Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
Likumprojekts (steidzams) otrajam
lasījumam
Par
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi
(Nr.239/Lp9)
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (nav) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
|
|
Saeimas Kārtības ruļļa 95.panta kārtībā priekšlikumi
nav iesniegti. |
|
|
Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi |
|
|
|
Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi |
1.pants. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes
sapulcē 2006.gada 16.maijā pieņemtā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta. |
|
|
|
1.pants. Latvijas Sporta pedagoģijas
akadēmijas Satversmes sapulcē 2006.gada 16.maijā pieņemtā Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijas Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta. |
2.pants. Līdz ar likumu izsludināma
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversme. |
|
|
|
2.pants. Līdz ar likumu izsludināma Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversme. |
Pieņemta
Latvijas
Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversmes
sapulces
sēdē
2006.gada 16.maijā
Preambula
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju atklāja 1921.gada 6.septembrī kā Latvijas Fiziskās izglītības institūtu ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. 1945.gada 14.augustā ar Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas un Latvijas Tautas komisāru padomes lēmumu Nr.166 institūts ieguva Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta nosaukumu.
Pirmie statūti apstiprināti 1921.gada 6.septembrī ar Latvijas
Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. Satversme apstiprināta
1992.gada 10.martā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu Nr.352 Par
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu.
1. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (turpmāk
tekstā akadēmija) ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās un profesionālās
izglītības, zinātnes, kultūras un sporta institūcija Alma Mater, kas atrodas
Latvijā un kalpo tās tautas interesēm. Akadēmijas saīsinātais nosaukums ir
LSPA.
Tās nosaukums citās
valodās ir:
Latvian Academy of Sport Education (angļu valodā),
Akademie für Sportpädagogik Lettland (vācu valodā),
Латвийская
академия
спортивной
педагогики (krievu valodā),
Academie pedagogique sportive de Lettonie (franču valodā),
Akademia Latviensis exercitationis corporis pedagogiae (latīņu valodā).
2. Akadēmijas juridiskā adrese: Brīvības gatve 333, Rīga, LV-1006, Latvija.
3. Akadēmijai ir
atvasinātas publiskas personas juridiskais statuss. Tās zīmogā ir attēlots
Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis un ietverti vārdi Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmija. Akadēmijai ir savs karogs un ģerbonis. Akadēmijas
karogs ir divkrāsains, viena puse sarkana ar Latvijas Republikas valsts mazo
ģerboni zeltītā krāsā, otra puse balta ar akadēmijas ģerboni. Akadēmijas
ģerbonis ir akadēmijas fasādes attēls ar četrām kolonnām, diskobola siluetu un
uzrakstu LSPA puslokā zem tā.
Akadēmijas atklāšanas
diena 6.septembris ir Akadēmijas svinamā diena.
4. Akadēmijā tiek realizēta akadēmiskā brīvība, tā ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.
Akadēmijas kompetenci nosaka
Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātā Satversme. Akadēmija darbojas saskaņā
ar šo Satversmi, Latvijas Republikas likumiem un augstskolu starptautiskajiem
nolīgumiem.
5. Akadēmija ir
akadēmiska un profesionāla augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā
ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas. Studējošajiem
līdztekus studijām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās
pētniecības darbu un sporta meistarības pilnveidošanu.
Akadēmijā īsteno akadēmiskās
un profesionālās studiju programmas.
6. Absolventiem pēc studiju
programmu apgūšanas izsniedz valstiski atzītu diplomu ar Latvijas Republikas
mazā valsts ģerboņa attēlu. Diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.
7. Akadēmijas darbības
galvenais mērķis ir dot studentiem augstāko akadēmisko un augstāko profesionālo
izglītību un sagatavotību, attīstīt sporta zinātni un izkopt kultūru, lai
saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo un fizisko potenciālu,
veicinātu to attīstību, nodrošinātu tautas harmonisku attīstību.
Akadēmija nodrošina studiju un
zinātniskās pētniecības darba vienotību, iespēju iegūt akadēmiskos un
zinātniskos grādus, profesionālās kvalifikācijas, sabiedriskās dzīves,
tautsaimniecības, kultūras, izglītības, veselības uzturēšanas un
nostiprināšanas, valsts pārvaldes un citās darbības jomās, kā arī nodrošina
studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.
