2007.gada 28. februārī

Nr.9/6 -

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. panta prasībām lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas sēdes darba kārtībā, izskatot jautājumu par tā nodošanu komisijai.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu, komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, iekļaujot to 8.marta Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz trijām lapām.

2. Anotācija uz četrām lapām.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”

Izdarīt likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1997, 4.nr.; 2003, 10.nr.; 2004, 8.nr.; 2005, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis 2006, 192.nr.) šādus grozījumus:

1. 6.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pasākuma organizatoram ir pienākums būt sasniedzamam, sazinoties pa pieteikumā norādīto tālruni, kā arī sniegt ar pasākuma norisi saistīto informāciju pašvaldībai un kompetentām valsts institūcijām pēc to pieprasījuma.”

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

2. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

„(1) Sapulču, gājienu un piketu laikā nodrošina brīvu pieeju un piebraukšanu valsts un pašvaldību iestādēm, kuru tuvumā notiek attiecīgie pasākumi, kā arī šo iestāžu drošību un netraucētu darbību.

(2) Sapulču, gājienu un piketu laikā nodrošina, lai attiecīgais pasākums netraucētu publiska pasākuma, valsts vai pašvaldības rīkota pasākuma, iepriekš pieteiktas sapulces, gājiena vai piketa norisi.

(3) Sapulces, gājienus un piketus nedrīkst rīkot privātā īpašumā esošās ēkās vai uz privātā īpašumā vai privātā lietošanā esošiem zemes gabaliem bez to īpašnieku vai pārvaldnieku rakstveida piekrišanas.

(4) Pašvaldība var izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās.”

3. Papildināt 11.panta pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem „kā arī ietekmēt tās fiziski”.

4. Izteikt 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. (1) Par sapulces un gājiena rīkošanu organizators iesniedz pieteikumu, izņemot par:

1) slēgtām sapulcēm;

2) sapulcēm, kuras netiek publiski izziņotas;

3) sapulcēm un gājieniem, kurus rīko valsts iestādes vai pašvaldības;

4) sapulcēm, kuras rīko arodbiedrības darbavietu telpās vai teritorijā, kā arī īrētās telpās;

5) atklātām sapulcēm, kuras tiek rīkotas telpās.

(2) Organizators iesniedz pieteikumu par piketa rīkošanu, ja pikets tiek publiski izsludināts.

(3) Jebkurā gadījumā pieteikums iesniedzams, ja sapulce, gājiens vai pikets traucē transporta un gājēju kustību.

13.pants. (1) Pieteikums iesniedzams pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā ir paredzēts attiecīgais pasākums. Ja pasākums notiek vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, pieteikums iesniedzams visām attiecīgajām pašvaldībām. Pieteikuma norakstu pašvaldība nosūta attiecīgajai Valsts policijas iestādei.

(2) Pieteikumu iesniedz ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms attiecīgā pasākuma norises. Ja pieteikumu nav iespējams iesniegt šajā termiņā, jo par notikumu, saistībā ar kuru attiecīgais pasākums tiek rīkots, objektīvi nebija iespējams uzzināt ātrāk kā desmit darbdienas pirms attiecīgā notikuma, tad pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu iesniedz pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotā pasākuma norises.

(3) Par pieteikuma iesniegšanas laiku pašvaldības darbinieki izdara atzīmi uz pieteikuma eksemplāra, kas paliek pie iesniedzēja.”

5. 14.pantā:

papildināt pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem „un tālruņa numurs, pa kuru var sazināties ar organizatoru”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pieteikumam pievieno:

1) līguma kopiju, ja pasākuma organizators noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu pasākuma laikā ar apsardzes komersantu;

2) pasākuma norises vietas īpašnieka vai pārvaldnieka rakstveida piekrišanu tā rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators un pasākums tiek rīkots uz viņa privātajā īpašumā esošās zemes vai uz privātajā īpašumā vai privātajā lietošanā esošajiem zemes gabaliem.”

aizstāt septītajā daļā vārdus „licencētu apsardzes firmu” ar vārdiem „apsardzes komersantu”.

