Saeimas Prezidijam

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Reģ. nr. 277/Lp9).

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

trešajam lasījumam uz …. lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja

Anna Seile

Iesniedz Agrārās, vides un

reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

(reģ. nr. 277/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Priekšlikumi	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Ūdens apsaimniekošanas likums	Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā		NAV		Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā
	Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 5.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 5.nr.) šādus grozījumus:
I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) aizsargājamās teritorijas — teritorijas, kuras paredzētas ūdens ieguvei cilvēku patēriņam, teritorijas, kuras izveidotas bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdensobjekti, kuri atzīti par rekreācijas objektiem vai peldūdeņiem, īpaši jutīgas teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamas dabas teritorijas; -----------------------------------	1. Aizstāt 1.panta 1.punktā vārdu “peldūdeņiem” ar vārdiem “peldvietu ūdeņiem”.				1. Aizstāt 1.panta 1.punktā vārdu “peldūdeņiem” ar vārdiem “peldvietu ūdeņiem”.
5.pants. Ūdensobjektu stāvoklis (1) Virszemes ūdeņu stāvoklis ir virszemes ūdensobjekta vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc objekta sliktākajiem ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.
(2) Ekoloģiskā kvalitāte ir virszemes ūdeņu ekosistēmu struktūras un funkcionēšanas kvalitāte, kuru novērtē saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
(3) Laba virszemes ūdeņu ķīmiskā kvalitāte ir virszemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte, kas atbilstoši šā likuma prasībām nepieciešama, lai nodrošinātu virszemes ūdeņiem noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu, ievērojot nosacījumu, ka piesārņojošo vielu koncentrācija ūdenī nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus.
(4) Labs virszemes ūdeņu stāvoklis ir tad, ja gan ūdensobjekta ekoloģiskā, gan ķīmiskā kvalitāte atbilst vismaz Ministru kabineta noteiktajiem labas kvalitātes kritērijiem.
(5) Pazemes ūdeņu stāvoklis ir pazemes ūdensobjekta vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc objekta sliktākajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.
(6) Pazemes ūdeņu kvantitatīvais stāvoklis ir rādītājs, kas raksturo, cik lielā mērā ūdens tiešā un netiešā ieguve kvantitatīvi ietekmē pazemes ūdensobjektu.
(7) Labs pazemes ūdeņu stāvoklis ir tad, ja gan ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte, gan kvantitatīvais stāvoklis atbilst vismaz Ministru kabineta noteiktajiem labas kvalitātes kritērijiem.
(8) Ekoloģiskais potenciāls ir stipri pārveidota ūdensobjekta vai mākslīga ūdensobjekta kvalitāte, kuru novērtē saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
(9) Labs ekoloģiskais potenciāls ir tad, ja stipri pārveidota ūdensobjekta vai mākslīga ūdensobjekta kvalitāte atbilst vismaz Ministru kabineta noteiktajiem laba ekoloģiskā potenciāla kritērijiem.
(10) Ministru kabinets nosaka:
1) virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu un tam atbilstošu virszemes ūdensobjektu klasifikāciju, kā arī antropogēno slodžu noteikšanas kārtību;
2) pazemes ūdensobjektu klases un klasificēšanas kritērijus, antropogēno slodžu noteikšanas kārtību, kā arī pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību;
3) virszemes ūdeņu augstas, labas, vidējas, sliktas un ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes kritērijus un labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus, kā arī pazemes ūdeņu labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus;
4) prioritāro vielu sarakstu un to emisijas ierobežošanas kārtību;
5) ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtību un virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2004. likumu un 03.02.2005. likumu)
	2. Papildināt 5.panta desmito daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) peldvietu ūdeņu kvalitātes novērtēšanas un klasifikācijas kārtību, kā arī prasības peldvietu ūdeņu aprakstiem un sabiedrības informēšanai.”				2. Papildināt 5.panta desmito daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) peldvietu ūdeņu kvalitātes novērtēšanas un klasifikācijas kārtību, kā arī prasības peldvietu ūdeņu aprakstiem un sabiedrības informēšanai.”
