Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumprojekts

Likumprojekts

 

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) maršruts – noteikts transportlīdzekļa (neatkarīgi no transportlīdzekļu veida un skaita) kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;

2) maršrutu tīkls – uz esošo autoceļu, ielu un sliežu ceļu tīkla veidots maršrutu kopums, kurā tiek organizēti sabiedriskā transporta pakalpojumi;

3) maršrutu tīkla pārzināšana – maršrutu tīkla plānošana, izstrādāšana, uzturēšana, attīstīšana un pilnveidošana;

4) pamata maršruts – noteiktā kārtībā apstiprināts reģionālais starppilsētu, reģionālais vietējās vai pilsētas nozīmes maršruts, kurā tiek nodrošināti valsts garantēti sabiedrībai nepieciešami noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas ir pieejami uz atvieglotiem nosacījumiem valsts noteiktām pasažieru kategorijām un ir pielāgoti valsts noteikto pasažieru kategoriju ar īpašām vajadzībām pārvadāšanai;

5) pasažieru regulārie pārvadājumi – pasažieru pārvadāšana pa iepriekš noteiktu maršrutu, ar iepriekš noteiktu intensitāti un regularitāti, par noteiktu braukšanas maksu;

6) pasūtītājs – institūcija, kas organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus, tai skaitā slēdz ar pārvadātāju sabiedriskā transporta pakalpoju­mu pasūtījuma līgumu;

7) pilsētas nozīmes maršruts – maršruts, kas paredzēts, lai pārvietotos pilsētas vai novada administratīvā centra robežās, kā arī no tā uz tuvākajām apkārtējām teritorijām;

8) reģionālais starppilsētu nozīmes maršruts – maršruts, kas paredzēts, lai pamatā pārvietotos valsts teritorijā no vienas administratīvās teritorijas uz citu, šķērsojot rajona administratīvās teritorijas robežas, vai lai savstarpēji savienotu republikas pilsētas; 

9) reģionālais vietējās nozīmes maršruts – maršruts, kas paredzēts, lai pārvietotos viena rajona administratīvajās robežās, kā arī no tā uz tuvākajām apkārtējām teritorijām;

10) sabiedriskā transporta pakalpojumi – pasažieru regulārie pārvadājumi, kurus sabiedrības interesēs organizē valsts vai pašvaldība vienotā maršrutu tīklā un kuru sniegšanai izmanto sabiedriskos transportlīdzekļus;

11) sabiedriskā transporta pakalpojumi ārpus pamata maršrutiem – pārvadājumi noteiktā kārtībā apstiprinātā reģionālajā starppilsētu, reģionālajā vietējās vai pilsētas nozīmes maršrutā, kuri tiek sniegti uz komerciāliem principiem un kuros netiek nodrošināti pamata maršrutu tīklā garantētie pakalpojumi;

12) sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana – tiesību piešķiršana vai pienākuma (saistību) uzlikšana pārvadātājam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

13) sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījums – procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs izvēlas pārvadātājus un piešķir tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, maršrutā vai reisā;

14) sabiedriskie transportlīdzekļi – sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītie transportlīdzekļi (autobuss, tramvajs, trolejbuss, vilciens), kuri paredzēti, pielāgoti un aprīkoti noteikta pasažieru skaita pārvadāšanai un kurus pasažieri var izmantot saskaņā ar pasažieru pārvadāšanas noteikumiem.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem drošus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

 

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka institūciju kompetenci sabiedriskā transporta jomā, sabiedriskā transporta darbības un organizēšanas nosacījumus, paredz sabiedriskā transporta nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma avotus un finansēšanas principus.

(2) Likums attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kurus sniedz Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Jautājumus, kas attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem un ko neregulē šis likums, regulē citi likumi.

 

 

II nodaļa

Valsts institūciju, pašvaldību un Autotransporta direkcijas kompetence sabiedriskā transporta nozarē

 

4.pants. Valsts institūcijas un pašvaldības

(1) Valsts pārvaldi sabiedriskā transporta nozarē atbilstoši savai kompetencei īsteno Satiksmes ministrija un pašvaldības.

(2) Satiksmes ministrija un tās institūcijas atbilstoši savai kompetencei īsteno likumu un citu normatīvo aktu ievērošanas valsts uzraudzību sabiedriskā transporta nozarē, maršrutu tīkla pārzināšanu un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos.

(3) Pašvaldības atbilstoši savai kompetencei organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos vietējās un pilsētas nozīmes maršrutos.

