Likumprojekts

Grozījumi Ārstniecības likumā

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt visā likumā vārdu "pagasttiesa" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt likumu ar 50.¹ pantu šādā redakcijā:

"50.¹ pants. (1) Ja ārstniecības iestādē, kura ir nodrošinājusi dzemdību palīdzību dzemdībās, rodas aizdomas, ka jaundzimušajam netiks nodrošināta pilnvērtīga aprūpe ģimenē, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc bērna dzimšanas informē par bērna dzimšanu mātes norādītās dzīvesvietas bāriņtiesu un norāda aizdomu rašanās pamatu. Ja māte nav norādījusi savu dzīvesvietu, ārstniecības iestāde informē bāriņtiesu, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ārstniecības iestāde.

(2) Ziņas par bērna dzimšanu bāriņtiesā iesniedz rakstveidā, norādot bērna dzimšanas datumu un vietu, kā arī mātes vārdu, uzvārdu un ārstniecības iestādes rīcībā esošās ziņas par mātes dzīvesvietu."

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

A.Baštiks

Likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums		Ārstniecības likuma 50.pantā ir noteikts, ka ziņas par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, kā arī ziņas, ko ārstniecības personas ārstniecības procesā ieguvušas par pacienta un viņa tuvāko radinieku privāto dzīvi, ir konfidenciālas. Ziņas par pacientu var sniegt: 1) citām ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai; 2) Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijai (VDEĀK); 3) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai; 4) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai; 5) Valsts darba inspekcijai - nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei. Tiesai, prokuratūrai, policijai, atbildīgajai valsts institūcijai bērnu un ģimenes lietās (valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem), bāriņtiesai (pagasttiesai), kā arī institūcijām, kuras veic izziņu, ziņas par pacientu sniedzamas tikai pēc šo institūciju rakstveida pieprasījuma, ja ir ārstniecības iestādes vadītāja parakstīta atļauja. Līdz ar to ārstniecības iestādei pēc savas iniciatīvas nav tiesības sniegt ziņas bāriņtiesai par bērna dzimšanu, ja ir pamatotas aizdomas, ka bērnam netiks nodrošināta pilnvērtīga aprūpe ģimenē. Pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2005.gadā (miruši 15 zīdaiņi) salīdzinājumā ar 2004.gadu (miruši 11 zīdaiņi) ir palielinājusies zīdaiņu mirstība no ārējās iedarbības sekām. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija sēdes protokola Nr.39, 22.§ 2. punktā noteiktajam Bērnu un ģimenes lietu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un ar citām ieinteresētām institūcijām tika uzdots sagatavot priekšlikumus par kārtību, kādā ārstniecības iestāde, kura sniedz dzemdību palīdzību, informē bāriņtiesu vai pagasttiesu par bērna dzimšanu, ja bērna māte, uzturoties ārstniecības iestādē, nav uzrādījusi ģimenes ārsta norīkojumu, nav bijusi grūtniecības uzskaitē un nav sniegusi informāciju par dzīvesvietas deklarēšanu.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Ar mērķi aizsargāt bērnu tiesības uz dzīvību un attīstību, ir sagatavots likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, kurā paredzēts, ka gadījumos, kad ārstniecības iestādei, kura ir nodrošinājusi dzemdību palīdzību dzemdībās, ir aizdomas, ka jaundzimušajam netiks nodrošināta pilnvērtīga bērna aprūpe ģimenē, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc bērna dzimšanas par bērna dzimšanu informē mātes uzrādītās dzīvesvietas bāriņtiesu, norādot aizdomu rašanās pamatu. Ja māte neuzrāda savu dzīvesvietu, ārstniecības iestāde informē bāriņtiesu, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ārstniecības iestāde. Ziņas par bērna dzimšanu bāriņtiesai sniedz rakstiski, norādot bērna dzimšanas datumu un vietu, kā arī mātes vārdu, uzvārdu un ārstniecības iestādes rīcībā esošās ziņas par mātes dzīvesvietu. 2006.gada 22.jūnijā Saeima pieņēma Bāriņtiesu likumu, kas stājās spēkā 2007.gada 1.janvārī. Atbilstoši minētā likuma Pārejas noteikumu 5.punktā noteiktajam, līdz 2007.gada 31.janvārim pagasttiesas pārdēvē par bāriņtiesām. Ņemot vērā minēto, nepieciešams Ārstniecības likumā izslēgt vārdu „pagasttiesa” attiecīgajā locījumā. Minētais likumprojekts pilnībā nenovērsīs anotācijas I. sadaļas 1.punktā minētās problēmas, bet gan tā uzdevums ir samazināt līdz minimumam novārtā atstāto zīdaiņu skaitu un vecāku nolaidības dēļ mirušo zīdaiņu skaitu, jo nereti zīdaiņu nāve iestājas tādēļ, ka kompetentās iestādes nav zinājušas par jaundzimušo un viņu aprūpes nepieciešamību un nav varējušas savlaicīgi reaģēt.
3. Cita informācija		Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums			Palielināsies ārstniecības personas atbildība un samazināsies novārtā atstāto zīdaiņu skaits un vecāku nolaidības dēļ mirušo zīdaiņu skaits.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.			Normatīvais akts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Normatīvais akts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvais akts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Normatīvais akts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Normatīvais akts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Normatīvais akts šo jomu neskar.	Normatīvais akts šo jomu neskar.			Normatīvais akts šo jomu neskar.	Normatīvais akts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Likumprojektā nav iekļauts nevalstisko organizāciju viedoklis.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Jaunu valsts institūciju radīšana nav nepieciešama, visas darbības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informatīvajā sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo			Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Bērnu un ģimenes lietu ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā un Eiropas lietu departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Baštiks	I.Zalpētere	S.Rāgs	M.Dzērve	I.Celmiņa

26.01.2007. 10:30

1039

I.Celmiņa

7356477, Inese.Celmina@bm.gov.lv