Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums

Likumprojekts

 
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) stratēģiskas nozīmes preces – sistēmas, iekārtas, to sastāvdaļas, mate­riāli, ķīmiskās vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi, kas ietverti Padomes 2000.gada 22.jūnija Regulas (EK) Nr.1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei (turpmāk – regula 1334/2000), 1.pielikumā, Eiropas Padomes 2005.gada 25.aprīļa Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā 2005/C127/01 (turpmāk – Eiropas Savienības Kopējais militāro preču saraksts) un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā;

2) stratēģiskas nozīmes preču aprite – stratēģiskas nozīmes preču pār­vietošana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, eksports (tai skaitā tehnoloģiju eksports netaustāmā veidā – mutiski, pa tālruni vai elektroniskajiem sakaru līdzekļiem), imports, tranzīts, realizācija, ražošana, pilnveidošana, glabāšana, lietošana, tehniskā apkalpošana, remonts un starpniecības darījums;

3) stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekti – fiziskās un juridiskās personas, kas eksportē, importē, pārvieto vai pārvadā tranzītā, pārvieto no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu, veic starpniecības darījumu vai ražo, pilnveido, lieto, realizē, apkalpo vai glabā stratēģiskas nozīmes preces;

4) stratēģiskas nozīmes preču licence – kompetentu kontroles iestāžu izsniegts dokuments, kas stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam dod tiesības pārvietot stratēģiskas nozīmes preces starp Eiropas Savienības dalībvalstīm vai veikt stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījumu ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

5) galīgā izlietojuma apliecinājums – kompetentu kontroles iestāžu apstiprināts dokuments (sertifikāts), ar kuru stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts pirms preču saņemšanas apliecina preču nosūtītājam, ka saņemtās stratēģiskas nozīmes preces tiks izmantotas tikai norādītajiem mērķiem, netiks izmantotas saistībā ar masu iznīcināšanas ieročiem vai to nogādes līdzekļiem un netiks nodotas trešajām personām;

6) piegādes kontroles sertifikāts – dokuments, kuru importētājvalsts kontroles iestāde izsniedz eksportētājvalsts kontroles iestādei un ar kuru tiek apliecināts stratēģiskas nozīmes preču imports;


7) starptautiskais importa sertifikāts – dokuments, kuru importētāj­valsts kontroles iestāde izsniedz eksportētājvalsts kontroles iestādei, apliecinot savu piekrišanu stratēģiskas nozīmes preču importam un apņēmību kontrolēt preču galīgo izlietojumu;

8) stratēģiskas nozīmes preču darījuma starpnieks – fiziska vai juridiska persona, komercreģistrā reģistrēts komersants vai Latvijas pilsoņa vai pastāvīgā iedzīvotāja ārvalstī reģistrēta komercsabiedrība vai uzņēmums, kas veic stratēģiskas nozīmes preču starpniecības darījumus;

9) stratēģiskas nozīmes preču starpniecības darījums – jebkurš stratē­ģiskas nozīmes preču starpnieka darījums, kas saistīts ar stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanu, tai skaitā pārvietošanu no vienas trešās valsts uz citu;

10) stratēģiskas nozīmes preču identifikācija – darbības, kas tiek veiktas, lai atbilstoši preces pavaddokumentos minētajai informācijai vai muitas preču fiziskajai kontrolei noteiktu to atbilstību stratēģiskas nozīmes preču sarakstos minētajām precēm;

11) stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālists – Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas (turpmāk – komiteja) norīkota persona, kas, izmantojot savas speciālās zināšanas un darba iemaņas, veic stratēģiskas nozīmes preču identifikāciju;

12) stratēģiskas nozīmes preču ekspertīze – darbības, kas tiek veiktas, lai konstatētu, vai kāda no pārbaudāmās preces pazīmēm vai pazīmju kopums atbilst stratēģiskas nozīmes preču sarakstos minētajām precēm;

13) stratēģiskas nozīmes preču eksperts – persona ar speciālām zināšanām zinātnē, tehnikā vai militārajā jomā, kuru pēc komitejas pieprasījuma par ekspertu ir norīkojusi attiecīgās nozares kompetentā institūcija.

 

2.pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt kontrolētu stratēģiskas nozīmes preču apriti atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām un starptautiskajām interesēm, starptautisko eksporta kontroles režīmu prasībām un novērst kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko un citu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, kā arī novērst starptautiskā terorisma draudus.