 

5.pants. Autotransporta direkcija, republikas pilsētas un rajona pašvaldība

(1) Autotransporta direkcijas kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutus;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos;

3) nodrošināt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta, pašval­dības budžeta un pašvaldības speciālā budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu, sadali un piešķiršanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) organizēt ar sabiedrisko transportu saistītos pakalpojumus:

a) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot un uzturēt vienotu sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmu;

b) sadarboties ar līniju būvju īpašniekiem un infrastruktūras pārvaldī­tājiem;

5) sniegt priekšlikumus republikas pilsētas vai rajona pašvaldībām vai rajona pašvaldībai par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgi maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes vai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos;

6) saskaņot rajona pašvaldības lēmuma projektu par maršrutu vai maršrutu tīklu vai iesniegt pamatotus iebildumus pret šāda maršruta izveidošanu;

7) saskaņot rajona pašvaldības sagatavoto sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma (līguma grozījumu) projektu.

(2) Republikas pilsētas pašvaldības kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutus republikas pilsētās;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla repub­likas pilsētas nozīmes maršrutos;

3) sniegt priekšlikumus Autotransporta direkcijai vai rajona pašvaldībai par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgi maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes vai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos;

4) racionāli apsaimniekot no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un pašvaldības speciālā budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus;

5) nodrošināt savā administratīvajā teritorijā sabiedriskā transporta pietur­vietu izbūvi un infrastruktūras uzturēšanu.

(3) Rajona pašvaldības kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla reģionālos vietējās nozīmes maršrutus un pilsētas nozīmes maršrutus rajona pilsētās;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos vietējās nozīmes un rajona pilsētas nozīmes maršrutos;

3) iesniegt Autotransporta direkcijā lēmuma projektu par reģionālā vietējās nozīmes maršruta (maršrutu tīkla) izveidi;

4) ja Autotransporta direkcija nesaskaņo iesniegto lēmuma projektu, lemt par tā tālāku neskatīšanu, grozījumiem vai saskaņošanas atteikuma apstrīdēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) sniegt priekšlikumus Autotransporta direkcijai un republikas pilsētas pašvaldībai par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgi maršrutu tīkla reģionālo starppilsētu vai republikas pilsētas nozīmes maršrutos;

6) racionāli apsaimniekot no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un pašvaldības speciālā budžeta iedalītos finanšu līdzekļus sabiedriskajam transportam.

 

6.pants. Maršrutu tīkla robežas

(1) Ja maršrutu tīkla republikas pilsētas nozīmes maršruts iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām, republikas pilsētas pašvaldība un rajona pašvaldība pēc saskaņošanas ar Autotransporta direkciju slēdz vienošanos par republikas pilsētas un reģionālā vietējās nozīmes maršrutu tīkla robežām.

(2) Slēdzot šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos, tajā ietver:

1) noteikumus par vienošanās darbības termiņu;

2) noteikumus par republikas pilsētas un rajona pašvaldībai piekrītošā maršruta jeb attiecīgā maršrutu tīkla pārzināšanu;

3) noteikumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgajā maršrutu tīklā (maršrutā);

4) noteikumus par pašvaldību budžeta un pašvaldību speciālā budžeta iedalīto finanšu līdzekļu apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumiem attiecīgajā maršrutu tīklā (maršrutā) un pārskatu par finansējuma izlietošanu iesniegšanas kārtību;

5) noteikumus par vienošanās grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

6) noteikumus par vienošanās izpildes kontroli;

7) noteikumus par atbildību par vienošanās neizpildi;

8) citus noteikumus, kas izriet no maršrutu tīkla (maršruta) pārzināšanas, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas maršrutu tīklā (maršrutā) un pušu savstarpējām saistībām.

(3) Republikas pilsētas vai rajona pašvaldība 15 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās noslēgšanas vienu vienošanās eksemplāru iesniedz Autotransporta direkcijā.

(4) Republikas pilsētas un rajona pašvaldība katru gadu pārskata vienošanās noteikumu atbilstību valsts politikai sabiedriskā transporta jomā un, ja nepieciešams, veic atbilstošas izmaiņas vienošanās nosacījumos.

(5) Ja maršrutu tīkla reģionālais vietējās nozīmes maršruts iziet ārpus rajona administratīvajām robežām, maršrutu tīkla reģionālā vietējā maršruta robežas nosaka Autotransporta direkcija, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām.