6. Izteikt 15., 16., 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. (1) Pēc pieteikuma saņemšanas pašvaldība pārliecinās, vai ir ievērotas visas šā likuma prasības.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā norādītajam pašvaldība pārliecinās, vai:

1) pasākums netraucēs citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktus gājienus, sapulces vai piketus;

2) pasākuma rīkošana paredzētajā laikā un vietā neradīs būtiskus transporta vai gājēju kustības traucējumus;

3) pasākuma rīkošana paredzētajā laikā, vietā un veidā neapdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

(3) Lai novērstu šā panta otrajā daļā minētos apdraudējumus, pašvaldība kopīgi ar organizatoru izskata nepieciešamās izmaiņas pasākuma norises vietā, laikā vai veidā. Izskatīšanā pieaicina policijas un, ja nepieciešams, citu ieinteresēto institūciju pārstāvjus.

(4) Izskatot pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu, pašvaldība ņem vērā policijas un citu kompetentu valsts institūciju atzinumu par šā panta otrajā daļā paredzētajiem apdraudējumiem.

(5) Pašvaldība ir tiesīga noteikt tādus ierobežojumus pasākuma norisei, lai netiktu apdraudēti attiecīgo pasākumu dalībnieki un tiktu novērsti šā panta otrajā daļā minētie apdraudējumi.

16.pants. (1) Pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt pasākuma norisi, ja ir konstatēts, ka pasākuma rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pašvaldība pieņem ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas vai ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pirms pasākuma norises.

(3) Ja apstākļi, kas norāda uz to, ka pasākuma rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, ir noskaidroti pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa, pašvaldība minēto lēmumu ir tiesīga pieņemt pēc attiecīgo apstākļu noskaidrošanas.

17.pants. (1) Pašvaldības noteiktos ierobežojumus un aizliegumu rīkot pasākumu var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību.

(2) Tiesa šā panta pirmajā daļā minētās lietas izskata triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Atbildētājs paskaidrojumus un pierādījumus sniedz tiesas sēdē, ievērojot Administratīvā procesa likumā atbildētājam noteikto pierādīšanas apjomu.

(4) Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem, izpildāms nekavējoties.

18.pants. (1) Sapulci, gājienu un piketu nedrīkst uzsākt pirms pieteiktā laika.

(2) Sapulces laikā drīkst izmantot megafonu, mikrofonu un citas skaņu pastiprinošas iekārtas, ja par to ir paziņots pašvaldībai un šajā likumā noteiktajā kārtībā minēto iekārtu lietošana nav ierobežota vai aizliegta.

(3) Pasākumu nedrīkst sākt, ja nav ieradušies pieteikumā norādītais organizators, pasākuma vadītājs, viņa palīgi un kārtības uzturētāji pietiekamā skaitā.

(4) Pasākuma organizatoram, vadītājam, viņa palīgiem un kārtības uzturētājiem ir pienākums atrasties pasākuma norises vietā visu pasākuma norises laiku.

(5) Kārtības uzturētājiem ir pasākuma organizētāja izrakstīta apliecība un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma to uzrāda. Pasākuma laikā kārtības uzturētāji nēsā roku apsēju vai citas labi saskatāmas pazīšanas zīmes.”

6. 21.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Policijas darbinieks ir tiesīgs dot saistošus norādījumus pasākuma organizatoram, vadītājam, dalībniekiem un kārtības uzturētājiem, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību ievērošanu, ievērojot konkrētos pasākuma norises vietas apstākļus.”

