Likums

2007. gada ____. martā

Nr.9/6 -

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 21. marta sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (Reģ.Nr.252/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz iepriekšminēto likumprojektu iekļaut Saeimas 2007.gada 29. marta sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (Reģ.Nr.252/Lp9) salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”

(reģ.nr. 252/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(24)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

Izdarīt likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1997, 4.nr.; 2003, 10.nr.; 2004, 8.nr.; 2005, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis 2006, 192.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4.nr.; 2003, 10.nr.; 2004, 8.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 24.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. (1) Valsts garantētās un aizsargātās miermīlīgās pulcēšanās brīvības izpausmes ir sapulces, gājieni un piketi.

...

(4) Pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem vai citiem atribūtiem pauž kādas idejas un viedokļus, bet kura gaitā netiek teiktas runas vai uzrunas.

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003. likumu, 03.11.2005. likumu un ST 23.11.2006. spriedumu)

Saeimas deputāti V. Buhvalovs, V. Buzajevs un M. Mitrofanovs:

Papildināt 1.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai nav nepieciešama valsts vai pašvaldības atļauja.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 1. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem vai citiem atribūtiem pauž kādas idejas un viedokļus, bet kura gaitā netiek teiktas runas vai uzrunas.”

neatbalstīts

atbalstīts

1. Izteikt 1.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem, transparentiem vai citiem atribūtiem pauž kādas idejas un viedokļus, bet kura gaitā netiek teiktas runas vai uzrunas.”

4.pants. Sapulces, gājiena un piketa organizators, pasākuma vadītājs, pasākuma vadītāja palīgs un kārtības uzturētājs nevar būt persona, kas:

1) nav sasniegusi 18 gadu vecumu;

...

5) gada laikā ir sodīta administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu vai par sīko huligānismu, vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, vai arī par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu;

...

Saeimas deputāti V. Buhvalovs, V. Buzajevs un M. Mitrofanovs:

Izteikt likuma 4.panta preambulu šādā redakcijā:

„4.pants. Sapulces, gājiena un piketa organizators nevar būt persona, kas:”

Saeimas deputāti V. Buhvalovs, V. Buzajevs un M. Mitrofanovs:

Izteikt likuma 4.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) ir sodīta administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu vai par sīko huligānismu, vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, vai arī par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu un no pārkāpuma izdarīšanas brīža nav pagājis viens gads;”

neatbalstīts

5.pants. (1) Sapulces, gājienus un piketus ir tiesīgas rīkot arī Latvijas Republikā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās juridiskās personas, kuras gada laikā nav sodītas administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu.

Saeimas deputāti V. Buhvalovs, V. Buzajevs un M. Mitrofanovs:

Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sapulces, gājienus un piketus ir tiesīgas rīkot arī Latvijas Republikā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās juridiskās personas”

neatbalstīts

6.pants. Organizators ir atbildīgs par šā likuma ievērošanu sapulču, gājienu un piketu laikā.

1. 6.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pasākuma organizatoram ir pienākums būt sasniedzamam, sazinoties pa pieteikumā norādīto tālruni, kā arī sniegt ar pasākuma norisi saistīto informāciju pašvaldībai un kompetentām valsts institūcijām pēc to pieprasījuma.”

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

2. 6.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pasākuma organizatoram ir pienākums būt sasniedzamam, sazinoties ar viņu pa pieteikumā norādīto tālruni, kā arī sniegt ar pasākuma norisi saistīto informāciju pašvaldībai un kompetentām valsts institūcijām pēc to pieprasījuma.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

9.pants. (1) (Atzīts par spēkā neesošu ar ST 23.11.2006. spriedumu no 01.12.2006.) .

(2) Sapulču, gājienu un piketu laikā ir jānodrošina brīva pieeja un piebraukšana valsts un pašvaldību iestādēm, kuru tuvumā notiek attiecīgie pasākumi.

