Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta ”Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.184/Lp9) izskatīšanu 3.lasījumā.

Pielikumā: komisijas apkopotie priekšlikumi uz 124 lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs K.Leišklans

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

(Nr.184/Lp9)

10) visas būtiskās vienošanās un līgumus, kurus noslēgusi mērķa sabiedrība un kuros paredzēts, ka kontroles veida maiņas gadījumā tie stājas spēkā, kuriem beidzas termiņš vai kuri tiek grozīti, un to spēkā stāšanās, izbeigšanās vai grozīšanas sekas. Ja šādas informācijas izpaušana nopietni kaitētu komercsabiedrībai, Komisija ir tiesīga pēc sabiedrības lūguma atļaut minēto informāciju neizpaust;

11) visas vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, ja viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota iemesla vai viņi tiek atbrīvoti pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā akcionāru sapulcē.

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (71)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 10., 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 10., 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:
		1	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu 1.pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā: „1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "akciju sertifikāts" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "depozitārais sertifikāts" (attiecīgajā locījumā)."”	Atbalstīts	1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "akciju sertifikāts" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "depozitārais sertifikāts" (attiecīgajā locījumā)."
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 12) emitents - persona, kas savā vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus;	1. 1.pantā: izteikt 12.punktu šādā redakcijā: “12) emitents — persona, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī persona, kura savā vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus. Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā sertifikātā;”;				2. 1.pantā: izteikt 12.punktu šādā redakcijā: “12) emitents — persona, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī persona, kura savā vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus. Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā sertifikātā;”;
18) Latvijas Centrālais depozitārijs — kapitālsabiedrība, kas iegrāmato un uzskaita Latvijas Republikā publiskajā apgrozībā izlaistos finanšu instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus finanšu instrumentu darījumos regulētajā tirgū un finanšu instrumentu norēķinus starp finanšu instrumentu turētājiem;	izteikt 18.punktu šādā redakcijā: "18) Latvijas Centrālais depozitārijs — kapitālsabiedrība, kas iegrāmato un uzskaita šajā likumā noteiktajā kārtībā izlaistos finanšu instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus par darījumiem, kas noslēgti ar finanšu instrumentiem;”;				izteikt 18.punktu šādā redakcijā: "18) Latvijas Centrālais depozitārijs — kapitālsabiedrība, kas iegrāmato un uzskaita šajā likumā noteiktajā kārtībā izlaistos finanšu instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus par darījumiem, kas noslēgti ar finanšu instrumentiem;”;
		2	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija papildināt 1.pantu ar 21.¹ punktu šādā redakcijā: "21¹) nozīmīga līdzdalība – tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver piecus un vairāk procentus no emitenta balsstiesīgā kapitāla;";	Atbalstīts	papildināt ar 21.¹ punktu šādā redakcijā: "21¹) nozīmīga līdzdalība – tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver piecus un vairāk procentus no emitenta balsstiesīgā kapitāla;";
	papildināt pantu ar 26.¹, 26.², 26.³, 26.⁴, 26.⁵ un 26.⁶ punktu šādā redakcijā: “26¹) dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas šajā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 26²) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav šajā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 26³) Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav jebkurā citā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 26⁴) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 26⁵) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā reģistrētas licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 26⁶) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;”;				papildināt pantu ar 26.¹, 26.², 26.³, 26.⁴, 26.⁵ un 26.⁶ punktu šādā redakcijā: “26¹) dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas šajā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 26²) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav šajā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 26³) Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav jebkurā citā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 26⁴) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 26⁵) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā reģistrētas licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 26⁶) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;”;
31) akciju sertifikāti - kapitāla vērtspapīri, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta akcijas, un dod tā ieguvējam tiesības izmantot aizstātajās akcijās nostiprinātās tiesības;		3	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt 31. punktu šādā redakcijā: "31) depozitārie sertifikāti – pārvedami vērtspapīri, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta finanšu instrumentus, un dod tā ieguvējam tiesības izmantot aizstātajos finanšu instrumentos nostiprinātās tiesības;";	Atbalstīts	izteikt 31. punktu šādā redakcijā: "31) depozitārie sertifikāti – pārvedami vērtspapīri, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta finanšu instrumentus, un dod tā ieguvējam tiesības izmantot aizstātajos finanšu instrumentos nostiprinātās tiesības;";
33) mazie un vidējie komersanti - komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz di viem no šādiem trim kritērijiem: a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250, b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43000000 eiro, c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 eiro;	papildināt 33.punkta “b” un “c” apakšpunktu pēc vārda “eiro” ar vārdiem “ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa”;				papildināt 33.punkta “b” un “c” apakšpunktu pēc vārda “eiro” ar vārdiem “ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa”;
36) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri - līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktas emisijas vai 12 mēnešu laikā notikušu vismaz divu atsevišķu emisiju rezultātā;	izteikt 36.punktu šādā redakcijā: “36) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri — līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktā emisijā vai vismaz divās atsevišķās emisijās, kuras notikušas 12 mēnešu laikā no publiskā piedāvājuma sākuma datuma;”;				izteikt 36.punktu šādā redakcijā: “36) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri — līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktā emisijā vai vismaz divās atsevišķās emisijās, kuras notikušas 12 mēnešu laikā no publiskā piedāvājuma sākuma datuma;”;
	papildināt pantu ar 45., 46., 47., 48., 49., 50. un 51.punktu šādā redakcijā: “45) parāda vērtspapīri – obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, izņemot vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi kapitāla vērtspapīriem;				papildināt pantu ar 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51. un 52.punktu šādā redakcijā: “45) parāda vērtspapīri – obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, izņemot vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi kapitāla vērtspapīriem;
	46) kontrolēta komercsabiedrība – tāda komercsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: a) komercsabiedrībā personai ir balsstiesību vairākums, b) personai tieši vai netieši ir tiesības ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks), c) komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem,				46) kontrolēta komercsabiedrība – tāda komercsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: a) komercsabiedrībā personai ir balsstiesību vairākums, b) personai tieši vai netieši ir tiesības ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks), c) komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem,
	d) komercsabiedrībā personai ir izšķiroša ietekme vai kontrole, un šī persona to faktiski izmanto vai var izmantot;	4	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt 46. punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā: "d) personai ir kontrole pār komercsabiedrību un viņa to faktiski izmanto vai var izmantot;";	Atbalstīts	d) personai ir kontrole pār komercsabiedrību un viņa to faktiski izmanto vai var izmantot;"
	47) regulatorā informācija — visu veidu informācija, kuru emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai saskaņā ar šā likuma 54.panta un D sadaļas III, IV un VI nodaļas prasībām;	5	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 1.pantā (likuma 1.panta 47.punktā) un visā likumprojekta tekstā vārdus “regulatorā informācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “obligātā informācija” (attiecīgā locījumā).	Atbalstīts	47) obligātā informācija — visu veidu informācija, kuru emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai saskaņā ar šā likuma 54.panta un D sadaļas III, IV un VI nodaļas prasībām;
	48) elektroniskie līdzekļi – elektroniskais aprīkojums datu apstrādei, uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus; 49) tirgus uzturētājs – persona, kas pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību (likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem; 50) tirdzniecības diena – diena vai laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar tirgus organizētāja noteikumiem attiecīgajā regulētajā tirgū ir iespējams veikt darījumus ar finanšu instrumentiem; 51) pašu kapitāls – ieguldījumu brokeru sabiedrības revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar parastiem darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai."				48) elektroniskie līdzekļi – elektroniskais aprīkojums datu apstrādei, uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus; 49) tirgus uzturētājs – persona, kas pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību (likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem; 50) tirdzniecības diena – diena vai laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar tirgus organizētāja noteikumiem attiecīgajā regulētajā tirgū ir iespējams veikt darījumus ar finanšu instrumentiem; 51) pašu kapitāls – ieguldījumu brokeru sabiedrības revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar parastiem darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai;
		6	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija papildināt ar 52. punktu šādā redakcijā: "52) vērtspapirizētais parāds – aktīvu kopums (aktīvu portfelī iekļautie aktīvi), kas nodots vai pārdots īpašam nolūkam izveidotai komercsabiedrībai, kas to ir pārveidojusi vērtspapīros."	Atba lstīts	52) vērtspapirizētais parāds – aktīvu kopums (aktīvu portfelī iekļautie aktīvi), kas nodots vai pārdots īpašam nolūkam izveidotai komercsabiedrībai, kas to ir pārveidojusi vērtspapīros.”
3.pants. Likuma darbība (4) Ieguldījumu pakalpojumi šā likuma izpratnē ir: 1) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildei; 2) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem izpilde uz ieguldītāju vai trešo personu rēķina; 3) ieguldītāju finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu; 4) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs neizpērk finanšu instrumentus vai negarantē to izpirkšanu; 5) finanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai izvietošanai vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu instrumentu izpirkšanas garantēšana; 6) darījumu ar finanšu instrumentiem izpilde uz kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības rēķina; 7) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu).	2. 3.pantā: papildināt ceturto daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: "8) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos.";				3. 3.pantā: papildināt ceturto daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: "8) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos.";
(5) Ieguldījumu blakuspakalpojumi šā likuma izpratnē ir: 1) finanšu instrumentu turēšana; 2) kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem, ja komercsabiedrība, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā ar finanšu instrumentiem kā darījuma otrā puse; 3) ieteikumu sniegšana attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumu un pakalpojumu sniegšana attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un uzņēmumu iegādi; 4) tādu pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar šā panta ceturtās daļas 5.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu; 5) valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu; 6) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos.		7	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt 3. panta piektās daļas 6. punktu.	Atbalstīts	izslēgt piektās daļas 6. punktu;
(7) Šā likuma C sadaļas noteikumi neattiecas uz: 8) vērtspapīriem, kas iekļauti piedāvājumā, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā samaksa par piedāvājumu ir mazāka nekā 2500000 eiro; 10) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā iegūstamā summa par piedāvājumu ir mazāka nekā 50000000 eiro, ar nosacījumu, ka šie pārvedamie vērtspapīri: a) nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami, b) nedod tiesības parakstīties uz cita veida vērtspapīriem vai iegūt tos un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem.	papildināt septītās daļas 8. un 10.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa";				papildināt septītās daļas 8. un 10.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa";
	papildināt pantu ar astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā: "(8) Šā likuma 54.panta un D sadaļas III un IV nodaļas prasības neattiecas uz atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos. (9) Šā likuma 54.panta trešās, septītās, astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra. (10) Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām akcijām, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku akciju emitēšanas kārtību."				papildināt pantu ar astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā: "(8) Šā likuma 54.panta un D sadaļas III un IV nodaļas prasības neattiecas uz atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos. (9) Šā likuma 54.panta trešās, septītās, astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra. (10) Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām akcijām, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku akciju emitēšanas kārtību."
3.¹pants. Izcelsmes valsts noteikšana (1) Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām izcelsmes valsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.	3. 3.¹ pantā: aizstāt vārdu "valsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā);				4. 3.¹ pantā: aizstāt vārdu "valsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā);
(2) Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru emisiju, iekļaušanu regulētā tirgū vai publiska piedāvājuma izteikšanu izcelsmes valsts ir dalībvalsts, kurā: 2) ir emitenta juridiskā adrese vai kurā ir vai tiks atļauta pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pārvedamus vērtspapīrus iekļaut regulētajā tirgū, ja: a) pārvedama vērtspapīra, kas nav kapitāla vērtspapīrs, nominālvērtība ir vismaz 1000 eiro, b) tie ir tādi pārvedami vērtspapīri, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru konversija vai tajos nostiprināto tiesību izmantošana ļauj iegādāties pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt par tiem naudu, ja šo pārvedamo vērtspapīru emitents vienlaikus nav arī pašu bāzes pārvedamu vērtspapīru emitents;	papildināt otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa";				papildināt otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa";
(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta prasības piemēro arī tādiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība ir noteikta nevis eiro, bet citā valūtā, ja to mazākā nominālvērtība ir līdzvērtīga 1000 eiro.	papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā: "(4) Attiecībā uz akciju emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir mazāka nekā 1000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa un kuru pienākums ir sniegt regulatoro informāciju, izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā: 1) ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir reģistrēts dalībvalstī; 2) emitents sniedz šā likuma 57.¹ pantā minēto informāciju, ja tas ir reģistrēts ārvalstī. (5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000 eiro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 eiro, un kura pienākums ir sniegt regulatoro informāciju. (6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri. (7) Šā panta sestajā daļā minētais emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un nedrīkst to mainīt trīs gadus, ja vien šā emitenta vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus. Informāciju par savu izvēli emitents paziņo saskaņā ar šā likuma 61.¹ panta astotās daļas un 64.² panta prasībām.”				papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā: "(4) Attiecībā uz akciju emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir mazāka nekā 1000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa un kuru pienākums ir sniegt obligāto informāciju, izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā: 1) ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir reģistrēts dalībvalstī; 2) emitents sniedz šā likuma 57.¹ pantā minēto informāciju, ja tas ir reģistrēts ārvalstī. (5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000 eiro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 eiro, un kura pienākums ir sniegt obligāto informāciju. (6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri. (7) Šā panta sestajā daļā minētais emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un nedrīkst to mainīt trīs gadus, ja vien šā emitenta vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus. Informāciju par savu izvēli emitents paziņo saskaņā ar šā likuma 61.¹ panta astotās daļas un 64.² panta prasībām.”