(2) Stratēģiskas nozīmes preču aprite notiek saskaņā ar šo likumu, Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, starptautisko eksporta kontroles režīmu – Austrālijas Grupas, Vasenāras Vienošanās, Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma un Kodolmateriālu piegādātāju grupas – prasībām, kuras Latvija ievēro atbilstoši 1998.gada 8.jūnija Eiropas Savienības Rīcības kodeksam par ieroču eksportu (turpmāk – Eiropas Savienības Rīcības kodekss) un regulai 1334/2000, un citiem stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošiem normatīvajiem aktiem.

 


II nodaļa

Stratēģiskas nozīmes preču pārvietošana, eksports, imports un tranzīts

 

3.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Latvijas Republikas Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu nosaka Ministru kabinets.

(2) Komitejas izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence ir nepiecie­šama katram Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, regulas 1334/2000 1.pielikumā un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču sarakstā minēto preču eksporta, importa vai tranzīta preču sūtījumam, kā arī katrai Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, regulas 1334/2000 4.pielikumā un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minēto preču pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

 

4.pants. Izņēmumi importa un tranzīta licences izsniegšanai

(1) Stratēģiskas nozīmes preču importa licence nav nepieciešama, ja Nacionālie bruņotie spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde vai Iekšlietu ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces pārvieto no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai importē bez komersantu starpniecības.

(2) Stratēģiskas nozīmes preču tranzītam, kuru veic Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts starpnieks vai pārvadātājs, ir nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču tranzīta licence.

(3) Tranzīta licence nav nepieciešama, ja stratēģiskas nozīmes preču tran­zītu veic ārvalstīs reģistrēts pārvadātājs un kravai pievienota eksportētājvalsts iestāžu izsniegta eksporta licence vai izvešanas atļauja, vai tām pielīdzināms dokuments un importētājvalsts importa licence vai starptautiskais importa sertifikāts, vai galīgā izlietojuma apliecinājums.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā muita aiztur kravu, pārbauda to un nosūta minētos dokumentus pa faksu vai e-pastu komitejai. Komiteja vienas darbdienas laikā veic preču identifikāciju un paziņo muitai par lēmumu atļaut kravas tranzītu, aizturēt kravu papildu ekspertīzei vai nosūtīt to atpakaļ eksportētājvalstij.

 

5.pants. Īpašie noteikumi atsevišķu stratēģiskas nozīmes preču licenču izsniegšanai

(1) Saņemot jonizējošā starojuma avotu (tai skaitā kodolmateriālu) pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam nepieciešama Radiācijas drošības centra izsniegta speciālā atļauja (licence) darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.


(2) Saņemot Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto militāro preču pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm.

(3) Šā panta otrajā daļā minētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, kā arī valsts nodevas apmēru par tās izsniegšanu un pārreģistrāciju nosaka Ministru kabinets.

(4) Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komerc­darbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai šis komersants pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus, un ja to dalībnieki, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki, kas tieši saistīti ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču ražošanu, remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, atbilst šādām prasībām:

1) ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas Republikas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi;

2) nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu – vismaz gadu pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) ir psihiatra atzinums, ka viņiem nav diagnosticēti psihiski traucējumi;

4) ir narkologa atzinums, ka viņiem nav diagnosticēta alkohola, narko­tisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

5) pēdējā gada laikā viņi nav administratīvi sodīti par alkohola, narko­tisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem;

6) Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm nav ziņu, kas apliecinātu viņu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupēju­miem, sabiedriskām organizācijām (partijām) vai to apvienībām;

7) ir deklarēta (reģistrēta) dzīvesvieta;

8) nav notiesāti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(5) Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komerc­darbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm pēc Ministru kabineta noteiktās valsts nodevas samaksas izsniedz uz nenoteiktu laiku, un katru gadu tā jāpārreģistrē Aizsardzības ministrijā.

