Nacionālās drošības komisija
iesniedz izskatīšanai otrajam lasījumam komisijas sagatavoto likumprojektu
Grozījumi likumā Par valsts noslēpumu (Nr.274/Lp9) (steidzams), kurš ir iekļauts
Saeimas š.g. 29.marta sēdes darba kārtībā.
|
1.
Spēkā esošā likuma redakcija
|
2.
Pirmā lasījuma redakcija
|
3.
Nr.
|
4.
Priekšlikumi (6)
|
5.
Komisijas atzinums
|
6.
Komisijas atbalstītā redakcija
|
|
|
Izdarīt likumā Par valsts noslēpumu(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,
1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.;
2002, 2., 24.nr.; 2004, 2., 7., 13.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr., Latvijas
Vēstnesis, 2007, 26.nr.) šādus grozījumus:
|
|
|
|
Izdarīt likumā Par valsts noslēpumu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,
1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.;
2002, 2., 24.nr.; 2004, 2., 7., 13.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr., Latvijas
Vēstnesis, 2007, 26.nr.) šādus grozījumus:
|
|
7.pants. Valsts noslēpuma aizsardzība
(1) Valsts noslēpuma aizsardzība ir kompetentu valsts institūciju un to
amatpersonu tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīga
darbība, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nelikumīgu
izplatīšanu (izmantošanu).
(2) Valsts noslēpuma aizsardzību organizē Ministru kabinets. Šajā nolūkā
Ministru kabinets, ievērojot likumā noteiktos principus, izdod noteikumus par
valsts noslēpuma objektu klasificēšanas, deklasificēšanas, saņemšanas,
reģistrēšanas, glabāšanas, izsniegšanas, izmantošanas, nosūtīšanas un
iznīcināšanas (sevišķās lietvedības) kārtību, šā procesa dokumentāro
noformējumu, speciālu apzīmējumu, šifru (kodu) lietošanu, kā arī veic citus
tehniska un organizatoriska rakstura pasākumus.
(3) Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības
dienests un Drošības policija, Informācijas analīzes dienests
atbilstoši likumā noteiktajai šo iestāžu kompetencei vada, koordinē, kontrolē
un veic valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.
(4) Par slepenības režīma ievērošanas un valsts noslēpuma aizsardzības
nodrošināšanu valsts institūcijās ir atbildīgi šo institūciju vai to
attiecīgo struktūrvienību vadītāji savas kompetences ietvaros. Šīs
amatpersonas ir atbildīgas par to, lai tām pakļautie darbinieki, kuru darbs
(dienests) ir saistīts ar valsts noslēpumu, būtu nodrošināti ar šim darbam
piemērotiem apstākļiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Slepenības
režīma nodrošināšanai pēc attiecīgās institūcijas vadītāja lūguma var norīkot
valsts drošības iestāžu darbiniekus.
(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecas arī uz citām personām, kuru
valdījumā vai lietošanā ir valsts noslēpuma objekti, ārvalstu vai
starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētā informācija.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētam komersantam, kuram savā
darbā nepieciešams izmantot valsts noslēpumu, ārvalstu vai starptautisko
organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, jāsaņem industriālās
drošības sertifikāts, ko pēc speciālas pārbaudes veikšanas izsniedz
Satversmes aizsardzības birojs. Industriālās drošības sertifikāta pieteikuma
iesniegšanas kārtību, iesniedzamo dokumentu sarakstu, sertifikātu
izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas
kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Kārtību, kādā veicama
speciālā pārbaude, nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors.
Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt
industriālās drošības sertifikātu vai tā anulēšanu, kas liedz tiesības
izmantot valsts noslēpumu, komersants var pārsūdzēt ģenerālprokuroram 10
dienu laikā kopš brīža, kad par to ir saņēmis paziņojumu. Ģenerālprokurora
lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums
par industriālās drošības sertifikāta neizsniegšanu vai anulēšanu saistībā ar
tiesībām izmantot ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju
klasificēto informāciju ir galīgs un nav pārsūdzams. Pretendentam paziņojums
par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu
tiek nosūtīts, neizklāstot tajā atteikuma pamatojumu.