(6) Ja Rīgas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršruts iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām vairāk nekā par 15 km, Rīgas pilsētas pašvaldība un Rīgas rajona pašvaldība pēc saskaņošanas ar Autotransporta direkciju slēdz vienošanos par Rīgas pilsētas un Rīgas reģionālā vietējās nozīmes maršrutu tīkla robežām.

 

III nodaļa

Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana

 

7.pants. Maršrutu tīkls

Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē maršrutu tīklā. Maršrutu tīkla izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

8.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas principi

(1) Lai iedzīvotājus nodrošinātu ar drošiem un pieejamiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, pasūtītājs piešķir tiesības vai uzliek pienākumu (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus gan pamata maršrutos, gan ārpus pamata maršrutiem.

(2) Lai īstenotu savas funkcijas iedzīvotāju nodrošināšanā ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem, pasūtītājs var uzlikt savai kapitālsabiedrībai, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pasūtītājam, pienākumu (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus.

(3) Pašvaldība Eiropas Padomes 1969.gada 26.jūnija regulas (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (turpmāk – Regula Nr.1191/69), izpratnē pienākumu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu var uzlikt, pieņemot attiecīgās pašvaldības saistošos noteikumus. Pašvaldība, uzliekot pienākumu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu, uzlikto pienākumu apraksta ne mazāk kā Regulas Nr.1191/69 14.pantā minētajā līgumā.

(4) Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē, pamatojoties uz:

1) sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu, ievērojot nepiecie­šamo pārvadājumu intensitāti un regularitāti maršrutu tīklā, pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pārvadājumu ekonomisko nodrošinājumu un paredzot pasažieru pārvadājumu organizēšanas veidu;

2) sabiedrisko transportlīdzekļu pielietojuma prioritāti, ko nosaka pēc šādiem kritērijiem:

a) ekonomiskie rādītāji (piemēram, izdevumi, efektivitāte);

b) pasažieru plūsma.

(5) Maršrutu tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu pamata maršrutu tīklā izglītības iestāžu, darbavietu, valsts un pašvaldību iestāžu apmeklēšanas iespējas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā.

(6) Pamata maršrutu tīklu izstrādā, nodrošinot:

1) pilsētas nozīmes pārvadājumos:

a) pilsētas centra saistību ar pilsētas rajoniem;

b) pilsētas rajonu savstarpējo saistību;

c) pilsētas centra vai pilsētas rajonu saistību ar tuvākajām apkārtējām teritorijām;

2) reģionālajos vietējās nozīmes pārvadājumos:

a) pagasta centra saistību ar attiecīgā rajona centru;

b) blakus esošo pagastu centru savstarpējo saistību;

3) reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos:

a) blakus esošo rajonu centru savstarpējo saistību;

b) rajonu centru saistību ar reģionu centriem, ja attiecīgā reģiona centrā atrodas nozīmīgi valsts un sociālo iestāžu kompleksi;

c) rajonu centru saistību ar galvaspilsētu;

d) rajona pilsētas saistību ar galvaspilsētu;

e) tuvāko republikas pilsētu saistību ar valsts nozīmes reģionu centriem.

(7) Plānojot reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla pamata maršrutus ar lielu pasažieru plūsmu, vispirms tiek izveidoti maršruti pa sliežu ceļiem.

(8) Sabiedriskā transporta pakalpojumus pārvadājumos ārpus pilsētas organizē, ievērojot šādu maršrutu tīkla izstrādāšanas secīgumu:

1) reģionālais starppilsētu nozīmes maršrutu tīkls;

2) reģionālais vietējās nozīmes maršrutu tīkls.

(9) Organizējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vienas administra­tīvās teritorijas robežās ārpus pilsētas, prioritāri ir maršrutu tīkla reģionālie starppilsētu nozīmes maršruti.

(10) Kārtību, kādā nosaka pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpo­jumiem, un nepieciešamo maršrutu tīkla apjomu, kā arī kārtību, kādā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, nosaka Ministru kabinets.

 

9.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība

Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē, veicot sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu:

1) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai maršrutu tīklā pamata maršrutos;

2) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai maršrutu tīklā ārpus pamata maršrutiem.

 

10.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījums

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu var veikt maršrutu tīkla, atsevišķa maršruta vai reisa apkalpošanai.

(2) Pasūtījumu organizē saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai Koncesiju likumu.

(3) Viens pārvadātājs reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā var apkalpot ne vairāk kā 50 % no reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla. Ja pastāv draudi par dominējoša stāvokļa izveidi pasažieru pārvadājumu tirgū, Autotransporta direkcija ir tiesīga pieprasīt līdz 50 % (no līguma vērtības) no attiecīgā pārvadātāja iegūtā reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla apkalpošanas nodot apakšuzņēmējiem.