(3) Sapulces, gājienus un piketus nedrīkst rīkot privātā īpašumā esošās ēkās vai uz privātā īpašumā vai privātā lietošanā esošiem zemes gabaliem bez to īpašnieku vai pārvaldnieku rakstveida piekrišanas.

(4) Pašvaldība var izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.2005. likumu)

2. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

„(1) Sapulču, gājienu un piketu laikā nodrošina brīvu pieeju un piebraukšanu valsts un pašvaldību iestādēm, kuru tuvumā notiek attiecīgie pasākumi, kā arī šo iestāžu drošību un netraucētu darbību.

(2) Sapulču, gājienu un piketu laikā nodrošina, lai attiecīgais pasākums netraucētu publiska pasākuma, valsts vai pašvaldības rīkota pasākuma, iepriekš pieteiktas sapulces, gājiena vai piketa norisi.

(4) Pašvaldība var izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās.”

Saeimas deputāts V. Agešins:

Izslēgt no likumprojekta 2. panta pirmās daļas (likuma 9. panta pirmās daļas izteikšana jaunā redakcijā) vārdus “un netraucētu darbību”.

Saeimas deputāts V. Agešins:

Izteikt likumprojekta 2. panta otro daļu (likuma 9. panta otrās daļas izteikšana jaunā redakcijā) šādā redakcijā:

“(2) Sapulču, gājienu un piketu laikā nodrošina, lai attiecīgais pasākums netraucētu valsts vai pašvaldības rīkota pasākuma, citas iepriekš pieteiktas sapulces, gājiena vai piketa norisi”.

Saeimas deputāts V. Agešins:

Izslēgt likumprojekta 2. panta ceturto daļu (likuma 9. panta ceturtās daļas izteikšana jaunā redakcijā).

Politisko organizāciju apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt likuma 9.panta ceturto daļu (likumprojekta 1.lasījuma redakcija) šādā redakcijā:

„(4) Pašvaldība var izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību atsevišķās vietās bez pieteikuma iesniegšanas”.

neatbalstīts

3. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“(1) Sapulču, gājienu un piketu laikā nodrošināma brīva pieeja un piebraukšana valsts un pašvaldību iestādēm, kuru tuvumā notiek attiecīgie pasākumi, kā arī šo iestāžu drošība un netraucēta darbība.

(2) Sapulču, gājienu un piketu laikā nodrošināms, lai attiecīgais pasākums netraucētu publiska pasākuma, valsts vai pašvaldības rīkota pasākuma, iepriekš pieteiktas sapulces, gājiena vai piketa norisi.

(4) Pašvaldība var izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās.”

10.pants. (1) Sapulču, gājienu un piketu laikā ir jāievēro normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrisko kārtību.

(2) Minēto pasākumu laikā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Saeimas deputāti V. Buhvalovs, V. Buzajevs un M. Mitrofanovs:

Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Sapulču, gājienu vai piketu norises laikā ir aizliegts aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus, sludināt vardarbību, kā arī propagandēt totalitārās ideoloģijas”

neatbalstīts

11.pants. Sapulces, gājiena un piketa dalībniekam šo pasākumu laikā ir aizliegts:

1) turēt pie sevis vielas, ieročus vai citus priekšmetus, kas pēc sava rakstura ir paredzēti vai var tikt piemēroti miesas bojājumu nodarīšanai cilvēkiem vai mantas bojāšanai;

2) būt apgādātam ar pasīvās aizsardzības līdzekļiem (ķiveri, kasku, bruņuvesti u.tml.);

3) slēpt savu seju zem maskas;

4) (izslēgts ar 03.11.2005. likumu);

5) izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā);

6) veikt darbības, kas ir pretrunā ar tikumību;

7) rīkoties tādā veidā, kas rada draudus sapulces, gājiena vai piketa dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

(2) Pasākuma organizatoram un dalībniekiem aizliegts nogādāt pasākuma norises vietā priekšmetus, kas minēti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 5.punktā, kā arī turēt tos pie personām vai transporta līdzekļos, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no pasākuma norises vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003. likumu un 03.11.2005. likumu)