3.²pants. Personas atzīšana par kvalificēto ieguldītāju (1) Par kvalificētajiem ieguldītājiem Komisija var atzīt tādas fiziskās personas, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un izteikušas attiecīgu lūgumu, ja tās atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem: 1) ieguldītājs ir veicis būtiska apjoma darījumus pārvedamu vērtspapīru tirgos — četrus ceturkšņus pēc kārtas katrā ceturksnī vismaz 10 darījumus; 2) ieguldītāja pārvedamu vērtspapīru portfeļa vērtība pārsniedz 500000 eiro; 3) ieguldītājs strādā vai ir strādājis vismaz vienu gadu finanšu sektorā specialitātē, kurā nepieciešamas zināšanas par pārvedamu vērtspapīru ieguldījumiem.	4. Papildināt 3.² panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".				5. Papildināt 3.² panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".
	5. Papildināt likumu ar 3.³ pantu šādā redakcijā: "3.³ pants. Papildu prasību noteikšana emitentam, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, regulatorās informācijas saturam nevar noteikt stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām."				6. Papildināt likumu ar 3.³ pantu šādā redakcijā: "3.³ pants. Papildu prasību noteikšana emitentam, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, obligātās informācijas saturam nevar noteikt stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām."
4.pants. Administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana (4) Komisijas izdotu administratīvo aktu pārsūdzēšana tiesā neaptur to izpildi, ja Komisijas izdotais administratīvais akts ir lēmums: 1) ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt finanšu instrumentu turēšanu; 2) anulēt ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai; 3) anulēt licenci regulētā tirgus organizēšanai; 4) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību; 5) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā; 6) pieprasīt regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes, vai kāda valdes vai padomes locekļa atsaukšanu; 7) aizliegt izmantot balsstiesības.	6. Papildināt 4.panta ceturto daļu ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā: "8) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā likuma 121. panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni; 9) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, kurus tā ieviesusi šā likuma 123.¹ panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasību īstenošanai; 10) pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai tā piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitālu.”				7. Papildināt 4.panta ceturto daļu ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā: "8) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā likuma 121. panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni; 9) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, kurus tā ieviesusi šā likuma 123.¹ panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasību īstenošanai; 10) pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai tā piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitālu.”
8.pants. Netieši iegūta līdzdalība Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas iegūtās balsstiesības: 1) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras šīs personas uzdevumā ieguvušas trešās personas savā vārdā; 2) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras ieguvusi tāda komercsabiedrība, kas atrodas šīs personas kontrolē; 3) balsstiesības, kas noteiktas personas noslēgtā rakstveida līgumā ar trešajām personām par ilgstošu vai sistemātisku kopīgu rīcību attiecībā uz kapitālsabiedrības pārvaldi; 4) trešajām personām piederošas balsstiesības, kuras personai vai komercsabiedrībai, kas atrodas šīs personas kontrolē, saskaņā ar rakstveida līgumu ir tiesības izmantot noteiktu termiņu vai bez termiņa ierobežojuma, par atlīdzību vai bez tās; 5) balsstiesības, kas izriet no personas turējumā nodotajām akcijām (daļām), kuras persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem bez atsevišķa uzdevuma saņemšanas no personas, kurai pieder akcijas (daļas);	7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā: "8.pants. Netieši iegūta līdzdalība Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un kas paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;				8. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā: "8.pants. Netieši iegūta līdzdalība Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un kas paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;
6) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras persona nodevusi trešajām personām kā nodrošinājumu, nezaudējot no tām izrietošās balsstiesības;	6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;				6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;
7) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras persona ir tiesīga iegūt saskaņā ar rakstveida līgumu, kura izpilde atkarīga tikai no šīs personas; 8) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras persona ir ieguvusi to aizņemšanās, atpakaļpirkuma vai līdzīgos darījumos; 9) balsstiesības, kas izriet no personas jebkurā citā netiešā veidā iegūtajām akcijām (daļām).	7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks tad, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi.”				7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks tad, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi.”
16.pants. Emisijas prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi (2) Piedāvājums netiek uzskatīts par publisku un prasība sagatavot emisijas prospektu neattiecas uz piedāvājumu: 1) kas izteikts tikai kvalificētajiem ieguldītājiem; 2) kas katrā dalībvalstī nepārprotami izteikts mazāk nekā 100 fiziskajām personām vai juridiskajām personām, kas nav kvalificētie ieguldītāji; 3) kurā pārvedamu vērtspapīru minimālais pirkuma apjoms katram ieguldītājam ir vismaz 50000 eiro un nav atļauta tāda viena pārvedama vērtspapīra iegūšana, kuras rezultātā šis pārvedamais vērtspapīrs pieder vairākām personām; 4) kurā piedāvātā viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50000 eiro; 5) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, kuru emisijas apjoms 12 mēnešu laikā nepārsniedz 100000 eiro.	8. Papildināt 16.panta otrās daļas 4. un 5.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".				9. Papildināt 16.panta otrās daļas 4. un 5.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".
35.pants. Tirgus organizētāja pārvaldes institūciju pienākumi (1) Tirgus organizētāja valde: 1) lemj par finanšu instrumentu iekļaušanu kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem vai izslēgšanu no tā; 2) lemj par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu; 3) lemj par tirgus organizētāja biedru uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par tirgus organizētāja biedra statusa apturēšanu; 4) apstiprina tirgus organizētāja noteikumus un nodrošina tajos minēto prasību ievērošanu; 5) nodrošina, lai savlaicīgi tiktu publicēta informācija, kas tirgus organizētājam jāpublicē saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un tirgus organizētāja noteikumiem. (2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi nav iespējams sasaukt, par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un tirgus organizētāja biedru darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt speciāli deleģēts valdes loceklis. (3) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu). (4) Tirgus organizētāja attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.	9. Papildināt 35.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos valdes pienākumus tirgus organizētājs var deleģēt tirgus organizētāja padomes apstiprinātajai neatkarīgu ekspertu komitejai, kuras darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums."				10. Papildināt 35.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos valdes pienākumus tirgus organizētājs var deleģēt tirgus organizētāja padomes apstiprinātajai neatkarīgu ekspertu komitejai, kuras darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums."
39.pants. Tirgus organizētāja tiesības veikt uzraudzību (5) Tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību regulētā tirgus darbību reglamentējošiem noteikumiem.	10. Izteikt 39.panta piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību tirgus organizētāja apstiprināto regulētā tirgus darbības noteikumu prasībām."				11. Izteikt 39.panta piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību tirgus organizētāja apstiprināto regulētā tirgus darbības noteikumu prasībām."
44.pants. Prospekta saturs (2) Ja prospekts sagatavots par tādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība nav mazāka par 50000 eiro, kopsavilkums nav jāsniedz, izņemot šā likuma 49.¹panta trešajā daļā minēto gadījumu.	11. Papildināt 44.panta otro daļu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".				12. Papildināt 44.panta otro daļu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".
49.¹pants. Valodu lietošana (5) Ja iekļaušana regulētajā tirgū tiek lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.	12. Papildināt 49.¹ panta piekto daļu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".				13. Papildināt 49.¹ panta piekto daļu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".
54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū (1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri. Kapitālsabiedrībai, kuras vārda akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, akcionāru sapulce izsludināma ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību, informāciju par sapulces norises vietu, laiku un darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem publicējot regulētā tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā.	13. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā: "54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū (1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.				14. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā: "54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū (1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.
(2) Akciju sabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļautas sabiedrības akcijas, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par: 1) akcionāru sapulcēm;	(2) Lai akcionāri varētu izmantot savas tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Akciju sabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par: 1) akcionāru sapulču vietu, laiku un darba kārtību, kopējo akciju balsstiesīgo akciju skaitu un akcionāru tiesībām piedalīties akcionāru sapulcēs. Akciju sabiedrība katrai personai, kura ir tiesīga balsot akcionāru sapulcē, kopā ar paziņojumu par akcionāru sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par akcionāru sapulci;	8	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 13.pantā (likuma 54.panta otrās daļas 1.apakšpunktā) vārdu “sapulču” ar vārdu “sapulces” un vārdu “sapulcēs” ar vārdu “sapulcē”.	Atbalstīts	(2) Lai akcionāri varētu izmantot savas tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Akciju sabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par: 1) akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kopējo akciju balsstiesīgo akciju skaitu un akcionāru tiesībām piedalīties akcionāru sapulcē. Akciju sabiedrība katrai personai, kura ir tiesīga balsot akcionāru sapulcē, kopā ar paziņojumu par akcionāru sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par akcionāru sapulci;
2) dividenžu izmaksu; 3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz šīm akcijām, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības; 5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas dažādās šīs sabiedrības akciju kategorijās.	2) dividenžu piešķiršanu un izmaksu; 3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības; 5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas dažādās šīs sabiedrības akciju kategorijās, tajā skaitā atvasinātajos finanšu instrumentos, kuri nodrošina pieeju emitenta akcijām. Šajā punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties.				2) dividenžu piešķiršanu un izmaksu; 3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības; 5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas dažādās šīs sabiedrības akciju kategorijās, tajā skaitā atvasinātajos finanšu instrumentos, kuri nodrošina pieeju emitenta akcijām. Šajā punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties.
(3) Kapitālsabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti tās parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par: 1) to personu sapulcēm, kurām pieder parāda vērtspapīri;	(3) Lai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par: 1) to personu sapulču vietu, laiku un darba kārtību, kurām pieder parāda vērtspapīri, un šo personu tiesībām piedalīties sapulcē. Kapitālsabiedrības valde katrai personai, kurai pieder parāda vērtspapīri un kura ir tiesīga balsot šādu personu sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par sapulci;	9	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 13.pantā (likuma 54.panta trešās daļas 1.apakšpunktā) vārdu “sapulču” ar vārdu “sapulces”.	Atbalstīts	(3) Lai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par: 1) to personu sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kurām pieder parāda vērtspapīri, un šo personu tiesībām piedalīties sapulcē. Kapitālsabiedrības valde katrai personai, kurai pieder parāda vērtspapīri un kura ir tiesīga balsot šādu personu sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par sapulci;
2) procentu izmaksu; 3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas noteikumiem; 5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības; 6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros. (4) Ja regulētajā tirgū iekļautie parāda vērtspapīri ir konvertējamas obligācijas vai obligācijas ar tiesībām nākotnē iegūt akcijas, akciju sabiedrība nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti šie parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija par tiesībām, kuras nostiprinātas ar šiem parāda vērtspapīriem saistītajās akcijās.	2) procentu izmaksām; 3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas, kā arī atmaksāšanas noteikumiem; 5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības; 6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros, tajā skaitā par pārmaiņām noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās tiesības, it īpaši tās, kuras izriet no izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai procentu likmēs. (4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos, ņemot vērā šā likuma 3.³ panta prasības.				2) procentu izmaksām; 3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas, kā arī atmaksāšanas noteikumiem; 5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības; 6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros, tajā skaitā par pārmaiņām noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās tiesības, it īpaši tās, kuras izriet no izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai procentu likmēs. (4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos, ņemot vērā šā likuma 3.³ panta prasības.
