Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) stratēģiskas nozīmes preces sistēmas, iekārtas, to sastāvdaļas,
materiāli, ķīmiskās vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un
pakalpojumi, kas ietverti Padomes 2000.gada 22.jūnija Regulas (EK)
Nr.1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un
tehnoloģiju eksporta kontrolei (turpmāk regula 1334/2000), 1.pielikumā, Eiropas
Padomes 2005.gada 25.aprīļa Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā
2005/C127/01 (turpmāk Eiropas Savienības Kopējais militāro preču saraksts) un
Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu
sarakstā;
2) stratēģiskas
nozīmes preču aprite stratēģiskas nozīmes preču pārvietošana starp Eiropas
Savienības dalībvalstīm, eksports (tai skaitā tehnoloģiju eksports netaustāmā
veidā mutiski, pa tālruni vai elektroniskajiem sakaru līdzekļiem),
imports, tranzīts, realizācija, ražošana, pilnveidošana, glabāšana, lietošana,
tehniskā apkalpošana, remonts un starpniecības darījums;
3) stratēģiskas
nozīmes preču aprites subjekti fiziskās un juridiskās personas, kas
eksportē, importē, pārvieto vai pārvadā tranzītā, pārvieto no vienas Eiropas
Savienības dalībvalsts uz citu, veic starpniecības darījumu vai ražo,
pilnveido, lieto, realizē, apkalpo vai glabā stratēģiskas nozīmes preces;
4) stratēģiskas
nozīmes preču licence kompetentu kontroles iestāžu izsniegts dokuments,
kas stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam dod tiesības pārvietot stratēģiskas
nozīmes preces starp Eiropas Savienības dalībvalstīm vai veikt stratēģiskas
nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījumu ar valstīm, kas nav
Eiropas Savienības dalībvalstis;
5) galīgā
izlietojuma apliecinājums kompetentu kontroles iestāžu apstiprināts
dokuments (sertifikāts), ar kuru stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts
pirms preču saņemšanas apliecina preču nosūtītājam, ka saņemtās stratēģiskas
nozīmes preces tiks izmantotas tikai norādītajiem mērķiem, netiks izmantotas
saistībā ar masu iznīcināšanas ieročiem vai to nogādes līdzekļiem un netiks
nodotas trešajām personām;
6) piegādes
kontroles sertifikāts dokuments, kuru importētājvalsts kontroles iestāde
izsniedz eksportētājvalsts kontroles iestādei un ar kuru tiek apliecināts
stratēģiskas nozīmes preču imports;
7) starptautiskais
importa sertifikāts dokuments, kuru importētājvalsts kontroles iestāde
izsniedz eksportētājvalsts kontroles iestādei, apliecinot savu piekrišanu
stratēģiskas nozīmes preču importam un apņēmību kontrolēt preču galīgo
izlietojumu;
8) stratēģiskas
nozīmes preču darījuma starpnieks fiziska vai juridiska persona,
komercreģistrā reģistrēts komersants vai Latvijas pilsoņa vai pastāvīgā
iedzīvotāja ārvalstī reģistrēta komercsabiedrība vai uzņēmums, kas veic
stratēģiskas nozīmes preču starpniecības darījumus;
9) stratēģiskas
nozīmes preču starpniecības darījums jebkurš stratēģiskas nozīmes preču
starpnieka darījums, kas saistīts ar stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanu, tai
skaitā pārvietošanu no vienas trešās valsts uz citu;
10) stratēģiskas
nozīmes preču identifikācija darbības, kas tiek veiktas, lai atbilstoši
preces pavaddokumentos minētajai informācijai vai muitas preču fiziskajai
kontrolei noteiktu to atbilstību
stratēģiskas nozīmes preču sarakstos minētajām precēm;
11) stratēģiskas
nozīmes preču identifikācijas speciālists Stratēģiskas nozīmes preču
kontroles komitejas (turpmāk komiteja) norīkota persona, kas, izmantojot
savas speciālās zināšanas un darba iemaņas, veic stratēģiskas nozīmes preču
identifikāciju;
12) stratēģiskas
nozīmes preču ekspertīze darbības, kas tiek veiktas, lai konstatētu, vai kāda
no pārbaudāmās preces pazīmēm vai pazīmju kopums atbilst stratēģiskas nozīmes
preču sarakstos minētajām precēm;
13) stratēģiskas
nozīmes preču eksperts persona ar speciālām zināšanām zinātnē, tehnikā
vai militārajā jomā, kuru pēc komitejas pieprasījuma par ekspertu ir norīkojusi
attiecīgās nozares kompetentā institūcija.