8. Akadēmijas uzdevums ir gatavot akadēmiski izglītotus pedagogus. Akadēmija veic zinātniskās pētniecības darbu sporta zinātnes jomā un pedagoģijā. Realizē sporta darbinieku un pedagogu profesionālās kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos. Akadēmija sabiedrībai piedāvā iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus, sagatavo un izdod mācību grāmatas un mācību līdzekļus.
9. Akadēmijas akadēmiskās studijas
paredz bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanu, kā arī zinātniskās
pētniecības darba veikšanu un zinātnisko grādu iegūšanu. Profesionālā augstākā
izglītība paredz profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas
kvalifikācijas un profesionālo grādu iegūšanu. Akadēmisko grādu, profesionālās
kvalifikācijas un profesionālo grādu, kā arī zinātnisko grādu iegūšana ir
akadēmijas studiju un pētniecības darba mērķis.
10. Akadēmija izstrādā studiju plānus un programmas, lai studējošajiem būtu iespēja iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālās prasmes un iemaņas atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālās kvalifikācijas, kā arī studiju programmu atsevišķās daļas savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās.
11. Akadēmija veicina tālākizglītību un
piedalās tālākizglītības pasākumos. Tā sadarbojas ar citām augstskolām,
zinātniskās pētniecības un citām institūcijām. Akadēmija veicina sadarbību ar
citu valstu augstskolām, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu.
12. Īstenojot savu darbības mērķi un
uzdevumus, akadēmija pamatojas uz šādiem principiem:
12.1. izziņas un studiju,
akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība; studiju priekšmetu un zinātniskā darba
satura un metodes brīva izvēle; brīva zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu
paušana (publicēšana), ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu
personu tiesībām un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;
12.2. studiju un
zinātniskā darba nedalāmība;
12.3. studiju un zinātniskā darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām, ar civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.
13. Akadēmija dod iespēju iegūt
akadēmisko un profesionālo izglītību jebkuram Latvijas pilsonim un citām
personām atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
14. Akadēmija
atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:
14.1. izstrādā un pieņem Satversmi;
14.2. veido personālsastāvu;
14.3. izstrādā un pilnveido studiju plānus,
grafikus un programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto sporta zāles,
stadionu, laboratorijas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošiem
dotu iespēju iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas, akadēmisko izglītību,
profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras
tradīcijām;
14.4. nodrošina pārbaudījumu un eksāmenu prasības un
procedūru tādā kvalitātē, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus
un profesionālās kvalifikācijas, studiju programmu apgūšanu atzītu citās
augstskolās kā Latvijā, tā arī citās valstīs;
14.5. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu,
studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī
akadēmijas zinātniskā pētniecības darba pamatvirzienus;
14.6.
nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;
14.7. nosaka darba samaksas likmes, kas nav
mazākas par Ministru kabineta noteiktajām;
14.8. veic promociju, piešķir kvalifikāciju,
izsniedz attiecīgus akadēmijas diplomus, kas atzīti Latvijas Republikā;
14.9. veic tālākizglītības darbu;
14.10. ievēlē akadēmijas Goda doktorus, Emeritus
profesorus, nodibina un piešķir akadēmijas goda nosaukumus, prēmijas un
personālstipendijas.
15. Saistībā ar
studijām, sporta un zinātnisko darbību akadēmijai ir tiesības:
15.1. organizēt publiskus kursus un lekcijas,
rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības un
nodibinājumus, kā arī būt par to biedru vai dibinātāju;
15.2. slēgt līgumus ar Latvijas Republikas un
ārvalstu mācību, zinātniskām un citām iestādēm;
15.3. veikt saimniecisko darbību un izdevējdarbību.
16. Akadēmijas dibinātās biedrības,
struktūrvienības, filiāles, iestādes, komercsabiedrības un citas organizācijas
darbojas uz Senāta apstiprinātu nolikumu (statūtu) pamata. Ja to darbība
nesaskan ar nolikumu (statūtiem) vai ir pretrunā ar akadēmijas interesēm,
Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt to darbību.
17. Akadēmijas Senāts nosaka
akadēmijas darbības iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski
atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.
18. Akadēmijas
pārstāvības, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:
18.1. Satversmes sapulce;
18.2. Senāts;
18.3. rektors;
18.4. Revīzijas komisija;
18.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.