(5) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas ir jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos.	(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām.	10	Juridiskais birojs Papildināt likumprojekta 13.pantā (likuma 54.panta piektajā daļā) pēc vārda “nosūta” ar vārdiem “oficiālajai obligātās informācijas centralizētajai glabāšanas sistēmai (turpmāk- oficiālā glabāšanas sistēma)”.	Atbalstīts	(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta oficiālajai obligātās informācijas centralizētajai glabāšanas sistēmai (turpmāk- oficiālā glabāšanas sistēma) saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām.
(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam, kurš nekavējoties nodrošina tās ievietošanu savā mājas lapā internetā. (7) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti šīs sabiedrības pārvedami vērtspapīri, sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības statūtos, statūtu grozījumu projekts ir nosūtāms tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas kapitālsabiedrības akcija s, vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces.	(6) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.² panta noteiktajā kārtībā nosūta sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos vai mainīt juridisko adresi, grozījumu projektu dara zināmu saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām un vismaz 30 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas kapitālsabiedrības akcijas. (7) To pārvedamu vērtspapīru emitents, kurus atļauts tirgot regulētajā tirgū, nekavējoties dara zināmu atklātībai informāciju par jaunu parāda vērtspapīru emisiju un ar tiem saistītām garantijām vai nodrošinājumiem. Šīs daļas prasības neattiecas uz starptautisko publisko tiesību subjektu, kura dalībnieks ir vismaz viena dalībvalsts. (8) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto informāciju kapitālsabiedrība var nosūtīt akcionāriem vai personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja par to ir pieņemts lēmums akcionāru sapulcē un ievērotas šādas prasības: 1) tiek izmantoti tādi elektroniskie līdzekļi, kurus akcionāri vai personas, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, var izmantot neatkarīgi no to reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas; 2) tiek noteikta kārtība, kādā kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāri vai personas, kas ir tiesīgas izmantot balsstiesības, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, saņem informāciju; 3) akcionāriem vai personām, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības, un personām, kam pieder parāda vērtspapīri, nosūta rakstveida pieprasījumu, lai saņemtu šo personu piekrišanu attiecībā uz elektronisko līdzekļu izmantošanu informācijas nosūtīšanai. Ja 30 dienu laikā kapitālsabiedrība nesaņem atteikumu, tiek uzskatīts, ka minētās personas ir devušas piekrišanu. Piekrišana neliedz iespēju akcionāram jebkurā laikā pieprasīt, lai informācija tiek sūtīta rakstveidā; 4) izdevumi par informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tiek sadalīti vienādi uz visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri. (9) Ja uz sapulci aicina tikai tās personas, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība ir līdzvērtīga 50 000 eiro ekvivalentam, emitents par sapulces vietu var izvēlēties jebkuru dalībvalsti ar nosacījumu, ka personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, dalībvalstī ir pieejama visa nepieciešamā informācija.”				(6) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.² panta noteiktajā kārtībā nosūta sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos vai mainīt juridisko adresi, grozījumu projektu dara zināmu saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām un vismaz 30 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas kapitālsabiedrības akcijas. (7) To pārvedamu vērtspapīru emitents, kurus atļauts tirgot regulētajā tirgū, nekavējoties dara zināmu atklātībai informāciju par jaunu parāda vērtspapīru emisiju un ar tiem saistītām garantijām vai nodrošinājumiem. Šīs daļas prasības neattiecas uz starptautisko publisko tiesību subjektu, kura dalībnieks ir vismaz viena dalībvalsts. (8) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto informāciju kapitālsabiedrība var nosūtīt akcionāriem vai personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja par to ir pieņemts lēmums akcionāru sapulcē un ievērotas šādas prasības: 1) tiek izmantoti tādi elektroniskie līdzekļi, kurus akcionāri vai personas, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, var izmantot neatkarīgi no to reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas; 2) tiek noteikta kārtība, kādā kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāri vai personas, kas ir tiesīgas izmantot balsstiesības, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, saņem informāciju; 3) akcionāriem vai personām, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības, un personām, kam pieder parāda vērtspapīri, nosūta rakstveida pieprasījumu, lai saņemtu šo personu piekrišanu attiecībā uz elektronisko līdzekļu izmantošanu informācijas nosūtīšanai. Ja 30 dienu laikā kapitālsabiedrība nesaņem atteikumu, tiek uzskatīts, ka minētās personas ir devušas piekrišanu. Piekrišana neliedz iespēju akcionāram jebkurā laikā pieprasīt, lai informācija tiek sūtīta rakstveidā; 4) izdevumi par informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tiek sadalīti vienādi uz visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri. (9) Ja uz sapulci aicina tikai tās personas, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība ir līdzvērtīga 50 000 eiro ekvivalentam, emitents par sapulces vietu var izvēlēties jebkuru dalībvalsti ar nosacījumu, ka personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, dalībvalstī ir pieejama visa nepieciešamā informācija.”
55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus (5) Ja tirgus organizētājs vai Komisija ir pieņēmusi lēmumu par finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo finanšu instrumentu emitents nav ievērojis likuma un tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un tā izskata jautājumu par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus, tie akcionāri, kuri balsojuši “par” finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem.	14. 55. pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja tirgus organizētājs vai Komisija ir pieņēmusi lēmumu par finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo finanšu instrumentu emitents nav ievērojis likuma un tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci, un tā izskata jautājumu par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu. Ja, balsojot par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, akcionārs atturas, tad šādā balsojumā uzskatāms, ka akcionārs ir balsojis “par” akciju izņemšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus, tie akcionāri, kuri balsojuši “par” finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem. Akcionāru sapulce jautājumā par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos akcionāru balsu skaita. Par akcionāru sapulces sasaukšanu ir atbildīga akciju sabiedrības valde.";	11 12 13	Juridiskais birojs Likumprojekta 14.pantā (likuma 55.panta piektajā daļā): aizstāt vārdus “finanšu instrumentu izņemšanu” ar vārdiem “akciju izņemšanu”; Juridiskais birojs izteikt ceturto teikumu šādā redakcijā: “Akcionāru sapulce jautājumā par akciju izņemšanu no regulētā tirgus ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos balsstiesīgo akcionāru skaita.” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 55. panta piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja tirgus organizētājs vai Komisija ir pieņēmusi lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo akciju emitents nav ievērojis likuma un tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un tā izskata jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, lēmumu pieņemot ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu. Ja, balsojot par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, akcionārs atturas, tad šādā balsojumā uzskatāms, ka akcionārs ir balsojis "par" akciju izņemšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, tie akcionāri, kuri balsojuši "par" akciju izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem. Akcionāru sapulce jautājumā par akciju izņemšanu no regulētā tirgus ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos balsstiesīgo akcionāru skaita.	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 13 Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 13 Atbalstīts	15. 55. pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja tirgus organizētājs vai Komisija ir pieņēmusi lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo akciju emitents nav ievērojis likuma un tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un tā izskata jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, lēmumu pieņemot ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu. Ja, balsojot par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, akcionārs atturas, tad šādā balsojumā uzskatāms, ka akcionārs ir balsojis "par" akciju izņemšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, tie akcionāri, kuri balsojuši "par" akciju izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem. Akcionāru sapulce jautājumā par akciju izņemšanu no regulētā tirgus ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos balsstiesīgo akcionāru skaita.”
	papildināt pantu ar jaunu sesto un septīto daļu šādā redakcijā: "(6) To akciju sabiedrību sanācijas gadījumā, kuru akcijas saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu ir izslēgtas no regulētā tirgus un kuras dienā, kad tika pieņemts lēmums par izslēgšanu, bija pasludinātas par maksātnespējīgām, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū, sasaucot akcionāru sapulci un balsojot šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā. (7) Ja akciju sabiedrība, kuras akcijas ir izslēgtas no regulētā tirgus saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu, pasludināta par maksātnespējīgu līdz šā panta piektajā daļā minētās akcionāru sapulces sasaukšanai vai līdz dienai, kad pieņemts šā panta piektajā daļā minētais lēmums par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus, tad sanācijas gadījumā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā.";	14	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 55. panta sesto un septīto daļu šādā redakcijā: (6) To akciju sabiedrību sanācijas gadījumā, kuru akcijas saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu ir izslēgtas no regulētā tirgus un kuras dienā, kad tika pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu, bija pasludinātas par maksātnespējīgām, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, sasaucot akcionāru sapulci un balsojot tādā kārtībā, kā noteikts šā panta piektajā daļā. (7) Ja akciju sabiedrība, kuras akcijas ir izslēgtas no regulētā tirgus saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu, pasludināta par maksātnespējīgu līdz šā panta piektajā daļā minētās akcionāru sapulces sasaukšanai vai līdz dienai, kad pieņemts šā panta piektajā daļā minētais lēmums par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, tad tās sanācijas gadījumā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, balsojot tādā kārtībā, kā noteikts šā panta piektajā daļā.	Atbalstīts	papildināt pantu ar jaunu sesto un septīto daļu šādā redakcijā: „(6) To akciju sabiedrību sanācijas gadījumā, kuru akcijas saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu ir izslēgtas no regulētā tirgus un kuras dienā, kad tika pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu, bija pasludinātas par maksātnespējīgām, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, sasaucot akcionāru sapulci un balsojot tādā kārtībā, kā noteikts šā panta piektajā daļā. < p class=MsoNormal style='text-align:justify;text-indent:1.0cm'>(7) Ja akciju sabiedrība, kuras akcijas ir izslēgtas no regulētā tirgus saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu, pasludināta par maksātnespējīgu līdz šā panta piektajā daļā minētās akcionāru sapulces sasaukšanai vai līdz dienai, kad pieņemts šā panta piektajā daļā minētais lēmums par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, tad tās sanācijas gadījumā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, balsojot tādā kārtībā, kā noteikts šā panta piektajā daļā.”
(6) Ja šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu palikt regulētajā tirgū, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta finanšu instrumenti tika izslēgti no regulētā tirgus.	līdzšinējo sesto daļu uzskatīt par astoto daļu un izteikt šādā redakcijā: "(8) Ja šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu palikt regulētajā tirgū, tā nodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta finanšu instrumenti tika izslēgti no regulētā tirgus. Akciju sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi nodrošina, ka ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas šā likuma 48.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie dokumenti tiek iesniegti Komisijai."	15 16	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 14.pantā (likuma 55.panta astotajā daļā) vārdus “palikt regulētajā tirgū” ar vārdiem “par akciju neizņemšanu no regulētā tirgus”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija līdzšinējo sesto daļu uzskatīt par astoto daļu un izteikt šādā redakcijā: (8) Ja šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu par akciju neizņemšanu no regulētā tirgus, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta akcijas tika izslēgtas no regulētā tirgus. Akciju sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi nodrošina, ka ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas šā likuma 48. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie dokumenti tiek iesniegti Komisijai."	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 16 Atbalstīts	līdzšinējo sesto daļu uzskatīt par astoto daļu un izteikt šādā redakcijā: „(8) Ja šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu par akciju neizņemšanu no regulētā tirgus, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta akcijas tika izslēgtas no regulētā tirgus. Akciju sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi nodrošina, ka ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas šā likuma 48. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie dokumenti tiek iesniegti Komisijai.”
III nodaļa Regulāri sniedzamā informācija 56.pants. Gada pārskati (1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, gada pārskatu sagatavo saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem un iesniedz attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētājam zvērināta revidenta revidētu gada pārskatu.	15. Izteikt D sadaļas III un IV nodaļu šādā redakcijā: "III nodaļa Regulāri sniedzamā informācija 56.pants. Gada pārskats (1) Gada pārskats sastāv no: 1) revidētiem finanšu pārskatiem; 2) vadības ziņojuma, ko sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām; 3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā saskaras.				16. Izteikt D sadaļas III un IV nodaļu šādā redakcijā: "III nodaļa Regulāri sniedzamā informācija 56.pants. Gada pārskats (1) Gada pārskats sastāv no: 1) revidētiem finanšu pārskatiem; 2) vadības ziņojuma, ko sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām; 3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā saskaras.
(2) Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā, gada pārskatu sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulas (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu 5.pantu un iesniedz attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā.	(2) Ja kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats, revidētie finanšu pārskati sastāv no konsolidētā finanšu pārskata, ko sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, un kapitālsabiedrības nekonsolidētā finanšu pārskata, kas sagatavots saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām.				(2) Ja kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats, revidētie finanšu pārskati sastāv no konsolidētā finanšu pārskata, ko sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, un kapitālsabiedrības nekonsolidētā finanšu pārskata, kas sagatavots saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām.
