1.pants. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes
sapulcē 2006.gada 16.maijā pieņemtā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversme
ar šo likumu tiek apstiprināta.
2.pants. Līdz ar likumu izsludināma Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijas Satversme.
Izglītības un zinātnes ministre
B.Rivža
I. Kādēļ
normatīvais akts ir vajadzīgs
|
|
1.
Pašreizējās situācijas raksturojums |
Ņemot vērā, ka 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu
likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt
savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī,
saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts
dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas
satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu
apstiprina Saeima, ir nepieciešams šis likumprojekts. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversme tika apstiprināta ar
Ministru kabineta 1998.gada 8.jūlija rīkojumu Nr.352 “Par Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” un grozījumi – ar Ministru
kabineta 2001.gada 7.novembra rīkojumu Nr.534 “Par Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”. |
Ar šo likumprojektu tiek apstiprināta Latvijas Sporta pedagoģijas
akadēmijas Satversme. Satversme nosaka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
darbības pamatvirzienus, uzdevumus un akadēmisko brīvību, juridisko statusu –
tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme ietver jaunu
jēdzienu “ievēlēšanas vieta” un nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā
personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības. Satversme
nosaka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pašpārvaldes un
struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un
galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, Rektors, Revīzijas
komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci.
Tāpat tiek noteikts arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes
pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī reorganizācijas vai
likvidācijas kārtība. |
|
Citas informācijas nav. |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un
tautsaimniecības attīstību |
|
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts
šo jomu neskar. |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo
procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
5. Cita informācija |
Citas informācijas nav. |
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
|
(tūkst. latu) |
||||
Rādītāji |
Kārtējais gads (2007.) |
Nākamie trīs gadi
(2008.–2010.) |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
3. Finansiālā ietekme |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
Likum-projekts šo jomu neskar. |
4.
Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
|||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
6. Cita informācija |
Citas informācijas nav. |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|
1. Kādi normatīvie akti –
likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti
to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir
paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura
galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Nav nepieciešams izstrādāt papildu normatīvos aktus. |
2. Cita informācija |
Citas informācijas nav. |
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
|||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem
divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||||||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju. |
Likumprojekts šo jomu neskar.
|
|||||
2.tabula |
||||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma
(attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā
panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
|||
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
|||
5. Cita informācija |
Citas informācijas nav.
|
|||||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|
Konsultācijas nav notikušas. |
|
Konsultācijas nav notikušas. |
|
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. |
|
Konsultācijas nav notikušas. |
|
Citas informācijas nav. |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Jaunas institūcijas netiek radītas. Rektors atbild par augstskolas darbības atbilstību tās satversmei saskaņā ar Augstskolu likuma 171. panta 1. punktu. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Sabiedrība tiks
informēta, publicējot likumu pēc tā pieņemšanas likumā “Par likumu un citu
Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas,
publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo |
Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību
augstskolas personāls var apstrīdēt akadēmiskajā šķīrējtiesā, bet akadēmiskās
šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav akadēmijas personāla sastāvā, izdotos
administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot
iesniegumu rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
|
4. Cita informācija |
Citas informācijas nav. |
Izglītības un
zinātnes ministre B.Rivža
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītājs |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
|
M.Gruškevics |
E.Martinsons |
R.Ozola
|
J.Čakste |
10.01.2007; 11:59
879
S.Gerge
7047898
sendija.gerge@izm.gov.lv
Pieņemta
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversmes sapulces
sēdē 2006.gada 16.maijā
Preambula
Latvijas Sporta pedagoģijas
akadēmiju atklāja 1921.gada 6.septembrī kā Latvijas Fiziskās izglītības
institūtu ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta un izglītības ministra
rīkojumu. 1945.gada 14.augustā ar Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas
Centrālās Komitejas un Latvijas Tautas komisāru padomes lēmumu Nr.166 institūts
ieguva Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta nosaukumu.
Pirmie statūti apstiprināti 1921.gada 6.septembrī ar Latvijas
Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. Satversme apstiprināta
1992.gada 10.martā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu Nr.352 „Par
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu”.
I. Vispārīgie noteikumi
1. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
(turpmāk tekstā – akadēmija) ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās un
profesionālās izglītības, zinātnes, kultūras un sporta institūcija – Alma
Mater, kas atrodas Latvijā un kalpo tās tautas interesēm. Akadēmijas
saīsinātais nosaukums ir LSPA.
