2007. gada 24. janvārī

9/5 –

Saeimas Prezidijam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Par Banku augstskolas Satversmi”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz nodot minēto likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Pielikumā:

1) likumprojekts „Par Banku augstskolas Satversmi”, 1 lp.;

2) likumprojekta „Par Banku augstskolas Satversmi” anotācija, lp.;

3) Banku augstskolas Satversme, lp.;

4) informatīvais materiāls, lp.

Ar cieņu

J.Strazdiņš

Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijas priekšsēdētājs

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Likumprojekts

Par Banku augstskolas Satversmi

1.pants. Banku augstskolas Satversmes sapulcē 2006.gada 17.oktobrī pieņemtā Banku augstskolas Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Banku augstskolas Satversme.

Likumprojekta

„Par Banku augstskolas Satversmi”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Ņemot vērā, ka 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī, saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir nepieciešams šis likumprojekts. Banku augstskolas Satversme tika apstiprināta ar Ministru kabineta 1998.gada 9.decembra rīkojumu Nr.588 “Par Banku augstskolas Satversmes apstiprināšanu” un grozījumi – ar Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra rīkojumu Nr.635 “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Ar šo likumprojektu tiek apstiprināta Banku augstskolas Satversme. Satversme nosaka Banku augstskolas darbības pamatvirzienus, uzdevumus un akadēmisko brīvību, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” un nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības. Satversme nosaka Banku augstskolas pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, Rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tāpat tiek noteikts arī Banku augstskolas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī Banku augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.
3.Cita informācija	Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads (2007.)	Nākamie trīs gadi (2008.–2010.)				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3		4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.		Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.		Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.		Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.	Likum-projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Citas informācijas nav.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Nav nepieciešams izstrādāt papildu normatīvos aktus.
2. Cita informācija			Citas informācijas nav.

	V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
	1. Saistības pret Eiropas Savienību.			Likumprojekts šo jomu neskar.
	2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.			Likumprojekts šo jomu neskar.
	3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.				Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)			Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija					Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas.
5.Cita informācija		Citas informācijas nav.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiek radītas. Rektors atbild par augstskolas darbības atbilstību tās satversmei saskaņā ar Augstskolu likuma 17^1.panta 1. punktu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta, publicējot likumu pēc tā pieņemšanas likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Banku augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt akadēmiskajā šķīrējtiesā, bet akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, Banku augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Citas informācijas nav.

I

Pieņemta

Banku augstskolas

Satversmes sapulces

sēdē 2006.gada 17.oktobrī

Banku augstskolas Satversme

Banku augstskola (turpmāk tekstā - Augstskola) dibināta 1997.gada 30.decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra rīkojumu nr. 675 "Par Banku augstskolas dibināšanu". Augstskola dibināta uz Latvijas Banku koledžas (LBK) un Latvijas Banku akadēmijas (LBA) bāzes. LBK dibināta 1992.gada jūnijā, kura 1996.gada 3.janvārī saņēma licenci ar tiesībām uzsākt augstskolas studiju programmu īstenošanu Latvijas Banku akadēmijā. Banku augstskola ir Latvijas Bankas struktūrvienības - Latvijas Banku koledžas - tiesību, pienākumu, saistību, arhīva, kustamās mantas un intelektuālā īpašuma pārņēmēja.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Augstskola ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni un pētniecību.

2. Tās nosaukums citās valodās ir:

2.1. Banking Institution of Higher Education – angļu.

2.2. Bankhochschule – vācu.

3. Augstskola darbojas saskaņā ar augstāko izglītību un zinātnisko darbību reglamentējošajiem normatīviem aktiem, kā arī Augstskolas satversmi.

4. Augstskolas autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un Augstskolas vadību, kā arī starp Augstskolas vadību un akadēmisko personālu.

5. Personām, kas apguvušas Augstskolas studiju programmas, izsniedz valstiski atzītus diplomus, bet personām, kas apguvušas tālākizglītības programmas, izsniedz Senāta noteikta parauga apliecību ar Augstskolas simboliku.