(3) Dalībvalstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā, gada pārskatu sagatavo saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem un iesniedz attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā. (4) Ja kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas oficiālajā sarakstā, sagatavo gan nekonsolidēto, gan konsolidēto gada pārskatu, tā iesniedz tirgus organizētājam abus šos pārskatus.	(3) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas publicēti oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis". (4) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri nav iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un attiecīgā regulētā tirgus organizētāja noteikumiem.				(3) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas publicēti oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis". (4) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri nav iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un attiecīgā regulētā tirgus organizētāja noteikumiem.
(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktos gada pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētājam tās reģistrācijas valsts likumā noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.	(5) Kapitālsabiedrība gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta atzinumu iesniedz šā likuma 64.² panta noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.	17	Juridiskais birojs Papildināt likumprojekta 15.pantā (likuma 56.panta piektajā daļā) pēc vārda “iesniedz” ar vārdiem “oficiālajai glabāšanas sistēmai”.	Atbalstīts	(5) Kapitālsabiedrība gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta atzinumu iesniedz oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.² panta noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.
(6) Tirgus organizētājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc gada pārskatu saņemšanas ievieto tos savā mājas lapā internetā, kā arī dara šos gada pārskatus publiski pieejamus jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā. (7) Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika nosūtīts tirgus organizētājam un ievietots tā mājas lapā internetā, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē nosūta to tirgus organizētājam. Tirgus organizētājs šo gada pārskatu nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tā saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī dara šo pārskatu publiski pieejamu jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā .	(6) Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika iesniegts saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē iesniedz apstiprināto gada pārskatu.				(6) Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika iesniegts saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē iesniedz apstiprināto gada pārskatu.
56.¹pants. Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija (1) Kapitālsabiedrības, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī šādu informāciju: 1) kapitāla struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos; 2) ziņas par akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai;	56.¹ pants. Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija (1) Kapitālsabiedrības, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī šādu informāciju: 1) kapitāla struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos; 2) ziņas par akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai;				56.¹ pants. Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija (1) Kapitālsabiedrības, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī šādu informāciju: 1) kapitāla struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos; 2) ziņas par akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai;
3) personas, kurām pieder tiešā vai netiešā veidā iegūta būtiska līdzdalība kapitālsabiedrībā (norādot līdzdalības daļu);	3) personas, kurām pieder tiešā vai netiešā veidā iegūta būtiska līdzdalība kapitālsabiedrībā (norādot līdzdalības daļu);	18	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 15.pantā (likuma 56.1. panta pirmās daļas trešo punktu) jaunā redakcijā: “3)personas, kurām ir tiešā vai netieša veidā iegūta būtiska līdzdalība kapitālsabiedrībā, kā arī šo personu līdzdalības daļu;”	Atbalstīts	3)personas, kurām ir tiešā vai netieša veidā iegūta būtiska līdzdalība kapitālsabiedrībā, kā arī šo personu līdzdalības daļu;
4) akcionārus, kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu; 5) veidu, kādā tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās neizmanto paši darbinieki;	4) akcionārus, kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu; 5) veidu, kādā tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās neizmanto paši darbinieki;				4) akcionārus, kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu; 5) veidu, kādā tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās neizmanto paši darbinieki;
6) balsstiesību ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms (neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita), akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus;	6) balsstiesību ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms (neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita), akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus;	19	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 56.1. panta pirmās daļas sestajā punktā) vārdus “(neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita)” ar vārdiem “neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita, kā arī”.	Atbalstīts	6) balsstiesību ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita, kā arī akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus;
7) akcionāru vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām (arī nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprināšanu); 8) noteikumus, kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu grozīšanu;	7) akcionāru vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām (arī nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprināšanu); 8) noteikumus, kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu grozīšanu;				7) akcionāru vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām, arī nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprināšanu; 8) noteikumus, kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu grozīšanu;
9) valdes locekļu pilnvaras (īpaši — pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas);	9) valdes locekļu pilnvaras (īpaši – pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas);	20	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 56.1. panta pirmās daļas devītajā punktā) vārdus “(īpaši- pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas”) ar vārdiem “tai skaitā pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas”.	Atbalstīts	9) valdes locekļu pilnvaras, tai skaitā pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas;
10) visas būtiskās vienošanās un līgumus, kurus noslēgusi mērķa sabiedrība un kuros paredzēts, ka kontroles maiņas gadījumā tie stājas spēkā, kuriem beidzas termiņš vai kuri tiek grozīti, un to spēkā stāšanās, izbeigšanās vai grozīšanas sekas. Ja šādas informācijas izpaušana nopietni kaitētu komercsabiedrībai, Komisija ir tiesīga pēc sabiedrības lūguma atļaut minēto informāciju neizpaust; 11) visas vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, kad viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota iemesla vai viņi tiek atbrīvoti akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā. (2) Par šā panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā akcionāru sapulcē.	10) visas būtiskās vienošanās un līgumus, kurus noslēgusi mērķa sabiedrība un kuros paredzēts, ka kontroles veida maiņas gadījumā tie stājas spēkā, kuriem beidzas termiņš vai kuri tiek grozīti, un to spēkā stāšanās, izbeigšanās vai grozīšanas sekas. Ja šādas informācijas izpaušana nopietni kaitētu komercsabiedrībai, Komisija ir tiesīga pēc sabiedrības lūguma atļaut minēto informāciju neizpaust; 11) visas vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, ja viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota iemesla vai viņi tiek atbrīvoti pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas. (2) Par šā panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā akcionāru sapulcē.
57.pants. Starpperioda finanšu pārskati (1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, iesniedz tirgus organizētājam starpperioda finanšu pārskatu par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem un finanšu pārskatu par divpadsmit mēnešiem, kas sagatavots atbilstoši tās reģistrācijas valsts likumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, un attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem. (2) Kapitālsabiedrība, kuras parāda vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, iesniedz tirgus organizētājam starpperioda finanšu pārskatu par sešiem mēnešiem un finanšu pārskatu par divpadsmit mēnešiem, kas sagatavots atbilstoši tās reģistrācijas valsts likumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, un attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto finanšu pārskatu kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētāja noteiktajos termiņos, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais starpperioda finanšu pārskats par sešiem mēnešiem un finanšu pārskats par divpadsmit mēnešiem sastāv no: 1) saīsinātajiem finanšu pārskatiem; 2) starpperioda vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem finanšu gada pirmajos sešos mēnešos un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un neskaidros apstākļus atlikušajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, papildus norāda arī svarīgākos darījumus ar saistītajām personām; 3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka saskaņā ar atbildīgo personu rīcībā esošo informāciju saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības vai konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, kā arī to, ka starpperioda vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija. Paziņojumu par vadības atbildību sastāda kapitālsabiedrības atbildīgās personas, norādot savu vārdu, uzvārdu un atbildības jomu. (5) Šā panta pirmajā daļā minētie starpperioda finanšu pārskati par trim un deviņiem mēnešiem sastāv no saīsinātajiem finanšu pārskatiem, kuriem pievieno starpperioda vadības ziņojumu, ja kopš pēdējā starpperioda vadības ziņojuma publiskošanas tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies. (6) Ja kapitālsabiedrībai ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats, saīsinātos finanšu pārskatus par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem un finanšu pārskatu par divpadsmit mēnešiem sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperioda finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu. (7) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais pārskats, starpperioda finanšu pārskati sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Sagatavojot starpperioda finanšu pārskatus, emitents ievēro tādus pašus principus posteņu atzīšanai un novērtēšanai, kādus tas izmanto, gatavojot gada finanšu pārskatu. (8) Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. (9) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu ir pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, to iesniedz tirgus organizētājam kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starpperioda finanšu pārskatu nav pārbaudījis zvērināts revidents, kapitālsabiedrība to norāda starpperioda vadības ziņojumā. (10) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā daļā minētos finanšu pārskatus iesniedz tirgus organizētājam konsolidētā veidā. (11) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus, starpperioda vadības ziņojumus un paziņojumus par vadības atbildību nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to saņemšanas, ievieto savā mājaslapā internetā, kā arī dara šos pārskatus publiski pieejamus jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.	57.pants. Starpperiodu pārskati (1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem. (2) Kapitālsabiedrība, kuras parāda vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par sešiem un divpadsmit mēnešiem. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais starpperiodu pārskats par sešiem un divpadsmit mēnešiem sastāv no: 1) saīsinātajiem finanšu pārskatiem; 2) starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un sešu mēnešu pārskatā norāda neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, papildus norāda arī svarīgākos darījumus ar saistītajām personām; 3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija. (5) Šā panta pirmajā daļā minētie starpperiodu pārskati par trim un deviņiem mēnešiem sastāv no saīsinātajiem finanšu pārskatiem, kuriem pievieno starpperiodu vadības ziņojumu, ja kopš pēdējā starpperiodu vadības ziņojuma publiskošanas tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies. (6) Kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 56.panta otrās un trešās daļas prasības, saīsinātos finanšu pārskatus par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperiodu finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu. (7) Ja uz kapitālsabiedrību attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības, tās starpperiodu pārskati sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Sagatavojot starpperiodu pārskatus, emitents ievēro tādus pašus principus posteņu atzīšanai un novērtēšanai, kādus tas izmanto, gatavojot gada pārskatu. Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. (8) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu ir pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, to iesniedz kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu nav pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, kapitālsabiedrība to norāda starpperiodu vadības ziņojumā. (9) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus iesniedz konsolidētā veidā.				57.pants. Starpperiodu pārskati (1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem. (2) Kapitālsabiedrība, kuras parāda vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par sešiem un divpadsmit mēnešiem. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais starpperiodu pārskats par sešiem un divpadsmit mēnešiem sastāv no: 1) saīsinātajiem finanšu pārskatiem; 2) starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un sešu mēnešu pārskatā norāda neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, papildus norāda arī svarīgākos darījumus ar saistītajām personām; 3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija. (5) Šā panta pirmajā daļā minētie starpperiodu pārskati par trim un deviņiem mēnešiem sastāv no saīsinātajiem finanšu pārskatiem, kuriem pievieno starpperiodu vadības ziņojumu, ja kopš pēdējā starpperiodu vadības ziņojuma publiskošanas tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies. (6) Kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 56.panta otrās un trešās daļas prasības, saīsinātos finanšu pārskatus par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperiodu finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu. (7) Ja uz kapitālsabiedrību attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības, tās starpperiodu pārskati sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Sagatavojot starpperiodu pārskatus, emitents ievēro tādus pašus principus posteņu atzīšanai un novērtēšanai, kādus tas izmanto, gatavojot gada pārskatu. Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. (8) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu ir pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, to iesniedz kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu nav pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, kapitālsabiedrība to norāda starpperiodu vadības ziņojumā. (9) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus iesniedz konsolidētā veidā.
57.¹pants. Informācija (1) Emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publikācijas. (3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz to pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība ir ne mazāka par 50000 eiro.	57.¹ pants. Informācija (1) Emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem komercdarbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publicēšanas. (3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz tiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.				57.¹ pants. Informācija (1) Emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem komercdarbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publicēšanas. (3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz tiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.
57.² pants. Atbrīvojumi Šā likuma 56. un 57.panta prasības neattiecas uz: 1) dalībvalstīm, dalībvalstu pašvaldībām, dalībvalstu vai to pašvaldību iestādēm un aģentūrām, Eiropas Centrālo banku un dalībvalstu centrālajām bankām, kā arī organizācijām, kuru biedri ir viena vai vairākas dalībvalstis un kuras ir starptautisko publisko tiesību subjekti; 2) emitentiem, kas ir emitējuši tikai parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: a) viena parāda vērtspapīra nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro, b) viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro.	58.pants. Atbrīvojumi Šā likuma 56. un 57.panta prasības neattiecas uz: 1) dalībvalsts, p ašvaldības, tās iestādes vai aģentūras, kā arī organizāciju, kas ir starptautisko publisko tiesību subjekti, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Centrālās bankas vai dalībvalstu centrālo banku emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, 2) emitentiem, kas ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu.				58.pants. Atbrīvojumi Šā likuma 56. un 57.panta prasības neattiecas uz: 1) dalībvalsts, pašvaldības, tās iestādes vai aģentūras, kā arī organizāciju, kas ir starptautisko publisko tiesību subjekti, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Centrālās bankas vai dalībvalstu centrālo banku emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, 2) emitentiem, kas ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu.