II nodaļa Upju baseinu apgabali un to pārvaldes institūcijas 9.pants. Upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijas (1) Katra upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveido konsultatīvo padomi (turpmāk — padome), kurā iekļauj valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — vides ministrs.
(2) Padome: 1) saskaņo ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju, kā arī to reģionālo struktūrvienību, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar vides kvalitātes un ūdens lietošanas mērķu sasniegšanu attiecīgajā upju baseinu apgabalā;
2) izskata un sniedz atzinumu par apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu, kā arī par sagatavotajiem priekšlikumiem attiecībā uz to īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.
(3) (Izslēgta ar 03.02.2005. likumu).
(4) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra un tās teritoriālās struktūrvienības (upju baseinu pārvaldes):	3. 9.panta ceturtajā daļā: izslēgt ievaddaļā vārdus “un tās teritoriālās struktūrvienības (upju baseinu pārvaldes)”;				3. 9.panta ceturtajā daļā: izslēgt ievaddaļā vārdus “un tās teritoriālās struktūrvienības (upju baseinu pārvaldes)”;
1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk — monitoringa programma);
2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;
3) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;
4) sniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto informāciju Eiropas Komisijai;
5) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;
6) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;
7) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā, kā arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā tos paredzēts īstenot;
8) koordinē pasākumu programmu īstenošanu;
9) saskaņo apsaimniekošanas pasākumus līdz pasākumu programmas apstiprināšanai, kā arī neatliekamus pasākumus, kas nav iekļauti pasākumu programmā;
10) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;
11) nodrošina konsultatīvo padomju darbību;
12) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas pasākumu programmas.	aizstāt 12.punktā vārdu “īsteno” ar vārdu “koordinē”.				aizstāt 12.punktā vārdu “īsteno” ar vārdu “koordinē”.
(5) Valsts vides dienests uzrauga pasākumu programmas īstenošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu)
10.pants. Starptautiskā sadarbība upju baseinu apsaimniekošanā (1) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji — citas tādas valsts teritorijā, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts, Vides ministrija, lai izveidotu un apsaimniekotu starptautisku upju baseinu apgabalu, sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām.
(2) Ja izveidots starptautisks upju baseinu apgabals, attiecīgā Latvijas upju baseinu apgabala pārvaldes institūcija nodrošina Latvijas teritorijā ietilpstošās upju baseinu apgabala daļas pārvaldi.	4. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “attiecīgā Latvijas upju baseinu apgabala pārvaldes institūcija” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.				4. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “attiecīgā Latvijas upju baseinu apgabala pārvaldes institūcija” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.
(3) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji — citas tādas valsts teritorijā, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts, Vides ministrija sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām, lai veicinātu šā likuma mērķu sasniegšanu visā upes baseinā.
III nodaļa Vides kvalitātes mērķi 11.pants. Vides kvalitātes mērķi ūdensobjektiem
(1) Ūdensobjektiem apsaimniekošanas plānā nosakāmi šādi vides kvalitātes mērķi:
1) novērst visu virszemes ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos un aizsargāt tos, uzlabojot ūdens kvalitāti un, ja nepieciešams, veicot sanāciju, — lai visos virszemes ūdensobjektos sasniegtu labu virszemes ūdeņu stāvokli;
2) aizsargāt un uzlabot ūdens kvalitāti visos stipri pārveidotajos ūdensobjektos un mākslīgajos ūdensobjektos, lai sasniegtu labu virszemes ūdeņu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti;
3) pakāpeniski samazināt prioritāro vielu radīto piesārņojumu un pārtraukt vai pakāpeniski novērst ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi;
4) novērst vai ierobežot piesārņojošo vielu novadīšanu pazemes ūdeņos un novērst visu pazemes ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos;
5) aizsargāt pazemes ūdensobjektus, saglabāt vai uzlabot ūdeņu stāvokli tajos, kā arī nodrošināt līdzsvaru starp ūdens ieguvi un ūdens resursu atjaunošanos, lai visos pazemes ūdensobjektos sasniegtu labu pazemes ūdeņu stāvokli;
6) apturēt cilvēka darbības izraisītu piesārņojošas vielas koncentrācijas pieaugumu pazemes ūdeņos vai panākt pakāpenisku tās samazināšanos;
7) ievērot nosacījumus un mērķus, kas apsaimniekošanas plānā noteikti īpaši aizsargājamām teritorijām.
