Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu

Anotācija

Konvencija un Protokols angļu valodā

Konvencija un Protokols latviešu valodā

 

 

 

Likumprojekts

 

Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu

 

1.pants. 1976.gada 10.marta Eiropas konvencija par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību (turpmāk – Konvencija) un 1992.gada 6.februāra Eiropas konvencijas par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību grozījumu protokols (turpmāk – Protokols) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.

 

2.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Zemkopības ministrija.

 

3.pants. Konvencija stājas spēkā tās 14.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, Protokols stājas spēkā tā 7.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija un Protokols angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Zemkopības ministra vietā –

vides ministrs

R.Vējonis


Likumprojekta “Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvija pašreiz nav pievienojusies 1976.gada 10.marta Eiropas konvencijai par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību (turpmāk - Konvencija) un 1992.gada 6.februāra Eiropas konvencijas par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību grozījumu protokolam (turpmāk - Protokols). Latvijai saskaņā ar Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 6.panta 2.punktu ir pienākums pievienoties iepriekšminētai Konvencijai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Konvencijas mērķis ir nodrošināt to dzīvnieku aizsardzību, kuri tiek audzēti un turēti pārtikas ražošanas, vilnas, ādu vai kažokādu iegūšanai, vai kādos citos lauksaimnieciskos nolūkos.

3. Cita informācija

Konvencija stāsies spēkā Konvencijas 14.pantā noteiktā laikā un kārtībā un Protokols stāsies spēkā Protokola 7.pantā norādītajā laikā un kārtībā. Par to Ārlietu ministrija paziņos laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Konvencija un Protokols nosaka pienākumus un tiesības personām, kuras ir iesaistītas lauksaimniecības dzīvnieku labturības nodrošināšanā. Konvencija un Protokols nosaka vispārējās prasības lauksaimniecības dzīvnieku labturības nodrošināšanā un atsevišķām dzīvnieku sugām (cūkām, vistām, liellopiem, pīlēm, t.sk. Muskuspīlēm, skrējējputniem, kazām, aitām, kažokzvēriem, zosīm, tītariem un zivīm) papildus īpašās labturības prasības.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts nerada sociālās sekas, tomēr tas ir nepieciešams, lai uzlabotu sabiedrības dzīves vidi kopumā un nodrošinātu vienotas prasības ES dalībvalstīs dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai t.sk.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Pēc likumprojekta „Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu” pieņemšanas būs nepieciešami grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un Ministru kabineta noteikumos, kuri nosaka labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem, kā arī jāpieņem jauni Ministru kabineta noteikumi.

Zemkopības ministrija līdz:

1) 2007.gada 20.februārim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā";

2) 2007.gada 1.aprīlim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu ''Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumos Nr.511 ''Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības"";

3) 2007.gada 31.decembrim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu ''Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 4.marta noteikumos Nr.102 ''Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību"";

4) 2007.gada 31.decembrim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu ''Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumos Nr.491 ''Teļu labturības prasības";

5) 2007.gada 31.decembrim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu ''Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.152 ''Cūku labturības prasības"";

6) 2008.gada 31.decembrim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu „Aitu labturības prasības”;

7) 2008.gada 31.decembrim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu „Kazu labturības prasības”;

8) 2008.gada 31.decembrim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu ”Skrējējputnu labturības prasības”;

9) 2008.gada 31.decembrim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu „Zosu, pīļu, Muskuspīļu un to hibrīdu labturības prasības”;

10) 2009.gada 31.decembrim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu „Kažokzvēru labturības prasības”;

11) 2009.gada 31.decembrim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu „Tītaru labturības prasības”;

12) 2009.gada 31.decembrim izstrādās un iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu ”Zivju labturības prasības”.

Grozījumi spēkā esošajos un no jauna izdodamajos normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku labturības un aizsardzības nodrošināšanu ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienādas prasības Eiropas Padomes dalībvalstīs un nepieļautu zemākus standartus.