(6) Aizsardzības ministrija ir tiesīga neizsniegt speciālo atļauju (licenci), atteikt tās pārreģistrāciju, apturēt tās darbību uz laiku līdz diviem mēnešiem vai anulēt to, ja:

1) komersants ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

2) komersants ar tiesas spriedumu pasludināts par maksātnespējīgu, tā saimnieciskā darbība apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par komersanta bankrotu;

3) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas sniegtu atzinumu par būtisku attiecīgo nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību būtisku pārkāpumu, ir konstatēti komersanta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas;

4) konstatēts, ka komersants speciālās atļaujas (licences) saņemšanai vai tās derīguma termiņa pagarināšanai sniedzis nepatiesas ziņas;

5) komersants neatbilst šā panta ceturtajā daļā noteiktajām prasībām;

6) ir pārkāptas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības vai speciālajā atļaujā (licencē) iekļautie nosacījumi.

(7) Pārvietojot stratēģiskas nozīmes preces no vienas trešās valsts uz citu, starpniecības darījumu atļauts veikt tikai ar komitejas izsniegtu stratēģiskas nozīmes preču tranzīta licenci. Ja attiecīgās preces ir minētas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, darījumam nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm.

(8) Aizsardzības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komerc­darbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm nav nepieciešama, ja tiek veikts darījums ar militārajiem ieročiem, to sastāv­daļām vai palīgierīcēm, munīciju, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm, speciālajiem līdzekļiem vai pirotehniskajiem izstrādājumiem un stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam ir Ieroču aprites likuma 37.panta otrās daļas 1.punktā paredzētā speciālā atļauja (licence).

(9) Lai saņemtu rūpnieciskajiem spridzināšanas darbiem paredzēto sprāgstvielu un spridzināšanas ierīču pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam saskaņā ar Ieroču aprites likumu ir nepieciešama Iekšlietu ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) atsevišķiem komercdarbības veidiem.

(10) Lai saņemtu A kategorijas automātisko šaujamieroču, B, C un D kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības ieroču un minēto šaujamieroču munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, kā arī 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam saskaņā ar Ieroču aprites likumu ir nepieciešama Iekšlietu ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence).

(11) Stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licences izsniegšanu komiteja saskaņo ar to valsts pārvaldes iestādi, kura izsniegusi šā panta pirmajā, otrajā, devītajā vai desmitajā daļā paredzēto speciālo atļauju (licenci). Attiecīgā valsts pārvaldes iestāde triju darbdienu laikā pēc komisijas pieprasījuma saņemšanas dod piekrišanu vai pamatotu atteikumu licences izsniegšanai.

(12) Regulas 1334/2000 6.panta otrajā daļā paredzētās vispārējās eksporta licences komiteja izsniedz stratēģiskas nozīmes preču eksportētājiem, kuri nav sodīti par šā likuma pārkāpumiem un kuri eksportē vienas un tās pašas preces vieniem un tiem pašiem galalietotājiem. Vispārējo eksporta licenču derīguma termiņš ir gads. Kārtību, kādā tiek izsniegtas vispārējās eksporta licences, nosaka Ministru kabinets.

 

6.pants. Stratēģiskas nozīmes preču sarakstos neminētu preču licen­cēšana un lietošana

Stratēģiskas nozīmes preču sarakstos neminētu preču licencēšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

III nodaļa

Ekspertu izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu,
piegādes kontroles sertifikātu un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licenču, iepriekšējās piekrišanas dokumentu izsniegšana un lietošana

 

7.pants. Ekspertu izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu, piegādes kontroles sertifikātu un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licenču, iepriekšējās piekrišanas dokumentu izsnieg­šanas un lietošanas vispārīgie noteikumi

(1) Ekspertu izziņas, galīgā izlietojuma apliecinājumus un sertifikātus, piegādes kontroles sertifikātus un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licences stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem pēc to pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz komiteja. Par minēto dokumentu izsniegšanu tiek iekasēta valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz Valsts policija.

(3) Valsts nodevu par šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsnieg­šanu nemaksā no valsts budžeta finansētās juridiskās personas un personas, kas stratēģiskas nozīmes preces ieved vai izved uz laiku (remontam, izstādēm vai preču paraugiem).

 

8.pants. Latvijas Republikas starptautiskais importa sertifikāts un galīgā izlietojuma apliecinājums

(1) Ja eksportētājvalsts eksporta kontroles iestādes pieprasa Latvijas Republikas starptautisko importa sertifikātu vai galīgā izlietojuma apliecināju­mu, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts iesniedz komitejā pieprasījumu minēto dokumentu saņemšanai.