58.pants. Būtiski notikumi (1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk, kā tiek paziņots plašsaziņas līdzekļiem, tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā ziņo tam par būtiskiem notikumiem. (2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus. (3) Tirgus organizētājs informāciju par būtiskiem notikumiem pēc tās saņemšanas nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā. (4) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai maldinošas ziņas par viņam būtiskiem notikumiem. 59.pants. Līdzvērtīgas informācijas sniegšana (1) Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti vairākos Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajos tirgos, ir atbildīgs par līdzvērtīgas informācijas sniegšanu katram no šo regulēto tirgu organizētājiem. (2) Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem un vienā vai vairākos ārvalstu regulētajos tirgos, ir atbildīgs par to, lai Latvijas Republikas un dalībvalstu tirgus organizētājiem tiktu sniegta informācija, kas ir līdzvērtīga ārvalsts tirgus organizētājam sniegtajai informācijai, ja šī informācija var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus.	59.pants. Būtiski notikumi (1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk kā tiek paziņots plašsaziņas līdzekļiem, ziņo par būtiskiem notikumiem, informāciju sniedzot oficiālajai regulatorās informācijas centralizētajai glabāšanas sistēmai" (turpmāk - oficiālā glabāšanas sistēma) šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā. (2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus. (3) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai maldinošas ziņas par tam būtiskiem notikumiem.	21	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 59. panta pirmajā daļā) vārdus “regulatorās informācijas centralizētajai glabāšanas sistēmai (turpmāk- oficiālā glabāšanas sistēma)” ar vārdiem “glabāšanas sistēmai”.	Atbalstīts	59.pants. Būtiski notikumi (1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk kā tiek paziņots plašsaziņas līdzekļiem, ziņo par būtiskiem notikumiem, informāciju sniedzot oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā. (2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus. (3) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai maldinošas ziņas par tam būtiskiem notikumiem.
IV nodaļa Nozīmīgas līdzdalības iegūšana 60.pants. Šīs nodaļas darbības joma (1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst tādu Latvijas Republikā reģistrētu akciju sabiedrību akcijas, kuru akcijas iekļautas regulētajā tirgū. (2) Ja par tādas akciju sabiedrības akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti akciju sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz to emitentu.	IV nodaļa Nozīmīgas līdzdalības iegūšana 60.pants. Šīs nodaļas darbības joma (1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst vai atsavina Latvijas Republikas regulētajā tirgū iekļautās akcijas. (2) Ja par tādas akciju sabiedrības akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti depozitārie sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz to emitentu.				IV nodaļa Nozīmīgas līdzdalības iegūšana 60.pants. Šīs nodaļas darbības joma (1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst vai atsavina Latvijas Republikas regulētajā tirgū iekļautās akcijas. (2) Ja par tādas akciju sabiedrības akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti depozitārie sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz to emitentu.
	(3) Šā likuma 61.panta pirmās, otrās, trešās, piektās un sestās daļas prasības attiecas arī uz personām, kas ir pilnvarotas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos šā likuma 8.pantā minētajos gadījumos.	22	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 60. pantā: aizstāt trešajā daļā vārdu "pilnvarotas" ar vārdu "tiesīgas";	Atbalstīts	(3) Šā likuma 61.panta pirmās, otrās, trešās, piektās un sestās daļas prasības attiecas arī uz personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos šā likuma 8.pantā minētajos gadījumos.
	(4) Šā likuma 61.pantā noteikto paziņošanas pienākumu piemēro arī personai, kurai tieši vai netieši pieder finanšu instrumenti, kas minēti šā likuma 3.panta otrajā daļā un kas dod tai tiesības saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos pēc īpašnieka iniciatīvas iegūt emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, jau emitētās balsstiesīgās akcijas.	23	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Šā likuma 61. pantā noteiktais paziņošanas pienākums attiecas uz personu, kura tieši vai netieši ir ieguvusi līdzdalību, pamatojoties uz balsstiesībām, kas izriet no finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 3. panta otrajā daļā un kas dod personai tiesības saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos pēc tādas personas, kurai pieder finanšu instrumenti, iniciatīvas iegūt emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, jau emitētās balsstiesīgās akcijas."	Atbalstīts	(4) Šā likuma 61. pantā noteiktais paziņošanas pienākums attiecas uz personu, kura tieši vai netieši ir ieguvusi līdzdalību, pamatojoties uz balsstiesībām, kas izriet no finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 3. panta otrajā daļā un kas dod personai tiesības saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos pēc tādas personas, kurai pieder finanšu instrumenti, iniciatīvas iegūt emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, jau emitētās balsstiesīgās akcijas.
61.pants. Paziņošanas pienākums (1) Persona, kas tieši vai netieši iegūst līdzdalību akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz vienu divdesmito daļu, vienu desmitdaļu, vienu ceturtdaļu, pusi, trīs ceturtdaļas vai deviņdesmit piecus procentus no balsstiesīgo akciju skaita, par to ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc akciju iegūšanas paziņo tam tirgus organizētājam, kura regulētajos tirgos ir iekļautas šīs akciju sabiedrības akcijas, un pašai akciju sabiedrībai. (2) Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās balsstiesības.	61.pants. Paziņošanas pienākums (1) Akcionārs, kas iegūst vai atsavina balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 61.¹ panta otrajā daļā noteikto dienu laikā paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem, desmit, piecpadsmit, divdesmit, divdesmit pieciem, trīsdesmit, piecdesmit un septiņdesmit pieciem procentiem. (2) Ja akciju sabiedrībai Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts, šā panta pirmajā daļā minētās personas paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par deviņdesmit un deviņdesmit pieciem procentiem.				61.pants. Paziņošanas pienākums (1) Akcionārs, kas iegūst vai atsavina balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 61.¹ panta otrajā daļā noteikto dienu laikā paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem, desmit, piecpadsmit, divdesmit, divdesmit pieciem, trīsdesmit, piecdesmit un septiņdesmit pieciem procentiem. (2) Ja akciju sabiedrībai Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts, šā panta pirmajā daļā minētās personas paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par deviņdesmit un deviņdesmit pieciem procentiem.
(3) Ja persona pārdod akcijas vai zaudē no akcijām izrietošās balsstiesības, kas iegūtas netiešā veidā, un tai piederošās balsstiesības vairs nesasniedz šā panta pirmajā daļā noteikto apjomu, šī persona piecu darbdienu laikā paziņo par to tirgus organizētājam un akciju sabiedrībai. (4) Akciju sabiedrība nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no dienas, kad saņēmusi šā panta pirmajā vai trešajā daļā minēto paziņojumu, dara to publiski pieejamu Latvijas Republikā un katrā dalībvalstī, kuras regulētajos tirgos šīs sabiedrības akcijas ir iekļautas, tādā veidā, kas dod iespēju visiem akcionāriem iepazīties ar šo informāciju.	(3) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, ņem vērā visas balsstiesīgās akcijas, pat ja balsstiesību izmantošana ir apturēta. Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz arī par visām vienas kategorijas balsstiesīgajām akcijām. (4) Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības īpatsvaru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās balsstiesības.				(3) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, ņem vērā visas balsstiesīgās akcijas, pat ja balsstiesību izmantošana ir apturēta. Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz arī par visām vienas kategorijas balsstiesīgajām akcijām. (4) Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības īpatsvaru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās balsstiesības.
(5) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto informāciju nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.	(5) Ja kādu notikumu rezultātā mainās akcionāram piederošo balsstiesību īpatsvars un tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par to īpatsvaru, kas paredzēts šā panta pirmajā un otrajā daļā, akcionārs par to paziņo akciju sabiedrībai.	24	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 61. pantā: papildināt piekto daļu pēc vārda "sabiedrībai" ar vārdiem "un vienlaicīgi arī Komisijai";	Atbalstīts	(5) Ja kādu notikumu rezultātā mainās akcionāram piederošo balsstiesību īpatsvars un tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par to īpatsvaru, kas paredzēts šā panta pirmajā un otrajā daļā, akcionārs par to paziņo akciju sabiedrībai un vienlaicīgi arī Komisijai.
(6) Persona paziņojumā norāda iegūto vai atlikušo akciju daudzumu (skaitliski, kā arī procentuāli no pamatkapitāla un procentuāli no balsstiesīgo akciju skaita) un minēto informāciju sadalījumā pa akcijām, kuras laistas publiskajā apgrozībā, un akcijām, kuras nav laistas publiskajā apgrozībā. Ja līdzdalība iegūta netiešā veidā, persona paziņojumā norāda netiešo veidu, kādā līdzdalība iegūta, min personas, kuras izmantojot līdzdalība iegūta, kā arī šīs daļas pirmajā teikumā minēto informāciju attiecībā uz katru personu, kuru izmantojot līdzdalība iegūta netiešā veidā.	(6) Šajā pantā minētās prasības akcionārs ievēro arī tad, ja emitents reģistrēts ārvalstī. (7) Akciju sabiedrība ne vēlāk kā vienas tirdzniecības dienas laikā no šajā pantā minētā paziņojuma saņemšanas brīža dara to publiski pieejamu šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā.				(6) Šajā pantā minētās prasības akcionārs ievēro arī tad, ja emitents reģistrēts ārvalstī. (7) Akciju sabiedrība ne vēlāk kā vienas tirdzniecības dienas laikā no šajā pantā minētā paziņojuma saņemšanas brīža dara to publiski pieejamu šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā.
	(8) Lai atvieglotu šā panta pirmajā daļā minēto akciju īpatsvara aprēķināšanu, akciju sabiedrība katra kalendārā mēneša pēdējā datumā, ja šā mēneša laikā ir radies balsstiesīgo akciju skaita vai kapitāla pieaugums vai samazinājums, atjauno informāciju par tās kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un kapitālu, publiskojot to šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā.	25 26	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 61. panta astotajā daļā) vārdus “akciju īpatsvara” ar vārdiem “balsstiesību īpatsvara”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aizstāt astotajā daļā vārdu "kapitāls" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "pamatkapitāls" (attiecīgajā locījumā).	Atbalstīts Atbalstīts	(8) Lai atvieglotu šā panta pirmajā daļā minēto akciju balsstiesību aprēķināšanu, akciju sabiedrība katra kalendārā mēneša pēdējā datumā, ja šā mēneša laikā ir radies balsstiesīgo akciju skaita vai pamatkapitāla pieaugums vai samazinājums, atjauno informāciju par tās kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un pamatkapitālu, publiskojot to šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā.
	(9) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto īpatsvaru, akcionārs pamatojas uz informāciju, ko akciju sabiedrība publicējusi saskaņā ar šā panta septītās daļas prasībām.	27	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 61. panta devītajā daļā) vārdu “īpatsvaru” ar vārdiem “balsstiesību īpatsvaru”.	Atbalstīts	(9) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto balsstiesību īpatsvaru, akcionārs pamatojas uz informāciju, ko akciju sabiedrība publicējusi saskaņā ar šā panta septītās daļas prasībām.
	(10) Ja tādu akciju emitents, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, iegūst vai atsavina savas akcijas pats vai ar citas personas starpniecību, kas darbojas savā vārdā, bet emitenta labā, šis emitents informāciju par iegūto paša akciju īpatsvaru publisko pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā četrās tirdzniecības dienās, skaitot no nākamās dienas pēc iegūšanas vai atsavināšanas dienas, ja šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem vai desmit procentiem balsstiesību. Šo īpatsvaru aprēķina, ņemot vērā balsstiesīgo akciju kopējo skaitu.				(10) Ja tādu akciju emitents, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, iegūst vai atsavina savas akcijas pats vai ar citas personas starpniecību, kas darbojas savā vārdā, bet emitenta labā, šis emitents informāciju par iegūto paša akciju īpatsvaru publisko pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā četrās tirdzniecības dienās, skaitot no nākamās dienas pēc iegūšanas vai atsavināšanas dienas, ja šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem vai desmit procentiem balsstiesību. Šo īpatsvaru aprēķina, ņemot vērā balsstiesīgo akciju kopējo skaitu.
