Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā"

Likumprojekts

 

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

 

Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004, 11.nr.; 2005, 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) pakalpojums – personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums, tai skaitā patērētāja kreditēšana, vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts;".

 

2.  8.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu, tai skaitā kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Kredīts noformējams kā atlikts maksājums, aizdevums vai cita finansiāla vienošanās.";

 

papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu:

1) pirms kredīta izsniegšanas patērētājam pieprasa Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par patērētāja ienākumiem vai satura ziņā līdzvērtīgu citas valsts nodokļu administrācijas izziņu. Patērētājs ir tiesīgs iesniegt papildus citus dokumentus, kas var kalpot par pierādījumu patērētāja spējai pildīt līgumā noteiktās saistības;

2) pirms kredīta izsniegšanas patērētājam, dokumentējot veiktos pasākumus, izvērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu, ņemot vērā šīs daļas  1.punktā minētos dokumentus;

3) nodrošina visu ar kredīta izsniegšanu saistīto dokumentu glabāšanu vienu gadu pēc patērētāja kreditēšanas līgumā noteikto saistību izpildes.

(6) Patērētājs kreditēšanas līgumā minēto pakalpojumu vai preci saņem tikai pēc sākotnējās iemaksas veikšanas. Tā nav mazāka par 10 procentiem no kreditēšanas līgumā minētās pakalpojuma vai preces cenas.

(7) Šā panta piektās un sestās daļas noteikumi attiecināmi uz patērētāja kreditēšanas līgumu, kurā pakalpojuma vai preces cena ir vienāda vai lielāka par 100 minimālajām mēnešalgām.

(8) Valsts ieņēmumu dienesta izsniedzamās izziņas par kredīta ņēmēja ienākumiem saturu, kā arī izziņas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

 

"11. Likuma 8.panta piektā daļa stājas spēkā 2007.gada 10.jūlijā.

 

12. Ministru kabinets līdz 2007.gada 3.jūlijam izdod šā likuma 8.panta astotajā daļā minētos noteikumus."

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš


Likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” anotācija

 

1.     I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Kopš 2002. gada beigām mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pieaug par apmēram 80% gadā. To nosaka mājsaimniecību ienākumu un nodarbinātības pieaugums, optimistiskais nākotnes redzējums, konkurence banku sektorā, ārvalstu finansējuma pieejamība, zemās procentu likmes, kā arī būvniecības pieaugums. Straujāko pieaugumu uzrāda hipotēku kredīti, sasniedzot lielāko īpatsvaru banku aktīvos starp visiem kredītu veidiem. Joprojām turpina augt arī patēriņa kredīti.

Pašlaik persona sniedzot informāciju kredīta saņemšanai norāda savus reālos ienākumus, taču bieži vien par šiem ienākumiem nav samaksāti nodokļi, tie ir t.s. „aplokšņu algas”. Tā rezultātā tiek kropļota ekonomika.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 Lai kontrolētu kreditēšanas pieaugumu, noteikt prasību komercbankām, līzinga pakalpojumu un citiem kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem klienta maksātspēju noteikt un izsniegt aizdevumus, tikai pamatojoties uz tā legālajiem ienākumiem. Likuma grozījums paredz, ka kredīta devējs izsniedz aizdevumus, tikai ja ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par kredīta ņēmēja ienākumiem. Tāpat, lai veicinātu patērētāju saprātīgu lēmumu pieņemšanu kredītu nepieciešamībā, likumprojekts paredz patērētāja līdzfinansējumu 10% apmērā no pakalpojuma vai preces cenas.

3. Cita informācija

 Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir viens no pasākumiem inflācijas stabilizācijai un mazināšanai.

2.     II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

  Grozījumi ir viens no pasākumiem inflācijas mazināšanai, kuras rezultātā varētu palēnināt straujo tautsaimniecības pieaugumu, nodrošinot ekonomikas ilgtermiņa attīstību, vidējā termiņā inflācijai atgriežoties tautsaimniecības attīstībai ilgtspējīgā līmenī.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Grozījumu rezultātā varētu mazināties kreditēšanas apjoma pieaugums.

3. Sociālo seku izvērtējums

 Nākotnē grozījumi varētu pozitīvi ietekmēt vidējo labklājības līmeni valstī.

4. Ietekme uz vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3.     III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

  Likumprojekts šo jomu neskar.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

  Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

  Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

   Likumprojekts šo jomu neskar.

 1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi izdevumu finansēšanai

   Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

  Likumprojekts šo jomu neskar.

4.     IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 Nepieciešams papildus izdot Ministru kabineta noteikumus. Vienlaikus ar šo likumprojektu ir sagatavoti un tiek virzīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

5.     V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

5. Cita informācija

 

6.     VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Komercbanku asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Latvijas Komercbanku asociācija konceptuāli atbalsta likumprojektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu pasākumu plānu inflācijas novēršanai. Plānu izstrādāja darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Latvijas Bankas, Latvijas Komercbanku asociācijas un Darba devēju konfederācijas.

7.     VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta prasību izpildi ne-banku sektorā nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu un kapitāla tirgus komisija banku sektorā esošo funkciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietots Finanšu ministrijas mājas lapā, kur ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības aizstāvēt savas tiesības neierobežo.

4. Cita informācija

  Grozījumi ir viens no pasākumiem inflācijas stabilizācijai un mazināšanai.

 

Finanšu ministrs                                                                        O. Spurdziņš 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

I. Krūmane

E. Strazdiņa

M. Radeiko

G. Cerbulis

 

23.03.2007 10:07,

785 vārdi

G.Cerbulis 67774817

guntis.cerbulis@fktk.lv