(2) Latvijas Republikas starptautiskais importa sertifikāts neaizstāj stratēģiskas nozīmes preču importa licenci.

 

9.pants. Ārvalstu starptautiskais importa sertifikāts un galīgā izlieto­juma apliecinājums

(1) Lai saņemtu stratēģiskas nozīmes preču eksporta vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts iesniedz komitejā importētājvalsts starptautisko importa sertifikātu vai preču galīgā izlietojuma apliecinājumu, vai tiem pielīdzināmu dokumentu.

(2) Ja ārvalstu starptautiskais importa sertifikāts, galīgā izlietojuma aplie­cinājums vai tiem pielīdzināmais dokuments nav angļu valodā, stratēģiskas nozīmes preču subjekts iesniedz komitejā tā notariāli apstiprinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Pamatojoties uz informāciju par stratēģiskas nozīmes preču galalieto­tāju un preču raksturu, komiteja ir tiesīga noteikt izņēmumus, kad ārvalstu starptautiskais importa sertifikāts, galīgā izlietojuma apliecinājums vai tam pielīdzināmais dokuments nav nepieciešams. Minētie dokumenti nav nepiecie­šami, atkārtoti pieprasot licenci eksporta vai tranzīta darījumiem ar vienu un to pašu preci vienam un tam pašam galalietotājam.

(4) Ja stratēģiskas nozīmes preces importētājs pārstāv valdību, nepiecie­šams attiecīgās valsts Ārlietu ministrijas apstiprinājums, ka importētājs ir tiesīgs rīkoties valsts vārdā.

(5) Eksporta vai tranzīta starpnieku izsniegtie galīgā izlietojuma apliecinā­jumi nav pietiekams pamats stratēģiskas nozīmes preču eksporta vai tranzīta licences saņemšanai.

 

10.pants. Piegādes kontroles sertifikāts

(1) Ja stratēģiskas nozīmes preču eksportētājvalsts eksporta kontroles iestādes pieprasa piegādes kontroles sertifikātu, importētājs iesniedz komitejā attiecīgu iesniegumu un uzrāda muitas deklarāciju, kas apstiprina, ka prece ir ievesta Latvijas Republikas teritorijā.

(2) Pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentāciju, komiteja izsniedz piegādes kontroles sertifikātu.

 

11.pants. Preču identifikācija un ekspertu izziņas

(1) Ja stratēģiskas nozīmes preču subjektam vai ar stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli saistītai valsts iestādei ir jānoskaidro, vai attiecīgās preces ir vai nav stratēģiskas nozīmes preces, preču pavaddokumentus pa elektroniska­jiem sakaru līdzekļiem nosūta komitejas stratēģiskas nozīmes preču identifikā­cijas speciālistam. Speciālists, pamatojoties uz dokumentiem un citu pieejamo informāciju, kā arī savām speciālajām zināšanām, pieņem lēmumu un izdara uz dokumen­tiem vienu no šādām atzīmēm:

1) precēm nepieciešama licence;

2) precēm licence nav nepieciešama;

3) preču identifikācijai nepieciešama papildu informācija;

4) precēm nepieciešama ekspertīze;

5) preces ir saistītas ar masu iznīcināšanas ieročiem – nepieciešama licence.

(2) Komiteja ir tiesīga pieprasīt, lai persona norāda preces tehniskos rādītājus, laboratorijas pārbaužu vai izmēģinājumu rezultātus, iekārtu pases, ķīmiskās formulas un citu informāciju vai preču paraugus, kas ļauj noteikt, vai attiecīgā prece ir vai nav stratēģiskas nozīmes prece.

(3) Ja eksporta, importa vai tranzīta preces ir komplicētas ķīmiskas vielas, tehnoloģijas, programmatūras, materiāli vai iekārtas, kuras pēc preces apraksta, saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, paredzētā lietojuma vai citām pazīmēm varētu būt stratēģiskas nozīmes preces, komitejas norīkotie stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālisti 30 darbdienu laikā pēc stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekta pieprasījuma saņemšanas nosaka, vai tās ir vai nav stratēģiskas nozīmes preces. Ja nepieciešama preču ekspertīze, šo termiņu var pagarināt, pamatojoties uz komitejas lēmumu. Ja tiek noskaidrots, ka attiecīgā prece nav stratēģiskas nozīmes prece, komiteja izsniedz stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam attiecīgu izziņu.