	61.¹ pants. Paziņošanas kārtība (1) Šā likuma 61.pantā minētajā paziņojumā ietver informāciju par: 1) balsstiesību sadalījuma faktisko situāciju paziņojuma iesniegšanas dienā (skaitliski, procentuāli no pamatkapitāla un procentuāli no balsstiesīgo akciju skaita pēc iegūšanas vai atsavināšanas);	28	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 15.pantā (likuma 61.1. panta pirmās daļas 1.punktu) šādā redakcijā: “1) balsstiesību sadalījumu paziņojuma iesniegšanas dienā skaitliski, procentuāli no pamatkapitāla un no balsstiesīgo akciju skaita pēc to iegūšanas vai atsavināšanas;”	Atbalstīts	61.¹ pants. Paziņošanas kārtība (1) Šā likuma 61.pantā minētajā paziņojumā ietver informāciju par: 1) balsstiesību sadalījumu paziņojuma iesniegšanas dienā skaitliski, procentuāli no pamatkapitāla un no balsstiesīgo akciju skaita pēc to iegūšanas vai atsavināšanas;
	2) kontrolētām komercsabiedrībām, ar kuru palīdzību akcionārs faktiski tur balsstiesības;	29	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 61.¹ pantā: izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā: "2) kontrolētām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir balsstiesības;";	Atbalstīts	2) kontrolētām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir balsstiesības;
	3) dienu, kurā šā likuma 61.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais īpatsvars tika sasniegts vai pārsniegts; 4) akcionāra identitāti, pat ja akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar šā likuma 60.panta trešās daļas nosacījumiem, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kura ir tiesīga izmantot balsstiesības akcionāra vārdā.	30	Juridiskais birojs Papildināt likumprojekta 15.pantā (likuma 61.1. panta pirmās daļas 3.punktu) pēc vārda “noteiktais” ar vārdiem “balsstiesību”.	Atbalstīts	3) dienu, kurā šā likuma 61.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais balsstiesību īpatsvars tika sasniegts vai pārsniegts; 4) akcionāra identitāti, pat ja akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar šā likuma 60.panta trešās daļas nosacījumiem, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kura ir tiesīga izmantot balsstiesības akcionāra vārdā.
	(2) Paziņojums akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai ir jāsniedz pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā, skaitot no dienas, kas seko pēc dienas, kad akcionārs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta trešajā daļā: 1) uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu, vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana, vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā; 2) tiek informēta par notikumu, kas minēts šā likuma 61.panta piektajā daļā.	31	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 61.1.panta otrajā daļā) vārdus “ir jāiesniedz” ar vārdiem “iesniedzams”.	Atbalstīts	(2) Paziņojums akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai iesniedzams pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā, skaitot no dienas, kas seko pēc dienas, kad akcionārs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta trešajā daļā: 1) uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu, vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana, vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā; 2) tiek informēta par notikumu, kas minēts šā likuma 61.panta piektajā daļā.
	(3) Aprēķinot šā likuma 60.panta pirmajā un otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē tai piederošās akcijas ar akcijām, ko pārvalda meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja vien meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība izmanto balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības. (4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus tādās pašās akcijās, kādās ir ieguldīti meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļi, un meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot balsstiesības, kas piešķirtas šīm akcijām, tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.				(3) Aprēķinot šā likuma 60.panta pirmajā un otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē tai piederošās akcijas ar akcijām, ko pārvalda meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja vien meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība izmanto balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības. (4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus tādās pašās akcijās, kādās ir ieguldīti meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļi, un meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot balsstiesības, kas piešķirtas šīm akcijām, tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.
	(5) Aprēķinot šā likuma 60.panta pirmajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē šā likuma 60.panta otrajā daļā un 61.pantā minētās akcijas ar akcijām, kuras tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība pārvalda kā klienta individuālu portfeli šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punkta izpratnē, ievērojot nosacījumu, ka meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība: 1) ir saņēmusi licenci šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai; 2) var izmantot no šādām akcijām izrietošās balsstiesības tikai saskaņā ar rakstveidā vai elektroniski sniegtiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrību nesaistītas personas norādījumiem vai tā nodrošina, ka ieguldījumu portfeļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus veic neatkarīgi no visiem citiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst tiem, kuri paredzēti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, piemērojot attiecīgus mehānismus; 3) izmanto savas balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības.	32	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aizstāt piektajā daļā vārdus "kā klienta individuālu portfeli" ar vārdiem "kā klienta akcijas saskaņā ar individuālu pilnvarojumu".	Atbalstīts	(5) Aprēķinot šā likuma 60.panta pirmajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē šā likuma 60.panta otrajā daļā un 61.pantā minētās akcijas ar akcijām, kuras tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība pārvalda kā klienta akcijas saskaņā ar individuālu pilnvarojumu šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punkta izpratnē, ievērojot nosacījumu, ka meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība: 1) ir saņēmusi licenci šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai; 2) var izmantot no šādām akcijām izrietošās balsstiesības tikai saskaņā ar rakstveidā vai elektroniski sniegtiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrību nesaistītas personas norādījumiem vai tā nodrošina, ka ieguldījumu portfeļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus veic neatkarīgi no visiem citiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst tiem, kuri paredzēti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, piemērojot attiecīgus mehānismus; 3) izmanto savas balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības.
	(6) Šā panta piekto daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus akcijās, ko pārvalda tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība, un meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot no mātes sabiedrības akcijām izrietošās balsstiesības, tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.	33	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 15.pantā (likuma 61.1. panta sestajā daļā) vārdu “cita”.	Atbalstīts	(6) Šā panta piekto daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība ir v eikusi ieguldījumus akcijās, ko pārvalda tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība, un meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot no mātes sabiedrības akcijām izrietošās balsstiesības, tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.
	(7) Paziņojumiem izmanto veidlapu, kuras paraugu apstiprina Komisija. (8) Emitents, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, bet kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi Latvijas Republikas regulētajā tirgū un nav iekļauti izcelsmes dalībvalsts regulētajā tirgū, regulatoro informāciju dara zināmu atklātībai saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām.				(7) Paziņojumiem izmanto veidlapu, kuras paraugu apstiprina Komisija. (8) Emitents, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, bet kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi Latvijas Republikas regulētajā tirgū un nav iekļauti izcelsmes dalībvalsts regulētajā tirgū, obligāto informāciju dara zināmu atklātībai saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām.
62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi (1) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras savā vārdā iegūst vai atsavina akcijas šā likuma 61.pantā norādītajā daudzumā, ja kredītiestāde vai brokeru sabiedrība neplāno izmantot no sev piederošajām akcijām izrietošās balsstiesības, lai ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību.	62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi (1) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas iegūtas vienīgi mijmaiņas un norēķinu mērķiem parastajā norēķinu ciklā, kā arī uz personas turējumā esošajām akcijām, kas tiek turētas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja šīs personas no akcijām izrietošās balsstiesības var izmantot saskaņā ar norādījumiem, ko rakstveidā vai elektroniski sniedzis no šādas personas neatkarīgs norādījumu sniedzējs.	34	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 62. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Šā likuma 61. panta prasības neattiecas uz akcijām, kas iegūtas vienīgi klīringa un norēķinu mērķiem parastajā norēķinu ciklā, kā arī uz finanšu starpnieka turējumā esošajām akcijām, ja finanšu starpnieks no akcijām izrietošās balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar norādījumiem, ko rakstveidā vai elektroniski sniedzis akcionārs.";	Atbalstīts	62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi (1) Šā likuma 61. panta prasības neattiecas uz akcijām, kas iegūtas vienīgi klīringa un norēķinu mērķiem parastajā norēķinu ciklā, kā arī uz finanšu starpnieka turējumā esošajām akcijām, ja finanšu starpnieks no akcijām izrietošās balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar norādījumiem, ko rakstveidā vai elektroniski sniedzis akcionārs.
(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro tikai tādām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir tā tirgus organizētāja biedri, kura organizētajā regulētajā tirgū tirgo attiecīgās akcijas.	(2) Šā panta pirmajā daļā minētā parastā norēķinu cikla ilgums ir trīs dienas pēc darījuma noslēgšanas dienas.				(2) Šā panta pirmajā daļā minētā parastā norēķinu cikla ilgums ir trīs dienas pēc darījuma noslēgšanas dienas.
(3) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad akcijas iegūst meitas sabiedrība, ja paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība.	(3) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz tādas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu, kas sasniedz vai pārsniedz piecu procentu īpatsvaru, ja to veic tirgus uzturētājs, kas darbojas šajā statusā, ievērojot nosacījumu, ka tas: 1) ir saņēmis izcelsmes dalībvalsts licenci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; 2) nepiedalās attiecīgā emitenta pārvaldībā, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai emitents pirktu akcijas vai uzturētu akciju cenu.	35	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 62.panta trešās daļas otrajā punktā) vārdu “pārvaldībā” ar vārdu “pārvaldē”.	Atbalstīts	(3) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz tādas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu, kas sasniedz vai pārsniedz piecu procentu īpatsvaru, ja to veic tirgus uzturētājs, kas darbojas šajā statusā, ievērojot nosacījumu, ka tas: 1) ir saņēmis izcelsmes dalībvalsts licenci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; 2) nepiedalās attiecīgā emitenta pārvaldē, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai emitents pirktu akcijas vai uzturētu akciju cenu.
(4) Ja par akciju iegūšanu šā likuma 61.pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas netieši ieguvusi akcijas, tad personām, kuras izmantojot ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo.	(4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz bankām vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts un kuru tirdzniecības portfelī ir iekļautas balsstiesīgās akcijas, ja to kopējais īpatsvars nepārsniedz piecus procentus no visām balsstiesīgajām akcijām un banka vai brokeru sabiedrība nodrošina, ka no tai piederošajām akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi lietotas, lai ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību.				(4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz bankām vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts un kuru tirdzniecības portfelī ir iekļautas balsstiesīgās akcijas, ja to kopējais īpatsvars nepārsniedz piecus procentus no visām balsstiesīgajām akcijām un banka vai brokeru sabiedrība nodrošina, ka no tai piederošajām akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi lietotas, lai ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību.
	(5) Šā likuma 8.panta 3.punkta un 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās iestādes, tostarp uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši saskaņā ar ķīlas līgumu, atpakaļpirkuma līgumu vai līdzīgu vienošanos saistībā ar likviditāti, kas sniegta monetārās politikas mērķiem vai maksājumu sistēmā. Tas attiecas arī uz iepriekš minētajiem darījumiem, kas ilgst īsu laikposmu, ja šādām akcijām pievienotās balsstiesības netiek izmantotas.	36	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 62.panta piektajā daļā) vārdus “ja šādām akcijām pievienotās balsstiesības netiek izmantotas” ar vārdiem “ja no šādām akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas”.	Atbalstīts	(5) Šā likuma 8.panta 3.punkta un 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās iestādes, tostarp uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši saskaņā ar ķīlas līgumu, atpakaļpirkuma līgumu vai līdzīgu vienošanos saistībā ar likviditāti, kas sniegta monetārās politikas mērķiem vai maksājumu sistēmā. Tas attiecas arī uz iepriekš minētajiem darījumiem, kas ilgst īsu laikposmu, ja no šādām akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas.
	(6) Šā likuma 61.¹ panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums nav jāsniedz, ja akcijas iegūst meitas sabiedrība un paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība vai pati mātes sabiedrība ir kontrolēta komercsabiedrība un paziņojumu ir sniegusi tās mātes sabiedrība.				(6) Šā likuma 61.¹ panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums nav jāsniedz, ja akcijas iegūst meitas sabiedrība un paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība vai pati mātes sabiedrība ir kontrolēta komercsabiedrība un paziņojumu ir sniegusi tās mātes sabiedrība.
63.pants. Atbrīvojums no paziņotās informācijas atklāšanas pienākuma (1) Izņēmuma gadījumos Komisija pēc attiecīga motivēta iesnieguma saņemšanas ir tiesīga atbrīvot akciju sabiedrību no pienākuma publicēt informāciju par akcionāriem, kuri tieši vai netieši ieguvuši no akcijām izrietošās balsstiesības šā likuma 61.panta pirmajā daļā norādītajā daudzumā, ja šīs informācijas atklāšana: 1) ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm; 2) var radīt zaudējumus attiecīgajai akciju sabiedrībai vai trešajām personām. (2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto atbrīvojumu piemēro tikai tādā gadījumā, ja tā rezultātā akciju sabiedrības esošie vai potenciālie ieguldītāji nevar tikt maldināti par faktiem un apstākļiem, kuru zināšana ir būtiska, lai varētu novērtēt attiecīgās akcijas. (3) Ja Komisija atbrīvo akciju sabiedrību no informācijas atklāšanas pienākuma šajā pantā noteiktajā kārtībā, tā nekavējoties informē attiecīgo tirgus organizētāju par šādu atbrīvojumu. Tirgus organizētājam attiecīgā informācija nav jāievieto savā mājas lapā internetā.	(7) Ja par akciju iegūšanu šā likuma 61.pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas netieši ieguvusi akcijas, tad personām, kuras izmantojot ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo.	37	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Ja par akciju iegūšanu šā likuma 61. pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas ieguvusi akcijas netiešās līdzdalības veidā, tad personām, ar kuru palīdzību ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo."	Atbalstīts	(7) Ja par akciju iegūšanu šā likuma 61. pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas ieguvusi akcijas netiešās līdzdalības veidā, tad personām, ar kuru palīdzību ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo.
