31. 05. 2007. 9/7 - 2 -

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”" (nr. 225/Lp9).

Pielikumā: priekšlikumu apkopojums, 34 lapas

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs Māris Krastiņš

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

trešajam lasījumam

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

(nr. 225/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

nr.

Priekšlikumi

( 17 )

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā trešā lasījuma redakcija

Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11.nr.; 2003, 12. nr.; 2006, 2., 20. nr. ) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11.nr.; 2003, 12.nr.; 2006, 2., 20. nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Valsts amatpersonas

(1) Valsts amatpersonas ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāts;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs un parlamentārais sekretārs;

4) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Kancelejas direktors un viņa vietnieks;

5) Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra un valsts ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs;

6) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;

7) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un Valsts kontroles revīzijas departamenta sektora vadītājs;

8) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

9) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;

10) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu vadītāji un viņu vietnieki, teritoriālo nodaļu vadītāji un izmeklētāji;

11) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks;

12) Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks;

13) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;

14) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;

15) pašvaldības domes (padomes) deputāts;

16) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;

17) vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis;

18) kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;

19) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

20) valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona;

21) tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;

22) Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un militārais darbinieks;

23) Informācijas analīzes dienesta vadītājs;

24) publiskā iepirkuma komisijas loceklis;

25) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi.

(2) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.

(2¹) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras, pildot amata pienākumus valsts drošības iestādēs un Informācijas analīzes dienestā, veic vismaz vienu no šādām darbībām:

1) izlūkošanu;

2) pretizlūkošanu;

3) operatīvo darbību;

4) izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības ceļā iegūtās informācijas apstrādi, analīzi vai aizsardzību.

(2²) Par valsts amatpersonām uzskatāmas tās personas, kuras, pildot amata pienākumus Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajās institūcijās, veic vismaz vienu no šādām darbībām:

1) pilda uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras nav to tiešā vai netiešā pakļautībā;

2) pieņem lēmumu par iesniegto projektu vai projekta iesniegumu;

3) pieņem tādu lēmumu, kas skar piešķirtā finanšu atbalsta izlietojumu.

(3) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no šā panta otrajā daļā minētajām funkcijām.

1. Izteikt 4. panta pirmās daļas 12. punktu šādā redakcijā:

"12) tiesībsargs un viņa vietnieks;".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 4.pantu ar 2.³daļu šādā redakcijā:

“(2³)Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostu valdes priekšsēdētāja, ostas pārvaldnieka vai ostas valdes locekļa amatu. Privātajās ostās nodarbinātās personas uzskatāmas par valsts amatpersonām tikai tad, ja to paredz šā panta trešā daļa.”

Atbalstīts

1. 4. pantā:

izteikt pirmās daļas 12. punktu šādā redakcijā:

"12) tiesībsargs un viņa vietnieks;";

papildināt pantu ar 2.³daļu šādā redakcijā:

7.pants. Speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi

(1) Valsts prezidenta amata savienošanu ar citu amatu nosaka Latvijas Republikas Satversme.

(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;

2) amatu sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi;

5) amatu, kuru viņi ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam un Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem un Valsts kontroles revīzijas departamenta sektoru vadītājiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Informācijas analīzes dienesta vadītājam, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, Saeimas Kancelejas direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, viņa vietniekiem, centrālā aparāta nodaļu vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo nodaļu vadītājiem un izmeklētājiem, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(4) Valsts policijas priekšniekam un viņa vietniekam, Drošības policijas priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts robežsardzes priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam, pašvaldības policijas priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(5) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatu sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

(6) Vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersona un šā likuma 4.panta otrajā un 2.¹ daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;

3) citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.

(7) Nacionālo bruņoto spēku komandierim un viņa vietniekam, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšniekam un viņa vietniekam, departamentu un pārvalžu priekšniekiem, Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieriem, vienību komandieriem (priekšniekiem) un garnizonu priekšniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu.

(8) Pārējiem Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem, militārajiem darbiniekiem un civilajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja ir saņemta Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauja.

(9) Šā panta piektās daļas 4.punktā, sestās daļas 3.punktā un astotajā daļā minētajos gadījumos attiecīgā valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija ir tiesīga nedot atļauju valsts amatpersonas amata savienošanai, ja tā var radīt interešu konflikta situāciju vai ir pretrunā ar valsts amatpersonai saistošajām ētikas normām, vai arī kaitē attiecīgās valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Atteikumam jābūt noformētam rakstveidā un motivētam. Valsts amatpersona var atteikumu apstrīdēt, vēršoties pie augstākas valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas.