(2) Vides kvalitātes mērķus sasniedz, īstenojot šajā likumā noteiktos apsaimniekošanas plānus un programmas. Nosakot pasākumus vides kvalitātes mērķu sasniegšanai, ņem vērā konkrētā ūdensobjekta stāvokli un ūdeņu stāvokli pārējos upju baseinu apgabalā esošajos ūdensobjektos.	5. Aizstāt 11.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus “un ūdeņu stāvokli pārējos upju baseinu apgabalā esošajos ūdensobjektos” ar vārdiem “un ūdeņu stāvokli pārējos ūdensobjektos, kuri atrodas vienā sateces baseinā”.				5. Aizstāt 11.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus “un ūdeņu stāvokli pārējos upju baseinu apgabalā esošajos ūdensobjektos” ar vārdiem “un ūdeņu stāvokli pārējos ūdensobjektos, kuri atrodas vienā sateces baseinā”.
(3) Vides kvalitātes normatīvus, kuri nepieciešami šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai, nosaka saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”.
(4) Ja uz vienu ūdensobjektu attiecas vairāki vides kvalitātes mērķi, piemēro tos kvalitātes mērķus, kuri izvirza stingrākās prasības.
III nodaļa Vides kvalitātes mērķi 13.pants. Īslaicīgi izņēmumi vides kvalitātes mērķu sasniegšanai (1) Īslaicīga ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanās, kuru izraisa nepārvarama vara, tai skaitā spēcīgi plūdi, ilgstošs sausums vai avārija, ko nav bijis iespējams iepriekš paredzēt (turpmāk — ārkārtēji apstākļi), nav pretrunā ar šā likuma prasībām, ja:
1) veikti visi iespējamie pasākumi, lai novērstu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos un nekavētu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu citos ūdensobjektos, kurus minētie apstākļi neietekmē;
2) apsaimniekošanas plānā ir iekļauti nosacījumi un parametri, kuriem iestājoties reģionālā vides pārvalde var piemērot šā panta noteikumus;
3) pasākumu programmā ir iekļauti pasākumi, kas veicami ārkārtējos apstākļos, un tie nekavē atjaunot ūdens kvalitāti, kad stāvoklis normalizējies;
4) veikti visi iespējamie pasākumi, lai jo drīz atjaunotu tādu ūdensobjekta stāvokli, kāds bija pirms ārkārtēju apstākļu ietekmes;
5) kopsavilkumu par ārkārtēju apstākļu ietekmi un veiktajiem vai veicamajiem pasākumiem iekļauj apsaimniekošanas plāna jaunajā redakcijā.
(2) Attiecīgā reģionālā vides pārvalde katrā konkrētā gadījumā nosaka šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minētos pasākumus, kas ir saistoši ūdens resursu lietotājiem, vismaz reizi gadā kopā ar upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijām izvērtē ārkārtēju apstākļu ietekmi un, ja nepieciešams, pārskata noteiktos pasākumus.	6. Aizstāt 13.panta otrajā daļā vārdus “upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijām” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru”.				6. Aizstāt 13.panta otrajā daļā vārdus “upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijām” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru”.
VI nodaļa Atļaujas ūdens resursu lietošanai un monitoringa nosacījumi 21.pants. Darbības, kurām nepieciešama atļauja ūdens resursu lietošanai (1) Reģionālās vides pārvaldes 60 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz atļauju ūdens resursu lietošanai šādām darbībām, kuras ietekmē vai var ietekmēt ūdens kvalitāti, daudzumu vai ekosistēmas un kuras nav A vai B kategorijas piesārņojošās darbības:	7. 21.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdu “šādām”; aizstāt pirmajā un trešajā daļā vārdu “ekosistēmas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “ūdens ekosistēmas” (attiecīgā locījumā).				7. 21.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdu “šādām”; aizstāt pirmajā un trešajā daļā vārdu “ekosistēmas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “ūdens ekosistēmas” (attiecīgā locījumā).
