Rīgā, 2008. gada 21. maijā

Nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Kriminālprocesa likumā″ (Nr.192/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece

Juridiskā komisija

likumprojekts otrajam lasījumam

“Grozījumi Kriminālprocesa likumā”

(Nr.192/Lp9)

< tr style='mso-row-margin-left:172.7pt;mso-row-margin-right:149.45pt'>

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam (410)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus:

14.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā

(1) Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.

(2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus.

(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.

(4) Kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.

(5) Saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

1. Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem."

1. Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

16.pants. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi

(1) Amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.

(2) Personai, kura īsteno aizstāvību, cietušajam, cietušā pārstāvim un amatpersonai, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav sevi atstatījušas.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdus „tulkiem un speciālistiem”.

Atbalstīts

2. Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdus „tulkiem un speciālistiem”.

26.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kura izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu veikt procesuālās darbības (turpmāk – procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) ekspertīžu iestādes ekspertam;

6) ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis viņam veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklētāja tiešajam priekšniekam;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam.

(3) Noraidījumu, sūdzību un procesa organizatorisku jautājumu izlemšanā pilnvaras ir tiesnesim, prokuroram, kā arī tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem.

(4) Eiropas Savienības (Kopienu) institūciju amatpersonām ir pilnvaras veikt kriminālprocesu Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normās noteiktajos gadījumos.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus „ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem” ar vārdiem „tās ieņemamo amatu šajā valsts iestādē, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus „ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem” ar vārdiem „tās ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.3

Atbalstīts

3. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus „ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem” ar vārdiem „šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu”.

27.pants. Procesa virzītājs

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;

5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā – izmeklētājs;

2) kriminālvajāšanā – prokurors;

3) sagatavojot lietu iztiesāšanai, kā arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei – tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā – tiesas sastāvs.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītājs ir attiecīgais procesa virzītājs.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 27.panta otrās daļas 1.punktu pēc vārda „izmeklētājs” ar vārdiem „vai izņēmuma gadījumā prokurors;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 27.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās – tiesnesis.”

Atbalstīts

Atbalstīts

4. 27.panta otrajā daļā:

papildināt 1.punktu pēc vārda „izmeklētājs” ar vārdiem „vai izņēmuma gadījumā prokurors;”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās – tiesnesis.”

29.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt kriminālprocesu;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un nepamatotiem izdevumiem;

5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt uzraugošajam prokuroram lemt jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu;

3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram;

5) pārsūdzēt amatā augstāka prokurora norādījumus nākamajam amatā augstākam prokuroram;

6) pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša lēmumus tiesas priekšsēdētājam.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 29.panta otrās daļas 3.punktā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 29.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „amatā augstākam prokuroram”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 29.panta otrās daļas 5.punktā vārdus „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 29.panta otrās daļas 6.punktā vārdus „tiesas priekšsēdētājam”.

Atbalstīts

5. 29.panta otrajā daļā:

izslēgt 3.punktā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

izslēgt 4.punktā vārdus „amatā augstākam prokuroram”;

izslēgt 5.punktā vārdus „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

izslēgt 6.punktā vārdus „tiesas priekšsēdētājam”.

30.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks

(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklētāja tiešā priekšnieka vai amatā augstāka prokurora rīkojumu iekļauts izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajos ietvaros ir tiesības veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālos lēmumus.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu pārsūdzēt uzraugošajam prokuroram.

(4) Izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

(5) Uzdevumu un norādījumu pārsūdzība izdarāma rakstveidā.

10.

11.

12.

13.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 30.panta pirmajā daļā vārdus „izmeklētāja tiešā priekšnieka” ar vārdiem „izmeklēšanas iestādes kompetentas amatpersonas”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 30.panta pirmajā daļā vārdus vārdu „rīkojumu” ar vārdu „lēmumu”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 30.panta trešajā daļā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 30.panta piekto daļu.

Atbalstīts

6. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „izmeklētāja tiešā priekšnieka” ar vārdiem „izmeklēšanas iestādes kompetentas amatpersonas” un vārdu „rīkojumu” – ar vārdu „lēmumu”;

izslēgt trešajā daļā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

izslēgt piekto daļu.

31.pants. Izmeklētāja tiešais priekšnieks

(1) Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

(2) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai viņam pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;

2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;

3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam savā pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;

4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos.

(3) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir tiesības:

1) iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskos lēmumus, tas ir, noteikt kritērijus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko veic procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) veikt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

5) atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus.

14.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 31.panta trešās daļas 2.punktu pēc vārdiem „izmeklēšanas grupu” ar vārdiem „savas kompetences robežās”.

Atbalstīts

7. Papildināt 31.panta trešās daļas 2.punktu pēc vārdiem „izmeklēšanas grupu” ar vārdiem „savas kompetences ietvaros”.

37.pants. Izmeklēšanu uzraugošais prokurors

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos;

2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) (izslēgts ar 28.09.2005. likumu);

4) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē;

5) izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem;

6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklētāja tiešajam priekšniekam, ekspertam, revidentam vai tulkam;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus;

6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam prokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei;

7) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai.

15.

16.

17.

18.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 37.panta otrās daļas 4.punktu;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 37.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) izskatīt sūdzības savas kompetences ietvaros;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 37.panta otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

6) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 37.panta trešo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē.”

Atbalstīts

8. 37.pantā:

izslēgt otrās daļas 4.punktu;

izteikt otrās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

„5) izskatīt sūdzības savas kompetences ietvaros;

6) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;";

papildināt trešo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē.”

41.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos lemt par piespiedu līdzekļa piemērošanu;

2) lemt par aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumiem par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli;

4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par procesa virzītāja ierosinājumu veikt speciālo izmeklēšanas darbību;

5) lemt par sūdzībām attiecībā uz privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā;

6) lemt par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums;

7) lemt par personas, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai;

8) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pieteikumu par speciālo izmeklēšanas darbību materiālu, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentu), pievienošanu tiesai nododamajai krimināllietai;

9) lemt par noraidījumu, kas pieteikts amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru;

10) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lūgumu atbrīvot no samaksas par advokāta palīdzības izmantošanu.

(2) Pirmās instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums lemt par:

1) apsūdzētā pieteikumu attiecībā uz drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) prokurora ierosinājumu attiecībā uz drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;

3) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

4) ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sodītas par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

(5) Izmeklēšanas tiesnesim var būt arī citas šajā likumā īpaši noteiktas tiesības un pienākumi.

19.

20.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 41.panta pirmās daļas 9.punktu;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 41.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

,,2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kā arī noteikt termiņus speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;”.

Atbalstīts

9. 41.pantā:

izslēgt pirmās daļas 9.punktu;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

42.pants. Valsts apsūdzības uzturētājs

(1) Valsts apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Amatā augstāks prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(2) Valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā uztur pēc iespējas tas pats prokurors, kas to uzturēja pirmās instances tiesā. Amatā augstāks prokurors valsts apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(3) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

21.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 42.panta trešo daļu.

Atbalstīts

10. Izslēgt 42.panta trešo daļu.

43.pants. Valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras

(1) Prokuroram, uzturot apsūdzību jebkuras instances tiesā, ir pienākums un tiesības:

1) ar amatā augstāka prokurora piekrišanu atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu;

2) pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktais pamats;

3) izteikties par katru tiesā izlemjamo jautājumu;

4) virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē;

5) pieprasīt pārtraukumu papildu pierādījumu iesniegšanai vai jaunas apsūdzības celšanai;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesas debatēs;

8) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām;

9) pārsūdzēt tiesu nolēmumus, ja ir pamats to darīt.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās pilnvaras prokuroram ir visos kriminālprocesos neatkarīgi no procesa norises īpatnībām atsevišķu kategoriju lietās.

22.

23.

24.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 43.panta nosaukumu aiz vārda „pilnvaras” ar vārdiem „pirmās un apelācijas instances tiesā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdu ,,jebkuras” ar vārdiem ,,pirmās vai apelācijas”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 43.panta otro daļu aiz vārda „lietās” ar vārdiem "izņemot privātās apsūdzības lietas.".

Atbalstīts

Atbalstīts

11. 43.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda „pilnvaras” ar vārdiem „pirmās un apelācijas instances tiesā”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu ,,jebkuras” ar vārdiem ,,pirmās vai apelācijas”;

papildināt otro daļu pēc vārda „lietās” ar vārdiem ,,izņemot privātās apsūdzības lietas”.

25.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 43.¹pantu šādā redakcijā:

„43.¹pants. Prokurors kasācijas instancē

(1) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

(2) Prokuroram kasācijas instances tiesā ir šā likuma 54.nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi.”

Atbalstīts

12. Papildināt likumu ar 43.¹pantu šādā redakcijā:

„43.¹pants. Prokurors kasācijas instancē

(1) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

(2) Prokuroram kasācijas instances tiesā ir šā likuma 54.nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi.”

44.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs

(1) Privātās apsūdzības lietās apsūdzību tiesā uztur cietušais vai viņa pārstāvis.

(2) Privātās apsūdzības uzturētājam tiesas sēdē ir likumā noteiktās valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

26.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 44.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Privātās apsūdzības uzturētāja pienākums ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā viņam ir tiesības pieteikt tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu, kā arī par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.”

Atbalstīts

13. Papildināt 44.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Privātās apsūdzības uzturētāja pienākums ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā viņam ir tiesības pieteikt tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu, kā arī par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.”

51.pants. Neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi

Bez jebkādas papildu apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

2) pati, tās laulātais, bērni vai vecāki saņem ienākumus no personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai no cietušā;

3) ir saistīta ar kopīgu saimniecību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

4) atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

5) šajā procesā ir liecinieks, cietušais vai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ir veikusi aizstāvību vai cietušā pārstāvību.

27.

28.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 51.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punktā vārdus „kurai ir tiesības uz” ar vārdiem „kura īsteno”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 51.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punktā pēc vārdiem „cietušo” attiecīgā locījumā ar vārdiem „vai viņa pārstāvi” attiecīgā locījumā.

Atbalstīts

14. 51.pantā:

aizstāt 1., 2., 3., 4. un 5.punktā vārdus „kurai ir tiesības uz” ar vārdiem „kura īsteno”;

papildināt 1., 2., 3., 4. un 5.punktu pēc vārda „cietušais” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai viņa pārstāvis” (attiecīgā locījumā).

54.pants. Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas

(1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:

1) izmeklēšanas grupas dalībnieks, eksperts, revidents – procesa virzītājam;

2) procesa virzītājs izmeklēšanā un izmeklētāja tiešais priekšnieks – uzraugošajam prokuroram;

3) uzraugošais prokurors, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un valsts apsūdzības uzturētājs-amatā augstākam prokuroram;

4) amatā augstāks prokurors – nākamajam amatā augstākam prokuroram;

5) izmeklēšanas tiesnesis – tiesas priekšsēdētājam;

6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai – tiesas priekšsēdētājam;

7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu, – tiesas sastāvam.

(2) Amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu vai arī atzīst atteikšanos par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.

29.

30.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 54.panta pirmās daļas 6.punktu aiz vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „vai tiesas nolēmumu izpildes stadijā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 54.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) tiesas priekšsēdētājs – vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājam.”

Atbalstīts

15. 54.panta pirmajā daļā:

papildināt 6.punktu pēc vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „vai tiesas nolēmumu izpildes stadijā”;

papildināt daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) tiesas priekšsēdētājs – vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājam.”

55.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Persona, kura īsteno aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja tai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šīs personas noraidījumu šā likuma 54.panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām ir tiesības lemt par noraidījumu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstveidā, bet tiesas sēdē – mutvārdos, to ierakstot sēdes protokolā.

(3) Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

(4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

31.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 55.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja noraidījums valsts apsūdzības uzturētājam tiek pieteikts tiesas sēdē, to izlemj tiesas sastāvs.”

Atbalstīts

16. Papildināt 55.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja noraidījums valsts apsūdzības uzturētājam tiek pieteikts tiesas sēdē, to izlemj tiesas sastāvs.”

57.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt 10 dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu – uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora lēmumu – amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu – izmeklēšanas tiesnesim;

4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu – tiesas priekšsēdētājam;

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu).

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

32.

33.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 57.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „izmeklēšanas tiesnesim” ar vārdiem „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 57.panta pirmās daļas 4.punktu.

Atbalstīts

Atbalstīts

17. 57.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdus „izmeklēšanas tiesnesim” ar vārdiem „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

izslēgt 4.punktu.

59.pants. Aizstāvības īstenošanas pamats

(1) Aizstāvības īstenošanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas šajā likumā noteiktajā kārtībā rakstveidā izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram – procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors – procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, likumā noteiktajā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs, un abi apgalvo, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, konstatē, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Juridiskajai personai aizstāvības īstenošanas pamats ir šajā likumā noteiktajā kārtībā prokurora izteikts pieņēmums, ka fiziskā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tieši šīs juridiskās personas interesēs.

(5) Tiesības aizstāvēties izbeidzas līdz ar kopīgā apgalvojuma izteikšanas vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdi, ja nepastāv īpaši likumā noteikti apstākļi, kas dod tiesības tos apšaubīt.

34.

35.

Tautas partijas frakcija

Izslēgt KPL 59.panta 5.daļu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 59.panta piekto daļu.

Atbalstīts

18. Izslēgt 59.panta piekto daļu.

60.pants. Personas, kuras īsteno aizstāvību

(1) Savu procesuālo aizstāvību īsteno persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, persona:

1) par kuru izteikts šā likuma 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

3) pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

4) pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar tādu apstākļu pastāvēšanu, kuri izslēdz kriminālatbildību, ja šī persona apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību.

(2) Uz procesuālo aizstāvību tiesīgas personas tiesības uz aizstāvību īsteno arī:

1) aizstāvis;

2) pārstāvis.

(3) Juridiskā persona, par kuras interesēs darbojušos fizisko personu izteikts šā likuma 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību īsteno ar pārstāvja palīdzību.

36.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 60.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) persona, kura iestājas par mirušās personas reabilitāciju.”

Atbalstīts

19. Papildināt 60.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) persona, kura iestājas par mirušās personas reabilitāciju.”

37.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 60.¹ pantu šādā redakcijā:

„60.¹pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pienākums paziņot sūtījumu saņemšanas adresi

(1) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi.

(2) Ar šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu persona apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(3) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.

(4) Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 darba dienas iepriekš rakstveidā informēt procesa virzītāju par sūtījumu saņemšanas adreses maiņu un norādīt jauno adresi.”

Atbalstīts

20. Papildināt likumu ar 60.¹ pantu šādā redakcijā:

„60.¹pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pienākums paziņot sūtījumu saņemšanas adresi

(1) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi.

(3) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.

(4) Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienas iepriekš rakstveidā informēt procesa virzītāju par sūtījumu saņemšanas adreses maiņu un norādīt jauno adresi.”

61.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess

(1) Pastāvot reālai iespējai, ka konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, kriminālprocesu var uzsākt pret šo personu. Ja, uzsākot procesu, jau ir pamats minētā pieņēmuma izteikšanai, tad konkrēto personu norāda lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Ja uzsāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(3) No brīža, kad šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālās darbības veikšanā vai procesa virzītājs atklātībai darījis zināmu informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu pret to, tā iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(4) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir šā likuma 66.panta pirmās daļas 2., 3., 6., 7., 12., 13., 15., 17., 18. un 20.punktā noteiktās tiesības un 67.panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 6.punktā noteiktie pienākumi. Šai personai nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi.

(5) No šā panta trešajā daļā minētā brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

(6) Personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, bez tās piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā nedrīkst fotografēt, filmēt vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt nolūkā publiskot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos.

38.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā vārdus „izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi”.

Atbalstīts

21. Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā vārdus „izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi”.

63.pants. Aizturētā tiesības

(1) Aizturētajam ir tiesības:

1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;

2) pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo viņa tuvam radiniekam, mācību iestādei vai darba devējam;

3) saņemt aizturēšanas protokola kopiju un rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;

4) tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

5) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi attiecībā uz aizturēšanas pamatotību;

6) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

7) pieteikt noraidījumu procesa virzītājam, kā arī izmeklēšanas grupas dalībniekam, kurš veic izmeklēšanas darbības ar aizturēto;

8) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību;

9) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību neatliekamu veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai;

10) saņemt juridisko palīdzību no aizstāvja procesuālo darbību izdarīšanas laikā.

(2) Bez aizturētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

(3) Aizturētam ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt, lai tiek informēta viņa valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība.

39.

40.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 63.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 63.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) pieteikt noraidījumu;”.

Atbalstīts

Atbalstīts

22. 63.panta pirmajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

„3) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

„7) pieteikt noraidījumu;”.

66.pants. Aizdomās turētā tiesības

No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir tiesības:

1) saņemt tā lēmuma kopiju, ar kuru šī persona atzīta par aizdomās turēto, un rakstveida informāciju par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem;

2) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;

3) pieteikt lūgumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem;

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā procesuālajā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties;

5) apcietinājuma vietā tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

6) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas;

7) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām;

8) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

9) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, ja vien šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas personas tiesības;

10) saņemt motivētu lēmumu, ja aizdomās turētajam atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībās, kuras veic pēc viņa vai aizstāvja lūguma;

11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei, ja ekspertīze attiecas uz šo personu, un lūgt uzdot papildjautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums, izņemot gadījumus, kad ekspertīze noteikta citas izmeklēšanas darbības laikā;

12) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

13) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

14) mutvārdos vai rakstveidā paust savu attieksmi pret izteiktajām aizdomām;

15) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

16) pieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu, kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums;

17) izlīgt ar cietušo;

18) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pārkāpts likumā noteiktais pirmstiesas procesa pabeigšanas termiņš;

19) pie izmeklēšanas tiesneša piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību izskatīšanā, ja vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību;

20) izteikt vēlēšanos sadarboties ar amatpersonām, kas veic kriminālprocesu.

(2) Bez aizdomās turētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

(3) Liecības nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa.

41.

42.

43.

44.

45.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 66.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu „Aizturētajam” ar vārdiem „Aizdomās turētajam, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis”.

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 66.panta 1.daļu ar jaunu 11.¹ punktu

11¹) iepazīties ar ekspertīzes atzinuma saturu nekavējoties pēc tā saņemšanas un sniegt paskaidrojumus par atzinumā konstatētajiem faktiem

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 66.panta pirmo daļu ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

„11¹) iepazīties ar ekspertīzes atzinuma saturu pēc tā saņemšanas, ja ekspertīze veikta pēc viņa pieteikuma;”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 66.panta pirmās daļas 16. punktā vārdus „kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 66.panta pirmās daļas 19.punktu aiz vārda „sūdzību” ar vārdiem „un pieteikumu”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.43

Atbalstīts

23. 66.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā vārdu „Aizturētajam” ar vārdiem „Aizdomās turētajam, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis,”;

papildināt daļu ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

„11¹) iepazīties ar ekspertīzes atzinuma saturu pēc tā saņemšanas, ja ekspertīze veikta pēc šīs personas pieteikuma;”;

izslēgt 16. punktā vārdus „kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums”;

papildināt 19.punktu pēc vārda „sūdzību” ar vārdiem „un pieteikumu”.

68.pants. Aizdomās turētā statusa izbeigšanās

(1) Persona zaudē aizdomās turētā statusu, ja:

1) kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu;

2) tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona tika atzīta par aizdomās turēto;

3) tā tiek saukta pie kriminālatbildības un uzsākta tās kriminālvajāšana.

(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un kopējais laiks, kurā tā atrodas aizdomās turētā procesuālajā statusā, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto laiku.

(3) Personu, pret kuru bijusi uzsākta kriminālvajāšana, nevar atzīt par aizdomās turēto tajā pašā noziedzīgā nodarījumā.

46.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 68.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ja lēmums tiek atcelts, bet kriminālprocess pret viņu netiek izbeigts, persona saglabā personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusu.”

Atbalstīts

24. Izteikt 68.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ja lēmums tiek atcelts, bet kriminālprocess pret attiecīgo personu netiek izbeigts, tā saglabā tādas personas statusu, pret kuru uzsākts kriminālprocess.”

70.pants. Apsūdzētā tiesības pirmstiesas procesā

(1) Apsūdzētajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, kā arī tiesības:

1) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

2) iesniegt pieteikumus līdz pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai un iepazīties ar saņemtajiem vai uzrādītajiem tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

3) iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);

4) piekrist vai nepiekrist kriminālprocesa izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai prokurora priekšrakstam par sodu;

5) vienoties ar procesa virzītāju – prokuroru par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā;

6) vienoties ar procesa virzītāju – prokuroru par iespēju krimināllietu apsūdzētajam inkriminētajā apsūdzībā tiesā izskatīt bez pierādījumu pārbaudes;

7) atsaukt aizstāvja sūdzības.

(2) Atkarībā no izraudzītā procesa veida atsevišķas tiesības likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas vai īstenotas īpašā veidā.

(3) Liecību nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa.

47.

48.

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 70.panta 1.daļu ar jaunu 4.¹ punktu :

"4¹) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas iesniegt lūgumus, kas radušies iepazīstoties ar lietas materiāliem un kuru izlemšana nepieciešama kriminālprocesa mērķu sasniegšanas nodrošināšanai."

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 70.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas un lēmuma par lietas nodošanu tiesai saņemšanas iesniegt tiesai tos lūgumus, kas radušies iepazīstoties ar lietas materiāliem.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.48

Atbalstīts

25. Papildināt 70.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas un lēmuma par lietas nodošanu tiesai saņemšanas apsūdzētais var iesniegt tiesai tos lūgumus, kas radušies, iepazīstoties ar lietas materiāliem."

71.pants. Apsūdzētā tiesības pirmās instances tiesā

Pirmās instances tiesā apsūdzētajam ir tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt lietas iztiesāšanas vietu un laiku;

2) uzaicināt aizstāvi vai lūgt nodrošināt aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē;

3) pašam piedalīties krimināllietas iztiesāšanā un lietot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

4) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

5) lūgt, lai nomaina aizstāvi, ja pastāv likumā noteiktie šķēršļi viņa līdzdalībai;

6) piekrist pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas sēdē;

7) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

8) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

9) pieteikt tiesai motivētu lūgumu izmantot šā panta 7. un 8.punktā minētās tiesības arī tad, ja izskatāmais jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

10) pieteikt lūgumus;

11) sniegt liecību;

12) uzstāties tiesas debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;

13) teikt pēdējo vārdu;

14) saņemt tiesas nolēmuma kopiju un iepazīties ar tiesas sēdes protokolu;

15) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

49.

50.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 71.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) pieteikt noraidījumu;”.

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 71.panta 14.punktu pēc vārdiem “tiesas sēdes protokolu” ar šādu tekstu: “kā arī iesniegt par to rakstveida piezīmes, ko pievieno krimināllietas materiāliem.”

Atbalstīts

26. 71.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

„4) pieteikt noraidījumu;”;

papildināt 14.punktu pēc vārdiem “tiesas sēdes protokolu” ar tekstu šādā redakcijā: “kā arī iesniegt par to rakstveida piezīmes, ko pievieno krimināllietas materiāliem;”.

73.pants. Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā

(1) Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā ir apsūdzētajam:

1) kurš iesniedzis kasācijas sūdzību;

2) par kura apsūdzību kasācijas protestu vai sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) kura intereses tiek tieši aizskartas ar kasācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) ja tiesnesis – procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Kasācijas instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir tiesības:

1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku un kārtību;

3) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par kasācijas sūdzību vai protestu;

4) uzaicināt aizstāvi.

(3) Ja lieta tiek iztiesāta mutvārdu procesā tiesas sēdē, apsūdzētajam ir tiesības uzturēt vai atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kuras bijušas par pamatu apsūdzētā statusa atzīšanai kasācijas instances tiesā.

(4) Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;

3) iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;

4) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

51.

52.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 73.panta trešo daļu aiz vārdiem „kasācijas instances tiesā” ar vārdiem „kā arī pieteikt noraidījumu.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 73.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteikt noraidījumu;”.

Atbalstīts

27. 73.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „kasācijas instances tiesā” ar vārdiem „kā arī pieteikt noraidījumu”;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteikt noraidījumu;”.

75.pants. Personas tiesības, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī

(1) Personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, bet saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu var piedalīties kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atteikties no aizstāvja un tiesības uzstāties tiesas debatēs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības uz aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem.

(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas tās tiesības uz aizstāvību īsteno aizstāvis un likumā noteiktajos ietvaros arī pārstāvis, kam procesa virzītājs atļāvis piedalīties procesā.

53.

54.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 75.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„75.pants. Personas tiesības, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 75.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas tās tiesības uz aizstāvību īsteno aizstāvis un pārstāvis.”

Atbalstīts

28. 75.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„75.pants. Personas tiesības, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas šīs personas tiesības uz aizstāvību īsteno tās aizstāvis un pārstāvis.”

76.pants. Personas tiesības, par kuras izdarīto noziedzīgu nodarījumu iestājies noilgums

(1) Ja persona atzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

(2) Ja persona neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilgumu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(3) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

55.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 76.pantu šādā redakcijā:

„76.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata

(1) Ja persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.”

Atbalstīts

29. Izteikt 76.pantu šādā redakcijā:

„76.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.”

78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet persona neatzīst noziedzīgu nodarījumu, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā personai, kura apstrīd savu vainu tādā noziedzīgā nodarījumā, par kura izdarīšanu tai iestājies noilgums.

56.

57.

58.

59.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

„78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota profesionālā riska rezultātā vai izpildīja noziedzīgas pavēles vai noziedzīgu rīkojumu, bet persona neatzīst pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā personai, kura apstrīd savu vainu tādā noziedzīgā nodarījumā, par kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.”

Tautas partijas frakcija

KPL 78.panta 1.daļu pēc vārdiem “persona neatzīst” izteikt šādā redakcijā “ka tās darbībās ir Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes,” tālāk kā panta tekstā, aizstājot vārdus “rajona ( pilsētas ) tiesā “ar vārdiem “atbilstoša līmeņa tiesā”.

Tautas partijas frakcija

KPL 78.panta 2.daļu izteikt šādā redakcijā:

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā.

Juridiskā komisija

Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

„78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota profesionālā riska rezultātā vai izpildīja noziedzīgas pavēles vai noziedzīgu rīkojumu, bet persona neatzīst, ka tās darbībās ir Krimināllikumā paredzēta noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu atbilstoša līmeņa tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesībām pārsūdzēt tiesas nolēmumu.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā

Nr.59

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā

Nr.59

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.59

Atbalstīts

30. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

„78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota profesionālā riska rezultātā vai izpildījusi noziedzīgas pavēles vai noziedzīgu rīkojumu, bet persona neatzīst, ka tās darbībās ir Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, šai personai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu atbilstoša līmeņa tiesā.

79.pants. Aizstāvis

(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, kas kriminālprocesā, noteiktā tā stadijā vai atsevišķā procesuālā darbībā īsteno tādas personas aizstāvēšanu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(2) Par aizstāvi kriminālprocesā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) ārvalsts advokāts (izņemot šīs daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.

(3) Aizstāvis nevar bez aizstāvamās personas piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas viņam jāveic saskaņā ar vienošanos.

(4) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās vai uzdevuma pieņemšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Advokāta kā aizstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis.

(6) Aizstāvis nedrīkst uzņemties citas personas aizstāvēšanu vai sniegt tai juridisko palīdzību, ja tas ir pretrunā ar aizstāvamās personas interesēm, ar kuru vienošanās noslēgta agrāk.

(7) Aizstāvis nedrīkst slēgt vienošanos par vairāku personu aizstāvēšanu vienā kriminālprocesā, ja starp šo personu aizstāvības interesēm pastāv pretrunas.

60.

61.

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 79.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm”

Tautas partijas frakcija

KPL 79.panta 5.daļā vārdus “tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā” aizstāt ar vārdiem “tiesības piedalīties kriminālprocesā”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

31. Aizstāt 79.panta piektajā daļā vārdus “tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā” ar vārdiem “tiesības piedalīties kriminālprocesā”.

83.pants. Aizstāvja obligātā piedalīšanās

(1) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā:

1) ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai vai rīcībnespējīgai personai, vai ierobežoti pieskaitāmai personai;

2) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu;

3) ja tas tiek turpināts sakarā ar pieteikumu par mirušas personas reabilitāciju;

4) ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas procesuālās tiesības;

5) ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības.

(2) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanās slēgšanu.

62.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 83.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja lieta tiek skatīta apsūdzētā prombūtnē (in absentia).”

< p class=MsoBodyText align=center style='margin:0cm;margin-bottom:.0001pt; text-align:center'>Atbalstīts

32. Papildināt 83.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja lieta tiek skatīta apsūdzētā prombūtnē (in absentia).”

86.pants. Aizstāvja tiesības un pienākumi

(1) Aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā, kā arī tiesības:

1) pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saņemt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas;

2) piedalīties aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā, piedalīties citās izmeklēšanas darbībās, par kuru veikšanu lūgumu pieteikusi persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai aizstāvis, kā arī piedalīties tajās izmeklēšanas darbībās, kurās aizstāvamā persona būtu tiesīga piedalīties, taču to nedara;

3) kriminālprocesos šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētajos obligātās aizstāvības gadījumos iepazīties ar visiem lietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas (kriminālvajāšanas uzsākšanas) brīža un saņemt šo materiālu kopijas;

4) pēc izmeklēšanas pabeigšanas iepazīties ar krimināllietas materiāliem un ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos materiālus;

5) uzstāties tiesas debatēs;

6) iesniegt Augstākajā tiesā pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(2) Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs. Tikai aizstāvamā persona pati pārstāv sevi procesuālajās darbībās, kurās tiek pausts tās subjektīvais viedoklis, un proti:

1) attieksmes izteikšanā pret aizdomām vai apsūdzību;

2) liecību sniegšanā;

3) pēdējā vārdā.

(3) Aizstāvim ir tiesības bez īpašas procesa virzītāja atļaujas tikties ar aizturēto vai apcietināto aizstāvamo personu konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez tikšanās reižu un ilguma ierobežojumiem, ja nepieciešams, pieaicinot tulku. Tādas tikšanās var notikt pilnvarotas amatpersonas vizuālās kontroles apstākļos, bet ārpus dzirdamības robežām.

(4) Ja ir konkrētas ziņas par faktiem, kas liecina, ka aizstāvis savas tiesības izmanto, lai novilcinātu kādu procesuālo darbību, vai apzināti pārkāpj savas tiesības, izmeklēšanas tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma vai tiesa var ierobežot tikšanās ilgumu vai paredzēt, ka tikšanās noris apstākļos, kas izslēdz rakstveida materiālu vai citu priekšmetu nodošanu aizstāvamai personai. Par šāda lēmuma pieņemšanu paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(5) Aizstāvja pienākums ir izmantot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kā arī visus likumā norādītos aizstāvības līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu, kādi ir attaisnojoši un atbildību mīkstinoši apstākļi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un sniegtu tai nepieciešamo juridisko palīdzību.

(6) Pārsūdzot prokurora nolēmumu par procesa pabeigšanu, aizstāvis informē aizstāvamo personu.

(7) Aizstāvis bez aizstāvamās personas piekrišanas nav tiesīgs izpaust ziņas, kas viņam darītas zināmas sakarā ar aizstāvības veikšanu.

63.

64.

65.

66.

67.

Tautas partijas frakcija

KPL 86.panta 1.daļas 3.punktu izteikt šādā redakcijā:

3) iepazīties ar visiem lietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas (kriminālvajāšanas uzsākšanas) brīža un saņemt šo materiālu kopijas.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 86.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus "Augstākajā tiesā";

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 86.panta otro daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

„2¹) vienkāršāka procesa izvēlē;”.

Tautas partijas frakcija

KPL 86.pantu papildināt ar jaunu 3.¹daļu šādā redakcijā:

(3¹) Aizstāvim, kurš piedalās izmeklēšanas darbībās, ir tiesības:

1/ uzdot jautājumus personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lieciniekiem, cietušajiem, viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam;

2/ iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt rakstiskas piezīmes protokolā par pierakstu pareizību un pilnību;

3/ sagatavot un iesniegt izvērstas piezīmes izmeklēšanas darbības protokolam pēc izmeklēšanas darbības pabeigšanas;

4/ lūgt, lai procesa virzītāja noraidītie jautājumi būtu ierakstīti izmeklēšanas darbību protokolā. “

Juridiskā komisija

KPL 86.pantu papildināt ar jaunu 3.¹daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Aizstāvim, kurš piedalās izmeklēšanas darbībās, ir tiesības:

1/ uzdot jautājumus personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lieciniekiem, cietušajiem, viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam;

2/ iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt rakstiskas piezīmes protokolā par pierakstu pareizību un pilnību;

3/ lūgt, lai process virzītāja noraidītie jautājumi būtu ierakstīti izmeklēšanas darbību protokolā."

Neatbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.67

Atbalstīts

33. 86.pantā:

izslēgt pirmās daļas 6.punktā vārdus "Augstākajā tiesā";

papildināt otro daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

„2¹) vienkāršāka procesa izvēlē;”;

papildināt pantu ar 3.¹daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Aizstāvim, kurš piedalās izmeklēšanas darbībās, ir tiesības:

1) uzdot jautājumus personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lieciniekiem, cietušajiem, viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam;

2) iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt rakstveida piezīmes šajā protokolā par pierakstu pareizību un pilnību;

3) lūgt, lai process virzītāja noraidītie jautājumi būtu ierakstīti izmeklēšanas darbību protokolā."