19. Satversmes
sapulce ir akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un
lēmējinstitūcija. Satversmes sapulce:
19.1. pieņem un groza akadēmijas Satversmi;
19.2. ievēlē un atceļ rektoru;
19.3. noklausās rektora pārskatu;
19.4. ievēlē akadēmijas Senātu un atsauc tā locekļus,
apstiprina Senāta nolikumu;
19.5. ievēlē Revīzijas komisiju un atceļ tās locekļus,
apstiprina Revīzijas komisijas nolikumu;
19.6. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās
locekļus, apstiprina Akadēmiskās Šķīrējtiesas nolikumu.
Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai
un izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un attīstības
jautājumus.
Satversmes sapulces dalībniekus ievēlē uz trīs gadiem, aizklāti balsojot,
no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un citām
darbinieku grupām. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē
nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars ne mazāks par 20
procentiem. Satversmes sapulces locekli var atsaukt tā personāla grupas
pārstāvju kopsapulce, kura viņu ievēlējusi Satversmes sapulcē. Satversmes
sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku(s) un sekretāru. Satversmes sapulci
sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes sapulces
darbību reglamentē nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.
20.
Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas
apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas akadēmijas darbības sfēras.
Senāta kompetenci un darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts
nolikums. Senatorus ievēlē uz trīs gadiem Satversmes sapulce. Senāta sastāvā 75
procentiem jābūt akadēmiskā personāla pārstāvjiem, studējošo īpatsvaram jābūt
ne mazākam par 20 procentiem. Vismaz 50 procentiem no Senāta sastāva jābūt profesoriem un
asociētajiem profesoriem. Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātā
vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus
Senātā ievēlē studējošo pašpārvalde. Senāta sēdes vada Senāta priek šsēdētājs.
Rektors un prorektori piedalās Senāta sēdēs kā Senāta locekļi ar balss
tiesībām. Senāts:
20.1. ievēlē akadēmisko personālu, izņemot profesorus un
asociētos profesorus;
20.2. lemj par studiju, zinātniskās, sporta,
saimnieciskās un finansiālās darbības jautājumiem;
20.3. nosaka studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās
prasības;
20.4. veido patstāvīgās komisijas un padomes, kas
izstrādā priekšlikumus un dod atzinumus par Senāta lēmumu projektiem;
20.5. izveido Padomnieku konventu, kura darbību
reglamentē Senāta apstiprināts nolikums;
20.6. dibina, reorganizē un likvidē akadēmijas
struktūrvienības, filiāles, iestādes un komercsabiedrības;
20.7. noklausās Revīzijas komisijas un Akadēmiskās
šķīrējtiesas atskaites.
21. Rektors ir akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno akadēmijas
vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju.
Rektors pārzina un vada akadēmijas darbību, ir atbildīgs par to, īstenojot šīs
Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot
normatīvos aktus. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz
piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektors izveido
konsultatīvo padomi (rektorātu). Prorektora amata ieņemšanas kārtību nosaka
Senāta nolikums. Rektors nosaka prorektoru kompetenci.
22. Revīzijas komisiju ievēlē Satversmes sapulce uz trim
gadiem ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā. Tās sastāvā nedrīkst būt akadēmijas
administratīvā personāla pārstāvji.
Revīzijas komisijai ir
tiesības pārbaudīt akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību
spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un akadēmijas Satversmei.
Revīzijas komisija ne retāk kā reizi
gadā rakstveidā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam.
23. Akadēmisko šķīrējtiesu ievēlē Satversmes sapulce aizklātā balsošanā uz trim gadiem.
Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvu veido trīs līdz pieci akadēmiskā personāla
pārstāvji. Tās sastāvā nedrīkst būt akadēmijas administratīvā personāla
pārstāvji. Studējošo īpatsvaram Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne mazāk
par 20 procentiem no šķīrējtiesas sastāva, tos ievēlē studentu pašpārvalde.
Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda
administrācija. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild
Satversmes sapulcei un no ieņemamā amata pēc darba devēja iniciatīvas viņus var
atbrīvot tikai ar tās piekrišanu. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:
23.1. studējošo un akadēmiskā personāla
iesniegumus par akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību
ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
23.2. strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā
arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.
23.3. iesniegumus par Satversmes sapulces, Senāta
un rektora lēmumu pārsūdzēšanu.