Šajos normatīvajos aktos tiks noteikti dzīvnieku labturības indikatori, dzīvnieku īpašnieku un uzraugošo institūciju pienākumi un tiesības, kas attieksies uz visiem lauksaimniecības dzīvniekiem tā arī atsevišķām dzīvnieku sugām.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 6.panta 2.punkts nosaka, ka jaunās dalībvalstis apņemas atbilstīgi šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties nolīgumiem vai konvencijām, ko noslēgušas vai provizoriski piemērojušas pašreizējās dalībvalstis un Kopiena, rīkojoties kopīgi, kā arī pašreizējo dalībvalstu noslēgtajiem nolīgumiem, kas saistīti ar šādiem nolīgumiem vai konvencijām. Iepriekšminētais Akts Latvijas Republikai ir saistošs ar likumu „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” (Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 30.oktobrī). Līdz ar to Latvijas Republikai ir nepieciešams pievienoties 1976.gada 10.marta Eiropas konvencijai par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un 1992.gada 6.februāra Eiropas konvencijas par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību grozījumu protokolam.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

Komentāri

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas. Lai nodrošinātu Konvencijas un Protokola izpildi, nav nepieciešams paplašināt Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts „Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu” pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Augstākās institūcijas, kurās ir iespējama lēmuma pārsūdzēšana pirmstiesas strīda izskatīšanas stadijā ir Pārtikas un Veterinārais dienests vai Zemkopības ministrija.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

Zemkopības ministrs                                                                 M.Roze

 

 

 

 

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

D.Lucaua

 

 

 

S.Grigaļūna

 

 

I.Smilga

 

 

A.Lancmane

07.02.2007. 10:22

1425

A.Lancmane

7027365, Anita.Lancmane@zm.gov.lv


European Convention for the Protection of Animals Kept for Farming Purposes

 

Strasbourg, 10.III.1976

 

The member States of the Council of Europe signatory hereto,

 

Considering that it is desirable to adopt common provisions for the protection of animals kept for farming purposes, particularly in modern intensive stock - farming systems,

 

Have agreed as follows:

 

Chapter I – General principles

 

Article 1

 

This Convention shall apply to the keeping, care and housing of animals, and in particular to animals in modern intensive stock farming systems. For the purposes of this Convention animals shall mean animals bred or kept for the production of food, wool, skin or fur or for other farming purposes, and modern intensive stock farming systems shall mean systems which predominantly employ technical installations operated principally by means of automatic processes.

 

Article 2

 

Each Contracting Party shall give effect to the principles of animal welfare laid down in Articles 3 to 7 of this Convention.

 

Article 3

 

Animals shall be housed and provided with food, water and care in a manner which - having regard to their species and to their degree of development, adaptation and domestication - is appropriate to their physiological and ethological needs in accordance with established experience and scientific knowledge.

 

Article 4

 

1. The freedom of movement appropriate to an animal, having regarded to its species and in accordance with established experience and scientific knowledge, shall not be restricted in such a manner as to cause it unnecessary suffering or injury.

2. Where an animal is continuously or regularly tethered or confined, it shall be given the space appropriate to its physiological and ethological needs in accordance with established experience and scientific knowledge.

 

Article 5

 

The lighting, temperature, humidity, air circulation, ventilation, and other environmental conditions such as gas concentration or noise intensity in the place in which an animal is housed, shall - having regard to its species and to its degree of development, adaptation and domestication - conform to its physiological and ethological needs in accordance with established experience and scientific knowledge.

 

Article 6

 

No animal shall be provided with food or liquid in a manner, nor shall such food or liquid contain any substance, which may cause unnecessary suffering or injury.

 

Article 7

 

1. The condition and state of health of animals shall be thoroughly inspected at intervals sufficient to avoid unnecessary suffering and in the case of animals kept in modern intensive stock farming at least once a day.

 

2. The technical equipment used in modern intensive stock farming systems shall be thoroughly inspected at least once a day, and any defect discovered shall be remedied with the least possible delay. When a defect cannot be remedied forthwith, all temporary measures necessary to safeguard the welfare of the animals shall be taken immediately.

 

Chapter II - Detailed implementation

 

Article 8

 

1. A Standing Committee shall be set up within a year of the entry into force of this Convention.

 

2. Each Contracting Party shall have the right to appoint a representative to the Standing Committee. Any member State of the Council of Europe which is not a Contracting Party to the Convention shall have the right to be represented on the Committee by an observer.

 

3. The Secretary General of the Council of Europe shall convene the Standing Committee whenever he finds it necessary and in any case when a majority of the representatives of the Contracting Parties or the representative of the European Economic Community, being itself a Contracting Party, request its convocation.

 

4. A majority of representatives of the Contracting Parties shall constitute a quorum for holding a meeting of the Standing Committee.

 

5. The Standing Committee shall take its decision by a majority of the votes cast; however, unanimity of the votes cast shall be required for:

a) the adoption of the recommendations provided for in paragraph 1 of Article 9;

b) the decision to admit observers other than those referred to in paragraph 2 of this article;

c) the adoption of the report referred to in Article 13; this report could set out, where appropriate, divergent opinions.