87.pants. Apstākļi, kas liedz advokātam piedalīties kriminālprocesā

(1) Advokāts nedrīkst uzņemties aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja:

1) šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz juridisko palīdzību personai, kuras intereses ir pretrunā ar tās personas interesēm, kura lūdz sniegt juridisko palīdzību šajā pašā lietā;

2) šīs personas intereses ir pretrunā ar citas personas interesēm, ar kuru vienošanās slēgta agrāk, citā administratīvajā procesā, civilprocesā vai kriminālprocesā;

3) aizstāvamās personas intereses ir pretrunā ar advokāta vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība;

4) advokāts agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas pilnvarota veikt kriminālprocesu;

5) konkrētā kriminālprocesa reģistrā ir ierakstīta amatpersona, ar kuru advokātam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kuru viņu saista laulība vai kopīga saimniecība;

6) advokāts šajā procesā ir liecinieks vai cietušais.

(2) Ja advokāts turpina darboties interešu konflikta situācijā, kriminālprocesā iesaistīta persona var izteikt advokātam noraidījumu, kuru izlemj procesa virzītājs.

68.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 87.panta pirmās daļas 2.punktu.

Atbalstīts

34. Izslēgt 87.panta pirmās daļas 2.punktu.

88.pants. Atteikšanās no aizstāvja

(1) Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesīga atteikties no aizstāvja. Šāda atteikšanās pieļaujama tikai pēc pašas personas iniciatīvas. Atteikšanās no aizstāvja nav šķērslis tam, lai kriminālprocesā piedalītos valsts apsūdzības uzturētājs un citas personas aizstāvis.

(2) Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atsakās no aizstāvja, tas fiksējams procesuālās darbības protokolā. Personai ar parakstu nepārprotami ir jāapliecina, ka atteikšanās no aizstāvja ir notikusi labprātīgi un pēc personas pašas iniciatīvas. Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos, atteikšanās no aizstāvja var notikt vienīgi aizstāvja klātbūtnē.

(3) Atteikšanās no aizstāvja nav saistoša procesa virzītājam, ja no aizstāvja atsakās šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas.

69.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 88.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) No aizstāvja nevar atteikties šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas.”

Atbalstīts

35. Izteikt 88.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) No aizstāvja nevar atteikties šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas."

89.pants. Nepilngadīgā pārstāvis

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas nepilngadīgās personas tiesības un intereses, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kriminālprocesā var piedalīties tās pārstāvis.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem (māte, tēvs, aizbildnis, aizgādnis);

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses.

(4) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad nepilngadīgais ieguvis tiesības uz aizstāvību un pieņemts lēmums par viņa pārstāvja piedalīšanos.

(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā. Ja šajā laikā nav iespējams izvēlēties kādu no šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām, tiek uzaicināts bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, kad pārstāvamais sasniedz pilngadību.

70.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 89.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā.”

Atbalstīts

36. Izteikt 89.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā.”

90.pants. Nepilngadīgās personas pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšanā

(1) Ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai personai, tās pārstāvis ir tiesīgs:

1) zināt, kāds ir pārstāvamā procesuālais statuss un tiesības;

2) saņemt pārstāvamā statusu noteicošo lēmumu kopijas un informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

3) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;

5) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālu kopijas, ja nepilngadīgais atrodas apcietinājumā;

6) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

7) saņemt informāciju par krimināllietas iztiesāšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

8) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumiem tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus tādā pašā kārtībā un apjomā kā pašam pārstāvamajam;

11) uzaicināt aizstāvi aizstāvības tiesību realizācijai.

(2) Ar procesa virzītāja piekrišanu pārstāvis var piedalīties tajās procesuālajās darbībās, kurās piedalās pārstāvamais.

71.

72.

73.

74.

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 90.panta 1.daļu ar jaunu 3.¹ punktu :

"3¹) pieteikt lūgumus kriminālprocesa mērķu nodrošināšanai."

Juridiskā komisija

Izteikt 90.panta 1.daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, kā arī pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 90.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuras attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tās nav izsniegtas agrāk. Ja pārstāvis no šīm tiesībām atsakās, pēc prokurora izvēles viņam izsniedz kopijas vai iepazīstina ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;"

Juridiskā komisija

Izteikt 90.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;"

Neatbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.74

Atbalstīts

37. Izteikt 90.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, kā arī pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;

5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;”.

92.pants. Pārstāvja tiesības procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu

(1) Tādas personas pārstāvim, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, ir tiesības:

1) saņemt informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

4) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālu kopijas;

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

7) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem un tos pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā aizstāvim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī tādas personas pārstāvim, kura saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

75.

76.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 92.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuras attiecas uz pārstāvamā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tās nav izsniegtas agrāk. Ja pārstāvis no šīm tiesībām atsakās, pēc prokurora izvēles viņam izsniedz kopijas vai iepazīstina ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem.

Juridiskā komisija

Izteikt 92.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;"

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.76

Atbalstīts

38. Izteikt 92.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

95.pants. Personas, kuras var būt par cietušo

(1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

(3) Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks.

77.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 95.panta trešajā daļā vārdus „noziedzīga nodarījuma rezultātā”.

Atbalstīts

39. Izslēgt 95.panta trešajā daļā vārdus „noziedzīga nodarījuma rezultātā”.

96.pants. Atzīšana par cietušo

(1) Personu par cietušo atzīst procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā.

(3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas vai tās pārstāvja rakstveida piekrišanu.

78.

79.

80.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 96.panta pirmajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdiem „izmeklētājs, prokurors”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 96.panta trešo daļu ar teikumu: „Persona, kas nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu.”

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 96.pantu ar jaunu 4.daļu:

(4) Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanas stadijā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam, ja tiesai pieteikts tāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā un tas nav pārsūdzams.

Atbalstīts

40. 96.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdiem „izmeklētājs, prokurors”;

papildināt trešo daļu ar teikumu: „Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanas stadijā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams.” .

97.pants. Cietušā tiesību vispārīgie principi

(1) Cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

(2) Visas šā likuma 98., 99., 100. un 101.pantā minētās tiesības cietušais var īstenot tikai tajā kriminālprocesa daļā, kura tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.

(3) Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību.

(4) Cietušais – fiziskā persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību.

(5) Cietušā – juridiskās personas tiesības īsteno tās pārstāvis.

(6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību īstenošanas nodrošināšanai var uzaicināt šā likuma 79.panta otrajā daļā minēto personu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(7) Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.

(8) Cietušais visās procesa stadijās un visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai.

(9) Bez cietušā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

81.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 97.panta trešajā daļā pēc vārdiem „tulka palīdzību” ar vārdiem „kā arī tiesības neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem.”

Atbalstīts

41. Papildināt 97.panta trešo daļu pēc vārdiem „tulka palīdzību” ar vārdiem „kā arī tiesības neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem”.

98.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā

(1) Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības:

1) ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām;

2) neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem;

3) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu;

4) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

7) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā;

8) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums;

9) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

10) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

(2) Aptaujā un nopratināšanā cietušajam ir arī visas liecinieka tiesības un pienākumi.

82.

83.

84.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 98.panta pirmās daļas 2.punktu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 98.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuras attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai iepazīties ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;"

Juridiskā komisija

Izteikt 98.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgo nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem."

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.84

Atbalstīts

42. 98.panta pirmajā daļā:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;".

102.pants. Cietušais privātās apsūdzības lietā

(1) Persona, kurai kaitējums radīts Krimināllikuma 130.pantā (izņemot ar vardarbību ģimenē saistītus gadījumus), 156., 157. un 158.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, iesniedz sūdzību rajona (pilsētas) tiesai pēc savas dzīvesvietas un tiek atzīta par cietušo ar tiesneša lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Cietušā pienākums privātās apsūdzības lietā ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā cietušais piesaka tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu un par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.

(3) Iztiesājot lietu tiesā, cietušajam ir šā likuma 99., 100. un 101.pantā noteiktās tiesības.

85.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 102.panta otro daļu.

Atbalstīts

43. Izslēgt 102.panta otro daļu.

103.pants. Cietušā pienākumi

(1) Cietušajam ir pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.

(2) Cietušajam nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

86.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 103.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Cietušajam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo paziņojumu cietušais apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”

Atbalstīts

44. Papildināt 103.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Cietušajam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo paziņojumu cietušais apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”

108.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana cietušajam

(1) Cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību nav advokātam, kas piedalās kā cietušā pārstāvis.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās, kuras notiek ar cietušā līdzdalību, un pēc cietušā lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņa tiesības.

87.

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 108.pantu ar jaunu 4.daļu:

"(4) Advokāta kā pārstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis."

Atbalstīts

45. Papildināt 108.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (4) Advokāta kā pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis.”

88.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 111.¹pantu šādā redakcijā:

"111.¹pants. Kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka tiesības

Ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteiktās tiesības uz aizstāvību, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības:

1) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu;

2) iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu".

Atbalstīts

46. Papildināt likumu ar 111.¹pantu šādā redakcijā:

„111.¹pants. Kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka tiesības

Ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības:

1) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu;

2) iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu.”

125.pants. Fakta legālā prezumpcija

(1) Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) likumā noteiktajā kārtībā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts, ja persona par to ir zinājusi;

4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

(2) Ir uzskatāms par pierādītu, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības, blakustiesības vai tiesības uz preču zīmi, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi.

89.

90.

Tautas partijas frakcija

KPL 125.panta 1.daļas 6.punktu izslēgt.

Partijas “Jaunais laiks” frakcija

Papildināt 125.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļi vai cita manta ir noziedzīgi iegūta, ja persona bez dibināta iemesla nespēj vai atsakās pamatot šo finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes vai piederības likumību.”.

Neatbalstīts

131.pants. Liecības

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

(2) Liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

(3) Ja personai šajā likumā noteiktajos gadījumos bija tiesības atteikties sniegt liecību un persona par to bija informēta, bet šo liecību tomēr sniedza, tad šī liecība vērtējama kā pierādījums.

91.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 131.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.”.

Atbalstīts

47. Izteikt 131.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.”

134.pants. Lietiskais pierādījums

(1) Par lietisko pierādījumu kriminālprocesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā.

(2) Ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu.

92.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 134.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Viena un tā pati lieta var būt lietiskais pierādījums vairākos kriminālprocesos.“

Atbalstīts

48. Papildināt 134.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Viena un tā pati lieta var būt lietiskais pierādījums vairākos kriminālprocesos.“

139.pants. Izmeklēšanas darbību veikšanas vispārīgie noteikumi

(1) Iepriekš plānojamas izmeklēšanas darbības parasti veic laikā no pulksten 8.00 līdz 20.00. Gadījumos, kad izmeklēšanas darbība nav atliekama, jo tas var novest pie būtisku pierādījumu zaudēšanas un apdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to veic nekavējoties.

(2) Izmeklēšanas darbības sākumā tās veicējs informē konkrētajā procesā iesaistīto personu par tās tiesībām un pienākumiem, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Nav jāinformē un jābrīdina persona, kuras procesuālie pienākumi ir vienlaikus arī tās profesionālie darba pienākumi.

(3) Pret personu, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, aizliegts pielietot vardarbību, draudus, melus, kā arī citas pretlikumīgas un morāles normām neatbilstošas darbības vai tādas darbības, kas apdraud personas dzīvību vai veselību vai aizskar personas cieņu. Izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar cilvēka ķermeņa atkailināšanu, aizliegts izdarīt un tajās piedalīties pretēja dzimuma personai, izņemot ārstniecības personas.

(4) Aizliegts izpaust ziņas par tās personas privāto dzīvi, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, kā arī ziņas, kas satur profesionālu noslēpumu vai komercnoslēpumu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pierādīšanā.

(5) Izmeklēšanas darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Izmeklēšanas darbību veikšanas īpatnības iztiesāšanas stadijā nosaka šā likuma astotā līdz vienpadsmitā sadaļa.

93.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 139.panta piektajā daļā aiz vārdiem „noteiktajā kārtībā” ar vārdiem „bet nepieciešamības gadījumā pieaicinot ekspertu, revidentu vai speciālistu.”

Atbalstīts

49. Papildināt 139.panta piekto daļu pēc vārdiem „noteiktajā kārtībā” ar vārdiem „kā arī, ja tas nepieciešams, pieaicinot ekspertu, revidentu vai speciālistu”.

142.pants. Izmeklēšanas darbības protokols

(1) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta izmeklēšanas darbības gaitā vai tūlīt pēc tās pabeigšanas izmeklēšanas darbības veicējs vai viņa uzdevumā – cita klātesošā persona.

(2) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta atbilstoši šā likuma 326.panta prasībām.

(3) Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas adresi drošības apsvērumu dēļ nav lietderīgi izpaust, protokolā to aizstāj ar tās iestādes adresi un telefona numuru, ar kuras starpniecību ir iespējams sazināties ar attiecīgo personu.

(4) Izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās izmeklēšanas darbībā, ar protokolu, un visi to paraksta. Ja persona atsakās parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā.

(5) Katra persona pirms parakstīšanas ir tiesīga pieprasīt, lai protokolā tiek izdarīti labojumi un papildinājumi, vai papildinājumus ierakstīt pati.

94.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 142.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot iemeslus un motīvus.”

Atbalstīts

50. Izteikt 142.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot iemeslus un motīvus.”

143.pants. Skaņu un attēlu ieraksta izmantošana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs izmeklēšanas darbības norises gaitu var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

(2) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams daļējs ieraksts. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākumlaiku un pēc pārtraukuma – izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

(3) Skaņu un attēlu ierakstā fiksētā informācija uzskatāma par precīzāku un pilnīgāku salīdzinājumā ar rakstveidā fiksēto informāciju.

(4) Rakstot izmeklēšanas darbības protokolu, ievēro šā likuma 142.panta prasības, taču no izmeklēšanas darbības gaitas un atklātajiem faktiem protokolā min tikai būtiskākos faktus.

(5) Izmeklēšanas darbības skaņu un attēlu ierakstu uzglabā kopā ar krimināllietu.

95.

96.

97.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 143.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams daļējs ieraksts.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 143.pantu ar divi prim daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Izmeklēšanas darbībās, kas aptver plašu teritoriju vai telpas vai kas veicamas ilgā laika periodā, ierakstu var veikt daļēji, tajā fiksējot tikai ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu iespējami saistīto informāciju un faktus.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 143.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Par laika periodu, kad nenotiek izmeklēšanas darbības ieraksts, visu izmeklēšanas darbības gaitu un atklātos apstākļus fiksē izmeklēšanas darbības protokolā.”

Atbalstīts

Atbalstīts

51. 143.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams daļējs ieraksts.”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Par laika periodu, kad izmeklēšanas darbības netiek fiksētas ierakstā, visu izmeklēšanas darbības gaitu un atklātos apstākļus fiksē izmeklēšanas darbības protokolā.”

150.pants. Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pratināšana

Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pirmās pratināšanas sākumā:

1) noskaidro personas biogrāfiskās ziņas – dzimšanas vietu un laiku, pilsonību, izglītību, ģimenes stāvokli, darba vai mācību vietu, nodarbošanās veidu vai amatu, dzīvesvietu, sodāmību;

2) izskaidro personai tās procesuālo stāvokli un izsniedz tā dokumenta kopiju, kas šo procesuālo stāvokli nosaka;

3) izsniedz personai izrakstu no likuma, kurā noteiktas tās procesuālās tiesības un pienākumi, ja konkrētajā kriminālprocesā šai personai tas jau nav bijis izsniegts;

4) izskaidro personai tās tiesības neliecināt un brīdina, ka visu, kas tiks teikts, var izmantot pret šo personu.

98.

99.

100.

101.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 150.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„150.pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pratināšana”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 150.panta ievaddaļu pirms vārda „Aizturētā” ar vārdiem „Personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess,”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 150.panta 1.punktu aiz vārda „sodāmību” ar vārdiem „ja vien šīs ziņas konkrētajā kriminālprocesā jau nav noskaidrotas;”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 150.panta 2.punktu aiz vārda „nosaka” ar vārdiem „ja šāds dokuments ir paredzēts likumā;”.

Atbalstīts

52. 150.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„150.pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pratināšana”;

aizstāt ievaddaļā vārdu „Aizturētā” ar vārdiem „Personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētā,”;

papildināt 1.punktu pēc vārda „sodāmību” ar vārdiem „ja vien šīs ziņas konkrētajā kriminālprocesā jau nav noskaidrotas”;

papildināt 2.punktu pēc vārda „nosaka” ar vārdiem „ja šāds dokuments ir paredzēts likumā”.

151.pants. Liecinieka un cietušā pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam un cietušajam izskaidro viņu tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā, arī par aizdomās turēto vai apsūdzēto, vai citu kriminālprocesā iesaistītu personu.

102.

103.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 151.pantu šādā redakcijā:

„151.pants. Liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam, cietušajam, šajā likumā paredzētajam pārstāvim un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniekam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā.

(3) Pārstāvi un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieku pratina kā liecinieku.”

Juridiskā komisija

Izteikt 151.pantu šādā redakcijā:

„151.pants. Liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam, cietušajam, šajā likumā paredzētajam pārstāvim un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniekam vai likumiskajam valdītājam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā.

(3) Pārstāvi un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieku pratina kā liecinieku.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.103

Atbalstīts

53. Izteikt 151.pantu šādā redakcijā:

„151.pants. Liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka pratināšana

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā.

(3) Pārstāvi un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieku pratina kā liecinieku.”

153.pants. Nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību

(1) Ja psihologs uzskata, ka 14 gadus nesasniegušās personas psihei vai tāda nepilngadīgā psihei, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, var kaitēt tieša pratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša pratināšana izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā – ar tiesas lēmumu.

(2) Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina to, ka var dzirdēt un redzēt pratināmo personu un psihologu. Pratināmais kopā ar psihologu atrodas telpā, kura piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, ka procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzird tikai psihologs.

(3) Ja pratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi, noskaidro personas datus, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja jautājumus, ja nepieciešams, – informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(4) Ja pratināmā persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, procesa virzītājs ar psihologa starpniecību informē nepilngadīgo par veicamās izmeklēšanas darbības būtību, noskaidro viņa personas datus, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; ja nepieciešams, – informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(5) Pratināšanas gaitu fiksē saskaņā ar šā likuma 141.-143.panta prasībām. Pratināmā nepilngadīgā persona protokolu neparaksta.

104.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 153.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pratināmā persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, protokolu neparaksta.”

Atbalstīts

54. Izteikt 153.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pratināmā persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, protokolu neparaksta.”

155.pants. Aptauja

(1) Ja tas, ka liecība nav detalizēti fiksēta, neapdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, ziņas par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem var iegūt arī aptaujas kārtībā.

(2) Izdarot aptauju, izmeklēšanas darbības veicējs personiski tiekas ar liecinieku, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī noskaidro šim lieciniekam zināmo izmeklēšanai nozīmīgo informāciju vai arī šādas informācijas neesamību.

(3) Aptaujas laikā liecības var fiksēt protokolā vai arī izdarīt pierakstus un izmantot skaņu vai attēlu fiksējošos tehniskos līdzekļus.

(4) Ja aptaujas laikā liecība nav fiksēta protokolā, par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības veicējs raksta ziņojumu, kurā norāda:

1) aptaujas vietu, datumu, tās uzsākšanas un pabeigšanas laiku;

2) aptaujas izdarītāja amatu, vārdu un uzvārdu;

3) aptaujāto personu vārdu, uzvārdu un adresi;

4) katras personas sniegto liecību; ja vairāku personu liecības ir vienādas, šo informāciju min vienu reizi;

5) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus.

(5) Vienā ziņojumā var atspoguļot vairākas liecības.

105.

106.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 155.panta trešo daļu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 155.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„(4) Par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības veicējs raksta ziņojumu, kurā norāda:”

Atbalstīts

55. 155.pantā:

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(4) Par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības veicējs raksta ziņojumu, kurā norāda:”.

156.pants. Eksperta un revidenta pratināšana

(1) Procesa virzītājs var aicināt ekspertu vai revidentu sniegt liecību, lai:

1) noskaidrotu ar eksperta vai revidenta atzinumu saistītus lietai nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildu pētījumus;

2) precizētu ziņas par ekspertīzē vai revīzijā izmantoto pētījuma metodi vai atzinumā lietotajiem terminiem;

3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta vai revidenta piedalīšanos pirmstiesas procesā;

4) noskaidrotu eksperta vai revidenta kvalifikāciju.

(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus.

107.

108.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 156.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „pirmstiesas procesā” ar vārdu „kriminālprocesā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 156.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus, taču viņš nezaudē savu eksperta vai revidenta statusu”.

Atbalstīts

56. 156.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus „pirmstiesas procesā” ar vārdu „kriminālprocesā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus, taču šīs personas nezaudē savu eksperta vai revidenta statusu.”

160.pants. Apskates vispārīgie noteikumi

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs var uzaicināt apskatē piedalīties jebkuru konkrētajā kriminālprocesā iesaistīto personu.

(2) Lai nodrošinātu apskates objekta saglabāšanu, var organizēt tā apsardzi.

(3) Ja apskates gaitā rodas nepieciešamība izdarīt kratīšanu, uzrādīšanu atpazīšanai vai citas izmeklēšanas darbības, tās veicamas, ievērojot attiecīgās izmeklēšanas darbības veikšanas noteikumus.

(4) Ja citas izmeklēšanas darbības gaitā tiek atrasts objekts, tā apskati var izdarīt tajā pašā izmeklēšanas darbībā, apskates rezultātus fiksējot izmeklēšanas darbības protokolā.

(5) Vairāku telpu vai apvidu teritoriju apskati vienlaikus var izdarīt vairākas amatpersonas, kas pilnvarotas veikt kriminālprocesu. Katra no tām apskates gaitu fiksē atsevišķi, norādot konkrēti apskatītā objekta robežas un apskates rezultātus.

109.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 160.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas) apskati parasti uz vietas neveic, bet to izņem, nodrošinot datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī.”

Atbalstīts

57. Papildināt 160.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas) apskati parasti uz vietas neveic, bet to izņem, nodrošinot datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī.”

163.pants. Apvidus teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate

(1) Ja apvidus teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, var veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.

(2) Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un šajās teritorijās vai telpās esošo priekšmetu, kā arī transportlīdzekļa vai datora apskati var veikt tikai ar šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai datora lietotāja piekrišanu vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Fizisko un juridisko personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošas apvidus teritorijas, telpas vai transportlīdzekļus pēc iespējas apskata šo personu vai to pārstāvju klātbūtnē.

(4) Ievērojot notikuma vietas apskates neatliekamo raksturu, iekļūšanai notikuma vietā nav nepieciešama kādas personas piekrišana.

110.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 163.pantu ar divi prim daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Izņēmumu gadījumos šā panta otrajā daļā norādīto apskati, ja vien tā nav notikuma vietas apskate, var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Izmeklētājs apskati izdara ar prokurora piekrišanu. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā procesa virzītājs paziņo izmeklēšanas tiesnesim par veikto apskati, uzrādot apskates protokolu un materiālus, kas pamatoja tās nepieciešamību un neatliekamību.”

Atbalstīts

58. Papildināt 163.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

175.pants. Uzrādīšana atpazīšanai

(1) Uzrādīšana atpazīšanai ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir kāda objekta demonstrēšana cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam nolūkā konstatēt tā identitāti ar objektu, kuru šī persona agrāk ir zinājusi vai uztvērusi apstākļos, kas saistīti ar izmeklējamo notikumu.

(2) Uzrādīt atpazīšanai var dzīvu personu (pēc tās ārējā izskata, dinamiskajām pazīmēm vai balss), līķi, priekšmetu, dokumentu, dzīvnieku vai citu objektu.

111.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 175.panta pirmo daļu pēc vārda „lieciniekam” ar vārdiem “aizturētajam, personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.

Atbalstīts

59. Papildināt 175.panta pirmo daļu pēc vārda „lieciniekam” ar vārdiem “ personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētajam,”.

180.pants. Lēmums par kratīšanu

(1) Kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu. Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu pieņem, pamatojoties uz procesa virzītāja pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus un dokumentus meklēs un izņems.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, procesa virzītājs var izdarīt kratīšanu ar prokurora piekrišanu.

(4) Lēmums par kratīšanu nav nepieciešams, izdarot aizturamās personas kratīšanu, kā arī šā likuma 182.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā.

(5) Par šā panta trešajā daļā norādīto kratīšanu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās izdarīšanas paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda kratīšanas tiesiskumu un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība izdarīta prettiesiski, izmeklēšanas tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem kriminālprocesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

112.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 180.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Ja lēmumu pieņem izmeklētājs, tad kratīšanu izdara ar prokurora piekrišanu.”

Atbalstīts

60. Izteikt 180.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Ja lēmumu pieņem izmeklētājs, tad kratīšanu izdara ar prokurora piekrišanu.”

182.pants. Kārtība, kādā izdarāma kratīšana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs kopā ar izmeklēšanas darbībā klātesošajām personām ir tiesīgs ieiet lēmumā par kratīšanu norādītajās telpās vai apvidus teritorijā, lai atrastu lēmumā minētos priekšmetus, dokumentus, līķi vai meklējamo personu. Ja nepieciešams, var organizēt kratīšanas vietas apsargāšanu.

(2) Uzsākot kratīšanu, izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personu, pie kuras kratīšana notiek, ar lēmumu par kratīšanu. Šī persona par to parakstās lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina to labprātīgi izsniegt meklējamo objektu.

(3) Ja persona, pie kuras kratīšana notiek, atsakās atvērt kratīšanas vietā esošās telpas vai glabātavas, izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs tās atvērt, nenodarot nevajadzīgus bojājumus.

(4) Kratīšanas vietā esošajām personām var aizliegt atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz izmeklēšanas darbības beigām. Ja ar savu rīcību vai skaita dēļ šīs personas traucē izdarīt kratīšanu, tās var pārvietot uz citām telpām.

(5) Telpas vai apvidus teritorijas kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo transportlīdzekļu un personu kratīšana. Ja nepieciešams, personas kratīšanu var izdarīt telpas vai apvidus teritorijas kratīšanas sākumā un arī beigās.

(6) Kratīšanas laikā izņem lēmumā minētos priekšmetus un dokumentus, kā arī citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā. Ja tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslu.

(7) Ja kratīšanā klātesošais cietušais vai liecinieks atpazīst kādu no atrastajiem objektiem, to norāda protokolā.

(8) Visi kratīšanā atrastie un izņemtie priekšmeti uzrādāmi klātesošajām personām, aprakstāmi protokolā un, ja iespējams, iesaiņojami un apzīmogojami.

(9) Ja procesa virzītājs uzdevis kratīšanā klātesošajam ekspertam vai revidentam izņemt kratīšanas laikā atrastos objektus un izdarīt nepieciešamo ekspertīzi vai revīziju, kratīšanas protokolā norāda šos objektus, to atrašanas vietu, identificējošās pazīmes, izņemšanas faktu un ekspertīzes iestādi vai revidentu, kura atbildībā nodoti izņemtie objekti.

(10) Kratīšanas vieta pēc kratīšanas pabeigšanas, cik vien iespējams, savedama iepriekšējā kārtībā.

113.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 182.panta sestās daļas otro teikumu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, kā arī lietas (priekšmeti, dokumenti), kuru raksturs, identifikācijas pazīmes vai uz lietām esošās pēdas liecina par to saistību ar citu noziedzīgu nodarījumu, tos izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslus.”

Atbalstīts

61. Izteikt 182.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, kā arī lietas (priekšmeti, dokumenti), kuru raksturs, identifikācijas pazīmes vai uz lietām esošās pēdas liecina par to saistību ar citu noziedzīgu nodarījumu, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslus.”

190.pants. Procesa virzītāja pieprasīto priekšmetu un dokumentu iesniegšana

(1) Procesa virzītājs, neizdarot šā likuma 186.pantā paredzēto izņemšanu, ir tiesīgs rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus priekšmetus un dokumentus.

(2) Ja fiziskās un juridiskās personas neiesniedz procesa virzītāja pieprasītos priekšmetus un dokumentus viņa noteiktajā termiņā, procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā izdara izņemšanu vai kratīšanu.

(3) Juridisko personu vadītājiem pēc procesa virzītāja pieprasījuma ir pienākums savas kompetences ietvaros izdarīt dokumentālo revīziju, inventarizāciju, resorisko vai dienesta pārbaudi un noteiktajā laikā iesniegt dokumentus kopā ar attiecīgajiem pielikumiem par izpildīto pieprasījumu.

(4) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu).

114.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 190.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja kriminālprocesam nozīmīgs dokuments vai priekšmets atrodas kādā administratīvā lietā, civillietā vai citā krimināllietā, procesa virzītājs to pieprasa no attiecīgās lietas turētāja. Dokumenta vai priekšmeta oriģinālu izsniedz tikai uz laiku ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos izsniedz apliecināta dokumenta kopiju vai priekšmeta attēlu.”

Atbalstīts

62. Papildināt 190.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja kriminālprocesam nozīmīgs dokuments vai priekšmets atrodas kādā administratīvā lietā, civillietā vai citā krimināllietā, procesa virzītājs to pieprasa no attiecīgās lietas turētāja. Dokumenta vai priekšmeta oriģinālu izsniedz tikai uz laiku ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos izsniedz apliecināta dokumenta kopiju vai priekšmeta attēlu.”

210.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību veikšanas noteikumi

(1) Šajā nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības veic, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas un tās personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt.

(2) Speciālās izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, veic procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja šādas darbības realizācijai nepieciešams izmantot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, to uzdod veikt tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts iestādēm (turpmāk šajā nodaļā – specializētā valsts iestāde).

(3) Speciālās izmeklēšanas darbības drīkst veikt, vienīgi izmeklējot smagus vai sevišķi smagus noziegumus.

115.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 210.panta trešo daļu pēc vārda „izmeklējot” ar vārdiem „mazāk smagus,”.

Atbalstīts

63. Papildināt 210.panta trešo daļu pēc vārda „izmeklējot” ar vārdiem „mazāk smagus,”.

211.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtā informācija

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai saistībā ar smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem iegūto informāciju, kura:

1) nepieciešama kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2) norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3) nepieciešama tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

(2) Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

116.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 211.panta pirmo daļu pēc vārdiem „saistībā ar” ar vārdiem „mazāk smagiem,”.

Atbalstīts

64. Papildināt 211.panta pirmo daļu pēc vārdiem „saistībā ar” ar vārdiem „mazāk smagiem,”.

212.pants. Atļauja speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja speciālās izmeklēšanas darbības veikšanai piekrīt visas publiski nepieejamā vietā šīs darbības veikšanas laikā strādājošās vai dzīvojošās personas.

(3) Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas.

(4) Neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt speciālās izmeklēšanas darbības, saņemot prokurora piekrišanu un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā – izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

117.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 212.panta pirmo daļu aiz vārda „lēmumu” ar vārdiem „izņemot šajā nodaļā paredzētos gadījumus”.

Atbalstīts

65. Papildināt 212.panta pirmo daļu pēc vārda "lēmumu" ar vārdiem "izņemot šajā nodaļā paredzētos gadījumus".

213.pants. Lēmums par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu

(1) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu pieņem pēc tam, kad ir izskatīts procesa virzītāja motivēts ierosinājums un krimināllietas materiāli.

(2) Lēmumā norāda speciālo izmeklēšanas darbību, iestādes vai personas, kurām uzdota šīs darbības veikšana, tās veikšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem ir nozīme veicamās darbības nodrošināšanā.

(3) Publiski nepieejamā vietā veicamās speciālās izmeklēšanas darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 30 dienas. Šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt, ja tam ir pamats.

118.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 213.panta otro daļu pēc vārda „nodrošināšanā” ar vārdiem „tai skaitā par atļauju imitēt dalību noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā.”.

Atbalstīts

66. Papildināt 213.panta otro daļu pēc vārda „nodrošināšanā” ar vārdiem „tai skaitā par atļauju imitēt dalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā”.

215.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību veidi

(1) Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas speciālās izmeklēšanas darbības:

1) legālās korespondences kontrole;

2) sakaru līdzekļu kontrole;

3) elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole;

4) pārraidīto datu satura kontrole;

5) vietas vai personas audiokontrole;

6) vietas videokontrole;

7) personas novērošana un izsekošana;

8) objekta novērošana;

9) speciālais izmeklēšanas eksperiments;

10) salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšana speciālā veidā;

11) noziedzīgās darbības kontrole.

(2) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā paredzētās izmeklēšanas darbības vai izvietotu to nodrošināšanai nepieciešamos tehniskos līdzekļus, drīkst slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, ja to atļāvis izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu.

119.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 215.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „elektroniskajā informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

Atbalstīts

67. Aizstāt 215.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „elektroniskajā informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

219.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole

(1) Informācijas sistēmas (tās daļas), tajā uzkrāto datu, datu vides meklēšanu un piekļuvi tai, kā arī iegūšanu (turpmāk – informācijas sistēmas datu kontrole) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā informācijas sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka meklētie dati (informācija) tiek uzglabāti citā Latvijas teritorijā esošā sistēmā, kurai var piekļūt autorizēti, izmantojot izmeklēšanas tiesneša lēmumā minēto sistēmu, jauns lēmums nav nepieciešams.

(3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt, lai persona, kura pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraides nodrošināšanu saistītus pienākumus (turpmāk- sistēmas atbildīgais darbinieks), sniedz nepieciešamo informāciju, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu.

(4) Procesa virzītāja uzdevumā veicot informācijas sistēmas datu kontroli, sistēmas atbildīgā darbinieka pienākums ir pārņemt vai citādi nodrošināt sistēmu (tās daļu, datu uzkrāšanas vidi), izgatavot datu kopijas, saglabāt būtiskos uzglabātos datus nemainītus, nodrošināt sistēmā esošo informācijas resursu veselumu, padarīt kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem vai aizliegt citu darbību veikšanu ar tiem.

120.

121.

122.

123.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 219.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„219.pants. Automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontrole”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 219.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas), tajā uzkrāto datu, datu vides pārmeklēšanu un piekļuvi tai, kā arī izņemšanu (turpmāk – sistēmas datu kontrole) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 219.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt, lai persona, kura pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraidi saistītus pienākumus, sniedz nepieciešamo informāciju, nodrošina sistēmā esošo informācijas un tehnisko resursu veselumu un padara kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem. Procesa virzītājs var aizliegt šai personai citu darbību veikšanu ar kontrolei pakļautajiem datiem, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 219.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumā par automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontroli izmeklēšanas tiesnesis var atļaut procesa virzītājam izņemt vai citādi saglabāt automatizētās datu apstrādes sistēmas resursus, kā arī izgatavot šo resursu kopijas.”