	63.pants. Prasības ārvalstīs reģistrētiem emitentiem (1) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54.panta pirmās, otrās, trešās, septītās, astotās un devītās daļas, 56.panta, 57.panta trešās, ceturtās, sestās, septītās un astotās daļas un 61.panta septītās, astotās un desmitās daļas prasības, ja informācija, ko emitents sniedz saskaņā ar savas valsts normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā vai ja Komisija to ir atzinusi par līdzvērtīgu saskaņā ar šā panta piektās daļas noteikumiem. Tādu informāciju, kas emitentam, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, jāsniedz saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, emitents sniedz arī šā likuma noteiktajā kārtībā. (2) Ja Latvijas Republikas regulētajā tirgū ir iekļauti tāda emitenta pārvedami vērtspapīri, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, informāciju, ko tas ir darījis zināmu ārvalstī, bet kas ir svarīga arī Latvijā, pat ja tā nav regulatorā informācija šā likuma izpratnē, dara zināmu šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā. (3) Komisija nosaka prasības un kritērijus, pēc kuriem izvērtējams, vai saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem sniedzamā informācija ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai informācijai, kā arī kritērijus šā panta otrajā daļā minētās informācijas izvērtēšanai. (4) Ja komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, atrastos dalībvalstī un tai ir jāsaņem atļauja ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, tā tiek atbrīvota no šā likuma 61.¹ panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto akciju summēšanas ar tās mātes sabiedrības akcijām, ja šī komercsabiedrība kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst līdzvērtīgiem neatkarības nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar šo likumu. (5) Kritērijus šā panta ceturtajā daļā paredzēto līdzvērtīgo neatkarības nosacījumu izvērtēšanai nosaka Komisija.	38 39	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 63.panta nosaukumā) vārdus “reģistrētiem emitentiem” ar vārdiem “reģistrētam emitentam”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 63. pantu šādā redakcijā: "63. pants. Prasības ārvalstīs reģistrētam emitentam (1) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54. panta pirmās, otrās un devītās daļas, 54. panta trešās daļas 6. punkta, 54. panta astotās daļas, 56., 57., 57.² panta un 61. panta septītās, astotās un desmitās daļas prasības, ja informācija, ko emitents sniedz saskaņā ar savas valsts normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā vai ja Komisija to ir atzinusi par līdzvērtīgu. Tādu informāciju, kuru emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, emitents sniedz arī šā likuma noteiktajā kārtībā. (2) Ja Latvijas Republikas regulētajā tirgū ir iekļauti tāda emitenta pārvedami vērtspapīri, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, informāciju, ko tas ir darījis zināmu ārvalstī, bet kas ir svarīga arī Latvijā, pat ja tā nav regulatorā informācija šā likuma izpratnē, dara zināmu oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā. (3) Ja komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz ieguldījumu pakalpojumus, par kuru sniegšanu dalībvalstī tai ir nepieciešama atļauja ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, tā tiek atbrīvota no šā likuma 61.¹ panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto akciju summēšanas ar tās mātes sabiedrības akcijām, ja tā kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst tādiem darbības neatkarības nosacījumiem, ko noteikusi Komisija. (4) Komisija nosaka prasības un kritērijus, pēc kuriem izvērtēt, vai informācija, kas sniegta saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, kā arī nosaka prasības un kritērijus ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības neatkarības nosacījumu izvērtēšanai."	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.39 Atbalstīts	63. pants. Prasības ārvalstīs reģistrētam emitentam (1) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54. panta pirmās, otrās un devītās daļas, 54. panta trešās daļas 6. punkta, 54. panta astotās daļas, 56., 57., 57.² panta un 61. panta septītās, astotās un desmitās daļas prasības, ja informācija, ko emitents sniedz saskaņā ar savas valsts normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā vai ja Komisija to ir atzinusi par līdzvērtīgu. Tādu informāciju, kuru emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, emitents sniedz arī šā likuma noteiktajā kārtībā. (2) Ja Latvijas Republikas regulētajā tirgū ir iekļauti tāda emitenta pārvedami vērtspapīri, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, informāciju, ko tas ir darījis zināmu ārvalstī, bet kas ir svarīga arī Latvijā, pat ja tā nav obligātā informācija šā likuma izpratnē, dara zināmu oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā. (3) Ja komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz ieguldījumu pakalpojumus, par kuru sniegšanu dalībvalstī tai ir nepieciešama atļauja ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, tai nav jāsummē šā likuma 61.¹ panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās akcijas ar tās mātes sabiedrības akcijām, ja tā kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst tādiem darbības neatkarības nosacījumiem, ko noteikusi Komisija. (4) Komisija nosaka prasības un kritērijus, pēc kuriem izvērtēt, vai informācija, kas sniegta saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, kā arī nosaka prasības un kritērijus ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības neatkarības nosacījumu izvērtēšanai."
64.pants. Neziņošanas sekas (1) Ja persona šā likuma 61.pantā noteiktajos gadījumos un termiņā neinformē tirgus organizētāju, kura organizētajā tirgū akcijas ir iekļautas, vai akciju sabiedrību, tā nedrīkst izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības. (2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus jebkāda veida publiskajos reģistros.	64.pants. Neziņošanas sekas (1) Ja persona šajā nodaļā noteiktajos gadījumos un termiņā neinformē akciju sabiedrību, tā nedrīkst izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības. (2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus nekādos publiskajos reģistros.				64.pants. Neziņošanas sekas (1) Ja persona šajā nodaļā noteiktajos gadījumos un termiņā neinformē akciju sabiedrību, tā nedrīkst izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības. (2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus nekādos publiskajos reģistros.
	64.¹ pants. Valodu lietošana regulatorās informācijas iesniegšanai (1) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū vienīgi Latvijā, regulatoro informāciju sniedz valsts valodā. (2) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū gan Latvijā, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs, regulatoro informāciju sniedz valsts valodā un – atkarībā no emitenta izvēles – vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. (3) Ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latvijas Republiku, regulatoro informāciju pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.				64.¹ pants. Valodu lietošana obligātās informācijas iesniegšanai (1) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū vienīgi Latvijā, obligāto informāciju sniedz valsts valodā. (2) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū gan Latvijā, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs, obligāto informāciju sniedz valsts valodā un – atkarībā no emitenta izvēles – vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. (3) Ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latvijas Republiku, obligāto informāciju pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.
	(4) Ja emitenta izcelsmes valsts nav Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti emitenta izcelsmes valsts regulētajā tirgū, regulatoro informāciju pēc emitenta izvēles sniedz valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.	40 41	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 64.1.panta ceturtajā daļā) vārdus “pēc emitenta izvēles sniedz valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā” ar vārdiem “sniedz valsts valodā.” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 64.¹ panta ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Ja emitenta izcelsmes valsts nav Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti emitenta izcelsmes valsts regulētajā tirgū, obligāto informāciju sniedz valsts valodā un valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.	Neatbalstīts Atbalstīts	(4) Ja emitenta izcelsmes valsts nav Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti emitenta izcelsmes valsts regulētajā tirgū, obligāto informāciju sniedz valsts valodā un valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.
	(5) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū ir lūdzis nevis pats emitents, bet gan cita persona, šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības attiecas nevis uz emitentu, bet gan uz personu, kura lūgusi atļauju pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajā tirgū.				(5) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū ir lūdzis nevis pats emitents, bet gan cita persona, šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības attiecas nevis uz emitentu, bet gan uz personu, kura lūgusi atļauju pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajā tirgū.
	(6) Akcionāri un personas, kas minētas šā likuma 60.panta otrajā un trešajā daļā un 61.pantā, regulatoro informāciju akciju sabiedrībai var sniegt tikai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. Šādā gadījumā akciju sabiedrībai nav jānodrošina tulkojums valsts valodā.	42 43	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 15.pantā (likuma 64.1.panta sestajā daļā) teikumu ”Šādā gadījumā akciju sabiedrībai nav jānodrošina tulkojums valsts valodā.” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 64.¹ panta sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Akcionāri, depozitāro sertifikātu ieguvēji un personas, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8. pantā, obligāto informāciju akciju sabiedrībai var sniegt valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. "	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.43 Atbalstīts	(6) Akcionāri, depozitāro sertifikātu ieguvēji un personas, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8. pantā, obligāto informāciju akciju sabiedrībai var sniegt valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.
	(7) Ja pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība emisijas dienā ir līdzvērtīga vismaz 50 000 eiro ekvivalentam, ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, regulatoro informāciju pēc emitenta vai tās personas izvēles, kura lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.				(7) Ja pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība emisijas dienā ir līdzvērtīga vismaz 50 000 eiro ekvivalentam, ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, obligāto informāciju pēc emitenta vai tās personas izvēles, kura lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.
	(8) Ja dalībvalsts iesniedz tiesā prasību par sniegtās regulatorās informācijas saturu, tad izmaksas, kas radušās, tulkojot nepieciešamo informāciju, sedz prasības iesniedzējs, un tam ir tiesības radušos zaudējumus piedzīt civiltiesiskā kārtībā.	44	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 64.1.panta astotajā daļā) vārdus “sedz prasības iesniedzējs, un tam ir tiesības radušos zaudējumus piedzīt civiltiesiskā kārtībā” ar vārdiem “sedz saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem.”	Atbalstīts	(8) Ja dalībvalsts iesniedz tiesā prasību par sniegtās obligātās informācijas saturu, tad izmaksas, kas radušās, tulkojot nepieciešamo informāciju, sedz saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem.
	64.² pants. Regulatorās informācijas sniegšana un pieeja regulatorajai informācijai (1) Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, regulatoro informāciju nosūta oficiālajai regulatorās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai (turpmāk — oficiālā glabāšanas sistēma) un vienlaikus dara to publiski pieejamu tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai vienlaikus izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs.	45	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 15.pantā (likuma 64.2.panta pirmajā daļā) vārdus “oficiālajai obligātās informācijas centralizētajai glabāšanas sistēmai (turpmāk- oficiālā glabāšanas sistēma) ar vārdiem “oficiālajai glabāšanas sistēmai”.	Atbalstīts	64.² pants. Obligātās informācijas sniegšana un pieeja obligātajai informācijai (1) Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, obligāto informāciju nosūta oficiālajai glabāšanas sistēmai un vienlaikus dara to publiski pieejamu tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai vienlaikus izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs.
	(2) Oficiālās glabāšanas sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas sistēmas drošības prasības un prasības regulatorās informācijas izplatīšanai, kā arī kārtību, kādā informācija nosūtāma oficiālajai glabāšanas sistēmai, nosaka Komisija. (3) Minimālās prasības emitentiem regulatorās informācijas izplatīšanai plašsaziņas līdzekļos nosaka Komisija. (4) Regulatorā informācija ir brīvi pieejama ikvienam interesentam vismaz piecus gadus kopš tās ievietošanas oficiālajā glabāšanas sistēmā. (5) Emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par šajā likumā minētās regulatorās informācijas sniegšanu nav tiesību ņemt maksu no ieguldītājiem.				(2) Oficiālās glabāšanas sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas sistēmas drošības prasības un prasības obligātās informācijas izplatīšanai, kā arī kārtību, kādā informācija nosūtāma oficiālajai glabāšanas sistēmai, nosaka Komisija. (3) Minimālās prasības emitentiem obligātās informācijas izplatīšanai plašsaziņas līdzekļos nosaka Komisija. (4) Obligātā informācija ir brīvi pieejama ikvienam interesentam vismaz piecus gadus kopš tās ievietošanas oficiālajā glabāšanas sistēmā. (5) Emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par šajā likumā minētās obligātās informācijas sniegšanu nav tiesību ņemt maksu no ieguldītājiem.