3. Papildināt 11.panta pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem „kā arī ietekmēt tās fiziski”.

Saeimas deputāti V. Buhvalovs, V. Buzajevs un M. Mitrofanovs:

Izteikt 11.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) slēpt savu seju zem maskas, izņemot gadījumus, kad maskas tiek izmantotas teatralizētā priekšnesumā;”

Saeimas deputāti V. Buhvalovs, V. Buzajevs un M. Mitrofanovs:

Svītrot 11.panta pirmās daļas 5.punkta vārdkopu: „(arī stilizētā veidā)”

Saeimas deputāti V. Buhvalovs, V. Buzajevs un M. Mitrofanovs:

Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pasākuma organizatoram un dalībniekiem aizliegts nogādāt pasākuma norises vietā priekšmetus, kas minēti šā panta pirmās daļas 1.,2. un 5. punktā”

neatbalstīts

4. Papildināt 11.panta pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem “kā arī ietekmēt tās fiziski”.

III nodaļa. Pieteikumu iesniegšana

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Pieteikuma iesniegšana un izskatīšana”.

atbalstīts

5. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Pieteikuma iesniegšana un izskatīšana”.

12.pants. (1) (Izslēgta ar 03.11.2005. likumu).

(2) Par sapulces, gājiena un piketa rīkošanu organizatoram ir jāiesniedz pieteikums tās pilsētas vai pagasta pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā ir paredzēts attiecīgais pasākums. Ja pasākums notiek vairāku pagastu vai pilsētu pašvaldību administratīvajā teritorijā, pieteikums iesniedzams visām attiecīgajām pašvaldībām. Pieteikuma norakstu pašvaldība nosūta vietējai valsts policijas iestādei.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) to līgumu kopijas, kurus pasākuma organizators noslēdzis ar personām, kas atbildīgas par sabiedrisko kārtību un drošību pasākuma laikā (uzrādot oriģinālus);

2) pasākuma norises vietas īpašnieka vai pārvaldnieka rakstveida piekrišanu tā rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators un pasākums tiek rīkots uz viņa privātajā īpašumā esošās zemes vai uz privātajā īpašumā vai privātajā lietošanā esošajiem zemes gabaliem.

(4) Pieteikums ir jāiesniedz ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms attiecīgā pasākuma norises, bet, ja pasākums ir saistīts ar transporta kustības traucējumiem, - ne vēlāk kā septiņas darba dienas iepriekš.

(5) Pieteikumus, kas iesniegti, neievērojot šo termiņu, pašvaldība ir tiesīga neizskatīt.

(6) Par pieteikuma iesniegšanas laiku pašvaldības darbinieki izdara atzīmi uz pieteikuma eksemplāra, kas paliek pie iesniedzēja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.2005. likumu un ST 23.11.2006. spriedumu)

13.pants. (1) Pieteikums nav jāiesniedz par:

1) slēgtām sapulcēm;

2) piketiem, kuri netiek organizēti vai publiski izsludināti;

3) sapulcēm un gājieniem, kurus rīko valsts iestādes, kā arī pašvaldības;

4) (izslēgts ar 18.03.2004. likumu);

5) sapulcēm, kuras rīko arodbiedrības darbavietu telpās vai teritorijā, kā arī īrētās telpās;

6) atklātām sapulcēm, kuras tiek rīkotas telpās.

(2) Jebkurā gadījumā pieteikums iesniedzams, ja sapulce, gājiens vai pikets traucē transporta un gājēju kustību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003. likumu un 03.11.2005. likumu)

4. Izteikt 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. (1) Par sapulces un gājiena rīkošanu organizators iesniedz pieteikumu, izņemot par:

1) slēgtām sapulcēm;

2) sapulcēm, kuras netiek publiski izziņotas;

3) sapulcēm un gājieniem, kurus rīko valsts iestādes vai pašvaldības;

4) sapulcēm, kuras rīko arodbiedrības darbavietu telpās vai teritorijā, kā arī īrētās telpās;

5) atklātām sapulcēm, kuras tiek rīkotas telpās.