(4) Pārvadātāji var iesniegt kopīgu piedāvājumu sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma izpildei.

(5) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības maršrutu tīklā vai maršrutā (reisā) piešķir un sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu slēdz:

1) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pa sliežu ceļiem – uz 15 gadiem, bet, ja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā pārvadātājiem jāiesaista pilnīgi jauni transportlīdzekļi, – uz laiku līdz 30 gadiem;

2) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem – uz 8 gadiem, bet, ja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā pārvadātājiem jāiesaista pilnīgi jauni transportlīdzekļi, – uz laiku līdz 12 ga­diem.

(6) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības maršrutu tīklā, maršrutā vai reisā piešķir šajā likumā noteiktajā kārtībā komersantam, kas ir saņēmis pasažieru pārvadājumu veicēja un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēja speciālās atļaujas (licences).

(7) Uzliekot saistības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu, uzlikto saistību termiņš nevar pārsniegt šā panta piektajā daļā minētos termiņus.

 

IV nodaļa

Pasažieru pārvadājumu finansēšana

 

11.pants. Pasažieru pārvadājumu finansēšanas apmērs

(1) Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā pamata maršrutos saistītos pārvadātāja zaudējumus un pārvadātāja izdevumus pārvadātājam kompensē pilnā apmērā:

1) Regulā Nr.1191/69 noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pārvadātājam pienākums sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlikts saskaņā ar normatīvo aktu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pārvadātājam, kurš veic maršrutu tīkla, atsevišķa maršruta vai reisa apkalpošanu, piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu.

(2) Sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā ārpus pamata maršrutiem sniedz, balstoties uz komerciāliem principiem, un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie zaudējumi un izdevumi ir pārvadātāja pašrisks, un tie netiek kompensēti, izņemot papildu izdevumus, kas pārvadātājam radušies, izpildot pasūtītāja noteiktās prasības, kas netika izvirzītas sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma procedūras laikā.

(3) Šā likuma izpratnē zaudējumi ir arī maksa par pakalpojumu, ja pasūtītājs sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu organizējis saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

(4) Ja pasūtītājs maršrutu tīkla, atsevišķa maršruta vai reisa apkalpošanai pārvadātāju izvēlas saskaņā ar Koncesiju likumu, pārvadātājam kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos pārvadātāja zaudējumus un pārvadātāja izdevumus.

 

12.pants. Pārvadātāja zaudējumi

(1) Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus pārvadātājam kompensē:

1) no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem – maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos;

2) no valsts budžetā, pašvaldību budžetā un pašvaldību speciālajā budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem – maršrutu tīkla pilsētas un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, kā arī maršrutu tīkla reģionālajos strappilsētu nozīmes maršrutos, ja šo pasūtījumu veic pēc pašvaldības iniciatīvas.

(2) Kārtību, kādā nosaka, aprēķina un pārvadātājam kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un kontrolē šo kompensācijas līdzekļu izmantošanas likumību, lietderību un pareizību, nosaka Ministru kabinets.

 

13.pants. Pārvadātāja izdevumi

(1) Ja sabiedriskā transporta pakalpojumiem valsts nosaka minimālās kvalitātes prasības, kuras, darbojoties komerciālos nolūkos, pārvadātājs neieviestu un kuru ieviešana pārvadātājam rada papildu izdevumus, pārvadātājam ir tiesības prasīt no valsts visu šo izdevumu kompensēšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus kompensē pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma ietvaros, ja minimālās kvalitātes prasības tiek noteiktas pēc sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas.

(3) Kārtību, kādā nosaka, aprēķina un pārvadātājam kompensē šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus un kontrolē šo līdzekļu izmantošanas likumību, lietderību un pareizību, nosaka Ministru kabinets.

 

V nodaļa

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas kārtība

 

14.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz šā likuma 7.pantā minēta­jā maršrutu tīklā.

(2) Sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, maršrutā vai reisā sniedz uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pamata.

(3) Ja pakalpojumu, kuri ir saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (piemēram, braukšanas biļešu tirdzniecība, informā­cijas sniegšana), sniedzējs vienlaikus nav pārvadātājs, ar kuru noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgums, šos pakalpojumus sniedz saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp pasūtītāju un attiecīgā pakalpojuma sniedzēju.

(4) Pakalpojumus, kas ir saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem maršrutu tīklā, sniedz vienotā sistēmā, kuras izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Pasūtītājs ir tiesīgs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ņemt maksu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu tā pārziņā esošajā maršrutu tīklā, maršrutā vai reisā.