 

6. Subject to the provisions of this Convention, the Standing Committee shall draw up its own rules of procedure.

 

Article 9

 

1. The Standing Committee shall be responsible for the elaboration and adoption of recommendations to the Contracting Parties containing detailed provisions for the implementation of the principles set out in Chapter I of this Convention, to be based on scientific knowledge concerning the various species of animals.

 

2. For the purpose of carrying out its responsibilities under paragraph 1 of this article, the Standing Committee shall follow developments in scientific research and new methods in animal husbandry.

 

3. Unless a longer period is decided upon by the Standing Committee, a recommendation shall become effective as such six months after the date of its adoption by the Committee. As from the date when a recommendation becomes effective each Contracting Party shall either implement it or inform the Standing Committee by notification to the Secretary General of the Council of Europe of the reasons why it has decided that it cannot implement the recommendation or can no longer implement it.

 

4. If two or more Contracting Parties or the European Economic Community, being itself a Contracting Party, have given notice in accordance with paragraph 3 of this article of their decision not to implement or no longer to implement a recommendation, that recommendation shall cease to have effect.

 

Article 10

 

The Standing Committee shall use its best endeavours to facilitate a friendly settlement of any difficulty which may arise between Contracting Parties concerning the implementation of this Convention.

 

Article 11

 

The Standing Committee may express an advisory opinion on any question concerning the protection of animals at the request of a Contracting Party.

 

Article 12

 

Each Contracting Party may appoint one or more bodies from which the Standing Committee may request information and advice to assist it in its work. Contracting Parties shall communicate to the Secretary General of the Council of Europe the names and addresses of such bodies.

 

Article 13

 

The Standing Committee shall submit to the Committee of Ministers of the Council of Europe, at the expiry of the third year after the entry into force of this Convention and of each further period of three years, a report on its work and on the functioning of the Convention, including if it deems it necessary proposals for amending the Convention.

 

Chapter III – Final provisions

 

Article 14

 

1. This Convention shall be open to signature by the member States of the Council of Europe and by the European Economic Community. It shall be subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

 

2. This Convention shall enter into force six months after the date of the deposit of the fourth instrument of ratification, acceptance or approval by a member State of the Council of Europe.

 

3. In respect of a signatory Party ratifying, accepting or approving after the date referred to in paragraph 2 of this article, the Convention shall enter into force six months after the date of the deposit of its instrument of ratification, acceptance or approval.

 

Article 15

 

1. After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe may, upon such terms and conditions as it deems appropriate, invite any non‑member State to accede thereto.

 

2. Such accession shall be effected by depositing with the Secretary General of the Council of Europe an instrument of accession which shall take effect six months after the date of its deposit.

 

Article 16

 

1. Any Contracting Party may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

 

2. Any Contracting Party may, when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession or at any later date, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend this Convention to any other territory or territories specified in the declaration and for whose international relations it is responsible or on whose behalf it is authorised to give undertakings.

 

3. Any declaration made in pursuance of the preceding paragraph may, in respect of any territory mentioned in such declaration, be withdrawn according to the procedure laid down in Article 17 of this Convention.

 

Article 17

 

1. Any Contracting Party may, in so far as it is concerned, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

 

2. Such denunciation shall take effect six months after the date of receipt by the Secretary General of such notification.

 

 

 

 

Article 18

 

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council and any Contracting Party not a member of the Council of:

a) any signature;

b) any deposit of an instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c) any date of entry into force of this Convention in accordance with Articles 14 and 15 thereof;

d) any recommendation of the kind referred to in paragraph 1 of Article 9 and the date on which it takes effect;

e) any notification received in pursuance of the provisions of paragraph 3 of Article 9;

f) any communication received in pursuance of the provisions of Article 12;

g) any declaration received in pursuance of the provisions of paragraphs 2 and 3 of Article 16;

h) any notification received in pursuance of the provisions of Article 17 and the date on which denunciation takes effect.

 

In witness whereof, the undersigned, being duly authorized thereto, have signed this Convention.

 

Done at Strasbourg, this 10th day of March 1976, in English and in French, both texts being equally authoritative, in a single copy which shall remain deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each of the signatory and acceding Parties.