(2) Organizators iesniedz pieteikumu par piketa rīkošanu, ja pikets tiek publiski izsludināts.

(3) Jebkurā gadījumā pieteikums iesniedzams, ja sapulce, gājiens vai pikets traucē transporta un gājēju kustību.

13.pants. (1) Pieteikums iesniedzams pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā ir paredzēts attiecīgais pasākums. Ja pasākums notiek vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, pieteikums iesniedzams visām attiecīgajām pašvaldībām. Pieteikuma norakstu pašvaldība nosūta attiecīgajai Valsts policijas iestādei.

(2) Pieteikumu iesniedz ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms attiecīgā pasākuma norises. Ja pieteikumu nav iespējams iesniegt šajā termiņā, jo par notikumu, saistībā ar kuru attiecīgais pasākums tiek rīkots, objektīvi nebija iespējams uzzināt ātrāk kā desmit darbdienas pirms attiecīgā notikuma, tad pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu iesniedz pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotā pasākuma norises.

(3) Par pieteikuma iesniegšanas laiku pašvaldības darbinieki izdara atzīmi uz pieteikuma eksemplāra, kas paliek pie iesniedzēja.”

Saeimas deputāts V. Agešins:

Izslēgt likumprojekta 4. panta trešo daļu (likuma 12. panta trešās daļas izteikšana jaunā redakcijā).

neatbalstīts

6. Izteikt 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. (1) Organizators iesniedz pieteikumu par sapulces un gājiena rīkošanu, izņemot par:

1) slēgtām sapulcēm;

2) sapulcēm, kuras netiek publiski izziņotas;

3) sapulcēm un gājieniem, kurus rīko valsts iestādes vai pašvaldības;

4) sapulcēm, kuras rīko arodbiedrības darbavietu telpās vai teritorijā, kā arī īrētās telpās;

5) atklātām sapulcēm, kuras tiek rīkotas telpās.

(2) Organizators iesniedz pieteikumu par piketa rīkošanu, ja pikets tiek publiski izsludināts.

(3) Jebkurā gadījumā pieteikums iesniedzams, ja sapulce, gājiens vai pikets traucē transporta un gājēju kustību.

(2) Pieteikumu iesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgā pasākuma norises. Ja pieteikumu nav iespējams iesniegt šajā termiņā, jo par notikumu, saistībā ar kuru attiecīgais pasākums tiek rīkots, objektīvi nebija iespējams uzzināt agrāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgā notikuma, tad pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu iesniedz pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotā pasākuma norises.

(3) Par pieteikuma iesniegšanas laiku pašvaldības darbinieki izdara atzīmi uz pieteikuma eksemplāra, kas paliek pie iesniedzēja.”

14.pants. (1) Pieteikumā norādāms:

1) pasākuma veids (sapulce, gājiens, pikets);

2) pasākuma mērķis;

3) pasākuma datums, sākuma un beigu laiks;

4) sapulces vai piketa vieta, gājiena maršruts;

5) plānotais dalībnieku skaits;

6) kāds atbalsts tiek lūgts no pašvaldības un policijas, lai sekmētu pasākuma netraucētu norisi;

7) organizators (viens vai vairāki);

8) pasākuma vadītājs;

9) pasākuma vadītāja palīgi, kā arī kārtības uzturētāji.

(2) Iesniedzot pieteikumu, fiziskā persona uzrāda savu pasi, bet juridiskās personas pārstāvis uzrāda savu pasi un iesniedz juridiskās personas pilnvaru iesniegt pieteikumu.

(3) Visām pieteikumā minētajām personām jānorāda vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajām personām - pilns nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs.

(4) (Izslēgta ar 03.11.2005. likumu).

