Likumprojekts

Par Iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē, ar ko groza Iekšējo nolīgumu (2000.gada 18.septembris) par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas partnerattiecību nolīgumu

1.pants. 2006.gada 10.aprīlī Luksemburgā parakstītais Iekšējais nolīgums starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē, ar ko groza Iekšējo nolīgumu (2000.gada 18.septembris) par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas partnerattiecību nolīgumu (turpmāk – Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 2.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.

Ārlietu ministrs

A.Pabriks

Likumprojekta

“Par Iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē, ar ko groza Iekšējo nolīgumu (2000. gada 18. septembris) par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro,

īstenojot ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2000. gada 23. jūnijā Kotonū tika noslēgts Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (turpmāk – Kotonū nolīgums) ar mērķi veicināt ĀKK valstu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību, mieru, drošību, kā arī vairot stabilitāti un stiprināt demokrātisku politisko vidi šajās valstīs. Kotonū nolīgums tika noslēgts uz 20 gadiem, paredzot iespēju katrus piecus gadus veikt tā pārskatīšanu.

2000. gada 18. septembrī tika parakstīts Iekšējais nolīgums (2000. gada 18. septembris) par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu (turpmāk – Iekšējais nolīgums).

Grozījumi ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumā tika parakstīti no 2005. gada 25. jūnija līdz 31. decembrim Luksemburgā un Briselē. Saskaņā ar šiem grozījumiem ES dalībvalstis uzskatīja par nepieciešamu grozīt arī 2000. gada 18. septembrī parakstīto Iekšējo nolīgumu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Ārlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz apstiprināt Iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē, ar ko groza Iekšējo nolīgumu (2000. gada 18. septembris) par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu (turpmāk – Iekšējais nolīgums, ar ko groza 2000. gada 18. septembrī parakstīto Iekšējo nolīgumu).

Grozījumi paredz mainīt 2000. gadā parakstītā Iekšējā nolīguma iedibināto procedūru, ņemot vērā izmaiņas Kotonū nolīguma 96. un 97. pantā, kas aplūko apspriežu un saskaņošanas procedūru, kā arī ņemt vērā jauno 11.b pantu par sadarbību cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu.

3. Cita informācija

Iekšējais nolīgums, ar ko groza 2000. gada 18. septembrī parakstīto Iekšējo nolīgumu tika parakstīts 2006. gada 10. aprīlī, Luksemburgā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes Attīstības ministru sanāksmē.

Vienlaikus Padomē tiekoties dalībvalstu valdību pārstāvjiem tika pieņemts lēmums par Iekšējā nolīguma, ar ko groza 2000. gada 18. septembrī parakstīto Iekšējo nolīgumu pagaidu piemērošanu no Kotonū nolīguma parakstīšanas brīža 2005. gada 25. jūnijā.

Iekšējo nolīgumu, ar ko groza 2000. gada 18. septembrī parakstīto Iekšējo nolīgumu, nepieciešams ratificēt savlaicīgi, lai neaizkavētu Kotonū nolīguma ieviešanu, sākot ar 2008. gada 1. janvāri.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Ņemot vērā, ka Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstis nav prioritāri Latvijas sadarbības partneri, ietekme uz makroekonomisko vidi nav paredzama.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.	Nav.	Nav.	Nav.	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Nav.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Nav.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Nav.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri

5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Normatīvā akta izpildi nodrošinās Ministru kabinets un ministrijas to kompetences un funkciju ietvaros. Jaunas institūcijas nav paredzēts izveidot.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Par normatīvo aktu sabiedrība tiks informēta, to publicējot oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.