Tās nosaukums citās
valodās ir:
Latvian Academy of Sport Education (angļu valodā),
Akademie für Sportpädagogik Lettland (vācu valodā),
Латвийская
академия
спортивной
педагогики (krievu valodā),
Academie pedagogique sportive de Lettonie (franču valodā),
Akademia Latviensis exercitationis corporis pedagogiae (latīņu valodā).
2. Akadēmijas juridiskā
adrese: Brīvības gatve 333, Rīga, LV-1006, Latvija.
3. Akadēmijai ir
atvasinātas publiskas personas juridiskais statuss. Tās zīmogā ir attēlots
Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis un ietverti vārdi „Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmija”. Akadēmijai ir savs karogs un ģerbonis. Akadēmijas
karogs ir divkrāsains, viena puse sarkana ar Latvijas Republikas valsts mazo
ģerboni zeltītā krāsā, otra puse balta ar akadēmijas ģerboni. Akadēmijas
ģerbonis ir akadēmijas fasādes attēls ar četrām kolonnām, diskobola siluetu un
uzrakstu „LSPA” puslokā zem tā.
Akadēmijas atklāšanas
diena – 6.septembris – ir Akadēmijas svinamā diena.
4. Akadēmijā tiek
realizēta akadēmiskā brīvība, tā ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes
institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa
pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo
un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.
Akadēmijas kompetenci
nosaka Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātā Satversme. Akadēmija darbojas
saskaņā ar šo Satversmi, Latvijas Republikas likumiem un augstskolu
starptautiskajiem nolīgumiem.
5. Akadēmija ir akadēmiska
un profesionāla augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir tiesības
studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas. Studējošajiem līdztekus
studijām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un
sporta meistarības pilnveidošanu.
Akadēmijā īsteno akadēmiskās
un profesionālās studiju programmas.
6. Absolventiem pēc
studiju programmu apgūšanas izsniedz valstiski atzītu diplomu ar Latvijas
Republikas mazā valsts ģerboņa attēlu. Diploma paraugu nosaka Ministru
kabinets.
II. Darbības mērķis,
uzdevumi un pamatprincipi
7. Akadēmijas darbības
galvenais mērķis ir dot studentiem augstāko akadēmisko un augstāko profesionālo
izglītību un sagatavotību, attīstīt sporta zinātni un izkopt kultūru, lai
saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo un fizisko potenciālu,
veicinātu to attīstību, nodrošinātu tautas harmonisku attīstību.
Akadēmija nodrošina
studiju un zinātniskās pētniecības darba vienotību, iespēju iegūt akadēmiskos
un zinātniskos grādus, profesionālās kvalifikācijas, sabiedriskās dzīves,
tautsaimniecības, kultūras, izglītības, veselības uzturēšanas un
nostiprināšanas, valsts pārvaldes un citās darbības jomās, kā arī nodrošina
studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.
8. Akadēmijas uzdevums ir gatavot akadēmiski
izglītotus pedagogus. Akadēmija veic zinātniskās pētniecības darbu sporta
zinātnes jomā un pedagoģijā. Realizē sporta darbinieku un pedagogu
profesionālās kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos. Akadēmija
sabiedrībai piedāvā iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus,
sagatavo un izdod mācību grāmatas un mācību līdzekļus.
9. Akadēmijas akadēmiskās
studijas paredz bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanu, kā arī
zinātniskās pētniecības darba veikšanu un zinātnisko grādu iegūšanu.
Profesionālā augstākā izglītība paredz profesionālo programmu realizāciju un
atbilstošas kvalifikācijas un profesionālo grādu iegūšanu. Akadēmisko grādu,
profesionālās kvalifikācijas un profesionālo grādu, kā arī zinātnisko grādu
iegūšana ir akadēmijas studiju un pētniecības darba mērķis.
10. Akadēmija izstrādā
studiju plānus un programmas, lai studējošajiem būtu iespēja iegūt zināšanas,
akadēmisko izglītību un profesionālās prasmes un iemaņas atbilstoši zinātnes
attīstības līmenim un lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un
profesionālās kvalifikācijas, kā arī studiju programmu atsevišķās daļas
savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās.
11.