(10) Valsts amatpersonai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants un kuras saimnieciskās darbības gada apgrozījums nepārsniedz 30 000 latu, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar individuālā komersanta saimniecisko darbību, ja individuālais komersants ienākumus gūst tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības vai lauku tūrisma.

2. 7. pantā:

izteikt otrās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

"2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Valsts cilvēktiesību biroja direktoram" ar vārdu "tiesībsargam ";

izteikt trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu";

izteikt ceturtās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;";

izteikt piektās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

"2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista, zemessarga un radošo darbu;";

papildināt piekto daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) amatu kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajās sabiedrībās, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;"

izteikt sestās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista, zemessarga un radošo darbu;";

papildināt sesto daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

"2¹) amatu arodbiedrībā;";

izteikt septītās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu."

Juridiskais birojs

Izteikt 7.panta piektās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu, kā arī dienestu zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi."

Deputāts U. Augulis

Svītrot 7. panta piektās daļas 4. punktā vārdus:

"un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā."

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 7.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Šā likuma 4.panta 2³daļā minētajām amatpersonām, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu, kā arī dienestu zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi;

4) citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.”

Juridiskais birojs

Izteikt 7.panta sestās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu, kā arī dienestu zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi ".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 7.panta sestās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 7. panta devīto daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 7.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Valsts amatpersonai atļauts savienot savu amatu ar tāda pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata šī amatpersona rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konflikta situāciju.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

2. 7. pantā:

izteikt otrās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

"2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Valsts cilvēktiesību biroja direktoram" ar vārdu "tiesībsargam ";

izteikt trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu";

izteikt ceturtās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;";

izteikt piektās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

"2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3)pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu, kā arī dienestu zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi;

papildināt piekto daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) amatu kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajās sabiedrībās, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;"

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Šā likuma 4.panta 2.³daļā minētajām amatpersonām, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu, kā arī dienestu zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi;

izteikt sestās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu, kā arī dienestu zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi; ";

papildināt sesto daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

"2¹) amatu arodbiedrībā;";

izteikt sestās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

izteikt septītās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu.";

izslēgt devīto daļu;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

8.pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība

(1) Personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatp ersonas amatu nav atļauta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta;

2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu (personai, ar kuru tā noslēgusi uzņēmuma līgumu vai no kuras saņēmusi pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata (paziņojumu par atkāpšanos no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma).

(2) Institūcijai (personai), kas saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu (paziņojumu), ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata (par uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izbeigšanu) un nosūtīt to attiecīgajai valsts amatpersonai.

(3) Ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums septiņu dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2) pārtraukt attiecīgā amata pienākumu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma) izpildi;

3) pārtraukt atalgojuma saņemšanu par attiecīgā amata pienākumu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma) izpildi.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija (persona) neizpilda šā panta otrās daļas noteikumus, valsts amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no attiecīgā amata (uzņēmuma līgums vai pilnvarojums uzskatāms par izbeigtu) ar šā panta otrajā daļā minētā termiņa pēdējo dienu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 8. pantu šādā redakcijā:

"8. pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošana ir aizliegta

(1) Personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta,

2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.

(2) Ja personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus pilda saistības, kas izriet no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, šī persona, ja tā turpina pildīt šā panta pirmajā daļā minēto valsts amatpersonas amatu, triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas izbeidz uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.

(3) Institūcijai (personai), kas saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata. Lēmumu nosūta attiecīgajai valsts amatpersonai.

(4) Ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums pēc minētajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam,

2) pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu,

3) paziņot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajai institūcijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu.

(5) Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija neizpilda šā panta trešās daļas noteikumus, uzskatāms, ka valsts amatpersona ir ievērojusi šā likuma prasības.”

Atbalstīts,

/likumproj. papildināts ar jaunu pantu/

3. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

"8. pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošana ir aizliegta

(1) Personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.

(2) Ja personai, kura pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus pilda saistības, kas izriet no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, šī persona, ja tā turpina pildīt šā panta pirmajā daļā minēto valsts amatpersonas amatu, triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas izbeidz uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.

(4) Ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums pēc minētajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2) pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu;

3) paziņot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajai institūcijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu.

(5) Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija neizpilda šā panta trešās daļas noteikumus, uzskatāms, ka valsts amatpersona ir ievērojusi šā likuma prasības.”