(4) Stratēģiskas nozīmes preču ekspertīzi pēc stratēģiskas nozīmes preču kontroles iestāžu vai komitejas pieprasījuma nodrošina:

1) Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, pirotehnikai un sprāgstvielām – Aizsardzības ministrijas vai Valsts policijas norīkoti eksperti;

2) kodolmateriāliem, kodoltehnoloģijām un jonizējošā starojuma avotiem – Radiācijas drošības centra norīkoti eksperti;

3) ķīmiskajām vielām – Valsts vides dienesta norīkoti eksperti;

4) bioloģiskiem aģentiem un iekārtām – Labklājības ministrijas norīkoti eksperti;

5) sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem, speciāli radītām vai pielāgotām iekārtām, ierīcēm un instrumentiem – Drošības policijas norīkoti eksperti.

(5) Ja nepieciešams, komiteja ir tiesīga preču identifikācijai pieaicināt par ekspertiem citus Latvijas un ārvalstu konkrētās nozares speciālistus.

(6) Komiteja pieņem lēmumus, pamatojoties uz komitejas pieaicināto ekspertu atzinumiem.

(7) Stratēģiskas nozīmes preču ekspertīzes izmaksas sedz stratēģiskas nozīmes preču subjekts.

 

IV nodaļa

Stratēģiskas nozīmes preču kontroles institūcijas

 

12.pants. Komiteja

(1) Komiteja ir Latvijas Republikas nacionālā stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles institūcija.

(2) Komitejas personālsastāvu nosaka Ministru kabinets. Komiteja ir pakļauta ārlietu ministram un darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu un šo likumu.

(3) Komiteja patstāvīgi vai sadarbībā ar citām Latvijas Republikas institūcijām, vai ar starptautisko inspekciju vai ārvalstu eksporta kontroles iestāžu līdzdalību veic stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli.

(4) Komiteja ir tiesīga anulēt jau izsniegtās un turpmāk neizsniegt stratē­ģiskas nozīmes preču licences vai starptautiskos importa sertifikātus stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem, kuri atkārtoti neievēro šā likuma prasības.

(5) Komiteja nekavējoties informē Drošības policiju un Valsts ieņēmumu dienestu, ja pastāv iespēja, ka eksportējamās vai tranzītā pārvietojamās preces var tikt izmantotas saistībā ar masu iznīcināšanas ieročiem vai to nogādes līdzekļiem, vai ja attiecībā uz šo preču galīgā izlietojuma valsti ir spēkā starptautiskas sankcijas vai embargo. Pēc informācijas saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests vai Drošības policija atbilstoši savai kompetencei veic pārbaudi, pieņem lēmumu un par pieņemto lēmumu informē komiteju.

(6) Satversmes aizsardzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests un Drošības policija pēc komitejas pieprasījuma nodrošina to ar riska faktoru analīzi par atsevišķiem darījumiem ar stratēģiskas nozīmes precēm.

(7) Komiteja nodrošina tās rīcībā esošās informācijas aizsardzību saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu".

(8) Komitejai ir pienākums sniegt valstīm vai starptautiskajām organizā­cijām informāciju par stratēģiskas nozīmes preču apriti un eksporta vai tranzīta licenču atteikumiem, ja to paredz divpusējās vai daudzpusējās vienošanās.

(9) Komiteja ir tiesīga atteikt stratēģiskas nozīmes preču licences izsnieg­šanu, ja tās izsniegšana ir pretrunā ar Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm, Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas noteiktajiem embargo, Ķīmisko ieroču izplatīšanas, ražošanas, uzkrāšanas un lietošanas aizliegšanas un to iznīcināšanas konvenciju, Eiropas Savienības Rīcības kodeksa kritērijiem vai šā likuma mērķiem.

(10) Ja eksportējamās stratēģiskās nozīmes preces vai to nozīmīgākās sastāvdaļas ir ražotas citā valstī, komiteja pirms licences izsniegšanas ir tiesīga pieprasīt stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam attiecīgās valsts eksporta licenci (atļauju).

 

13.pants. Citas stratēģiskas nozīmes preču aprites uzraudzības institūcijas

Šajā likumā un citos ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītajos normatīvajos aktos minēto prasību izpildes uzraudzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši savai kompetencei veic komiteja, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts policija, Drošības policija, Valsts ieņēmumu dienests, Radiācijas drošības centrs un Valsts vides dienests.