Atbalstīts

68. 219.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„219.pants. Automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontrole

(1) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas), tajā uzkrāto datu, datu vides pārmeklēšanu un piekļuvi tai, kā arī izņemšanu (turpmāk – sistēmas datu kontrole) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Lēmumā par automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontroli izmeklēšanas tiesnesis var atļaut procesa virzītājam izņemt vai citādi saglabāt automatizētās datu apstrādes sistēmas resursus, kā arī izgatavot šo resursu kopijas.”

220.pants. Pārraidīto datu satura kontrole

Tādu datu pārtveršanu, vākšanu un ierakstīšanu, kuri pārraidīti ar informācijas sistēmas palīdzību, izmantojot Latvijas teritorijā esošās sakaru ierīces (turpmāk – pārraidīto datu kontrole), bez šīs sistēmas īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka no datu pārraides iegūtā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

124.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 220.pantā vārdu „informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

Atbalstīts

69. Aizstāt 220.pantā vārdu „informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

223.pants. Personas novērošana un izsekošana

(1) Personas novērošanu un izsekošanu bez tās ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Lēmumā izmeklēšanas tiesnesis norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

125.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 223.panta pirmo daļu aiz vārda „faktiem” ar vārdiem „uz laiku līdz 30 dienām, kuru izmeklēšanas tiesnesis nepieciešamības gadījumā var pagarināt.”

Atbalstīts

70. Papildināt 223.panta pirmo daļu pēc vārda „faktiem” ar vārdiem „uz laiku līdz 30 dienām, kuru izmeklēšanas tiesnesis, ja nepieciešams, var pagarināt” .

239.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu glabāšanas termiņi

(1) Lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, līdz tiesas spriedums stājas spēkā vai beidzas termiņš, līdz kuram var pārsūdzēt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Ja par tiesībām uz izņemto lietu ir civilprocesa kārtībā izskatāms strīds, lietiskie pierādījumi un dokumenti glabājas, līdz stājas spēkā tiesas spriedums civillietā vai iestājas prasības noilgums.

(3) Lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama un kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta trešajā daļā norādīto procesa virzītāja lēmumu pirmstiesas izmeklēšanā var pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim šajā likumā noteiktajā kārtībā.

126.

127.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 239.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Procesa virzītājs pieņemto lēmumu paziņo lietisko pierādījumu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 239.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā panta trešajā daļā norādīto procesa virzītāja lēmumu pirmstiesas kriminālprocesā var pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim šajā likumā noteiktajā kārtībā. Līdz sūdzības izskatīšanai lēmuma izpilde tiek apturēta. Tas neattiecas uz lietām, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama.”

Atbalstīts

Atbalstīts

71. 239.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Procesa virzītājs pieņemto lēmumu paziņo lietisko pierādījumu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

240.pants. Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

(1) Spriedumā vai lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, proti:

1) lietas, dokumentus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem;

2) aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīga nodarījuma rīkus konfiscē;

3) noziedzīgi iegūtās vērtības, lietas un dokumentus konfiscē;

4) apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;

5) lietas, kurām nav vērtības, pēc ieinteresēto personu lūguma izsniedz tām vai iznīcina.

(2) Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, taču to izdarīt nav iespējams, īpašniekam atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu vai arī samaksā tā vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas brīdī.

128.

129.

130.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 240.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "konfiscē" ar vārdiem ", bet, ja rīks pieder citai personai, - konfiscē apsūdzētajam piederošu citu mantu, arī finanšu līdzekļus, konfiscējamās mantas vērtībā".

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 240.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) lietas, kas bijušas paredzētas vai izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai konfiscē."

Juridiskā komisija

Papildināt 240.pantu ar trešo daļu:

"(3) Ja noziedzīgais nodarījums izdarīts ar rīku, kas pieder citai personai, tad konfiskācijai var pakļaut citu aizdomās turētā vai apsūdzētā mantu vai piedzīt finanšu līdzekļus noziedzīgā nodarījuma rīka vērtībā."

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.130

Atbalstīts

Atbalstīts

72. 240.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, konfiscē.” ;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja noziedzīgs nodarījums izdarīts ar rīku, kas pieder citai personai, konfiskācijai var pakļaut citu aizdomās turētā vai apsūdzētā mantu vai piedzīt finanšu līdzekļus noziedzīga nodarījuma rīka vērtībā.”

241.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats

(1) Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.

(2) Drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes.

131.

132.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 241.panta otro daļu pēc vārdiem “noziedzīgas darbības,” ar vārdiem “traucēs izmeklēšanai vai ”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 241.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Gadījumos, kad par smagu vai sevišķi smagu noziegumu tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, notiesājošs spriedums var būt par pamatu drošības līdzekļa – apcietinājuma izraudzīšanai.”

Atbalstīts

73. 241.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “noziedzīgas darbības,” ar vārdiem “traucēs izmeklēšanai vai ”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

243.pants. Drošības līdzekļi

(1) Ir šādi drošības līdzekļi:

1) sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana;

2) aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;

3) noteiktas nodarbošanās aizliegums;

4) aizliegums izbraukt no valsts;

5) uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā;

6) personiskais galvojums;

7) drošības nauda;

8) nodošana policijas uzraudzībā;

9) mājas arests;

10) apcietinājums.

(2) Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī:

1) nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;

2) ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(3) Karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 1.-4.punktā minētos drošības līdzekļus var piemērot arī papildus jebkuram citam drošības līdzeklim.

133.

134.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 243.panta pirmās daļas 1.punktu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 243.panta ceturtajā daļā skaitli „1.” ar skaitli „2.”.

Atbalstīts

Atbalstīts

74. 243.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

aizstāt ceturtajā daļā skaitli „1.” ar skaitli „2.”.

245.pants. Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu

(1) Procesuālo piespiedu līdzekli, izņemot aizturēšanu, piemēro procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis ar motivētu rakstveida lēmumu, kurā norāda:

1) personu, kurai piemērojams piespiedu līdzeklis;

2) piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu;

3) piespiedu līdzekļa veidu;

4) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

5) iestādi vai personu, kurai uzdots lēmumu izpildīt;

6) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumā par drošības līdzekļa piemērošanu papildus norāda, saistībā ar kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiek piemērots drošības līdzeklis.

(3) Lēmumu par apcietinājumu, mājas arestu, nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē vai personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai pirmstiesas procesa laikā pieņem izmeklēšanas tiesnesis.

135.

136.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 245.panta pirmajā daļā vārdus „izņemot aizturēšanu,”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 245.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par personas aizturēšanu nepieņem.”

Atbalstīts

75. 245.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „izņemot aizturēšanu”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par personas aizturēšanu nepieņem.”

246.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošana

(1) Uzsākot procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, persona, kura to piemēro, informē personu, kurai piespiedu līdzeklis tiek piemērots, par pieņemto lēmumu, kā arī izskaidro piespiedu līdzekļa būtību, saturu, pārsūdzības kārtību un piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas.

(2) Persona, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, ir tiesīga iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem, kuros fiksētās ziņas par faktiem izmantotas, lai pamatotu procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu. Ja šāda iepazīstināšana apdraud pirmstiesas izmeklēšanu vai arī trešajai personai vai sabiedrībai svarīgas intereses, ar procesa virzītāja lēmumu to var atlikt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai.

137.

138.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 246.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šie nosacījumi neattiecas uz piespiedu atvešanu.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 246.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pirms lēmuma pieņemšanas par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, procesa virzītājs izsniedz personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tā ierosinājuma kopiju, kurā pamatota drošības līdzekļa izvēle."

Atbalstīts

76. 246.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šie nosacījumi neattiecas uz piespiedu atvešanu.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pirms pieņemt lēmumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, procesa virzītājs izsniedz personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tā ierosinājuma kopiju, kurā pamatota drošības līdzekļa izvēle."

249.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšana vai atcelšana

(1) Ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

(2) Ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.

(3) Lēmumu par piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu nekavējoties paziņo iestādei vai amatpersonai, kura nodrošina tā izpildi, un personai, kurai šis piespiedu līdzeklis piemērots.

(4) Ja sūdzības izskatīšanas rezultātā agrāk piemērotais drošības līdzeklis ir atcelts, vairāk ierobežojošu drošības līdzekli drīkst piemērot tikai tad, ja pastāv jauni apstākļi.

139.

140.

141.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 249.panta otro daļu pēc vārda “pārkāpj” ar vārdiem “vai nepilda savus procesuālos pienākumus”.

Juridiskā komisija

Papildināt 249.panta otro daļu pēc vārda “noteikumus” ar vārdiem “vai nepilda savus procesuālos pienākumus”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 249.panta trešo daļu aiz vārda „piemērots” ar vārdiem „bet, ja bijis piemērots apcietinājums vai mājas arests, arī izmeklēšanas tiesnesim.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.140

Atbalstīts

77. 249.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “noteikumus” ar vārdiem “vai nepilda savus procesuālos pienākumus”;

papildināt trešo daļu pēc vārda „piemērots” ar vārdiem „bet, ja bijis piemērots apcietinājums vai mājas arests, arī – izmeklēšanas tiesnesim”.

250.pants. Piespiedu atvešana

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc procesa virzītāja aicinājuma, var piemērot piespiedu atvešanu.

(2) Aizdomās turētajam un apsūdzētajam piespiedu atvešanu var piemērot arī bez iepriekšēja aicinājuma, ja viņa dzīvesvieta nav zināma vai ja viņš slēpjas no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Grūtniecēm vai akūti slimām personām, ja šo faktu apliecinājis ārsts, piespiedu atvešanu var piemērot tikai tad, ja procesuālo darbību nav iespējams veikt personas atrašanās vietā, un tikai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu.

142.

143.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 250.panta pirmajā daļā vārdus „aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā” ar vārdu „personas” un vārdu „viņš” ar vārdu „tā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 250.panta otro daļu pirms vārdiem „Aizdomās turētajam” ar vārdiem „Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess,”.

Atbalstīts

Atbalstīts

78. 250.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā” ar vārdu „personas” un vārdu „viņš” – ar vārdu „tā”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „Aizdomās turētajam” ar vārdiem „Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizdomās turētajam”.

252.pants. Sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana

(1) Sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida paziņojums par pasta vai elektronisko adresi, uz kuru kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus aizdomās turētais vai apsūdzētais apņemas saņemt 24 stundu laikā un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(2) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.

144.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 252.pantu.

Atbalstīts

79. Izslēgt 252.pantu.

257.pants. Drošības nauda

(1) Drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, kas nodota procesa virzītāja noteiktās kredītiestādes depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi.

(2) Drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.

(3) Drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

(4) Par drošības naudas iemaksu tās devējs iesniedz procesa virzītājam dokumentu, kuru pievieno krimināllietai.

(5) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā, bet citos drošības līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas gadījumos atdodama tās devējam.

145.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 257.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekli pārsūdzēts, drošības naudas apmēru var noteikt izmeklēšanas tiesnesis.”

Atbalstīts

80. Papildināt 257.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekli pārsūdzēts, drošības naudas apmēru var noteikt izmeklēšanas tiesnesis.”

258.pants. Personisks galvojums

(1) Personisks galvojums ir rakstveida saistība, ar kuru fiziskā persona galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.

(3) Pieņemot galvojumu, procesa virzītājs informē galviniekus par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja drošības līdzekļa noteikumi netiks ievēroti.

(4) Ja šā drošības līdzekļa noteikumi tiek pārkāpti, ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu galviniekam uzliek piespiedu naudu 10 līdz 30 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

146.

147.

148.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 258.panta pirmo daļu pēc vārdiem „fiziskā persona” ar vārdiem „saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 258.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par personisko galvinieku var būt jebkura fiziska persona, kura ir izteikusi tādu vēlēšanos un par kuru procesa virzītājam ir radusies pārliecība, ka tā varēs nodrošināt saistību izpildi. Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.”

Juridiskā komisija

Izteikt 258.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par personisko galvinieku var būt fiziska persona, kura ir izteikusi tādu vēlēšanos un par kuru procesa virzītājam ir radusies pārliecība, ka tā varēs nodrošināt saistību izpildi. Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.148

Atbalstīts

81. 258.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „fiziskā persona” ar vārdiem „saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par personisku galvinieku var būt fiziskā persona, kura ir izteikusi tādu vēlēšanos un par kuru procesa virzītājam ir radusies pārliecība, ka tā varēs nodrošināt saistību izpildi. Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.”

262.pants. Lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā var pārsūdzēt procesa virzītāja pieņemto lēmumu par:

1) aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai;

2) noteiktas nodarbošanās aizliegumu;

3) aizliegumu izbraukt no valsts;

4) drošības naudas apmēru;

5) nodošanu policijas uzraudzībā, bet tikai attiecībā uz lēmumā norādītajiem pārvietošanās un rīcības ierobežojumiem.

(2) Ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi, šī persona, kā arī tās aizstāvis vai pārstāvis ir tiesīgi septiņu dienu laikā pēc lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopijas saņemšanas dienas iesniegt par lēmumu sūdzību izmeklēšanas tiesnesim.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Ja nepieciešams, tiesnesis pieprasa lietas materiālus un procesa virzītāja vai sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu var noraidīt sūdzību vai uzdot procesa virzītājam triju darba dienu laikā grozīt piemēroto drošības līdzekli vai tā noteikumus.

(5) Izmeklēšanas tiesneša pieņemtā lēmuma kopiju nosūta procesa virzītājam, personai, kurai piemērots attiecīgais drošības līdzeklis, un sūdzības iesniedzējam. Lēmums nav pārsūdzams.

149.

150.

151.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 262.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„262.pants. Ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanas lēmuma pārsūdzēšana”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 262.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt tikai tad, ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi. Sūdzību izmeklēšanas tiesnesim var iesniegt pati persona, tās aizstāvis vai pārstāvis septiņu dienu laikā pēc lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopijas saņemšanas.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 262.panta ceturto daļu pēc vārda „noteikumus” ar vārdiem „vai noteikt drošības naudas apmēru”.

Atbalstīts

Atbalstīts

82. 262.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„262.pants. Ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanas lēmuma pārsūdzēšana”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt tikai tad, ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi. Sūdzību izmeklēšanas tiesnesim var iesniegt pati persona, tās aizstāvis vai pārstāvis septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopija.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda „noteikumus” ar vārdiem „vai noteikt drošības naudas apmēru”.

272.pants. Apcietināšanas pamats

(1) Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs izmeklēšanai vai neizvairīsies no izmeklēšanas, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

(2) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja:

1) noziegums bijis vērsts pret nepilngadīgo vai personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks;

3) konstatēts viens no šā likuma 264.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā minētajiem nosacījumiem;

4) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.

152.

153.

154.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 272.panta otrās daļas 1.punktu aiz vārdiem „vērsts pret” ar vārdiem „personas dzīvību vai pret”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 272.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 272.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods.”.

Atbalstīts

83. 272.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārdiem „vērsts pret” ar vārdiem „personas dzīvību vai pret”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.

(4) Pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods."

273.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā attiecas šā likuma 272.pantā minētie noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā aiz neuzmanības vai kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu drīkst piemērot vienīgi tad, ja attiecīgā persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa noteikumus vai noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

155.

156.

157.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 273.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā aiz neuzmanības vai kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.”;

Juridiskā komisija

Izteikt 273.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā aiz neuzmanības izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 273.panta trešo daļu aiz vārdiem „cita drošības līdzekļa” ar vārdiem „vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.156

Atbalstīts

84. 273.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā, kas izdarīts aiz neuzmanības, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „cita drošības līdzekļa” ar vārdiem „vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības

iestādē –”.

274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība pirmstiesas procesā

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, kā arī izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Procesa virzītāja ierosinājuma izskatīšanā piedalās procesa virzītājs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, tās aizstāvis un pārstāvis. Procesa virzītāja ierosinājumu var izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

(3) Ja procesa virzītājs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās un slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē, kuras gaita tiek fiksēta protokolā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atteikt apcietinājuma piemērošanu;

2) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot mājas arestu;

3) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē;

4) piemērot apcietinājumu;

5) piemērot apcietinājumu un noteikt personas meklēšanu.

(5) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumā pamato apcietinājuma vai cita drošības līdzekļa piemērošanu ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.

(6) Ja izmeklēšanas tiesnesis nepiekrīt procesa virzītāja ierosinājumam un atsaka apcietinājuma piemērošanu, viņš lēmumā norāda arī atteikuma motīvus.

(7) Pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma pasludināšanas tiesa klātesošajām personām 24 stundu laikā izsniedz motivēta lēmuma kopiju.

158.

159.

160.

161.

162.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 274.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„ 274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 274.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā, kā arī līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja, bet līdz iztiesāšanas uzsākšanai – prokurora ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 274.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ierosinājuma izskatīšanā piedalās tā iesniedzējs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, tās aizstāvis un pārstāvis. Ierosinājuma izskatīšanā var piedalīties uzraugošais prokurors. Ierosinājumu var izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 274.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja ierosinājuma iesniedzējs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās vai slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 274.pantu ar četri prim daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Ja izmeklēšanas tiesnesis šā likuma 41.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos atceļ agrāk piemēroto apcietinājumu vai atsaka piemērot apcietinājumu, viņš pats izvēlas un piemēro citu drošības līdzekli.”

Atbalstīts

85. 274.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja, bet līdz iztiesāšanas uzsākšanai – prokurora ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Ierosinājuma izskatīšanā piedalās tā iesniedzējs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, šīs personas aizstāvis un pārstāvis. Ierosinājuma izskatīšanā var piedalīties uzraugošais prokurors. Ierosinājumu drīkst izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

(3) Ja ierosinājuma iesniedzējs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās vai slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

281.pants. Kontrole pār apcietinājuma piemērošanu

(1) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu).

(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā četras nedēļas un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.

(4) Ja divu mēnešu laikā pēc apcietinājuma piemērošanas apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.

(5) Šajā pantā paredzētos lēmumus var pārsūdzēt šā likuma 286.pantā noteiktajā kārtībā.

163.

164.

165.

166.

167.

168.

169.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 281.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai pirmās instances tiesai pēc iztiesāšanas uzsākšanas pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Izmeklēšanas tiesnesis pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā, bet tiesa – tiesas sēdē, kārtībā, kādā tiek izlemti pieteiktie lūgumi.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 281.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

,,Pirmās instances tiesa šādu pieteikumu izskata rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 281.panta ceturtajā daļā vārdus ,,vai tiesa”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 281.panta ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

,,Pirmās instances tiesa pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas izvērtēšanu izdara gadījumos, ja iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku ilgāku par diviem mēnešiem. Apcietinājuma izvērtēšanas nepieciešamība tiek pārtraukta ar notiesājoša sprieduma taisīšanu pirmās instances tiesā.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 281.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis, kurš nepiedalās lietas izskatīšanā apelācijas kārtībā, slēgtā tiesas sēdē šā likuma 277.panta astotajā daļā paredzētajā kārtībā.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 281.panta ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Šajā pantā paredzētos lēmumus nevar pārsūdzēt.”

Juridiskā komisija

Papildināt 281.panta ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Šajā pantā paredzētie lēmumi nav pārsūdzami.”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.169

Atbalstīts

86. 281.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai – pēc iztiesāšanas uzsākšanas – pirmās instances tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Izmeklēšanas tiesnesis pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā, bet tiesa – tiesas sēdē kārtībā, kādā tiek izlemti pieteiktie lūgumi.”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

,,Pirmās instances tiesa šādu pieteikumu izskata rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus ,,vai tiesa”;

papildināt ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

,,Pirmās instances tiesa pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas izvērtēšanu izdara gadījumos, kad iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem. Apcietinājuma nepieciešamības izvērtēšana tiek pārtraukta līdz ar notiesājoša sprieduma taisīšanu pirmās instances tiesā.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai slēgtā tiesas sēdē šā likuma 277.panta astotajā daļā paredzētajā kārtībā izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis, kurš nepiedalās lietas izskatīšanā apelācijas kārtībā.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Šajā pantā paredzētie lēmumi nav pārsūdzami.”

283.pants. Ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto, kā arī personu, attiecībā uz kuru uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, var piespiedu kārtā ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja lietai nozīmīgu jautājumu atrisināšanai tiesmedicīniskajā vai tiesu psihiatriskajā ekspertīzē nepieciešamie pētījumi izdarāmi tikai ārstnieciskā stacionāra apstākļos.

(2) Personu var ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu tikai tad, ja ir pieņemts arī lēmums par attiecīgās ekspertīzes noteikšanu.

(3) Ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai piemēro, sūdzības par to izskata un kontroli pār tās piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu. Personas piedalīšanās ar procesuālo piespiedu līdzekli saistīto jautājumu izlemšanā nav obligāta, ja saskaņā ar ārsta (eksperta) atzinumu tas nebūtu pieļaujams vai ieteicams personas veselības stāvokļa dēļ un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

(4) Ārstniecības iestādē ievietotajai personai var piemērot šā likuma 271.panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus.

170.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 283.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmumā par personas ievietošanu ārstniecības iestādē var norādīt, ka pēc ekspertīzes izdarīšanas paliek spēkā iepriekš izraudzītais drošības līdzeklis.”

Atbalstīts

87. Papildināt 283.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmumā par personas ievietošanu ārstniecības iestādē var norādīt, ka pēc ekspertīzes izdarīšanas paliek spēkā iepriekš izraudzītais drošības līdzeklis.”

286.pants. Ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanas pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, izņemot aizturēšanu, tās pārstāvis vai aizstāvis, kā arī prokurors septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta par šā piespiedu līdzekļa piemērošanu vai atteikšanos to piemērot pieņemtā lēmuma kopija, var iesniegt sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesnesis savu lēmumu kopā ar iesniegto sūdzību ne vēlāk kā nākamajā darba dienā nosūta apgabaltiesai.

(2) Ja ierosinājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu iesniedzis izmeklētājs, bet izmeklēšanas tiesnesis atteicis tā piemērošanu, sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izmeklētājs var iesniegt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis personai piemērots pēc krimināllietas nodošanas tiesai un nākamā tiesas sēde nav paredzēta tuvāko 14 dienu laikā, šī persona, tās pārstāvis vai aizstāvis triju darba dienu laikā var iesniegt sūdzību vienu līmeni augstākai tiesai.

(4) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis piemērots personai tās prombūtnē, šai personai ir tiesības pārsūdzēt attiecīgo lēmumu septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuva zināms par piespiedu līdzekļa piemērošanu.

171.

172.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 286.panta pirmajā daļā pēc vārdiem ,,Pirmstiesas procesā” ar vārdiem ,,un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 286.panta trešajā daļā vārdus ,,krimināllietas nodošanas tiesai” ar vārdiem ,,iztiesāšanas uzsākšanas”.

Atbalstīts

88. 286.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem ,,Pirmstiesas procesā” ar vārdiem ,,un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā”;

aizstāt trešajā daļā vārdus ,,krimināllietas nodošanas tiesai” ar vārdiem ,,iztiesāšanas uzsākšanas”.

287.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Sūdzību par tāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai par atteikšanos to piemērot izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē septiņu dienu laikā no attiecīgā lēmuma un sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Sūdzību izskatot, uzklausa personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, tās pārstāvi vai aizstāvi un, ja nepieciešams, pieprasa arī lietas materiālus. Ja par piespiedu līdzekli nav lēmusi tiesa, tiek uzklausīts arī procesa virzītājs.

(3) Tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) sūdzību noraidīt un atstāt spēkā pārsūdzēto lēmumu;

2) sūdzību apmierināt, atcelt pārsūdzēto lēmumu un attiecīgi piemērot nepieciešamo piespiedu līdzekli vai atteikt tā piemērošanu.

(4) Tiesnesis savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to neesamību. Lēmuma kopiju 24stundu laikā nosūta izmeklēšanas tiesnesim, procesa virzītājam, personai, par kurai piemēroto piespiedu līdzekli lemts, un personai, kura bija iesniegusi sūdzību.

(5) Lēmums nav pārsūdzams.

173.

174.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 287.panta otro daļu šādā redakcijā:

,,(2) Sūdzību izskata, dodot iespēju personai, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, paust savu viedokli, kā arī uzklausa tās pārstāvi vai aizstāvi. Tiesnesis var pieprasīt nepieciešamos lietas materiālus. Ja par piespiedu līdzekli nav lēmusi tiesa, tiek uzklausīts arī procesa virzītājs.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 287.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesnesis savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to neesamību. Lēmuma kopiju 24 stundu laikā nosūta personai, par kurai piemēroto drošības līdzekli lemts, personai, kura bija iesniegusi sūdzību, iestādei, kura izpilda lēmumu, kā arī izmeklēšanas tiesnesim, ja pārsūdzēts bija tā pieņemtais lēmums. Lēmumu kopā ar sūdzību nosūta procesa virzītājam.”

Atbalstīts

Atbalstīts

89. 287.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesnesis savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to neesamību. Lēmuma kopiju 24 stundu laikā nosūta personai, par kurai piemēroto drošības līdzekli lemts, personai, kura bija iesniegusi sūdzību, iestādei, kura izpilda lēmumu, kā arī izmeklēšanas tiesnesim, ja pārsūdzēts bija viņa pieņemtais lēmums. Lēmumu kopā ar sūdzību nosūta procesa virzītājam.”

296.pants. Izraidīšana no tiesas sēžu zāles

(1) Personu, kura traucē kārtību tiesas sēdes laikā un neizpilda tiesneša rīkojumu, tiesas sēdes priekšsēdētājs var izraidīt no tiesas sēžu zāles. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Apsūdzēto un cietušo var izraidīt no tiesas sēžu zāles ar tiesas lēmumu, ja viņš atkārtoti būtiski traucē kārtību. Apsūdzētā izraidīšanas gadījumā tiesas sēdi var turpināt, ja tiesa nolemj, ka apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav obligāti nepieciešama, turklāt tikai tik ilgi, kamēr ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu turpināt traucēt kārtību tiesas sēdē.

(3) Jebkurai personai, izņemot apsūdzēto, advokātu un prokuroru, vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var piemērot piespiedu naudu.

175.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 296.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles personai, izņemot apsūdzēto, var piemērot piespiedu naudu.”

Atbalstīts

90. Izteikt 296.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles personai, izņemot apsūdzēto, var piemērot piespiedu naudu.”

297.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles sekas

(1) Ja no tiesas sēžu zāles izraidītajam apsūdzētajam vai cietušajam atļauj turpināt piedalīties tiesas sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas tās izraidījuma laikā.

(2) Ja no tiesas sēžu zāles izraidīts apsūdzētais, kuram nav aizstāvja, viņam jānodrošina iespēja piedalīties pušu debatēs. Visos gadījumos viņam jādod iespēja teikt pēdējo vārdu.

176.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 297.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu.”

Atbalstīts

91. Papildināt 297.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu.”

300.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Personas dzīvības, veselības un mantas reāls apdraudējums, izteikti reāli draudi vai arī ziņas, kas procesa virzītājam dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka apdraudējums var būt reāls sakarā ar šīs personas sniegto liecību, ir speciālās procesuālās aizsardzības iemesls.

(2) Apdraudētās personas, tās pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums ir pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai.

177.

178.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 300.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai ir apdraudētās personas vai tās pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums, ja tam rakstveidā piekrīt apdraudētā persona, un procesa virzītāja ierosinājums.”

Juridiskā komisija

Izteikt 300.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai ir apdraudētās personas rakstveida iesniegums vai tās pārstāvja vai aizstāvja, ja tam rakstveidā piekrīt apdraudētā persona, un procesa virzītāja ierosinājums.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.178

Atbalstīts

92. Izteikt 300.panta otro daļu šādā redakcijā:

302.pants. Procesa virzītāja ierosinājums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu

Procesa virzītājs ierosinājumā par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu norāda:

1) apdraudētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas gadu un datumu), pilsonību, dzīvesvietu un darbavietu, izglītību, ģimenes stāvokli, apgādājamos, ziņas par sodāmību;

2) iesnieguma saturu un saņemšanas datumu;

3) iesnieguma pārbaudes rezultātus un materiālus, kuri apstiprina nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību;

4) secinājumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem.

179.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 302.panta 4.punktā vārdus „minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem”.

Atbalstīts

93. Izslēgt 302.panta 4.punktā vārdus „minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem”.

308.pants. Procesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas procesā

(1) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu aicina ar speciālās aizsardzības iestādes starpniecību.

(2) Fiksējot dokumentos procesuālās darbības, kurās piedalās aizsargājamā persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, procesa virzītājs šīs personas identitātes datu vietā norāda tikai pseidonīmu. Ja nepieciešams norādīt sūtījumu saņemšanas adresi, norāda speciālās aizsardzības iestādes adresi.

(3) Veicot procesuālās darbības, kurās piedalās vairākas personas un ir nepieciešams novērst speciāli procesuāli aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, izmanto tādus tehniskos līdzekļus, kuri neļauj identificēt šo personu. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

(4) Ar ģenerālprokurora piekrišanu kriminālprocesu pret apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā.

(5) Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā personai, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ieraksta tikai tās pseidonīmu un speciālās aizsardzības iestādes adresi.

180.

181.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 308.pantu ar trīs prim daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Amatpersonai, kura veic procesa dalībnieka vai citas procesā iesaistītās personas aizsardzības pasākumus, nepārkāpjot savas pilnvaras, ir tiesības būt klāt procesuālās darbībās, kas tiek veiktas ar speciāli procesuāli aizsargājamo personu.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 308.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā speciāli procesuāli aizsargājamās personas adreses vietā uzrāda speciālās aizsardzības iestādes adresi. Personai, kuras identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ieraksta tikai tās pseidonīmu un speciālās aizsardzības iestādes adresi.”

Atbalstīts

94. 308.pantā:

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Amatpersonai, kura veic procesa dalībnieka vai citas procesā iesaistītās personas aizsardzības pasākumus, nepārkāpjot savas pilnvaras, ir tiesības būt klāt procesuālajās darbībās, kas tiek veiktas ar speciāli procesuāli aizsargājamo personu.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

309.pants. Iztiesāšanas īpatnības

(1) Krimināllietu, kurā persona atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, izskata slēgtā tiesas sēdē.

(2) Ja nepieciešams, aizsargājamā persona var piedalīties tiesas sēdē, izmantojot tehniskos līdzekļus, pati atrazdamās ārpus tiesas sēžu zāles, ievērojot šā likuma 140.pantā noteikto kārtību.

(3) Personai, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ir tiesības tiesā neliecināt, ja pastāv pamats uzskatīt, ka apdraudēta tās drošība. Šī persona par atteikšanos liecināt tiesā nav saucama pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā liecības, ko persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniegusi pirmstiesas procesā, tiesas sēdē netiek nolasītas un tās nevar izmantot kā pierādījumu lietā.

(4) Ja persona, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniedz liecību tiesā, izmantojot tehniskos līdzekļus, lai nepieļautu tās identificēšanas iespēju, drīkst radīt vizuālus vai akustiskus traucējumus, nodrošinot tiesai iespēju redzēt un dzirdēt šo personu bez minētajiem traucējumiem. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

(5) Ja nepieciešams, tiesa var nopratināt liecinieku, kura personas identitāte tiek slēpta, atsevišķā telpā, nodrošinot sniegtās liecības dzirdamību tiesas zālē, kā arī iespēju uzdot jautājumus lieciniekam un dzirdēt atbildes.

(6) Ja tiesas sēdē tiek atklāti tādas personas identitātes dati, kurai kriminālprocesā tie aizstāti ar pseidonīmu, ģenerālprokurors ar savu lēmumu uzdod speciālajai aizsardzības iestādei veikt īpašā likumā noteiktos šīs personas aizsardzības pasākumus.

182.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 309.panta piektajā daļā vārdus „liecinieku, kura” ar vārdiem „personu, kuras” un vārdu „lieciniekam” ar vārdu „personai”.

Atbalstīts

95. Aizstāt 309.panta piektajā daļā vārdus „liecinieku, kura” ar vārdiem „personu, kuras” un vārdu „lieciniekam” – ar vārdiem „šai personai”.

320.pants. Nolēmuma struktūra

(1) Rakstveidā noformēts nolēmums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievadā norāda tā pieņemšanas vietu un laiku, iestādi un to amatpersonu, kura pieņem nolēmumu, un tiesisko jautājumu, par kuru nolēmums pieņemts.

(3) Aprakstošajā daļā norāda procesā noskaidroto apstākļu būtību, kas ir pamatā nolēmuma pieņemšanai.

(4) Motīvu daļā norāda atsauci uz likumu, saskaņā ar kuru nolēmums pieņemts, un pamato izdarīto secinājumu. Motīvu daļai nolēmumā jābūt, ja tas ir noteikts šajā likumā.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītāja rakstveida lēmums var sastāvēt tikai no ievada un rezolutīvās daļas (turpmāk – lēmums rezolūcijas veidā).

183.

184.

185.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 320.panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs lēmumu var uzrakstīt rezolūcijas veidā. Šādos gadījumos lēmumā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu (lēmuma būtību), pieņemšanas datumu un amatpersonu, kura pieņēma lēmumu.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 320.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Amatpersona, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, savu lēmumu, ar kuru atļauj, piekrīt vai apstiprina veikt konkrētu procesuālo darbību, noformē rezolūcijas veidā.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 320.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Rezolūcijas veidā rakstāmos lēmumus, ja tie nav pārsūdzami, ieraksta tikai kriminālprocesa reģistrā.”.

Atbalstīts

96. 320.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs lēmumu var uzrakstīt rezolūcijas veidā. Šādos gadījumos lēmumā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu (lēmuma būtību), lēmuma pieņemšanas datumu un amatpersonu, kura pieņēma lēmumu.”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(7) Amatpersona, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, savu lēmumu, ar kuru tā atļauj, piekrīt vai apstiprina veikt konkrētu procesuālo darbību, noformē rezolūcijas veidā.