2.pants. Likuma
mērķis
(1) Likuma mērķis ir nodrošināt kontrolētu stratēģiskas
nozīmes preču apriti atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām un
starptautiskajām interesēm, starptautisko eksporta kontroles režīmu prasībām un
novērst kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko un citu masu iznīcināšanas ieroču
izplatīšanu, kā arī novērst starptautiskā terorisma draudus.
(2) Stratēģiskas nozīmes preču aprite notiek saskaņā
ar šo likumu, Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, starptautisko
eksporta kontroles režīmu Austrālijas Grupas, Vasenāras
Vienošanās, Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma un Kodolmateriālu piegādātāju
grupas prasībām, kuras Latvija ievēro atbilstoši 1998.gada 8.jūnija Eiropas Savienības Rīcības kodeksam par
ieroču eksportu (turpmāk Eiropas Savienības Rīcības kodekss) un regulai
1334/2000, un citiem stratēģiskas nozīmes preču
apriti regulējošiem normatīvajiem aktiem.
II nodaļa
Stratēģiskas nozīmes preču pārvietošana, eksports,
imports un tranzīts
3.pants. Vispārīgie
noteikumi
(1) Latvijas Republikas Nacionālo stratēģiskas
nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu nosaka Ministru kabinets.
(2) Komitejas izsniegta stratēģiskas nozīmes preču
licence ir nepieciešama katram Eiropas Savienības Kopējā militāro preču
sarakstā, regulas 1334/2000 1.pielikumā un Latvijas Republikas Nacionālajā
stratēģiskas nozīmes preču sarakstā minēto preču eksporta, importa vai tranzīta
preču sūtījumam, kā arī katrai Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā,
regulas 1334/2000 4.pielikumā un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas
nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minēto preču pārvietošanai starp Eiropas
Savienības dalībvalstīm.
4.pants. Izņēmumi
importa un tranzīta licences izsniegšanai
(1) Stratēģiskas nozīmes preču importa licence nav nepieciešama, ja Nacionālie bruņotie spēki,
Ieslodzījuma vietu pārvalde vai Iekšlietu ministrijas pakļautībā vai
pārraudzībā esošās iestādes Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā
minētās preces pārvieto no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai importē bez
komersantu starpniecības.
(2) Stratēģiskas nozīmes preču tranzītam, kuru veic
Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts starpnieks vai pārvadātājs, ir
nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču tranzīta licence.
(3) Tranzīta licence nav nepieciešama, ja
stratēģiskas nozīmes preču tranzītu veic ārvalstīs reģistrēts pārvadātājs un
kravai pievienota eksportētājvalsts iestāžu izsniegta eksporta licence vai
izvešanas atļauja, vai tām pielīdzināms dokuments un importētājvalsts importa
licence vai starptautiskais importa sertifikāts, vai galīgā izlietojuma
apliecinājums.
(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā muita aiztur
kravu, pārbauda to un nosūta minētos dokumentus pa faksu vai e-pastu komitejai.
Komiteja vienas darbdienas laikā veic preču identifikāciju un paziņo muitai par
lēmumu atļaut kravas tranzītu, aizturēt kravu papildu ekspertīzei vai nosūtīt
to atpakaļ eksportētājvalstij.
5.pants. Īpašie
noteikumi atsevišķu stratēģiskas nozīmes preču licenču izsniegšanai
(1) Saņemot jonizējošā starojuma avotu (tai skaitā
kodolmateriālu) pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licenci,
stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam nepieciešama Radiācijas drošības
centra izsniegta speciālā atļauja (licence) darbībām ar jonizējošā starojuma
avotiem.
(2) Saņemot Eiropas Savienības Kopējā militāro preču
sarakstā minēto militāro preču pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta
licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam nepieciešama Aizsardzības
ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas
Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm.
(3) Šā panta otrajā daļā minētās speciālās atļaujas
(licences) izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un darbības apturēšanas
kārtību, kā arī valsts nodevas apmēru par tās izsniegšanu un pārreģistrāciju
nosaka Ministru kabinets.