(6) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

15.pants. Braukšanas maksas atvieglojumi

(1) Pasažieris ir tiesīgs izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus.

(2) Ministru kabinets nosaka pasažieru kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, kārtību, kādā izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, un braukšanas maksas atvieglojumu apmēru. 

 

16.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgums

(1) Ja pārvadātājam piešķir tiesības vai uzliek saistības apkalpot maršrutu tīklu, atsevišķu maršrutu vai reisu, papildus Regulā Nr.1191/69 noteiktajam sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumā var paredzēt:

1) noteikumus par biļešu tirdzniecību;

2) noteikumus par informācijas sniegšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem;

3) noteikumus par līniju būvju vai infrastruktūras izmantošanu;

4) noteikumus par grozījumiem maršrutu tīklā (maršrutā);

5) noteikumus par sūdzību izskatīšanas kārtību;

6) noteikumus par kārtību, kādā tiek sniegta informācija pasūtītājam par saņemtajām pasažieru sūdzībām un to izskatīšanu;

7) noteikumus par līguma izpildes kontroli;

8) citus noteikumus, kas izriet no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas maršrutu tīklā (maršrutā) un pušu savstarpējām saistībām.        

(2) Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu var pārskatīt katru gadu pēc valsts budžeta likuma apstiprināšanas atbilstoši valsts budžeta likumā šim mērķim paredzētajai apropriācijai vai attiecīgo pašvaldību budžetu apstiprināšanas.

 

17.pants. Līgums par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā)

Līgumā par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā) paredz:

1) noteikumus par līguma darbības termiņu;

2) noteikumus par līguma priekšmetu;

3) noteikumus par pakalpojuma sniegšanas kvalitāti;

4) noteikumus par maksu par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā);

5) noteikumus par pakalpojuma sniegšanas tarifu;

6) noteikumus par līguma izpildes kontroli;

7) noteikumus par līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

8) noteikumus par atbildību par līguma neizpildi;

9) noteikumus par sūdzību izskatīšanas kārtību;

10) noteikumus par kārtību, kādā tiek sniegta informācija pasūtītājam par saņemtajām pakalpojuma saņēmēja sūdzībām un to izskatīšanu;

11) citus noteikumus, kas izriet no pušu savstarpējām saistībām.

 

18.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifi

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, nosakot pakalpojumu sniegšanas tarifu.

(2) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs pakalpojumu sniegšanas tarifu nosaka saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, ko noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

(3) Piešķirot tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu, pasūtītājs ir tiesīgs noteikt pakalpojumu sniegšanas tarifu, pilnībā uzņemoties zaudējumu segšanas finansiālās saistības.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Līdz 2007.gada 31.decembrim sabiedriskā transporta pakalpojumus rajonu, tālsatiksmes autobusu un dzelzceļa maršrutu tīklā (maršrutos) organizē nozaru likumos noteiktās institūcijas.

2. Republikas pilsētu un rajonu pašvaldības līdz 2007.gada 1.jūlijam noslēdz 6.pantā minētās vienošanās par maršrutu tīkla robežām.

3. Pārvadātājiem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķirtās tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ir spēkā līdz piešķirto tiesību termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim. Institūcijas, kuras piešķir tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, piešķirot jaunas pakalpo­jumu sniegšanas tiesības (piemēram, izsniedzot jaunas atļaujas pārvadājumu veikšanai attiecīgajā maršrutā), tās var piešķirt uz termiņu, kas nepārsniedz šajā punktā norādīto.

4. Līdz administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai pilsētas nozīmes maršrutu definīcijas ietvaros termins "novads" ietver novadus un pagastus.

5. Šis likums attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem, sākot ar 2008.gada 1.janvāri.

6. Pēc reģionālo pašvaldību izveidošanas rajona pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē tiek nodota reģionālajām pašvaldībām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Satiksmes ministrs

A.Šlesers

 

Likumprojekta ”Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

2004.gada 29.septembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.704 tika pieņemtas Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes 2005.-2014.gadam, bet 2005.gada 7.septembrī kā minēto pamatnostādņu realizēšanas etaps, ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 600 tika akceptēta Valsts maršrutu tīkla aģentūras izveidošanas koncepcija un ar Ministru kabineta 2005.gada 4.novembra rīkojumu Nr.712 tika akceptēta „Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu valsts pasūtījuma koncepcija 2007.-2016.gadam”.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums ir izstrādāts, lai īstenotu minētajos politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Šobrīd sabiedriskā transporta darbību reglamentē Autopārvadājumu likums, Dzelzceļa likums, Dzelzceļa pārvadājumu likums un no tiem izrietošie Ministru kabineta noteikumi. Spēkā esošais tiesiskais regulējums ir atšķirīgs dažādiem sabiedriskā transporta veidiem.