(5) Kārtības uzturētāju skaitu nosaka organizators ar tādu aprēķinu, lai viņi spētu nodrošināt pasākuma mierīgu un organizētu norisi. Organizators ir tiesīgs arī pēc pieteikuma iesniegšanas nomainīt atsevišķus kārtības uzturētājus vai palielināt viņu skaitu.

(6) Ja plānotais pasākuma dalībnieku skaits pārsniedz simtu, uz katriem simt dalībniekiem norīko ne mazāk par diviem kārtības uzturētājiem.

(7) Organizators kārtības uzturēšanai var pieaicināt licencētu apsardzes firmu. Šajā gadījumā kārtības uzturētāju skaits nosakāms, ievērojot šā panta sestās daļas nosacījumus.

(8) Pasākuma vadītājs un viņa palīgi vienlaikus ar pieteikumu iesniedz paziņojumu, ka viņi uzņemas atbildību par šā likuma ievērošanu pasākuma laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.2005. likumu un ST 23.11.2006. spriedumu)

5. 14.pantā:

papildināt pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem „un tālruņa numurs, pa kuru var sazināties ar organizatoru”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pieteikumam pievieno:

1) līguma kopiju, ja pasākuma organizators noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu pasākuma laikā ar apsardzes komersantu;

aizstāt septītajā daļā vārdus „licencētu apsardzes firmu” ar vārdiem „apsardzes komersantu”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 14. panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja plānotais pasākuma dalībnieku skaits pārsniedz simtu, uz katriem simt dalībniekiem norīko ne mazāk par diviem kārtības uzturētājiem.”

atbalstīts

< o:p>

7. 14.pantā:

papildināt pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem “un tālruņa numurs, pa kuru var sazināties ar viņu”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pieteikumam pievieno:

1) līguma kopiju, ja pasākuma organizators noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu pasākuma laikā ar apsardzes komersantu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja plānotais pasākuma dalībnieku skaits pārsniedz simtu, uz katriem simt dalībniekiem norīko ne mazāk par diviem kārtības uzturētājiem.”;

aizstāt septītajā daļā vārdus “licencētu apsardzes firmu” ar vārdiem “apsardzes komersantu”.

15.pants. (1) Pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu izskata attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota pašvaldības amatpersona (turpmāk — pašvaldības amatpersona).

(2) Par izskatīšanas laiku paziņo organizatoram. Ja nepieciešams, izskatīšanā pieaicina policijas un citu ieinteresēto organizāciju pārstāvjus.

(3) Pieteikumu izskatot, pašvaldības amatpersona pārliecinās, vai:

1) organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības;

2) pasākums netraucēs citus pasākumus, par kuriem pieteikumi ir iesniegti jau iepriekš;

3) pasākuma rīkošana paredzētajā laikā un vietā neradīs būtiskus transporta vai gājēju kustības traucējumus, neapdraudēs sabiedrisko drošību vai sabiedrisko kārtību.

(4) Pēc tam, kad pašvaldības amatpersona izskatījusi pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu, tā veic vienu no šādām darbībām:

1) izsniedz izziņu, kas apliecina, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu;

2) izsniedz izziņu, kas apliecina, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu, nosakot ierobežojumus pasākuma rīkošanai;

3) izsniedz motivētu atteikumu.

(5) Pēc tam, kad izsniegta šā panta ceturtās daļas 1. vai 2.punktā minētā izziņa, attiecīgā vietējā pašvaldība veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pasākuma netraucētu norisi. Izziņā tiek norādīts pasākuma veids, laiks, vieta, vadītājs, vadītāja palīgs un kārtības uzturētājs.