6. Augstskola ir atvasināta publiska persona, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā.

7. Augstskolas juridiskā adrese: K. Valdemāra ielā 1b, Rīgā, LV-1819, Latvijas Republikā. Augstskolas dibinātājs ir Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

8. Augstskolai ir savs zīmogs. Tajā ir attēlots Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis un vārdi "Latvijas Republika. Banku augstskola", un to lieto uz Augstskolas izdotajiem dokumentiem, kas apliecina izglītības vai kvalifikācijas iegūšanu. Augstskolai ir savs logotips - monētas plakne ar lauzumu vidū, kur rakstīts "BANKU AUGSTSKOLA" un karogs. Karogs ir tumši zils ar Augstskolas logotipu.

II. Darbības pamatvirzieni un akadēmiskā brīvība

9. Augstskolas darbības pamatvirzieni ir:

9.1. studiju programmu realizācija;

9.2. zinātnisko pētījumu veikšana;

9.3. tālākizglītības programmu īstenošana.

10. Augstskola veicina un realizē tālākizglītojošas studijas. Augstskola sadarbojas ar citām Latvijas augstskolām un citu valstu augstskolām.

11. Augstskola nodrošina studiju un pētniecības darba un jaunrades brīvību, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, šo satversmi un normatīvajiem aktiem. Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu. Akadēmiskais personāls apstiprināto studiju programmu ietvaros ir tiesīgs izvēlēties, izstrādāt un ieviest mācību metodes. Augstskolas administrācijai ir pienākums garantēt un respektēt šīs satversmes paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības.

III. Pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

12. Augstskolas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs.

13. Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa.

14. Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, un tās lēmumi ir saistoši visam Augstskolas personālam. Satversmes sapulces izsludināšanas, sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums.

15. Satversmes sapulci ievēlē uz trijiem gadiem, aizklāti balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā personāla. Satversmes sapulces kārtējās vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu nedēļu pirms Satversmes sapulces pilnvaru izbeigšanās.

16. Satversmes sapulce sastāv no 35 locekļiem, no kuriem 21 ir akadēmiskā personāla pārstāvis, 7 studējošo pārstāvji un 7 administrācijas un vispārējā personāla pārstāvji. Satversmes sapulces locekli var atcelt Satversmes sapulce, ja par to nobalso 2/3 Satversmes sapulces locekļu.

17. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi akadēmiskajā gadā. Ja Augstskolas Padomnieku konvents vai Augstākās izglītības padome ierosina izskatīt kādu jautājumu Satversmes sapulcē, tad Satversmes sapulce rektoram vai Senātam jāsasauc ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no jautājuma ierosināšanas.

18. Satversmes sapulce no sava vidus uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

19. Satversmes sapulces sēdes vada Satversmes sapulces priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - priekšsēdētāja vietnieks.

20. Satversmes sapulce:

20.1. pieņem un groza Augstskolas satversmi;

20.2. ievēlē un atceļ rektoru;

20.3. noklausās rektora pārskatu;

20.4. apstiprina un groza Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus, kā arī nolikumu par rektora vēlēšanām;

20.5. ievēlē senatorus;

20.6. ievēlē Revīzijas komisiju un Akadēmisko šķīrējtiesu;

20.7. pieņem un groza Augstskolas Satversmes sapulces nolikumu;

20.8. apstiprina Augstskolas logotipu un karogu;

20.9. izskata Augstskolas Padomnieku konventa vai Augstākās izglītības padomes Satversmes sapulcei ierosinātos jautājumus;

20.10. izskata Augstskolas un studiju programmu akreditācijas rezultātus;

20.11. lemj jautājumu par Augstskolas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;

20.12. Satversmes sapulce var pieņemt izskatīšanai arī citus Augstskolas darbības jautājumus.

21. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras. Senāts izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības, kā arī lemj par citiem Augstskolai nozīmīgiem jautājumiem, atbilstoši Senāta nolikumā paredzētajām tiesībām.