10.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

8.¹pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošanai, darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildei nepieciešama atļauja

(1) Valsts amatpersonai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu) un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot šā likuma 7.panta piektās daļas 4.punktā, 5.¹ daļas 4. punktā, sestās daļas 3.punktā un astotajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi).

(2) Ja persona, kurai valsts amatpersonas statuss tiek noteikts pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, vienlaikus ieņem citu amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu) un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, tad, saņemot šā likuma 7.panta piektās daļas 4.punktā, 5.¹ daļas 4. punktā, sestās daļas 3.punktā un astotajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, attiecīgajai personai ir pienākums septiņu dienu laikā no valsts amatpersonas statusa noteikšanas dienas rakstveidā iesniegt iepriekšminētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi).

(3) Valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu), un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot šā likuma 7.panta piektās daļas 4.punktā, 5.¹ daļas 4. punktā, sestās daļas 3.punktā un astotajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi).

(4) Ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama attiecībā uz katru amatu, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar šo likumu ir nepieciešama atļauja.

(5) Šajā likumā noteiktajos gadījumos valsts amatpersonai (institūcijai), saņemot šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi), ir pienākums:

1) izvērtēt, vai amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde) savienošana neradīs interešu konflikta situāciju, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai,

2) mēneša laikā pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikšanos izsniegt atļauju amatu savienošanai (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildei).

(6) Ja pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai, ir mainījušies tiesiskie vai faktiskie apstākļi, kas minēti šā panta piektās daļas 1.punktā un bija par pamatu attiecīga lēmuma pieņemšanai, un šāda apstākļu maiņa nepieļauj turpmāku amatu savienošanu, attiecīgā amatpersona (institūcija) atceļ lēmumu par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai.

(7) Šā panta piektās daļas 2.punktā un sestajā daļā minēto lēmumu pieņem un noformē Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, norādot lēmuma pamatojumu saskaņā ar šā panta piektās daļas 1.punktu un citu normatīvo aktu prasībām.

(8) Ja ar lēmumu atsaka atļaujas izsniegšanu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde) savienošanai vai pieņem lēmumu, ar kuru atceļ lēmumu par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai, attiecīgā amatpersona šos lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(9) Ja valsts amatpersonai ir atteikts izsniegt atļauju amatu savienošanai un šī amatpersona jau ieņem savienojamu amatu, kā arī gadījumā, ja atcelts lēmums par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai saskaņā ar šā panta sesto daļu, valsts amatpersona mēneša laikā iesniedz lūgumu atbrīvot to no viena vai vairākiem amatiem, lai ievērotu šajā likumā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus. Institūcijas (personas) un valsts amatpersonas turpmākajai rīcībai piemērojama šā likuma 8.panta trešā, ceturtā un piektā daļa.

(10) Ja valsts amatpersonai ir atteikts izsniegt atļauju amata savienošanai ar saistību izpildi, kas izriet no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma, un uzņēmuma līgums jau ir stājies spēkā vai šī amatpersona uzņēmusies pilnvarojumu, kā arī gadījumā, ja atcelts lēmums par atļaujas izsniegšanu minēto saistību izpildei saskaņā ar šā panta sesto daļu, attiecīgā amatpersona, ja tā turpina pildīt valsts amatpersonas amatu saistībā ar kuru atteikta amatu savienošana ar šajā daļā minēto saistību izpildi, triju mēnešu laikā izbeidz uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.”

Atbalstīts

/likumproj. papildināts ar jaunu pantu/

4. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošanai, darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildei nepieciešama atļauja

(4) Ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama, attiecībā uz katru amatu, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar šo likumu ir nepieciešama atļauja.

2) mēneša laikā pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikšanos izsniegt atļauju amatu savienošanai (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildei).

(10) Ja valsts amatpersonai ir atteikts izsniegt atļauju amata savienošanai ar saistību izpildi, kas izriet no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma, un uzņēmuma līgums jau ir stājies spēkā vai šī amatpersona uzņēmusies pilnvarojumu, kā arī gadījumā, ja atcelts lēmums par atļaujas izsniegšanu minēto saistību izpildei saskaņā ar šā panta sesto daļu, attiecīgā amatpersona, ja tā turpina pildīt valsts amatpersonas amatu, saistībā ar kuru atteikta amatu savienošana ar šajā daļā minēto saistību izpildi, triju mēnešu laikā izbeidz uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.”

9.pants. Ienākumu gūšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības, kas tai nav aizliegta ar šo likumu vai citiem likumiem.