Akadēmija veicina tālākizglītību un piedalās
tālākizglītības pasākumos. Tā sadarbojas ar citām augstskolām, zinātniskās
pētniecības un citām institūcijām. Akadēmija veicina sadarbību ar citu valstu
augstskolām, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu.
12.
Īstenojot savu darbības mērķi un uzdevumus,
akadēmija pamatojas uz šādiem principiem:
12.1. izziņas un studiju,
akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība; studiju priekšmetu un zinātniskā darba
satura un metodes brīva izvēle; brīva zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu
paušana (publicēšana), ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu
personu tiesībām un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;
12.2. studiju un
zinātniskā darba nedalāmība;
12.3. studiju un
zinātniskā darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām, ar
civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.
13. Akadēmija dod iespēju iegūt akadēmisko un
profesionālo izglītību jebkuram Latvijas pilsonim un citām personām atbilstoši
Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
III. Kompetence un darbības
formas
14. Akadēmija atbilstoši savam darbības mērķim un
uzdevumiem:
14.1. izstrādā un pieņem Satversmi;
14.2. veido personālsastāvu;
14.3. izstrādā un pilnveido studiju plānus,
grafikus un programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto sporta zāles,
stadionu, laboratorijas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošiem
dotu iespēju iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas, akadēmisko izglītību,
profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras
tradīcijām;
14.4. nodrošina pārbaudījumu un eksāmenu prasības un
procedūru tādā kvalitātē, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus
un profesionālās kvalifikācijas, studiju programmu apgūšanu atzītu citās
augstskolās kā Latvijā, tā arī citās valstīs;
14.5. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu,
studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī
akadēmijas zinātniskā pētniecības darba pamatvirzienus;
14.6.
nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;
14.7. nosaka darba samaksas likmes, kas nav
mazākas par Ministru kabineta noteiktajām;
14.8. veic promociju, piešķir kvalifikāciju,
izsniedz attiecīgus akadēmijas diplomus, kas atzīti Latvijas Republikā;
14.9. veic tālākizglītības darbu;
14.10. ievēlē akadēmijas Goda doktorus, Emeritus
profesorus, nodibina un piešķir akadēmijas goda nosaukumus, prēmijas un
personālstipendijas.
15. Saistībā ar studijām,
sporta un zinātnisko darbību akadēmijai ir tiesības:
15.1. organizēt publiskus kursus un lekcijas,
rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības un
nodibinājumus, kā arī būt par to biedru vai dibinātāju;
15.2. slēgt līgumus ar Latvijas Republikas un
ārvalstu mācību, zinātniskām un citām iestādēm;
15.3. veikt saimniecisko darbību un izdevējdarbību.
16. Akadēmijas dibinātās biedrības,
struktūrvienības, filiāles, iestādes, komercsabiedrības un citas organizācijas
darbojas uz Senāta apstiprinātu nolikumu (statūtu) pamata. Ja to darbība
nesaskan ar nolikumu (statūtiem) vai ir pretrunā ar akadēmijas interesēm,
Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt to darbību.
17. Akadēmijas Senāts nosaka akadēmijas darbības iekšējo
kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un
teritorijas neaizskaramību.
IV. Akadēmijas pašpārvalde
un struktūrvienības
18. Akadēmijas pārstāvības, vadības un galvenās
lēmējinstitūcijas ir:
18.1. Satversmes sapulce;
18.2. Senāts;
18.3. rektors;
18.4. Revīzijas komisija;
18.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.
19. Satversmes
sapulce ir akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un
lēmējinstitūcija. Satversmes sapulce :
19.1. pieņem un groza akadēmijas Satversmi;
19.2. ievēlē un atceļ rektoru;
19.3. noklausās rektora pārskatu;
19.4. ievēlē akadēmijas Senātu un atsauc tā locekļus, apstiprina Senāta
nolikumu;
19.5. ievēlē Revīzijas komisiju un atceļ tās
locekļus, apstiprina Revīzijas komisijas nolikumu;
19.6. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās
locekļus, apstiprina Akadēmiskās Šķīrējtiesas nolikumu.
Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai
un izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un attīstības
jautājumus.
