Likums

Likumprojekts

Grozījums Ārstniecības likumā

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 50.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības ir tiesīgas pieprasīt no ārstniecības iestādēm informāciju par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Aizsardzības ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2005.gada18.maijā Ministru kabinets ir akceptējis Rīcības plānu pārejai uz profesionālu militāru dienestu, atbilstoši kuram ar 2007.gada 1.janvāri plānots pāriet uz profesionālu militāro dienestu.

Rīcības plānā pārejai uz profesionālu militāru dienestu ir arī paredzēts, ka ar 2006.gada 31.decembri spēku zaudēs Obligātā militārā dienesta likums un vairāki uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, tajā skaitā Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.411 „Militārā dienesta iesaukšanas centra nolikums” un Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumi Nr.247 „Kārtība, kādā pieprasāma un iesniedzama informācija par obligātajā militārajā dienestā iesaucamajām personām, rezerves karavīriem un rezervistiem”. Atbilstoši minētajiem noteikumiem, Militārā dienesta iesaukšanas centrs un tā struktūrvienības - valsts militārā dienesta pārvaldes - pārbaudīja rezerves karavīru un rezervistu vispārējo piemērotību militārajam dienestam, tajā skaitā veselības stāvokli.

Sakarā ar atteikšanos no obligātā aktīvā militārā dienesta Militārā dienesta iesaukšanas centrs un tā struktūrvienības ir likvidētas, bet tā kā vairākas tā funkcijas, tostarp rezerves karavīru un rezervistu vispārējās piemērotības pārbaudes un veselības pārbaudes veikšana, būs aktuālas arī turpmāk - pēc Militārā dienesta iesaukšanas centra likvidācijas, normatīvajos aktos nepieciešams noteikt, kuras iestādes izpildīs attiecīgus pienākumus. Lai turpmāk nodrošinātu efektīvu Nacionālo bruņoto spēku rezerves sistēmas izveidi un uzturēšanu, ir izstrādāta Nacionālo bruņoto spēku rezerves koncepcija, kas Ministru kabinetā akceptēta š.g. 20.septembrī. Atbilstoši tai izstrādāti arī vairāki grozījumi likumos, piemēram, „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, kas pieņemti Saeimā š.g. 2.novembrī. Nacionālo bruņoto spēku rezerves koncepcija un minētie likumi paredz, ka turpmāk rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju Nacionālo bruņoto spēku rezervē, to uzskaiti, kā arī informācijas pieprasīšanu par rezerves karavīra un rezervista veselības stāvokli veiks Zemessardzes struktūrvienības. Informācijas pieprasīšana par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli būs aktuāla, lai likumos noteiktajā kārtībā varētu atlasīt militārajam dienestam derīgos pilsoņus. Tāpat informācija par rezerves karavīra veselības stāvokli būs nepieciešama, lai plānotu rezerves karavīru iesaukšanu uz militārajām mācībām., kā arī Militārā dienesta likumā noteikto sociālo garantiju nodrošināšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams veikt attiecīgu grozījumu Ārstniecības likumā, precizējot normu par informācijas pieprasīšanu attiecībā uz rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli.

2. Normatīvā akta būtība

Sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku profesionalizāciju un atteikšanos no obligātā militārā dienesta Ārstniecības likumā ir nepieciešams veikt grozījumu, nosakot, ka turpmāk informāciju par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli ir tiesīgas pieprasīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības. Likumprojekts pēc būtības paredz līdz šim pastāvošas funkcijas - informācijas pieprasīšana par veselības stāvokli – noteikšanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ņemot vērā to, ka līdz šim to veikusī iestāde (Militārā dienesta iesaukšanas centrs un tā teritoriālās struktūrvienības) ir likvidēta. Informācijas pieprasīšana par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli arī turpmāk būs aktuāla, lai likumā noteiktajā kārtībā varētu atlasīt militārajam dienestam derīgos pilsoņus, plānotu rezerves karavīru iesaukšanu uz militārajām mācībām, kā arī nodrošinātu Militārā dienesta likumā noteikto sociālo garantiju izmaksāšanu par veselības traucējumiem.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji trīs gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos, Ls

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.< /p>

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Likumprojekta realizācija 2007.gadā un turpmākajos gados notiks Aizsardzības ministrijas piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Saistībā ar pāreju uz profesionālu militāro dienestu un atteikšanos no obligātā militārā dienesta ir izstrādāti šādi likumprojekti:

1. „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”;

2. „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”;

3. „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”;

4. „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”;

5. Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā;

6. Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”.

Ministru kabineta noteikumi, kuru izdošanu paredz deleģējums likumprojektā, tiks izstrādāti ar mērķi noteikt kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama informācija par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli. Noteikumos tiks ietvertas normas par tiesību subjektiem, kas tiesīgi pieprasīt nepieciešamo informāciju par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli, par informācijas pieprasīšanas formu, tās izsniegšanas termiņiem, saturu un apjomu, kā arī saņemtās informācijas izmantošanas tiesībām. Ministru kabineta noteikumu projekts tiks virzīts apstiprināšanai uz Ministru kabinetu uzreiz pēc likuma pieņemšanas Saeimā.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kādām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

4. Cita informācija

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiks radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojektu pēc izsludināšanas publicēs laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā persona

E.Palma-Jansone

S.Araslanova

I.Kalna

S.Vistiņa

29.12.2006. 11:27

1266

S.Vistiņa, 7335249

Sanda.Vistina@mod.gov.lv