(4) Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo
atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču
sarakstā minētajām precēm ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai
komercsabiedrības, ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka
attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai šis
komersants pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko
organizāciju noteiktos ierobežojumus, un ja to dalībnieki, vadītāji, personas,
kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki, kas tieši saistīti
ar Eiropas Savienības Kopējā
militāro preču sarakstā minēto preču ražošanu,
remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu
sniegšanu vai apsardzi, atbilst šādām prasībām:
1) ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas
Republikas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas
Ekonomikas zonas valstu pilsoņi;
2) nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu
vismaz gadu pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) ir psihiatra
atzinums, ka viņiem nav diagnosticēti psihiski traucējumi;
4) ir narkologa atzinums, ka viņiem nav
diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;
5) pēdējā gada laikā viņi nav administratīvi sodīti
par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem
pārkāpumiem;
6) Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības
iestādēm nav ziņu, kas apliecinātu viņu piederību pie aizliegtiem
militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskām organizācijām
(partijām) vai to apvienībām;
7) ir deklarēta (reģistrēta) dzīvesvieta;
8) nav notiesāti par
tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
(5) Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo
atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču
sarakstā minētajām precēm pēc Ministru kabineta noteiktās valsts nodevas
samaksas izsniedz uz nenoteiktu laiku, un katru gadu tā jāpārreģistrē Aizsardzības
ministrijā.
(6) Aizsardzības ministrija ir tiesīga neizsniegt
speciālo atļauju (licenci), atteikt tās pārreģistrāciju, apturēt tās darbību uz
laiku līdz diviem mēnešiem vai anulēt to, ja:
1) komersants ar tiesas spriedumu atzīts par
vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā
vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;
2) komersants ar tiesas spriedumu pasludināts par
maksātnespējīgu, tā saimnieciskā darbība apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta
tiesvedība par komersanta bankrotu;
3) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas
spriedumu vai citas kompetentas institūcijas sniegtu atzinumu par būtisku
attiecīgo nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kā arī vides
aizsardzības, konkurences un darba tiesību būtisku pārkāpumu, ir konstatēti
komersanta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā pēc
pieteikuma iesniegšanas;
4) konstatēts, ka komersants speciālās atļaujas
(licences) saņemšanai vai tās derīguma termiņa pagarināšanai sniedzis
nepatiesas ziņas;
5) komersants neatbilst šā panta ceturtajā daļā
noteiktajām prasībām;
6) ir pārkāptas šā likuma vai citu normatīvo aktu
prasības vai speciālajā atļaujā (licencē) iekļautie nosacījumi.
(7) Pārvietojot stratēģiskas nozīmes preces no vienas
trešās valsts uz citu, starpniecības darījumu atļauts veikt tikai ar komitejas
izsniegtu stratēģiskas nozīmes preču tranzīta licenci. Ja attiecīgās preces ir
minētas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, darījumam
nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence)
komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām
precēm.
(8) Aizsardzības ministrijas izsniegta speciālā
atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču
sarakstā minētajām precēm nav nepieciešama, ja tiek veikts darījums ar
militārajiem ieročiem, to sastāvdaļām vai palīgierīcēm, munīciju,
sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm, speciālajiem līdzekļiem vai
pirotehniskajiem izstrādājumiem un stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam
ir Ieroču aprites likuma 37.panta otrās daļas 1.punktā paredzētā speciālā
atļauja (licence).
(9) Lai saņemtu rūpnieciskajiem spridzināšanas
darbiem paredzēto sprāgstvielu un spridzināšanas ierīču pārvietošanas,
eksporta, importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites
subjektam saskaņā ar Ieroču aprites likumu ir nepieciešama Iekšlietu
ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) atsevišķiem komercdarbības
veidiem.
(10) Lai saņemtu A kategorijas automātisko
šaujamieroču, B, C un D kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības
ieroču un minēto šaujamieroču munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču,
kā arī 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu pārvietošanas, eksporta,
importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam
saskaņā ar Ieroču aprites likumu ir nepieciešama Iekšlietu ministrijas
izsniegta speciālā atļauja (licence).
(11) Stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas,
eksporta, importa vai tranzīta licences izsniegšanu komiteja saskaņo ar to
valsts pārvaldes iestādi, kura izsniegusi šā panta pirmajā, otrajā, devītajā
vai desmitajā daļā paredzēto speciālo atļauju (licenci). Attiecīgā valsts
pārvaldes iestāde triju darbdienu laikā pēc komisijas pieprasījuma saņemšanas
dod piekrišanu vai pamatotu atteikumu licences izsniegšanai.
(12) Regulas 1334/2000 6.panta otrajā daļā paredzētās
vispārējās eksporta licences komiteja izsniedz stratēģiskas nozīmes preču
eksportētājiem, kuri nav sodīti par šā likuma pārkāpumiem un kuri eksportē
vienas un tās pašas preces vieniem un tiem pašiem galalietotājiem. Vispārējo
eksporta licenču derīguma termiņš ir gads. Kārtību, kādā tiek izsniegtas
vispārējās eksporta licences, nosaka Ministru kabinets.
6.pants.