(6) Ja organizators nav ievērojis šā likuma prasības vai ja pasākums var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības, izraisīt nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, pašvaldības amatpersona nekavējoties informē organizatoru par konstatētajiem trūkumiem, norādot, ka gadījumā, ja minētie trūkumi netiks novērsti, attiecībā uz pasākuma rīkošanu tiks izsniegts atteikums. Organizatoram ir tiesības novērst norādītos trūkumus un iesniegt jaunu pieteikumu šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Lai novērstu šā panta sestajā daļā minētos apdraudējumus, pašvaldības amatpersona kopīgi ar organizatoru izskata nepieciešamās izmaiņas pasākuma norises vietā, laikā vai gājiena maršrutā. Pēc tam, kad pasākuma vieta, laiks vai gājiena maršruts ir mainīts, pašvaldības amatpersona izsniedz izziņu, kas apliecina to, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu. Ja pašvaldības amatpersona pamatoti uzskata, ka pasākuma rīkošana var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, tā var noteikt ierobežojumus pasākuma rīkošanai vai izsniegt motivētu atteikumu.

(8) Pašvaldības amatpersona var noteikt tādus ierobežojumus, lai vairāki pasākumi netraucētu cits cita norisei un lai netiktu apdraudēti attiecīgo pasākumu dalībnieki.

(9) Pašvaldības amatpersona var noteikt tādus ierobežojumus, lai sapulce, gājiens vai pikets netraucētu tāda publiska pasākuma norisi un neapdraudētu tā dalībniekus, kurš tiek rīkots svētku, atceres vai atzīmējamās dienās un atbilst attiecīgo dienu raksturam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003. likumu, 18.03.2004. likumu, 03.11.2005. likumu un ST 23.11.2006. spriedumu)

16.pants. (Atzīts par spēkā neesošu ar ST 23.11.2006. spriedumu no 01.12.2006.).

17.pants. (1) Pašvaldības amatpersonas noteiktos ierobežojumus un atteikumu var pārsūdzēt tiesā. Tāpat var pārsūdzēt amatpersonas rīcību, ja tā neizskata pieteikumu šā likuma 15.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

(2) Administratīvā rajona tiesa šā panta pirmajā daļā minētās lietas izskata triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Atbildētājs paskaidrojumus un pierādījumus sniedz tiesas sēdē, ievērojot Administratīvā procesa likumā atbildētājam noteikto pierādīšanas apjomu.

(4) Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem, izpildāms nekavējoties.

(03.11.2005. likuma redakcijā)

18.pants. (1) Sapulci, gājienu un piketu nedrīkst uzsākt pirms pieteiktā laika.

(2) Sapulces laikā drīkst izmantot megafonu, mikrofonu un citas skaņu pastiprinošas iekārtas tikai tādos gadījumos, kad tas saskaņots ar pašvaldības amatpersonu.

(3) Minēto pasākumu drīkst sākt tikai tad, ja ir ieradušies pieteikumā norādītais pasākuma vadītājs, viņa palīgi un kārtības uzturētāji pietiekamā skaitā.

(4) (Atzīts par spēkā neesošu ar ST 23.11.2006. spriedumu no 01.12.2006.).

(5) Kārtības uzturētājiem ir jābūt klāt pasākuma organizētāja izrakstītām apliecībām un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma tās jāuzrāda. Pasākuma laikā viņiem jānēsā roku apsēji vai citas labi saskatāmas pazīšanas zīmes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.2005. likumu)

6. Izteikt 15., 16., 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. (1) Pēc pieteikuma saņemšanas pašvaldība pārliecinās, vai ir ievērotas visas šā likuma prasības.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā norādītajam pašvaldība pārliecinās, vai:

pasākums netraucēs citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktus gājienus, sapulces vai piketus;
pasākuma rīkošana paredzētajā laikā un vietā neradīs būtiskus transporta vai gājēju kustības traucējumus;
pasākuma rīkošana paredzētajā laikā, vietā un veidā neapdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

(3) Lai novērstu šā panta otrajā daļā minētos apdraudējumus, pašvaldība kopīgi ar organizatoru izskata nepieciešamās izmaiņas pasākuma norises vietā, laikā vai veidā. Izskatīšanā pieaicina policijas un, ja nepieciešams, citu ieinteresēto institūciju pārstāvjus.