Satversmes sapulces dalībniekus ievēlē uz trīs gadiem,
aizklāti balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem
un citām darbinieku grupām. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes
sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars ne mazāks
par 20 procentiem. Satversmes sapulces locekli var atsaukt tā personāla grupas
pārstāvju kopsapulce, kura viņu ievēlējusi Satversmes sapulcē. Satversmes
sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku(s) un sekretāru. Satversmes sapulci
sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes sapulces
darbību reglamentē nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.
20. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības un
lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas
akadēmijas darbības sfēras. Senāta kompetenci un darbību reglamentē Satversmes
sapulces apstiprināts nolikums. Senatorus ievēlē uz trīs gadiem Satversmes
sapulce. Senāta sastāvā 75 procentiem jābūt akadēmiskā personāla pārstāvjiem,
studējošo īpatsvaram jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Vismaz 50 procentiem no Senāta sastāva
jābūt profesoriem un asociētajiem profesoriem. Akadēmiskā un vispārējā
personāla pārstāvjus Senātā vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla
pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē studējošo pašpārvalde. Senāta
sēdes vada Senāta priek
šsēdētājs. Rektors un prorektori piedalās Senāta sēdēs
kā Senāta locekļi ar balss tiesībām. Senāts:
20.1. ievēlē akadēmisko
personālu, izņemot profesorus un asociētos profesorus;
20.2. lemj par studiju,
zinātniskās, sporta, saimnieciskās un finansiālās darbības jautājumiem;
20.3. nosaka studiju
saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības;
20.4. veido patstāvīgās
komisijas un padomes, kas izstrādā priekšlikumus un dod atzinumus par Senāta
lēmumu projektiem;
20.5. izveido Padomnieku konventu, kura darbību
reglamentē Senāta apstiprināts nolikums;
20.6. dibina, reorganizē un likvidē akadēmijas
struktūrvienības, filiāles, iestādes un komercsabiedrības;
20.7. noklausās Revīzijas komisijas un Akadēmiskās
šķīrējtiesas atskaites.
21.
Rektors ir akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno akadēmijas vispārējo
administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju. Rektors
pārzina un vada akadēmijas darbību, ir atbildīgs par to, īstenojot šīs
Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot
normatīvos aktus. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz
piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektors izveido
konsultatīvo padomi (rektorātu). Prorektora amata ieņemšanas kārtību nosaka
Senāta nolikums. Rektors nosaka prorektoru kompetenci.
22. Revīzijas komisiju ievēlē Satversmes sapulce uz trim
gadiem ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā. Tās sastāvā nedrīkst būt akadēmijas
administratīvā personāla pārstāvji.
Revīzijas komisijai ir
tiesības pārbaudīt akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību
spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un akadēmijas Satversmei.
Revīzijas komisija ne
retāk kā reizi gadā rakstveidā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam.
23. Akadēmisko šķīrējtiesu ievēlē Satversmes sapulce aizklātā balsošanā uz trim gadiem.
Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvu veido trīs līdz pieci akadēmiskā personāla
pārstāvji. Tās sastāvā nedrīkst būt akadēmijas administratīvā personāla
pārstāvji. Studējošo īpatsvaram Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne mazāk
par 20 procentiem no šķīrējtiesas sastāva, tos ievēlē studentu pašpārvalde.
Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda
administrācija. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild
Satversmes sapulcei un no ieņemamā amata pēc darba devēja iniciatīvas viņus var
atbrīvot tikai ar tās piekrišanu. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:
23.1. studējošo un akadēmiskā personāla
iesniegumus par akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību
ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
23.2. strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā
arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.
23.3. iesniegumus par Satversmes sapulces, Senāta
un rektora lēmumu pārsūdzēšanu.
24. Akadēmijas izdotos
administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt
augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var
pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas,
kuras nav akadēmijas personāls, akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai
faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu akadēmijas rektoram.
Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko
rīcību veicis akadēmijas rektors, tad personas, kuras nav akadēmijas personāls,
attiecīgos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības
un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
25. Akadēmijas struktūru
nosaka, struktūrvienības, iestādes un komercsabiedrības dibina, reorganizē un
likvidē Senāts. Akadēmijas struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības
nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Izglītības, zinātnes,
sporta un saimnieciskā darba veikšanai akadēmijā ir šādas struktūrvienības:
25.1.
Studiju dome;
25.2.
Sporta dome;
25.3. Dekanāts;
25.4.
Institūts;
25.5.