(8) Rezolūcijas veidā rakstāmos lēmumus, ja tie nav pārsūdzami, ieraksta tikai kriminālprocesa reģistrā.”

327.pants. Iepazīstināšana ar procesuālās darbības protokolu

(1) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar šīs procesuālās darbības protokola saturu un tā pielikumiem, nolasot, uzrādot vai atskaņojot tos. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(2) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslus un motīvus.

186.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 327.panta otrā daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot iemeslus un motīvus."

Atbalstīts

97. Izteikt 327.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot neparakstīšanās iemeslus un motīvus."

337.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzību iesniedz tai valsts institūcijai vai procesa virzītājam, kas ir atbildīgs par procesu un saskaņā ar likumu ir tiesīgs izskatīt sūdzības un pieņemt par tām lēmumus.

(2) Sūdzību iesniedz:

1) par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību – procesa virzītājam;

2) par izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā priekšnieka rīcību vai lēmumiem – uzraugošajam prokuroram;

3) par prokurora rīcību vai lēmumiem – amatā augstākam prokuroram;

4) par izmeklēšanas tiesneša rīcību vai lēmumiem – tiesas priekšsēdētājam;

5) par tiesneša rīcību – tiesas priekšsēdētājam;

6) par tiesas nolēmumu – augstāka līmeņa tiesai.

(3) Ja persona ir pārsūdzējusi šā panta otrās daļas 1.-3.punktā minēto personu rīcību vai lēmumus un nepiekrīt sūdzības izskatītāja – amatā augstāka prokurora pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamam amatā augstākajam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas izmeklēšanā ir galīgs.

99(4) Tiesas priekšsēdētāja pieņemtais lēmums šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos ir galīgs.

(5) Personai, kura saņēmusi sūdzību par savu rīcību vai lēmumu, tā nekavējoties jānodod šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai. Ja persona uzskata sūdzību par pamatotu, tā vienlaikus pārtrauc pārsūdzēto rīcību vai atceļ pārsūdzēto lēmumu un atzīst tā rezultātus par spēkā neesošiem.

(6) Var būt rakstveida un mutvārdu sūdzības. Mutvārdos pieteiktu sūdzību ieraksta protokolā, ko paraksta sūdzības iesniedzējs un persona, kurai sūdzība pieteikta mutvārdos. Mutvārdos pieteiktas sūdzības izlemj tādā pašā kārtībā, kāda noteikta rakstveida sūdzību izlemšanai. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz tās saturu.

(7) Personai, kura neprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, ir tiesības iesniegt sūdzību tajā valodā, kuru tā prot.

187.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 337.panta otrās daļas sesto punktu aiz vārda „tiesas” ar vārdiem „vai tiesneša”.

Atbalstīts

98. Papildināt 337.panta otrās daļas 6.punktu pēc vārda „tiesas” ar vārdiem „vai tiesneša”.

339.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas izmeklēšanā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.

188.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 339.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā nav paredzēts cits termiņš.”

Atbalstīts

99. Izteikt 339.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā nav paredzēts cits termiņš.”

343.pants. Sūdzības izskatīšanas termiņi

(1) Sūdzību, izņemot apelācijas un kasācijas sūdzību un protestu, izskata 10 dienu laikā pēc tās saņemšanas.

(2) Gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams iegūt papildu materiālus vai veikt citus pasākumus, pieļaujama sūdzības izskatīšana 30 dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.

(3) Ja sūdzība nav iesniegta valsts valodā, par tās izskatīšanas termiņa sākumu uzskatāma tulkojuma pieejamības diena, un par to paziņo sūdzības iesniedzējam.

189.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 343.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sūdzības, kurām šajā likumā nav paredzēti citi izskatīšanas termiņi, izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas.”

Atbalstīts

100. Izteikt 343.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sūdzības, kurām šajā likumā nav paredzēti citi izskatīšanas termiņi, izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas.”

350.pants. Kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu

(1) Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

(2) Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.

(4) Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.

(5) Tiesas nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.

190.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 350.panta piektajā daļā vārdu „Tiesas” ar vārdu „Galīgais”.

Atbalstīts

101. Aizstāt 350.panta piektajā daļā vārdu „Tiesas” ar vārdu „Galīgais”.

351.pants. Kompensācijas pieteikums

(1) Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Pieteikumā jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs.

(2) Pieteikumu var iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdu pieteikumu procesa virzītājs ieraksta protokolā.

(3) Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iesniegto pieteikumu un pieprasīto kompensācijas apmēru prokurors norāda dokumentā par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(4) Pie kriminālatbildības saucamās personas nenoskaidrošana nav šķērslis kompensācijas pieteikuma iesniegšanai.

(5) Cietušajam ir tiesības atsaukt iesniegto kompensācijas pieteikumu jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz brīdim, kad tiesa aiziet taisīt spriedumu. Cietušā atteikšanās no kompensācijas nevar būt par pamatu apsūdzības atcelšanai, grozīšanai vai attaisnojošam spriedumam.

191.

192.

193.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 351.panta pirmo daļu aiz vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „pirmajā instancē”.

Juridiskā komisija

Papildināt 351.panta pirmo daļu aiz vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „pirmās instances tiesā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 351.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.192

Atbalstīts

102. 351.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu pēc vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „pirmās instances tiesā”;

izteikt daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda.”

353.pants. Personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksāšanas pienākumu

(1) Pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt:

1) pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

2) nepilngadīgajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, – subsidiāri ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj;

3) juridiskajai personai, ja tās lietā par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīta fiziskā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros, vai būdama juridiskās personas dienestā.

(2) Citos gadījumos kompensāciju nenosaka, bet kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā.

(3) Kārtību, kādā no cietušo kompensācijas fonda atlīdzināmi kaitējumi, un no šā fonda atlīdzināmo kaitējumu apmērus nosaka īpašs likums.

2. Izteikt 353.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kārtību, kādā cietušajiem no valsts līdzekļiem atlīdzināms kaitējums, un atlīdzināmā kaitējuma apmēru nosaka īpašs likums."

194.

195.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 353.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „aizstāj” ar vārdiem „izņemot gadījumus, ja tas ir šo personu amata pienākums”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 353.panta pirmo daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

„2¹) personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai kura nodota radinieku vai citu personu gādībā;”

Atbalstīts

103. 353.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „aizstāj” ar vārdiem „izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums;”;

papildināt pirmo daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

„2¹) personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai kura nodota radinieku vai citu personu gādībā;”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kārtību, kādā cietušajiem kaitējums atlīdzināms no valsts līdzekļiem, un atlīdzināmā kaitējuma apmēru nosaka īpašs likums."

354.pants. Nodeva cietušo kompensācijas fondam

(1) Notiesājošs spriedums, prokurora priekšraksts par sodu un prokurora lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, ir pamats, lai persona, kas atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, samaksātu nodevu cietušo kompensācijas fondam.

(2) Nodevas apmērs ir:

1) par izdarītu kriminālpārkāpumu – 10 lati;

2) par izdarītu mazāk smagu noziegumu – 15 lati;

3) par izdarītu smagu noziegumu – 20 lati;

4) par izdarītu sevišķi smagu noziegumu – 25 lati.

(3) Ja persona vienlaikus atzīta par vainīgu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, nodeva jāmaksā atbilstoši smagākajam nodarījumam.

3. 354.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"354.pants. Nodeva par valsts kompensācijas nodrošinājumu cietušajam";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "nodevu cietušo kompensācijas fondam" ar vārdiem "nodevu par valsts kompensācijas nodrošinājumu cietušajam".

196.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt 354.pantu.”

Atbalstīts

104. Izslēgt 354.pantu.

356.pants. Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu

(1) Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesa laikā mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī:

1) ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav zināms un procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi (mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu);

2) ar procesa virzītāja lēmumu, ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai trešās personas ir atrasta un izņemta manta, attiecībā uz kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs iepriekš bija pieteicis mantas zudumu un pēc tās atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierādījis savas tiesības.

197.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 356.panta otrās daļas 1.punktā vārdus „mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav zināms un”.

Atbalstīts

105. Izslēgt 356.panta otrās daļas 1.punktā vārdus „mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav zināms un”.

357.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas atdošana

(1) Manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ar procesa virzītāja lēmumu pēc tam, kad mantas uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai vairs nav nepieciešama.

(2) Mantu, kuras apgrozība aizliegta ar likumu un kura līdz ar to personas valdījumā atrodas nelikumīgi, šim valdītājam neatdod, bet ar tiesas lēmumu nodod attiecīgai valsts institūcijai vai tādai juridiskajai personai, kura ir tiesīga to iegūt un lietot.

198.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 357.panta otrajā daļā vārdu „tiesas” ar vārdiem „procesa virzītāja”.

Atbalstīts

106. Aizstāt 357.panta otrajā daļā vārdu „tiesas” ar vārdiem „procesa virzītāja”.

358.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija

(1) Noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas lēmumu konfiscē, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

(2) Ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta vai noslēpta un to nav iespējams konfiscēt, konfiskācijai vai piedziņai var pakļaut citu mantu, arī finanšu līdzekļus, konfiscējamās mantas vērtībā.

(3) Ja apsūdzētajam nav mantas, ko varētu pakļaut šā panta otrajā daļā minētajai konfiskācijai, konfiscēt var:

1) mantu, ko apsūdzētā persona pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bez atbilstošas atlīdzības ir atsavinājusi trešajai personai;

2) apsūdzētās personas laulātā mantu, ja vien vismaz trīs gadus pirms noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas nav noteikta laulāto mantas šķirtība;

3) citas personas mantu, ja ar šo personu apsūdzētajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

(4) Valsts budžetā ieskaita:

1) līdzekļus, kas iegūti, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā realizējot mantu, kuras piederība nav noskaidrota vai kuras īpašniekam nav likumīgu tiesību uz to, vai kuras īpašnieks vai likumīgais valdītājs ir atteicies no tās;

2) līdzekļus, ko persona ieguvusi no mantas realizācijas, zinot tās noziedzīgo izcelsmi;

3) noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus;

4) konfiscētos finanšu līdzekļus;

5) tāda mantiska vai cita rakstura labuma materiālo vērtību, ko pieņēmusi valsts amatpersona kā kukuli.

199.

200.

Tautas partijas frakcija

KPL 358.panta 3.daļas 2.punktu izteikt jaunā redakcijā:

2) apsūdzētās personas laulātā mantu, ja laulāto mantas šķirtība noteikta pēc noziedzīga nodarījuma uzsākšanas

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 358.panta ceturtās daļas 1.punktu pēc vārda „realizējot” ar vārdiem „konfiscēto mantu vai”.

Atbalstīts

107. 358.pantā:

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apsūdzētās personas laulātā mantu, ja laulāto mantas šķirtība noteikta pēc noziedzīga nodarījuma uzsākšanas;”;

papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc vārda „realizējot” ar vārdiem „konfiscēto mantu vai”.

361.pants. Aresta uzlikšana mantai

(1) Lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai, arī mantai, kas viņiem pienākas no citām personām, vai to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā vai apsūdzētā rīcību. Arestu var uzlikt arī noziedzīgi iegūtai vai ar kriminālprocesu saistītai mantai, kas atrodas pie citām personām.

(2) Arestu mantai var uzlikt arī procesos par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai un par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ja ir nepieciešams nodrošināt mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā vai iespējamo naudas piedziņu, vai mantas konfiskāciju.

(3) Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.

(4) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ manta var tikt atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, procesa virzītājs var uzlikt arestu mantai ar prokurora piekrišanu. Par uzlikto arestu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot protokolu un citus materiālus, kas pamato aresta nepieciešamību un neatliekamību. Ja izmeklēšanas tiesnesis neapstiprina procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, arests mantai jānoņem.

(5) Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek uzlikts arests, bet, ja ir zināms risināmo mantisko jautājumu apmērs, – arī nepieciešamā nodrošinājuma summa.

(6) Procesa virzītājs var uzdot aresta izpildi Valsts policijai, kā arī paziņo par mantas arestu attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu, lai tas varētu ierakstīt aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.

(7) Ja attiecībā uz mantu, pirms tai uzlikts arests, ir reģistrēta hipotekārā ķīla, rīcība ar ieķīlāto mantu var notikt tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju. Ja šāda manta ar tiesas lēmumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu, mantas arestam ir prioritāte attiecībā pret ķīlu.

(8) Nav atļauts uzlikt arestu pirmās nepieciešamības priekšmetiem, ko lieto persona, kuras mantai tiek uzlikts arests, tās ģimenes locekļi un viņu apgādībā esošas personas. Šādu priekšmetu sarakstu nosaka šā likuma 1.pielikums.

201.

202.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 361.panta sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Publiskajam reģistram nosūta apstiprinātu lēmuma kopiju.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 361.panta septīto daļu pēc vārda „hipotekārā” ar vārdiem „vai cita ar likumu noteikta reģistrējama”.

Atbalstīts

Atbalstīts

108. 361.pantā:

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Publiskajam reģistram nosūta apstiprinātu lēmuma kopiju.”;

papildināt septīto daļu pēc vārda „hipotekārā” ar vārdiem „vai cita ar likumu noteikta reģistrējama”.

362.pants. Protokols par aresta uzlikšanu mantai

(1) Par aresta uzlikšanu mantai raksta protokolu.

(2) Protokolā fiksē:

1) katru lietu, kurai uzlikts arests, norādot tās nosaukumu, marku, svaru, nodiluma pakāpi, kā arī citas individuālās pazīmes;

2) ja arestu uzliek visai mantai, – arī lietas, kurām arests netiek uzlikts;

3) pieteikumu, ko par mantas piederību piesaka trešā persona.

(3) Uzliekot arestu mantai, tās īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam paziņo par aizliegumu ar to rīkoties vai to lietot, bet, ja nepieciešams, mantu izņem un nodod glabāšanā.

(4) Ja mantu izņem, protokolā norāda, kas tieši tiek izņemts, kur un kam nodots glabāšanā.

(5) Ja aresta uzlikšanas laikā izdarīts mēģinājums slēpt mantu, to iznīcināt vai bojāt, par to ieraksta protokolā.

203.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 362.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Protokols nav jāsastāda gadījumos, kad lēmums par mantas arestu nodots izpildei publiskajam reģistram.”

Atbalstīts

109. Papildināt 362.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Protokols nav jāraksta gadījumos, kad lēmums par mantas arestu nodots izpildei publiskajam reģistram.”

365.pants. Arestētās mantas glabāšana

(1) Mantu, kurai uzlikts arests, var atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes locekļiem vai citai fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai izskaidro likumā paredzēto atbildību par minētās mantas saglabāšanu. Šīs personas par to parakstās.

(2) Mantu, kurai uzlikts arests, nedrīkst atstāt glabāšanā aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.

(3) Ja tiek uzlikts arests lietām, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudai, valūtai un vērtspapīriem, banku izdotiem akreditīviem, vekseļiem, akcijām un citiem naudas dokumentiem, izstrādājumiem no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāliem un dārgakmeņiem, to glabāšanas vietu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Naudas noguldījumi un vērtspapīri, kas glabājas bankās vai citās kredītiestādēs, netiek izņemti, bet pēc lēmuma saņemšanas par aresta uzlikšanu mantai ar tiem tiek pārtrauktas izdevumu operācijas.

204.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 365.panta otro daļu.

Atbalstīts

110. Izslēgt 365.panta otro daļu.

372.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība

(1) Kriminālprocesu uzsāk procesuāli pilnvarota amatpersona, pieņemot lēmumu, kurā norāda:

1) tā uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) īsu nodarījuma aprakstu, ciktāl tas uzsākšanas brīdī zināms;

3) personu, pret kuru uzsākts process, ja tāda ir zināma;

4) iestādi vai konkrētu personu, kurai uzdots procesu virzīt.

(2) Lēmumu var rakstīt arī rezolūcijas veidā. Šādā lēmumā norāda uzdevumu uzsākt kriminālprocesu un iestādi vai personu, kurai uzdots procesu vadīt.

(3) Neatliekamā gadījumā lēmumu rezolūcijas veidā var fiksēt pirmās neatliekamās izmeklēšanas darbības protokolā.

(4) Lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu nav pārsūdzams.

(5) Informācija par kriminālprocesa uzsākšanu 24 stundu laikā tiek nosūtīta tai prokuratūras iestādei, kura ir atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību, kā arī personai, kas bija iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, izņemot ārstniecības personas vai iestādi.

(6) Prokuratūras iestāde 24stundu laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo procesa virzītājam uzraugošā prokurora datus.

(7) Ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem un konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem reģistrē vienotā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

205.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 372.pantu ar seši prim daļu šādā redakcijā:

„(6¹) Ja kriminālprocess ir uzsākts par noziedzīgu nodarījumu, kas var ietekmēt nodokļu apmēru noteikšanu, procesa virzītājs par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam.”

Atbalstīts

111. Papildināt 372.pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

„(6¹) Ja kriminālprocess uzsākts par noziedzīgu nodarījumu, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, procesa virzītājs par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam.”

373.pants. Atteikšanās uzsākt procesu

(1) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā pieņem lēmumu rezolūcijas veidā un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot ārstniecības personas vai iestādes.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

(3) Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei.

(4) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona, izskatot materiālus, konstatē, ka nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tā pieņem lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un materiālus nosūta resoriskai pārbaudei jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu.

(5) Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors, bet privātās apsūdzības lietās - augstāka līmeņa tiesai.

(6) Prokuroram vai tiesai sūdzība par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu jāizskata 10 dienu laikā no sūdzības saņemšanas vai tās tulkojuma pieejamības dienas, ja sūdzība nav iesniegta valsts valodā. Izņēmuma gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams papildu laiks, pieļaujama tās izskatīšana 30 dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.

(7) Apmierinot sūdzību par lēmumu atteikties uzsākt kriminālprocesu, prokurors vai tiesa var pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto lēmumu. Prokurora vai tiesas nolēmums ir galīgs.

206.

207.

208.

209.

210.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 373.panta pirmo daļu pēc vārda „lēmumu” ar vārdiem „ko var uzrakstīt arī”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 373.pantu ar divi prim daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu vai prokurors var atteikt uzsākt kriminālprocesu, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 373.panta trešo daļu pēc vārdiem „tās nosūta” ar vārdu „resoriskās”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 373.pantu ar trešo prim daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Ar resorisko pārbaudi šā likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi par iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras.”

Juridiskā komisija

Papildināt 373.panta 3.daļu ar šādu teikumu:

„Ar resorisko pārbaudi šā likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi par iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.210

Atbalstīts

112. 373.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „lēmumu rezolūcijas veidā un” ar vārdiem „lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2^¹) Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu vai prokurors var atteikt kriminālprocesa uzsākšanu, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu.” ;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „tās nosūta” ar vārdu „resoriskās”;

papildināt trešo daļu ar šādu teikumu:

„Ar resorisko pārbaudi šā likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras.”

376.pants. Kriminālprocesa reģistrs

(1) Kriminālprocesa reģistrs ir katrā krimināllietā ievietota reģistrācijas lapa, kas sākas ar ierakstu par kriminālprocesa uzsākšanu un beidzas ar ierakstu par galīgā nolēmuma spēkā stāšanos.

(2) Kriminālprocesa gaitā reģistrā ieraksta:

1) svarīgākos procesuālos lēmumus;

2) amatpersonas, kuras veic konkrētu kriminālprocesu;

3) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) krimināllietas virzību;

5) procesuālo termiņu datumus;

6) dokumentu izsniegšanu.

(3) Reģistra nomaiņa procesa gaitā nav pieļaujama.

(4) Jebkurai kriminālprocesā iesaistītajai personai ir tiesības nekavējoties iepazīties ar kriminālprocesa reģistru.

211.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 376.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kriminālprocesa gaitā reģistrā ieraksta ziņas par:

1) kriminālprocesa uzsākšanu un turpmāko virzību;

2) personas atzīšanu par aizdomās turēto un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

3) personas saukšanu pie kriminālatbildības un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) drošības līdzekli;

5) mantas arestu;

6) amatpersonām, kuras veic konkrētu kriminālprocesu;

7) pirmstiesas procesa termiņu."

Atbalstīts

113. Izteikt 376.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kriminālprocesa gaitā reģistrā ieraksta ziņas par:

1) kriminālprocesa uzsākšanu un turpmāko virzību;

2) personas atzīšanu par aizdomās turēto un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

3) personas saukšanu pie kriminālatbildības un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) drošības līdzekli;

5) mantas arestu;

6) amatpersonām, kuras veic konkrētu kriminālprocesu;

7) pirmstiesas procesa termiņu."

378.pants. Kriminālprocesa apturēšana un atjaunošana

(1) Procesa virzītājs aptur kriminālprocesu, ja ir veiktas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā, un ja:

1) aizdomās turētais vai apsūdzētais saslimis ar slimību, kura uz ilgāku laiku ir par šķērsli procesuālo darbību veikšanai ar šīs personas piedalīšanos, un to apliecina ārstniecības iestādes izdots atzinums;

2) aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta;

3) aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

4) personai, kura saucama pie kriminālatbildības, ir kriminālprocesuālā imunitāte un nav saņemta kompetentas institūcijas atļauja uzsākt kriminālvajāšanu;

5) ir citi šajā likumā noteikti gadījumi.

(2) Ja krimināllietā ar vairākiem aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocess tiek apturēts pret vienu vai vairākiem no tiem, attiecībā uz pārējiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesu var turpināt, vienlaikus izlemjot jautājumu par krimināllietas sadalīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Kriminālprocesu atjauno, ja zudis kriminālprocesa apturēšanas iemesls.

(4) Par kriminālprocesa apturēšanu, kā arī par tā atjaunošanu procesa virzītājs izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

(5) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta, procesa virzītājs izsludina minētās personas meklēšanu.

212.

213.

214.

215.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 378.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu vai par tā atjaunošanu var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Par pieņemto lēmumu izdarāma atzīme kriminālprocesa reģistrā.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 378.panta piektajā daļā vārdu “izsludina” ar vārdiem “pieņem lēmumu par”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 378.panta piekto daļu pēc vārda “meklēšanu” ar vārdiem “un nodod izpildei operatīvās darbības subjektam”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 378.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Apturot kriminālprocesu var veikt procesuālās darbības, kas vērstas, lai noskaidrotu meklēšanā izsludinātās personas atrašanās vietu.”

Atbalstīts

114. 378.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu vai par tā atjaunošanu var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Par pieņemto lēmumu izdarāma atzīme kriminālprocesa reģistrā.”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “izsludina” ar vārdiem “pieņem lēmumu par”;

papildināt piekto daļu pēc vārda “meklēšanu” ar vārdiem “un nodod to izpildei operatīvās darbības subjektam”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Kriminālprocesa apturēšanas gadījumā drīkst veikt procesuālās darbības nolūkā noskaidrot meklēšanā izsludinātās personas atrašanās vietu.”

379.pants. Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības

(1) Procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, ja:

1) izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

2) persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi;

3) noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tās atbildību.

(2) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var izbeigt kriminālprocesu un materiālus par nepilngadīgo nosūtīt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

(3) Prokurors var izbeigt kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

(4) Izbeigt kriminālprocesu uz izlīguma pamata nedrīkst, ja ir iegūtas ziņas, ka izlīgums panākts draudu vai vardarbības rezultātā vai izmantojot citus prettiesiskus līdzekļus.

(5) Izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, nedrīkst, ja pret to iebilst persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai tās pārstāvis.

216.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 379.panta pirmajā daļā vārdus „Procesa virzītājs” ar vārdiem „Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa”.

Atbalstīts

115. Aizstāt 379.panta pirmajā daļā vārdus „Procesa virzītājs” ar vārdiem „Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa”.

380.pants. Personu nereabilitējošie apstākļi

Persona netiek reabilitēta, ja kriminālprocesu izbeidz ar lēmumu, kāds paredzēts šā likuma 377.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā, 379.panta pirmajā un otrajā daļā, 410.panta pirmajā daļā, 415., 421.pantā, 605.panta pirmajā daļā, 615.panta trešajā daļā, kā arī notiesājoša sprieduma gadījumā.

217.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 380.pantā vārdus un ciparus „un 5.punktā” ar vārdiem un cipariem „5. un 9.punktā”.

Atbalstīts

116. Aizstāt 380.pantā skaitļus un vārdus „4. un 5.punktā” ar skaitļiem un vārdiem „4., 5. un 9.punktā”.

387.pants. Institucionālā piekritība

(1) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē jebkuru noziedzīgu nodarījumu, izņemot šā panta otrajā līdz desmitajā daļā noteiktos gadījumus, ja vien ģenerālprokurors nav uzdevis to darīt.

(2) Drošības policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs, vai citus noziedzīgus nodarījumus savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izmeklēšanu uzdevis veikt ģenerālprokurors.

(3) Finanšu policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā.

(4) Militārās policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē militārajā dienestā un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kā arī noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši karavīri, zemessargi, militārajās vienībās strādājošas civilpersonas saistībā ar savu dienesta pienākumu izpildi.

(5) Ieslodzījuma vietu pārvaldes pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki ieslodzījuma vietās.

(6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

(7) Muitas iestāžu pilnvarotas amatpersonas izmeklē kontrabandas lietas.

(8) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī, kā arī robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus.

(9) Tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi izmeklē uz Latvijas Republikas kuģiem izdarītus noziedzīgus nodarījumus.

(10) Ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris izmeklē noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši šīs vienības karavīri vai kas izdarīti šīs vienības dislokācijas vietā (uzturēšanās vietas slēgtajā teritorijā), ja vien šos nodarījumus neizmeklē attiecīgās ārvalsts izmeklēšanas iestādes.

(11) Konkrētu noziedzīgu nodarījumu institucionālo piekritību nosaka ģenerālprokurors.

(12) Ja konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšana ir piekritīga vairāk nekā vienai izmeklēšanas iestādei, to izmeklē iestāde, kura pirmā uzsākusi kriminālprocesu.

(13) Ja kāda izmeklēšanas iestāde saņem ziņu par notiekošu vai notikušu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kura izmeklēšana neietilpst tās kompetencē, bet pierādījumu fiksēšanai vai nozieguma izdarītāja aizturēšanai nepieciešams veikt neatliekamas izmeklēšanas darbības, tā uzsāk kriminālprocesu, informē par to attiecīgo kompetento izmeklēšanas iestādi, veic neatliekamās izmeklēšanas darbības un nodod uzsāktā kriminālprocesa materiālus pēc piekritības.

(14) Izmeklēšanas iestāžu strīdus par noziedzīgu nodarījumu piekritību izšķir ģenerālprokurors.

218.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 387.panta septītajā daļu vārdus „kontrabandas lietas” ar vārdiem „noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā.”

Atbalstīts

117. Aizstāt 387.panta septītajā daļā vārdus „kontrabandas lietas” ar vārdiem „noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā”.

388.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa teritoriālā piekritība

(1) Pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kur noziedzīgs nodarījums izdarīts, vai, ja to noteikt nav iespējams, vietā, kur tas atklāts vai konstatēts, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus.

(2) Lai nodrošinātu ātrāku un ekonomiskāku pirmstiesas kriminālprocesu, to var uzsākt un izdarīt arī vietā, kur noziedzīgs nodarījums atklāts vai iestājušās tā sekas, kā arī vietā, kur atrodas aizdomās turētais, apsūdzētais, cietušais vai liecinieku vairākums.

(3) Ilgstošu vai turpinātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kur attiecīgais nodarījums pabeigts vai pārtraukts.

(4) Ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti vairākos rajonos, pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kurā tie izdarīti visvairāk vai kurā izdarīts smagākais noziedzīgs nodarījums, vai kurā izdarīts pēdējais no noziedzīgiem nodarījumiem.

(5) Izmeklēšanas iestāde vai prokurors, kas saņēmis ziņu par citā rajonā (pilsētā) izdarītu noziedzīgu nodarījumu, saņemtos materiālus nekavējoties nodod pēc piekritības. Ja nepieciešamas neatliekamas darbības, izmeklēšanas iestāde uzsāk kriminālprocesu, veic neatliekamās izmeklēšanas darbības un nodod uzsāktā kriminālprocesa materiālus pēc piekritības.

(6) Ģenerālprokurors vai virsprokurors savas kompetences ietvaros jebkuru krimināllietu var izņemt no vienas izmeklēšanas vai prokuratūras iestādes un ar rezolūcijas veidā uzrakstītu rīkojumu nodot to citai izmeklēšanas vai prokuratūras iestādei vai no viena prokurora vai izmeklētāja nodot citam prokuroram vai izmeklētājam neatkarīgi no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.

(7) Strīdu par teritoriālo piekritību pirmstiesas kriminālprocesā savas kompetences ietvaros izšķir tiesas apgabala virsprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors vai ģenerālprokurors.

219.

220.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 388.pantu ar piekto prim daļu šādā redakcijā:

„(5^¹) Izmeklēšanas iestādes priekšnieks vai viņa vietnieks savas kompetences ietvaros ir tiesīgs jebkuru kriminālprocesu izņemt no vienas struktūrvienības un ar rezolūcijas veidā uzrakstītu rīkojumu nodot citai iestādes struktūrvienībai.”

Juridiskā komisija

Papildināt 388.pantu ar piekto prim daļu šādā redakcijā:

„(5^¹) Izmeklēšanas iestādes vadītājs vai viņa vietnieks savas kompetences ietvaros ir tiesīgs jebkuru kriminālprocesu izņemt no vienas struktūrvienības un ar rezolūcijas veidā uzrakstītu rīkojumu nodot citai iestādes struktūrvienībai.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.220

Atbalstīts

118. Papildināt 388.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

389.pants. Pirmstiesas procesa termiņš

(1) No brīža, kad pirmstiesas procesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai arī persona, kuras tiesības rīkoties ar savu īpašumu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas process jāpabeidz vai jāatceļ visi procesuālie piespiedu līdzekļi un tiesību ierobežojumi attiecībā uz īpašumu:

1) par kriminālpārkāpumu – sešu mēnešu laikā;

2) par mazāk smagu noziegumu – deviņu mēnešu laikā;

3) par smagu noziegumu – divpadsmit mēnešu laikā;

4) par sevišķi smagu noziegumu – astoņpadsmit mēnešu laikā.

(2) Kriminālprocesā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas tiesnesis šā panta pirmajā daļā noteikto pirmstiesas procesa termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem vienā pagarinājumā, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie pirmstiesas kriminālprocesa termiņi tiek apturēti, ja tiek apturēts kriminālprocess.

221.

222.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 389.panta pirmajā daļā vārdus „procesuālie piespiedu” ar vārdiem „drošības”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 389.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus „astoņpadsmit” ar vārdiem „divdesmit četru”.

Atbalstīts

119. 389.panta pirmajā daļā:

aizstāt ievaddaļā vārdus „procesuālie piespiedu” ar vārdu „drošības”;

aizstāt 4.punktā vārdu „astoņpadsmit” ar vārdiem „divdesmit četru”.

390.pants. Pirmstiesas kriminālprocesu apvienošana

(1) Vienā lietvedībā var apvienot vairākus kriminālprocesus, ja:

1) noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas veids ar lielu ticamību norāda uz to savstarpējo saistību;

2) konstatētie fakti liecina, ka noziedzīgus nodarījumus izdarījusi viena un tā pati persona;

3) lietu apvienošanu lūdz aizdomās turētais, apsūdzētais, to pārstāvis vai aizstāvis.

(2) Vienā lietvedībā jāapvieno kriminālprocesi par vienu un to pašu vai savstarpēji saistītu personu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kam ir organizētās noziedzības pazīmes.

(3) Lēmumu par kriminālprocesa apvienošanu vienā lietvedībā pēc procesa virzītāja ierosinājuma savas kompetences ietvaros pieņem rajona (pilsētas), tiesas apgabala virsprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors, vai ģenerālprokurors, to ierakstot apvienojamo kriminālprocesu reģistros. Lēmums nav pārsūdzams.

223.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 390.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumu var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā un tas nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

120. Izteikt 390.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumu var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.”

391.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa sadalīšana

(1) Procesa virzītājam kriminālprocess jāizdala atsevišķā lietvedībā, ja:

1) pirmstiesas procesā kļuvis zināms par citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu un tas nav saistīts ar uzsākto kriminālprocesu;

2) pirmstiesas procesā nav noskaidrota tās personas identitāte, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi grupā.

(2) Prokurors var izdalīt atsevišķā lietvedībā kriminālprocesus par:

1) aizdomās turēto vai apsūdzēto, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījis grupā, bet slēpjas un viņa atrašanās vieta nav zināma vai arī aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas un nevar piedalīties procesā;

2) nepilngadīgo apsūdzēto, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījis kopā ar pilngadīgo;

3) apsūdzētā iespējami izdarītu citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru kļuvis zināms kriminālvajāšanas laikā;

4) personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība.

(3) Kriminālprocesu prokurors var sadalīt arī tad, ja tā ļoti lielais apjoms vai daudzās epizodes rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos.

(4) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs pieņem lēmumu, kas vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu jauna kriminālprocesa uzsākšanai. Lēmuma pieņemšanas datums ir jaunā kriminālprocesa uzsākšanas datums. Lēmums nav pārsūdzams.

(5) Lēmumā par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs norāda:

1) kriminālprocesa sadalīšanas un jauna kriminālprocesa uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) personas datus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam (ja tāds ir zināms), attiecībā uz kuru tiek nodalīts kriminālprocess;

3) apsūdzības būtību;

4) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, ja tā ir zināma;

5) drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu.

(6) Lēmumam par kriminālprocesa sadalīšanu pievieno izdalīto lietas materiālu oriģinālus vai kopijas un to sarakstu.

(7) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs paziņo personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

224.

225.

226.

227.

228.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 391.panta otrajā daļā vārdu „prokurors” ar vārdiem „procesa virzītājs”;

Juridiskā komisija

Papildināt 391.panta otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“5) personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu.”