 


V nodaļa

Stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles institūciju kompetence

 

14.pants. Ķīmisko vielu kontrole

Regulas 1334/2000 1.pielikumā un Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto ķīmisko vielu apriti kontrolē Valsts vides dienests.

 

15.pants. Dubulta pielietojuma preču kontrole

Regulas 1334/2000 1.pielikumā minēto dubultā pielietojuma preču apriti kontrolē komiteja. Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minēto stratēģiskas nozīmes preču apriti kontrolē komiteja un Drošības policija. Regulas 1334/2000 1.pielikumā minēto kodolmateriālu un kodoliekārtu apriti kontrolē komiteja, Radiācijas drošības centrs un Drošības policija.

 

16.pants. Ieroču, bruņojuma un munīcijas kontrole

Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču apriti kontrolē komiteja, Drošības policija, Valsts policija un Aizsardzības ministrija.

 

VI nodaļa

Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekta pienākumi un atbildība

 

17.pants. Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekta pienākumi

(1) Ja stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam ir zināms, ka viņa eksportētās vai tranzītā pārvietotās preces kopumā vai kā daļa ir vai var būt paredzētas lietošanai saistībā ar ķīmisko, bioloģisko ieroču vai kodolieroču pilnveidošanu, ražošanu, pārvietošanu, darbināšanu, apkalpošanu, glabāšanu, atklāšanu, identifikāciju vai izplatīšanu vai tādu raķešu pilnveidošanu, ražošanu, apkalpošanu vai glabāšanu, kuras spēj nogādāt šādus ieročus, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts informē komiteju. Komiteja pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajām precēm izsniegt eksporta vai tranzīta licenci.

(2) Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts dokumentus, kas saistīti ar stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījumu, glabā trīs gadus pēc to saņemšanas vai savas darbības izbeigšanas.

(3) Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts nekavējoties informē komiteju, ja atklājas stratēģiskas nozīmes preču neatbilstība dokumentos norādītajām ziņām, tiek mainīts eksporta vai tranzīta maršruts vai preces gala­lietotājs. Pamatojoties uz šo informāciju, komiteja pieņem lēmumu par attiecīgās licences grozīšanu, anulēšanu vai atstāšanu spēkā un paziņo par to stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam.

(4) Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts ievēro šajā likumā un citos ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītajos normatīvajos aktos noteiktos stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumus.

 

18.pants. Atbildība par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu

Par šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu persona saucama pie atbildības kriminālo, civiltiesisko un administratīvo atbildību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

19.pants. Komitejas lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Komitejas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.).

 

2. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 3.panta pirmajā daļā, 5.panta trešajā un divpadsmitajā daļā, 6.pantā un 7.panta pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk par 2007.gada 1.jūliju, ir piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.467 "Kārtība, kādā tiek izsniegti, atteikti vai anulēti stratēģiskas nozīmes preču kontroles dokumenti" un Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumi Nr.74 "Noteikumi par valsts nodevu par stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu ministrs

A.Pabriks


 

 

Likumprojekta “Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums” anotācija

 

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Kopš 2004.gada 1.maija stratēģiskas nozīmes preču apriti Latvijas Republikā regulē 2004.gada 7.aprīļa Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums. Šajā laikā, veicot militāro un dubulta pielietojuma preču aprites kontroli, stratēģiskas nozīmes preču kontrolē iesaistītās institūcijas ir konstatējušas, ka pastāv vairākas nepilnības pašreizējā regulējumā, tādēļ ir nepieciešami precizējumi un papildinājumi esošā likuma redakcijā. Pamatojoties uz Ministru Kabineta 2005.gada 20.septembra protokollēmumā Nr.53 65.§ noteikto, ar 2005.gada 2.novembra Ministru Prezidenta rīkojumu nr.455 tika izveidota starpministriju darba grupa, lai izstrādātu grozījumus Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē stratēģiskas nozīmes preču apriti.