Stratēģiskas nozīmes preču sarakstos neminētu preču licencēšana un lietošana
Stratēģiskas nozīmes preču sarakstos neminētu preču
licencēšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
III nodaļa
Ekspertu izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu,
piegādes kontroles sertifikātu un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas,
eksporta, importa un tranzīta licenču, iepriekšējās piekrišanas dokumentu
izsniegšana un lietošana
7.pants. Ekspertu
izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu, piegādes kontroles sertifikātu un
stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta
licenču, iepriekšējās piekrišanas dokumentu izsniegšanas un lietošanas
vispārīgie noteikumi
(1) Ekspertu izziņas, galīgā izlietojuma
apliecinājumus un sertifikātus, piegādes kontroles sertifikātus un stratēģiskas
nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licences
stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem pēc to pieprasījuma Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz komiteja. Par minēto dokumentu izsniegšanu
tiek iekasēta valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets.
(2) Iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un
munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz Valsts policija.
(3) Valsts nodevu par šā panta pirmajā daļā minēto
dokumentu izsniegšanu nemaksā no valsts budžeta finansētās juridiskās personas
un personas, kas stratēģiskas nozīmes preces ieved vai izved uz laiku
(remontam, izstādēm vai preču paraugiem).
8.pants. Latvijas
Republikas starptautiskais importa sertifikāts un galīgā izlietojuma
apliecinājums
(1) Ja eksportētājvalsts eksporta kontroles iestādes
pieprasa Latvijas Republikas starptautisko importa sertifikātu vai galīgā
izlietojuma apliecinājumu, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts iesniedz
komitejā pieprasījumu minēto dokumentu saņemšanai.
(2) Latvijas Republikas starptautiskais importa
sertifikāts neaizstāj stratēģiskas nozīmes preču importa licenci.
9.pants. Ārvalstu
starptautiskais importa sertifikāts un galīgā izlietojuma apliecinājums
(1) Lai saņemtu stratēģiskas nozīmes preču eksporta
vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts iesniedz komitejā
importētājvalsts starptautisko importa sertifikātu vai preču galīgā izlietojuma
apliecinājumu, vai tiem pielīdzināmu dokumentu.
(2) Ja ārvalstu starptautiskais importa sertifikāts,
galīgā izlietojuma apliecinājums vai tiem pielīdzināmais dokuments nav angļu
valodā, stratēģiskas nozīmes preču subjekts iesniedz komitejā tā notariāli
apstiprinātu tulkojumu valsts valodā.
(3) Pamatojoties uz informāciju par stratēģiskas
nozīmes preču galalietotāju un preču raksturu, komiteja ir tiesīga noteikt
izņēmumus, kad ārvalstu starptautiskais importa sertifikāts, galīgā izlietojuma
apliecinājums vai tam pielīdzināmais dokuments nav nepieciešams. Minētie
dokumenti nav nepieciešami, atkārtoti pieprasot licenci eksporta vai tranzīta
darījumiem ar vienu un to pašu preci vienam un tam pašam galalietotājam.
(4) Ja stratēģiskas nozīmes preces importētājs pārstāv
valdību, nepieciešams attiecīgās valsts Ārlietu ministrijas apstiprinājums, ka
importētājs ir tiesīgs rīkoties valsts vārdā.
(5) Eksporta vai tranzīta starpnieku izsniegtie
galīgā izlietojuma apliecinājumi nav pietiekams pamats stratēģiskas nozīmes
preču eksporta vai tranzīta licences saņemšanai.
10.pants. Piegādes
kontroles sertifikāts
(1) Ja stratēģiskas nozīmes preču eksportētājvalsts
eksporta kontroles iestādes pieprasa piegādes kontroles sertifikātu,
importētājs iesniedz komitejā attiecīgu iesniegumu un uzrāda muitas deklarāciju,
kas apstiprina, ka prece ir ievesta Latvijas Republikas teritorijā.
(2) Pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto
dokumentāciju, komiteja izsniedz piegādes kontroles sertifikātu.
11.pants. Preču
identifikācija un ekspertu izziņas
(1) Ja stratēģiskas nozīmes preču subjektam vai ar
stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli saistītai valsts iestādei ir jānoskaidro,
vai attiecīgās preces ir vai nav stratēģiskas nozīmes preces, preču
pavaddokumentus pa elektroniskajiem sakaru līdzekļiem nosūta komitejas
stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālistam. Speciālists, pamatojoties
uz dokumentiem un citu pieejamo informāciju, kā arī savām speciālajām
zināšanām, pieņem lēmumu un izdara uz dokumentiem vienu no šādām atzīmēm:
1) precēm
nepieciešama licence;
2) precēm licence
nav nepieciešama;
3) preču identifikācijai
nepieciešama papildu informācija;
4) precēm
nepieciešama ekspertīze;
5) preces ir saistītas ar masu iznīcināšanas
ieročiem nepieciešama licence.