(51) Pildot Latvijas Republikas valsts pasūtījumu, ārvalstīs
reģistrētam komersantam var atļaut lietot valsts noslēpuma objektus,
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības klasificēto
informāciju (sevišķi slepeno, slepeno vai konfidenciālo), ja attiecīgās
valsts kompetenta iestāde tam ir izsniegusi atbilstošas kategorijas
industriālās drošības sertifikātu, ko par derīgu izmantošanai Latvijas
Republikā ir atzinis Satversmes aizsardzības birojs, un to paredz starp
Latvijas Republiku un attiecīgo valsti noslēgts līgums par savstarpēju
klasificētās informācijas aizsardzību.
(6) Satversmes aizsardzības birojs kā Latvijas Republikas nacionālā
drošības iestāde veic pats un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar
ārvalstīm, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, kā arī veic šīs
informācijas aizsardzības pasākumus.
(7) Visām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī juridiskajām un
fiziskajām personām, kuru rīcībā ir informācijas sistēmas, kurās tiek veikta
valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrāde vai uzglabāšana, tās
jāreģistrē Satversmes aizsardzības birojā un jāsaņem akreditācijas
sertifikāts par sistēmas atbilstību drošības prasībām. Satversmes
aizsardzības birojs kā drošības akreditācijas institūcija kontrolē un
pārbauda to informācijas sistēmu drošību, kurās tiek veikta valsts noslēpumu
saturošas informācijas apstrāde vai uzglabāšana, kā arī kontrolē kriptogrāfisko
sistēmu un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas. Reģistrācijas, drošības
pārbaudes un akreditācijas kārtību nosaka Satversmes aizsardzības birojs.
(8) Ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās
(sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās) informācijas saņemšanas,
nodošanas un izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
Šāda informācija tiek aizsargāta kā valsts noslēpums, un neviens bez
nosūtītājas valsts vai organizācijas piekrišanas nav tiesīgs pazemināt tās slepenības
pakāpi.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1998., 13.12.2001., 31.10.2002.,
18.12.2003., 27.05.2004., 17.03.2005., 11.05.2006. un 01.02.2007. likumu, kas
stājas spēkā 28.02.2007.)
|
1. Izslēgt 7.panta trešajā daļā vārdus Informācijas analīzes dienests.
|
|
|
|
1. Izslēgt 7.panta trešajā daļā vārdus Informācijas analīzes dienests.
|
|
9.pants. Valsts noslēpuma pieejamība
(1) Pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar
amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir
nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā
aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālas atļaujas. Personas pārbaude veicama pirms darba
(dienesta) attiecību uzsākšanas.
(2) Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (turpmāk speciālā atļauja)
var izsniegt personai, kura ir :
1) rīcībspējīga un nav jaunāka par 18 gadiem ;
2) Latvijas pilsonis ;
3) parakstījusi saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust
valsts noslēpumu, un piekritusi, ka kompetentas valsts drošības iestādes
veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības
pasākumus.
(3) Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma
objektiem tiek liegta personai :
1) kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības ;
2) kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā ;
3) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu
nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot
gadījumu, ja tā ir reabilitēta ;
4) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts,
kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas
dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas
dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai
konspiratīvā dzīvokļa turētājs ;
5) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR
Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara
un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas
komitejā ;
6) par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās
uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu ;
7) kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko,
psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību ;
8) (izslēgts
ar 18.12.2003. likumu).
(31) (Izslēgta ar
18.12.2003. likumu.)
(4) Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes
aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju
valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās
daļas 3.punkta nosacījumi, ja nav izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums
un sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
(5) Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes
aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju
valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās
daļas 4.punkta nosacījumi.
(51) Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma un pēc
pārbaudes izdarīšanas Satversmes aizsardzības biroja direktors var
atļaut pieeju valsts noslēpumam Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri pēc
1991.gada 13.janvāra ir bijuši PSKP (LKP) biedri, ja viņi ir pierādījuši
lojalitāti pret Latvijas valsti.