(4) Izskatot pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu, pašvaldība ņem vērā policijas un citu kompetentu valsts institūciju atzinumu par šā panta otrajā daļā paredzētajiem apdraudējumiem.

(5) Pašvaldība ir tiesīga noteikt tādus ierobežojumus pasākuma norisei, lai netiktu apdraudēti attiecīgo pasākumu dalībnieki un tiktu novērsti šā panta otrajā daļā minētie apdraudējumi.

&nb sp;

16.pants. (1) Pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt pasākuma norisi, ja ir konstatēts, ka pasākuma rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pašvaldība pieņem ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas vai ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pirms pasākuma norises.

(3) Ja apstākļi, kas norāda uz to, ka pasākuma rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, ir noskaidroti pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa, pašvaldība minēto lēmumu ir tiesīga pieņemt pēc attiecīgo apstākļu noskaidrošanas.

17.pants. (1) Pašvaldības noteiktos ierobežojumus un aizliegumu rīkot pasākumu var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību.

(2) Tiesa šā panta pirmajā daļā minētās lietas izskata triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Atbildētājs paskaidrojumus un pierādījumus sniedz tiesas sēdē, ievērojot Administratīvā procesa likumā atbildētājam noteikto pierādīšanas apjomu.

(4) Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem, izpildāms nekavējoties.

18.pants. (1) Sapulci, gājienu un piketu nedrīkst uzsākt pirms pieteiktā laika.

(2) Sapulces laikā drīkst izmantot megafonu, mikrofonu un citas skaņu pastiprinošas iekārtas, ja par to ir paziņots pašvaldībai un šajā likumā noteiktajā kārtībā minēto iekārtu lietošana nav ierobežota vai aizliegta.

(3) Pasākumu nedrīkst sākt, ja nav ieradušies pieteikumā norādītais organizators, pasākuma vadītājs, viņa palīgi un kārtības uzturētāji pietiekamā skaitā.

(4) Pasākuma organizatoram, vadītājam, viņa palīgiem un kārtības uzturētājiem ir pienākums atrasties pasākuma norises vietā visu pasākuma norises laiku.

(5) Kārtības uzturētājiem ir pasākuma organizētāja izrakstīta apliecība un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma to uzrāda. Pasākuma laikā kārtības uzturētāji nēsā roku apsēju vai citas labi saskatāmas pazīšanas zīmes.”

Saeimas deputāts V. Agešins:

Izslēgt no likumprojekta 6. panta pirmās daļas (likuma 15. panta pirmā daļa) vārdu “visas”.

Saeimas deputāts V. Agešins:

Izteikt likumprojekta 6. panta pirmo daļu (likuma 15. panta otrās daļas 1. punkta izteikšana jaunā redakcijā) šādā redakcijā:

”1) pasākums netraucēs valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai citus iepriekš pieteiktus gājienus, sapulces vai piketus”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 15. panta otrās daļas 3. punktā vārdus „un tikumību” ar vārdiem „vai tikumību”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 16. panta pirmajā daļā vārdus „un tikumību” ar vārdiem „vai tikumību”.

Politisko organizāciju apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Aizstāt likuma 16.panta otrajā daļā (likumprojekta 1.lasījuma redakcija) vārdu „vai” ar vārdu „un”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 16. panta otrajā daļā vārdus „darba dienu” ar vārdu „darbdienu”.

Saeimas deputāts V. Agešins:

Izteikt likumprojekta 6. panta trešo daļu (likuma 17. panta pirmās daļas izteikšana jaunā redakcijā) šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldības noteiktos ierobežojumus un aizliegumu rīkot pasākumu, kā arī šajā likumā noteikto pieteikumu izskatīšanas termiņu pārkāpumus var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību”.

