Nacionālās drošības komisija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā, 2007.gada 28.martā

Nr.9/15-

                                                                                             Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

Nacionālās drošības komisija iesniedz izskatīšanai otrajam lasījumam komisijas sagatavoto likumprojektu ”Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr.275/Lp9) (steidzams), kurš ir iekļauts Saeimas š.g. 29.marta sēdes darba kārtībā.

 

 

Pielikumā: likumprojekts uz 6 .lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs                         Dz.Jaundžeikars

 

 

Nacionālās drošības komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

 

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (Nr.275/Lp9)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (0)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

Kārtības ruļļa 95.pantā noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums netika iesniegts

 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14., 24.nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Saeimas Nacionālās drošības komisijas kompetence

(1) Saeimas Nacionālās drošības komisijā ievēlētajiem deputātiem darbam šajā komisijā nepieciešama pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ja komisijā ievēlēts deputāts, kuram nav šādas atļaujas, viņš drīkst piedalīties komisijas sēdēs tikai pēc minētās speciālās atļaujas saņemšanas.
(2) Saeimas Nacionālās drošības komisija:
1) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
2) izvērtē un akceptē valsts drošības iestāžu budžetu projektus;
3) veic valsts drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli. Veicot parlamentāro kontroli, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem vai tās pilnvarotām amatpersonām, kurām ir pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, ir tiesības veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un iepazīties ar nepieciešamo informāciju un dokumentiem, uzklausīt valsts drošības iestāžu amatpersonas, pārbaudīt veikto izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību un operatīvās darbības pasākumu likumību un pamatotību;
4) noklausās Ministru kabineta un valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus par valsts drošības iestāžu darbību, kā arī izskata šo iestāžu darbības pārbaudes rezultātus;
5) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
6) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
7) izskata priekšlikumus par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 07.04.2004. likumu un MK 08.01.2007. noteikumiem Nr.32, kas stājas spēkā 10.01.2007.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Izteikt 7.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 „3) veic valsts drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli;”.

 

 

 

1. Izteikt 7.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 „3) veic valsts drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli;”.

9.pants. Ministru prezidenta kompetence
Ministru prezidents:
1) vada valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus;
2) sniedz Saeimai gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību;
3) vada Valsts drošības iestāžu padomi un saskaņo ministru darbību nacionālās drošības jomā;
4) organizē nacionālās drošības, valsts aizsardzības un tautsaimniecības mobilizācijas koncepciju un plānu izstrādi un izpildi;
5) pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā galējas nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, un aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu;

6) saņem no valsts drošības iestādēm informāciju, kas skar vai var skart valsts drošības intereses, neatklājot ziņas par informācijas iegūšanas avotiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004., 28.04.2005. likumu un MK 08.01.2007. noteikumiem Nr.32, kas stājas spēkā 10.01.2007.)

2.  Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

„Ministru prezidents:

 1) vada valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus;

2) sniedz Saeimai gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību;

3) saskaņo ministru darbību nacionālās drošības jomā;

4) organizē nacionālās drošības, valsts aizsardzības un tautsaimniecības mobilizācijas koncepciju un plānu izstrādi un izpildi;

5) pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā galējas nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, un aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu.”

 

 

 

2.  Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

„Ministru prezidents:

 1) vada valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus;

2) sniedz Saeimai gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību;

3) saskaņo ministru darbību nacionālās drošības jomā;

4) organizē nacionālās drošības, valsts aizsardzības un tautsaimniecības mobilizācijas koncepciju un plānu izstrādi un izpildi;

5) pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā galējas nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, un aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu.”

15.pants. Valsts drošības iestādes
(1) Valsts drošības iestādes ir valsts institūcijas, kuras nacionālās drošības sistēmai noteikto uzdevumu īstenošanā veic izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības un operatīvās darbības pasākumus.

(2) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:
1) Satversmes aizsardzības birojs;
2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests;
3) Drošības policija.
(3) Valsts drošības iestāžu kompetenci nosaka speciāli likumi.
(4) Valsts drošības iestāžu darbības koordināciju atbilstoši valsts drošības politikai nodrošina Valsts drošības iestāžu padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarī ti ar 06.12.2001., 07.04.2004. likumu un MK 08.01.2007. noteikumiem Nr.32, kas stājas spēkā 10.01.2007.)

3. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Valsts drošības iestādes ir valsts institūcijas, kuras nacionālās drošības sistēmai noteikto uzdevumu īstenošanā veic izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības un operatīvās darbības pasākumus.

(2) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests;

3) Drošības policija.

(3) Valsts drošības iestāžu kompetenci nosaka speciāli likumi.”