(6) Ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats,
lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma
izmantošanu vai aizsardzību.
(7) Kārtību, kādā notiek klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās vai
konfidenciālās) informācijas nodošana ārvalstu pārstāvjiem Latvijas
Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros, reglamentē Ministru kabineta
noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000.,
31.10.2002., 18.12.2003., 26.02.2004., 27.05.2004. un 17.03.2005. likumu, kas
stājas
spēkā 15.04.2005.)
|
|
1.
2.
3.
4.
5.
|
Deputāts V.Buzajevs
Izteikt 9.panta otrās daļas 2.punktu šādā
redakcijā:
2) Latvijas pilsonis (pieeja sevišķi slepenai informācijai), Latvijas
nepilsonis (pieeja slepenai informācijai) vai Latvijas Republikā pastāvīgo
uzturēšanās atļauju saņēmusī persona (pieeja konfidenciālai informācijai);.
Deputāts V.Buzajevs
Izteikt 9.panta trešās daļas 1.punktu šādā
redakcijā:
1) kura ir zaudējusi Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu,
vai kurai ir anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja;.
Deputāts V.Buzajevs
Izteikt 9.panta trešās daļas 4.punktu šādā
redakcijā:
4) ir vai pēdējo 15 gadu laikā ir bijusi ārvalstu izlūkdienestu
štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa
turētājs;.
Deputāts V.Buzajevs
Izslēgt 9.panta trešās daļas 5.punktu.
Deputāts V.Buzajevs
Izslēgt 9.panta 5.1 daļu.
|
Neatbalstīts
Neatbalstīts
Neatbalstīts
Neatbalstīts
Neatbalstīts
|
|
|
10.pants. Personu un telpu atbilstības drošības
prasībām pārbaude
(1) Ja tiek lemts jautājums par speciālo atļauju izsniegšanu konkrētām
personām, valsts drošības iestādes savas kompetences ietvaros pārbauda šīs
personas un sniedz atzinumu par speciālās atļaujas izsniegšanas iespēju.
(2) Personu pārbaudes kārtību un termiņus izstrādā Satversmes aizsardzības
biroja direktors un apstiprina Ministru kabinets.
(3) Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē,
Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā, prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojā personu un telpu atbilstību drošības prasībām pārbauda
Satversmes aizsardzības birojs. Satversmes aizsardzības birojs pārbauda arī
slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību vadītājus visās institūcijās.
(31) Informācijas analīzes dienesta personu un telpu atbilstību
drošības prasībām pārbauda Informācijas analīzes dienests.
(4) Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās institūcijās, Nacionālajos
bruņotajos spēkos, militārajos objektos, kā arī iestādēs, organizācijās un
komersanta uzņēmumos, ja to darbība saistīta ar valsts noslēpumu militārās
aizsardzības jomā, personu un telpu atbilstību drošības prasībām pārbauda
Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Citās institūcijās personu un
telpu atbilstību drošības prasībām pārbauda Drošības policija.
(5) Personu pārbaudi attiecībā uz pieeju ārvalstu, starptautisko organizāciju
un to institūciju klasificētajai informācijai veic un atļaujas izsniedz
Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde. Personu pārbaudes kārtību un
termiņu nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors.
(17.03.2005.
likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.02.2007. likumu, kas
stājas spēkā 28.02.2007.)
|
2. Izslēgt 10.panta 3.¹ daļu.
|
|
|
|
2. Izslēgt 10.panta 3.¹ daļu.
|
|
11.pants. Speciālo atļauju izsniegšana
(1) Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par
pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās.
(2) Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās
kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai ar otrās kategorijas
speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai ar trešās kategorijas
speciālo atļauju.
(3) Personai, kurai ir speciālā atļauja pieejai augstākas slepenības pakāpes
informācijai, vienlaikus ir pieejama arī zemākas slepenības pakāpes
informācija.
(4) Speciālo atļauju uzskaites, izsniegšanas, anulēšanas un kategoriju
nomaiņas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(5) Nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt
Satversmes aizsardzības biroja direktoram 10 dienu laikā no dienas, kad tā
uzzināja par šo nolēmumu. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu
persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu,
ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms
izpildei valsts drošības iestādei.