3. Aizstāt 9. panta pirmajā daļā vārdus "komercdarbības, kas tai nav aizliegta" ar vārdiem "komercdarbības vai citiem ienākumu avotiem, kas tai nav aizliegti".

5. Aizstāt 9. panta pirmajā daļā vārdus "komercdarbības, kas tai nav aizliegta" ar vārdiem "komercdarbības vai citiem ienākumu avotiem, kas tai nav aizliegti".

11.pants. Administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

(2) Valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.

(3) Personai, kura pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā ir bijusi komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas loceklis, pēc tam, kad tā kļuvusi par valsts amatpersonu un izbeigusi darba vai citas civiltiesiskās attiecības ar komercsabiedrību, vēl divus gadus ir aizliegts izdot administratīvos aktus, kas skar attiecīgās komercsabiedrības darbību.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktais administratīvo aktu izdošanas ierobežojums neattiecas uz tām valsts amatpersonām, kuras pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā bijušas tādas komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas locekļi, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus.

(5) Šajā pantā noteiktie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedalās administratīvo aktu izdošanā.

4. 11. pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šajā pantā noteiktie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās attiecīgi Saeimas vai Ministru kabineta administratīvo aktu izdošanā.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz:

1) Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes (padomes) deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā;

2) Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes (padomes) deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās attiecīgi Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) lēmuma pieņemšanā par atalgojuma noteikšanu vai valsts amatpersonas iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā.”

6. 11. pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz:

13.pants. Dāvanu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai netieši pieņemt dāvanas, izņemot šā panta trešajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Par dāvanām šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri mantiski vai citāda veida labumi, to skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības valsts amatpersonai vai tās radiniekam par labu, kā arī citas darbības, ar kurām šīm personām tiek piešķirts kāds labums. Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, ko ārvalstu oficiālas amatpersonas pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 4.panta pirmās daļas 17.punktā un otrajā daļā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā saskaņā ar protokolu.

(3) Valsts amatpersonai saistībā ar tās darbību valsts amatpersonas amatā ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras pasniedz:

1) ārvalstu amatpersonas oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) ārvalstu delegācijas vai ārvalstu amatpersonas savu valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

3) ārvalstu amatpersonas Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību valsts amatpersonām;

4) ārvalstu amatpersonas darba vizīšu laikā Latvijas Republikā -Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, īpašu uzdevumu ministram un valsts ministram;

5) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres un atzīmējamās dienās;

6) tās valsts vai pašvaldības institūcijas jubilejā, kurā strādā šī amatpersona;

7) likumos paredzētajos citos gadījumos.

(4) Valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt dāvanas šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos, ja dāvana ir šā panta otrajā daļā minētie citāda veida labumi.

(5) Šā panta trešajā daļā minētās dāvanas ir valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrē Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu un izpirkšanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību lemj tās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kurā valsts amatpersonas amatu ieņem dāvanas saņēmējs.

(6) Valsts amatpersonām ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem. No citām fiziskajām vai juridiskajām personām ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru un attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikposmā pirms dāvanas saņemšanas nav izdevusi administratīvo aktu vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas. Ja valsts amatpersona ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā divus gadus pēc dāvanas pieņemšanas nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju izdot administratīvo aktu vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas.

5. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Vispārīgie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt dāvanas, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(2) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt dāvanas šā likuma 13.¹ panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Ārpus amata pienākumu pildīšanas valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt dāvanas, ievērojot šā likuma 13.²pantā noteiktos ierobežojumus.

(3) Dāvana šā likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona. Netieši gūts labums ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums, kuru valsts amatpersonai zinot vai pēc tās norādījuma gūst jebkura fiziskā vai juridiskā persona sakarā attiecīgās amatpersonas darbību vai bezdarbību.

(4) Par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi:

1) ziedi;

2) suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru

3) apbalvojumi, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos;

4) jebkuri labumi un garantijas, ko valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija;

5) pakalpojumi un dažāda veida atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas.”

11.

12.

13.

Juridiskais birojs

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 13. panta pirmo daļu un attiecīgi mainīt panta turpmāko daļu numerāciju.

labojums un papildinājums

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemtā 13. panta trešās daļas otro teikumu.

Juridiskais birojs

Aizstāt otrajā lasījumā pieņemtajā 13. panta ceturtās daļas 4. punktā vārdus "attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus."

Atbalstīts

7. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Vispārīgie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt dāvanas šā likuma 13.¹ panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Ārpus amata pienākumu pildīšanas valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt dāvanas, ievērojot šā likuma 13.²pantā noteiktos ierobežojumus.