Tautas partijas frakcija

Izslēgt KPL 391.panta 3.daļu.

Tautas partijas frakcija

Izslēgt KPL 391.panta 4.daļas pēdējo teikumu.

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 391.panta 4.daļu ar jaunu teikumu :

“Sadalot kriminālprocesu, personai piemēroto procesuālo piespiedu līdzekļu un ierobežojumu termiņš no jauna netiek skaitīts.”

Atbalstīts

121. 391.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu „Prokurors” ar vārdiem „Procesa virzītājs”;

papildināt otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu.”;

izslēgt trešo daļu;

izslēgt ceturtās daļas pēdējo teikumu;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sadalot kriminālprocesu, personai piemēroto procesuālo piespiedu līdzekļu un ierobežojumu termiņš no jauna netiek skaitīts.”

392.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa un kriminālvajāšanas izbeigšana

(1) Pirmstiesas kriminālprocesu un kriminālvajāšanu procesa virzītājs izbeidz, ja noskaidroti šā likuma 377.pantā minētie apstākļi.

(2) Ja konkrētā aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pierādīt pirmstiesas procesā nav izdevies un nav iespējams savākt papildu pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret šo personu, bet izmeklēšanu turpina.

(3) Ja lietā ir vairāki apsūdzētie, bet kriminālvajāšana tiek izbeigta attiecībā uz vienu vai dažiem no viņiem, kriminālprocess šajā daļā tiek izbeigts un prokurors par to pieņem lēmumu.

(4) Ja kriminālprocess tiek izbeigts daļā – attiecībā uz vienu vai dažiem apsūdzētajiem, prokurors, ja nepieciešams, izlemj jautājumu par kriminālprocesa sadalīšanu.

(5) Par pieņemtajiem lēmumiem prokurors informē apsūdzēto un to cietušo, kuram kaitējums radīts ar konkrēto noziedzīgu nodarījumu, un izdara attiecīgus ierakstus kriminālprocesa reģistrā.

229.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 392.panta pirmo daļu pēc vārda „apstākļi” ar vārdiem „vai ja par noziedzīgo nodarījumu iespējams tikai privātās apsūdzības kriminālprocess.”

Atbalstīts

122. Papildināt 392.panta pirmo daļu pēc vārda „apstākļi” ar vārdiem „vai ja par noziedzīgu nodarījumu iespējams tikai privātās apsūdzības kriminālprocess”.

230.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 392.^¹pantu šādā redakcijā:

„392.^¹pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu

(1) Ja pirmstiesas procesā tiek konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, vai ja nav pierādīta apsūdzība un nav iespējams savākt papildu pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu.

(2) Lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) kriminālprocesa uzsākšanas pamatu;

2) ziņas par aizdomās turētā vai apsūdzētā personu;

3) kad un par kādu noziedzīgu nodarījumu celta un izsniegta apsūdzība vai persona tiek turēta aizdomās;

4) piemēroto drošības līdzekli;

5) vai pirms šā lēmuma pieņemšanas pret kādu no apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem kriminālprocess bija izbeigts kādā tā daļā.

(3) Lēmuma motīvu daļā norāda kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanas iemeslu un pamatu.

(4) Lēmuma rezolutīvajā daļā norāda:

1) pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu;

2) drošības līdzekļa atcelšanu;

3) aresta atcelšanu mantai;

4) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

5) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(5) Lēmuma kopiju nosūta vai izsniedz personai, pret kuru bija uzsākts kriminālprocess vai kura bija aizdomās turētais, apsūdzētais, cietušais, vai tās pārstāvim, kā arī personai vai iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess.

(6) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiāli satur ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvais sods, procesa virzītājs nosūta nepieciešamos materiālus kompetentajai institūcijai vai amatpersonai.”

Atbalstīts

123. Papildināt likumu ar 392.^¹pantu šādā redakcijā:

„392.^¹pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu

(2) Lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) kriminālprocesa uzsākšanas pamatu;

2) ziņas par aizdomās turētā vai apsūdzētā personu;

3) kad un par kādu noziedzīgu nodarījumu celta un izsniegta apsūdzība vai persona tiek turēta aizdomās;

4) piemēroto drošības līdzekli;

5) vai pirms šā lēmuma pieņemšanas pret kādu no apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem kriminālprocess bija izbeigts kādā tā daļā.

(3) Lēmuma motīvu daļā norāda kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanas iemeslu un pamatu.

(4) Lēmuma rezolutīvajā daļā norāda:

1) pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu;

2) drošības līdzekļa atcelšanu;

3) aresta atcelšanu mantai;

4) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

5) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

395.pants. Izmeklēšana grupā

(1) Ja kriminālprocesā jāveic liela apjoma darbs vai tas ir īpaši sarežģīts, virsprokurors vai izmeklēšanas iestādes vadītājs pieņem lēmumu par noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu grupā, norādot konkrētas personas, kas piedalīsies izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, un ieceļot par izmeklēšanas grupas vadītāju šā kriminālprocesa virzītāju. Šis lēmums nav pārsūdzams.

(2) Par pieņemto lēmumu tiek izdarīts ieraksts kriminālprocesa reģistrā.

(3) Izmeklēšanas grupas vadītājs organizē grupas darbu un pieņem visus lēmumus par kriminālprocesa virzību un drošības līdzekļu piemērošanu, un piemērošanas termiņa pagarināšanu.

& nbsp;

231.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 395.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja kriminālprocesā jāveic liela apjoma darbs vai tas ir īpaši sarežģīts, amatā augstāks prokurors, izmeklēšanas iestādes vadītājs vai izmeklēšanas iestādes kompetenta amatpersona, pieņem lēmumu par noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu grupā, norādot konkrētas personas, kas piedalīsies izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, un ieceļot par izmeklēšanas grupas vadītāju šā kriminālprocesa virzītāju. Šis lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

124. Izteikt 395.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja kriminālprocesā jāveic liela apjoma darbs vai tas ir īpaši sarežģīts, amatā augstāks prokurors, izmeklēšanas iestādes vadītājs vai izmeklēšanas iestādes kompetenta amatpersona pieņem lēmumu par noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu grupā, norādot konkrētas personas, kas piedalīsies izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, un ieceļot par izmeklēšanas grupas vadītāju šā kriminālprocesa virzītāju. Šis lēmums nav pārsūdzams.”

396.pants. Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas

(1) Ziņas, ko ieguvusi kriminālprocesā iesaistīta persona, izmantojot savas procesuālās tiesības vai veicot savus procesuālos pienākumus, izpaužamas tikai ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.

(2) Pienākums neizpaust pirmstiesas procesā iegūtās ziņas neattiecas uz informācijas apmaiņu starp aizdomās turēto vai apsūdzēto un viņa aizstāvi.

232.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 396.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas izpaužamas līdz tā pabeigšanai tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Izmeklētājs vai prokurors rakstiski brīdina personu par kriminālatbildību par šādu ziņu izpaušanu.”.

Atbalstīts

125. Izteikt 396.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Izmeklētājs vai prokurors rakstveidā brīdina personu par kriminālatbildību par šādu ziņu izpaušanu.”

233.

234.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 398.^¹pantu šādā redakcijā:

„398.^¹pants. Lēmums par aizdomās turēto

(1) Lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto procesa virzītājs norāda:

1) izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju;

2) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

3) pamatojumu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona;

4) aizdomās turētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, paziņoto dzīvesvietu un darbavietu.

(2) Lēmums par personas atzīšanu par aizdomās turēto nav pārsūdzams.

(3) Ja izmeklēšanas laikā iegūti papildus pierādījumi, pamatojoties uz kuriem ir nepieciešams grozīt vai papildināt pieņemto lēmumu, procesa virzītājs pieņem jaunu lēmumu par sākotnēji pieņemtā lēmuma grozīšanu vai papildināšanu.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 398.^¹pantu šādā redakcijā:

„398.^¹pants. Lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto

(1) Lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto procesa virzītājs norāda:

1) izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju;

2) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

3) pamatojumu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona;

4) aizdomās turētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, paziņoto dzīvesvietu un darbavietu.

(2) Lēmums par personas atzīšanu par aizdomās turēto nav pārsūdzams.

(3) Ja izmeklēšanas laikā iegūti papildus pierādījumi, pamatojoties uz kuriem ir nepieciešams grozīt pieņemto lēmumu, procesa virzītājs pieņem jaunu lēmumu par sākotnēji pieņemtā lēmuma grozīšanu.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.234

Atbalstīts

126. Papildināt likumu ar 398.^¹pantu šādā redakcijā:

„398.^¹pants. Lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto

(1) Lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto procesa virzītājs norāda:

1) izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju;

2) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

3) pamatojumu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona;

4) aizdomās turētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, paziņoto dzīvesvietu un darbavietu.

(2) Lēmums par personas atzīšanu par aizdomās turēto nav pārsūdzams.

(3) Ja izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi, pamatojoties uz kuriem ir nepieciešams grozīt pieņemto lēmumu, procesa virzītājs pieņem jaunu lēmumu par sākotnēji pieņemtā lēmuma grozīšanu.”

400.pants. Kriminālprocesa apturēšana izmeklēšanā

(1) Ja kriminālprocesā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu izdarījušo personu nav izdevies noskaidrot divu mēnešu laikā no kriminālprocesa uzsākšanas dienas, izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu jāizlemj jautājums par kriminālprocesa apturēšanu.

(2) Pirms šā panta pirmajā daļā minētās kriminālprocesa apturēšanas obligāti izpildāms procesuālo un izmeklēšanas pasākumu minimālais apjoms, kuru atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai noteicis ģenerālprokurors.

(3) Ja uzraugošais prokurors konstatē, ka kriminālprocesā izpildītas visas ģenerālprokurora prasības konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai, procesa virzītājs kriminālprocesu aptur līdz brīdim, kad var tikt noskaidrota vainīgā persona vai iestājas kriminālatbildības noilgums. Pēc kriminālprocesa apturēšanas izmeklēšanas darbības var veikt tikai tad, kad tas ir atjaunots.

(4) Lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu atzīmē kriminālprocesa reģistrā un ziņas par noziedzīgu nodarījumu ievieto Iekšlietu ministrijas reģistros.

235.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 400.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tādā pašā kārtībā var apturēt kriminālprocesu par smagu noziegumu, ja vien tas nav saistīts ar vardarbību un ja noziegumu izdarījušo personu nav izdevies noskaidrot četru mēnešu laikā.”

Atbalstīts

127. Papildināt 400.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tādā pašā kārtībā var apturēt kriminālprocesu par smaga nozieguma izdarīšanu, ja vien tas nav saistīts ar vardarbību un ja šo noziegumu izdarījušo personu nav izdevies noskaidrot četru mēnešu laikā.”

401.pants. Izmeklēšanas pabeigšana

(1) Izmeklētājs pabeidz izmeklēšanu:

1) rakstveidā ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu un nododot krimināllietas materiālus prokuroram;

2) nododot krimināllietas materiālus prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc viņa iniciatīvas;

3) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Ierosinājumā izmeklētājs norāda:

1) noziedzīga nodarījuma apstākļus;

2) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

3) pie kriminālatbildības saucamās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un paziņoto dzīvesvietu;

4) pierādījumus.

(3) Ja kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar to, ka atklājas apstākļi, kas kriminālprocesā nepieļauj izmeklēšanu vai dod pamatu izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, procesa virzītājs par to nekavējoties paziņo uzraugošajam prokuroram un ieinteresētajām personām, izskaidrojot to tiesības iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem.

236.

237.

238.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 401.panta pirmās daļas 1.punktā aiz vārda „rakstveidā” ar vārdiem ”pieņemot lēmumu ierosināt;”

Juridiskā komisija

Izteikt 401.panta pirmās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) ar rakstveida lēmumu ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu un nododot krimināllietas materiālus prokuroram;”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 401.panta otrajā daļā vārdu „Ierosinājumā” ar vārdu „Lēmumā”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.237

Atbalstīts

128. 401.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) ar rakstveida lēmumu ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu un nododot krimināllietas materiālus prokuroram;”

aizstāt otrajā daļā vārdu „Ierosinājumā” ar vārdu „Lēmumā”.

403.pants. Kriminālvajāšanas uzsākšana

(1) Kriminālvajāšanu prokurors – procesa virzītājs var uzsākt:

1) ja saņem izmeklētāja ierosinājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanas nepieciešamību;

2) pēc savas iniciatīvas, izņemot kriminālprocesu no izmeklētāja lietvedības.

(2) Prokurors uzsāk kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, 10 dienu laikā pēc tam, kad saņēmis krimināllietas materiālus no izmeklēšanas iestādes.

(3) Prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības, veic vienu no šādām darbībām:

1) krimināllietu atdod atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, rakstveidā norādot par nepieciešamību veikt konkrētas procesuālās darbības;

2) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrēto personu un nosūta krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgās personas noskaidrošanai;

3) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, konstatējot šā likuma 379.pantā norādītos apstākļus.

(4) Par kriminālprocesa pieņemšanu lietvedībā prokurors izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

239.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

403.panta trešās daļas 1.punktā vārdus „rakstveidā” aizstāt ar vārdiem „rakstveida lēmumā”.

Atbalstīts

129. Aizstāt 403.panta trešās daļas 1.punktā vārdus „rakstveidā” ar vārdiem „rakstveida lēmumā”.

404.pants. Procesuālās imunitātes atcelšana kriminālvajāšanas uzsākšanai

Procesa virzītājs, ja šajā likumā nav noteikts citādi, saskatot pamatu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ar likumu noteikta kriminālprocesuālā imunitāte, vēršas kompetentajā institūcijā ar ierosinājumu atļaut šīs personas kriminālvajāšanu. Ierosinājumam pievieno lēmuma projektu par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzību), kurā papildus šā likuma 405.pantā norādītajam min pierādījumus, kas pamato apsūdzību.

240.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 404.pantā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdu „prokurors”.

Atbalstīts

130. Aizstāt 404.pantā vārdus „Procesa virzītājs” ar vārdu „Prokurors”.

410.pants. Kriminālprocesa izbeigšana pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu

(1) Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgu nodarījumu.

(2) Šā panta noteikums nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu.

4. Izteikt 410.pantu šādā redakcijā:

"(1) Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgu nodarījumu.

(2) Šā panta noteikums nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 116., 117., 118., 125., 159., 160., 251., 252. un 253.¹ pantā."

241.

242.

Deputāts Dz.Jaundžeikars

Izslēgt likumprojekta 4.pantu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

„Izteikt likumprojekta 4. pantu šādā redakcijā:

„410. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 116., 117., 118., 125., 159., 160., 176., 190¹., 251., 252. un 253¹. pantā vai, ja persona pati izveidojusi vai vadījusi organizētu grupu vai bandu.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu un izlemj jautājumu par kaitējuma kompensāciju cietušajam.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

131. 410. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par tādu sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 116., 117., 118., 125., 159., 160., 176., 190.¹, 251., 252. un 253.¹ pantā, vai ja persona pati izveidojusi vai vadījusi organizētu grupu vai bandu.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu un izlemj jautājumu par kaitējuma kompensāciju cietušajam."

412.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšana, nododot lietu tiesai

(1) Prokurors, atzinis pierādījumus par pietiekamiem, lai uzturētu apsūdzību tiesā, sastāda tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu sarakstu.

(2) Tiesai nododamajā krimināllietā prokurors iekļauj materiālus, kas attiecināmi uz konkrēto noziedzīgu nodarījumu un tiks izmantoti tiesā kā pierādījumi, bet pierādīšanā neizmantojamos materiālus iekļauj arhīva lietā.

(3) Pabeidzot procesu, prokurors apsūdzētajam vai viņa aizstāvim:

1) izsniedz tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās jau nav bijušas izsniegtas, vai lemj par viņu iepazīstināšanu ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

2) izsniedz arhīvā nodoto materiālu sarakstu;

3) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

4) dara zināmu, ka apsūdzētajam uzreiz pēc krimināllietas materiālu kopiju saņemšanas vai iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem ir jāiesniedz prokuroram informācija par to, vai viņš pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu tiesā vai vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā, kuras personas, pēc aizstāvības domām, būtu izsaucamas uz tiesas sēdi un vai apsūdzētais piekrīt iespējai, ka krimināllietu apsūdzībā vai tās patstāvīgā daļā tiesa izskata bez pierādījumu pārbaudes.

(4) Ja apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt iespējai, ka krimināllietu apsūdzībā vai tās patstāvīgā daļā tiesa izskata bez pierādījumu pārbaudes, prokurors par to raksta protokolu, tajā norādot, vai apsūdzētais piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai visā apsūdzības apjomā vai kādā konkrētā tās daļā, kā arī izskaidro apsūdzētajam šādas piekrišanas procesuālo būtību un sekas.

(5) Cietušajam pēc viņa pieteikuma prokurors izsniedz to lietas materiālu kopijas, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kurā persona atzīta par cietušo kriminālprocesā.

(6) Tiesmedicīniskās, tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumu kopijas neizsniedz, bet nodrošina iespēju ar tiem iepazīties. No minētajiem atzinumiem var kopēt šā likuma 203.panta otrās daļas 1.- 5. un 9. – 10.punktā norādīto informāciju.

(7) Iepazīstoties ar saņemto krimināllietas materiālu kopijām, apsūdzētajam ir tiesības izmantot tulka palīdzību bez maksas.

(8) Ja apsūdzētais tiek iepazīstināts ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem, prokurors par to raksta protokolu.

(9) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu).

(10) Pēc krimināllietas materiālu kopiju izsniegšanas vai iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem un informācijas saņemšanas no apsūdzētā prokurors pieņem lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.

243.

244.

245.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 412.panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

1) izsniedz tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuras attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tās jau nav izsniegtas agrāk. Ja persona no šīm tiesībām atsakās, pēc prokurora izvēles personai izsniedz kopijas vai iepazīstina ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 412.panta piekto daļu pēc vārdiem „cietušo kriminālprocesā” ar vārdiem „vai iepazīstina ar krimināllietas materiāliem”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 412.panta 10.daļā aiz vārdiem „materiāliem un” ar vārdiem „šā panta trešās daļas 4.punktā minētās”.

Atbalstīts

132. 412.pantā:

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izsniedz tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuras attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tās jau nav izsniegtas agrāk. Ja persona no šīm tiesībām atsakās, pēc prokurora izvēles tai izsniedz kopijas vai iepazīstina ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem ;";

aizstāt piektajā daļā vārdus „cietušo kriminālprocesā” ar vārdiem „cietušo kriminālprocesā, vai iepazīstina ar krimināllietas materiāliem”;

papildināt desmito daļu pēc vārdiem „materiāliem un” ar vārdiem „šā panta trešās daļas 4.punktā minētās”.

413.pants. Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai

(1) Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai prokurors norāda:

1) ziņas par apsūdzētā personu;

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un lieta nodota tiesai;

3) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiku, vietu un veidu;

5) apsūdzētās personas liecību;

6) tiesā izmantojamos pierādījumus;

7) piemēroto drošības līdzekli un tā beigu termiņu;

8) cietušo personu un kompensācijas apmēru;

9) mantai uzlikto arestu;

10) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus;

11) krimināllietas lapu skaitu.

(2) Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un to personu sarakstu, kuras, pēc apsūdzības un aizstāvības domām, izsaucamas uz tiesas sēdi. Uz tiesu izsaucamo personu adreses norāda tikai sarakstā, ko nosūta tiesai.

(3) Lēmumu kopā ar krimināllietas materiāliem prokurors nekavējoties nosūta tiesai.

(4) Par lēmuma pieņemšanu un krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un cietušo vai viņu pārstāvjus, nosūtot viņiem lēmuma kopiju un informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem tiesā, kā arī norādot, kurai tiesai krimināllieta nosūtīta. Apsūdzētajam, kas nesaprot valsts valodu, kurā uzrakstīts lēmums, prokurors nodrošina lēmuma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā.

(5) Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai nav pārsūdzams.

246.

247.

248.

249.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 413.panta pirmās daļas 4.punktu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 413.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

6) tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumu;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 413.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

(6) “Pieteiktos lūgumus un sūdzības, ko prokurors saņēmis pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, nosūta tiesai.”

Juridiskā komisija

Papildināt 413.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

(6) “Pieteiktos lūgumus un sūdzības, ko prokurors saņēmis pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, nosūta tiesai.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.249

Atbalstīts

133. 413.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumu;";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

(6) “Pieteiktos lūgumus un sūdzības, ko prokurors saņēmis pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, nosūta tiesai.”

414.pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu

(2) Lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) kriminālprocesa uzsākšanas pamatu;

2) ziņas par aizdomās turētā vai apsūdzētā personu;

3) kad un par kādu noziedzīgu nodarījumu celta un izsniegta apsūdzība vai persona tiek turēta aizdomās;

4) piemēroto drošības līdzekli;

5) vai pirms šā lēmuma pieņemšanas pret kādu no apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem kriminālprocess bija izbeigts kādā tā daļā.

(3) Lēmuma motīvu daļā norāda kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanas iemeslu un pamatu.

(4) Lēmuma rezolutīvajā daļā norāda:

1) pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu;

2) drošības līdzekļa atcelšanu;

3) aresta atcelšanu mantai;

4) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

5) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(7) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiāli satur ziņas, ka nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, procesa virzītājs lemj par materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

250.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt Kriminālprocesa likuma 414.pantu.

Atbalstīts

134. Izslēgt 414.pantu.

415.pants. Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības

(1) Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, prokurors var kriminālprocesu izbeigt, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

(2) Lai iegūtu personu raksturojošus datus, prokurors var pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu.

(3) Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja:

1) personu apsūdz par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

2) persona agrāk nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

3) pret personu pēdējo piecu gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

4) šādai procesa izbeigšanai piekrīt amatā augstāks prokurors un izdara par to atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

(4) Kriminālprocesa izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un nepārprotami izteiktu piekrišanu.

(5) Izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

(6) Izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt apsūdzētajam Krimināllikumā paredzētos pienākumus.

5. Papildināt 415.panta trešo daļu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

"1¹) personu apsūdz par smaga nozieguma izdarīšanu un tā sadarbojusies ar izmeklēšanas iestādēm vai operatīvās darbības subjektiem citas personas izdarīta smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā;".

251.

252.

253.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 5.pantu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 415.^¹pantu šādā redakcijā:

„415.^¹pants Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildība par smagu noziegumu

(1) Pastāvot šā likuma 415.pantā minētajiem nosacījumiem virsprokurors ar amatā augstāka prokurora piekrišanu, var izbeigt kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības personu, kuru apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā un kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 125.pantā, 159.-160.pantos, 176.pantā, 190¹.pantā, 251.-252.pantos, 253¹.pantā, vai, ja persona pati bijusi nozieguma organizētājs.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

„415.^¹pants Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildība par smagu noziegumu

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 125.pantā, 159., 160., 176.pantā, 190¹.pantā, 251., 252., 253¹.pantā, vai, ja persona pati bijusi nozieguma organizētājs.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.253

Atbalstīts

135. Papildināt likumu ar 415.^¹ pantu šādā redakcijā:

„415.^¹pants. Kriminālproce-

sa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības par smagu noziegumu

(1) Pastāvot šā likuma 415.pantā minētajiem nosacījumiem, virsprokurors ar amatā augstāka prokurora piekrišanu var izbeigt kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības personu, kuru apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā un kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par tādu smagu noziegumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 125., 159., 160., 176., 190.^¹, 251., 252., 253.^¹pantā, vai ja persona pati bijusi nozieguma organizētājs.”

417.pants. Iepazīstināšana ar lēmumu un krimināllietas materiāliem

(1) Personai, attiecībā uz kuru izbeidz kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, izsniedz lēmuma kopiju, izskaidro, kādas sekas ir šādai kriminālprocesa izbeigšanai. Persona ar parakstu apliecina, ka piekrīt noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un labprātīgi apņemas pildīt lēmumā minētos pienākumus.

(2) Prokurors nosūta cietušajam lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, kopiju un paziņo par viņa tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem un pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

(3) Lēmums stājas spēkā, ja 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas cietušais nav to pārsūdzējis vai arī viņa sūdzība noraidīta.

254.

255.

256.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 417.panta pirmajā daļā aiz vārdiem „kriminālprocesa izbeigšanai” ar vārdiem „un informē par viņa tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

417.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “pieņemto lēmumu” ar vārdiem “nākamam amatā augstākam prokuroram”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā „Amatā augstāka prokurora lēmums nav pārsūdzams.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 417.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pēc lēmuma stāšanās spēkā tā kopiju prokurors triju darba dienu laikā nosūta iestādei, kura veic šī lēmuma izpildi.”

Atbalstīts

136. 417.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „kriminālprocesa izbeigšanai” ar vārdiem „kriminālprocesa izbeigšanai, un informē par tās tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “pieņemto lēmumu” ar vārdiem “nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Amatā augstāka prokurora lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pēc lēmuma stāšanās spēkā tā kopiju prokurors triju darba dienu laikā nosūta iestādei, kura veic šā lēmuma izpildi.”

420.pants. Prokurora priekšraksta par sodu piemērošanas pieļaujamība

(1) Ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu un prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

(2) Lai iegūtu personu raksturojošus datus, prokurors var pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu.

(3) Ja viena persona izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, priekšrakstu par sodu var piemērot tikai par visiem tās noziedzīgiem nodarījumiem.

(4) Ja par vienu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētas vairākas personas, priekšrakstu par sodu var piemērot personai, kurai šāda piemērošana iespējama saskaņā ar šo likumu.

(5) Prokurors priekšrakstu par sodu sastāda, ja apsūdzētais savu vainu atzīst, ir kompensējis cietušajam radīto kaitējumu un piekrīt kriminālprocesa izbeigšanai, piemērojot viņam sodu.

6. Papildināt 420.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Prokurora priekšrakstu par sodu, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto, var piemērot arī personai, kura izdarījusi smagu noziegumu un sadarbojusies ar izmeklēšanas iestādēm vai operatīvās darbības subjektiem citas personas izdarīta smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā."

257.

258.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta sesto pantu.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 420.pantā piektajā daļā aiz vārda „kaitējumu” ar vārdiem „kā arī atlīdzinājis valsts izmaksāto kompensāciju” un aizstāt vārdu „izbeigšanai” ar vārdu „pabeigšanai”.

Atbalstīts

137. 420.panta piektajā daļā: papildināt daļu pēc vārda „kaitējumu” ar vārdiem „kā arī atlīdzinājis valsts izmaksāto kompensāciju”;

aizstāt vārdu „izbeigšanai” ar vārdu „pabeigšanai”.

421.pants. Prokurora priekšraksts par sodu

(1) Ja prokurors ir konstatējis, ka var pabeigt kriminālprocesu, nosakot personai sodu, viņš sastāda prokurora priekšrakstu par sodu, kurā iekļauj lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un rezolutīvajā daļā norāda sodu un tā izpildes termiņu.

(2) Prokurors savā priekšrakstā par sodu apsūdzētajai personai var piemērot naudas sodu vai piespiedu darbu, taču ne vairāk kā pusi no maksimālā Krimināllikumā paredzētā naudas soda vai piespiedu darba ilguma.

(3) Prokurors var piemērot arī papildsodu – tiesību ierobežošanu, taču ne vairāk kā pusi no maksimālā Krimināllikumā paredzētā šā papildsoda ilguma.

259.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 421.panta pirmajā daļā vārdus „un tā izpildes termiņu”.

Atbalstīts

138. Izslēgt 421.panta pirmajā daļā vārdus „un tā izpildes termiņu”.

422.pants. Iepazīstināšana ar krimināllietas materiāliem

(1) Personai, pret kuru izbeidz kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu, izsniedz šā priekšraksta un krimināllietas materiālu kopijas, izskaidro kriminālprocesa izbeigšanas sekas. Persona parakstās, ka piekrīt noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un apņemas izpildīt priekšrakstā noteikto sodu. Apsūdzētais savu piekrišanu var izteikt nekavējoties vai piecu darba dienu laikā no kopiju saņemšanas dienas.

(2) Procesa virzītājs nosūta cietušajam priekšraksta par sodu kopiju un paziņo par viņa tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kā arī pārsūdzēt pieņemto lēmumu 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas.

260.

261.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt 422.panta pirmajā daļā pirmo teikumu šādā redakcijā „Personai, pret kuru pabeidz kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu, izsniedz šā priekšraksta kopiju un informē par tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem, izskaidro kriminālprocesa pabeigšanas sekas.

&n bsp;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 422.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Piekrišanu nevar atsaukt.”

Atbalstīts

139. 422.pantā pirmajā daļā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Personai, pret kuru pabeidz kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu, izsniedz šā priekšraksta kopiju un informē par tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem, izskaidro kriminālprocesa pabeigšanas sekas.”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Piekrišanu nevar atsaukt.”

424.pants. Neatliekamības kārtības piemērošanas pieļaujamība

Uzsākot izmeklēšanu, procesa virzītājs var piemērot neatliekamības kārtību, ja:

1) noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, jo tā pārsteigta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tā izdarīšanas;

2) persona izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu vai smagu noziegumu;

3) izmeklēšanu neatliekamības kārtībā tai noteiktajā apjomā iespējams pabeigt trijās darba dienās.

262.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 424.pantā 3.punktā vārdu „trijās” ar vārdu „piecās”.

Atbalstīts

140. Aizstāt 424.pantā 3.punktā vārdu „trijās” ar vārdu „piecās”.

427.pants. Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai neatliekamības kārtībā

(1) Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai neatliekamības kārtībā prokurors norāda:

1) personu, par kuras nodarījumu notiek kriminālprocess (vārds, uzvārds, personas kods, paziņotā dzīvesvieta un darbavieta);

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un nodota tiesai;

3) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

4) tiesā izmantojamos pierādījumus;

5) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus;

6) piemēroto drošības līdzekli;

7) cietušo personu un kompensācijas apmēru;

8) lietas iztiesāšanas laiku un vietu.

(2) Lietas iztiesāšanas laiku prokurors nosaka, saskaņojot to ar tiesu, taču laiks līdz tiesas sēdei nedrīkst būt īsāks par trim un ilgāks par 10darba dienām, skaitot no dienas, kad apsūdzētajam izsniegta lēmuma kopija.

(3) Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un to personu sarakstu, kuras, pēc apsūdzības un aizstāvības domām, izsaucamas uz tiesas sēdi. Vienlaikus prokurors nosūta uzaicinājumu uz tiesas sēdi visām izsaucamajām personām.

(4) Pieņemtais lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības.

(5) Lēmuma kopiju kopā ar lietas materiālu kopijām nekavējoties izsniedz apsūdzētajam. Lēmuma kopiju izsniedz arī cietušajam.

(6) Pēc lēmuma kopijas izsniegšanas prokurors pieņemto lēmumu un krimināllietas materiālus nosūta tiesai.

(7) Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai neatliekamības kārtībā nav pārsūdzams.

263.

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 427.pantu ar jaunu 8.daļu:

(8) Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības jāsūta tieši tiesai.

Atbalstīts

141. Papildināt 427.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības sūtāmas tieši tiesai."

432.pants. Iepazīstināšana ar lietas materiāliem saīsinātajā procesā

(1) Lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai saīsinātā procesa kārtībā kopiju kopā ar lietas materiālu kopijām izsniedz apsūdzētajam. Lēmuma kopiju izsniedz arī cietušajam.

(2) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu).

(3) Prokurors krimināllietas materiālus kopā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai saīsinātā procesa kārtībā nosūta tiesai pēc šā panta pirmajā daļā minēto darbību izpildes.

264.

265.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 432.panta trešo daļu.

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 432.pantu ar jaunu 4.daļu :

(4) Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības jāsūta tieši tiesai.

Atbalstīts

142. 432.pantā:

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības sūtāmas tieši tiesai.”

442.pants. Tiesvedības instances krimināllietā

(1) Rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa, izņemot apgabaltiesai piekritīgas lietas.

(2) Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, krimināllietas par kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem pret valsti un par tādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 117. un 118.pantā, 153.panta otrajā un trešajā daļā, 154.pantā, 176.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 179.panta trešajā daļā, 183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta ceturtajā daļā, 190.¹ panta otrajā un trešajā daļā, 192., 224. un 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.¹ pantā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268.pantā, 320.panta trešajā daļā, 321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā, 323.panta otrajā daļā, 348. un 349.pantā, visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi, kā arī visas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar mazgadīgo vai nepilngadīgo.

(3) Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā tiesvedībā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ.

(4) Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa, bet apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas nolēmumu – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa.

(5) Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instances tiesa.

266.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 442.panta otrajā daļā vārdus un ciparus „153.panta otrajā un trešajā daļā, 176.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 179.panta trešajā daļā, 183.panta otrajā daļā, 190.panta ceturta jā daļā, 190.¹ panta otrajā un trešajā daļā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 320.panta trešajā daļā, 321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā, 323.panta otrajā daļā”.

Atbalstīts

143. Izslēgt 442.panta otrajā daļā skaitļus un vārdus „153.panta otrajā un trešajā daļā, 176.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 179.panta trešajā daļā, 183.panta otrajā daļā, 190.panta ceturtajā daļā, 190.^¹ panta otrajā un trešajā daļā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 320.panta trešajā daļā, 321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā, 323.panta otrajā daļā”.

445.pants. Tiesai piekritīgas krimināllietas nodošana citai tiesai

(1) Tiesa līdz tiesas izmeklēšanas sākumam var ierosināt tai piekritīgu krimināllietu nodot citai tiesai, ja:

1) nododot krimināllietu, var panākt tās ātrāku izskatīšanu;

2) divās vai vairākās viena līmeņa tiesās ir krimināllietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem;

3) visi attiecīgās tiesas tiesneši ir atstatīti vai noraidīti.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā tiesa, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, nodod krimināllietu tiesai, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par smagāku noziedzīgu nodarījumu.

(3) Jautājumu par krimināllietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai izlemj vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā.

267.