Katedra / Profesoru grupa;
25.6.
Laboratorija;
25.7.
Akadēmiskā personāla komisija;
25.8.
Studiju programmu komisija;
25.9.
Uzņemšanas komisija;
25.10.
Ekspertu komisija;
25.11.
Promocijas padome;
25.12. Sporta
zinātnes nozares Profesoru padome.
26. Studiju dome koordinē katedru, profesoru grupu un institūtu
savstarpējo darbību studiju jautājumos, izlemj studiju un studentu
zinātniskā darba organizatoriskos jautājumus, ierosina jautājumus, kurus
jāizskata Senātā. Domē ir visu katedru, profesoru grupu vadītāji, institūtu
direktori, dekāni, prodekāns un studiju daļas vadītājs. Studiju domi vada
studiju prorektors. Studiju domes nolikumu apstiprina Senāts.
27. Sporta dome koordinē sporta darbu akadēmijā un ierosina
jautājumus, kurus jāizskata Senātā. Domē ir katedru vadītāju vietnieki sporta
darbā, sporta kluba vadītājs. Sporta domi vada sporta prorektors. Sporta domes
nolikumu apstiprina Senāts.
28. Dekanāts ir akadēmijas struktūrvienība, kas nosaka un koordinē
dienas nodaļas, maģistrantūras, doktorantūras, neklātienes nodaļas, pēcdiploma
apmācības atbilstošas studiju programmas realizāciju akadēmiskās izglītības,
akadēmiskā, zinātniskā grāda un profesionālās sagatavotības iegūšanai, nodrošina
nepieciešamos apstākļus šai darbībai. Dekanāta darbību vada dekāns un
sekretariāts. Pēc Studiju domes ieteikuma dekānus ievēlē Senāts uz
pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekāns ir studentu,
maģistrantu un doktorantu oficiālais pārstāvis visās studiju lietās.
Sekretariāts pārzina dekanāta darbvedību. Dekanāta darbību nosaka
nolikums, kuru apstiprina Senāts.
29. Institūts ir vienas vai vairāku zinātnisko apakšnozaru
struktūrvienību apvienojums, kas savas kompetences ietvaros veic ar sporta
speciālistu izglītošanu un tālākizglītību saistītu studiju, metodisko,
zinātnisko un saimniecisko darbību. Institūtu izveido ar Senāta lēmumu.
Institūta nolikumu apstiprina Senāts.
30. Katedra/profesoru grupa ir akadēmijas studiju un pētniecības darba
pamatvienība, kas veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic
zinātniskos pētījumus. Katedras un profesoru grupas izveido ar Senāta lēmumu.
Katedra un profesoru grupa ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus jautājumus
atbilstoši tās darbībai, kuri ar Satversmi nav nodoti Studiju domes vai Senāta
pārziņā. Katedras/profesoru
grupas vadītāju ievēlē Senāts. Katedras un profesoru grupas vadītājs ir
oficiālais katedras un profesoru grupas pārstāvis visās tās lietās. Piekritības
ietvaros katedras un profesoru grupas var izveidot savas struktūrvienības.
Katedras/profesoru grupas
darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Senāts.
31. Laboratorija
ir akadēmijas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības
darba programmas un veic pētījumus kādā no sporta vai citām zinātnes
apakšnozarēm vai piedalās citu programmu realizācijā. Laboratorijas izveide un
darbība notiek atbilstoši principiem, kas izteikti attiecībā uz katedrām un
profesoru grupām. Laboratorijas nolikumu apstiprina Senāts.
32. Akadēmiskā personāla komisija izskata akadēmiskā personāla
atbilstību ieņemamajam (ievēlētajam) amatam saskaņā ar Latvijas Republikas
normatīvajiem aktiem. Tās sastāvā ir vismaz pieci cilvēki, kurus apstiprina
Senāts. Akadēmiskās personāla komisijas nolikumu apstiprina Senāts.
33. Studiju programmu komisija organizē un vada kursu programmu
izstrādi un pilnveidošanu, kā arī koordinē to savstarpējo integrāciju. Tās
sastāvā ir līdz septiņiem cilvēkiem, kurus apstiprina Senāts.
34. Uzņemšanas komisija organizē un vada jauno studentu uzņemšanu un
imatrikulāciju. Tās struktūru, skaitlisko un vārdisko sastāvu katru gadu nosaka
ar rektora rīkojumu.
