Likumprojekts

Likums par Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijas atzīšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35.panta nosacījumiem

1.pants

Latvijas Republika atzīst Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikciju saskaņā ar 1992.gada 7.februāra Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – Līgums) 35.panta 2.punktu.

2.pants

Saskaņā ar Līguma 35.panta 3.punkta "b" apakšpunktu jebkura Latvijas Republikas tiesa var lūgt Eiropas Kopienu Tiesu sniegt prejudiciālo nolēmumu par jautājumu, kas radies sakarā ar kādu lietu, kuru Latvijas Republikas tiesa izskata un kura attiecas uz ietvarlēmumu un lēmumu spēkā esību un interpretāciju, tādu konvenciju interpretāciju, kuras pieņemtas saskaņā ar Līguma VI sadaļu, un šo konvenciju īstenošanas pasākumu spēkā esību un interpretāciju, ja Latvijas Republikas tiesa uzskata, ka nolēmums šajā jautājumā nepieciešams, lai tā varētu taisīt spriedumu.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

“Likums par Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijas atzīšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35. panta nosacījumiem”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – ES līgums) 35. panta 1. punktu Eiropas Kopienu Tiesas (turpmāk – Tiesa) jurisdikcijā ietilpst prejudiciālo nolēmumu sniegšana par ietvarlēmumu un lēmumu par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (ES līguma VI sadaļa) spēkā esamību un interpretāciju, kā arī par to konvenciju interpretāciju, kas pieņemtas minētajā jomā, un šo konvenciju īstenošanas pasākumu spēkā esību un interpretāciju. Šādas tiesības Tiesai ir tikai tad, ja Eiropas Savienības dalībvalsts ir nākusi klajā ar deklarāciju, kurā norādījusi, ka jebkurai šīs dalībvalsts tiesai, vai arī jebkurai attiecīgās dalībvalsts augstākās instances tiesai, kuras lēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nevar pārsūdzēt, ir tiesības lūgt Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu par jautājumu, kas attiecas uz kāda 35. panta 1. punktā minētā tiesību akta spēkā esamību vai interpretāciju. Minētā deklarācija, kuru ir tiesības iesniegt dalībvalstīm, attiecas tikai uz prejudiciālā nolēmuma procedūru, bet neattiecas uz prasībām, ko iesniegušas citas dalībvalstis vai Eiropas Kopienu Komisija. Kompetence izskatīt šādas prasības Tiesai ir piešķirta ar ES līgumu. Pašlaik Tiesas jurisdikciju attiecībā uz prejudiciālo nolēmumu sniegšanu trešā pīlāra jautājumos ir atzinušas 12 no 15 t.s. „vecajām” dalībvalstīm – Spānijas Karaliste, Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Francijas Republika (to nav darījušas Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Īrijas Republika un Dānijas Karaliste). No dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai pēc 2004. gada 1. maija, deklarācijas ir iesniegušas Čehija un Ungārija. Likumprojekts ļauj Latvijas Republikas tiesām vērsties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem, kas attiecas uz tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar ES līguma VI sadaļu. Turklāt, interpretējot likumprojektu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 39.panta trešo daļu, šādas tiesības iegūst arī ģenerālprokurors. Šī procesa izmantošana sniegtu papildus garantijas indivīdu tiesību aizsardzībai, veicinot pareizu Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju un dodot iespējas Latvijas Republikas tiesnešiem lūgt Tiesas skaidrojumu par ES tiesību aktiem, kas skar krimināltiesību jomu, ja rastos tāda nepieciešamība.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz, ka Latvijas Republika pieņem deklarāciju, atzīstot Tiesas kompetenci sniegt prejudiciālus nolēmumus attiecībā uz ietvarlēmumu un lēmumu par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās spēkā esamību un interpretāciju, kā arī par to konvenciju interpretāciju, kas pieņemtas minētajā jomā, un šo konvenciju īstenošanas pasākumu spēkā esību un interpretāciju. Likumprojekts paredz atzīt Tiesas jurisdikciju saskaņā ar ES līguma 35. panta 2. punkta un 3. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem, proti, nosakot, ka jebkura Latvijas Republikas tiesa var lūgt Tiesu sniegt prejudiciālo nolēmumu par jautājumu, kas radies sakarā ar kādu lietu, kuru tā izskata un kura attiecas uz augstāk minēto tiesību aktu spēkā esamību vai interpretāciju, ja šī tiesa uzskata, ka Tiesas nolēmums attiecīgajā jautājumā vajadzīgs, lai tā varētu sniegt spriedumu.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2,7

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2,7

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai nav paredzēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins. Paredzēts nodrošināt 368 tiesnešu apmācību kursus. Tiek plānoti izdevumi lektora darba apmaksai un tiesnešu komandējuma izdevumu kompensācijai. Uzturēšanas izdevumi Kārtējie izdevumi t.sk. atalgojumi EKK 1170 (atalgojums lektoram – 4 semināri x 2h x Ls 20/h = Ls 160) EKK 1200 (VSAOI – 24,09%, Ls 38,54

Likumprojekts šo jomu neskar

2,7 2,7 0,16 0,16 0,04

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

EKK 1300 (Komandējuma izdevumu kompensācija, t.sk., ceļa izdevumi – 2 x Ls 4 x 224 tiesneši = Ls 1792, dienas nauda Ls 4 x 173 tiesneši = Ls 692) Kopā – Ls 2 683

2,5

6. Cita informācija

Papildus finansējums 2007. gadā nav nepieciešams, jo atbilstoši Ministru kabinetā akceptētajiem prioritārajiem pasākumiem tas tika atbalstīts likumprojektā „Par valsts budžetu 2007. gadam”.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus normatīvie akti nav jāpieņem, jo gan Administratīvā procesa likums, gan Civilprocesa likums, gan Kriminālprocesa likums jau šobrīd paredz tiesību normas, saskaņā ar kurām Latvijas Republikas tiesas var vērsties Tiesā, lūdzot sniegt prejudiciālo nolēmumu.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst Latvijas Republikas saistībām saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Tieslietu ministrija ir veikusi konsultācijas ar LR Augstāko tiesu, LR Ģenerālprokuratūru, kā arī ar Iekšlietu ministriju. Minētās institūcijas atbalsta deklarācijas pieņemšanu, atzīstot Tiesas jurisdikciju, jo tādējādi tiks radīts papildus autoritatīvs tiesiskās interpretācijas avots par tiesību normām, kas var radīt piemērošanas neskaidrības.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas. Tas paredz paplašināt jomas, kādās Latvijas Republikas tiesas var lūgt Tiesu sniegt prejudiciālo nolēmumu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks ievietota publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā un Latvijas Tiesu Portālā. Lai informētu tiesnešus par tiesībām lūgt Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu par ES līguma VI sadaļā minēto tiesību aktu interpretāciju, ir paredzēts nodrošināt tiesnešu apmācības kursus.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M. Bičevskis	I. Nikuļceva	L. Popova	K. Bārdiņa

05.12.2006 14:06

1288

Edmunds Broks, 7036919

edmunds.broks@tm.gov.lv