24. Akadēmijas izdotos
administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt
augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var
pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas,
kuras nav akadēmijas personāls, akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai
faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu akadēmijas rektoram.
Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko
rīcību veicis akadēmijas rektors, tad personas, kuras nav akadēmijas personāls,
attiecīgos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības
un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
25. Akadēmijas struktūru
nosaka, struktūrvienības, iestādes un komercsabiedrības dibina, reorganizē un
likvidē Senāts. Akadēmijas struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības
nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Izglītības, zinātnes,
sporta un saimnieciskā darba veikšanai akadēmijā ir šādas struktūrvienības:
25.1.
Studiju dome;
25.2.
Sporta dome;
25.3. Dekanāts;
25.4.
Institūts;
25.5.
Katedra / Profesoru grupa;
25.6.
Laboratorija;
25.7.
Akadēmiskā personāla komisija;
25.8.
Studiju programmu komisija;
25.9.
Uzņemšanas komisija;
25.10.
Ekspertu komisija;
25.11.
Promocijas padome;
25.12. Sporta zinātnes nozares
Profesoru padome.
26. Studiju dome koordinē katedru, profesoru grupu un institūtu
savstarpējo darbību studiju jautājumos, izlemj studiju un studentu
zinātniskā darba organizatoriskos jautājumus, ierosina jautājumus, kurus
jāizskata Senātā. Domē ir visu katedru, profesoru grupu vadītāji, institūtu
direktori, dekāni, prodekāns un studiju daļas vadītājs. Studiju domi vada
studiju prorektors. Studiju domes nolikumu apstiprina Senāts.
27. Sporta dome koordinē
sporta darbu akadēmijā un ierosina jautājumus, kurus jāizskata Senātā. Domē ir
katedru vadītāju vietnieki sporta darbā, sporta kluba vadītājs. Sporta domi
vada sporta prorektors. Sporta domes nolikumu apstiprina Senāts.
28. Dekanāts ir
akadēmijas struktūrvienība, kas nosaka un koordinē dienas nodaļas,
maģistrantūras, doktorantūras, neklātienes nodaļas, pēcdiploma apmācības
atbilstošas studiju programmas realizāciju akadēmiskās izglītības, akadēmiskā,
zinātniskā grāda un profesionālās sagatavotības iegūšanai, nodrošina
nepieciešamos apstākļus šai darbībai. Dekanāta darbību vada dekāns un
sekretariāts. Pēc Studiju domes ieteikuma dekānus ievēlē Senāts uz
pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekāns ir studentu,
maģistrantu un doktorantu oficiālais pārstāvis visās studiju lietās.
Sekretariāts pārzina dekanāta darbvedību. Dekanāta darbību nosaka
nolikums, kuru apstiprina Senāts.
29. Institūts ir
vienas vai vairāku zinātnisko apakšnozaru struktūrvienību apvienojums, kas
savas kompetences ietvaros veic ar sporta speciālistu izglītošanu un
tālākizglītību saistītu studiju, metodisko, zinātnisko un saimniecisko darbību.
Institūtu izveido ar Senāta lēmumu. Institūta nolikumu apstiprina Senāts.
30. Katedra/profesoru
grupa ir akadēmijas studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas
veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus.
Katedras un profesoru grupas izveido ar Senāta lēmumu. Katedra un profesoru
grupa ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus jautājumus atbilstoši tās darbībai,
kuri ar Satversmi nav nodoti Studiju domes vai Senāta pārziņā. Katedras/profesoru grupas vadītāju ievēlē
Senāts. Katedras un profesoru grupas vadītājs ir oficiālais katedras un
profesoru grupas pārstāvis visās tās lietās. Piekritības ietvaros katedras un
profesoru grupas var izveidot savas struktūrvienības. Katedras/profesoru grupas darbību reglamentē
nolikums, ko apstiprina Senāts.
31. Laboratorija ir
akadēmijas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības
darba programmas un veic pētījumus kādā no sporta vai citām zinātnes
apakšnozarēm vai piedalās citu programmu realizācijā. Laboratorijas izveide un
darbība notiek atbilstoši principiem, kas izteikti attiecībā uz katedrām un
profesoru grupām. Laboratorijas nolikumu apstiprina Senāts.