(2) Komiteja ir tiesīga pieprasīt, lai persona
norāda preces tehniskos rādītājus, laboratorijas pārbaužu vai izmēģinājumu
rezultātus, iekārtu pases, ķīmiskās formulas un citu informāciju vai preču
paraugus, kas ļauj noteikt, vai attiecīgā prece ir vai nav stratēģiskas nozīmes
prece.
(3) Ja eksporta, importa vai tranzīta preces ir
komplicētas ķīmiskas vielas, tehnoloģijas, programmatūras, materiāli vai
iekārtas, kuras pēc preces apraksta, saskaņā ar kombinēto nomenklatūru,
paredzētā lietojuma vai citām pazīmēm varētu būt stratēģiskas nozīmes preces, komitejas
norīkotie stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālisti 30 darbdienu
laikā pēc stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekta pieprasījuma saņemšanas
nosaka, vai tās ir vai nav stratēģiskas nozīmes preces. Ja nepieciešama preču
ekspertīze, šo termiņu var pagarināt, pamatojoties uz komitejas lēmumu. Ja tiek
noskaidrots, ka attiecīgā prece nav stratēģiskas nozīmes prece, komiteja
izsniedz stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam attiecīgu izziņu.
(4) Stratēģiskas nozīmes preču ekspertīzi pēc
stratēģiskas nozīmes preču kontroles iestāžu vai komitejas pieprasījuma
nodrošina:
1) Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā
minētajām precēm, pirotehnikai un sprāgstvielām Aizsardzības ministrijas vai
Valsts policijas norīkoti eksperti;
2) kodolmateriāliem,
kodoltehnoloģijām un jonizējošā starojuma avotiem Radiācijas drošības
centra norīkoti eksperti;
3) ķīmiskajām vielām Valsts vides dienesta norīkoti
eksperti;
4) bioloģiskiem aģentiem un iekārtām Labklājības
ministrijas norīkoti eksperti;
5) sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem, speciāli
radītām vai pielāgotām iekārtām, ierīcēm un instrumentiem Drošības policijas norīkoti
eksperti.
(5) Ja nepieciešams, komiteja ir tiesīga preču identifikācijai pieaicināt par
ekspertiem citus Latvijas un ārvalstu konkrētās nozares speciālistus.
(6) Komiteja pieņem lēmumus, pamatojoties uz komitejas pieaicināto ekspertu
atzinumiem.
(7) Stratēģiskas nozīmes preču ekspertīzes izmaksas sedz stratēģiskas
nozīmes preču subjekts.
IV nodaļa
12.pants. Komiteja
(1) Komiteja ir Latvijas Republikas nacionālā
stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles institūcija.
(2) Komitejas personālsastāvu nosaka Ministru
kabinets. Komiteja ir pakļauta ārlietu ministram un darbojas saskaņā ar
Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu un šo likumu.
(3) Komiteja patstāvīgi vai sadarbībā ar citām
Latvijas Republikas institūcijām, vai ar starptautisko inspekciju vai ārvalstu
eksporta kontroles iestāžu līdzdalību veic stratēģiskas nozīmes preču aprites
kontroli.
(4) Komiteja ir tiesīga anulēt jau izsniegtās un
turpmāk neizsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences vai starptautiskos
importa sertifikātus stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem, kuri atkārtoti
neievēro šā likuma prasības.
(5) Komiteja nekavējoties informē Drošības policiju un
Valsts ieņēmumu dienestu, ja pastāv iespēja, ka eksportējamās vai tranzītā
pārvietojamās preces var tikt izmantotas saistībā ar masu iznīcināšanas
ieročiem vai to nogādes līdzekļiem, vai ja attiecībā uz šo preču galīgā
izlietojuma valsti ir spēkā starptautiskas sankcijas vai embargo. Pēc
informācijas saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests vai Drošības policija atbilstoši
savai kompetencei veic pārbaudi, pieņem lēmumu un par pieņemto lēmumu informē komiteju.
(6) Satversmes aizsardzības birojs, Valsts ieņēmumu
dienests un Drošības policija pēc komitejas pieprasījuma nodrošina to ar riska
faktoru analīzi par atsevišķiem darījumiem ar stratēģiskas nozīmes precēm.
(7) Komiteja nodrošina tās rīcībā esošās informācijas
aizsardzību saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu".