 

 

 

 

 

 

Zemkopības ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

M.Roze

 

 

 

D.Lucaua

 

 

S.Grigaļūna

 

 

I.Smilga

 

 

A.Lancmane

07.02.2007. 10:20

1695

A.Lancmane

7027365, Anita.Lancmane@zm.gov.lv

Protocol of Amendment to the European Convention for the Protection of Animals Kept for Farming Purposes

 

Strasbourg, 6.II.1992

 

The member States of the Council of Europe, and the European Economic Community, signatory hereto,

 

Having regard to the European Convention for the Protection of Animals kept for Farming Purposes of 10 March 1976, hereinafter called “the Convention”;

 

Considering that it is desirable to extend explicitly the scope of the Convention to apply also to certain aspects of developments in animal husbandry techniques, in particular in respect of biotechnology, and to the killing of animals on the farm and, at the same time to adapt some provisions of the Convention to the evolving situation in respect of animal husbandry;

 

Have agreed as follows:

 

Article 1

 

Article 1 of the Convention shall be amended to read:

 

“This Convention shall apply to the breeding, keeping, care and housing of animals and in particular to animals in intensive stock‑farming systems. For the purposes of this Convention “animals” shall mean animals bred or kept for the production of food, wool, skin or fur, or for other farming purposes, including animals produced as a result of genetic modifications or novel genetic combinations. “Intensive stock farming systems” shall mean husbandry methods in which animals are kept in such numbers or density, or in such conditions, or at such production levels, that their health and welfare depend upon frequent human attention.”

 

Article 2

 

A new Article 3 shall be inserted in the Convention which reads as follows:

 

“Natural or artificial breeding or breeding procedures which cause or are likely to cause suffering or injury to any of the animals involved shall not be practised; no animal shall be kept for farming purposes unless it can be reasonably expected, on the basis of its phenotype or genotype, that it can be kept without detrimental effects on its health or welfare.”

 

Article 3

 

Article 3 of the Convention shall be re‑numbered Article 3 prim.

 

Article 4

 

Article 6 of the Convention shall be amended to read:

 

“No animal shall be provided with food or liquid in a manner, nor shall such food or liquid contain any substance, which may cause unnecessary suffering or injury.

 

No other substance with the exception of those given for therapeutic or prophylactic purposes shall be administered to an animal unless it has been demonstrated by scientific studies of animal welfare or established experience that the effect of the substance is not detrimental to the health or welfare of the animal.”

 

Article 5

 

Article 7 of the Convention shall be amended to read:

 

“1. The condition and state of health and welfare of animals shall be thoroughly inspected at intervals sufficient to avoid unnecessary suffering and in the case of animals kept in intensive stock‑farming systems at least once a day.

 

2. When an animal is to be killed on the farm, this shall be done competently and in any case without causing unnecessary pain or distress to the animal or to other animals.

 

3. Technical equipment used in intensive stock‑farming systems shall be thoroughly inspected at least once a day, and any defect discovered shall be remedied with the least possible delay. When a defect cannot be remedied forthwith, all temporary measures necessary to safeguard the health and welfare of the animals shall be taken immediately.”

 

Article 6

 

1. This Protocol of amendment shall be open for signature by the member States of the Council of Europe which have signed or acceded to the Convention, and by the European Economic Community, which may become Parties to this Protocol of amendment by:

a) signature without reservation as to ratification, acceptance or approval, or

b) signature subject to ratification, acceptance or approval, followed by ratification, acceptance or approval.

 

2. No member State of the Council of Europe shall sign without reservation as to ratification, acceptance or approval, or deposit an instrument of ratification, acceptance or approval, unless it is already or becomes simultaneously a Party to the Convention.

 

3. Any State not a member of the Council which has acceded to the Convention may also accede to this Protocol of amendment.

 

4. Instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

 

Article 7

 

This Protocol of amendment shall enter into force on the first day of the month following the date on which all the Parties to the Convention have become Parties to this Protocol of amendment in accordance with the provisions of Article 6.

 

Article 8

 

From the date of its entry into force, this Protocol of amendment shall form an integral part of the Convention.

 

Article 9

 

No reservation may be made in respect of the provisions of this Protocol.

 

Article 10

 

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe, any State which has acceded to the Convention and the European Economic Community, of:

a) any signature of this Protocol of amendment;

b) the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c) the date of entry into force of this Protocol of amendment in accordance with Article 7;

d) any other act, declaration, notification or communication relating to this Protocol of amendment.

 

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Protocol.

 

Done at Strasbourg, this 6th day of February 1992, in English and French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe, to any other Contracting State to the Convention and to the European Economic Community.

