Latvijas Republikas
9.Saeimas Prezidijam
2007.gada
21.februārī
Nr._______________
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu
iesniedzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas
pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””.
Pielikumā:
1. Likumprojekts.
2. Anotācija (uz 4 lp.).
9. Saeimas deputāti:
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
Likumprojekts
Grozījumi likumā
“Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu
Latvijas Republikā”
Izteikt likuma šādus grozījumus:
1. Papildināt likumu ar jaunu 41.pantu šādā redakcijā:
“41.pants.
(1) Uz Latvijas nepilsoni, kas vēlas iegūt statusu, neattiecas šā likuma 3.
panta, 4.panta, 5.panta ceturtās un piektās daļas, 7.panta, 8.panta, 12.panta,
13.panta, 14.panta nosacījumi.
(2) Latvijas
nepilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pārvaldē vai Latvijas Republikas
diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda nepilsoņa pasi un iesniedz
iesniegumu un fotogrāfiju.
(3) Statusu Latvijas
nepilsonim apliecina Latvijas valsts atzīme nepilsoņa pasē – “EK pastāvīgais
iedzīvotājs”.
(4) Latvijas nepilsonim
statusa piešķiršanu atsaka, ja viņš nav iesniedzis visus nepieciešamos
dokumentus. Latvijas nepilsonis ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti.
(5) Latvijas nepilsonim statusu atņem, ja viņš ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību un nav atteicies no statusa.
2. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:
“9.pants. (1) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos noteiktās Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka tiesības.
(2) Statusa baudītājam ir Latvijas Republikas
likumos Latvijas pilsonim noteiktās tiesības attiecībā uz:
1) nodarbinātības un
pašnodarbinātības iespējām;
2) izglītību un
arodmācībām;
3) profesionālās
izglītības diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju atzīšanu;
4) sociālo
nodrošināšanu, sociālo palīdzību un sociālo aizsardzību;
5) biedrošanās
brīvību un piederību organizācijai;
6) piedalīšanos
pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Likums
stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā
9.
Saeimas deputāti:
_______________________
_______________________
_______________________
_______________________
_______________________
_______________________
ANOTĀCIJA
likumprojektam
“Grozījumi likumā “Par
Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja
statusu Latvijas Republikā”
I. Kādēļ
normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
2006.gada
22.jūnijā 8. Saeima ir pieņēmusi likumu “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”
neņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus, kas ir izklāstīti prezidentes
2006.gada 30.maija vēstulē Nr. 216. Valsts
prezidente vērš Saeimas uzmanību uz to starptautiski atzīto faktu, ka Latvijā
attiecībā uz Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvā
2003/109/EK (turpmāk - Direktīva 2003/109/EK) lietoto terminu “trešās valsts
pilsonis”, pastāv pilnīgi atšķirīga situācija no citām Eiropas Savienības
dalībvalstīm. LR Saeima pieņemot likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu,
kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, pēc LR Satversmes tiesas
viedokļa (2005. gada 7.marta spriedums lietā Nr. 2004-15-0106.), nosaka
konkrētai personu grupai – nepilsoņiem – īpašu statusu. Valsts
Prezidente uzskata, ka “... balstoties uz Valsts Cilvēktiesību biroja un
cilvēktiesību ekspertu viedokli, no Latvijas valsts puses ir nekonsekventi
jautājumā par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas
Republikā piešķiršanu nostādīt Latvijas nepilsoņus vienlīdzīgā situācijā ar
ārvalstniekiem…. Nav pamata uzlikt nepilsoņiem par pienākumu .. pierādīt savu
nepārtrauktu un likumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā. Tāpat nepārdomāta
šķiet … Latvijas nepilsoņiem izvirzāmā prasība par valsts valodas
apguvi…Lūdzu Saeimu, ievērojot nepilsoņu īpašo statusu Latvijā, izvērtēt
iespēju nodalīt Latvijas nepilsoņiem izvirzāmās prasības Eiropas Kopienas
pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai no trešo valstu pilsoņiem
izvirzāmajām prasībām”. Likuma esošajā redakcijā nav ņemts vērā tas fakts, ka
Direktīvas 2003/109/EK 11.panta 1.punkts paredz iespēju Eiropas Kopienas
pastāvīgajiem iedzīvotājiem saņemt vienlīdzīgu ar pilsoņiem attieksmi dažās
jomās (tekstā ir minētas astoņas). Kaut gan Direktīvas 2003/109/EK 11.pantam
ir rekomendējošs raksturs, ņemot vērā LR nepilsoņu īpašo statusu,
salīdzinājumā ar ārzemniekiem, ir pamats uz Latvijas nepilsoņiem pilnībā
attiecināt 11. pantā norādītās tiesības. Vēl vairāk, 11.panta 5.punkts
nosaka, ka “Dalībvalstis var arī lemt par vienlīdzīgas attieksmes piešķiršanu
attiecībā uz jomām, uz ko neattiecas 1. punkts”. |
2. Normatīvā akta projekta būtība |
1.