(2) Dāvana šā likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona.

(3) Par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi:

1) ziedi;

3) apbalvojumi, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos;

4) jebkuri labumi un garantijas, ko valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus;

5) pakalpojumi un dažāda veida atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas.”

6. Papildināt likumu ar 13.¹, 13.²un 13.³ pantu šādā redakcijā:

“13.¹ pants. Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, pildot valsts amatpersonas pienākumus

(1) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas (dāvanas, ko ārvalsts delegācija vai oficiāla amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai diplomātiskajā protokolā noteiktajā kārtībā), kā arī dāvanas, kuras pasniedz:

1) ārvalstu amatpersonas Latvijas valsts amatpersonām oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijā;

2) ārvalstu delegācijas vai amatpersonas valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

3) ārvalstu amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās strādājošajām valsts amatpersonām;

4) valsts amatpersonai kā valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās;

5) valsts amatpersonai tā valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus.

(2) Valsts amatpersonai, kamēr tā ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī divus gadus pēc šo pienākumu pildīšanas beigām ir aizliegts pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības un tās pārvaldes institūcijas locekļiem.

(3) Diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kas tiek pieņemtas šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajos gadījumos, ir attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums.

8. Papildināt likumu ar 13.¹, 13.²un 13.³ pantu šādā redakcijā:

“13.¹ pants. Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, pildot valsts amatpersonas pienākumus

1) ārvalstu amatpersonas Latvijas valsts amatpersonām oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijā;

2) ārvalstu delegācijas vai amatpersonas valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

3) ārvalstu amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās strādājošajām valsts amatpersonām;

4) valsts amatpersonai kā valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās;

5) valsts amatpersonai tā valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus.

13.²pants. Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas

(1) Valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas ir aizliegts pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgusi līgumus vai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.

(2) Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.

13.²pants. Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas

13.³ pants. Dāvanu reģistrācijas, novērtēšanas, izmantošanas un izpirkšanas kārtība

(1) Diplomātiskās dāvanas reģistrē Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs vai Ministru prezidents, ja diplomātisko dāvanu pieņēmis pats ārlietu ministrs.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas citas dāvanas, kas pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas saskaņā ar šo likumu ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums."

13.³ pants. Dāvanu reģistrācijas, novērtēšanas, izmantošanas un izpirkšanas kārtība

30.pants. Valsts amatpersonu un citu personu atbildība

(1) Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem iestājas arī civiltiesiskā atbildība.

(2) Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai.

(3) Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, ar likumu pilnvarotajai valsts institūcijai vai valsts amatpersonai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā prasītu atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(4) Zaudējumu atlīdzību pieprasa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

14.

15.

16.

17.

Deputāts U. Augulis

Izteikt 30. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts amatpersonas pienākums ir atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, ko valsts amatpersona nodarījusi, pārkāpjot šā likuma normas."

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 30. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Šā panta otrā daļa nav piemērojama gadījumos, ja amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot šā likuma 7. panta piektās daļas 4. punktā, 5.¹ daļas 4. punktā, sestās daļas 3. punktā un astotajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, bet valsts amatpersona rakstveida atļauju nav lūgusi un nav arī radies interešu konflikts. Citos gadījumos valsts amatpersonu pilnībā vai daļēji atbrīvo no to ienākumu un mantisko labumu atmaksas, kuri gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, ja pienākums atmaksāt ienākumus un mantiskos labumus nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai."

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 30. pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Valsts amatpersonu pilnībā vai daļēji atbrīvo no zaudējumu atlīdzināšanas valstij, ja pienākums atlīdzināt visus zaudējumus nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai.”

Deputāts U. Augulis

Izteikt 30. panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek, ja valsts amatpersona par šā likuma noteikumu pārkāpšanu sodīta ar administratīvo sodu vismaz divu minimālo mēnešalgu apmērā vai valsts amatpersonu sauc pie kriminālatbildības."

Neatbalstīts

Atbalstīts

/likumproj. papildināts ar jaunu pantu/

Atbalstīts

Neatbalstīts

9. 30. pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

"21) amatu arodbiedrībā;";

Deputāts U. Augulis

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Juridiskais birojs

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

aizstāt trešajā daļā vārdus "Valsts cilvēktiesību biroja direktoram" ar vārdu "tiesībsargam ";

"21) amatu arodbiedrībā;";

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Deputāts U. Augulis

Deputāts U. Augulis

"2¹) amatu arodbiedrībā;";

"2¹) amatu arodbiedrībā;";