22. Senātu ievēlē Satversmes sapulce uz trijiem gadiem, aizklāti balsojot. Senāta vēlēšanās jāpiedalās vairāk nekā pusei Satversmes sapulces dalībnieku. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši klātesošo balsu vairākumu.

23. Senāts sastāv no 13 senatoriem, no kuriem 10 ir akadēmiskā personāla pārstāvji un 3 studējošo pārstāvji.

24. Senāts no sava vidus, aizklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Senāta priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un sekretāra vēlēšanās jāpiedalās vairāk nekā pusei ievēlēto senatoru.

25. Sasaukt Senātu var Senāta priekšsēdētājs vai ne mazāk kā viena trešdaļa senatoru. Senāta sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes semestrī, un pārtraukums starp tām nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Senāts ir tiesīgs izskatīt jautājumus, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru. Saskaņā ar Senāta nolikumu lēmumi tiek pieņemti atklāti vai aizklāti balsojot ar vienkāršu klātesošo senatoru balsu vairākumu.

26. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

27. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu. Rektora vēlēšanas reglamentē nolikums. Rektoru, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds. Rektors ir ievēlēts, ja par viņu ir nobalsojuši vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu. Rektoru apstiprina Ministru kabinets.

28. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Izglītības un zinātnes ministrija. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 2/3 balsu no Satversmes sapulces locekļu skaita. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets.

29. Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus, kuru izpilde ir obligāta visam Augstskolas personālam, bet attiecībā uz studijām – arī nepilna laika studējošajiem. Rektors:

29.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Augstskolas satversmei;

29.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

29.3. nodrošina Augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantošanu, personiski atbild par Augstskolas finansiālo darbību;

29.4. veicina Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

29.5. veic citus Augstskolu likumā, šajā satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus.

30. Rektoram ir veto tiesības Senāta lēmumiem. Ja rektors pieņemtajam lēmumam nepiekrīt, tad jautājums tiek atkārtoti izskatīts Senāta sēdē.

31. Satversmes sapulce uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Revīzijas komisiju piecu Augstskolas personāla pārstāvju sastāvā. Revīzijas komisijā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisijas darbu reglamentē Revīzijas komisijas nolikums. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Augstskolas satversmei.

32. Akadēmiskā Šķīrējtiesa izskata akadēmiskā personāla un studējošo iesniegumus par Augstskolas satversmē noteikto akadēmisko tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem un strīdus starp Augstskolas amatpersonām, struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

33. Akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no pieciem locekļiem. Četrus locekļus uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus. Vienu pārstāvi no studējošo vidus akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē Augstskolas Studējošo pašpārvalde. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

34. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda Augstskolas administrācija. Akadēmiskā šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Akadēmiskās šķīrējtiesa darbību reglamentē Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikums.

35. Augstskolā 7 personu sastāvā tiek izveidots Padomnieku konvents. Padomnieku konventa sastāvu apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.

36. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts var izveidot komisijas, darba grupas un padomes. Komisiju, padomju, darba grupu darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi.

IV. Struktūrvienības

37. Lai sekmīgi veiktu izglītības, zinātnisko, organizatorisko un saimniecisko darbu, Augstskolā tiek izveidotas struktūrvienības.

38. Struktūrvienības dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums, ja Augstskolas satversme to nenosaka citādi.

39. Katedra apvieno vienas vai radniecīgu studiju kursu programmu speciālistus. Katedras uzdevums ir metodiski nodrošināt un īstenot izglītības procesu atbilstošajās studiju programmās, sadarbojoties ar atbilstoša profila zinātnes iestādēm un struktūrvienībām pašā augstskolā un ārpus tās. Akadēmiskais personāls pētniecisko darbību veic savām zinātniskajām interesēm atbilstošajos tematos.

40. Katedru var izveidot ar Senāta lēmumu pēc rektora priekšlikuma un pamatojuma. Katedru vada katedras vadītājs, ko pēc katedras akadēmiskā personāla ieteikuma Senāts, aizklāti balsojot, ievēl uz pieciem gadiem. Katedras darbību nosaka nolikums.