Latvijā sabiedriskā transporta organizēšanas funkcijas kopumā realizē 34 dažāda līmeņa valsts pārvaldes institūcijas – Satiksmes ministrija, rajona padomes un republikas pilsētas domes. Pie šāda dalītās kompetences principa, nav izslēgtas situācijas, kad maršrutu tīkla veidošanā netiek ievēroti kopējie maršrutu tīkla veidošanas principi. Jo īpaši tādēļ, ka šobrīd tiesību aktos nav viennozīmīgi definēts sabiedriskā transporta pakalpojumu standarts. Tas nozīmē, ka praktiski prasības pārvadājumu kvalitātei tiek noteiktas individuāli katram maršrutam, nevis pakalpojumam kopumā.

Kopš 2001.gada, ik gadus, kaut arī nelielā apmērā, pieaug finansējuma apjoms sabiedriskajam transportam no valsts un pašvaldību budžetiem. Taču tas joprojām nav pietiekams, lai segtu pārvadātājiem radītos zaudējumus esošajā maršrutu tīklā un strauji paaugstinātu pakalpojumu kvalitāti, it īpaši lauku apvidos. 2007.gada 1.maijā Latvijā beidzas pārejas periods attiecībā uz valsts atbalstu sabiedriskā transporta jomā un Latvijai būs jāsāk piemērot kopējās procedūras sabiedriskā transporta finansēšanas jomā. Pēc kopējās procedūras ieviešanas, Latvijā 2007.gadā būs nepieciešami ievērojami papildus līdzekļi no valsts un pašvaldību budžetiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Ja pēc 2007.gadā turpmāk tiks saglabāta esošā sabiedriskā transporta sistēma, ik gadu strauji pieaugs nepieciešamā finansējuma apjomi, taču pakalpojumu kvalitāte nepieaugs proporcionāli piešķirtajam finansējumam.

Līdz ar to, visoptimālākais sabiedriskā transporta nozares reformas brīdis varētu būt 2007.gads, kad vienlaikus varētu mainīt gan sabiedriskā transporta finansēšanas, gan pakalpojumu sniegšanas organizēšanas principus.

Ievērojot to, ka 2006.gada 14.februārī Saeimā iesniegtais likumprojekts nav guvis atbalstu, tad esošos sabiedriskā transporta organizēšanas principus jāsaglabā līdz 2007.gada beigām. Eiropas Savienības Komisija pieļauj to ar nosacījumu, ka jaunā likumdošana attiecībā uz sabiedriskā transporta jomu Latvijā tiks pieņemta līdz 2007.gada 1.maijam.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem drošus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus – pasažieru regulāros pārvadājumus, kurus sabiedrības interesēs organizē valsts vai pašvaldība vienotā maršrutu tīklā un kuru sniegšanai izmanto sabiedriskos transportlīdzekļus (autobuss, tramvajs, trolejbuss, vilciens).

Likumprojekts nosaka institūciju (Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas, pilsētas (novada) domes) kompetenci sabiedriskā transporta jomā, sabiedriskā transporta darbības un organizēšanas nosacījumus, paredz sabiedriskā transporta nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma avotus un nosaka finansēšanas principus, kā arī reglamentē pasažiera un pārvadātāja pamata tiesības un pienākumus.

Likumprojekts paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek organizēti vienotā maršrutu tīklā, ko veido pilsētas, reģionālās vietējās un reģionālās starppilsētu nozīmes maršruti. Pamata maršruti ir valsts garantēti sabiedrībai nepieciešami noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas ir pieejami uz atvieglotiem nosacījumiem valsts noteiktām pasažieru kategorijām un ir pielāgoti valsts noteikto pasažieru kategoriju ar īpašām vajadzībām pārvadāšanai.

Sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek organizēti, pamatojoties uz šādiem principiem:

1. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu, ievērojot nepieciešamo pārvadājumu intensitāti un regularitāti maršrutu tīklā, pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pārvadājumu ekonomisko nodrošinājumu un paredzot pasažieru pārvadājumu organizēšanas veidu.