268.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 445.panta pirmās daļas 2.punktu aiz vārda „nodarījumiem” ar vārdiem „vai vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 445.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās lietas atrodas dažādos tiesu apgabalos, jautājumu izlemj tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras teritorijā atrodas tiesa, kura ierosina lietas nodošanu citai tiesai.”

Atbalstīts

Atbalstīts

144. 445.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „nodarījumiem” ar vārdiem „vai vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā”;

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

447.pants. Krimināllietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1) Pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Pirmās instances tiesā tiesnesis un divi piesēdētāji koleģiāli izskata krimināllietas par:

1) sevišķi smagu noziegumu;

2) smagu noziegumu, ja prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā prasa krimināllietas koleģiālu izskatīšanu.

(3) Pirmās instances tiesas tiesnesis var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu arī tad, ja krimināllieta ir sevišķi sarežģīta.

(4) Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata koleģiāli.

269.

270.

271.

272.

273.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 447.panta nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 447.panta pirmajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 447.panta otrajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 447.panta trešajā daļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 447.panta ceturtajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”.

Atbalstīts

Atbalstīts

145. 447.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”;

aizstāt otrajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”;

aizstāt trešajā daļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”.

448.pants. Jautājumu izlemšana tiesā

(1) Jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiāli, tiesa izlemj ar balsu vairākumu.

(2) Tiesnesim un tiesas piesēdētājam, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības.

(3) Neviens no tiesas sastāva nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

274.

275.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 448.panta pirmajā daļā vārdu „izskatot” ar vārdu „iztiesājot”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 448.panta otrajā daļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

146. 448.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „izskatot” ar vārdu „iztiesājot”;

aizstāt otrajā daļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”.

451.pants. Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem

Apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un viņa pārstāvis drīkst iepazīties ar materiāliem, kas papildus pievienoti krimināllietai pēc tās saņemšanas tiesā, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un lūgt izgatavot nepieciešamo lietas materiālu kopijas, izņemot likumā paredzētos gadījumus, bet, pastāvot objektīvai nepieciešamībai, drīkst iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un lūgt izgatavot nepieciešamo lietas materiālu kopijas.

276.

277.

278.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 451.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, persona ir atteikusies iepazīties ar lietas materiāliem vai saņemt to kopijas, tas var būt par pamatu lūguma noraidīšanai.”

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 451.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas pirmās vai apelācijas instances tiesā procesā iesaistītajām personām, kuru intereses aizskar konkrētais kriminālprocess, ir tiesības iepazīties ar tiem lietas materiāliem, kas nākuši klāt lietā tās izskatīšanas laikā attiecīgajā tiesu instancē, vai arī saņemt šo materiālu kopijas.”

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 451.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pārstāvim vai aizstāvim, kurš agrāk nav piedalījies šajā kriminālprocesā, ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem, kas attiecas uz viņa pārstāvamo vai aizstāvamo, vai arī lūgt izgatavot šo materiālu kopijas.”

Atbalstīts

147. 451.pantā:

papildināt pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, persona ir atteikusies iepazīties ar lietas materiāliem vai saņemt šo materiālu kopijas, tas var būt par pamatu lūguma noraidīšanai.”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas pirmās vai apelācijas instances tiesā procesā iesaistītajām personām, kuru intereses aizskar konkrētais kriminālprocess, ir tiesības iepazīties ar tiem lietas materiāliem, kuri nākuši klāt lietā tās izskatīšanas laikā attiecīgajā tiesu instancē, vai arī saņemt šo materiālu kopijas.

(3) Pārstāvim vai aizstāvim, kurš agrāk nav piedalījies attiecīgajā kriminālprocesā, ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem, kas attiecas uz viņa pārstāvamo vai aizstāvamo, vai arī lūgt izgatavot šo materiālu kopijas.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

453.pants. Rezerves tiesnesis un rezerves piesēdētājs

(1) Krimināllietā, kuras iztiesāšanai nepieciešams ilgāks laiks, var piedalīties gan rezerves tiesnesis, gan rezerves piesēdētājs, kas lietas izskatīšanas laikā atrodas tiesas sēžu zālē. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanas procesā tiesnesi vai tiesas piesēdētāju aizstāj rezerves tiesnesis vai piesēdētājs, lietas iztiesāšana turpinās. Lietas iztiesāšanu šajā gadījumā pabeidz tiesa jaunajā sastāvā.

279.

Juridiskā komisija

Aizstāt 453.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

Atbalstīts

148. Aizstāt 453.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

454.pants. Tiesas sēdes priekšsēdētājs

(1) Tiesas sēdi vada viens no tiesnešiem, kurš piedalās krimināllietas izskatīšanā (turpmāk – tiesas sēdes priekšsēdētājs).

(2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu personai, kura īsteno aizstāvību, prokuroram un cietušajam vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā.

280.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 454.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanā” ar vārdu „iztiesāšanā”.

Atbalstīts

149. Aizstāt 454.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanā” ar vārdu „iztiesāšanā”.

455.pants. Procesuālās tiesības iztiesāšanā

(1) Tiesas sēdē apsūdzētajam, viņa pārstāvim un aizstāvim, cietušajam un viņa pārstāvim un prokuroram ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumus, pieteikt lūgumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, piedalīties tiesas debatēs, kā arī citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies krimināllietas iztiesāšanas gaitā.

(2) Tiesa ir tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē tikai tad, ja apsūdzētais aizstāvību īsteno pats, bet tiesai rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību vai iespējamo vainu apsūdzībā.

281.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 455.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību."

Atbalstīts

150. Papildināt 455.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību."

460.pants. Atteikšanās no apsūdzības sekas

(1) Ja prokurors atsakās no apsūdzības, neievērojot šā likuma 459.panta pirmajā daļā noteikto kārtību, tiesa pasludina tiesas sēdes pārtraukumu. Ja triju darba dienu laikā amatā augstāks prokurors līdz tiesas sēdes atsākšanai nenomaina apsūdzības uzturētāju un neatjauno apsūdzības uzturēšanu, tiesa pieņem lēmumu par krimināllietas izbeigšanu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības.

(2) Krimināllietā, kurā pieņemts lēmums par tās izbeigšanu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības, procesa atjaunošana pieļaujama, ja tiek atklāti jauni apstākļi.

(3) Prokurora atteikšanās no apsūdzības nav šķērslis kaitējuma atlīdzības pieprasīšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

282.

283.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 460.panta pirmajā daļā vārdu „krimināllietas” ar vārdu „kriminālprocesa”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 460.panta otrajā daļā vārdu „tās” ar vārdu „kriminālprocesa”.

Atbalstīts

Atbalstīts

151. 460.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „krimināllietas” ar vārdu „kriminālprocesa”;

aizstāt otrajā daļā vārdu „tās” ar vārdu „kriminālprocesa”.

462.pants. Apsūdzības grozīšana iztiesāšanas gaitā

(1) Ja prokurors groza apsūdzību uz vieglāku, nemainoties noziedzīga nodarījuma faktiskajiem apstākļiem, jauno apsūdzību fiksē tiesas sēdes protokolā.

(2) Ja prokurors groza apsūdzību uz vieglāku sakarā ar noziedzīga nodarījuma faktisko apstākļu maiņu vai arī uz smagāku, ja nemainās noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi, jauno apsūdzību var fiksēt tiesas sēdes protokolā. Pēc tiesas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja pieprasījuma jauno apsūdzību prokurors iesniedz rakstveidā. Ja nepieciešams laiks apsūdzības grozīšanai, tiesa pēc prokurora lūguma pasludina tiesas sēdes pārtraukumu.

(3) Ja pirmās instances tiesā prokurors atzīst, ka apsūdzība ir grozāma uz smagāku, tāpēc ka tiesas sēdē ir konstatēti citi noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi, tiesa pēc prokurora lūguma pasludina pārtraukumu nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanai un jaunas apsūdzības sastādīšanai. Pārtraukums nevar būt ilgāks par vienu mēnesi.

(4) Pēc apsūdzētā vai viņa aizstāvja, cietušā vai viņa pārstāvja lūguma tiesa pasludina tiesas sēdes pārtraukumu, dodot laiku iepazīties ar jauno apsūdzību.

284.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 462.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Apsūdzības grozīšanas gadījumā tiesas sastāvs un piekritība nemainās.”

Atbalstīts

152. Papildināt 462.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Apsūdzības grozīšanas gadījumā tiesas sastāvs un piekritība nemainās.”

465.pants. Krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

(1) Krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē, ja apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa:

1) atrašanās vieta nav zināma;

2) ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.

(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu aizmuguriski, stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr apsūdzētais var pārsūdzēt nolēmumu apelācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam bija jāuzzina par tiesas pieņemto nolēmumu.

285.

286.

287.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 465.panta pirmās daļas 1.punktā aiz vārda „zināma” ar vārdu „vai”

Juridiskā komisija

Izteikt 465.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē, ja apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa atrašanās vieta nav zināma vai ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.”

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 465.panta otrajā daļā vārdus „apelācijas kārtībā” ar vārdiem „augstākas instances tiesai apelācijas vai kasācijas kārtībā”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.286

Atbalstīts

153. 465.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē, ja apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa atrašanās vieta nav zināma vai ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.”

aizstāt otrajā daļā vārdus „apelācijas kārtībā” ar vārdiem „augstākas instances tiesai apelācijas vai kasācijas kārtībā”.

474.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc procesā iesaistītās personas pieteikuma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj rakstveida procesā.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas izlabo, pieņemot lēmumu, kuru paziņo procesā iesaistītajām personām.

(3) Procesā iesaistītās personas par nolēmumā tiesas izdarītu kļūdas labojumu var iesniegt blakus sūdzību vai blakus protestu.

288.

289.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 474.panta otro daļu aiz vārda „personām” ar vārdiem „un iestādei, kura izpilda sodu, ja šis labojums attiecas uz soda izpildi”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt 474.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Procesā iesaistītās personas par nolēmumā tiesas izdarītu kļūdas labojumu var iesniegt sūdzību vai protestu augstāka līmeņa tiesai 10 dienu laikā, ko izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.

Atbalstīts

154. 474. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda „personām” ar vārdiem „un iestādei, kura izpilda sodu, ja šis labojums attiecas uz soda izpildi”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Procesā iesaistītās personas par nolēmumā tiesas izdarītu kļūdas labojumu var iesniegt sūdzību vai protestu augstāka līmeņa tiesai 10 dienu laikā. Šo sūdzību vai protestu izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.”

475.pants. Kriminālprocesu apvienošana

(1) Ja vienā tiesā ir divas vai vairākās krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vai vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kriminālprocesus par šiem nodarījumiem apvieno, izņemot gadījumus, kad kriminālprocesu apvienošana būtiski sarežģītu krimināllietas izskatīšanu.

(2) Kriminālprocesus var apvienot līdz tiesas izmeklēšanas sākumam ar tiesneša vai tiesas lēmumu.

(3) Apvienojot kriminālprocesus, parasti materiālus par vieglāku noziedzīgu nodarījumu pievieno krimināllietai par smagāku noziedzīgu nodarījumu.

290.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 475.panta otro daļu aiz vārda „lēmumu” ar vārdiem „un tas nav pārsūdzams”.

Atbalstīts

155. Aizstāt 475.panta otrajā daļā vārdu „lēmumu” ar vārdiem „lēmumu, un tas nav pārsūdzams”.

476.pants. Kriminālprocesa sadalīšana

(1) Tiesa apsūdzētā vai cietušā interesēs kriminālprocesu, kurā apsūdzētas vairākas personas vai viena persona par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, var sadalīt, ja sadalīšana nekaitē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

(2) Par kriminālprocesa sadalīšanu tiesa pieņem lēmumu, kas vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu jauna kriminālprocesa uzsākšanai. Lēmuma pieņemšanas datums ir jaunā kriminālprocesa uzsākšanas datums.

(3) Lēmumā norāda kriminālprocesa sadalīšanas pamatu, apsūdzētā personas datus, apsūdzības būtību, Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, pēc kura celta apsūdzība, drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu un citus apstākļus, kā arī norāda procesa virzību pēc tā sadalīšanas.

(4) Ja no kriminālprocesa izdalītajos materiālos ir nepieciešams noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, tiesa tos nosūta izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai.

(5) Ja kriminālprocesa sadalīšanas iemesls ir viena vai vairāku apsūdzēto izvairīšanās no tiesas, vienlaikus ar lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu tiesa lemj par krimināllietas iztiesāšanas apturēšanu izdalītajā kriminālprocesā.

(6) Lēmumu par procesa sadalīšanu nosūta prokuroram, apsūdzētajam un cietušajam.

291.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 476.panta otro daļu ar teikumu „Lēmums nav pārsūdzams”.

Atbalstīts

156. Papildināt 476.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums nav pārsūdzams.”

479.pants. Kriminālprocesa apturēšana apsūdzētā slimības dēļ

(1) Ja apsūdzētais ir saslimis ar psihiskiem traucējumiem vai citu smagu slimību un ilgstoši nevarēs piedalīties tiesas sēdē, tiesa kriminālprocesu aptur līdz laikam, kad apsūdzētais izveseļosies.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā tiesa var noteikt apsūdzētajam ekspertīzi.

(3) Ja apsūdzētais ir izveseļojies, tiesnesis atjauno iztiesāšanu, lēmumu uzrakstot rezolūcijas veidā.

(4) Ja saslimšana ar psihiskiem traucējumiem atzīta par neārstējamu un izslēdz kriminālsoda piemērošanu, kriminālprocesu izbeidz un turpina procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

292.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 479.pantā ceturtajā daļā vārdus „kriminālprocesu izbeidz un”.

Atbalstīts

157. Izslēgt 479.pantā ceturtajā daļā vārdus „kriminālprocesu izbeidz un”.

481.pants. Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē

(1) Tiesa izbeidz kriminālprocesu šādos gadījumos:

1) ja iztiesāšanas laikā tā konstatē šā likuma 377.pantā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) ja prokurors ir atteicies no apsūdzības;

3) lai turpinātu procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

(2) Tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, šā likuma 379.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu izlemj par piemēroto drošības līdzekli, kaitējuma atlīdzināšanas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumiem, citiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem, kā arī par lietiskajiem pierādījumiem.

293.

294.

Juridiskā komisija

Aizstāt 481.panta pirmās daļas 1.punktā skaitļus un vārdu „377.pantā” ar skaitļiem un vārdiem „377.panta 3. līdz 10.punktā”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 481.panta pirmās daļas 3.punktu.

Atbalstīts

158. 481.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā skaitli un vārdu „377.pantā” ar skaitļiem un vārdiem „377.panta 3. - 10.punktā”;

izslēgt 3.punktu.

482.pants. Tiesas sēdes protokols

(1) Tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā fiksē lietas izskatīšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus.

(2) Ja kādai no personām, kura piedalās iztiesāšanā, ir iebildumi pret sēdes priekšsēdētāja rīcību, šie iebildumi ierakstāmi tiesas sēdes protokolā.

(3) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokolu raksta arī par procesuālajām darbībām, kas tiek veiktas ārpus tiesas sēžu zāles.

(4) Protokolam var pievienot tiesas debašu dalībnieku rakstveidā iesniegtās runas.

295.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 482.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

Atbalstīts

159. Aizstāt 482.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

484.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana tiesas sēdes protokolā

(1) Tiesas sēdes protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(2) Uzsākot lietas izskatīšanu, tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes vietu un laiku (arī tiesas sēdes sākumu un beigas);

2) tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, kā arī tulku, ja viņš piedalās tiesas sēdē;

3) apsūdzētā vārdu un uzvārdu, noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar apsūdzību;

4) prokurora, aizstāvja vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

5) cietušā, viņa pārstāvja vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

6) tiesai pieteikto lūgumu būtību, ja tādi ir pieteikti, un attiecībā uz tiem tiesas pieņemto lēmumu saturu.

(3) Pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas protokolā fiksē arī:

1) apsūdzētā attieksmi pret apsūdzību;

2) ieradušos liecinieku, ekspertu un citu procesā iesaistīto personu vārdu un uzvārdu;

3) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

4) ziņas par lietisko pierādījumu vai dokumentu pārbaudi.

(4) Ja tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot skaņu un attēlu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā ieraksta arī apsūdzētā, cietušā, liecinieka, ekspertu liecības un citu procesā iesaistīto personu paskaidrojumus.

(5) Ārpus tiesas sēžu zāles veikto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(6) Labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvās vietas protokolā aizsvītro.

(7) Protokola saturu nedrīkst dzēst, aizkrāsot vai citādā veidā labot, piemērojot mehānisku iedarbību.

(8) Tiesas sēdes protokolu noformē triju darba dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Pēc šā termiņa prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu un triju darba dienu laikā iesniegt piezīmes par to vai arī lūgt nosūtīt protokola kopiju.

296.

297.

298.

299.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 484.panta otrajā daļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 484.panta trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) tiesas noteikto pilna nolēmuma pieejamības dienu.”

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt 484.panta astotās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pēc šā termiņa prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu vai arī lūgt nosūtīt protokola kopiju un triju darba dienu laikā iesniegt piezīmes par to.”

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 484.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm pilnībā vai kādā to daļā, tās izlemj tiesas sastāvs un pieņem lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

160. 484.pantā:

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”;

papildināt trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) tiesas noteikto pilna nolēmuma pieejamības dienu.”;

izteikt astotās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm pilnībā vai kādā to daļā, šīs piezīmes izskata tiesas sastāvs un pieņem lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams."

486.pants. Tiesas rīcība pēc krimināllietas saņemšanas

(1) Pēc krimināllietas saņemšanas tiesā pārbauda, vai:

1) krimināllieta ir piekritīga šai tiesai;

2) krimināllietai pievienota apsūdzība;

3) apsūdzētajam izsniegta apsūdzības kopija;

4) apsūdzētajam bija nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem un tiesības uz aizstāvību.

(2) Ja tiek konstatēts, ka krimināllieta piekritīga citai tiesai, tiesnesis krimināllietu nosūta piekritīgajai tiesai.

(3) Ja tiek konstatēts, ka nav ievērots šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētais, tiesnesis nosūta krimināllietu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai.

300.

301.

302.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 486.panta otrajā daļā aiz vārdiem „krimināllietu” ar vārdiem „ar pavadrakstu”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 486.panta trešajā daļā vārdu „nosūta” ar vārdiem „var nosūtīt”.

Juridiskā komisija

486.panta trešajā daļā aizstāt vārdus „nosūta krimināllietu” ar vārdiem „var nosūtīt krimināllietu ar pavadrakstu”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.302

Atbalstīts

161. 486.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda „krimināllietu” ar vārdiem „ar pavadrakstu”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „nosūta krimināllietu” ar vārdiem „var nosūtīt krimināllietu ar pavadrakstu”.

488.pants. Krimināllietas iztiesāšanas laiks

(1) Tiesnesis ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc krimināllietas saņemšanas savā tiesvedībā pieņem lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas laiku un vietu. Lēmumu uzraksta rezolūcijas veidā.

(2) Krimināllietas iztiesāšanu tiesa uzsāk, cik drīz vien iespējams.

(3) Ja apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, krimināllietas iztiesāšanu uzsāk ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tās saņemšanas.

(4) Ja nepilngadīgajam apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, krimināllietas iztiesāšanu uzsāk ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pēc tās saņemšanas.

(5) Ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos termiņus, tiesnesis ar motivētu lēmumu var noteikt vēlāku krimināllietas iztiesāšanas uzsākšanas laiku.

303.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 488.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Saņemot krimināllietu, kas tiesai nodota saīsinātā procesa kārtībā, tās iztiesāšanu tiesa uzsāk ne ātrāk kā pēc desmit un ne vēlāk kā 30 dienām.”

Atbalstīts

162. Papildināt 488.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Saņēmusi krimināllietu, kas tiesai nodota saīsinātā procesa kārtībā, tās iztiesāšanu tiesa uzsāk ne agrāk kā pēc 10 un ne vēlāk kā pēc 30 dienām.”

489.pants. Paziņošana par tiesas sēdi izsaucamajām personām, prokuroram un aizstāvim

(1) Pēc tiesas sēdes laika noteikšanas tiesnesis nekavējoties dod rīkojumu tiesas kancelejai uzaicināt uz tiesas sēdi izsaucamās personas un paziņot tiesas sēdes laiku prokuroram un aizstāvim.

(2) Ja krimināllietas izskatīšana paredzēta ilgāku laiku, tiesnesis var dot rīkojumu izsaukt liecinieku vai ekspertu uz citu laiku, nevis tiesas sēdes sākumu.

304.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 489.panta otrajā daļā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”.

Atbalstīts

163. Aizstāt 489.panta otrajā daļā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”.

499.pants. Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana

(1) Tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu (epizodi) tikai ar nosacījumu, ka:

1) apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā;

2) tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu;

3) apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.

(2) Pirms izlemt jautājuma par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa noskaidro prokurora, personas, kas īsteno aizstāvību, cietušā un viņa pārstāvja viedokli par to, kā arī izskaidro viņiem pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas.

(3) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa pārbauda apsūdzētā personu raksturojošos datus un pāriet pie tiesas debatēm.

(4) Pēc tiesas debatēm tiesa noklausās apsūdzētā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu. Šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

305.

306.

307.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 499.panta otro daļu ar teikumu:

„Ja apsūdzētais nepiekrīt tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un ja šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, tiesa var veikt pierādījumu pārbaudi tikai šajā jautājumā attiecībā uz kompensācijas apmēru.”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 499.panta ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem „daļā par” ar vārdiem „kompensāciju un”.

Juridiskā komisija

Papildināt 499.panta ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem „sodu” ar vārdiem „kompensāciju”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.307

Atbalstīts

164. 499.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja apsūdzētais nepiekrīt tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un ja šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, tiesa var veikt pierādījumu pārbaudi tikai šajā jautājumā attiecībā uz kompensācijas apmēru.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „sodu” ar vārdiem „sodu, kompensāciju”.

503.pants. Apsūdzētā liecība

(1) Pēc šā likuma 500.pantā minētās pierādījumu pārbaudes tiesas priekšsēdētājs jautā apsūdzētajam, vai viņš vēlas sniegt liecību.

(2) Ja apsūdzētais ir izteicis piekrišanu sniegt liecību, pirmais viņam jautājumus uzdod viņa aizstāvis un citu apsūdzēto aizstāvji.

(3) Apsūdzētais var iesniegt tiesai savu liecību rakstveidā. Rakstveida liecību nolasa, izņemot šā likuma 449.panta trešajā daļā noteikto gadījumu.

308.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 503.panta pirmo daļu aiz vārda „tiesas” ar vārdu „sēdes”.

Atbalstīts

165. Papildināt 503.panta pirmo daļu pēc vārda „tiesas” ar vārdu „sēdes”.

504.pants. Tiesas izmeklēšanas pabeigšana

Pēc pierādījumu pārbaudes pabeigšanas, ja nav izteikti papildu lūgumi, tiesa pasludina tiesas izmeklēšanu par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

309.

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 504.pantu ar jaunu 2.daļu šādā redakcijā :

"(2) Ja procesa dalībniekiem nepieciešams laiks, lai sagatavotos tiesas debatēm, tiesa pieņem lēmumu par tā ilgumu, kuru ieraksta tiesas sēžu protokolā."

Atbalstīts

166. 504.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja procesa dalībniekiem nepieciešams laiks, lai sagatavotos tiesas debatēm, tiesa pieņem lēmumu par šā laika ilgumu un ieraksta to tiesas sēžu protokolā.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

506.pants. Tiesas debašu saturs

(1) Prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.

(2) Cietušais tiesas debatēs uztur prasību par kaitējuma atlīdzību un var izteikties par apsūdzētajam piemērojamo sodu.

(3) Apsūdzētais vai viņa aizstāvis tiesas debatēs saka aizstāvības runu.

(4) Tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt tikai ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem. Ja nepieciešams pārbaudīt jaunus pierādījumus, tiesas debašu dalībnieks var lūgt tiesu atsākt tiesas izmeklēšanu.

(5) Lietā, kuras iztiesāšanā netika veikta pierādījumu pārbaude, tiesas debatēs dalībnieki izsakās tikai par piemērojamo sodu, tā veidu un mēru.

(6) Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt tiesas debašu dalībnieka runu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

310.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt 506.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Cietušais tiesas debatēs var izteikties par kaitējuma atlīdzību un apsūdzētajam piemērojamo sodu.”

Atbalstīts

167. Izteikt 506.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Cietušais tiesas debatēs var izteikties par kaitējuma atlīdzību un apsūdzētajam piemērojamo sodu.”

510.pants. Tiesas aiziešana apspriežu istabā taisīt spriedumu

(1) Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, un par to tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sēdē klātesošajiem, nosakot sprieduma pasludināšanas laiku un vietu.

(2) Ja sarežģītā lietā tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt tiesas spriedumu, tā nosaka nākamo tiesas sēdi tuvāko 14 dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.

311.

312.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 510.panta pirmajā daļā aiz vārda „laiku” ar vārdiem „tuvākajās 14 dienās”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 510.panta otro daļu.

Atbalstīts

168. 510.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „laiku” ar vārdiem „tuvākajās 14 dienās”;

izslēgt otro daļu.

514.pants. Tiesas apspriedē izlemjamie jautājumi

(1) Apspriedes laikā tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus:

1) vai noticis apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgs nodarījums;

2) vai šajā nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, un kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts;

3) vai apsūdzētais ir vainīgs šajā noziedzīgā nodarījumā;

4) vai apsūdzētais sodāms par šo noziedzīgu nodarījumu;

5) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina apsūdzētā atbildību;

6) kāds pamatsoda veids un mērs jāpiespriež apsūdzētajam, un vai tas viņam jāizcieš;

7) vai apsūdzētajam piespriežams papildsods un kāds;

8) vai personai, kura atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, ir jānosaka Krimināllikuma 68.pantā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

9) vai jāsaglabā, jāgroza vai jāpiemēro drošības līdzeklis apsūdzētajam;

10) vai apmierināma prasība par kaitējuma atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tā piedzenama;

11) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām procesa laikā izņemtajām lietām un mantu, kam uzlikts arests;

12) par noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju vai piedziņu;

13) no kā piedzenami tiesas izdevumi.

(2) Ja apsūdzētais nodots tiesai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesa šā panta pirmajā daļā minētos jautājumus izlemj par katru noziedzīgu nodarījumu atsevišķi.

(3) Ja par noziedzīgu nodarījumu tiesai nodoti vairāki apsūdzētie, tiesa šā panta pirmajā daļā minētos jautājumus izlemj par katru apsūdzēto atsevišķi.

313.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 514.panta pirmās daļas 10.punktā vārdus „apmierināma prasība” ar vārdiem „apmierināms pieteikums”.

Atbalstīts

169. Aizstāt 514.panta pirmās daļas 10.punktā vārdus „apmierināma prasība” ar vārdiem „apmierināms pieteikums”.

528.pants. Notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa

(1) Notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par:

1) to, ka apsūdzētais (minot viņa vārdu un uzvārdu) atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā (minot Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgs nodarījums);

2) apsūdzētajam piespriestā soda veidu un mēru par katru noziedzīgu nodarījumu un galīgo sodu, kas jāizcieš;

3) apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālsoda, ja viņš no tā ir atbrīvojams;

4) audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, ja no kriminālsoda atbrīvots nepilngadīgais;

5) apsūdzētajam piemēroto ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņu ieskaitīšanu soda termiņā;

6) pārbaudes laiku nosacītas notiesāšanas gadījumā;

7) drošības līdzekli;

8) apsūdzētā attaisnošanu daļā apsūdzības, ja tiesa to atzinusi;

9) kaitējuma kompensāciju;

10) kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja tas nav izdarīts agrāk;

11) noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju vai piedziņu;

12) advokāta darba samaksas piedziņu no apsūdzētā vai par viņa atbrīvošanu no tās;

13) nodevu cietušo kompensācijas fondam;

14) apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes tiesas sēžu zālē, ja viņam noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.

(2) Piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesa lemj par pārbaudes laiku, par to, kādi pienākumi nosacīti notiesātajam uzliekami un kam uzdodama nosacīti notiesātā pārraudzība.

(3) Nosacīti notiesājot personu, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespaidā, tiesa ar apsūdzētā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, uzdodot attiecīgajai Valsts probācijas dienesta iestādei un ārstniecības iestādei kontrolēt šā pienākuma izpildi.

7. Aizstāt 528.panta pirmās daļas 13.punktā un 543.panta trešās daļas 12.punktā vārdus "nodevu cietušo kompensācijas fondam" ar vārdiem "nodevu par valsts kompensācijas nodrošinājumu cietušajam".

314.

315.

316.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 528.panta pirmās daļas 9.punktu aiz vārda „kompensāciju” ar vārdiem „tai skaitā valsts izmaksātās kompensācijas apmēru.”

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt 528.panta pirmās daļas 13.punktu un 543.panta trešās daļas 12.punktu”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt 528.panta pirmās daļas 13.punktu.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.316

Atbalstīts

170. 528.panta pirmajā daļā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

„9) kaitējuma kompensāciju, tai skaitā valsts izmaksātās kompensācijas apmēru;”;

izslēgt 13.punktu.

529.pants. Attaisnojoša vai notiesājoša sprieduma rezolutīvās daļas papildu jautājumi

Sprieduma rezolutīvajā daļā papildus norāda tiesas lēmumu par:

1) rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem;

2) procesuālo izdevumu atlīdzību;

3) sprieduma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu;

4) pilnā sprieduma sagatavošanas laiku, ja lietā pasludināts saīsinātais spriedums.

317.

318.

319.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 529.panta 4.punktā vārdus „sagatavošanas laiku” ar vārdiem „pieejamības dienu”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 529.panta 4.punktā vārdus „ja lietā pasludināts saīsinātais spriedums”.

Juridiskā komisija

Izteikt 529.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pilnā sprieduma pieejamības dienu.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.319

Atbalstīts

171. Izteikt 529.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pilnā sprieduma pieejamības dienu.”

530.pants. Saīsinātais spriedums

(1) Tiesa var sagatavot saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ja tiesa sagatavojusi saīsināto spriedumu, pilnu spriedumu tiesa sagatavo 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.

320.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 530.pantā pirmajā daļā vārdus „aprakstošās daļas.”

Atbalstīts

172. Izslēgt 530.panta pirmajā daļā vārdus „aprakstošās daļas.”

536.pants. Paziņojums par cietušā un apsūdzētā izlīgumu

(1) Cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu Krimināllikumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu.

(2) Ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais saprot izlīguma sekas.

(3) Ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, izlīgumam jābūt notariāli apliecinātam.

(4) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta cietušais un apsūdzētais.

(5) Pirms izlīguma parakstīšanas vai pēc rakstveida izlīguma saņemšanas tiesa pārliecinās, vai tas noslēgts labprātīgi un vai cietušais saprot izlīguma sekas.

321.

322.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 536.panta pirmajā daļā vārdu „Krimināllikumā” ar vārdu „likumā”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 536.panta trešajā daļā aiz vārda „notariāli” ar vārdiem „vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka apliecinātam”.

Atbalstīts

173. 536.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „Krimināllikumā” ar vārdu „likumā”;

papildināt trešo daļu pēc vārda „notariāli” ar vārdiem „vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka”.

537.pants. Lietas materiālu pārbaude izlīguma gadījumā

(1) Ja izlīgumu iesniedz vai par to parakstās tiesas sēdes protokolā pēc tam, kad uzsākta tiesas izmeklēšana, un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tā izmeklēšanu pārtrauc un pāriet pie tiesas debatēm.

(2) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo tiesas debašu laikā, tiesa pārtrauc debates un dod apsūdzētajam pēdējo vārdu.

(3) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo pēc tiesas debatēm, tiesa dod vārdu tiesas debašu dalībniekiem viedokļa izteikšanai.

323.

324.

325.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 537.panta pirmajā daļā vārdu „pārtrauc” ar vārdiem „var pārtraukt”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt 537.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu šā likuma 377.panta 9.punktā paredzētajā gadījumā paziņo tiesas debašu laikā vai pēc debatēm, tiesa pārtrauc debates, noskaidro, vai izlīgums noticis labprātīgi, un izskaidro tā sekas un pieņem lēmumu.”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Svītrot 537.panta trešo daļu.

Atbalstīts

174. 537.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „pārtrauc” ar vārdiem „var pārtraukt”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

izslēgt trešo daļu.

539.pants. Krimināllietas sagatavošana izskatīšanai tiesas sēdē vienošanās procesā

(1) Pēc vienošanās procesa kārtībā iesniegtas krimināllietas saņemšanas tiesā tiesnesis papildus šā likuma 486.pantā noteiktajam pārbauda, vai pirmstiesas procesā vienošanās ir noslēgta šajā likumā noteiktajā kārtībā un nav pieļauts Krimināllikuma normu pārkāpums. Konstatējot pārkāpumu, tiesnesis nosūta lietu prokuroram pārkāpuma novēršanai.

(2) Krimināllietu vienošanās procesā jāsāk izskatīt 21 dienas laikā no dienas, kad tā ir saņemta tiesneša tiesvedībā.

326.

327.

328.

329.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 539.panta nosaukumā vārdu „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 539.panta pirmās daļas otrajā teikumā aiz vārda „tiesnesis” ar vārdiem „pieņem lēmumu un”.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 539.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Prokurors var iesniegt protestu par lēmumu 10 dienu laikā augstāka līmeņa tiesai, kuras tiesnesis protestu vai sūdzību izskata rakstveida procesā.”

Juridiskā komisija

Papildināt 539.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Prokurors var iesniegt protestu par lēmumu 10 dienu laikā augstāka līmeņa tiesai, kuras tiesnesis protestu izskata rakstveida procesā.”.

Atbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.329

Atbalstīts

175. 539.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”;

papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārda „tiesnesis” ar vārdiem „pieņem lēmumu un”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Prokurors 10 dienu laikā var iesniegt protestu par lēmumu augstāka līmeņa tiesai, kuras tiesnesis šo protestu izskata rakstveida procesā.”

540.pants. Tiesas sastāvs

Krimināllietu vienošanās procesā izskata tiesnesis vienpersoniski.