41. Augstskolas zinātniskais institūts ir struktūrvienība zinātnisku pētījumu organizēšanai un veikšanai. Augstskolas zinātniskā institūta darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

42. Augstskolas zinātnisko institūtu izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora priekšlikuma, bet reorganizē vai likvidē pēc paša institūta, rektora vai Senāta ierosinājuma. Galīgo lēmumu par likvidāciju vai reorganizāciju pieņem Senāts.

43. Augstskolas zinātnisko institūtu pārvalda zinātnieku koleģiāla institūcija – zinātniskā padome un tās ievēlēts direktors. Augstskolas zinātniskā institūta uzraudzību veic Revīzijas komisija.

44. Augstskola ar Senāta lēmumu šajā satversmē noteikto mērķu īstenošanai var dibināt arī iestādes, tai skaitā — publiskās aģentūras.

V. Personāls

45. Augstskolas personālu veido:

45.1. akadēmiskais personāls – Augstsko las akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

45.2. vispārējais Augstskolas personāls;

45.3. pilna laika studējošie, arī maģistranti un doktoranti.

46. Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā.

47. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai Augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

48. Personālam ir tiesības Augstskolas satversmes noteiktā kārtībā piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties Augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.

49. Personālam ir tiesības piedalīties Augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

50. Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts.

51. Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls un nepilna laika studenti var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

52. Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

53. Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu zinātniskajā darbā un studējošo izglītošanā (mācību darbs, metodiskais darbs, citi darba veidi) nosaka Senāts katrai katedrai atsevišķi.

54. Akadēmiskajam personālam ir tiesības patstāvīgi izvēlēties mācību metodes.

55. Darba samaksas principus akadēmiskam personālam nosaka Senāts, bet šī darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

56. Par profesoru var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu pieredze asociētā profesora vai profesora amatā . Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu.

57. Par asociēto profesoru var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds vai arī - profesionālo studiju programmu īstenošanai – personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociēto profesoru atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors slēdz darba līgumu ar asociēto profesoru uz visu ievēlēšanas periodu.

58. Par docentu var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt arī personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs.

59. Docentu atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē Senāts, un uz tā lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu.

60. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu, kā arī, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos, personas ar augstāko izglītību bez akadēmiskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Lektoru atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē Senāts.

61. Ja Augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīgā akadēmiskā personāla štata vieta, Senāts var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).

62. Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā. Viesdocētājus darbā pieņem rektors.

63. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem - apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskajiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas. Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai.

64. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

65. Prorektorus, studiju programmu direktorus, katedru vadītājus pēc apstiprināšanas Senātā pieņem darbā rektors.

66. Pārējo vispārējo Augstskolas personālu (administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls) pieņem darbā un atbrīvo no darba rektors saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

67. Augstskolas administratīvais personāls ir Augstskolas personāls, kura pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.

VI. Studējošie

68. Augstskolas studējošie ir sociālo zinātņu studiju programmu studenti, maģistranti un doktoranti.

69. Reflektantu uzņemšanu Augstskolā organizē Augstskolas Uzņemšanas komisija, kuru katram akadēmiskajam gadam apstiprina rektors. Uzņemšanas komisijas darbu vada rektora noteikta persona.

70. Augstskolas studentiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

71. Augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde.

72. Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no Augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto satversmes 74. pantā minēto funkciju izpildei.

73. Studējošo pašpārvalde:

73.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās, kultūras un sporta dzīves jautājumos Augstskolas un valsts institūcijās;

73.2. reprezentē Augstskolā studējošos Latvijā un ārvalstīs;

73.3. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Augstskolas koleģiālajās institūcijās.