2. Sabiedrisko transportlīdzekļu pielietojuma prioritāti, ko nosaka pēc šādiem kritērijiem:

- ekonomiskiem rādītājiem;

- pasažieru plūsmas.

Pamata maršrutos par prioritāriem tiek noteikti sabiedriskā transporta pakalpojumi pa sliežu ceļiem. Plānojot reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla pamata maršrutus, lielu pasažieru plūsmu gadījumā, vispirms tiek izveidoti maršruti pa sliežu ceļiem.   

Likumprojekts paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē, veicot sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai maršrutu tīkla pamata maršrutos un maršrutu tīklā ārpus pamata maršrutiem. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu var veikt maršrutu tīkla vai atsevišķa maršruta apkalpošanai. Pasūtītājs, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar drošiem un pieejamiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem gan pamata, gan ārpus pamata maršrutos, piešķir tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu vai uzliek pienākumu (saistības). Pasūtījuma metodes ir atklāts vai slēgts konkurss. Pasūtītājs ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju slēdz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu.

Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīkla pamata maršrutos saistītos zaudējumus pārvadātājam kompensē Eiropas Padomes 1969.gada 26.jūnija Regulā (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (turpmāk – Regula 1191/69) un 2003.gada 24.jūlija Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma nosacījumi lietā Nr. C-280/00/Altmark noteiktajā kārtībā un apmērā no valsts budžeta, pašvaldību budžeta un pašvaldību speciālā budžeta. Sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā ārpus pamata maršrutiem sniedz pamatojoties uz komerciāliem principiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi un zaudējumi netiek kompensēti.

Pašvaldība, Regulas 1191/69 izpratnē, pienākumu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu var uzlikt, pieņemot attiecīgās pašvaldības saistošos noteikumus.

3. Cita informācija

Nav

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanās, sekmēs brīvāku darbaspēka kustību un nodrošinās labāku mācību iestāžu sasniedzamību. 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts administratīvās procedūras padara labāk saprotamas. Tiks nodrošinātas atklātas un caurspīdīgas procedūras sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izvēlei.

3.Sociālo seku izvērtējums

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Kopumā paaugstinot kvalitātes prasības sabiedriskā transporta pakalpojumiem, pakalpojumu sniegšanā tiks izmantoti jaunāki un videi draudzīgāki transporta līdzekļi.

5. Cita informācija

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam zaudējumi būtu jāuzsāk segt saskaņā ar šo likumu, Regulu 1191/69 un 2003.gada 24.jūlija Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma nosacījumiem lietā Nr. C-280/00/Altmark būtu jāuzsāk 2008.gada 1.janvārī. Būtiskas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nosacījumu izmaiņas saistītas ar pakalpojumu kvalitātes definēšanu un finansēšanas modeļa maiņu. Tā rezultātā palielināsies konkurence pārvadājumu tirgū, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti, pieaugs valsts un pašvaldību finansējuma nepieciešamība, jo Regula nosaka, ka pārvadātājam ir tiesības pieprasīt un saņemt pilnīgu zaudējumu kompensāciju. Šobrīd Latvijā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam piešķirtais valsts vai pašvaldības finansējums (dotācija) nesedz faktiskos zaudējumus.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads
Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Valsts budžets

 

 

 

48 139,1

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Pašvaldību budžets

39 654

 

 

 

 

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Valsts budžets

 

 

 

 

48139,1

 

 

 

 

9823,4

 

 

 

 

14006

 

 

 

 

19540

 

 

 

 

14456,5

Pašvaldību budžets

39 654

3172

5828

9603

6201

3. Finansiālā ietekme

Valsts budžets

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

-9823,4

 

 

-14006

 

 

-19540

 

 

-14456,5

Pašvaldību budžets

-3172

-5228

-9603

-6201

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Nav paredzēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

No valsts budžeta papildus nepieciešamais finansējums, piemērojot Regulu 1191/69 un ievērojot 2003.gada 24.jūlija Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma nosacījumus lietā Nr. C-280/00/Altmark:

Valsts budžeta programmā 31.00 Sabiedriskais transports nepieciešamais papildus finansējums:

Dotācija ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensēšanai:

2008.gads – 198,2; 2009.gads – 321,8; 2010.gads- 860,6;

Dotācija ar politiski represēto personu pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensēšanām:

2008.gads – 11,9; 2009.gads – 23,9; 2010.gads- 72,3;

Valsts pasūtījums pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu:

2008.gads – 1877,1; 2009.gads – 5222; 2010.gads- 7783,9;

Dotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem:

2008.gads – 7460,2; 2009.gads – 8000,3; 2010.gads- 10162,2;

Zaudējumu segšana par citiem braukšanas maksas atvieglojumiem:

2008.gads – 276; 2009.gads – 438; 2010.gads- 661;

Plānotais papildus finansējums pilsētu sabiedriskajam transportam no pašvaldību budžeta:

2008.gadā- 3172; 2009.gadā- 5228; 2010.gadā- 9603.