1) hidrotehnisko būvju darbībai;
2) virszemes vai pazemes ūdeņu ieguvei;
3) ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni, un ūdens novadīšanai, lai šo līmeni pazeminātu, un ar to saistītām darbībām;
4) darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts;
5) citām darbībām, kas saistītas ar regulāru virszemes ūdeņu līmeņa vai režīma maiņu.
(2) Ministru kabinets nosaka ūdens resursu lietošanas nosacījumus, ūdens resursu lietošanas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtību, termiņus, atļaujā noteikto prasību kontroles un monitoringa nosacījumus, kā arī pieteikuma un atļaujas veidlapu paraugus.
(3) Ministru kabinets nosaka kritērijus, kurus ievērojot šā panta pirmajā daļā minēto darbību ietekme uz ūdens kvalitāti, daudzumu vai ekosistēmām uzskatāma par nebūtisku un atļauja ūdens resursu lietošanai nav nepieciešama. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2004. likumu)
VI nodaļa Atļaujas ūdens resursu lietošanai un monitoringa nosacījumi 22.pants. Virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa un aizsargājamo teritoriju monitorings (1) Vides ministrs apstiprina ūdens stāvokļa monitoringa programmu katram upju baseinu apgabalam, kas ietver virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu.
(2) Virszemes ūdeņu monitoringa programmā nosaka:
1) noteces apjoma un caurplūduma monitoringa apmēru, lai varētu izvērtēt ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un ekoloģisko potenciālu;
2) ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa un ekoloģiskā potenciāla monitoringu.
(3) Pazemes ūdeņu monitoringa programmā ietver ķīmiskās kvalitātes un kvantitatīvā stāvokļa monitoringu.
(4) Aizsargājamo teritoriju monitoringa programmā ietver pasākumus, kuri tiek veikti papildus normatīvajos aktos noteiktajām aizsargājamo teritoriju monitoringa prasībām.
(5) Ministru kabinets nosaka prasības šajā pantā noteiktajam monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, kā arī prasības peldūdeņu un peldvietu monitoringam.	8. Aizstāt 22.panta piektajā daļā vārdus “peldūdeņu un peldvietu monitoringam” ar vārdiem “peldvietu ūdeņu monitoringam”.				8. Aizstāt 22.panta piektajā daļā vārdus “peldūdeņu un peldvietu monitoringam” ar vārdiem “peldvietu ūdeņu monitoringam”.
VIII nodaļa Likuma prasību ieviešana, uzraudzība un apstrīdēšanas kārtība 25.pants. Likuma prasību ieviešana (1) Veicot ietekmes uz vidi novērtējumu vai izdodot tehniskos noteikumus, Vides pārraudzības valsts birojs vai reģionālā vides pārvalde aizliedz tādas darbības, kuru dēļ nav iespējams sasniegt saskaņā ar šo likumu noteiktos vides kvalitātes mērķus vai īstenot apsaimniekošanas plānā noteiktos pasākumus.
(2) Izsniedzot atļaujas ūdens resursu lietošanai vai pagarinot to derīguma termiņu, reģionālās vides pārvaldes ņem vērā konkrētajai teritorijai noteiktos vides kvalitātes mērķus vai apsaimniekošanas plānā noteiktos pasākumus un to īstenošanas termiņus.
	9. Papildināt 25.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Izsniedzot atļauju hidrotehnisko būvju darbībai, reģionālā vides pārvalde tās nosacījumos iekļauj prasību veikt nepieciešamos zivju resursu aizsardzības pasākumus, tai skaitā atvērt slūžas vai nodrošināt zivju ceļu izbūvi ūdenstilpju aizsprostos, ja attiecīgie pasākumi ir nepieciešami un bioloģiski pamatoti saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu, kā arī ir inženiertehniski iespējami saskaņā ar atzinumu, kuru sniedz inženiera hidrotehniķa kvalifikāciju ieguvušie speciālisti ar pieredzi hidrotehnisko būvju ekspluatācijā un personas, kurām saskaņā ar Būvniecības likumu ir tiesības veikt hidrotehnisko būvju projektēšanu.”				9. Papildināt 25.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Izsniedzot atļauju hidrotehnisko būvju darbībai, reģionālā vides pārvalde tās nosacījumos iekļauj prasību veikt nepieciešamos zivju resursu aizsardzības pasākumus, tai skaitā atvērt slūžas vai nodrošināt zivju ceļu izbūvi ūdenstilpju aizsprostos, ja attiecīgie pasākumi ir nepieciešami un bioloģiski pamatoti saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu, kā arī ir inženiertehniski iespējami saskaņā ar atzinumu, kuru sniedz inženiera hidrotehniķa kvalifikāciju ieguvušie speciālisti ar pieredzi hidrotehnisko būvju ekspluatācijā un personas, kurām saskaņā ar Būvniecības likumu ir tiesības veikt hidrotehnisko būvju projektēšanu.”