35. Ekspertu komisija veic bakalaura un maģistra darbu ekspertīzi. Tās
skaitlisko un vārdisko sastāvu nosaka Senāts.
36. Promocijas padome organizē un veic doktora zinātniskā grāda
piešķiršanu un nostrifikāciju. Tās sastāvu ievēlē Senāts. Zinātniskā grāda
piešķiršanas tiesības deleģē Ministru kabinets saskaņā ar Zinātniskās darbības
likumu. Promocijas padomes darbību nosaka Senāta apstiprināts nolikums.
37. Sporta zinātnes nozares profesoru padome izveidota, lai
nodrošinātu profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanu sporta zinātnes nozarē.
Tās sastāvu atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un nolikumu
apstiprina Senāts.
38. Akadēmijas uzdevumu veikšanai tiek izveidotas citas struktūrvienības,
kuru darbību regulē akadēmijas juridiskie dokumenti (nolikumi, rīkojumi
u.tml.).
V. Personāls
39. Akadēmijas personālu
veido:
39.1. akadēmiskais personāls – akadēmijas akadēmiskajos amatos ievēlētie
darbinieki;
39.2. vispārējais personāls;
39.3. pilnā laika studējošie, arī maģistranti un
doktorandi.
Personāla tiesības un pienākums ir sekmēt studiju
un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē.
Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai akadēmija spētu veikt savus
uzdevumus un lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu
traucēta amata vai darba pienākumu izpilde. Personālam ir tiesības Satversmes
noteiktā kārtībā piedalīties akadēmijas vadības un pašpārvaldes lēmumu un
akadēmijas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, piedalīties tādu lēmumu
pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties akadēmijas koleģiālo
vadības institūciju sēdēs, kā arī tiesības tikt uzklausītam. Personālam ir
tiesības piedalīties akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt
ievēlētam tajās. Vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem,
nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.
40. Akadēmisko personālu veido:
40.1. profesori, asociētie profesori;
40.2. docenti, vadošie pētnieki;
40.3. lektori, pētnieki;
40.4. asistenti.
Personu var ievēlēt tikai vienā – profesora, asociētā
profesora, docenta, lektora vai asistenta – akadēmiskajā amatā un tikai vienā
augstskolā.
Akadēmiskais
personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā.
Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Senāts.
41. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personu,
kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā
profesora vai profesora amatā. Profesoru uz sešiem gadiem ievēlē akadēmijas
Sporta zinātnes nozares profesoru padome un, pamatojoties uz padomes lēmumu,
rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem.
42. Akadēmijas asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Asociēto
profesoru ievēlē uz sešiem gadiem akadēmijas Sporta zinātnes nozares profesoru
padome, pamatojoties uz tās lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu
ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem.
43. Akadēmijas
docenta (vadošā pētnieka) amatā var ievēlēt personu, kurai ir
doktora grāds. Docentu uz sešiem gadiem ievēlē akadēmijas Senāts un
pamatojoties uz Senāta lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu
ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem.
Ievēlētajiem profesoriem, asociētiem profesoriem
un docentiem piešķir atbilstošu akadēmisko nosaukumu.
44. Akadēmijas lektora un
asistenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir vismaz maģistra grāds.
Lektorus, pētniekus un asistentus uz sešiem gadiem ievēlē akadēmijas Senāts.
Lektoru un asistentu galvenie uzdevumi ir studiju darba nodrošināšana un
vadīšana, kā arī pētniecības darba veikšana.
45. Akadēmiskais personāls
veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, izstrādā studiju programmu
saturu, formu un organizē to izpildi, atbilstoši kursu programmām gatavo mācību
grāmatas un līdzekļus.
46. Par īpašu ieguldījumu
augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot
pensijas vecumu, var piešķirt goda nosaukumu – Emeritus profesors un citus akadēmijas goda nosaukumus.
47. Ievērojot
nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju
programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt
persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir studiju
priekšmetam atbilstoša praktiskā darba pieredze. Lai ievēlētu docenta amatā
personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešama vismaz
septiņu gadu praktiskā darba pieredze. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav
zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešama priekšmetam atbilstoša piecu
gadu praktiskā darba pieredze. Lai ievēlētu asociētā profesora amatā personu,
kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešama vismaz desmit gadu
praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē un atbilstoša augstākā izglītība.