Starpministriju darba grupa, izstrādājot grozījumus Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, konstatēja, ka ir nepieciešams precizēt kompetenču sadalījumu starp stratēģiskas nozīmes preču kontroles sistēmā iesaistītajām institūcijām, noteikt regulējumu attiecībā uz stratēģiskas nozīmes preču identifikāciju, preču ekspertīzes veikšanu un Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas kompetenci minētajā jomā. Darba grupa ir precizējusi starpniecības darījumu regulējumu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 23.jūnija Kopējā nostājā Nr.2003/468/KĀDP Par ieroču tidzniecības starpniecības kontroli noteiktajam, kā arī paredzējusi noteikt kārtību, kādā tiek izsniegtas  Ģenerālās licences, kuru izsniegšanu paredz Padomes 2000.gada 22.jūnija Regula (EK) Nr.1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divejāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei.

Ņemot vērā Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts starptautiskās saistības stratēģiskas nozīmes preču kontroles jomā un kā starptautisko eksporta kontroles režīmu Vasenāras Vienošanās, Austrālijas Grupas un Kodolmateriālu piegādātāju grupas dalībvalsts saistības nodrošināt militāro preču, kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko, un citu masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu neizplatīšanu,  likumprojektā ir precizēta Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas kompetence, izvērtējot iesniegto stratēģiskas nozīmes preču licenču pieteikumu atbilstību 1998.gada 8.jūnija Eiropas Savienības Padomes apstiprinātā Eiropas Savienības Uzvedības Kodeksa attiecībā uz militāro preču eksportu kritērijiem un starptautisko eksporta kontroles režīmu vadlīnijām.

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz izdarīt grozījumus lielākajā daļā spēkā esošā likuma normu, starpministriju darba grupa pieņēma lēmumu sagatavot jaunu likumprojektu.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu un papildinātu patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, kas regulē stratēģiskas nozīmes preču apriti – precizētu kompetenču sadalījumu starp stratēģiskas nozīmes preču kontroles sistēmā iesaistītām institūcijām, Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas kompetenci attiecībā uz licenču pieteikumu izvērtējumu un preču ekspertīzes noteikšanu, noteiktu preču ekspertīzes un preču identifikācijas veikšanas kārtību.

3. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Nav būtiskas ietekmes.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Pozitīva ietekme. Likumprojekts precizē stratēģiskas nozīmes preču aprites regulējumu, tādējādi veicinot komercdarbību.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2007

2008

2009

2010

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo

tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

 

Saskaņā ar visiem likumprojektā ietvertajiem deleģējumiem Ministru kabinetam jāizdod Ministru kabineta noteikumi.

Ir sagatavoti šādi normatīvo aktu projekti:

1. Ministru Kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā izsniedz, atsaka vai anulē un lieto stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus“

2. Ministru Kabineta noteikumu projekts “Latvijas Republikas Nacionālais stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu saraksts”

 

2. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Padomes 2000.gada 22.jūnija regula (EK) Nr.1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akts ļauj efektīvāk realizēt Latvijas Republikas saistības attiecībā uz Starptautisko eksporta kontroles režīmu Vasenāras Vienošanās, Kodolmateriālu piegādātāju grupas un Austrālijas Grupas, kurās Latvijas Republika ir dalībvalsts, vadlīnijām, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) prasībām un Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma vadlīnijām.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta nepieciešamība izriet no sekojošiem Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem:

1.Kodolieroču neizplatīšanas līgums;

 2. Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzkrāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu;

3. Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzkrāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu;

4. Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildus protokols;

5. Latvijas Republikas  un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras  nolīgums par garantiju piemērošanu saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu;

6. Papildus protokols starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko atomenerģijas aģentūru  Nolīgumam par garantiju piemērošanu saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti, numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

1. Padomes 2000.gada 22.jūnija Regula (EK) Nr.1334/2000 ar ko nosaka Kopienas režīmu divejāda pielietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei;

2. Padomes 2003.gada 23.jūnija Kopējā nostāja Nr.2003/468/KĀDP par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli.

5. Cita informācijas

1998.gada 8.jūnija Eiropas Savienības Padomes apstiprinātais Eiropas Savienības Uzvedības Kodekss attiecībā uz militāro preču eksportu.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses, - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, un esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Tiesību akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo?

 

 Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas lēmumu indivīds varēs pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

Ārlietu ministrs                                                              A.Pabriks

 

 

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

N.Popens

I.Mangule

E.Vijupe

I.Marcinkēviča

 

 

26.02.07. 10:45

1055

Inga Marcinkēviča

7016196; inga.marcinkevica@mfa.gov.lv