Pārejas noteikumi 1. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.martam izdod šā likuma 8.panta trešajā daļā, 9.panta pirmajā daļā, 18.panta otrajā daļā un 20.panta trešajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus, bet līdz 2003.gada 22.decembrim — šā likuma 5.panta desmitās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā, 21.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, bet līdz 2006.gada 30.decembrim - šā likuma 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām peldūdeņu un peldvietu monitoringam.	10.  Pārejas noteikumos: aizstāt 1.punktā vārdus un skaitļus “bet līdz 2006.gada 30.decembrim — šā likuma 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām peldūdeņu un peldvietu monitoringam” ar vārdiem un skaitļiem “bet līdz 2007.gada 30.decembrim — šā likuma 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām peldvietu ūdeņu monitoringam”;				10.  Pārejas noteikumos: aizstāt 1.punktā vārdus un skaitļus “bet līdz 2006.gada 30.decembrim — šā likuma 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām peldūdeņu un peldvietu monitoringam” ar vārdiem un skaitļiem “bet līdz 2007.gada 30.decembrim — šā likuma 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām peldvietu ūdeņu monitoringam”;
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2004. likumu)
2. Šā likuma 9.pantā noteiktās institūcijas izveido līdz 2004.gada 1.janvārim.
(2002.gada 12.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 04.01.2003)
3. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 3.punktā minēto ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi novērš līdz 2020.gada 22.decembrim.
4. Šā likuma 15.pantā minēto ekonomisko analīzi, upju baseinu raksturojumu un cilvēku darbības ietekmes izvērtējumu upju baseinu apgabaliem izstrādā un apstiprina līdz 2004.gada 22.decembrim.
5. Šā likuma 17.panta otrās daļas nosacījumus ievieš līdz 2010.gada 1.janvārim. Šā panta nosacījumu īstenošana līdz 2015.gada 31.decembrim neierobežo valsts, pašvaldību un starptautiskā finansējuma piesaisti valsts investīciju programmu īstenošanai dzeramā ūdens un komunālo notekūdeņu jomā.
6. Šā likuma 22.pantā minētās monitoringa programmas izstrādā un apstiprina līdz 2006.gada 1.janvārim. Ne vēlāk kā ar 2006.gada 22.decembri monitoringa programmas īsteno pilnā apjomā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2004. likumu)
7. Šā likuma 18.pantā minētos apsaimniekošanas plānus apstiprina un publicē līdz 2009.gada 22.decembrim.
8. Šā likuma 20.pantā minētās pasākumu programmas izstrādā un apstiprina līdz 2009.gada 22.decembrim. Pasākumu programmās noteiktos pasākumus uzsāk īstenot līdz 2012.gada 22.decembrim.
9. Šā likuma 11.pantā noteiktie vides kvalitātes mērķi, izņemot pirmās daļas 3.punktā noteikto, jāsasniedz līdz 2015.gada 22.decembrim.
10. Šā likuma 9.panta ceturtās daļas 4.punktu par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai, kā arī 24.panta nosacījumus par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai piemēro no 2004.gada 1.maija.
(29.04.2004. likuma redakcijā)
11. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 5.punktā minētos noteikumus.
(03.02.2005. likuma redakcijā)
	papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā: “12. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 6.punktā minētos noteikumus.”				papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā: “12. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 6.punktā minētos noteikumus.”