32. Akadēmiskā personāla
komisija izskata akadēmiskā personāla atbilstību ieņemamajam
(ievēlētajam) amatam saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Tās
sastāvā ir vismaz pieci cilvēki, kurus apstiprina Senāts. Akadēmiskās personāla
komisijas nolikumu apstiprina Senāts.
33. Studiju programmu komisija
organizē un vada kursu programmu izstrādi un pilnveidošanu, kā arī koordinē to
savstarpējo integrāciju. Tās sastāvā ir līdz septiņiem cilvēkiem, kurus
apstiprina Senāts.
34. Uzņemšanas komisija
organizē un vada jauno studentu uzņemšanu un imatrikulāciju. Tās struktūru,
skaitlisko un vārdisko sastāvu katru gadu nosaka ar rektora rīkojumu.
35. Ekspertu komisija
veic bakalaura un maģistra darbu ekspertīzi. Tās skaitlisko un vārdisko sastāvu
nosaka Senāts.
36. Promocijas padome
organizē un veic doktora zinātniskā grāda piešķiršanu un nostrifikāciju. Tās
sastāvu ievēlē Senāts. Zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības deleģē Ministru
kabinets saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Promocijas padomes darbību
nosaka Senāta apstiprināts nolikums.
37. Sporta zinātnes nozares
profesoru padome izveidota, lai nodrošinātu profesoru un asociēto
profesoru ievēlēšanu sporta zinātnes nozarē. Tās sastāvu atbilstoši Augstskolu
likumā noteiktajām prasībām un nolikumu apstiprina Senāts.
38. Akadēmijas uzdevumu veikšanai tiek izveidotas citas
struktūrvienības, kuru darbību regulē akadēmijas juridiskie dokumenti
(nolikumi, rīkojumi u.tml.).
39. Akadēmijas personālu
veido:
39.1. akadēmiskais personāls akadēmijas akadēmiskajos amatos ievēlētie
darbinieki;
39.2. vispārējais personāls;
39.3. pilnā laika studējošie, arī maģistranti un
doktorandi.
Personāla tiesības un pienākums ir sekmēt studiju
un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē.
Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai akadēmija spētu veikt savus
uzdevumus un lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu
traucēta amata vai darba pienākumu izpilde. Personālam ir tiesības Satversmes
noteiktā kārtībā piedalīties akadēmijas vadības un pašpārvaldes lēmumu un
akadēmijas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, piedalīties tādu lēmumu
pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties akadēmijas koleģiālo
vadības institūciju sēdēs, kā arī tiesības tikt uzklausītam. Personālam ir
tiesības piedalīties akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt
ievēlētam tajās. Vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem,
nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.
40. Akadēmisko personālu veido:
40.1. profesori, asociētie profesori;
40.2. docenti, vadošie pētnieki;
40.3. lektori, pētnieki;
40.4. asistenti.
Personu var ievēlēt tikai vienā profesora, asociētā profesora, docenta,
lektora vai asistenta akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā.
Akadēmiskais
personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā.
Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Senāts.
41. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju
gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Profesoru uz sešiem
gadiem ievēlē akadēmijas Sporta zinātnes nozares profesoru padome un,
pamatojoties uz padomes lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu
ievēlēšanas laiku sešiem gadiem.
42. Akadēmijas asociētā profesora
amatā var ievēlēt personu,
kurai ir doktora grāds. Asociēto profesoru ievēlē uz sešiem gadiem akadēmijas
Sporta zinātnes nozares profesoru padome, pamatojoties uz tās lēmumu, rektors
slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku sešiem gadiem.
43. Akadēmijas docenta (vadošā pētnieka) amatā var ievēlēt personu, kurai ir
doktora grāds. Docentu uz sešiem gadiem ievēlē akadēmijas Senāts un
pamatojoties uz Senāta lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu
ievēlēšanas laiku sešiem gadiem.
Ievēlētajiem profesoriem, asociētiem profesoriem
un docentiem piešķir atbilstošu akadēmisko nosaukumu.
44. Akadēmijas
lektora un asistenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir
vismaz maģistra grāds. Lektorus, pētniekus un asistentus uz sešiem gadiem
ievēlē akadēmijas Senāts. Lektoru un asistentu galvenie uzdevumi ir studiju
darba nodrošināšana un vadīšana, kā arī pētniecības darba veikšana.