(8) Komitejai ir pienākums sniegt valstīm vai
starptautiskajām organizācijām informāciju par stratēģiskas nozīmes preču
apriti un eksporta vai tranzīta licenču atteikumiem, ja to paredz divpusējās
vai daudzpusējās vienošanās.
(9) Komiteja ir tiesīga atteikt stratēģiskas nozīmes
preču licences izsniegšanu, ja tās izsniegšana ir pretrunā ar Latvijas
ārpolitikas pamatnostādnēm, Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas
un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas noteiktajiem embargo, Ķīmisko
ieroču izplatīšanas, ražošanas, uzkrāšanas un lietošanas aizliegšanas un to
iznīcināšanas konvenciju, Eiropas Savienības Rīcības kodeksa kritērijiem vai šā
likuma mērķiem.
(10) Ja eksportējamās stratēģiskās nozīmes preces
vai to nozīmīgākās sastāvdaļas ir ražotas citā valstī, komiteja pirms licences
izsniegšanas ir tiesīga pieprasīt stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam
attiecīgās valsts eksporta licenci (atļauju).
13.pants. Citas
stratēģiskas nozīmes preču aprites uzraudzības institūcijas
Šajā likumā un citos ar stratēģiskas nozīmes preču apriti
saistītajos normatīvajos aktos minēto prasību izpildes uzraudzību normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši savai kompetencei veic komiteja, Satversmes
aizsardzības birojs, Valsts policija, Drošības policija, Valsts ieņēmumu
dienests, Radiācijas drošības centrs un Valsts vides dienests.
V nodaļa
Stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles institūciju
kompetence
14.pants. Ķīmisko
vielu kontrole
Regulas 1334/2000 1.pielikumā un Eiropas Savienības
Kopējā militāro preču sarakstā minēto ķīmisko vielu apriti kontrolē Valsts
vides dienests.
15.pants. Dubulta
pielietojuma preču kontrole
Regulas
1334/2000 1.pielikumā minēto dubultā pielietojuma preču apriti kontrolē komiteja.
Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu
sarakstā minēto stratēģiskas nozīmes preču apriti kontrolē komiteja un Drošības
policija. Regulas 1334/2000 1.pielikumā minēto kodolmateriālu un kodoliekārtu
apriti kontrolē komiteja, Radiācijas drošības centrs un Drošības policija.
16.pants. Ieroču,
bruņojuma un munīcijas kontrole
Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto
preču apriti kontrolē komiteja, Drošības policija, Valsts policija un
Aizsardzības ministrija.
VI nodaļa
Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekta pienākumi un
atbildība
17.pants.
Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekta pienākumi
(1) Ja stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam
ir zināms, ka viņa eksportētās vai tranzītā pārvietotās preces kopumā vai kā
daļa ir vai var būt paredzētas lietošanai saistībā ar ķīmisko, bioloģisko
ieroču vai kodolieroču pilnveidošanu, ražošanu, pārvietošanu, darbināšanu,
apkalpošanu, glabāšanu, atklāšanu, identifikāciju vai izplatīšanu vai tādu
raķešu pilnveidošanu, ražošanu, apkalpošanu vai glabāšanu, kuras spēj nogādāt
šādus ieročus, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts informē komiteju. Komiteja
pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajām precēm izsniegt eksporta vai tranzīta
licenci.
(2) Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts dokumentus,
kas saistīti ar stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta
darījumu, glabā trīs gadus pēc to saņemšanas vai savas darbības izbeigšanas.
(3) Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts
nekavējoties informē komiteju, ja atklājas stratēģiskas nozīmes preču
neatbilstība dokumentos norādītajām ziņām, tiek mainīts eksporta vai tranzīta
maršruts vai preces galalietotājs. Pamatojoties uz šo informāciju, komiteja
pieņem lēmumu par attiecīgās licences grozīšanu, anulēšanu vai atstāšanu spēkā
un paziņo par to stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam.
(4) Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts
ievēro šajā likumā un citos ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītajos
normatīvajos aktos noteiktos stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumus.
18.pants. Atbildība
par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu
Par šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto
stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu persona saucama pie
atbildības kriminālo, civiltiesisko un administratīvo atbildību reglamentējošos
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
19.pants. Komitejas
lēmumu pārsūdzēšanas kārtība
Komitejas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā
procesa likumā noteiktajā kārtībā.
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.).
2. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod šā
likuma 3.panta pirmajā daļā, 5.panta trešajā un divpadsmitajā daļā, 6.pantā un
7.panta pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās
dienai, bet ne ilgāk par 2007.gada 1.jūliju, ir piemērojami Ministru kabineta
2004.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.467 "Kārtība, kādā tiek izsniegti,
atteikti vai anulēti stratēģiskas nozīmes preču kontroles dokumenti" un
Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumi Nr.74 "Noteikumi par
valsts nodevu par stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa un tranzīta
licenču izsniegšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Ārlietu ministrs
A.Pabriks
I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Kopš 2004.gada 1.maija stratēģiskas nozīmes preču apriti Latvijas
Republikā regulē 2004.gada 7.aprīļa Stratēģiskas nozīmes preču aprites
likums. Šajā laikā, veicot militāro un dubulta pielietojuma preču aprites
kontroli, stratēģiskas nozīmes preču kontrolē iesaistītās institūcijas ir
konstatējušas, ka pastāv vairākas nepilnības pašreizējā regulējumā, tādēļ ir
nepieciešami precizējumi un papildinājumi esošā likuma redakcijā.
Pamatojoties uz Ministru Kabineta 2005.gada 20.septembra protokollēmumā Nr.53
65.§ noteikto, ar 2005.gada 2.novembra Ministru Prezidenta rīkojumu nr.455
tika izveidota starpministriju darba grupa, lai izstrādātu grozījumus
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā un citos normatīvajos aktos, kas
regulē stratēģiskas nozīmes preču apriti. Starpministriju darba grupa, izstrādājot grozījumus Stratēģiskas nozīmes
preču aprites likumā, konstatēja, ka ir nepieciešams precizēt kompetenču
sadalījumu starp stratēģiskas nozīmes preču kontroles sistēmā iesaistītajām
institūcijām, noteikt regulējumu attiecībā uz stratēģiskas nozīmes preču
identifikāciju, preču ekspertīzes veikšanu un Stratēģiskas nozīmes preču
kontroles komitejas kompetenci minētajā jomā. Darba grupa ir precizējusi
starpniecības darījumu regulējumu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas
Savienības Padomes 2003.gada 23.jūnija Kopējā nostājā Nr.2003/468/KĀDP Par ieroču tidzniecības starpniecības
kontroli noteiktajam, kā arī paredzējusi noteikt kārtību, kādā tiek
izsniegtas Ģenerālās licences, kuru
izsniegšanu paredz Padomes 2000.gada 22.jūnija Regula (EK) Nr.1334/2000, ar
ko nosaka Kopienas režīmu divejāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta
kontrolei. Ņemot vērā Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts
starptautiskās saistības stratēģiskas nozīmes preču kontroles jomā un kā
starptautisko eksporta kontroles režīmu Vasenāras Vienošanās, Austrālijas
Grupas un Kodolmateriālu piegādātāju grupas dalībvalsts saistības nodrošināt
militāro preču, kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko, un citu masu iznīcināšanas
ieroču un to nogādes līdzekļu neizplatīšanu,
likumprojektā ir precizēta Stratēģiskas nozīmes preču kontroles
komitejas kompetence, izvērtējot iesniegto stratēģiskas nozīmes preču licenču
pieteikumu atbilstību 1998.gada 8.jūnija Eiropas Savienības Padomes
apstiprinātā Eiropas Savienības Uzvedības Kodeksa attiecībā uz militāro preču
eksportu kritērijiem un starptautisko eksporta kontroles režīmu vadlīnijām. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz izdarīt grozījumus lielākajā daļā
spēkā esošā likuma normu, starpministriju darba grupa pieņēma lēmumu
sagatavot jaunu likumprojektu. |
2. Tiesību akta
projekta būtība |
Likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu un papildinātu patlaban spēkā
esošos normatīvos aktus, kas regulē stratēģiskas nozīmes preču apriti
precizētu kompetenču sadalījumu starp stratēģiskas nozīmes preču kontroles
sistēmā iesaistītām institūcijām, Stratēģiskas nozīmes preču kontroles
komitejas kompetenci attiecībā uz licenču pieteikumu izvērtējumu un preču
ekspertīzes noteikšanu, noteiktu preču ekspertīzes un preču identifikācijas
veikšanas kārtību. |
3. Cita informācija |
Nav citas informācijas. |
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
1. Ietekme attiecībā
uz makroekonomisko vidi |
Nav būtiskas ietekmes. |
2. Ietekme uz
uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Pozitīva ietekme. Likumprojekts precizē stratēģiskas nozīmes preču
aprites regulējumu, tādējādi veicinot komercdarbību. |
3. Sociālo seku
izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
5. Cita informācija |
Nav citas informācijas. |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
|
(tūkst. latu) |
||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs
gadi
|
Vidēji piecu gadu
laikā pēc kārtējā gada |
||
1 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
6 |
1. Izmaiņas budžeta
ieņēmumos |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
2. Izmaiņas budžeta
izdevumos |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