48. Profesoru un asociēto
profesoru ievēlēšanas kārtību nosaka akadēmijas Sporta zinātnes profesoru
padomes nolikums. Pārējo akadēmisko personālu konkursa kārtībā ievēlē Senāts
atbilstoši nolikumam par akadēmiskā personāla vēlēšanām. Akadēmiskā personāla
kompetenci un darbību nosaka Senātā apstiprinātais „Latvijas Sporta pedagoģijas
akadēmijas akadēmiskā personāla amatu nolikums”.
Ja akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts
var izlemt neizsludināt konkursu, bet pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu
vai vieslektoru.
49. Akadēmiskajam
personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc
sešiem gadiem apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums
zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba
vietas. Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu
studiju atvaļinājumu (trīs mēneši) doktora disertācijas sagatavošanai.
Atvaļinājums izmantojams saskaņā ar katedras apstiprinātu programmu.
Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir
tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai
strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās
augstskolās.
50. Akadēmijas personāls
ir tiesīgs piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, kā arī
izmantot visus akadēmijas organizatoriskos veidojumus noteiktajā iekšējās
darbības kārtībā.
51. Akadēmijas personāls
ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami
pārkāpumi
un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts,
pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
52. Akadēmijā studējošie ir:
52.1. bakalaura un visu līmeņu profesionālo
studiju programmu studenti;
52.2. maģistranti;
52.3. doktoranti.
53. Tiesības studēt akadēmijā ir katram Latvijas
pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņu pase, un personām,
kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un vidējo izglītību
apliecinošs dokuments. Ārzemnieku un bezvalstnieku tiesības studēt akadēmijā
regulē Augstskolu likums. Akadēmijā var studēt personas, kuras:
53.1. ieguvušas akadēmijas prasībām atbilstošu
vidējo izglītību, lai pretendētu uz bakalaura grādu, profesionālo augstāko
izglītību vai profesionālo grādu;
53.2. ieguvušas bakalaura vai tam pielīdzinātu
grādu, lai pretendētu uz profesionālo kvalifikāciju vai maģistra grādu;
53.3. ieguvušas maģistra vai tam pielīdzinātu
grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.
54. Uzņemšanu akadēmijā regulē uzņemšanas
noteikumi. Uzņemšana notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto
eksāmenu rezultātiem un akadēmijas Senāta apstiprinātajām papildus prasībām.
Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir
iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu
nepieciešamie studiju pārbaudījumi citā augstskolā vai tos nokārto papildus
akadēmijā. Studējošo izslēgšanu no studējošo saraksta regulē akadēmijas Senātā
apstiprinātie noteikumi.
55. Studējošo tiesības :
55.1. iegūt augstāko
akadēmisko vai augstāko profesionālo izglītību;
55.2. noteiktā kārtībā
izmantot akadēmijas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta
un medicīnas objektus;
55.3. noteiktā kārtībā
pārtraukt un atsākt studijas;
55.4. saņemt informāciju
visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;
55.5. brīvi paust un
aizstāvēt savas domas un uzskatus;
55.6. saskaņā ar akadēmijas
uzdevumiem realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju brīvību;
55.7. vēlēt un tikt
ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu
pašpārvaldes institūcijās.
55.8. noteiktā kārtībā kā
klausītājiem apmeklēt citu augstskolu studiju pasākumus un kārtot nepieciešamos
pārbaudījumus;
55.9. dibināt biedrības,
pulciņus, klubus.
56. Studiju programmu izstrādi un apstiprināšanas
kārtību nosaka akadēmijas Senāts. Studijas akadēmijā notiek atbilstoši Senātā apstiprinātām
studiju programmām. Studiju programmas ir:
56.1. bakalaura un augstākās profesionālās
izglītības programmas, kuras ietver
visas bakalaura grādam un profesionālām kvalifikācijām nepieciešamās prasības;
56.2. maģistra programmas, kuras ietver maģistra
grāda iegūšanai nepieciešamās prasības;
56.3. doktora programmas, kuras ietver doktora
grāda iegūšanai nepieciešamās prasības;
56.4. citas programmas, kuras ietver kvalifikācijas
iegūšanai, celšanai vai pārkvalifikācijai nepieciešamās prasības.