 

 

 

 

 

 

 

Zemkopības ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

M.Roze

 

 

D.Lucaua

 

 

S.Grigaļūna

 

 

 

I.Smilga

 

 

A.Lancmane

07.02.2007. 10:27

974

A.Lancmane

7027365, Anita.Lancmane@zm.gov.lv


Eiropas konvencija par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību

 

Strasbūra, 10.03.1976.

 

Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

uzskatot, ka būtu vēlams pieņemt kopējus noteikumus, lai aizsargātu lauksaimniecības nolūkos turamos dzīvniekus, jo īpaši modernas intensīvas lopkopības sistēmās iesaistītos dzīvniekus,

 

ir vienojušās par turpmāko:

 

I nodaļa

 

Vispārēji noteikumi

 

1.pants

 

Šī konvencija attiecas uz dzīvnieku turēšanu, aprūpi un izmitināšanu un jo īpaši uz modernas intensīvas lopkopības sistēmās iesaistītiem dzīvniekiem. Šīs konvencijas izpratnē dzīvnieki ir tie dzīvnieki, kas tiek audzēti vai turēti pārtikas, vilnas, ādas vai kažokādas ražošanas nolūkā, vai kādā citā lauksaimnieciskā nolūkā; modernas intensīvas lopkopības sistēmas nozīmē sistēmas, kurās pārsvarā tiek izmantotas galvenokārt ar automātisku procesu starpniecību darbināmas tehniskas ierīces.

 

2.pants

 

Katra puse realizē šīs konvencijas 3. līdz 7.pantā noteiktos dzīvnieku labturības principus.

 

3.pants

 

Dzīvnieki tiek izmitināti un nodrošināti ar barību, ūdeni un aprūpi atbilstoši dzīvnieku sugai un to attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpei un atbilstoši to fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām saskaņā ar atzītu pieredzi un zinātniskajām atziņām.

 

4.pants

 

1. Dzīvniekam nodrošina atbilstošu kustību brīvību, ņemot vērā tā sugu, un atbilstoši atzītajai pieredzei un zinātniskajām atziņām kustību brīvību neierobežo tik lielā mē rā, lai radītu nevajadzīgas ciešanas un ievainojumus.

 

2. Ja dzīvnieks tiek pastāvīgi vai regulāri piesiets vai ieslodzīts, tam tiek nodrošināta platība atbilstoši tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām saskaņā ar atzītu pieredzi un zinātniskajām atziņām.

 

5.pants

 

Apgaismojums, temperatūra, mitrums, gaisa cirkulācija, ventilācija un tādi vides apstākļi kā gāzes koncentrācija vai trokšņu intensitāte vietā, kurā dzīvnieks tiek izmitināts, ņemot vērā tā sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi, atbilst dzīvnieka fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām saskaņā ar atzītu pieredzi un zinātniskajām atziņām.

 

6.pants

 

Dzīvnieks netiek barots vai dzirdīts veidā, kas tam var radīt nevajadzīgas ciešanas vai ievainojumus, kā arī barība vai šķidrums nesatur vielas, kuras var radīt dzīvniekam nevajadzīgas ciešanas vai ievainojumus.

 

7.pants

 

1. Dzīvnieku stāvoklis un veselība tiek rūpīgi pārbaudīta ar tādiem starplaikiem, kas ir pietiekami, lai izvairītos no nevajadzīgām ciešanām, un dzīvniekiem, kuri tiek turēti modernā intensīvas lopkopības sistēmā, vienu reizi dienā.

 

2. Modernā intensīvas lopkopības sistēmā izmantotās tehniskās iekārtas rūpīgi pārbauda vismaz vienu reizi dienā, un katrs konstatētais bojājums tiek novērsts pēc iespējas ātrāk. Ja nav iespējama tūlītēja bojājumu novēršana, nekavējoties tiek veikti visi iespējamie pagaidu pasākumi, lai aizsargātu dzīvnieku labturību.

 

II nodaļa

 

Detalizēta ieviešana

 

8.pants

 

1. Gada laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā tiek izveidota pastāvīgā komiteja.

 

2. Katrai pusei ir tiesības izraudzīt savu pārstāvi pastāvīgajā komitejā. Katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, kura nav Konvencijas dalībvalsts, ir tiesības izraudzīt novērotāju, kurš var pārstāvēt šo valsti Komitejā.

3. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs sasauc pastāvīgo komiteju, kad vien viņš to uzskata par nepieciešamu, un jebkurā gadījumā, kad pušu pārstāvju vairākums vai Eiropas Ekonomikas Kopienas - konvencijas puses - pārstāvis pieprasa šādas sanāksmes sasaukšanu.