330.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 540.pantā vārdu „izskata” ar vārdiem „iztiesā”.

Atbalstīts

176. Aizstāt 540.pantā vārdu „izskata” ar vārdiem „iztiesā”.

542.pants. Tiesas nolēmumi vienošanās procesā

(1) Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai;

3) notiesājošu spriedumu.

(2) Tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā.

331.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 542.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās un nepiekrīt lietas iztiesāšanas turpināšanai vispārējā kārtībā.”

Atbalstīts

177. Papildināt 542.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

543.pants. Tiesas spriedums vienošanās procesā

(1) Ja tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tā taisa notiesājošu spriedumu.

(2) Sprieduma motīvu daļā tiesa izklāsta noslēgtās vienošanās būtību, ko prokurors, apsūdzētais un viņa aizstāvis apliecinājuši tiesas sēdē, un novērtē noslēgtās vienošanās pamatotību.

(3) Sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par:

1) to, ka apsūdzētais (minot viņa vārdu un uzvārdu) atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā (minot Krimināllikuma pantu, tā daļu un punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgs nodarījums);

2) to, ka tiesa apstiprina noslēgto vienošanos un piespriež tajā paredzēto soda veidu un mēru;

3) apsūdzētā atbrīvošanu tiesas sēžu zālē no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes, ja apsūdzētajam noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods;

4) apsūdzētajam piemēroto ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņu ieskaitīšanu soda termiņā;

5) pārbaudes laika termiņu nosacītas notiesāšanas gadījumā;

6) drošības līdzekli;

7) kaitējuma kompensāciju;

8) kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja tas nav izdarīts agrāk;

9) rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem;

10) procesuālo izdevumu atlīdzību;

11) advokāta darba samaksas piedziņu no apsūdzētā vai par viņa atbrīvošanu no samaksas;

12) nodevu cietušo kompensācijas fondam;

13) iespēju spriedumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā un tās termiņu.

332.

333.

334.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 543.panta trešās daļas 7.punktu aiz vārda „kompensāciju” ar vārdiem „tai skaitā valsts izmaksātās kompensācijas apmēru.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 543.panta trešās daļas 12.punktu.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 543.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesa, taisot spriedumu, var precizēt vienošanās protokolā paredzēto soda mēru, ja ir pieļauta kļūda, nosakot galīgo sodu, vai, ja tas saistīts ar laika tecējumu no vienošanās noslēgšanas dienas līdz iztiesāšanas dienai. Precizējums nedrīkst pasliktināt apsūdzētā stāvokli.”

Atbalstīts

Atbalstīts

178. 543.pantā:

izteikt trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) kaitējuma kompensāciju, tai skaitā valsts izmaksātās kompensācijas apmēru;”;

izslēgt trešās daļas 12.punktu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesa, taisot spriedumu, var precizēt vienošanās protokolā paredzēto soda mēru, ja ir pieļauta kļūda, nosakot galīgo sodu, vai ja tas saistīts ar laika tecējumu no vienošanās noslēgšanas dienas līdz iztiesāšanas dienai. Precizējums nedrīkst pasliktināt apsūdzētā stāvokli.”

546.pants. Krimināllietas iztiesāšana vienošanās procesā

(1) Ja vienošanās ir noslēgta, tiesa pēc sēdes pārtraukuma tādā pašā sastāvā turpina lietas iztiesāšanu šā likuma 49.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja prokurors un apsūdzētais pēc tiesas sēdes pārtraukuma paziņo, ka vienošanās nav noslēgta, tiesa turpina lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā.

335.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 546.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesas sēdes pārtraukumā noslēgtā vienošanās neatbilst Krimināllikuma normām, tiesa to neapstiprina un lietu izskata vispārējā kārtībā."

Atbalstīts

179. Papildināt 546.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesas sēdes pārtraukumā noslēgtā vienošanās neatbilst Krimināllikuma normām, tiesa to neapstiprina un lietu izskata vispārējā kārtībā."

547.pants. Krimināllietas izlemšana tiesā

Izskatot krimināllietu, kurā ierosināts piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajai personai, tiesai jāizlemj šādi jautājumi:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) vai šo nodarījumu izdarījusi fiziskā persona juridiskās personas interesēs;

3) vai juridiskajai personai, tas ir, kādam no juridiskās personas vadītājiem vai īpašniekiem, bija zināms par šo noziedzīgo nodarījumu;

4) vai ir noskaidroti šā likuma 440.pantā minētie apstākļi;

5) kāds piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērojams.

336.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 547.panta pirmajā daļā vārdu „izskatot” ar vārdu „iztiesājot”.

Atbalstīts

180. Aizstāt 547.panta ievaddaļā vārdu „Izskatot” ar vārdu „Iztiesājot”.

52.nodaļa. Lietas sagatavošana izskatīšanai apelācijas instances tiesā

337.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 52.nodaļas nosaukumā vārdus „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”.

Atbalstīts

181. Aizstāt 52.nodaļas nosaukumā vārdus „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”.

550.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņi

(1) Apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums.

(2) Pēc noteiktā termiņa iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu tiesnesis ar lēmumu, ko var uzrakstīt rezolūcijas veidā, atsaka pieņemt, ja vien iesniedzējs nav lūdzis termiņa atjaunošanu. Par pieņemto lēmumu tiesa paziņo iesniedzējam, bet iesniegto sūdzību vai protestu pievieno lietai.

(3) Tiesneša lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzību vai protestu atteikts pieņemt, var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

338.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 550.panta otrajā daļā otrajā teikumā vārdu „tiesa” un papildināt ar teikumu šādā redakcijā „Lūdzot atjaunot nokavēto termiņu, jāievēro šā likuma 317.panta pirmās daļas prasības un jāpievieno pati sūdzība.”.

Atbalstīts

182. 550.panta otrajā daļā: izslēgt otrajā teikumā vārdu „tiesa”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lūdzot atjaunot nokavēto termiņu, jāievēro šā likuma 317.panta pirmās daļas prasības un jāpievieno pati sūdzība.”

551.pants. Apelācijas sūdzības un protesta saturs

(1) Apelācijas sūdzībā vai protestā norāda:

1) tiesas nolēmumu, par kuru iesniedz sūdzību vai protestu;

2) kādā apjomā nolēmumu pārsūdz vai noprotestē;

3) kā izpaužas nolēmuma nepareizība;

4) pierādījumus, kuri jāpārbauda apelācijas instances tiesai;

5) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti pirmās instances tiesā;

6) iesniedzēja lūgumu;

7) sūdzībai vai protestam pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Apelācijas sūdzību vai protestu paraksta iesniedzējs.

(3) Apelācijas sūdzībā vai protestā norādāms to personu vārds, uzvārds, adrese, kuras sūdzības vai protesta iesniedzējs lūdz nopratināt apelācijas instances tiesā, kā arī tas, vai apelācijas instances tiesā būs vajadzīgs aizstāvis un vai tas jānorīko tiesai.

(4) Cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt vairāk par to, ko viņi lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.

(5) Prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par nelikumīgu vai nepamatotu tiesas nolēmumu. Tomēr prokurors, kas piedalījies pirmās instances tiesā, ir tiesīgs iesniegt protestu tikai par tiem spriedumiem, kuros tiesa nav ņēmusi vērā viņa viedokli lietas iztiesāšanā vai arī pieļāvusi tādus pārkāpumus, kurus viņš nevarēja novērst lietas izskatīšanas gaitā. Šie ierobežojumi neattiecas uz amatā augstāku prokuroru.

339.

340.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 551.panta trešajā daļā vārdu „jānorīko” ar vārdu „jāuzaicina”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 551.panta piektajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

Atbalstīts

183. 551.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu „jānorīko” ar vārdu „jāuzaicina”;

aizstāt piektās daļas otrajā teikumā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

553.pants. Apelācijas sūdzības un protesta atstāšana bez virzības

(1) Ja apelācijas sūdzība vai protests neatbilst šā likuma 551.panta prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez virzības, norādot sūdzības vai protesta trūkumus, un nosaka iesniedzējam 10 dienu termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas.

341.

342.

343.

344.

345.

346.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 553.panta nosaukumu ar vārdiem „vai izskatīšanas”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 553.panta pirmo daļu pēc vārda un skaitļa „551.panta” ar vārdiem „pirmās, otrās un trešās daļas”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 553.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā „Lēmums nav pārsūdzams.”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 553.panta otrajā daļā aiz vārdiem „bez izskatīšanas” ar vārdiem „par to paziņojot iesniedzējam”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 553.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumu par apelācijas protesta vai sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas tiesnesis pieņem arī tad, ja tajā nav ievēroti šā likuma 499.panta 4.daļas nosacījumi, gadījumos, kad lieta tiek skatīta bez pierādījumu pārbaudes.”

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 553.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesneša lēmumu, kurš pieņemts šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajos gadījumos, var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.”

Atbalstīts

Atbalstīts

184. 553.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem „vai izskatīšanas”;

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa un vārda „551.panta” ar vārdiem „pirmās, otrās un trešās daļas”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Lēmums nav pārsūdzams.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „bez izskatīšanas” ar vārdiem „bez izskatīšanas, par to paziņojot iesniedzējam”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumu par apelācijas protesta vai sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas tiesnesis pieņem arī tad, ja tajā nav ievēroti šā likuma 499.panta ceturtās daļas nosacījumi gadījumos, kad lieta tiek skatīta bez pierādījumu pārbaudes.

(4) Tiesneša lēmumu, kurš pieņemts šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajos gadījumos, var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.”

554.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas sekas

(1) Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.

(2) Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana par attaisnojošu tiesas spriedumu neaptur sprieduma stāšanos spēkā daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes.

(3) Apelācijas sūdzība vai protests, kas iesniegts tikai sakarā ar radītā kaitējuma kompensācijas izlemšanu lietā, neaptur sprieduma izpildi daļā par apsūdzētā kriminālatbildību.

347.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 554.panta trešo daļu aiz vārdiem „kompensācijas” ar vārdiem „vai par procesuālajiem izdevumiem”.

Atbalstīts

185. Papildināt 554.panta trešo daļu pēc vārda „lietā” ar vārdiem „vai par procesuālajiem izdevumiem”.

555.pants. Apelācijas sūdzības vai protesta papildinājumi, iebildumi un paskaidrojumi

(1) Pēc apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas termiņa beigām tiesa, kas taisījusi spriedumu, nosūta lietu apelācijas instances tiesai, bet personām, kuru intereses un tiesības aizskar apelācijas sūdzība vai protests, – iesniegtās apelācijas sūdzības vai protesta kopiju, kā arī informē tās par lietas nosūtīšanu apelācijas instances tiesai.

(2) Personām, kuru intereses un tiesības aizskar apelācijas sūdzība vai protests, ir tiesības līdz dienai, kad lieta tiks skatīta apelācijas instances tiesā, iepazīties tiesas telpās ar lietu, izdarīt izrakstus, izgatavot lietas materiālu kopijas, iesniegt savus rakstveida iebildumus pret apelācijas sūdzību vai protestu un paskaidrojumus par tiem. Iebildumus pret apelācijas sūdzību vai protestu un paskaidrojumus par tiem pievieno lietai.

(3) Personas, kas iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu, ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pārsūdzības termiņa beigām ir tiesīgas iesniegt apelācijas instances tiesai sūdzības vai protesta papildinājumus, taču tie nedrīkst grozīt sākotnējā lūguma būtību.

348.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 555.pantā otrajā daļā vārdus „iepazīties tiesas telpās ar lietu, izdarīt izrakstus, izgatavot lietas materiālu kopijas”.

Atbalstīts

186. Izslēgt 555.pantā otrajā daļā vārdus „iepazīties tiesas telpās ar lietu, izdarīt izrakstus, izgatavot lietas materiālu kopijas”.

556.pants. Apelācijas sūdzības vai protesta atsaukšana

(1) Persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, līdz brīdim, kad apelācijas instances tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai, ir tiesīga atsaukt savu sūdzību vai protestu.

(2) Bez ierobežojuma var atsaukt:

1) sūdzības iesniedzējs – savu apelācijas sūdzību;

2) pilngadīgs apsūdzētais – sava aizstāvja un sava bijušā pārstāvja apelācijas sūdzību;

3) pilngadīgs cietušais – sava pārstāvja un sava bijušā likumiskā pārstāvja apelācijas sūdzību;

4) prokurors – savu apelācijas protestu un amatā augstāks prokurors – amatā zemāka prokurora apelācijas protestu.

(3) Tikai ar apsūdzētā rakstveida piekrišanu var atsaukt:

1) viņa aizstāvis – savu apelācijas sūdzību;

2) viņa pārstāvis vai bijušais pārstāvis – savu apelācijas sūdzību.

(4) Tikai ar cietušā rakstveida piekrišanu viņa pārstāvis var atsaukt savu apelācijas sūdzību.

(5) Apelācijas sūdzības atsaukums tiesai nav saistošs, ja:

1) apelācijas sūdzību atsauc nepilngadīgais vai persona, kurai tās fizisko vai psihisko trūkumu dēļ obligāti nodrošināma aizstāvība, vai nepilngadīgā vai šādas personas aizstāvis vai pārstāvis;

2) apelācijas instances tiesa konstatē acīm redzamu Krimināllikuma vai šā likuma pārkāpumu, kura dēļ pārsūdzētais nolēmums atceļams vai grozāms, lai samazinātu apsūdzības apjomu, mīkstinātu sodu vai izbeigtu lietu.

(6) Pēc apelācijas sūdzības vai protesta atsaukuma saņemšanas tiesa var pieņemt lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

(7) Ja apelācijas sūdzības vai protesta atsaukums atbilst šā likuma prasībām un iesniegts līdz lietas nosūtīšanai apelācijas instances tiesai, pirmās instances tiesa nenosūta lietu apelācijas instances tiesai, bet pievieno atsaukumu lietai. Ja atsaukums iesniegts apelācijas instances tiesā, apelācijas instances tiesas tiesnesis vai tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu. Par pieņemto lēmumu tiesa paziņo personām, kuras bija iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu.

349.

350.

351.

352.

353.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 556.panta otrās daļas 3.punktā vārdus „un sava bijušā likumiskā pārstāvja”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt 556.panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Saņemto apelācijas sūdzības atsaukumu pirmās instances tiesa kopā ar krimināllietu nosūta apelācijas instances tiesai. Ja ir saņemts apelācijas protesta atsaukums, pirmās instances tiesa var pieņemt lēmumu par tiesvedības izbeigšanu.”

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt 556.panta septīto daļu šādā redakcijā:

(7) Apelācijas instances tiesa vai tiesnesis, saņemot apelācijas sūdzības vai protesta atsaukumu, lemj par apelācijas tiesvedības izbeigšanu. Ja tiesvedība tiek izbeigta, par to paziņo sūdzības vai protesta iesniedzējam, kā arī personām, kuru intereses vai tiesības atsauktā sūdzība vai protests aizskāra. Šis lēmums nav pārsūdzams. Ja sūdzība vai protests tiek atsaukts rakstiski, lēmumu var pieņemt rezolūcijas veidā. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.”

Juridiskā komisija

Izteikt 556.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Apelācijas instances tiesa vai tiesnesis, saņemot apelācijas sūdzības vai protesta atsaukumu, lemj par tiesvedības izbeigšanu. Ja tiesvedība tiek izbeigta, par to paziņo sūdzības vai protesta iesniedzējam, kā arī personām, kuru intereses vai tiesības atsauktā sūdzība vai protests aizskāra. Ja sūdzība vai protests tiek atsaukts rakstiski, lēmumu var pieņemt rezolūcijas veidā.”

Juridiskā komisija

Papildināt 556.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.352 un 353

Atbalstīts

187. 556.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdus „un sava bijušā likumiskā pārstāvja”;

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

(7) Apelācijas instances tiesa vai tiesnesis, saņēmis apelācijas sūdzības vai protesta atsaukumu, lemj par tiesvedības izbeigšanu. Ja tiesvedība tiek izbeigta, par to paziņo sūdzības vai protesta iesniedzējam, kā arī personām, kuru intereses vai tiesības atsauktā sūdzība vai protests aizskar. Ja sūdzība vai protests tiek atsaukts rakstveidā, lēmumu var pieņemt rezolūcijas veidā.”

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.”

558.pants. Apstākļi, kas jānoskaidro pirms lietas pieņemšanas izskatīšanai

(1) Izlemjot jautājumu par lietas pieņemšanu izskatīšanai, tiesnesim jānoskaidro, vai nepastāv apstākļi, kas liedz iespēju izskatīt lietu apelācijas kārtībā.

(2) Ja, saņemot lietu apelācijas instances tiesā, tiesnesis konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izpildījusi prasības, kas paredzētas šā likuma 550. un 551.pantā, viņš pieņem lēmumu par lietas atdošanu atpakaļ pirmās instances tiesai trūkumu novēršanai un paziņo par to rakstveidā personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests.

354.

355.

356.

357.

358.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 558.panta nosaukumā vārdu „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 558.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 558.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā „Lēmums nav pārsūdzams.”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 558.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja lieta saņemta ar sūdzību par šā likuma 550.panta trešā daļā, 553.panta otrā vai trešā daļā paredzēto lēmumu, tiesnesis pieņem lēmumu par šīs sūdzības apmierināšanu vai noraidīšanu, par ko paziņo sūdzības iesniedzējam. Ja sūdzība tiek apmierināta, pieņemtās apelācijas sūdzības vai protesta kopiju nosūta personām, kuru intereses tā aizskar. Lēmums par sūdzības noradīšanu nav pārsūdzams."

Juridiskā komisija

Papildināt 558.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja lieta saņemta ar sūdzību vai protestu par šā likuma 550.panta trešā daļā, 553.panta otrā vai trešā daļā paredzēto lēmumu, tiesnesis pieņem lēmumu par šīs sūdzības vai protesta apmierināšanu vai noraidīšanu, par ko paziņo sūdzības vai protesta iesniedzējam. Ja sūdzība vai protests tiek apmierināts, pieņemtās apelācijas sūdzības vai protesta kopiju nosūta personām, kuru intereses tā aizskar. Lēmums par sūdzības vai protesta noradīšanu nav pārsūdzams."

Atbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.358

Atbalstīts

188. 558.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja lieta saņemta ar sūdzību vai protestu par šā likuma 550.panta trešajā daļā, 553.panta otrajā vai trešajā daļā paredzēto lēmumu, tiesnesis pieņem lēmumu par šīs sūdzības vai protesta apmierināšanu vai noraidīšanu un paziņo par to sūdzības vai protesta iesniedzējam. Ja sūdzība vai protests tiek apmierināts, pieņemtās apelācijas sūdzības vai protesta kopiju nosūta personām, kuru intereses šī sūdzība vai protests aizskar. Lēmums par sūdzības vai protesta noraidīšanu nav pārsūdzams.”

559.pants. Lietas pieņemšana izskatīšanai

(1) Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis pieņem lēmumu par tās izskatīšanu.

(2) Lēmumā norāda:

1) lietas izskatīšanas laiku un vietu;

2) kādas personas aicināmas uz tiesas sēdi;

3) kā izlemti pieteiktie lūgumi un kādi papildmateriāli izprasāmi sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem.

(3) Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests, un pirmās instances tiesai.

359.

360.

361.

Juridiskā komisija

Aizstāt 559.panta nosaukumā vārdu “izskatīšanai” ar vārdu “iztiesāšanai”.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 559.panta otrās daļas 1.punktā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 559.panta trešajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

Atbalstīts

189. 559.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “izskatīšanai” ar vārdu “iztiesāšanai”;

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”;

aizstāt trešajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

53.nodaļa. Lietas izskatīšana apelācijas kārtībā

362.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 53.nodaļas nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”.

Atbalstīts

190. Aizstāt 53.nodaļas nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”.

560.pants. Personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesas sēdē

(1) Uz apelācijas instances tiesas sēdi uzaicina prokuroru (izņemot privātās apsūdzības lietās), personas, kuras pārsūdzējušas tiesas spriedumu, personas, attiecībā uz kurām pārsūdzēts vai noprotestēts tiesas spriedums, to aizstāvjus un pārstāvjus.

(2) Citas personas var uzaicināt uz tiesas sēdi tad, ja šāds lūgums izteikts apelācijas sūdzībā vai protestā un ja šīs personas nav nopratinātas, izskatot lietu pirmās instances tiesā. Tiesa pēc savas iniciatīvas var uzaicināt personas, kas nopratinātas pirmās instances tiesā, ja tiesai rodas pamatotas šaubas par sniegto liecību pilnīgumu vai par apsūdzētā iespējamo vainu inkriminētajā apsūdzībā.

(3) Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.

(4) Ja apsūdzētais, kurš savā apelācijas sūdzībā ir apstrīdējis savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai nodarījuma faktiskos apstākļus, ir miris, viņa sūdzība ir jāizskata.

363.

364.

365.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 560.panta nosaukumā vārdu „izskatīšanā” ar vārdu „iztiesāšanā”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 560.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šo lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam, kura lēmums ir galīgs.”

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 560.pantu ar trīs prim daļu šādā redakcijā:

„(3^¹) Cietušā vai viņa pārstāvja apelācijas sūdzība ir izskatāma arī cietušā prombūtnē, ja viņš par to tiesai ir iesniedzis attiecīgu lūgumu.”

Atbalstīts

Atbalstīts

191. 560.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšanā” ar vārdu „iztiesāšanā”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šo lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam, kura lēmums ir galīgs.”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3^¹) Cietušā vai viņa pārstāvja apelācijas sūdzība izskatāma arī cietušā prombūtnē, ja viņš par to tiesai iesniedzis attiecīgu lūgumu.”

561.pants. Lietas izskatīšana apelācijas instances tiesas sēdē

(1) Lietu apelācijas instances tiesā izskata triju tiesnešu sastāvā, no kuriem viens ir tiesas sēdes priekšsēdētājs. Lieta izskatāma kārtībā, kāda noteikta krimināllietu izskatīšanai pirmās instances tiesā, izņemot šajā nodaļā noteikto.

(2) Tiesas izmeklēšana sākas ar tiesneša ziņojumu par pirmās instances tiesas sprieduma būtību un apelācijas sūdzībā vai protestā izteiktajiem lūgumiem. Pēc ziņojuma tiesnesis jautā personai, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, vai tā uztur savu sūdzību vai protestu un kādā apjomā uztur.

366.

367.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 561.panta nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 561.panta pirmajā daļā vārdus „izskata”, „izskatāma” un „izskatīšanai” attiecīgi ar vārdiem „iztiesā”, „iztiesājama” un „iztiesāšanai”,

Atbalstīts

Atbalstīts

192. 561.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus „izskata”, „izskatāma” un „izskatīšanai” attiecīgi ar vārdiem „iztiesā”, „iztiesājama” un „iztiesāšanai”.

562.pants. Apjoms un ietvari, kādos lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā

(1) Tiesas izmeklēšana un tiesas debates apelācijas instances tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad apelācijas instances tiesai rodas šaubas par pirmās instances tiesas konstatēto apsūdzētā, dalībnieku vai līdzdalībnieku vainu vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

(2) Apelācijas instances tiesa drīkst piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, nekā atzinusi pirmās instances tiesa, tikai tad, ja to lūdzis prokurors savā protestā vai cietušais savā sūdzībā privātās apsūdzības lietā, vai cietušais savā sūdzībā publiskās apsūdzības lietā, kuru atbalsta prokurors. Šajā gadījumā tomēr nedrīkst piemērot likumu par smagāku nodarījumu nekā tas, par kuru persona bija apsūdzēta, nosūtot krimināllietu uz tiesu, izņemot gadījumus, kad prokurors pirmās instances tiesas sēdē grozījis apsūdzību uz smagāku.

(3) Smagāka soda noteikšana apsūdzētajam pieļaujama tad, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība.

(4) Attaisnotās personas atzīšana par vainīgu un soda piemērošana tai pieļaujama tikai gadījumos, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība privātās apsūdzības lietā, vai cietušā sūdzība publiskās apsūdzības lietā, kuru atbalsta prokurors.

368.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 562.panta nosaukumā vārdu „izskatīta” ar vārdu „iztiesāta”.

Atbalstīts

193. Aizstāt 562.panta nosaukumā vārdu „izskatīta” ar vārdu „iztiesāta”.

563.pants. Apelācijas instances tiesas nolēmumi

(1) Lietas izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu;

2) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un taisa jaunu spriedumu;

3) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu kādā tā daļā un taisa šajā daļā jaunu spriedumu;

4) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un izbeidz kriminālprocesu šajā likumā paredzētajos gadījumos;

5) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu pilnībā vai kādā tā daļā un nosūta krimināllietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 4. un 5.punktā paredzētajos gadījumos apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu.

369.

370.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 563.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 563.panta pirmās daļas 1. līdz 5.punktā vārdu „spriedumu” ar vārdu „nolēmumu”.

Atbalstīts

194. 563.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”;

aizstāt pirmās daļas

1., 2., 3., 4. un 5.punktā vārdu „spriedumu” ar vārdu „nolēmumu”.

565.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence jauna sprieduma taisīšanā

(1) Apelācijas sūdzības vai protesta izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa var:

1) attaisnot apsūdzēto par visiem noziedzīgiem nodarījumiem vai daļu no tiem, par kuriem pirmās instances tiesa taisījusi notiesājošu spriedumu, nosakot vieglāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

2) atzīt apsūdzēto par vainīgu vieglāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot vieglāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

3) izslēgt no apsūdzības atsevišķas noziedzīga nodarījuma epizodes, nosakot vieglāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

4) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu un noteikt apsūdzētajam vieglāku sodu;

5) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par kaitējuma kompensāciju, kaitējuma kompensācijas un mantas konfiskācijas nodrošinājumu, lietiskajiem pierādījumiem, procesuālo izdevumu atlīdzību un drošības līdzekli un taisīt šajā daļā jaunu spriedumu.

(2) Konstatējusi Krimināllikuma nepareizu piemērošanu, apelācijas instances tiesa piemēro šā panta pirmās daļas prasības arī citiem apsūdzētajiem, kas notiesāti par to pašu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no tā, vai par to ir iesniegta apelācijas sūdzība vai protests.

(3) Pamatojoties uz prokurora protestu vai cietušā sūdzību privātās apsūdzības lietā, vai cietušā sūdzību publiskās apsūdzības lietā, kuru atbalsta prokurors, apelācijas instances tiesa var:

1) atzīt apsūdzēto par vainīgu smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;

2) atcelt attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt notiesājošu spriedumu;

3) atzīt apsūdzēto par vainīgu atsevišķu noziedzīga nodarījuma epizožu izdarīšanā, kuras pirmās instances tiesa izslēgusi no apsūdzības, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;

4) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu, nosakot smagāku sodu.

(4) Pamatojoties uz cietušā sūdzību publiskās apsūdzības lietā, apelācijas instances tiesa var atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu, nosakot smagāku sodu.

371.

372.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 565.panta trešās daļas 4.punktu;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 565.panta ceturtajā daļā pēc vārdiem „Pamatojoties uz” ar vārdiem „prokurora protestu vai” un izslēgt vārdus „publiskās apsūdzības lietā”.

Atbalstīts

195. 565.pantā:

izslēgt trešās daļas 4.punktu;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „Pamatojoties uz” ar vārdiem „prokurora protestu vai”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus „publiskās apsūdzības lietā”.

566.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence krimināllietas nosūtīšanā jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā

Ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, konstatē šā likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu, tā pieņem lēmumu par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai citā sastāvā.

373.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 566.pantā pēc vārdiem „izraisa sprieduma atcelšanu” ar vārdiem „vai kādu citu būtisku šā likuma pārkāpumu, kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību”.

Atbalstīts

196. Papildināt 566.pantu pēc vārdiem „izraisa sprieduma atcelšanu” ar vārdiem „vai kādu citu būtisku šā likuma pārkāpumu, kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību”.

568.pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma pasludināšana

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(2) Tiesa nosaka laiku, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.

374.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt 568.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa nosaka laiku tuvākajās 14 dienās, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums."

Atbalstīts

197. Izteikt 568.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa nosaka laiku tuvākajās 14 dienās, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums."

575.pants. Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums

(1) Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, ir šādi:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) nav ievēroti apstākļi, kas izslēdz tiesneša piedalīšanos krimināllietas izskatīšanā;

3) lieta izskatīta apsūdzētā vai procesā iesaistīto personu prombūtnē, ja apsūdzētā un šo personu piedalīšanās saskaņā ar šo likumu ir obligāta;

4) pārkāptas apsūdzētā tiesības lietot valodu, kuru viņš prot, un izmantot tulka palīdzību;

5) apsūdzētajam nav dots vārds aizstāvības runai vai nav dota iespēja teikt pēdējo vārdu;

6) lietā nav tiesas sēdes protokola, ja tas ir obligāts;

7) taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums.

(2) Par šā likuma būtisku pārkāpumu var atzīt apsūdzētā vai cietušā izraidīšanu no tiesas zāles, ja tā ir bijusi nepamatota un tas ir būtiski ierobežojis šo personu procesuālās tiesības un līdz ar to novedis pie nelikumīga nolēmuma.

(3) Par šā likuma būtisku pārkāpumu var atzīt arī citus šā likuma pārkāpumus, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

375.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 575.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, neievērojot 499.panta nosacījumus”.

Atbalstīts

198. Papildināt 575.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, neievērojot šā likuma 499.panta nosacījumus.”

582.pants. Kasācijas tiesas sastāvs

Spriedumus un lēmumus kasācijas kārtībā izskata Augstākās tiesas Senāts triju tiesnešu sastāvā, no kuriem viens ir sēdes priekšsēdētājs.

376.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 582.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Sūdzību vai protestu par lēmumiem, kas pieņemti šā likuma 560.panta trešajā daļā, 567.pantā, un 570.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, izlemj kasācijas instances tiesas tiesnesis."

Atbalstīts

199. 582.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Sūdzību vai protestu par lēmumiem, kas pieņemti šā likuma 560.panta trešajā daļā, 567.pantā un 570.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, izlemj kasācijas instances tiesas tiesnesis.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

585.pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā

(1) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot kasācijas instances tiesas kompetenci.

(2) Ja nepieciešams, tiesa pieprasa iesniegt prokurora viedokli.

(3) Par lietas apstākļiem ziņo referents.

(4) Kasācijas sūdzību vai protestu izlemj, pieņemot lēmumu.

(5) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

(6) Par kasācijas sūdzību vai protestu pieņemtā lēmuma kopiju nosūta sūdzības iesniedzējam un prokuroram. Pārējām šā likuma 583.panta trešajā daļā minētajām personām paziņo par izskatīšanas rezultātu.

377.

378.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 585.panta otrajā daļā aiz vārda „viedokli” ar vārdiem un skaitļiem „10 dienu laikā”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 585.panta sesto daļu.

Atbalstīts

Atbalstīts

200. 585.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda „viedokli” ar skaitli un vārdiem „10 dienu laikā”;

izslēgt sesto daļu.

587.pants. Kasācijas instances tiesas lēmumi

Kasācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt nolēmumu negrozītu, bet kasācijas sūdzību vai protestu noraidīt;

2) atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai iztiesāšanai;

3) atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un izbeigt kriminālprocesu;

4) grozīt nolēmumu;

5) izbeigt kasācijas tiesvedību.

379.

380.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 587.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu „iztiesāšanai” ar vārdu „izskatīšanai”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 587.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

(2) Ja kasācijas instances tiesa konstatē tādu būtisku šā likuma pārkāpumu, kuru apelācijas instances tiesa nevar novērst, tā atceļ abu instanču tiesu nolēmumus un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Atbalstīts

201. 587.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu „iztiesāšanai” ar vārdu „izskatīšanai”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja kasācijas instances tiesa konstatē tādu būtisku šā likuma pārkāpumu, kuru apelācijas instances tiesa nevar novērst, tā atceļ abu instanču tiesu nolēmumus un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

590.pants. Kasācijas instances tiesas lēmuma nodošana izpildei

(1) Motivētu kasācijas instances tiesas lēmumu ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas paraksta viss tiesas sastāvs un kopā ar lietu nosūta:

1) pirmās instances tiesai, ja pieņemts šā likuma 587.panta 1., 3., 4. vai 5.punktā minētais lēmums;

2) tiesai, kuras nolēmums atcelts, ja kasācijas instances tiesa pieņēmusi lēmumu par lietas nosūtīšanu jaunai iztiesāšanai.

(2) Lēmums, uz kura pamata apsūdzētajam atcelts ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izpildāms nekavējoties. Šādā gadījumā kasācijas instances tiesa nosūta izpildei lēmuma izrakstu.

381.

382.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 590.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu „iztiesāšanai” ar vārdu „izskatīšanai”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 590.pantu ar viens prim daļu šādā redakcijā:

„(1^¹) Kasācijas instances tiesas lēmuma kopiju nosūta sūdzības iesniedzējam un prokuroram. Pārējām šā likuma 583.panta trešajā daļā minētajām personām paziņo izskatīšanas rezultātu.”

Atbalstīts

202. 590.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu „iztiesāšanai” ar vārdu „izskatīšanai”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

593.pants. Pirmstiesas procesa kārtība

(1) Par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījusi persona, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, kā arī par tādas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kurai psihiski traucējumi radušies pēc šā nodarījuma izdarīšanas, pirmstiesas process ir obligāts un notiek, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo kārtību, kā arī šīs nodaļas noteikumus.

(2) Ja vispārējā kārtībā uzsākta kriminālprocesa gaitā ir noskaidrots šā likuma 592.pantā minētais pamats vai ir saņemts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums par šāda pamata esamību, procesa virzītājs 10 dienu laikā pieņem motivētu lēmumu par procesa turpināšanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un atceļ lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības. Ja nepieciešams, krimināllietas materiālus par konkrēto personu izdala atsevišķā lietvedībā.

383.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 593.panta otrajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdu „prokurors”.