Ārlietu ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A. Pabriks	N. Penke	I. Mangule	L. Eriņa	K. Stepa-Abatniece

08.01.2007. 13:00

972

P.Ancāns

7016423, Peteris.Ancans@mfa.gov.lv

Fakss: 7828121

Iekšējais nolīgums

STARP DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJIEM

PADOMES SANĀKSMĒ, AR KO GROZA

IEKŠĒJO NOLĪGUMU (2000. GADA 18. SEPTEMBRIS)

PAR PASĀKUMIEM, KAS JĀVEIC,

UN PROCEDŪRĀM, KAS JĀIEVĒRO,

ĪSTENOJOT ĀKK UN EK PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU

EIROPAS KOPIENAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI, TIEKOTIES PADOMES SANĀKSMĒ,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ŅEMOT VĒRĀ 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā) parakstīto ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu, turpmāk "ĀKK un EK nolīgums",

ŅEMOT VĒRĀ Komisijas projektu,

TĀ KĀ:

(1) Ar 2004. gada 27. aprīļa lēmumu Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar ĀKK valstīm ar nolūku izdarīt grozījumus ĀKK un EK nolīgumā. Sarunas noslēdzās 2005. gada 23. februārī Briselē. Nolīgums, ar ko groza ĀKK un EK nolīgumu, tika parakstīts 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā.

(2) Tādēļ būtu jāgroza Iekšējais nolīgums starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu [1], turpmāk "Iekšējais nolīgums".

(3) Ir jāgroza ar Iekšējo nolīgumu iedibinātā procedūra, lai ņemtu vērā izmaiņas 96. un 97. pantā, kā noteikts Nolīgumā, ar ko groza ĀKK un EK nolīgumu. Šī procedūra būtu jāgroza arī tādēļ, lai ņemtu vērā jauno 11.b pantu, kura pirmā daļa ir būtisks Nolīguma, ar ko groza ĀKK un EK nolīgumu, elements,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. PANTS

Iekšējo nolīgumu (2000. gada 18. septembris) starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu, groza šādi.

1) 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"3. pants

Dalībvalstu nostāju ĀKK un EK nolīguma 11.b, 96. un 97. panta īstenošanai, ja šī nostāja skar jautājumus, kas ir to kompetencē, pieņem Padome pielikumā izklāstītajā kārtībā.

Ja paredzētie pasākumi attiecas uz jautājumiem, kas ir dalībvalstu kompetencē, Padome var pieņemt lēmumu arī pēc dalībvalsts ierosinājuma.".

2) 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"9. pants

Šo nolīgumu, kurš sastādīts vienā oriģināleksemplārā angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā un kura visi divdesmit teksti ir vienlīdz autentiski, deponē Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā, kas izsniedz apstiprinātu norakstu visu parakstītāju valstu valdībām.".

3) Pielikumu aizstāj ar šo:

"PIELIKUMS

1. Pirms nolīguma 96. pantā izklāstītā konsultāciju procesa sākšanas Kopiena un tās dalībvalstis izmanto visas iespējas politiskam dialogam ar ĀKK valsti atbilstīgi ĀKK un EK nolīguma 8. pantam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus. Dialogs atbilstīgi 8. pantam ir sistemātisks un ir formalizējams ĀKK un EK nolīguma VII pielikuma 2. pantā noteiktajā kārtībā. Attiecībā uz dialogu, ko risina valsts, reģionālā un apakšreģionālā līmenī — ja iesaistās Apvienotā parlamentārā asambleja, to pārstāv amatā esošie līdzpriekšsēdētāji vai ieceltie aizstājēji.

2. Ja, izsmēlusi visas iespējas risināt dialogu atbilstīgi ĀKK un EK nolīguma 8. pantam, pēc Komisijas vai dalībvalsts iniciatīvas Padome uzskata, ka kāda ĀKK valsts nav izpildījusi kādu pienākumu attiecībā uz kādu no būtiskajiem ĀKK un EK nolīguma 9. vai 11.b pantā minētajiem elementiem, kā arī smagos korupcijas gadījumos attiecīgo ĀKK valsti uzaicina uz konsultācijām saskaņā ar ĀKK un EK nolīguma 11. b, 96. vai 97. pantu, ja vien nav īpaša steidzamība.

Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Konsultācijās Kopienu pārstāv Padomes prezidentvalsts un Komisija, un tajās cenšas ievērot pārstāvības līmeņa vienlīdzību. Konsultācijās koncentrējas uz pasākumiem, kas attiecīgajai pusei jāveic, un tās norit ĀKK un EK nolīguma VII pielikumā noteiktajā kārtībā.

3. Ja, beidzoties ĀKK un EK nolīguma 11.b, 96. vai 97. pantā konsultācijām paredzētajiem termiņiem, par spīti attiecīgiem centieniem risinājums nav rasts, vai nekavējoties steidzamos gadījumos, vai ja bijis atteikums rīkot konsultācijas, Padome atbilstīgi šiem pantiem ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma var lemt par atbilstīgu pasākumu veikšanu, tostarp arī par daļēju nolīguma darbības apturēšanu. Lai ĀKK un EK nolīguma piemērošanu attiecībā uz konkrēto ĀKK valsti apturētu pilnīgi, Padome lēmumu pieņem vienprātīgi.

Šie pasākumi paliek spēkā līdz brīdim, kad Padome ir izmantojusi pirmajā daļā norādīto piemērojamo procedūru, lai pieņemtu lēmumu, ar ko groza vai atceļ iepriekš pieņemtos pasākumus, vai, attiecīgā gadījumā, līdz lēmumā norādītā laikposma beigām.

Šim nolūkam Padome iepriekš minētos pasākumus regulāri pārskata vismaz reizi pusgadā.

Padomes priekšsēdētājs par šādi pieņemtajiem pasākumiem pirms to stāšanās spēkā ziņo attiecīgajai ĀKK valstij un ĀKK un EK Ministru padomei.

Padomes lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja pasākumus pieņem nekavējoties, paziņojumu ĀKK valstij un ĀKK un EK Ministru padomei nosūta vienlaikus ar uzaicinājumu rīkot konsultācijas.

4. Par jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 2. un 3. punktu, tūdaļ pilnā mērā informē Eiropas Parlamentu.

2. PANTS

Šo nolīgumu katra dalībvalsts apstiprina saskaņā ar tās konstitucionālajām prasībām. Katras dalībvalsts valdība paziņo Padomes Ģenerālsekretariātam par procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

Ja ir ievēroti šā panta pirmās daļas noteikumi, šis nolīgums stājas spēkā vienlaikus ar Nolīgumu, ar ko groza ĀKK un EK nolīgumu[2]. Tas paliek spēkā visu minētā nolīguma darbības laiku.

Hecho en Luxemburgo, el diez de abril del dos mil seis.

V Lucemburku dne desátého dubna dva tisíce šest.

Udfærdiget i Luxembourg den tiende april to tusind og seks.

Geschehen zu Luxemburg am zehnten April zweitausendsechs.

Kahe tuhande kuuenda aasta aprillikuu kümnendal päeval Luxembourgis.

΄Εγινε στo Λουξεμβούργο, στις δέκα Απριλίου δύο χιλιάδες έξι.

Done at Luxembourg on the tenth day of April in the year two thousand and six.

Fait à Luxembourg, le dix avril deux mille six.

Fatto a Lussemburgo, addì dieci aprile duemilase.

Luksemburgā, divtūkstoš sestā gada desmitajā aprīlī.

Priimta du tūkstančiai šeštų metų balandžio dešimtą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer hatodik év április tizedik napján.

Magħmul fil-Lussemburgu, fl-għaxra jum ta' April tas-sena elfejn u sitta.

Gedaan te Luxemburg, de tiende april tweeduizend zes.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dziesiątego kwietnia roku dwutysięcznego szóstego.

Feito em Luxemburgo, em dez de Abril de dois mil e seis.

V Luxemburgu dňa desiateho apríla dvetisícšesť.

V Luxembourgu, desetega aprila leta dva tisoč šest.

Tehty Luxemburgissa kymmenentenä päivänä huhtikuuta vuonna kaksituhattakuusi.

Som skedde i Luxemburg den tionde april tjugohundrasex.

Ārlietu ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A. Pabriks	N. Penke	I. Mangule	L. Eriņa	K. Stepa-Abatniece