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

Aizsardzības, iekšlietu un

korupcijas novēršanas komisijas

priekšsēdētājs J. Dalbiņš

Likumprojekta

”Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Ar 2006.gada 23.novembra spriedumu lietā Nr.2006-03-0106 Satversmes tiesa nosprieda atzīt likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 15. un 17. pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 103. pantam un spēkā neesošu no 2007. gada 1. jūnija. Vienlaicīgi Satversmes tiesa konstatēja, ka Satversmes 103.pantā pulcēšanās brīvības īstenošanai ir paredzēta paziņošanas sistēma, savukārt likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteiktā atļauju sistēma neatbilst minētajam Satversmes pantam. Satversmes tiesa norādīja, ka paziņošanas sistēma nenozīmē, ka pašvaldībai vai citām valsts institūcijām būtu liegts iejaukties pulcēšanās brīvības īstenošanā, līdz ar ko likumā ir jāparedz saprātīgs paziņošanas sistēmas mehānisms, kas sevišķos gadījumos ļauj pieteikto pasākumu aizliegt vai arī to norisi pārtraukt. Satversmes tiesa minētajā spriedumā konstatēja, ka var būt tādas situācijas, kad nepieciešamība pieteikt pasākumu kavē efektīvu un publisku viedokļa paušanu. Šādos gadījumos personām nevar liegt spontāni pulcēties un paust savu viedokli, līdz ar ko būtu nepieciešams noregulēt spontānās pulcēšanās nosacījumus un speciālu šīs brīvības īstenošanas kārtību. Papildus norādītajam Satversmes tiesa norādīja, ka neraugoties uz pulcēšanās brīvības īpašo nozīmi, tā tomēr nav absolūta un pulcēšanās brīvību var ierobežot, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabi edrības drošību, labklājību un tikumību. Nosakot ierobežojumus pulcēšanās brīvības īstenošanai, ir jāievēro samērīguma princips. Satversmes tiesa secināja, ka nodrošinot tiesas kontroli, nepieciešams lai tiesas kontrole būtu savlaicīga un efektīva, tas ir spriedums par apstrīdēto lēmumu ir jāpieņem vismaz divdesmit četras stundas pirms plānotā pasākuma norises, tiesai pieteikums jāizskata trīs dienu laikā, un pieteikuma iesniedzējam ir nepieciešams laiks, lai iepazītos ar nelabvēlīgo lēmumu, sastādītu pieteikumu un, ja nepieciešams, konsultētos ar juristiem. Minēto trūkumu novēršanai Satversmes tiesa noteica termiņu līdz 2007.gada 1.jūnijam.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz ieviest paziņošanas sistēmu sapulces, gājiena vai piketa rīkošanā, nosakot gadījumus kad pirms pasākuma rīkošanas ir iesniedzams pieteikums. Vienlaicīgi projektā ir noteikts pašvaldības un kompetento institūciju pienākums izvērtēt iespējamo apdraudējumu un iespēja noteikt ierobežojumus pasākumu rīkošanai. Likumprojektā noteikts desmit darba dienu termiņš pirms pasākuma norises pieteikuma iesniegšanai, lai nodrošinātu efektīvu tiesas kontroli pār pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem. Vienlaicīgi ir noregulētas spontānās pulcēšanās tiesības, ja objektīvu apstākļu dēļ nav bijusi iespēja savlaicīgi pieteikt pasākumu. Likumprojektā papildus noteikts pasākuma dalībnieku pienākums, piedaloties pasākumā, ar savu rīcību netraucēt iestāžu drošību un netraucētu darbību, kā arī neaizskart citu cilvēku tiesības. Lai novērstu iespējamos sabiedriskās kārtības apdraudējumus sapulču, gājienu un piketu laikā, likumprojekts paredz organizatoru pienākumu sniegt ar pasākuma norisi saistīto informāciju un atrasties pasākuma norises vietā, kā arī paredzētas policijas darbinieka tiesības pasākuma norises vietā dot saistošus norādījumus likumā noteikto prasību ievērošanai. Likumprojektā papildus ir paredzēti atsevišķi redakcionālas dabas precizējumi.
3. Cita informācija	Likumprojektu izstrādāja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar iekšlietu ministra izveidotu darba grupu, kurā bija iekļauti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Valsts policijas, Drošības policijas, Tiesībsarga biroja, Rīgas Domes un Latvijas Pašvaldību savienības.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2007	2008	2009	2010
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme (1-2).	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt		Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus.
2. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.			Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.
5. Cita informācija
Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Sabiedrības informēšana par normatīvā akta ieviešanu notiks publicējot to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to informācijas sistēmā “NAIS”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija

Aizsardzības, iekšlietu un

korupcijas novēršanas komisijas

priekšsēdētājs J. Dalbiņš