Likumprojekta 1.pants paredz vienkāršot procedūru Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa
saņemšanai LR nepilsoņiem. LR nepilsoņi tiek atbrīvoti no valsts nodevas, no
pienākuma pierādīt savu nepārtrauktu un likumīgu uzturēšanos
Latvijas Republikā, ka arī no prasības apgūt valsts valodu. 2. Likumprojekta 2.pants paredz dažās jomās
Eiropas Kopienas pastāvīgajiem iedzīvotājiem saņemt vienlīdzīgu ar LR
pilsoņiem attieksmi, tajā skaitā attiecībā uz nodarbinātību un
pašnodarbinātību; izglītību un arodmācībām; profesionālās izglītības diplomu,
sertifikātu un citu kvalifikāciju atzīšanu; sociālo nodrošināšanu, sociālo
palīdzību un sociālo aizsardzību;
biedrošanās brīvību un piederību organizācijām; piedalīšanos
pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. |
3. Cita informācija |
Nav |
II. Kāda var būt
normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Nav ietekmes |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo
procedūru vienkāršošanu |
Nav ietekmes |
3. Sociālo seku izvērtējums |
|
4. Ietekme uz vidi |
Nav ietekmes |
5. Cita informācija |
- |
III. Kāda var būt
normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
|
(tūkst. latu) |
||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu
laikā pēc kārtējā gada |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
- |
- |
- |
- |
- |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
- |
- |
- |
- |
- |
3. Finansiālā ietekme |
- |
- |
- |
- |
- |
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu
izdevumu finansēšanai |
- |
- |
- |
- |
- |
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
- |
||||
6. Cita informācija |
- |
IV. Kāda var būt
normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta
noteikumi) papildus jāizdod |
Sakarā ar likuma 9.panta otrās daļas
jauno redakciju ir nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus sekojošos
normatīvajos aktos: 1) 1.punkts: Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”,
Likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, Valsts darba inspekcijas likums,
Civilstāvokļa aktu likums, Likums “Par valsts noslēpumu”, Latvijas Republikas Advokatūras likums, Kriminālprocesa likums, Notariāta likums Tiesu izpildītāju likums, Detektīvdarbības likums,
Apsardzes darbības likums, Militārā dienesta likums, Iekšējā audita likums Ieroču aprites likums, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
dienesta gaitas likums. 2) 2.punkts: Ministru kabineta 2001.05.29
Noteikumi nr. 219 “Kārtība, kādā tiek
piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem”;
Ministru kabineta 2001.05.29 Noteikumi nr. 220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un
studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu
galvojumu.” 3)
3.punkts: Likums «Par reglamentētajām
profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu», Ministru kabineta 2003.09.02
Noteikumi nr. 493 “Kārtība, kādā izsniedz un
anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu” 4) 4.punkts: Likums “Par valsts pensijām” 5) 5.punkts: Likums “Par Latvijas
Republikas un Svētā Krēsla līgumu”, Politisko
partiju likums 6) 6.punkts: Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes
vēlēšanu likums, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums |
2. Cita informācija |
- |
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām |
|||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts šo
jomu neskar. |
||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts atbilst Eiropas
Savienības Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvai 2003/109/EK |
||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem
divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
- |
||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi
dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās
doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju |
- |
||
2.tabula |
|||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā
panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta
Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
5. Cita informācija |
- |
||
VI. Kādas
konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas
ir notikušas |
Ar Latvijas Krievu kopienas apvienoto kongresu, Krievu
biedrību Latvijā, Latvijas krievu kopienu, Pilsoņu un nepilsoņu savienību,
Latvijas cilvēktiesību komiteju |
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija
(atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to
interesēs, neatbalsta) |
Organizācijas
atbalsta likumprojektu |
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un
kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
- |
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
- |
5. Cita informācija |
- |
VII. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts
un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai
paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Likuma izpildi savas kompetences
robežās nodrošinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta
ieviešanu |
Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu
Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas,
publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks
publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja
normatīvais akts viņu ierobežo |
Likumprojekts neierobežo indivīda
tiesības |
4. Cita informācija |
- |