpašums saimnieciskajā darbībā ir ticis izmantots daļēji, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem nosaka proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās nekustamā īpašuma daļas īpatsvaram.

5. Šā panta noteikumi piemērojami arī, lai noteiktu nerezidentu ienākumu no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas atbilstoši šā likuma 3.panta trešās daļas 7.punktam."

Deputāts G.Upenieks

Izteikt 11.⁶ panta 2.daļu šādā redakcijā:

“2. Ja saimnieciskajā darbībā izmantots nekustamais īpašums tiek pārklasificēts par personiskajām vajadzībām izmantojamu nekustamo īpašumu (turpmāk – pārklasificēts) un pārdots neapliekot to ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar šī likuma 9.panta pirmās daļas 19.¹ un 19.²punktiem, ar nodokli ir apliekama nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis tika lietots saimnieciskajā darbībā.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumu ar 11.⁶ pantu šādā redakcijā:

2. Ja saimnieciskajā darbībā izmantots nekustamais īpašums tiek pārklasificēts par tādu personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk — pārklasificēts), kas atbilst 9.panta pirmās daļas 19.¹punktam, un pārdots 60 mēnešu laikā no pārklasificēšanas, nekustamā īpašuma pārdošanas apliekamo ienākumu nekustamā īpašuma pārdošanas gadā palielina par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

3. Taksācijas gadā, kurā nekustamais īpašums tiek pārklasificēts, maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reizē ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz informāciju par pārklasificēto pamatlīdzekli (diena, kad nekustamais īpašums klasificēts par saimnieciskajā darbībā izmantojamu pamatlīdzekli, un diena, kad nekustamais īpašums no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma tiek pārklasificēts, nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums, taksācijas periodi, kuros norakstīts nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) un nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

5. Šā panta noteikumi piemērojami arī, lai noteiktu nerezidentu ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas atbilstoši šā likuma 3.panta trešās daļas 7.punktam."

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.36

Atbalstīts

6. Papildināt likumu ar 11.⁶ un 11.⁷ pantu šādā redakcijā:

“11.⁶ pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pārklasificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu

3. Taksācijas gadā, kurā nekustamais īpašums tiek pārklasificēts, maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reizē ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz informāciju par pārklasificēto pamatlīdzekli (diena, kad nekustamais īpašums klasificēts par saimnieciskajā darbībā izmantojamu pamatlīdzekli, un diena, kad nekustamais īpašum s no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma tiek pārklasificēts, nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums, taksācijas periodi, kuros norakstīts nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) un nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

5. Šā panta noteikumi piemērojami arī, lai noteiktu nerezidentu ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas atbilstoši šā likuma 3.panta trešās daļas 7.punktam.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt likumu ar 11.⁷ pantu šādā redakcijā:

„11.⁷ Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma atsavināšanas

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā neiekļauj ienākumu, kas gūts atsavinot lauksaimniecības uzņēmumu, tā daļu vai piemājas saimniecību, izpildot nosacījumus, lai saņemtu Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda atbalstu lauku attīstībai saistībā ar priekšlaicīgu aiziešanu pensijā.

2. Uzņēmums šā panta pirmās daļas izpratnē ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst maksātājam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus maksātājs izmanto saimnieciskās darbības veikšanai. Uzņēmuma atsavināšana šā panta izpratnē nav akciju vai kapitāla daļu atsavināšana.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumu ar 11.⁷ pantu šādā redakcijā:

„11.⁷ pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemju atsavināšanas

3. Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, un ir izpildīti abi turpmākie nosacījumi:

1) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā — kā saimnieciskās darbības veicēja;

2) pēdējo triju pirmstaksācijas periodu laikā vismaz vienā taksācijas periodā vairāk nekā pusi no šīs panta daļas 1.punktā minētās personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks.”

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā

Nr. 38

Atbalstīts

11.⁷ pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemju atsavināšanas

3. Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, un ir izpildīti abi turpmākie nosacījumi:

17.pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām

11. Komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas izsniedz personām - nodokļa maksātājām - paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas:

1) par personām izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti šā panta desmitajā un divpadsmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli - ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam;

2) par personām, neieturot nodokli, izmaksātajām summām - Ministru kabineta noteiktajā termiņā. Ministru kabinets nosaka apliecinājuma dokumentu izsniegšanas kārtību, kā arī ienākumus, par kuru izmaksu tie izsniedzami, un izņēmumus.