 

 

 

3. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Valsts drošības iestādes ir valsts institūcijas, kuras nacionālās drošības sistēmai noteikto uzdevumu īstenošanā veic izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības un operatīvās darbības pasākumus.

(2) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests;

3) Drošības policija.

(3) Valsts drošības iestāžu kompetenci nosaka speciāli likumi.”

15.1 pants. Informācijas analīzes dienests
(1) Informācijas analīzes dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas likumā noteiktajā kārtībā veic nacionālās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības drošības politikas plānošanai un apdraudējumu prognozēšanai nepieciešamās informācijas atlasi, neizmantojot operatīvās darbības metodes, tās apstrādi, analīzi un izplatīšanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

(2) Informācijas analīzes dienests:
1) izvērtē un analizē no valsts drošības iestādēm saņemto informāciju un sniedz to Nacionālās drošības padomes locekļiem;
2) sagatavo attiecīgus priekšlikumus un ieteikumus Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam attiecībā uz turpmāko rīcību;
3) sniedz Nacionālās drošības padomes locekļiem ieteikumus attiecībā uz valsts drošības iestāžu darbības virzieniem un prioritātēm;
4) analizē un prognozē valsts apdraudējumu;
5) nodrošina Valsts drošības iestāžu padomes darbu.

(3) Informācijas analīzes dienesta vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma.
(4) Informācijas analīzes dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Pirms apstiprināšanas nolikuma projekts saskaņojams ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju.

(07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.01.2007. noteikumiem Nr.32, kas stājas spēkā 10.01.2007.)

4. Izteikt 15.1 panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Informācijas analīzes dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

(2) Informācijas analīzes dienests;

1) izvērtē un analizē no valsts drošības iestādēm saņemto informāciju un sniedz to Nacionālās drošības padomes locekļiem;

2) sagatavo attiecīgus priekšlikumus un ieteikumus Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam attiecībā uz turpmāko rīcību;

3) sniedz Nacionālās drošības padomes locekļiem ieteikumus attiecībā uz valsts drošības iestāžu darbības virzieniem un prioritātēm;

4) analizē un prognozē valsts apdraudējumu.”

 

 

 

4. Izteikt 15.1 panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Informācijas analīzes dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

(2) Informācijas analīzes dienests:

1) izvērtē un analizē no valsts drošības iestādēm saņemto informāciju un sniedz to Nacionālās drošības padomes locekļiem;

2) sagatavo attiecīgus priekšlikumus un ieteikumus Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam attiecībā uz turpmāko rīcību;

3) sniedz Nacionālās drošības padomes locekļiem ieteikumus attiecībā uz valsts drošības iestāžu darbības virzieniem un prioritātēm;

4) analizē un prognozē valsts apdraudējumu.”

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.32 “ Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 5.nr.).”

2. Šā likuma 1.,2., 3. un 4. pants stājas spēkā nākamajā dienā pēc 2007. gada 1. martā pieņemtā likuma ‘”Grozījumi Nacionālās drošības likumā’’ spēkā stāšanās.

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.32 “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 5.nr.).

2. Šā likuma 1., 2., 3. un 4. pants stājas spēkā nākamajā dienā pēc 2007. gada 1. martā pieņemtā likuma “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” stāšanās spēkā.

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

[i]


2007.gada 1.martā Saeimā pieņemtā likuma redakcija:.

 Grozījumi Nacionālās drošības likumā

 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 7.panta otrās daļas 3.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Veicot parlamentāro kontroli, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem kopā ar šīs komisijas pilnvarotām personām, kurām ir pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, ir tiesības veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un iepazīties ar nepieciešamo informāciju un dokumentiem, izņemot dokumentus par informācijas slepenajiem avotiem, uzklausīt valsts drošības iestāžu amatpersonas, pārbaudīt veikto izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību un operatīvās darbības pasākumu likumību un pamatotību;”.

2. 9.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3)       vada Valsts drošības iestāžu padomi un saskaņo ministru darbību nacionālās drošības jomā;”.

3. Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts drošības iestāžu darbības koordināciju atbilstoši valsts drošības politikai nodrošina Valsts drošības iestāžu padome.”

4. 15.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Informācijas analīzes dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas, neizmantojot operatīvās darbības metodes, likumā noteiktajā kārtībā veic nacionālās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības drošības politikas plānošanai un apdraudējumu prognozēšanai nepieciešamās informācijas atlasi, tās apstrādi, analīzi un izplatīšanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī.”;

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5)       nodrošina Valsts drošības iestāžu padomes darbu.”

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.32 “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 5.nr.).