 

4. Konvencijas pušu pārstāvju vairākums veido kvorumu, kas nepieciešams pastāvīgās komitejas sanāksmes sasaukšanai.

 

5. Pastāvīgā komiteja pieņem lēmumu ar balsu vairākumu; tomēr šādos jautājumos ir nepieciešams vienbalsīgi pieņemts lēmums:

a) 9.panta 1.punktā paredzēto ieteikumu pieņemšanai;

b) lēmuma pieņemšanai par novērotāju uzņemšanu, izņemot šī panta 2.punktā paredzētos novērotājus;

c) 13.pantā minētā ziņojuma pieņemšanai; ja nepieciešams šajā ziņojumā var izklāstīt atšķirīgus viedokļus.

 

6. Atbilstoši šīs konvencijas noteikumiem pastāvīgā komiteja izstrādā savu procesuālo kārtību.

 

9.pants

 

1. Pastāvīgā komiteja ir atbildīga par tādu pusēm adresētu ieteikumu izstrādāšanu un pieņemšanu, kas satur detalizētus šīs konvencijas I nodaļā izklāstīto principu ieviešanu ar nolūku tos balstīt uz zinātniskām atziņām atbilstoši dažādām dzīvnieku sugām.

 

2. Ar nolūku pildīt savas saistības atbilstoši šī panta 1.punktam pastāvīgā komiteja ņem vērā zinātnisko pētījumu norisi un jaunās lopkopības metodes.

 

3. Ja vien pastāvīgā komiteja neizlemj par ilgāku periodu, ieteikums kā tāds stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc tā pieņemšanas komitejā. Sākot ar datumu, kad ieteikums stājas spēkā, katra puse šo ieteikumu realizē vai arī informē pastāvīgo komiteju, nosūtot notifikāciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kāda iemesla dēļ tā ir nolēmusi, ka nevar realizēt ieteikumu vai nevar tā realizāciju turpināt.

 

4. Ja divas vai vairākas puses vai Eiropas Ekonomikas Kopiena, kas pati ir šīs konvencijas puse, ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 3.punktu par savu lēmumu nerealizēt vai tālāk neturpināt tā realizāciju, šis ieteikums zaudē spēku.

 

 

 

 

10.pants

 

Pastāvīgā komiteja velta vislielākos centienus, lai domstarpības, kas varētu rasties pušu starpā saistībā ar šīs konvencijas īstenošanu, atrisinātu draudzīga izlīguma veidā.

 

11.pants

 

Pastāvīgā komiteja pēc kādas puses lūguma var izteikt savu konsultatīvo atzinumu jebkurā jautājumā attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību.

 

12.pants

 

Katra puse var izvirzīt vienu vai vairākas iestādes, kurām pastāvīgā komiteja var pieprasīt informāciju un konsultāciju kā palīdzību tās darbā. Puses nosūta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram šādu iestāžu nosaukumus un adreses.

 

13.pants

 

Beidzoties trīs gadu periodam pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā un turpmāk ik pēc katra trīs gadu perioda, pastāvīgā komiteja iesniedz Eiropas Padomes Ministru komitejai ziņojumu par tās paveikto darbu un par konvencijas funkcionēšanu, arī par nepieciešamību izvirzīt priekšlikumus šīs konvencijas grozīšanai.

 

III nodaļa

Noslēguma noteikumi

 

14.pants

 

1. Šī konvencija ir pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas Kopienai. Tā ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumenti tiek iesniegti glabāšanai Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

 

2. Šī konvencija stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kurā ceturtā Eiropas Padomes dalībvalsts iesniedz ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentu.

 

3. Attiecībā uz konvencijas parakstītāju pusi, kura ratificē, pieņem vai apstiprina konvenciju pēc šī panta 2.punktā minētā datuma, konvencija stājas spēkā sešus mēnešus pēc parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas dokumenta iesniegšanas datuma.

15.pants

 

1. Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja var uzaicināt jebkuru ārpus Padomes esošu valsti pievienoties konvencijai uz tādiem noteikumiem, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

 

2. Šāda pievienošanās var notikt, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc tā iesniegšanas datuma.

 

16.pants

 

1. Katra valsts parakstīšanas laikā vai, iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var precizēt teritoriju vai teritorijas, uz kurām konvencija attiecas.

 

2. Katra valsts, iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu vai vēlāk nosūtot paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var paplašināt konvencijas piemērošanu uz jebkuru citu paziņojumā precizētu teritoriju, par kuras starptautiskajām attiecībām puse ir atbildīga vai pilnvarota uzņemties saistības tās vārdā.