5. Papildināt 17.pantu ar 11.³ daļu šādā redakcijā:

"11.³ Šā panta vienpadsmitās daļas 2.punkta noteikumus kredītiestāde nepiemēro ienākumam no noguldījumiem. Paziņojumu par fiziskās personas taksācijas gada ienākumu no noguldījumiem, ja tie pārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, kredītiestāde iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim."

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Aizstāt 17.panta 11.³ daļā vārdus „par fiziskās personas” ar vārdiem „par fiziskās personas - iekšzemes nodokļa maksātāja”.

Atbalstīts

7. Papildināt 17.pantu ar 11.³ daļu šādā redakcijā:

“11.³ Šā panta vienpadsmitās daļas 2.punkta noteikumus kredītiestāde nepiemēro ienākumam no noguldījumiem. Paziņojumu par fiziskās personas — iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas gada ienākumu no noguldījumiem, ja tie pārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, kredītiestāde iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim.”

32.pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem

1. Par informatīvo deklarāciju - šā likuma 17.panta sestajā, septītajā, vienpadsmitajā un 11.¹daļā un 29.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteikto pārskatu - neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus, darba devējam (ienākuma izmaksātājam) piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā atbildība.

2. Ja maksātājs noteiktajos termiņos nav informējis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi saskaņā ar šā likuma 28.panta 8.punktu un no gūtā ienākuma netiek ieturēts nodoklis saskaņā ar šā likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, tiek uzskatīts, ka maksātājs veic nereģistrētu saimniecisko darbību un tam tiek piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā atbildība.

6. Aizstāt 32.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus "un 11.¹ daļā" ar skaitļiem un vārdiem "11.¹ un 11.³daļā".

8. Aizstāt 32.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus "un 11.¹ daļā" ar skaitļiem un vārdiem "11.¹ un 11.³daļā".

Pārejas noteikumi

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 37.punktu šādā redakcijā:

"37. Nekustamajiem īpašumiem, ko fiziskā persona iegādājusies (ieguvusi) līdz 2007.gada 30.jūnijam, piemēro likuma noteikumus, kas bija spēkā nekustamā īpašuma iegādes dienā, ņemot vērā arī likuma 9.panta pirmās daļas 19.punkta "a" apakšpunkta nosacījumus, kas bija spēkā līdz 2007.gada 30.jūnijam."

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija

Izteikt pārejas noteikumu 37.punktu šādā redakcijā:

"37. Nekustamajiem īpašumiem, ko fiziskā persona iegādājusies (ieguvusi) līdz 2007.gada 31.decembrim, piemēro likuma noteikumus, kas bija spēkā nekustamā īpašuma iegādes dienā, ņemot vērā arī likuma 9.panta pirmās daļas 19.punkta "a" apakšpunkta nosacījumus, kas bija spēkā līdz 2007.gada 31.decembrim."

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt pārejas noteikumu 37.punktu šādā redakcijā:

“37. Attiecībā uz ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas bija maksātāja īpašumā dienā, kad stājās spēkā tie grozījumi šajā likumā, kas paredz 9.panta pirmās daļas 19.punkta “c” apakšpunkta izslēgšanu, līdz 2010.gada 1.jūlijam piemērojami likuma noteikumi, kas bija spēkā līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a) īpašuma tiesības uz maksātājam piederošo nekustamo īpašumu līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

b) īpašuma tiesības uz maksātājam piederošo nekustamo īpašumu līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai nav nostiprinātas zemesgrāmatā, bet tiek nostiprinātas zemesgrāmatā līdz 2008.gada 31.decembrim;

c) līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nav nostiprinātas zemesgrāmatā tā iemesla dēļ, ka pastāv strīds par īpašuma tiesībām un ir pieņemts tiesas nolēmums par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

d) līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nav nostiprinātas zemesgrāmatā, bet ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, maksātājs ir tiesīgs veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, bet šī iemērīšana nav veikta.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 37.punktu šādā redakcijā:

a) īpašuma tiesības uz maksātājam piederošo nekustamo īpašumu līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

Deputāts K.Leiškalns

Izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Izslēgt likuma spēkā stāšanās datumu.

Atbalstīts