Atbalstīts

203. Aizstāt 593.panta otrajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdu „prokurors”.

594.pants. Personas piedalīšanās izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā

(1) Uzsākot procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, procesa virzītājs par to paziņo attiecīgajai personai vai tās pārstāvim, nosūtot lēmuma kopiju, kā arī informē šo personu un tās pārstāvi par viņu tiesībām un pienākumiem.

(2) Ja pret personu uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un saskaņā ar ekspertīzes atzinumu attiecīgā persona nevar piedalīties izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā, procesa virzītājs par to informē šīs personas aizstāvi un pieņem lēmumu par pārstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.

384.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 594.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdu „prokurors” attiecīgā locījumā.

Atbalstīts

204. Aizstāt 594.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdu „prokurors”.

597.pants. Pirmstiesas procesa apturēšana sakarā ar personas ievietošanu ārstniecības iestādē

(1) Ja persona, kas ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, pēc eksperta atzinuma, nevar piedalīties pirmstiesas procesā un tai nepieciešama ārstēšana, procesa virzītājs iesniedz tiesai ierosinājumu par šīs personas ievietošanu ārstniecības iestādē. Tiesa pieņem lēmumu par minētās personas ievietošanu ārstniecības iestādē vai noraida ierosinājumu. Saņēmis šādu tiesas lēmumu, procesa virzītājs aptur pirmstiesas procesu.

(2) Saņēmis no ārstniecības iestādes atzinumu, ka persona ir izārstēta un izmeklēšanu iespējams turpināt, procesa virzītājs atjauno un turpina pirmstiesas procesu.

(3) Ja saskaņā ar eksperta atzinumu persona nav izārstējama un tai nepieciešams noteikt vienu no Krimināllikumā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, procesa virzītājs pabeidz procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

385.

386.

387.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 597.panta nosaukumā vārdus „pirmstiesas procesa” vārdu „kriminālprocesa”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 597.panta pirmo daļu ar teikumu šādā reakcijā:

„Ja šie apstākļi kļūst zināmi iztiesāšanas laikā, tiesa pieņem lēmumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē un kriminālprocesa apturēšanu.”

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 597.panta otrajā daļā vārdus „pirmstiesas procesu” ar vārdu „kriminālprocesu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

205. 597.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus „Pirmstiesas procesa” ar vārdu „Kriminālprocesa”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā reakcijā:

„Ja šie apstākļi kļūst zināmi iztiesāšanas laikā, tiesa pieņem lēmumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē un kriminālprocesa apturēšanu.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „pirmstiesas procesu” ar vārdu „kriminālprocesu”.

617.pants. Sūdzības iesniegšanas pamats

Persona, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts, tās pārstāvis un aizstāvis var iesniegt sūdzību par procesa virzītāja vai prokurora lēmumu izbeigt kriminālprocesu, ja tas izbeigts sakarā ar:

1) kriminālatbildības noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā;

2) amnestijas aktu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā;

3) to, ka persona nodarījumu izdarījusi apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, proti, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet attiecīgā persona apstrīd faktiskos apstākļus.

388.

389.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt 617.pantu šādā redakcijā:

„617.pants. Sūdzības iesniegšanas pamats

1)nereabilitējošiem apstākļiem;

2)apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību.”

Juridiskā komisija

Izteikt 617.pantu šādā redakcijā:

"617.pants. Sūdzības iesniegšanas pamats

1)nereabilitējošiem apstākļiem;

2)apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, bet attiecīgā persona apstrīd faktiskos apstākļus."

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.389

Atbalstīts

206. Izteikt 617.pantu šādā redakcijā:

"617.pants. Sūdzības iesniegšanas pamats

1) nereabilitējošiem apstākļiem;

2) apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, bet attiecīgā persona apstrīd faktiskos apstākļus."

631.pants. Tiesas lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pārsūdzēšana

Tiesas lēmums ir pārsūdzams apelācijas instances tiesā vispārējā kārtībā.

390.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 631.pantā vārdus „vispārējā kārtībā.”

Atbalstīts

207. Izslēgt 631.pantā vārdus „vispārējā kārtībā.”

634.pants. Sprieduma un lēmuma izpildes kārtība

(1) Spriedumu un lēmumu nodod izpildei tiesa, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē, ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas vai kasācijas instances tiesas.

(2) Tiesa nosūta rīkojumu par sprieduma izpildi un sprieduma kopiju tai iestādei, kurai saskaņā ar likumu par sodu izpildi uzlikts pienākums izpildīt spriedumu. Ja lieta skatīta apelācijas vai kasācijas kārtībā, kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūtāmas arī apelācijas un kasācijas instances tiesas nolēmumu kopijas.

(3) Apsūdzēto attaisnojošs spriedums, no soda atbrīvojošs spriedums un spriedums par nosacītu notiesāšanu tiek izpildīts nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no drošības līdzekļa, kas saistīts ar brīvības atņemšanu.

(4) Lai izpildītu spriedumu daļā par naudas sodu, mantas konfiskāciju un citām mantiska rakstura piedziņām, tiesa izpildrakstus nosūta tiesu izpildītājam pēc notiesātā dzīvesvi etas vai pēc viņa īpašuma atrašanās vietas vai izsniedz cietušajam pēc viņa lūguma.

(5) Iestādes, kas izpilda spriedumu, nekavējoties paziņo tiesai, kura taisījusi spriedumu, par tā izpildi.

(6) Sprieduma un lēmuma pilnīgu izpildi kontrolē pirmās instances tiesa.

391.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 634.panta ceturtajā daļā aiz vārda „nosūta” ar vārdiem „izpildei kompetentai valsts iestādei vai”.

Atbalstīts

208. Papildināt 634.panta ceturto daļu pēc vārda „nosūta” ar vārdiem „izpildei kompetentai valsts iestādei vai”.

638.pants. Sprieduma izpildes atlikšana

(1) Ja piespriesta brīvības atņemšana vai arests, tiesa var atlikt sprieduma izpildi šādos gadījumos:

1) ja notiesātais saslimis ar smagu slimību, kas kavē soda izciešanu,- kamēr viņš izveseļojas;

2) ja notiesātā atrodas grūtniecības stāvoklī sprieduma izpildīšanas brīdī, – uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu;

3) ja notiesātajai ir mazgadīgi bērni, – uz laiku, līdz bērns sasniedz triju gadu vecumu;

4) ja tūlītēja soda izciešana var radīt sevišķi smagas sekas notiesātajam vai viņa ģimenei sakarā ar ugunsgrēku vai citu stihisku postu, vienīgā darbspējīgā ģimenes locekļa smagu slimību vai nāvi un citos izņēmuma gadījumos, – uz tiesas noteiktu laiku, bet ne ilgāk par trim mēnešiem.

(2) Sprieduma izpildi nedrīkst atlikt personām, kas notiesātas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

(3) Naudas soda samaksu var atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, ja notiesātajam ir grūti naudas sodu samaksāt tūlīt.

392.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 638.panta pirmajā daļā vārdu „tiesa” ar vārdiem „tās tiesas, kurā lieta izskatīta pirmajā instancē, tiesnesis”.

Atbalstīts

209. Aizstāt 638.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus „tiesa var” ar vārdiem „tās tiesas tiesnesis, kurā lieta izskatīta pirmajā instancē, var”.

639.pants. Notiesātā tiesības sprieduma izpildes laikā

(1) Sprieduma izpildes laikā notiesātajam ir tiesības uz savu ar sprieduma nodošanu izpildei saistīto likumisko interešu aizsardzību tiesā, proti, tiesības:

1) uzaicināt aizstāvi;

2) iesniegt iesniegumu par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar slimību vai invaliditāti;

3) iesniegt iesniegumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un par citiem ar sprieduma izpildi saistītiem jautājumiem;

4) piedalīties tiesas sēdēs un sniegt liecības;

5) iesniegt materiālus, kas sagatavoti, lai izskatītu jautājumu par sprieduma izpildi;

6) iesniegt sūdzības par tiesneša lēmumiem.

(2) Izskatot jautājumus, kas saistīti ar sprieduma izpildi attiecībā uz notiesātajiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, kā arī notiesātajiem, kuriem ir fiziski vai psihiski trūkumi, aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

393.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt 639.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Izskatot jautājumus, kas saistīti ar sprieduma izpildi, šā likuma 83.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.”

Atbalstīts

210. Izteikt 639.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Izskatot jautājumus, kas saistīti ar sprieduma izpildi, šā likuma 83.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.”

641.pants. Nosacīti notiesātajiem uzlikto pienākumu atcelšana vai nosacītas notiesāšanas atcelšana

(1) Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka ir labojies, vai attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt tiesas uzliktos pienākumus, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc tās viņa dzīvesvietas iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, uz pārbaudes laiku nosacīti notiesātajam uzliktos pienākumus var pilnīgi vai daļēji atcelt.

(2) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesnesis, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu nosacīti notiesātajam vai par pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam.

(3) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu, nosacīti notiesātā un to iestāžu pārstāvju klātbūtnē, kuras kontrolē viņa uzvedību.

(4) Ja tiesnesis noraida iesniegumu par to pienākumu atcelšanu, kuri nosacīti notiesātajam uzlikti uz pārbaudes laiku, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

394.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Svītrot 641.panta trešajā daļā vārdus „nosacīti notiesātā un to iestāžu pārstāvju klātbūtnē, kuras kontrolē viņa uzvedību”.

Atbalstīts

211. Izslēgt 641.panta trešajā daļā vārdus „nosacīti notiesātā un to iestāžu pārstāvju klātbūtnē, kuras kontrolē viņa uzvedību”.

642.pants. Soda samazināšana izņēmuma gadījumos

Ja notiesātais palīdzējis atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgu nodarījumu, tās tiesas tiesnesis, ar kuras spriedumu viņš ir notiesāts, pēc ģenerālprokurora iesnieguma var šim notiesātajam samazināt sodu atbilstoši Krimināllikuma 60.panta noteikumiem.

8. Izteikt 642.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja notiesātais palīdzējis atklāt noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgu nodarījumu, tās tiesas tiesnesis, ar kuras spriedumu viņš ir notiesāts, pēc ģenerālprokurora iesnieguma var šim notiesātajam samazināt sodu atbilstoši Krimināllikuma 60.pantam."

212. Izteikt 642.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja notiesātais palīdzējis atklāt noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tās tiesas tiesnesis, ar kuras spriedumu viņš ir notiesāts, pēc ģenerālprokurora iesnieguma var šim notiesātajam samazināt sodu atbilstoši Krimināllikuma 60.pantam."

643.pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda

(1) Saskaņā ar Krimināllikuma 61.pantu notiesāto nosacīti pirms termiņa atbrīvo no brīvības atņemšanas soda vai aresta rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc soda izciešanas vietas, ja ir saņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas iesniegums.

(2) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu. Tajā piedalās prokurors, kā arī brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas pārstāvis un notiesātais.

(3) Ja tiesnesis noraida iesniegumu, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

(4) Atbrīvojot nosacīti pirms termiņa no soda, tiesnesis uz neizciestā soda laiku var notiesātajam uzlikt pienākumus, kuri noteikti Krimināllikuma 55.pantā.

(5) Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesnesis, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi.

395.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 643.panta pirmajā daļā pēc vārda un skaitļa „61.pantu” ar vārdiem un skaitļiem „vai 65.panta trešo daļu”.

Atbalstīts

213. Papildināt 643.panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārda „61.pantu” ar vārdiem un skaitli „vai 65.panta trešo daļu”.

644.pants. Policijas kontroles aizstāšana vai atcelšana

(1) Ja persona, kurai piemērota policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc notiesātā dzīvesvietas uz policijas iestādes iesnieguma pamata Krimināllikuma 45.pantā noteiktajos gadījumos var aizstāt neizciesto soda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku.

(2) Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc notiesātā dzīvesvietas var samazināt policijas kontroles termiņu vai to atcelt, ja ir saņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas vai policijas iestādes pamatots iesniegums.

(3) Iesniegumu izskata šā likuma 651.pantā noteiktajā kārtībā.

396.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 644.panta trešo daļu.

Atbalstīts

214. Izslēgt 644.panta trešo daļu.

647.pants. Soda izpilde pēc audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas

(1) Ja nepilngadīgais, kurš ir atbrīvots no piespriestā soda un kuram piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, nepilda tiesas uzliktos pienākumus, viņam piespriestais sods tiek izpildīts.

(2) Jautājumu par soda izpildīšanu izlemj rajona (pilsētas) tiesa pēc nepilngadīgā dzīvesvietas šajā likumā paredzētajā kārtībā.

397.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 647.panta otrajā daļā vārdu „tiesa” ar vārdiem „tiesas tiesnesis” un izslēgt vārdus „šajā likumā paredzētajā kārtībā”.

Atbalstīts

215. 647.panta otrajā daļā:

aizstāt vārdu „tiesa” ar vārdiem „tiesas tiesnesis;

izslēgt vārdus „šajā likumā paredzētajā kārtībā”.

652.pants. Ar prokurora priekšrakstā noteiktā soda izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība

(1) Jautājumus, kuri saistīti ar prokurora priekšrakstā par sodu noteiktā soda izpildi, kā arī šaubas un neskaidrības, kas rodas, izpildot šo sodu, šajā nodaļā noteiktajā kārtībā izlemj tās prokuratūras iestādes virsprokurors, kuras prokurors bija izdevis priekšrakstu par sodu, bet jautājumu par soda aizstāšanu - tiesa.

(2) Virsprokurora lēmums nav pārsūdzams.

398.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 652.panta pirmajā daļā aiz vārda „aizstāšanu” ar vārdiem „vai atbrīvošanu no soda izciešanas likumā paredzētajos gadījumos”.

Atbalstīts

216. Papildināt 652.panta pirmo daļu pēc vārda „aizstāšanu” ar vārdiem „vai atbrīvošanu no soda izciešanas likumā paredzētajos gadījumos”.

657.pants. Kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Tiesības atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir prokuroram.

(2) Iemesls kriminālprocesa atjaunošanai ir kriminālprocesā iesaistīto personu, to pārstāvju pieteikumi, kā arī informācija, kas iegūta citas krimināllietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas gaitā, ja ir šā likuma 655.panta otrajā daļā noteiktais pamats.

(3) Pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskata prokurors pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas.

(4) Par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem prokurors pieņem lēmumu, virza izmeklēšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ievērojot šā likuma noteikumus par pirmstiesas kriminālprocesu, un paziņo par to pieteicējam.

(5) Ja prokurors atsakās atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, viņš par to pieņem motivētu lēmumu un paziņo par to pieteicējam, nosūtot viņam lēmuma kopiju un izskaidrojot tiesības šo lēmumu pārsūdzēt.

399.

400.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 657.panta otrajā daļā vārdus „citas krimināllietas” ar vārdiem „cita kriminālprocesa”;

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Papildināt 657.panta piektajā daļā aiz vārdiem „šo lēmumu” ar vārdiem „10 dienu laikā no saņemšanas brīža” un aiz vārda „pārsūdzēt” ar vārdiem „amatā augstākam prokuroram, kura lēmumu ir galīgs.”

Atbalstīts

217. 657.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „citas krimināllietas izmeklēšanas un iztiesāšanas” ar vārdiem „cita kriminālprocesa”;

aizstāt piektajā daļā vārdus „šo lēmumu pārsūdzēt” ar skaitli un vārdiem „10 dienu laikā no saņemšanas brīža pārsūdzēt šo lēmumu amatā augstākam prokuroram, kura lēmumu ir galīgs” .

663.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu vai protestu

(1) Pieteikumu par tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās un attaisnotās personas uzdevumā vai tādas personas uzdevumā, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, var iesniegt advokāts.

(2) Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas vai pēc šā panta pirmajā daļā minēto personu lūguma.

401.

Tautas partijas frakcija

Papildināt 663.pantu ar jaunu 3.daļu :

"(3) Pieteikumu vai protestu iesniedz Augstākās tiesas Senātam."

Atbalstīts

218. Papildināt 663.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieteikumu vai protestu iesniedz Augstākās tiesas Senātam."

677.pants. Advokāta piedalīšanās

(1) Veicot krimināltiesisko sadarbību, advokāts tiek uzaicināts sniegt personai juridisko palīdzību vai šajā likuma daļā paredzētajos gadījumos veikt aizstāvību.

(2) Advokāts var sniegt juridisko palīdzību no brīža, kad persona tiek aizturēta vai apcietināta, vai citos šajā likuma daļā paredzētajos gadījumos.

(3) Sniedzot juridisko palīdzību, advokātam ir tiesības:

1) tikties ar personu apstākļos, kas nodrošina sarunas konfidencialitāti;

2) iesniegt pierādījumus un pieteikt lūgumus.

(4) Advokāta piedalīšanās ir obligāta šā likuma 83.pantā noteiktajos gadījumos.

(5) Izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa, izvērtējot personas mantisko stāvokli, var personu pilnīgi vai daļēji atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Ja persona ir atbrīvota no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksu sedz no valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome var atbrīvot personu no maksas par juridisko palīdzību un segt advokāta darba samaksu no sava budžeta.

(6) Krimināltiesiskās sadarbības procesā aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

402.

403.

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 677.panta 3.daļu ar jaunu 3.punktu:

3) pieprasīt un saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamās ziņas

Juridiskā komisija

Papildināt 677.panta trešo daļu ar jaunu 3.punktu:

"3) saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamās ziņas."

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.403

Atbalstīts

219. Papildināt 677.panta trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamās ziņas."

692.pants. Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanas kārtība

(1) Ja ir konstatēti šā likuma 682.pantā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vēršas rajona (pilsētas) tiesā ar rakstveida ierosinājumu pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu.

(2) Ierosinājumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju un tam pievieno 684.pantā minētos dokumentus.

(3) Tiesa ierosinājumu izskata 10 dienu laikā un par pieņemto lēmumu informē procesa virzītāju.

(4) Ja pirmstiesas izmeklēšanā ir konstatēts pamats Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanai, izmeklēšanas tiesnesis pieņem Eiropas apcietinājuma lēmumu un to kopā ar pievienotajiem dokumentiem nosūta Ģenerālprokuratūrai.

(5) Krimināllietas iztiesāšanas stadijā Eiropas apcietinājuma lēmumu pieņem tiesa, kuras lietvedībā krimināllieta atrodas.

404.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 692.pantā ceturtajā daļā vārdu „izmeklēšanā” ar vārdu „kriminālprocesā”.

Atbalstīts

220. Aizstāt 692.panta ceturtajā daļā vārdu „izmeklēšanā” ar vārdu „kriminālprocesā”.

724.pants. Kompetentās iestādes kriminālprocesa pārņemšanā

(1) Pirmstiesas izmeklēšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra.

(2) Iztiesāšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

405.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 724.panta pirmajā daļā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdu „kriminālprocesa”.

Atbalstīts

221. Aizstāt 724.panta pirmajā daļā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdu „kriminālprocesa”.

826.pants. Lūguma iesniegšanas kārtība

(1) Ja krimināllietā nepieciešams veikt procesuālo darbību ārvalstī, procesa virzītājs vēršas kompetentajā iestādē ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalsti veikt procesuālo darbību. Ierosinājumam pievieno šā likuma 827.panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu un citus dokumentus.

(2) Ierosinājumu izskata 10 dienu laikā un par rezultātiem informē iesniedzēju.

(3) Ja ierosinājumu atzīst par pamatotu, kompetentā iestāde lūgumu nosūta ārvalstij.

406.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt 826.panta pirmajā daļā vārdu „krimināllietā” ar vārdu „kriminālprocesā”.

Atbalstīts

222. Aizstāt 826.panta pirmajā daļā vārdu „krimināllietā” ar vārdu „kriminālprocesā”.

9. Papildināt likumu ar divdesmito sadaļu šādā redakcijā:

"Divdesmitā sadaļa

Aresta uzlikšana mantai un kratīšana sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm

77.nodaļa. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildes pieprasīšana Eiropas Savienības dalībvalstij

848.pants. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildes pieprasīšana Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Aresta uzlikšana mantai citā Eiropas Savienības dalībvalstī pirmstiesas procesā notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša apstiprinātu procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai. Kratīšana citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu par kratīšanu. Iztiesāšanas laikā lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu pieņem tiesa.

(2) Lēmumam par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumam par kratīšanu Eiropas Savienības dalībvalstī pievieno izmeklēšanas tiesneša vai tiesas aizpildītu apliecinājumu, ko nosūta kopā ar attiecīgo lēmumu. Lēmumā par kratīšanu norāda šā likuma 180.panta otrajā daļā minēto informāciju, bet lēmumā par aresta uzlikšanu mantai – 361.panta piektajā daļā minēto informāciju.

849.pants. Apliecinājums

(1) Apliecinājums ir Eiropas Savienības dalībvalsts tiesu varas institūcijas aizpildīts dokuments, kurā norādīta informācija par kompetentās institūcijas lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, kuru paredzēts izpildīt citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(2) Apliecinājumā norāda:

1) izmeklēšanas tiesnesi, kas apstiprinājis lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai pieņēmis lēmumu par kratīšanu, vai arī tiesu, kas pieņēmusi lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai pieņēmusi lēmumu par kratīšanu;

2) procesa virzītāju, kas ierosinājis apstiprināt un nosūtīt lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai iesniedzis pieteikumu par kratīšanu;

3) vienu vai abas institūcijas, kas minētas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, ar kurām sazināties izpildvalsts kompetentajai institūcijai;

4) lēmuma pieņemšanas datumu;

5) lēmuma mērķi:

a) mantas konfiskācijas nodrošināšanai,

b) pierādījumu pieejamības nodrošināšanai,

6) nosacījumus, kas jāievēro saskaņā ar šo likumu, izpildot lēmumu par kratīšanu;

7) informāciju par dokumentu, priekšmetu vai mantu, uz ko attiecas lēmums;

8) informāciju par personu, ko tur aizdomās vai apsūdz par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai kas ir notiesāta;

9) turpmāko rīcību ar dokumentiem, priekšmetiem vai mantu pēc lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildes;

10) lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu motīvu un rezolutīvo daļu, tajā skaitā pārsūdzēšanas kārtību;

11) nodarījuma veidu un tā juridisko kvalifikāciju.

850.pants. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pieņemšana un nosūtīšana Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Procesa virzītājs, kas pirmstiesas procesā pieņēmis lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, vēršas pie izmeklēšanas tiesneša ar rakstveida ierosinājumu apstiprināt lēmumu par aresta uzlikšanu mantai tā izpildes nodrošināšanai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis, apstiprinot procesa virzītāja pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai pieņemot lēmumu par kratīšanu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā aizpilda apliecinājumu, par to informējot procesa virzītāju.

(3) Procesa virzītājs nodrošina apliecinājuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kādu apliecinājuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(4) Iztiesāšanas stadijā lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu pieņem, apliecinājumu aizpilda un tā tulkojumu nodrošina tiesa, kuras lietvedībā krimināllieta atrodas.

(5) Lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, ko ir apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumu un tā tulkojumu iesniedz Ģenerālprokuratūrai, kura nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā tos nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentai iestādei.

851.pants. Dokumentu un priekšmetu nodošanas un mantas konfiskācijas pieprasīšana

(1) Lai pieprasītu nodot izņemtos dokumentus un priekšmetus vai konfiscēt arestēto mantu, lēmumam par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumam par kratīšanu pievieno arī atbilstošu krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.

(2) Saņemot no procesa virzītāja vai tiesas šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu, Ģenerālprokuratūra vai Tieslietu ministrija, ja krimināltiesiskās sadarbības lūgums attiecas uz mantas konfiskāciju, to nosūta kopā ar šā likuma 848.panta pirmajā daļā minēto lēmumu un apliecinājumu.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu nav iespējams nosūtīt izpildei vienlaicīgi ar lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumā norāda termiņu, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti, priekšmeti vai arestētā manta.

852.pants. Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pārsūdzēšanas īpašie nosacījumi

Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pārsūdzēšana Latvijā neaptur tā izpildi izpildvalstī.

853.pants. Sūdzības iesniegšana izpildvalstī par Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi

Ja no izpildvalsts kompetentās iestādes saņemta informācija, ka par Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi saņemta sūdzība, Ģenerālprokuratūra var nosūtīt izpildvalsts kompetentai iestādei argumen tus, kas ir nepieciešami sūdzības izskatīšanā.

78.nodaļa. Procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilde Latvijā pēc Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma

854.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilde Latvijā

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasīta kratīšana vai aresta uzlikšana mantai Latvijā notiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izdotu procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram pievienots apliecinājums.

(2) Ģenerālprokuratūra, saņemot izpildei procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ja iespējams, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no tā saņemšanas:

1) izvērtē procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes iespējamību. Ja nolēmuma izpilde ir iespējama, nosaka šā nolēmuma izpildes iestādi, un attiecīgi veic nepieciešamās darbības tā izpildei;

2) paziņo attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentai iestādei par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi vai attiecīgi par atteikšanos to pildīt, motivējot atteikumu.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu Latvijā izpilda, ievērojot šā likuma 10. un 28.nodaļā noteikto kārtību. Aresta uzlikšanai mantai vai kratīšanai nav nepieciešama Latvijas izmeklēšanas tiesneša piekrišana.

(4) Eiropas Savienības dalībvalsts norādītos nosacījumus par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi var ievērot tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā šā likuma pamatprincipiem.

(5) Ja, izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ir nepieciešams veikt šajā nolēmumā papildus norādītās procesuālās darbības, tās veic šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izdots par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja par tā izdarīšanu nolēmuma izdevējvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

855.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nepildīšanas iemesli

(1) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu var atteikties izpildīt, ja:

1) apliecinājums nav atsūtīts, ir nepilnīgs vai nav saistīts ar procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram tas pievienots;

2) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

3) izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

4) nodarījums, uz ko attiecas procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs Latvijā, izņemot gadījumus, kad procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu attiecas uz izvairīšanos no tādu nodokļu un nodevu samaksas, kas Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēti, vai arī tie paredz no nolēmuma izdevējvalsts normatīvajiem aktiem atšķirīgu nodokļu un nodevu regulējumu.

(2) Ģenerālprokuratūra pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā var:

1) noteikt termiņu apliecinājuma iesniegšanai, precizēšanai vai aizpildīšanai;

2) izņēmuma gadījumos pieņemt izskatīšanai līdzvērtīgu dokumentu, ja tas satur šā likuma 849.pantā norādīto informāciju;

3) atbrīvot nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi no pienākuma iesniegt, precizēt vai aizpildīt apliecinājumu.

(3) Ģenerālprokuratūra nekavējoties paziņo nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav iespējams izpildīt, jo dokumenti, priekšmeti vai manta nav atrodami apliecinājumā norādītajā vietā vai to atrašanās vieta nav pietiekami precīzi norādīta un to nav iespējams noskaidrot arī pēc rakstveida sazināšanās ar nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi.

856.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanas iemesli

(1) Procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi var atlikt, ja:

1) tā izpilde var kaitēt Latvijā uzsāktam kriminālprocesam;

2) nolēmumā norādītajai mantai uzlikts arests vai norādītie priekšmeti vai dokumenti izņemti citā krimināllietā, kurā pieņemts procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, – līdz brīdim, kamēr lēmums ir atcelts vai spēkā stājas galīgais nolēmums krimināllietā;

3) nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādītajai mantai ir uzlikts apgrūtinājums citā procesuālā kārtībā, – līdz apgrūtinājuma atcelšanai vai līdz brīdim, kad spēkā stājas galīgais nolēmums.

(2) Par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanu un tās iemesliem nekavējoties paziņo nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja iespējams, norādot laiku, līdz kuram izpilde ir atlikta.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilda nekavējoties pēc tā izpildes atlikšanas apstākļu novēršanas, par to nekavējoties paziņojot nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei.

(4) Ģenerālprokuratūra informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi par jebkādiem apgrūtinājumiem vai aprobežojumiem, kas attiecas uz nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādīto mantu.

857.pants. Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšana Latvijā

(1) Izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu glabā līdz tiesiskās palīdzības lūguma par dokumentu un priekšmetu nodošanu vai mantas konfiskāciju saņemšanai no nolēmuma izdevējvalsts.

(2) Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšanai var noteikt ierobežojošu termiņu, noskaidrojot izdevējvalsts rakstveidā sniegtu viedokli.

(3) Ja nolēmuma izdevējvalsts kompetentā iestāde paziņo par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu atcelšanu, izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu atdod īpašniekam, likumīgajam valdītājam, lietotājam vai turētājam, bet mantai uzlikto arestu atceļ.

858.pants. Turpmākā rīcība ar izņemtajiem dokumentiem, priekšmetiem un arestēto mantu Latvijā

(1) Ja procesuālam nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav pievienots krimināltiesiskās sadarbības lūgums, bet apliecinājumā ir norādīts termiņš, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti un priekšmeti vai konfiscējamā manta, Ģenerālprokuratūra var lūgt attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei šo termiņu grozīt, kā arī informēt, pēc cik ilga laika dokumenta, priekšmeta vai mantas glabāšana Latvijā tiks pārtraukta.

(2) Procesuālam nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu pievienoto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par dokumentu un priekšmetu nodošanu izpilda šā likuma C daļas astoņpadsmitās sadaļas 73.nodaļā noteiktajā kārtībā vai attiecīgi krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par mantas konfiskāciju izpilda šā likum a C daļas astoņpadsmitās sadaļas 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja krimināltiesiskās sadarbības lūgums par dokumentu un priekšmetu nodošanu attiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja par tā izdarīšanu krimināltiesiskās sadarbības lūguma nosūtītājvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

859.pants. Sūdzību iesniegšana par Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi

(1) Rīcība, kas saistīta ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi, ir pārsūdzama šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzības iesniegšana neaptur procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi.

(3) Sūdzība par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu pieņemšanas iemesliem iesniedzama vienīgi nolēmuma izdevējvalsts tiesā.

(4) Ja tiek saņemta sūdzība par rīcību, kas saistīta ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi, Ģenerālprokuratūra par sūdzības iesniegšanu un tās pamatojumu, kā arī par sūdzības izskatīšanas rezultātu informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi."

407.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu veiktās procesuālās darbības un to rezultātā iegūtie materiāli saglabā savu tiesisko statusu.

2. Procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, tiek arī pabeigtas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

3. Krimināllietās, kas ierosinātas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pirmstiesas procesa termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un attiecībā uz kuriem Latvijas Kriminālprocesa kodekss nenoteica procesuālo termiņu, šo termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Attiecībā uz drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā konkrētās krimināllietas procesuālajā lēmumā vai Latvijas Kriminālprocesa kodeksa attiecīgajā normā noteiktais termiņš.

6. Ja šis likums neparedz kādu agrāk piemērotu drošības līdzekli, procesa virzītājam viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jāpieņem lēmums par šā drošības līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.

7. Ja persona ir atzīta par aizdomās turēto Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 70.pantā paredzētajā kārtībā, procesa virzītājam 10 dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jālemj par personas atzīšanu par aizdomās turēto saskaņā ar šo likumu.

8. Krimināllietās, kurās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir pieteiktas civilprasības, turpmāk tās uzskatāmas par kaitējuma kompensācijas pieteikumiem. Ja šajās lietās civilprasītājs vienlaicīgi nav arī cietušais vai civilatbildētājs vienlaicīgi nav arī apsūdzētais, civilprasība izskatāma Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un par to procesa virzītājs viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paziņo šīm personām.

9. Normatīvajos aktos lietotie termini "izziņas iestāde" un "izziņas izdarītājs" līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotami kā termini "izmeklēšanas iestāde" un "izmeklētājs".

10. Šā likuma 353.panta trešā daļa, 354.pants un 528.panta 13.punkts stājas spēkā vienlaicīgi ar likumu par cietušo kompensācijas fondu.

11. Līdz 2006.gada 1.janvārim šā likuma 415.panta sestās daļas 3. un 4.punktā minēto funkciju Valsts probācijas dienesta vietā nodrošina Valsts policija.

12. Šā likuma 483.panta pirmā daļa ir spēkā tiesās, kurās ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.

13. Līdz 2006.gada 1.aprīlim atļaujas speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai izsniedz:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis – korespondences kontrolei, sakaru līdzekļu kontrolei, vietas vai personas audiokontrolei, vietas videokontrolei, elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrolei, pārraidīto datu satura kontrolei;

2) ģenerālprokurora īpaši pilnvaroti prokurori – personas novērošanai un izsekošanai, objekta novērošanai, speciālam izmeklēšanas eksperimentam, salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšanai speciālā veidā, noziedzīgas darbības kontrolei.

14. Procesa virzītājam, ja nav iespējas uzaicināt aizstāvi, kurš noslēdzis līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, izņēmuma kārtā ir tiesības līdz 2008.gada 1.janvārim aizstāvības nodrošināšanai uzaicināt aizstāvi, kuram šāda līguma nav. Šajā gadījumā aizstāvis viena mēneša laikā no juridiskās palīdzības sniegšanas brīža iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, ko apstiprinājis procesa virzītājs.

15. Prokuratūras un izmeklēšanas iestādes viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar saņemtajiem pieteikumiem par gatavotiem vai izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem bija uzsākta pārbaude Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109.pantā noteiktajā kārtībā.

16. Sūdzības, kuru izskatīšana uzsākta saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. - 222.pantu, izlemjamas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

17. Līdz brīdim, kad spēkā stāsies likums, kas nosaka apcietinājumā turēšanas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.211 "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi" tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

18. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Kriminālprocesa kodekss.

10. Aizstāt pārejas noteikumu 10.punktā vārdus "likumu par cietušo kompensācijas fondu" ar vārdiem "likumu par valsts kompensāciju cietušajiem".

408.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt pārejas noteikumu 10.punktu.”

Atbalstīts

223. Izslēgt pārejas noteikumu 10.punktu.

409.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Iekļaut likumprojektā Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Lietas, kas nodotas izskatīšanai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.”

Atbalstīts

224. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Pārejas noteikums

Lietas, kas nodotas izskatīšanai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas."

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.februārī.

410.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt no likumprojekta likuma spēkā stāšanās datumu.

Atbalstīts

Atbildīgā Juridiskās komisijas konsultante Beata Znota