3. Finansiālā ietekme |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
4. Prognozējamie kompensējošie
pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
5. Detalizēts
finansiālā pamatojuma aprēķins |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
6. Cita informācija |
Nav citas informācijas. |
||||
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā
esošo tiesību normu sistēmu |
|
1. Kādi normatīvie
akti likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un
vai ir sagatavoti to projekti |
Saskaņā ar visiem likumprojektā ietvertajiem deleģējumiem Ministru
kabinetam jāizdod Ministru kabineta noteikumi. Ir sagatavoti šādi normatīvo aktu projekti: 1. Ministru Kabineta noteikumu
projekts Kārtība, kādā izsniedz, atsaka vai anulē un lieto stratēģiskas
nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti
saistītos dokumentus 2. Ministru Kabineta noteikumu projekts
Latvijas Republikas Nacionālais stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu
saraksts |
2. Cita informācija |
Nav citas informācijas. |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst tiesību akts |
|
1. Saistības pret
Eiropas Savienību |
Padomes 2000.gada 22.jūnija regula (EK) Nr.1334/2000, ar ko nosaka
Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei |
2. Saistības pret
citām starptautiskajām organizācijām |
Tiesību akts ļauj efektīvāk realizēt Latvijas Republikas saistības
attiecībā uz Starptautisko eksporta kontroles režīmu Vasenāras Vienošanās,
Kodolmateriālu piegādātāju grupas un Austrālijas Grupas, kurās Latvijas
Republika ir dalībvalsts, vadlīnijām, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras
(IAEA) prasībām un Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma vadlīnijām. |
3. Saistības, kas
izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem
līgumiem |
Tiesību akta nepieciešamība izriet no sekojošiem Latvijas Republikai
saistošiem starptautiskiem līgumiem: 1.Kodolieroču neizplatīšanas līgums; 2. Konvencija par ķīmisko ieroču
izstrādāšanas, ražošanas un uzkrāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu; 3. Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču
izstrādāšanas, ražošanas un uzkrāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu; 4. Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu aizliegšanu vai
ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus
postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildus protokols; 5. Latvijas Republikas un Starptautiskās
atomenerģijas aģentūras nolīgums par
garantiju piemērošanu saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu; 6. Papildus protokols starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko
atomenerģijas aģentūru Nolīgumam par
garantiju piemērošanu saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu. |
4. Atbilstības
izvērtējuma tabula |
|
Attiecīgie EK tiesību
akti un citi dokumenti, numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
1. Padomes 2000.gada 22.jūnija Regula (EK) Nr.1334/2000 ar ko nosaka
Kopienas režīmu divejāda pielietojuma preču un tehnoloģiju eksporta
kontrolei; 2. Padomes 2003.gada 23.jūnija Kopējā nostāja Nr.2003/468/KĀDP par ieroču
tirdzniecības starpniecības kontroli. |
5. Cita informācijas |
1998.gada 8.jūnija Eiropas Savienības Padomes apstiprinātais Eiropas
Savienības Uzvedības Kodekss attiecībā uz militāro preču eksportu. |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot
tiesību akta projektu |
|
1. Ar kurām
nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas |
Konsultācijas nav notikušas. |
2. Kāda ir šo
nevalstisko organizāciju pozīcija |
Konsultācijas nav notikušas. |
3. Kādi sabiedrības
informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis? |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. |
4. Konsultācijas ar
starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas nav notikušas. |
5. Cita informācija |
Nav citas informācijas. |
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta
tiesību akta izpilde no valsts puses, - vai tiek radītas jaunas valsts
institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas? |
Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, un esošo institūciju funkcijas
netiek paplašinātas. |
2. Kā sabiedrība tiks
informēta par normatīvā akta ieviešanu? |
Tiesību akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. |
3. Kā indivīds var
aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo? |
Stratēģiskas nozīmes preču
kontroles komitejas lēmumu indivīds varēs pārsūdzēt Administratīvā procesa
likumā noteiktajā kārtībā. |
4. Cita
informācija
|
Nav citas informācijas. |
Ārlietu ministrs A.Pabriks
Valsts sekretāra p.i. |
Juridiskā departamenta
direktore |
Par kontroli atbildīgā
amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
N.Popens |
I.Mangule |
E.Vijupe |
I.Marcinkēviča |
26.02.07. 10:45
1055
Inga Marcinkēviča
7016196; inga.marcinkevica@mfa.gov.lv