Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Atbilstoši šā panta trešās daļas 7.¹ punktam nerezidenta ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita līdzdalības veida atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā kapitālsabiedrībā, personālsabiedrībā, nodibinājumā, fondā vai trastā, ja vairāk nekā 50 % no šādas sabiedrības, nodibinājuma, fonda vai trasta aktīvu vērtības tieši vai netieši veido Latvijā esošs nekustamais īpašums."

2.  8.pantā:

papildināt trešo daļu ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

"10¹) ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi;";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"6. Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā panta trešās daļas 10.¹ punktam nosaka kā starpību starp atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata vai mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtību vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā īpašuma vērtību. Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu, – valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu.

7. Šā panta trešās daļas 10.¹ punktā noteiktais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita līdzdalības veida atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā kapitālsabiedrībā, personālsabiedrībā, nodibinājumā, fondā vai trastā, ja vairāk nekā 50 % no šādas sabiedrības, nodibinājuma, fonda vai trasta aktīvu vērtības tieši vai netieši veido Latvijā esošs nekustamais īpašums. Šo ienākumu nosaka kā starpību starp atbilstošo kapitāla daļu, akciju vai cita līdzdalības veida daļu nominālvērtību un nekustamā īpašuma iegūšanas vērtību un iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad tiek atsavinātas attiecīgās daļas vai akcijas, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir saņemta naudā."

3.  9.panta pirmajā daļā:

aizstāt 19.punkta ievaddaļā vārdu "pārdošanas" ar vārdu "atsavināšanas";

izteikt 19.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā mazāk par 36 mēnešiem,";

izslēgt 19.punkta "c" apakšpunktu;

papildināt panta pirmo daļu ar 19.¹ punktu šādā redakcijā:

"19¹) ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas personas īpašumā ir ilgāk par 36 mēnešiem un ir personas deklarētā dzīvesvieta;".

4. Papildināt likumu ar 11.⁶ pantu šādā redakcijā:

"11.⁶ pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pārklasificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu

1. Ja nekustamais īpašums atsavināšanas dienā tiek izmantots kā saimnieciskās darbības pamatlīdzeklis, ieņēmumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas ņem vērā, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu.

2. Ja saimnieciskajā darbībā izmantots nekustamais īpašums tiek pārklasificēts par tādu personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk – pārklasificēts), kas atbilst 9.panta pirmās daļas 19.¹ punktam, un pārdots 36 mēnešu laikā no pārklasificēšanas, nekustamā īpašuma pārdošanas apliekamo ienākumu nekustamā īpašuma pārdošanas gadā palielina par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

3. Taksācijas gadā, kurā nekustamais īpašums tiek pārklasificēts, maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reizē ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz informāciju par pārklasificēto pamatlīdzekli un nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

4. Ja nekustamais īpašums saimnieciskajā darbībā ir ticis izmantots daļēji, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem nosaka proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās nekustamā īpašuma daļas īpatsvaram.

5. Šā panta noteikumi piemērojami arī, lai noteiktu nerezidentu ienākumu no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas atbilstoši šā likuma 3.panta trešās daļas 7.punktam."

5. Papildināt 17.pantu ar 11.³ daļu šādā redakcijā:

"11.³ Šā panta vienpadsmitās daļas 2.punkta noteikumus kredītiestāde nepiemēro ienākumam no noguldījumiem. Paziņojumu par fiziskās personas taksācijas gada ienākumu no noguldījumiem, ja tie pārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, kredītiestāde iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim."

6. Aizstāt 32.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus "un 11.¹ daļā" ar skaitļiem un vārdiem "11.¹ un 11.³ daļā".

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 37.punktu šādā redakcijā:

"37. Nekustamajiem īpašumiem, ko fiziskā persona iegādājusies (ieguvusi) līdz 2007.gada 30.jūnijam, piemēro likuma noteikumus, kas bija spēkā nekustamā īpašuma iegādes dienā, ņemot vērā arī likuma 9.panta pirmās daļas 19.punkta "a" apakšpunkta nosacījumus, kas bija spēkā līdz 2007.gada 30.jūnijam."