6. Cita informācija

Jautājumu par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu likuma paredzēto pasākumu īstenošanai, izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot kārtējā gada valsts budžeta projektu.

Jautājumu par papildus finansējumu no pašvaldības budžetiem, lems katra pašvaldība atsevišķi, sagatavojot kārtējā gada pašvaldības budžeta projektu.

Likumprojekta 11.panta pirmās daļas 2.punktā, 12.panta otrajā daļā un 13.panta trešajā daļā noteiktā pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistīto zaudējumu un radušos izdevumu kompensāciju līdz 2008.gada 1.janvārim pasažieru regulāros pārvadājumus dotē saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 29.2 pantu, kā arī saskaņā uz Dzelzceļa likuma 24.panta pirmajā daļā noteikto dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu.

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

 Likumprojekts tiek virzīts vienotā paketē ar šādiem likumprojektiem:

1) Grozījumiem Autopārvadājumu likumā;

2) Grozījumiem Dzelzceļa pārvadājumu likumā;

3) Grozījumiem Dzelzceļa likumā;

4) Grozījumu likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi:

1)Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas maršrutu tīklā un maršrutu tīkla izstrādāšanas, nepieciešamā maršrutu tīkla apjoma un sabiedriskā transporta pakalpojumu noteikšanas kārtība (saskaņā ar likumprojekta 7.pantu un 8.panta piekto daļu)

2) Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, par braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanas kārtību un par braukšanas maksas atvieglojumu apmēru (saskaņā ar likumprojekta 15.panta otro daļu);

3) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība (saskaņā ar likumprojekta 14.panta sesto daļu);

4) Kārtība, kādā nosaka, aprēķina, finansē un pārvadātājam kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un radušos izdevumus (saskaņā ar likumprojekta 12.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu);

5)Vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtība (saskaņā ar likumprojekta 14.panta ceturto daļu).

 

2. Cita informācija

Nav

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Likumprojekts ir vērsts uz Padomes 1969.gada 26.jūnija Regulā (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem noteikto prasību ieviešanu sabiedriskā transporta organizēšanas un finansēšanas jomā. Regulas 1191/69 un 2003.gada 24.jūlija Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma nosacījumi lietā Nr. C-280/00/Altmark nosacījumi Latvijā būtu jāuzsāk piemērot 2007.gada 1.maijā.

Regula nosaka dalībvalsts kompetento iestāžu pienākumu slēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumus, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar pietiekamiem transporta pakalpojumiem, dalībvalsts pienākumu kompensēt pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus, nosaka kompensāciju aprēķināšanas kārtību, atsevišķas procesuālas darbības u.c.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

1.tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

 Padomes 1969.gada 26.jūnija Regula (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (OJ L 156, 28.06.1969.)

2003.gada 24.jūlija Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā Nr. C-280/00/Altmark.

2.tabula

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)
Komentāri

Likumprojekta 8.panta 1.daļa „Pasūtītājs, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar drošiem un pieejamiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem gan pamata, gan ārpus pamata maršrutos, piešķir tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu vai uzliek pienākumu (saistības)”.

 

Dalībvalstu kompetentās iestādes tomēr var saglabāt vai uzlikt 2.pantā minētos sabiedrisko pakalpojumu pienākumus pilsētas, piepilsētas un reģionālajiem pasažieru transporta pakalpojumiem. (Regulas Nr.1191/69 1.panta 5.punkts).

 Atbilst

Atbilst

5. Cita informācija

Nav

 

 

 

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrība „LAKRS”.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Kopumā likumprojektu atbalsta, bet iebilst pret atklātas un taisnīgas pārvadātāju izvēles procedūras piemērošanu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Nav

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī Autotransporta direkcijas un Satiksmes ministrijas interneta mājas lapās.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā administratīvā procesa kārtībā.

4. Cita informācija

Nav

 

Satiksmes ministrs                                                                                 A.Šlesers

 

2007.01.16. 13:45:00 2002

I.Girucka 7028381 Iveta.Girucka@sam.gov.lv

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

J.Maršāns

L.Priedīte-Kancēviča

Ī.Kalniņa

I.Girucka