Likumprojekts

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1.panta 1.punktā vārdus "vai peldūdeņiem" ar vārdiem "vai peldvietu ūdeņiem".

2. Papildināt 5.panta desmito daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) peldvietu ūdeņu kvalitātes novērtēšanas un klasifikācijas kārtību, kā arī prasības peldvietu ūdeņu aprakstiem un sabiedrības informēšanai."

3. Izslēgt 9.panta ceturtās daļas ievaddaļā vārdus "un tās teritoriālās struktūrvienības (upju baseinu pārvaldes)".

4. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus "attiecīgā Latvijas upju baseinu apgabala pārvaldes institūcija" ar vārdiem "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra".

5. Aizstāt 13.panta otrajā daļā vārdus "upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijām" ar vārdiem "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru".

6. Aizstāt 22.panta piektajā daļā vārdus "peldūdeņu un peldvietu monitoringam" ar vārdiem "peldvietu ūdeņu monitoringam".

7. Papildināt 25.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Reģionālā vides pārvalde atļaujas nosacījumos hidrotehnisko būvju darbībai iekļauj prasību veikt nepieciešamos zivju resursu aizsardzības pasākumus, tai skaitā atvērt slūžas vai nodrošināt zivju ceļu izbūvi ūdenstilpju aizsprostos, ja attiecīgie pasākumi ir nepieciešami un bioloģiski pamatoti saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu, kā arī ir inženiertehniski iespējami saskaņā ar atzinumu, kuru sniedz inženiera hidrotehniķa kvalifikāciju ieguvušie speciālisti ar pieredzi hidrotehnisko būvju ekspluatācijā un personas, kurām saskaņā ar Būvniecības likumu ir tiesības veikt hidrotehnisko būvju projektēšanu."

8. Aizstāt pārejas noteikumu 1.punktā vārdus un skaitļus "bet līdz 2006.gada 30.decembrim – šā likuma 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām peldūdeņu un peldvietu monitoringam" ar vārdiem un skaitļiem "bet līdz 2007.gada 30.decembrim – šā likuma 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām peldvietu ūdeņu monitoringam".

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 6.punktā minētos noteikumus."

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

“Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā”

Anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Patreizējās situācijas raksturojums	2006.gada 15.februārī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un direktīvas 76/160 EEK atcelšanu. Tā kā direktīvas prasības nacionālajā likumdošanā ir jāpārņem līdz 2008.gada 24.martam, ir nepieciešams deleģējums attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem. Civillikuma 1123.panta otrā daļā noteikts, ka laikā, kad zivis laiž ikrus, viņu cauriešanai katrā ūdensspēkā izmantošanas ietaisē jāatstāj atvērtas slūžas vai jāierīko zivju ceļi. Jāņem vērā, ka šī tiesību norma Civillikumā ir iekļauta vēl 1937. gadā, kad uz Daugavas upes vēl nebija ierīkota hidroelektrostaciju (turpmāk – HES) kaskāde, uz kuru arī šī norma attiecas. Tāpēc var uzskatīt, ka likumdevēja primārais mērķis nav bijis aizsargāt dabas daudzveidību un cilvēku dzīvību, bet gan zvejnieku intereses saglabāt zivju populāciju rūpnieciskai zvejai. Ir jāņem vērā arī fakts, ka mūsdienās HES ir izvietotas uz dažāda lieluma upēm, to hidrotehniskās būves atšķiras pēc aizsprostu konstrukcijas un aizsprostu augstuma, atšķirīga ir arī upju bioloģiskā vide. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka visas HES ir salīdzināmos apstākļos. HES hidrotehnisko būvju darbību pašlaik regulē vairāki normatīvie akti, piemērām, MK 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.736 „Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju”. Saskaņā ar tiem HES īpašniekiem Vides ministrijas reģionālajā vides pārvaldē ir jāsaņem ūdens resursu lietošanas atļauja, kurā iekļaujami nosacījumi hidrotehnisko būvju darbībai. Tā kā Civillikuma 1111.panta piezīmē teikts, ka sīkāki noteikumi par ūdeņu lietošanas tiesības aprobežojumiem paredzēti sevišķā likumā, ir nepieciešama likuma norma, kura ļaus atļaujas nosacījumos iekļaut prasību par hidrotehnisko būvju slūžu atvēršanu vai zivju ceļa izbūvi, ja tas būs nepieciešams un tehniski iespējams konkrētajā gadījumā.
2. Tiesību akta projekta būtība	Likumprojekta uzdevums ir precizēt Ūdens apsaimniekošanas likuma normu attiecībā uz atļauju izsniegšanu ūdens resursu lietošanai hidrotehnisko būvju darbības gadījumā, ka arī likumprojektā tiek dots deleģējums Ministru kabinetam, lai pārņemtu prasības, ko nosaka jauna 2006.gada 15.februārī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un direktīvas 76/160 EEK atcelšanu. Bez tam, tā kā direktīva nosaka prasības peldvietu ūdeņiem, bet likumā tiek lietots jēdziens „peldūdeņi”, likumprojektā tiek precizēts šo ūdeņu apzīmējums atbilstoši direktīvā lietotām.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojektā noteiktās prasības varētu palielināt uzdevumus tikai vienas nozares komersantiem un tikai atsevišķos gadījumos, kad (saskaņā ar ekspertu atzinumu) šīs prasības būs nepieciešams īstenot, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību. Noteikumos paredzēto ekspertu atzinumu saņemšanai papildus administratīvās procedūras nebūs nepieciešamas. Zvejniecības likuma 5.panta otrajā daļā jau ir noteikts, kādas institūcijas drīkst veikt zivsaimniecisko ekspertīzi. Turklāt vairumā gadījumu šie atzinumi komersantiem nebūs jāsaņem no jauna. Piemēram, zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu jau pašlaik pievieno hidrotehnisko būvju projektam.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts palīdzēs sakārtot ūdens resursu izmantošanu un izvirzīt vienotas un ekoloģiski pamatotas prasības darbībām, kuru ietekme uz ūdeņiem ir nozīmīga.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem Likumprojekta īstenošanai papildus budžeta līdzekļi nav nepieciešami.
		tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads (2007.)	Nākamie trīs gadi (2008. – 2010.)			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.	Būs jāizdara grozījumi tiesību aktos, kuri regulē peldūdeņu un peldvietu monitoringu, ka arī virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.
2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts dod uzdevumu izstrādāt normatīvos aktus, lai pārņemtu 2006.gada 15.februārī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un direktīvas 76/160 EEK atcelšanu. ES tiesību aktu normas ar šo likumprojektu netiek pārņemtas.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
-	-		-	-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Noteikumu projekts vēl izstrādes gaitā tika apspriests darba grupā, kas ar Vides ministra rīkojumu tika organizēta īpaši šim nolūkam. Darba grupā piedalījās pārstāvji no Latvijas mazo HES asociācijas. Likumprojekts apspriests arī sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no Pasaules Dabas Fonda.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nevalstisko organizāciju pārstāvji atbalstīja likumprojekta izstrādi, izteiktie priekšlikumi ir iestrādāti projekta tekstā.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts institūciju funkcijas neietekmē.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un tiks ievietots interneta tīklā Vides ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Likumprojekts šo jomu neskar.

Vides ministra vietā

Zemkopības ministrs M.Roze

31.01.2007. 13:14

987

T.Jansone

7026561 Tatjana.Jansone@vidm.gov.lv

Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktora p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Eglājs	U.Lapiņš	V.Puriņš	T.Jansone