57. Studiju saturs un apjoms, kā arī pārbaudījumos
izvirzītās prasības pilna laika un neklātienes nodaļas studentiem ir vienādas.
Bakalaura, maģistra un
doktora studijas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem un bakalaura, maģistra vai
promocijas darba aizstāvēšanu Senāta apstiprinātā kārtībā.
Augstākās profesionālās
izglītības studijas noslēdzas ar kompleksiem valsts pārbaudījumiem katras
kvalifikācijas iegūšanai.
58. Akadēmijā iegūst akadēmisko izglītību un šādus
grādus :
58.1. bakalaurs (akadēmiskais grāds);
58.2. maģistrs (akadēmiskais grāds);
58.3. doktors (zinātniskais grāds).
Akadēmijā
var iegūt arī profesionālo augstāko izglītību un attiecīgu profesionālo
kvalifikāciju, kā arī profesionālus grādus atbilstoši studiju programmām.
59. Akadēmija realizē
kvalifikācijas celšanas, pārkvalificēšanās, citu kursu un semināru studiju
programmas, tajā skaitā tālākizglītības programmas.
VII. Zinātniskā pētniecība
60. Zinātniskā pētniecība ir akadēmijas darba
neatņemama sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmijas akadēmiskais personāls,
iesaistot tajā studentus. Akadēmija patstāvīgi nosaka pētījumu virzienus,
tematiku un koordinē pētījumu plānus. Zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi
nosaka savu pētījumu tēmas. Zinātniskās pētniecības darbs akadēmijā notiek saskaņā
ar Zinātniskās darbības likumu un Augstskolu likumu.
VIII. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība
61. Akadēmijas īpašumā var būt kustama, nekustama manta,
intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar
spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
Akadēmijas
valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un
šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar
normatīvo aktu prasībām.
62.
Akadēmijas budžeta ienākumus veido:
62.1. valsts budžeta dotācija no
vispārējiem ieņēmumiem;
62.2. pašu ieņēmumi (ienākumi no
maksas pakalpojumiem un saimnieciskās darbības
62.3. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar
izmantošanas nosacījumiem);
62.4. citi ienākumu avoti saskaņā ar
normatīvajiem aktiem.
Akadēmija var saņemt un izmantot banku un
citu kredītiestāžu kredītus saskaņā Likumu par budžeta un finanšu vadību.
63. Akadēmijas budžeta
izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē
Revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu
Senātam un izglītības un zinātnes ministram.
Latvijas Republikas
budžeta līdzekļus, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu
finansēšanai, nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai
personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu.
64. Valsts nosaka studiju
vietu skaitu akadēmijā, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.
Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.
Studiju maksu studiju vietās, kas netiek
finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai
fiziskās personas noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar akadēmiju.
65. Akadēmijai ir tiesības savā vārdā
Latvijas Republikā un ārvalstīs:
65.1.
atvērt nodaļas, filiāles, pārstāvniecības un koledžas;
65.2.
slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas
darbības, izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu,
dažādu mantu un vērtspapīrus likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un
atbilstoši akadēmijas darbības mērķim;
65.3. veikt akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras
ienākumi ir ieskaitāmi akadēmijas budžetā akadēmijas attīstībai, kā arī
ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos, piedalīties saimnieciskā darbībā
atbilstoši akadēmijas darbības mērķim.
IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība
66. Akadēmijas Satversmi un grozījumus tajā pieņem tikai akadēmijas
augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija – akadēmijas
Satversmes sapulce.
67. Akadēmijas Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un
tās darba reglamentu nosaka akadēmijas personālsastāva referendumā atzīts
akadēmijas Satversmes sapulces nolikums.
68. Akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos
pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Latvijas
Republikas Saeima.
69. Lēmumu par akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju
pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma.
Ministru kabineta rīkojuma projektam pievienojams Augstākās izglītības padomes
atzinums.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
rektors U.Grāvītis
Izglītības un zinātnes ministre |
Valsts sekretāra vietā – valsts sekretāra
vietnieks finanšu un investīciju jautājumos |
Juridiskā dienesta vadītājs |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B.Rivža
|
M.Gruškevics |
E.Martinsons
|
R.Ozola
|
A.Melnis |
21.11.2006; 11:01
3947
S.Gerge 7047898
sendija.gerge@izm.gov.lv