2007. gada 29. maijā

9/5 –

Saeimas Prezidijam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija š.g. 29.maija sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr.257; dok.nr.594) pirmajam lasījumam.

Komisija nolēma minēto likumprojektu neatbalstīt, bet iesniegt izskatīšanai Saeimas sēdē alternatīvu likumprojektu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Pielikumā:

1) alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, 1 lp.

2) alternatīvā likumprojekta anotācija, 5 lp.

Ar cieņu

J.Strazdiņš

Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijas priekšsēdētājs

Alternatīvs likumprojekts

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21.nr.; 2000, 15., 19.nr.; 2002, 24.nr.; 2004, 20.nr.; 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) mācību priekšmets – pamatota zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta saskaņā ar zinātniski pamatotām izglītojamā vecumposma īpatnībām un atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai noteiktā izglītības programmā;”.

2. Izslēgt 5.panta 9.punktu.

3. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem izglītības iestādes dibinātāja noteiktā kārtībā, ievērojot Izglītības likuma noteikumus.”

4. Papildināt 49.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Speciālās izglītības programmas mērķus un uzdevumus, obligāto saturu, īstenošanas plānu un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību nosaka atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam saskaņā ar izglītojamo speciālajām vajadzībām.”

5. Izteikt 55.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Izglītojamā ar speciālām vajadzībām mācību sasniegumus vērtē atbilstoši speciālās izglītības programmas prasībām un saskaņā ar izglītojamā ar speciālām vajadzībām veselības stāvokli, spējām un attīstību.

(2) Speciālās izglītības programmas apguvi izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vērtē aprakstošā veidā.”

Likumprojekta

„Grozījumi Vispārējās izglītības likumā””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Vispārējās izglītības likumā nepieciešams uzsvērt, ka vispārējo izglītību reglamentējošo dokumentu izstrādē tiek ievērotas zinātniski pamatotas izglītojamo vecumposma īpatnības. Vispārējās izglītības likuma 5.panta 9.punktā ir noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija organizē vispārējās izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu, bet ar Ministru kabineta 2005.gada 17.augusta rīkojumu Nr.562 „Par vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras izveidi” šī funkcija uzdota aģentūrai, nosakot to Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta noteikumos Nr.603 „Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras nolikums”. Noteikt izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtību ir Ministru kabineta kompetence, kas noteikta Izglītības likuma 14.panta 9.punktā. Tam atbilstoši ir izdoti Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta noteikumi Nr.612 „Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus”. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence organizēt pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu jau ir noteikta Izglītības likuma 15.panta 15.punktā. Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta sēdes protokollēmuma (prot.Nr.46 43.§) „Rīkojuma projekts „Par vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentū ras izveidi”” 4.punktā Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likuma 5.panta 9.punktā. Likuma 26.pants nosaka, ka pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem pieteikumu iesniegšanas secībā, kas neatbilst faktiskajai kārtībai. Piemēram, likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 7.punktā pašvaldībām noteikta autonoma funkcija nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, tajā skaitā maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšanu ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs. Faktiski pastāv nepieciešamība ārpus rindas, nevis pieteikumu iesniegšanas secībā, uzņemt izglītības iestādes darbinieku bērnus, iestādē uzņemto audzēkņu māsas vai brāļus, pašvaldības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku bērnus, kā arī bērnus, kuriem ar pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu speciālās programmas apguve nomainīta uz vispārējo. Likumā nav noteikts (kā 37.pantā par pamatizglītības programmām un 43.pantā par vispārējās vidējās izglītības programmām), ka speciālās izglītības programmu obligātā satura izstrāde balstās valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajā, bet ievērojot izglītojamo speciālās vajadzības, attīstības traucējumu veidu (vidēji smaga vai smaga garīgā atpalicība, vairāki smagi attīstības traucējumi, vājredzība vai aklums, vājdzirdība vai kurlums, psihiskās attīstības aizture, smagi logopēdiski traucējumi u.c.). Likuma 55.panta pirmajā daļā noteikts, ka speciālās izglītības programmu apguve tiek vērtēta atbilstoši attiecīgās pakāpes valsts vispārējās izglītības standartam, kas neatbilst 4.panta 13.punktā noteiktajam. Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.33 6.§) „Noteikumu projekts „Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības programmās”” 2.punktā Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots sagatavot un izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvā akta projektu par atbilstošu grozījumu Vispārējās izglītības likumā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likuma pirmā panta otrās daļas 5.punkts, kas skaidro terminu „mācību priekšmets”, tiek papildināts ar tiešu norādi, ka katrs mācību priekšmets tiek veidots saskaņā ar zinātniski pamatotām izglītojamā vecumposma īpatnībām. Vispārējās izglītības likuma 5.panta 9.punkts tiek izslēgts, jo valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta noteikumos Nr.612 „Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus” un to atbilstoši nolikumam īsteno Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra. Vienlaikus tiek novērsta dublēšanās ar Izglītības likuma 15.panta 15.punktā noteikto Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci organizēt pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu. Noteikts nepieciešamais deleģējums likumā, ka pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības programmās, tajā skaitā, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmās, izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka pašvaldība, kura ir izglītības iestādes dibinātājs. Katrai pašvaldībai ir pienākums atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju iegūt pirmsskolas izglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā mācību iestādē, bet vienlaikus pašvaldībai tiek dota iespēja noteikt īpašu uzņemšanas kārtību, piemēram, bērniem no maznodrošinātām ģimenēm, nodrošināt ar vietām pirmsskolas iestādēs bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus, paredzēt vietas iestādē jau uzņemto audzēkņu māsām vai brāļiem un tml., kas nepieciešams likumā „Par pašvaldībām” un citos likumos noteikto pašvaldību izglītības un sociālo funkciju īstenošanai. Likumprojekts paredz papildināt likuma 49.pantu ar trešo daļu, kur noteikts, ka speciālās izglītības programmas tiek veidotas, balstoties attiecīgās izglītības pakāpes valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajā, bet ievērojot izglītojamo speciālās vajadzības, attīstības traucējumu veidu. Likumprojekts paredz, ka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmu apguvē, kas ir vispārējās izglītības programmu īpašs veids, nosaka saskaņā ar izglītojamā ar speciālām vajadzībām veselības stāvokli, spējām un attīstības līmeni.
3.Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Paredzēts netiešs ieguvums no likumprojekta, to ieviešot, tiks novērsta Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto normu dublēšanās, uzlabosies sadarbība starp Izglītības un zinātnes ministriju un Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūru, kuras pārrauga vispārējās izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas procedūru.
3. Sociālo seku izvērtējums	Ģimenēm ar bērniem pirmsskolas vecumā katrā pašvaldībā būs noteikta kārtība bērnu uzņemšanai pirmsskolas izglītības iestādēs.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	Tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads (2007.)	Trīs nākamie gadi (2008. – 2010.)			*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos Netiek plānotas izmaiņas valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumos.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija Ministru kabineta noteikumu ieviešanai nebūs nepieciešami papildus līdzekļi no valsts un pašvaldību budžeta.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie EK normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Nav.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Nav notikušas.
5.Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta prasību izpildīšanai netiks radītas jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta, publicējot likumu pēc tā pieņemšanas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Likumprojekts tiešā veidā neierobežo indivīda tiesības, tam ir piemērojams vispārējais administratīvais process. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Savas tiesības indivīds var aizstāvēt likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.