Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

20.09.2007. 9/7-2-

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (Nr. 223/Lp9).

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz 12 lpp.

 

 

Ar cieņu

 

Komisijas priekšsēdētājs                                      Māris Krastiņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija                                                                                                                         Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”

(nr.223/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

(dok.nr.1099)

Nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam (3)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā trešā lasījuma redakcija

 

Izdarīt likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1997, 6.nr.; 2001, 1.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1997, 6.nr.; 2001, 1.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Deputāta pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa

Deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa:

1) ar brīdi, kad dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu par deputāta pilnvaru izbeigšanos sakarā ar deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu;

2) ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai deputāts likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu;

3) ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums, ar kuru konstatēts fakts, ka deputāts ir ievēlēts, pārkāpjot Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus;

4) ar dienu, kad likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts fakts, ka deputāts nepieder pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma;

5) ar brīdi, kad dome (padome), kuras sastāvā deputāts ievēlēts, ir anulējusi deputāta pilnvaras šā likuma 4.pantā paredzētajā gadījumā;

6) citos likumā paredzētajos gadījumos.

Ja deputāts savu pilnvaru laikā ievēlēts par Valsts prezidentu vai Saeimas deputātu vai ja viņš kļūst par prokuroru, tiesnesi vai Aizsardzības spēku virsdienesta karavīru, viņa deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad viņš stājies kādā no minētajiem amatiem.

Deputāts var iesniegt personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu jebkura iemesla dēļ.

Lēmums par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa sakarā ar viņa iesniegumu ir jāpieņem nākamajā domes (padomes) sēdē, tiklīdz domes (padomes) priekšsēdētājs ir saņēmis deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu. Ja šādu lēmumu dome (padome) nepieņem, attiecīgā deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kas seko attiecīgajai domes (padomes) sēdes dienai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus “Aizsardzības spēku virsdienesta” ar vārdiem “profesionālā dienesta”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

< p class=MsoNormal style='text-align:justify'> 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus “Aizsardzības spēku virsdienesta” ar vārdiem “profesionālā dienesta”.

7.pants. Kārtība, kādā domes (padomes) sēdē izskatāmi deputāta priekšlikumi un piezīmes

Sēdes vadītājam rakstveidā iesniegtos deputāta priekšlikumus un piezīmes reģistrē sēdes sekretārs.

Deputāta priekšlikumus un piezīmes izskata dome (padome) vai tās institūcijas vai arī tie tiek nosūtīti attiecīgo uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonām.

Amatpersonām, kuras saņēmušas deputāta priekšlikumus un piezīmes, likumā noteiktajā kārtībā un termiņos tie jāizskata un par izskatīšanas rezultātiem rakstveidā jāpaziņo deputātam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Amatpersonas, kuras saņēmušas deputāta priekšlikumus un piezīmes, saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā, tos izskata un par to izskatīšanas rezultātiem rakstveidā paziņo deputātam.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Amatpersonas, kuras saņēmušas deputāta priekšlikumus un piezīmes, saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā tos izskata un par to izskatīšanas rezultātiem rakstveidā paziņo deputātam.”

 

9.pants. Deputāta tiesības

Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir tiesības:

1) būt klāt, kad valsts pārvaldes iestādēs izskata jautājumus, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses;

2) domes (padomes) vai tās institūciju uzdevumā pārbaudīt pašvaldības uzņēmumu un iestāžu darbu;

3) pieprasīt no valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības uzņēmumu amatpersonām, kā arī uzņēmējsabiedrību vadītājiem mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses;

4) iepazīties ar valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības uzņēmumu dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses, ja tas ar likumu nav aizliegts;

5) iesniegt priekšlikumus un pieprasījumus uzņēmumu un iestāžu amatpersonām;

6) pieprasīt attiecīgajām amatpersonām, lai tās novērš likumpārkāpumus un sauc vainīgās personas pie likumā paredzētās atbildības;

7) rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem;

8) realizēt pārējās šajā un citos likumos paredzētās deputāta tiesības.

Deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma, ja nepieciešams, - uzrādot deputāta apliecību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt 9.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētos paskaidrojumus iesniedz 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšana dienas. Par šā panta 5. un 6.punktā minēto pieprasījumu izskatīšanas rezultātiem deputātu informē saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšana dienas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt 9.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētos paskaidrojumus iesniedz 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšana dienas. Par šā panta 5. un 6.punktā minēto pieprasījumu izskatīšanas rezultātiem deputātu informē saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšana dienas.”