(6) Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par pieeju ārvalstu,
starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētajai informācijai ir
galīgs un nav pārsūdzams.
(7) Izņēmuma gadījumos persona drīkst iepazīties ar valsts noslēpumu vai
ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto
informāciju, kas ir vienu slepenības pakāpi augstāka, nekā to paredz
izsniegtā atļauja, bet tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams konkrētā darba
uzdevuma veikšanai, pēc tam, kad ir saņemta Latvijas Republikas nacionālās
drošības iestādes vienreizēja rakstveida atļauja.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 18.12.2003. un 17.03.2005. likumu,
kas stājas spēkā 15.04.2005.)
|
|
6.
|
Deputāts V.Buzajevs
Izteikt 11.panta piekto daļu šādā
redakcijā:
(5) Nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var
pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram 10 dienu laikā no dienas,
kad tā uzzināja par šo nolēmumu. Satversmes aizsardzības biroja direktora
lēmumu persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram 10 dienu laikā no dienas, kad
tā uzzināja par šo lēmumu. Attiecīgajiem lēmumiem ir jābūt motivētiem.
Ģenerālprokurora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā.
|
Neatbalstīts
|
|
|
12.pants. Tiesības izmantot valsts noslēpumu
(1) Tiesības izmantot valsts noslēpumu katrai konkrētai personai ierobežo
termiņš, uz kādu tai izsniegta speciālā atļauja, kā arī speciālās atļaujas
anulēšana.
(2) Ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu
katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar
valsts drošības iestādi, kas saskaņā ar šā likuma 10.panta trešo un ceturto
daļu veic personu pārbaudi šajā institūcijā.
(3) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta)
pienākumu veikšanai, ja nav šā likuma 9. panta trešajā daļā noteikto
ierobežojumu, pēc amata ir:
1) Valsts prezidentam;
2) Saeimas priekšsēdētājam;
3) Ministru prezidentam;
4) Saeimas deputātiem;
5) Ministru kabineta locekļiem;
6) Augstākās tiesas priekšsēdētājam;
7) ģenerālprokuroram;
8) valsts kontrolierim;
9) Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam un komandierim;
10) Zemessardzes komandierim;
11) Satversmes aizsardzības biroja direktoram, Militārās izlūkošanas un
drošības dienesta priekšniekam, Drošības policijas priekšniekam;
12) Latvijas Bankas prezidentam;
13) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam;
14) Informācijas analīzes dienesta vadītājam.
(4) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu pienākumu veikšanai
ir Saeimas ieceltajām parlamentārās izmeklēšanas komisijām.
(5) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savas kompetences
ietvaros ir kriminālprocesa virzītājam (izziņas izdarītājam, prokuroram,
tiesnesim), veicot pirmstiesas izmeklēšanu un tiesvedību konkrētā
krimināllietā, kas saistīta ar valsts noslēpumu. Personas, kuras piedalās šādas
lietas izmeklēšanas un tiesvedības procesā un kurām ir tiesības iepazīties ar
visiem lietas materiāliem, tiek rakstveidā brīdinātas par pienākumu glabāt
valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma
nelikumīgu izpaušanu. Šāda kārtība attiecināma arī uz personām, kuras
piedalās tiesvedības procesā civillietā vai administratīvajā lietā, ja tā ir
saistīta ar valsts noslēpumu.
(6) Valsts noslēpumu aizliegts nelikumīgi izpaust vai izmantot citiem
mērķiem kā vienīgi savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai vai konkrētu
darba uzdevumu pildīšanai.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997., 28.05.1998., 13.12.2001.,
31.10.2002., 27.05.2004., 17.03.2005. un 01.02.2007. likumu, kas stājas spēkā
28.02.2007.)
|
3. Izslēgt 12.panta trešās daļas 14.punktu.
|
|
|
|
3. Izslēgt 12.panta trešās daļas 14.punktu.
|
|
|
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
|
|
|
|
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
|