45. Akadēmiskais personāls veic
pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, izstrādā studiju programmu saturu,
formu un organizē to izpildi, atbilstoši kursu programmām gatavo mācību
grāmatas un līdzekļus.
46. Par īpašu ieguldījumu augstākajā
izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu,
var piešķirt goda nosaukumu Emeritus
profesors un citus akadēmijas goda nosaukumus.
47. Ievērojot nepieciešamību apgūt
praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila
priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko
izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir studiju priekšmetam atbilstoša
praktiskā darba pieredze. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav
zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešama vismaz septiņu gadu praktiskā
darba pieredze. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā
grāda, ir nepieciešama priekšmetam atbilstoša piecu gadu praktiskā darba
pieredze. Lai ievēlētu asociētā profesora amatā personu, kurai nav zinātniskā
grāda, šai personai ir nepieciešama vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze
attiecīgajā nozarē un atbilstoša augstākā izglītība.
48. Profesoru un
asociēto profesoru ievēlēšanas kārtību nosaka akadēmijas Sporta zinātnes
profesoru padomes nolikums. Pārējo akadēmisko personālu konkursa kārtībā ievēlē
Senāts atbilstoši nolikumam par akadēmiskā personāla vēlēšanām. Akadēmiskā
personāla kompetenci un darbību nosaka Senātā apstiprinātais Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijas akadēmiskā personāla amatu nolikums.
Ja akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts var izlemt
neizsludināt konkursu, bet pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai
vieslektoru.
49. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas. Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu (trīs mēneši) doktora disertācijas sagatavošanai. Atvaļinājums izmantojams saskaņā ar katedras apstiprinātu programmu. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.
50. Akadēmijas personāls ir tiesīgs
piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, kā arī izmantot visus
akadēmijas organizatoriskos veidojumus noteiktajā iekšējās darbības kārtībā.
51. Akadēmijas personāls ir atbildīgs
par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un
uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā
esošajiem normatīvajiem aktiem.
52. Akadēmijā
studējošie ir:
52.1. bakalaura un visu līmeņu profesionālo
studiju programmu studenti;
52.2. maģistranti;
52.3. doktoranti.
53. Tiesības studēt
akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas
izdota nepilsoņu pase, un personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās
atļaujas un vidējo izglītību apliecinošs dokuments. Ārzemnieku un bezvalstnieku
tiesības studēt akadēmijā regulē
Augstskolu likums. Akadēmijā var
studēt personas, kuras:
53.1. ieguvušas akadēmijas prasībām atbilstošu
vidējo izglītību, lai pretendētu uz bakalaura grādu, profesionālo augstāko
izglītību vai profesionālo grādu;
53.2. ieguvušas bakalaura vai tam pielīdzinātu
grādu, lai pretendētu uz profesionālo kvalifikāciju vai maģistra grādu;
53.3. ieguvušas maģistra vai tam pielīdzinātu
grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.
54. Uzņemšanu akadēmijā regulē uzņemšanas
noteikumi. Uzņemšana notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto
eksāmenu rezultātiem un akadēmijas Senāta apstiprinātajām papildus prasībām.
Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir
iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu
nepieciešamie studiju pārbaudījumi citā augstskolā vai tos nokārto papildus
akadēmijā. Studējošo izslēgšanu no studējošo saraksta regulē akadēmijas Senātā
apstiprinātie noteikumi.
55. Studējošo tiesības :
55.1. iegūt augstāko
akadēmisko vai augstāko profesionālo izglītību;
55.2. noteiktā kārtībā
izmantot akadēmijas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta
un medicīnas objektus;
55.3. noteiktā kārtībā
pārtraukt un atsākt studijas;
55.4. saņemt informāciju
visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;
55.5. brīvi paust un
aizstāvēt savas domas un uzskatus;
55.6. saskaņā ar
akadēmijas uzdevumiem realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju brīvību;
55.7. vēlēt un tikt
ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu
pašpārvaldes institūcijās.
55.8. noteiktā kārtībā kā
klausītājiem apmeklēt citu augstskolu studiju pasākumus un kārtot nepieciešamos
pārbaudījumus;
55.9. dibināt biedrības,
pulciņus, klubus.