12.pants. Deputāta darbības apstākļu nodrošināšana

Lai deputāts varētu realizēt savas pilnvaras, pašvaldībai ir pienākums pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros un domes (padomes) noteiktajā kārtībā:

1) ierādīt deputāta darbam piemērotas telpas;

2) nodrošināt deputātus ar pašvaldības iestāžu rīcībā esošo transportlīdzekļu pakalpojumiem;

3) dot iespēju deputātam izmantot pašvaldības rīcībā esošos sakaru līdzekļus, skaitļošanas, pavairošanas un iespiešanas tehniku.

4) nodrošināt deputātu apmācību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Buhvalovs

Papildināt likuma 12.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) nodrošināt deputātam iespēju paust savu viedokli pašvaldībai piederošajos preses izdevumos un elektroniskajos masu informācijas līdzekļos.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

13.pants. Pašvaldības iestāžu un uzņēmumu pienākumi deputāta pilnvaru realizēšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanā

Pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājiem un citām amatpersonām deputāta vēlēšanu apgabala teritorijā ir pienākums:

1) ārpus kārtas pieņemt deputātu un sniegt viņam paskaidrojumus;

2) izsniegt deputātam viņa pilnvaru realizēšanai nepieciešamo dokumentu norakstus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 13.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmajā daļā minētos paskaidrojumus un dokumentu norakstus pašvaldību iestāžu un uzņēmumu vadītāji un citām amatpersonas deputātiem izsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšana dienas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 13.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmajā daļā minētos paskaidrojumus un dokumentu norakstus pašvaldību iestāžu un uzņēmumu vadītāji un citas amatpersonas deputātiem izsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšana dienas.”

 

 

 

 

 

5. Papildināt likumu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:

„15.1 pants. Pabalsts pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam vai vietniekam

Personai, kas no 1990.gada 4.maija bijusi pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, divus pilnus termiņus, uz kādu saskaņā ar likumu ievēlē pašvaldības domi (padomi), jebkurā šo amatu kombinācijā vienā pašvaldībā, ir tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā (turpmāk – pabalsts).

 

Pabalstu pašvaldība piešķir pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu, kuru iesniedz attiecīgajai pašvaldībai, ja persona vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

1) ir sasniegusi vecumu, kas ir par pieciem gadiem mazāks nekā vecums, kurā personai saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” rodas tiesības uz vecuma pensiju, vai personai ir piešķirta invaliditātes pensija saskaņā ar minēto likumu vai atlīdzība par darbspēju zaudējumu saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām”;

2) nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors).

 

Pabalstu pilnā apmērā ik mēnesi izmaksā līdz dienai, kad personai radušās tiesības uz invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu. Pēc šo pensiju vai atlīdzības piešķiršanas pabalsta apmēru samazina par piešķirtās invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.

 

Pašvaldība no tai piešķirtiem līdzekļiem Ministru kabineta noteiktā kārtībā veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kurai ir piešķirts un tiek izmaksāts pabalsts, izņemot par laiku, kurā persona saņem bezdarbnieka pabalstu vai ir nestrādājošs invalīds.

 

Pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem pabalsta piešķiršanai, kā arī gadījumā, ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Personai, kas saņem pabalstu, ir pienākums ziņot pašvaldībai par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pabalsta izmaksas samazināšanu vai pārtraukšanu. Pabalsts, kas saņemts pārkāpjot šā panta noteikumus, atmaksājams pašvaldībai. Pabalsta izmaksu izbeidz sakarā ar tās personas nāvi, kurai pabalsts piešķirts.

 

Pabalstu, kā arī izdevumus, kas saistīti ar pabalsta piešķiršanu un izmaksu, finansē no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kurā persona ieņēmusi šā panta pirmajā daļā minētos amatus, vai tā pašvaldība, kas ir attiecīgās pašvaldības saistību un tiesību pārņēmēja.”

 

 

2.

Juridiskais birojs

Izteikt 15.1 pantu šādā redakcijā:

„15.1 pants. Pabalsts pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam vai vietniekam

Tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā (turpmāk – pabalsts) ir personai, kura pēc 1990.gada 4.maija vienā pašvaldībā bijusi pašvaldības domes (padomes):

1) priekšsēdētājs divus sasaukumus;

2) priekšsēdētājs vienu sasaukumu un priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, citu sasaukumu;

3) tāds priekšsēdētāja vietnieks divus sasaukumus, kurš ieņēmis algotu amatu.