74. Studējošajiem Augstskolas Senātā un Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses, kura piemērošanas kārtību reglamentē Senāta nolikums. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata Saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina ar klātesošo Senāta locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Ja Saskaņošanas komisija nav izstrādājusi vienotu lēmumu, tad, izskatot jautājumu atkārtoti, tā pieņemšanai ir nepieciešams trīs ceturtdaļas ievēlēto senatoru balsu.

75. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Augstskolas lēmējinstitūcijās kārtībā, kāda ir noteikta šo institūciju nolikumos.

76. Studējošo pašpārvaldes lēmumi, kuri attiecas uz visiem studējošiem, pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

77. Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:

77.1. tā pati to vēlas;

77.2. noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts vienlīdzības princips;

77.3. tā Augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav pildījusi citus studiju līgumā paredzētos pienākumus;

77.4. tā ir pārkāpusi augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.

78. Izslēgšanu no studējošo saraksta veic rektors, bet apelācijas sūdzības izskata Senāts.

VII. Studijas

79. Augstākās izglītības ieguve Augstskolā notiek, īstenojot licencētas un akreditētas studiju programmas.

80. Studiju programmu apstiprina Senāts, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem dokumentiem un programmu neatkarīgu ekspertu atzinumiem. Lēmumu par studiju programmas uzsākšanu un izbeigšanu pieņem Senāts.

81. Ar Senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par studiju programmas īstenošanu – studiju programmas direktors, kā arī tiek noteikts šīs programmas finanšu un tehniskais nodrošinājums.

VIII. Zinātniskā pētniecība

82. Zinātniskā pētniecība ir Augstskolas darba neatņemama sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, studiju zinātniska pamatošana un tālāka pilnveidošana, aktuālu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

83. Augstskola, sadarbojas ar citām augstskolām un zinātniskajām iestādēm, komercbankām, finanšu institūcijām, saskaņo pētījumu virzienus, izvēlas tēmas pētījumiem, koordinē pētījumu kopējos plānus un iesniedz priekšlikumus pētījumu finansējumam.

84. Augstskolas akadēmiskā gada darba pārskatā publicē vispārējas ziņas par veiktajiem pētījumiem.

IX. Augstskolas resursi, finanses un saimnieciskā darbība

85. Augstskolai var piederēt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

86. Augstskola rīkojas ar savu īpašumu šajā satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Augstskolas valdījumā vai lietojumā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

87. Augstskolas finanšu resursus veido:

87.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

87.2. pašu ieņēmumi:

87.2.1. ienākumi no maksas par studijām;

87.2.2. ienākumi no saimnieciskās darbības;

87.3. juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi (t.sk. ar izmantošanas nosacījumiem);

87.4. citi normatīvajos aktos paredzētie finanšu līdzekļi.

88. Augstskolu finanšu resursu struktūru nosaka Senāts, bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija.. Par budžeta izlietojumu rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un Izglītības un zinātnes ministrijai.

89. Pildot savus uzdevumus, Augstskolai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

89.1. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un atbilstoši Augstskolas mērķiem;

89.2. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu atbilstoši Augstskolas satversmē noteiktajiem darbības mērķiem;

89.3. veikt Augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Augstskolas mērķiem.

X. Starptautiskā sadarbība

90. Augstskola veicina starptautisko sadarbību ar citu valstu augstskolām, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starp augstskolu apmaiņas programmas un starptautiskās augstskolu sadarbības programmas pētniecībā.

91. Ārzemniekus studijām Augstskolā par maksu var uzņemt saskaņā ar Izglītības likumu un Augstskolu likumu uz vispārējo noteikumu pamata, noslēdzot līgumu (vienošanos) par studijām ar attiecīgo ārvalsts institūciju vai fizisko personu. Ārzemnieku studijas Augstskolā starpvalstu apmaiņas ietvaros regulē Augstskolu likums.

XI. Augstskolas satversmes pieņemšana un grozīšanas kārtība

92. Augstskolas satversmi var pieņemt un grozīt Satversmes sapulce.

93. Augstskolas satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad to apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.

XII. Augstskolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība

94. Lēmumu par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.