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

„Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Iedzīvotāju ienākuma nodokli šobrīd piemēro vienīgi ienākumam no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Tādējādi ir izveidojušies labvēlīgi apstākļi spekulācijām nekustamā īpašuma jomā (vairumā gadījumu par banku izsniegtiem kredītlīdzekļiem), negatīvi ietekmējot ekonomisko stabilitāti un veicinot inflācijas pieaugumu. Lai novērstu minēto situāciju, nepieciešami grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot stingrākus kritērijus nodokļa atvieglojumam attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas, tādējādi samazinot no nodokļa atbrīvoto objektu skaitu. Pašreiz arī Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav pietiekamas informācijas par fizisko personu gūtajiem ienākumiem no noguldījumiem, kas nav apliekami ar nodokli.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (turpmāk – likumprojekts) paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiks aplikts ienākums no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 36 mēnešiem un netiek izmantots par personas pamata dzīvesvietu. Likumprojekts arī paredz noteikt, kā aprēķināms nerezidenta ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas, ieguldot to kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Likumprojekts paredz, ka nekustamā īpašuma pārdošanai tiek pielīdzināta arī nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā, ja attiecīgās kapitālsabiedrības daļas vai akcijas pārdod. Likumprojektā ir iekļauta norma par apliekamā ienākuma noteikšanu, ja nekustamo īpašumu, kas izmantots saimnieciskajā darbībā, pārklasificē par personiskajām vajadzībām izmantojamo lietu, t.i., par īpašumu, kas tiek izmantots par personas deklarēto pamata dzīvesvietu un pārdod to 36 mēnešu laikā no pārkvalificēšanas. Šajā gadījumā nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.’ Likumprojektā iekļauta norma, kas paredz, ka kredītiestāde vienreiz gadā informē Valsts ieņēmumu dienestu par fizisko personu gūtajiem ienākumiem no noguldījumiem, ja tie pārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru.
3. Cita informācija	Nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Uz makroekonomisko vidi ir sagaidāma pozitīva ietekme, ņemot vērā, ka tiks veicināta inflācijas samazināšanās.
2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiks ierobežoti spekulatīvie darījumi nekustamo īpašumu jomā, ņemot vērā, ka nodokli no ienākuma varēs nemaksāt tikai pārdodot īpašumu, kas kalpojis par personas pamata dzīvesvietu vismaz 36 mēnešus, bet pārējos gadījumos no gūtā ienākuma būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas, savukārt, stimulēs pārdomātu hipotekāro kredītu pieprasījumu un kavēs cenu pieaugumu nekustamo īpašumu sektorā.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2007	2008	2009	2010	2008-2012
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.	+16 220	+15 675	+15 129	+15 211
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.	+16 220	+15 675	+15 129	+15 211
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Aprēķinot budžeta ieņēmumu izmaiņas izmantoti Zemesgrāmatas dati par kopējo nekustamo īpašumu darījumiem 2006.un 2007.gadā. Budžeta pieaugumu prognoze veikta piesardzīgi, ņemot vērā apstākli, ka Zemesgrāmatas dati varētu neuzrādīt patieso nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Prognozes aprēķini veikti pieņemot, ka nekustamo īpašumu darījumu vērtību pieaugums tuvāko 5 gadu laikā varētu samazināties un stabilizēties līdz 5% , vidējais pieauguma temps 5 gadu laikā prognozēts 11,6%.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Lai īstenotu paredzēto grozījumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt likumā „Par nodokļiem un nodevām” un Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Krūmane	E.Strazdiņa	M.Radeiko	A.Orehova

2007.03.16. 14:55

922

A.Orehova 7095494

Anda.Orehova@fm.gov.lv