 

3. Jebkuru atbilstoši iepriekšējam punktam sniegto paziņojumu attiecībā uz jebkuru šādā paziņojumā precizētu teritoriju var atsaukt saskaņā ar konvencijas 17.pantā noteikto procedūru.

 

17.pants

 

1. Ikviena puse, ciktāl tas attiecas uz to, var denonsēt šo konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu notifikāciju.

 

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc datuma, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu notifikāciju.

 

18.pants

 

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm un visām pusēm, kuras nav Padomes locekles, par:

a) katru parakstu;

b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c) jebkuru konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tās 14. un 15.pantu;

d) jebkuru ieteikumu, kas pēc būtības atbilst 9.panta 1.punktā minētajam, un datumu, kurā tas stājas spēkā;

e) jebkuru notifikāciju, kura ir saņemta atbilstoši 9.panta 3.punkta noteikumiem;

f) jebkuru paziņojumu, kurš ir saņemts atbilstoši 12.panta noteikumiem;

g) jebkuru deklarāciju, kura ir saņemta atbilstoši 16.panta 2. un 3.punkta noteikumiem;

h) jebkuru notifikāciju, kura ir saņemta atbilstoši 17.panta noteikumiem, un datumu, kurā denonsēšana stājas spēkā.

 

Būdami attiecīgu valdību pilnvaroti, mēs, zemāk parakstījušies, apliecinām šīs konvencijas pareizību.

 

Strasbūrā, 1976.gada 10.martā, angļu un franču valodā, abi teksti ir autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek noguldīts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apliecinātas konvencijas kopijas visām parakstījušām un šai konvencijai pievienoties uzaicinātām pusēm.

 

 

 

Zemkopības ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

M.Roze

 

 

 

D.Lucaua

 

 

S.Grigaļūna

 

 

I.Smilga

 

 

A.Lancmane

07.02.2007. 10:11

1194

A.Lancmane

7027365, Anita.Lancmane@zm.gov.lv

 

 

Strasbūra, 06.02.1992.

 

Eiropas Padomes dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas Kopiena ir parakstījusi šo protokolu.

 

Ņemot vērā Eiropas 1976.gada 10.marta Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību (tālāk tekstā dēvētu par „konvenciju”).

 

Uzskatot, ka ir skaidra vēlme paplašināt konvencijas darbības jomu, attiecinot to arī uz noteiktiem aspektiem lopkopības prakses attīstībā, jo īpaši biotehnoloģiju un dzīvnieku kaušanu saimniecībās, un tajā pašā laikā pielāgojot dažus konvencijas noteikumus attīstībā esošajai situācijai lopkopībā,

 

ir vienojušās šādi:

 

1.pants

 

Konvencijas 1.pants tiek grozīts šādi:

„Šī konvencija tiek piemērota dzīvnieku audzēšanai, turēšanai, aprūpei un izmitināšanai un īpaši dzīvniekiem, kuri ir iesaistīti intensīvās lopkopības sistēmās. Šīs konvencijas izpratnē „dzīvnieki” nozīmē dzīvniekus, kuri tiek audzēti vai turēti pārtikas ražošanas, vilnas, ādu vai kažokādu iegūšanai, vai kādos citos lauksaimnieciskos nolūkos, ieskaitot dzīvniekus, kuri ir iegūti ģenētisku modifikāciju vai jaunu ģenētisko kombināciju rezultātā. „Intensīvas lopkopības sistēmas” nozīmē tādas lopkopības metodes, kurās dzīvnieki tiek turēti tādā blīvumā vai apstākļos, vai tiek pakļauti tādam ražošanas līmenim, kurā viņu veselība un labturība ir atkarīga no biežas cilvēka uzmanības.”

 

2.pants

 

Konvencija tiek papildināta ar jaunu 3.pantu, kas skan šādi:

„Netiek praktizētas dabīgas vai mākslīgas dzīvnieku pavairošanas procedūras, kuras rada vai var radīt iesaistīto dzīvnieku ciešanas vai savainojumus; neviens dzīvnieks netiek turēts lauksaimniecības nolūkos, ja vien, pamatojoties uz tā fenotipu vai genotipu, nevar praktiski paredzēt, ka to var turēt, nenodarot kaitējumu tā veselībai vai labturībai.”

 

3.pants

 

Konvencijas 3.pantam tiek mainīts numurs uz 3. prim pantu.