56. Studiju programmu izstrādi un apstiprināšanas
kārtību nosaka akadēmijas Senāts. Studijas akadēmijā notiek atbilstoši Senātā
apstiprinātām studiju programmām. Studiju programmas ir:
56.1. bakalaura un augstākās profesionālās
izglītības programmas, kuras ietver
visas bakalaura grādam un profesionālām kvalifikācijām nepieciešamās prasības;
56.2. maģistra programmas, kuras ietver maģistra
grāda iegūšanai nepieciešamās prasības;
56.3. doktora programmas, kuras ietver doktora
grāda iegūšanai nepieciešamās prasības;
56.4. citas programmas, kuras ietver kvalifikācijas iegūšanai, celšanai vai
pārkvalifikācijai nepieciešamās prasības.
57. Studiju saturs un
apjoms, kā arī pārbaudījumos izvirzītās prasības pilna laika un neklātienes
nodaļas studentiem ir vienādas.
Bakalaura, maģistra un
doktora studijas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem un bakalaura, maģistra vai promocijas
darba aizstāvēšanu Senāta apstiprinātā kārtībā.
Augstākās profesionālās
izglītības studijas noslēdzas ar kompleksiem valsts pārbaudījumiem katras
kvalifikācijas iegūšanai.
58. Akadēmijā iegūst
akadēmisko izglītību un šādus grādus :
58.1. bakalaurs (akadēmiskais grāds);
58.2. maģistrs (akadēmiskais grāds);
58.3. doktors (zinātniskais grāds).
Akadēmijā
var iegūt arī profesionālo augstāko izglītību un attiecīgu profesionālo
kvalifikāciju, kā arī profesionālus grādus atbilstoši studiju programmām.
59. Akadēmija realizē kvalifikācijas celšanas, pārkvalificēšanās, citu
kursu un semināru studiju programmas, tajā skaitā tālākizglītības programmas.
60. Zinātniskā pētniecība ir
akadēmijas darba neatņemama sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmijas
akadēmiskais personāls, iesaistot tajā studentus. Akadēmija patstāvīgi nosaka
pētījumu virzienus, tematiku un koordinē pētījumu plānus. Zinātniskā darba
vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas. Zinātniskās pētniecības darbs
akadēmijā notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un Augstskolu likumu.
61.
Akadēmijas īpašumā var būt kustama, nekustama manta, intelektuālais īpašums, kā
arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem
likumdošanas aktiem.
Akadēmijas
valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un
šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar
normatīvo aktu prasībām.
62.
Akadēmijas budžeta ienākumus veido:
62.1. valsts budžeta dotācija no
vispārējiem ieņēmumiem;
62.2. pašu ieņēmumi (ienākumi no maksas pakalpojumiem un
saimnieciskās darbības);
62.3. juridisko un fizisko personu ziedojumi
un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);
62.4. citi ienākumu avoti saskaņā ar
normatīvajiem aktiem.
Akadēmija var saņemt un izmantot banku un
citu kredītiestāžu kredītus saskaņā Likumu par budžeta un finanšu vadību.
63. Akadēmijas budžeta
izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē
Revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu
Senātam un izglītības un zinātnes ministram.
Latvijas Republikas budžeta
līdzekļus, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai,
nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura
realizē šo programmu vai pasākumu.
64. Valsts nosaka studiju
vietu skaitu akadēmijā, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.
Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.
Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no
valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas
noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar akadēmiju.
65.
Akadēmijai ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:
65.1.
atvērt nodaļas, filiāles, pārstāvniecības un koledžas;
65.2.
slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas
darbības, izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu,
dažādu mantu un vērtspapīrus likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un
atbilstoši akadēmijas darbības mērķim;
65.3. veikt akadēmijas profilam atbilstošu
saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi akadēmijas budžetā
akadēmijas attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos,
piedalīties saimnieciskā darbībā atbilstoši akadēmijas darbības mērķim.
IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas
kārtība
66. Akadēmijas Satversmi un grozījumus tajā pieņem tikai akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija akadēmijas Satversmes sapulce.
67. Akadēmijas Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka akadēmijas personālsastāva referendumā atzīts akadēmijas Satversmes sapulces nolikums.
68. Akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos
pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Latvijas
Republikas Saeima.
69.
Lēmumu par akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets
pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma
projektam pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.