Latvijas Republikas

9.Saeimas Prezidijam

2007.gada ____________________

Nr.__________________________

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Anotācija (uz 3 lp.).

9. Saeimas deputāti:

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

Likumprojekts

Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 24.nr.; 2005, 22., 24.nr.; 2006, 7.nr.) šādu grozījumu:

1. Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesību uz valsts sociālajiem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju uz termiņu, kas mazāks par vienu gadu.”

2. Izteikt 7.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) līdz viena gada vecumam, ja šī persona ir bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) neatkarīgi no tā, vai šī persona atrodas vai neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā – ne mazāk, kā personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā un neierobežojot pabalsta maksimālo apmēru ”

un izslēgt 7.panta pirmās daļas 3.punktu.

3. Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju)”

4. Papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē nedrīkst būt mazāks par

valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru ar koeficientu 0,2”

5. Papildināt 15.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru ar koeficientu 7”.

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

„11.Likuma 15.panta ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) ar šādu koeficientu:

a) no 2007.gada 1.jūlija līdz 2007.gada 31.decembrīm – 0,45;

b) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.junijām – 0,6;

c) no 2008.gada 1.jūlija – 0,85”.

7. Likums stājās spēka 2007.gada 1.jūlijā

9.Saeimas deputāti:

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

Anotācija likumprojektam

“Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			1. Lai nepārtraukta cenu kāpuma apstākļos nodrošinātu sociāli visneaizsargātākos iedzīvotāju slāņus, ir nepieciešams pastāvīgi palielināt sociālo pabalstu apmērus. Patreizējā momentā pabalstu apmērs tiek noteikts ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu, balstoties uz budžeta iespējām. Pie tam, jautājums par pabalstu apmēru tiek izlemts pēc pārpalikuma principa, kad ir apmierinātas Aizsardzības ministrijas prasības un piešķirti līdzekļi dārgu projektu realizācijai. Tā rezultātā pabalstu apmēri tiek noteikti manāmi zemāki par iztikas minimumu un tas savukārt Latvijas kritiskās demogrāfiskās situācijas apstākļos neveicina mirstības samazināšanos un dzimstības pieaugumu. Lai pārtrauktu šo kaitīgo praksi ir nepieciešams saistīt sociālo pabalstu apmēru ar objektīviem cenu kāpuma kritērijiem un plānot budžeta tēriņu daļu tikai pēc tam, kad tiks apmierinātas visneaizsargātāko iedzīvotāju slāņu elementāras izdzīvošanas prasības. 2. Bērna kopšanas pabalstu sasaiste ar to vai bērna māte strādā vai nestrādā pirmajā bērna dzīves gadā ir mērķtiecīga tikai valstīs ar augstu ienākumu līmeni. Pabalsta apmēra noteikšana zemāk par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmēru un pabalsta griestu noteikšana, nestimulē dzimstību. 3. Sociālie pabalsti netiek izmaksāti personām ar termiņa uzturēšanās atļauju. Tajā pat laikā pastāv dažas personu kategorijas, piemēram, Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju radinieki, kuriem termiņa uzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz vairākiem gadiem. Visu šo laiku šīs personas atrodas godīga nodokļu maksātāja – Latvijas Republikas iedzīvotāja, apgādībā.
2. Normatīvā akta projekta būtība			1. Likumprojekts paredz noteikt sociālā pabalsta a pmēru līmenī, kas nav mazāks par iztikas minimumu. Atbilstoši, līdz ar iztikas minimumu pieaugs arī minimālo pensiju apmērs, kas savukārt veicinās mirstības samazināšanos. 2. Ģimenes pabalsta apmēru un bērna dzimšanas pabalsta apmēru tiek piedāvāts piesaistīt sociālā pabalsta apmēram, tādā veidā labvēlīgi iespaidojot dzimstības palielināšanos. 3. Personas, kurām izsniegta uzturēšanās atļauja uz termiņu, kas lielāks par vienu gadu, pabalstu saņemšanas tiesībās, tiek pielīdzināti Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
3. Cita informācija			Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums			Normatīvā akta projekts veicinās vecāku spēju uzturēt bērnus.
4. Ietekme uz vidi			Nav ietekmes
5. Cita informācija			-
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2		3			4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		-		-			-		-	-
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		-		-					-
3. Finansiālā ietekme		-		-			-		-	-
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		-		-			-		-	-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija		Likumprojekts paredz pāriet uz principiāli jaunu valsts budžeta izstrādes modeli, kas raksturīgs sociāli orientētām valstīm- no sākuma tiek izlemts jautājums par sociāli neaizsargāto sabiedrības slāņu izdzīvošanu un risināta demogrāfiskā problēma un tikai pēc tam tiek realizētas pārējās budžeta prioritātes. Likumprojekts paredz pārejas periodu pusotra gada garumā. nepieciešamās izmaksas var tikt ņemtas vērā izstrādājot 2007. gada budžeta grozījumus pēc 2007. gada 1. jūlija.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod						Jāizdara grozījumi virknē MK noteikumu, kas regulē dažādu sociālo pabalstu apmērus
2. Cita informācija						-
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
5. Cita informācija					-
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					-
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					-
5. Cita informācija					-
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					-
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības
4. Cita informācija					-