Saeimas deputāts V. Agešins:

Izslēgt no likumprojekta 6. panta ceturtās daļas (likuma 18. panta otrās daļas izteikšana jaunā redakcijā) vārdus “par to ir paziņots pašvaldībai un”.

neatbalstīts

atbalstīts

neatbalstīts

8. Izteikt 15., 16., 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. (1) Pēc pieteikuma saņemšanas pašvaldība pārliecinās, vai ir ievērotas visas šā likuma prasības.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā norādītajam pašvaldība pārliecinās, vai:

1) pasākums netraucēs citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktas sapulces, gājienus vai piketus;

2) pasākuma rīkošana paredzētajā laikā un vietā neradīs būtiskus transporta vai gājēju kustības traucējumus;

3) pasākuma rīkošana paredzētajā laikā, vietā un veidā neapdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību.

(3) Lai novērstu šā panta otrajā daļā minētos apdraudējumus, pašvaldība kopīgi ar organizatoru izskata, kādas izmaiņas nepieciešamas pasākuma norises vietā, laikā vai veidā. Izskatīšanā pieaicina policijas un, ja nepieciešams, citu ieinteresēto institūciju pārstāvjus.

(4) Izskatot pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu, pašvaldība ņem vērā policijas un citu kompetentu valsts institūciju atzinumu par šā panta otrajā daļā minētajiem apdraudējumiem.

(5) Pašvaldība ir tiesīga noteikt pasākuma norisei tādus ierobežojumus, lai netiktu apdraudēti attiecīgā pasākuma dalībnieki un tiktu novērsti šā panta otrajā daļā minētie apdraudējumi.

16.pants. (1) Pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt pasākuma norisi, ja ir konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pašvaldība pieņem ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas un ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pirms pasākuma norises.

(3) Ja apstākļi, kas norāda uz to, ka pasākuma rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību, ir noskaidroti pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, pašvaldība minēto lēmumu ir tiesīga pieņemt pēc attiecīgo apstākļu noskaidrošanas.

17.pants. (1) Pašvaldības noteiktos ierobežojumus un aizliegumu rīkot pasākumu var pārsūdzēt administratīvā rajona tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību.

(2) Tiesa šā panta pirmajā daļā minētās lietas izskata triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Atbildētājs paskaidrojumus un pierādījumus sniedz tiesas sēdē, ievērojot Administratīvā procesa likumā atbildētājam noteikto pierādīšanas apjomu.

(4) Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem, izpildāms nekavējoties.

18.pants. (1) Sapulci, gājienu un piketu nedrīkst uzsākt pirms pieteiktā laika.

(3) Pasākumu nedrīkst sākt, ja nav ieradušies pieteikumā norādītais organizators, pasākuma vadītājs, viņa palīgi un kārtības uzturētāji pietiekamā skaitā.

(4) Pasākuma organizatoram, vadītājam, viņa palīgiem un kārtības uzturētājiem ir pienākums atrasties pasākuma norises vietā visu pasākuma norises laiku.

(5) Kārtības uzturētājiem ir pasākuma organizētāja izrakstīta apliecība, un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma viņi to uzrāda. Pasākuma laikā kārtības uzturētāji nēsā roku apsēju vai citas labi saskatāmas pazīšanas zīmes.”

21.pants. Atklātās sapulcēs, gājienos un piketos šā likuma noteikumu ievērošanu kontrolē pašvaldības pārstāvji, kā arī policijas darbinieki.

6. 21.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Policijas darbinieks ir tiesīgs dot saistošus norādījumus pasākuma organizatoram, vadītājam, dalībniekiem un kārtības uzturētājiem, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību ievērošanu, ievērojot konkrētos pasākuma norises vietas apstākļus.”

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

9. 21.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Policijas darbinieks ir tiesīgs dot saistošus norādījumus pasākuma organizatoram, vadītājam, dalībniekiem un kārtības uzturētājiem, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību ievērošanu atbilstoši pasākuma norises vietas konkrētajiem apstākļiem.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.