 

4.pants

 

Konvencijas 6.pants tiek grozīts tā, lai tas skanētu šādi:

„Neviens dzīvnieks netiek barots vai dzirdīts tādā veidā, ne arī barība vai šķidrums nesatur vielas, kuras var radīt nevajadzīgas ciešanas vai savainojumus. Dzīvniekiem netiek dotas nekādas citas vielas, izņemot terapeitiskos vai profilaktiskos nolūkos lietojamus līdzekļus, ja vien zinātniski pētījumi vai pieņemta prakse nav pierādījusi, ka attiecīgās vielas nerada kaitējumu dzīvnieka veselībai vai labturībai.”

 

5.pants

 

Konvencijas 7.pants tiek grozīts, lai tas skanētu šādi:

„1. Dzīvnieku stāvoklis, to veselības un labturības stāvoklis tiek rūpīgi pārbaudīts ar tādiem laika intervāliem, lai nepieļautu nevajadzīgas ciešanas, bet attiecībā uz intensīvai lopkopības sistēmai pakļautiem dzīvniekiem - vismaz reizi dienā.

2. Ja dzīvnieks ir jānogalina saimniecībā, tad tas ir jādara lietpratīgi un nekādā gadījumā nepakļaujot ne attiecīgo dzīvnieku, ne arī pārējos dzīvniekus nevajadzīgam stresam;

3. Intensīvajā lopkopības sistēmā izmantojamās iekārtas tiek rūpīgi pārbaudītas vismaz vienreiz dienā, un visi atklātie trūkumi tiek nekavējoties novērsti. Ja nav iespējama tūlītēja trūkumu novēršana, tad nekavējoties tiek veikti visi pagaidu pasākumi, kuri ir nepieciešami dzīvnieku veselības un labturības aizsardzībai.

 

6.pants

 

1. Šis Grozījumu protokols ir pieejams parakstīšanai gan Eiropas Padomes dalībvalstīm, kuras ir parakstījušas vai pievienojušās konvencijai, gan Eiropas Ekonomikas Kopienai, un tās var kļūt par šī Grozījumu protokola dalībniecēm:

a) parakstot dokumentu bez iebildumiem attiecībā uz ratifikāciju, akceptu vai apstiprinājumu,

b) vai parakstot dokumentu, uz kuru attiecas ratifikācijas, akcepta vai apstiprinājuma prasība, kam seko ratifikācija, akcepts vai apstiprinājums.

 

2. Neviena no Eiropas Padomes dalībvalstīm bez iebildumiem neparaksta ratifikāciju, akceptu vai apstiprinājumu, ne arī iesniedz ratifikācijas, akcepta vai apstiprinājuma dokumentu, ja vien tā nav kļuvusi vai vienlaicīgi nekļūst par konvencijas dalībnieci.

 

3. Jebkura valsts, kura nav Padomes locekle un kura ir pievienojusies konvencijai, var pievienoties arī šim Grozījumu protokolam.

4. Ratifikācijas, akcepta, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumenti tiek iesniegti Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

 

7.pants

 

Grozījumu protokols stājas spēkā pirmajā mēneša dienā pēc datuma, kurā konvencijas puses kļuva par šī Grozījumu protokola pusēm saskaņā ar 6.panta noteikumiem.

8.pants

 

Sākot ar šī Grozījumu protokola stāšanās spēkā datumu, tas kļūst par konvencijas neatņemamu sastāvdaļu.

 

9.pants

 

Grozījumu protokolam nevar veikt atrunas.

 

10.pants

 

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, jebkurai valstij, kura ir pievienojusies konvencijai, un Eiropas Ekonomikas Kopienai par:

a) katru parakstu zem šī Grozījumu protokola;

b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c) Grozījumu protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 7.pantu;

d) jebkuru aktu, deklarāciju, notifikāciju vai paziņojumu attiecībā uz šo Grozījumu protokolu.

 

Būdami attiecīgu valdību pilnvaroti, mēs, zemāk parakstījušies, apliecinām šīs konvencijas pareizību.

 

Strasbūrā, 1992.gada 6.februārī, angļu un franču valodā, abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek noguldīts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apliecinātas kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas Kopienai un visām valstīm, kuras ir pievienojušās konvencijai.

Zemkopības ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

M.Roze

 

 

D.Lucaua

 

 

S.Grigaļūna

 

 

I.Smilga

 

 

A.Lancmane

07.02.2007. 10:24

698

A.Lancmane

7027365, Anita.Lancmane@zm.gov.lv