 

Pabalstu pašvaldība piešķir pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu, kuru iesniedz attiecīgajai paš1valdībai, ja persona atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) ir sasniegusi vecumu, kas ir vismaz par pieciem gadiem mazāks nekā vecums, kurā personai saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” rodas tiesības uz vecuma pensiju, vai persona ir atzīta par invalīdu;

2) nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors);

3) nesaņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam.

 

Ja personai vienlaikus ir tiesības uz šajā pantā noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz attiecīgi invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.

 

Personai, kas saņem pabalstu, ir pienākums ziņot pašvaldībai par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pabalsta izmaksas samazināšanu vai pārtraukšanu. Pabalsts, kas saņemts pārkāpjot šā panta noteikumus, atmaksājams pašvaldībai.

 

Pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona neatbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem pabalsta piešķiršanai, kā arī gadījumā, ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Pabalsta izmaksu izbeidz sakarā ar tās personas nāvi, kurai pabalsts piešķirts.

 

Pašvaldība veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kurai ir piešķirts un tiek izmaksāts pabalsts un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai neveic par laikposmu, kurā persona ir nestrādājošs invalīds. Kārtību, kādā pašvaldība veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kura saņem pabalstu, nosaka Ministru kabinets.

 

Pabalstu, kā arī izdevumus, kas saistīti ar pabalsta piešķiršanu un izmaksu, finansē no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kurā persona ieņēmusi šā panta pirmajā daļā minētos amatus, vai tā pašvaldība, kas ir attiecīgās pašvaldības saistību un tiesību pārņēmēja.”

 

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

5. Papildināt likumu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:

“15.1 pants. Pabalsts pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam vai viņa vietniekam

Tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā (turpmāk – pabalsts) ir personai, kura pēc 1990.gada 4.maija vienā pašvaldībā bijusi pašvaldības domes (padomes):

1) priekšsēdētājs divus sasaukumus;

2) priekšsēdētājs vienu sasaukumu un priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, citu sasaukumu;

3) tāds priekšsēdētāja vietnieks divus sasaukumus, kurš ieņēmis algotu amatu.

 

Pabalstu pašvaldība piešķir, pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu, kuru iesniedz attiecīgajai pašvaldībai, ja persona atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) sasniegusi vecumu, kas ir vismaz par pieciem gadiem mazāks nekā vecums, kurā personai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” rodas tiesības uz vecuma pensiju, vai persona atzīta par invalīdu;

2) nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs saimniecības vadītāja funkciju, ja attiecīgajā saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors);

3) nesaņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam.

 

Ja personai vienlaikus ir tiesības uz šajā pantā noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz attiecīgi invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.

 

Personai, kas saņem pabalstu, ir pienākums ziņot pašvaldībai par tādu apstākļu iestāšanos, kuri izraisa pabalsta izmaksas samazināšanu vai pārtraukšanu. Pabalsts, kas saņemts, pārkāpjot šā panta noteikumus, atmaksājams pašvaldībai.

 

Pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona neatbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem pabalsta piešķiršanai, kā arī gadījumā, ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Pabalsta izmaksu izbeidz sakarā ar tās personas nāvi, kurai pabalsts piešķirts.

 

Pašvaldība veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kurai ir piešķirts un tiek izmaksāts pabalsts un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai neveic par laikposmu, kurā persona ir nestrādājošs invalīds. Kārtību, kādā pašvaldība veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kura saņem pabalstu, nosaka Ministru kabinets.

 

Pabalstu, kā arī izdevumus, kas saistīti ar pabalsta piešķiršanu un izmaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, finansē no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kurā persona ieņēmusi šā panta pirmajā daļā minētos amatus, vai tā pašvaldība, kas ir attiecīgās pašvaldības saistību un tiesību pārņēmēja.”

 

17.pants. Deputāta atbrīvošana no iesaukšanas obligātajā militārajā dienestā

Deputāts savu pilnvaru laikā tiek atbrīvots no iesaukšanas obligātajā militārajā dienestā.

6. Izslēgt 17.pantu.

 

 

 

6. Izslēgt 17.pantu.

Pārejas noteikumi

1.(Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 20.12.2000).

2. Šis likums attiecas arī uz apvienotajā administratīvajā teritorijā izveidotās vienotās lēmējinstitūcijas - pilsētas domes vai pagasta padomes - deputātiem.

3. (Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 20.12.2000.).

4. Šā likuma 3.1 pants stājas spēkā 2001.gada 11.martā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 15.1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

6. Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.decembrim izdod šā likuma 15.1 panta sestajā daļā minētos noteikumus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 15.1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

6. Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.decembrim izdod šā likuma 15.1 panta sestajā daļā minētos noteikumus.”