	(6) Komisija nosaka kārtību, kādā izveido elektronisko tīklu starp tirgus organizētājiem, Uzņēmumu reģistru un citu dalībvalstu oficiālajām glabāšanas sistēmām.	46	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 64.² panta sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Lai nodrošinātu, ka jebkuram interesentam ir viegli atrodama informācija, kas publiskota saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, Komisija savā mājas lapā internetā ievieto sarakstu ar tirgus organizētāju, Uzņēmumu reģistra, kā arī citu dalībvalstu oficiālo glabāšanas sistēmu interneta mājas lapu adresēm."	Atbalstīts	(6) Lai nodrošinātu, ka jebkuram interesentam ir viegli atrodama informācija, kas publiskota saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, Komisija savā mājas lapā internetā ievieto sarakstu ar tirgus organizētāju, Uzņēmumu reģistra, kā arī citu dalībvalstu oficiālo glabāšanas sistēmu interneta mājas lapu adresēm.
	64.³ pants. Komisijas tiesības (1) Lai nodrošinātu šā likuma 54.panta, kā arī D sadaļas III un IV nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības: 1) pieprasīt tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no zvērinātiem revidentiem, emitentiem, akcionāriem un personām, kas minētas šā likuma 60.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī no personām, kas kontrolē iepriekš minētās personas vai atrodas to kontrolē;	47	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 64.³ pantā: izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā: "1) pieprasīt tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no zvērinātiem revidentiem, emitentiem, akcionāriem, depozitāro sertifikātu ieguvējiem, personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8. pantā, kā arī no personām, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē;";	Atbalstīts	64.³ pants. Komisijas tiesības (1) Lai nodrošinātu šā likuma 54.panta, kā arī D sadaļas III un IV nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības: 1) pieprasīt tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no zvērinātiem revidentiem, emitentiem, akcionāriem, depozitāro sertifikātu ieguvējiem, personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8. pantā, kā arī no personām, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē;
	2) tās noteiktajā termiņā un kārtībā pieprasīt, lai emitents saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu dara zināmu atklātībai Komisijas pieprasīto informāciju, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu. Ja emitents vai personas, kas to kontrolē vai atrodas tā kontrolē, neizpilda Komisijas prasību, pēc emitenta viedokļa uzklausīšanas Komisija var publicēt šo informāciju pēc savas iniciatīvas;	48	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "personas, kas to kontrolē vai atrodas tā kontrolē" ar vārdiem "personas, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē";	Atbalstīts	2) tās noteiktajā termiņā un kārtībā pieprasīt, lai emitents saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu dara zināmu atklātībai Komisijas pieprasīto informāciju, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu. Ja emitents vai personas, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē, neizpilda Komisijas prasību, pēc emitenta viedokļa uzklausīšanas Komisija var publicēt šo informāciju pēc savas iniciatīvas;
	3) pieprasīt, lai emitentu, akcionāru, citu finanšu instrumentu turētāju vai šā likuma 60.panta otrajā un trešajā daļā minēto personu vadītāji paziņo informāciju atbilstoši finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt, lai viņi sniedz papildu informāciju vai dokumentus;	49	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: "3) pieprasīt emitentam, akcionāram, depozitārā sertifikāta ieguvējam, citu finanšu instrumentu turētājam vai personām, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8. pantā, paziņot informāciju, ko pieprasa finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt sniegt papildu informāciju vai dokumentus;";	Atbalstīts	3) pieprasīt emitentam, akcionāram, depozitārā sertifikāta ieguvējam, citu finanšu instrumentu turētājam vai personām, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8. pantā, paziņot informāciju, ko pieprasa finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt sniegt papildu informāciju vai dokumentus;
	4) apturēt vai pieprasīt, lai regulētā tirgus organizētājs aptur pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību uz laiku līdz 10 dienām, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības; 5) aizliegt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū, ja tā atklāj, ka ir pārkāptas finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, vai tai ir pamatotas aizdomas par šādu pārkāpumu; 6) pārraudzīt, vai emitents laikus publisko informāciju, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, ja attiecīgo normatīvo aktu prasības netiek ievērotas;				4) apturēt vai pieprasīt, lai regulētā tirgus organizētājs aptur pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību uz laiku līdz 10 dienām, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības; 5) aizliegt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū, ja tā atklāj, ka ir pārkāptas finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, vai tai ir pamatotas aizdomas par šādu pārkāpumu; 6) pārraudzīt, vai emitents laikus publisko informāciju, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, ja attiecīgo normatīvo aktu prasības netiek ievērotas;
	7) publiski paziņot faktu, ka emitents, akcionārs, finanšu instrumentu turētājs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta otrajā un trešajā daļā, nav izpildījusi finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;	50	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā: "7) publiski paziņot faktu, ka emitents, akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kurai ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8. pantā, nav izpildījusi finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;";	Atbalstīts	7) publiski paziņot faktu, ka emitents, akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kurai ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā liku ma 8. pantā, nav izpildījusi finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;
	8) pārbaudīt, vai regulatorā informācija ir sagatavota atbilstoši finanšu pārskatu sagatavošanas prasībām, un veikt nepieciešamos pasākumus, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi; 9) klātienē pārbaudīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi.				8) pārbaudīt, vai obligātā informācija ir sagatavota atbilstoši finanšu pārskatu sagatavošanas prasībām, un veikt nepieciešamos pasākumus, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi; 9) klātienē pārbaudīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi.
	(2) Ja Komisija konstatē, ka citas dalībvalsts emitents, akcionārs, finanšu instrumentu turētājs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā, ir pārkāpusi vai nepilda finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tā šos faktus dara zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.	51	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja Komisija konstatē, ka citas dalībvalsts emitents vai šāda emitenta akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8. pantā, ir pārkāpusi vai nepilda finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai."	Atbalstīts	(2) Ja Komisija konstatē, ka citas dalībvalsts emitents vai šāda emitenta akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8. pantā, ir pārkāpusi vai nepilda finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.
	(3) Ja Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, bet veiktie pasākumi izrādījušies neefektīvi un šā panta otrajā daļā minētās personas turpina pārkāpt vai nepildīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām. (4) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu, akcionāru, finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu instrumentu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.				(3) Ja Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, bet veiktie pasākumi izrādījušies neefektīvi un šā panta otrajā daļā minētās personas turpina pārkāpt vai nepildīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām. (4) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu, akcionāru, finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu instrumentu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.
	64.⁴ pants. Zvērināta revidenta atbildība Ja zvērināts revidents Komisijai sniedz informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar šā likuma 64.³ panta pirmās daļas 1.punktu, to neuzskata par informācijas atklāšanas aizlieguma pārkāpumu un zvērinātu revidentu nevar saukt pie atbildības, kas paredzēta normatīvajos aktos vai starp zvērinātu revidentu un kapitālsabiedrību noslēgtajā līgumā.”				64.⁴ pants. Zvērināta revidenta atbildība Ja zvērināts revidents Komisijai sniedz informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar šā likuma 64.³ panta pirmās daļas 1.punktu, to neuzskata par informācijas atklāšanas aizlieguma pārkāpumu un zvērinātu revidentu nevar saukt pie atbildības, kas paredzēta normatīvajos aktos vai starp zvērinātu revidentu un kapitālsabiedrību noslēgtajā līgumā.”
86.¹pants. Paziņojums par darījumu ar finanšu instrumentiem (1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, attiecīgajam tirgus organizētājam šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas.	16. 86.¹ pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas.				17. 86.¹ pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sniedz piecu darba dienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos, vai piecu darba dienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārā gada laikā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārā gada laikā nepārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos.	(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu rakstveidā un valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, sniedz Komisijai piecu darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, vai piecu darbdienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārajā gadā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārajā gadā nepārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.”;	52 53	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 16.pantā (likuma 86.1.panta otrajā daļā) vārdus “vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt otro daļu šādā redakcijā: (2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu rakstveidā valsts valodā un valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, sniedz Komisijai piecu darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, vai piecu darbdienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārajā gadā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārajā gadā nepārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.”;	Neatbalstīts Atbalstīts	(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu rakstveidā valsts valodā un valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, sniedz Komisijai piecu darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, vai piecu darbdienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārajā gadā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārajā gadā nepārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.”;
(4) Tirgus organizētājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā informāciju par paziņojumiem, kas saskaņā ar šo pantu sniegti par iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļauto personu darījumiem.	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Komisija ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto to oficiālajā glabāšanas sistēmā."				izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Komisija ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto to oficiālajā glabāšanas sistēmā."
87.pants. Iekšējās informācijas publicēšanas pienākums un tā izņēmumi (2) Iekšējo informāciju emitents publicē ne agrāk par paziņojuma nosūtīšanu attiecīgajam tirgus organizētājam. Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājas lapā internetā (ja tāda ir izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājas lapā, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas. Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas atklāšanas kanālus. (3) Tirgus organizētājs no emitenta saņemto iekšējo informāciju nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un nodrošina tās atrašanos mājas lapā, kamēr šī informācija ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas.	17. Izteikt 87.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Iekšējo informāciju emitents publicē ne agrāk par paziņojuma nosūtīšanu oficiālajai glabāšanas sistēmai. Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājaslapā internetā (ja tāda ir izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājaslapā, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas. Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas atklāšanas kanālus. (3) Oficiālajā glabāšanas sistēmā ievietotā iekšējā informācija ir pieejama, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas."				18. Izteikt 87.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Iekšējo informāciju emitents publicē ne agrāk par paziņojuma nosūtīšanu oficiālajai glabāšanas sistēmai. Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājaslapā internetā (ja tāda ir izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājaslapā, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas. Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas atklāšanas kanālus. (3) Oficiālajā glabāšanas sistēmā ievietotā iekšējā informācija ir pieejama, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas."
92.pants. Latvijas Centrālā depozitārija darbība un funkcijas (2) Centrālā depozitārija funkcijas ir šādas: 1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt publiskajā apgrozībā esošos finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt to identifikāciju (ISIN koda piešķiršanu); 2) uzraudzīt kopējā katras emisijas finanšu instrumentu apjoma atbilstību apgrozībā esošo katras emisijas finanšu instrumentu skaitam; 3) atvērt finanšu instrumentu kontus ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras veic finanšu instrumentu turēšanu; 4) veikt finanšu instrumentu pārskaitījuma operācijas starp Centrālajā depozitārijā atvērtajiem ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu finanšu instrumentu kontiem; 5) sniegt Centrālā depozitārija dalībniekiem pakalpojumus, kas saistīti ar to emitentu pienākumiem pret finanšu instrumentu īpašniekiem, kuru emitētie publiskajā apgrozībā esošie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā; 6) izdot ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas Centrālajā depozitārijā atvērušas kontus, iegrāmatojumus apliecinošus dokumentus par tiem finanšu instrumentiem, kuri iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu kontos Centrālajā depozitārijā; 7) organizēt un vadīt norēķinu operācijas ar finanšu instrumentiem; 8) reģistrēt ķīlas tiesības darījumos, kuros ķīlas devējs ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas Centrālajā depozitārijā atvērusi finanšu instrumentu kontu, un kuros ķīlas priekšmets ir Centrālajā depozitārijā iegrāmatoti finanšu instrumenti; 9) saskaņā ar Centrālā depozitārija noteikumiem kontrolēt Centrālā depozitārija dalībnieku darbību; 10) kārtot sākotnējo reģistru.	18. 92.pantā: izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā: “1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt to identifikāciju (ISIN koda piešķiršanu); 2) uzraudzīt kopējā katras Centrālajā depozitārijā iegrāmatotās emisijas finanšu instrumentu apjoma atbilstību apgrozībā esošo katras emisijas finanšu instrumentu skaitam;”;	54	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 92. panta otrās daļās 1. un 2. punktu šādā redakcijā: "1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt identificējošo pazīmju (ISIN koda) piešķiršanu; 2) uzraudzīt kopējā katras emisijas Centrālajā depozitārijā iegrāmatoto finanšu instrumentu apjoma atbilstību apgrozībā esošo katras emisijas finanšu instrumentu skaitam;".	Atbalstīts	19. 92.pantā: izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā: "1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt identificējošo pazīmju (ISIN koda) piešķiršanu; 2) uzraudzīt kopējā katras emisijas Centrālajā depozitārijā iegrāmatoto finanšu instrumentu apjoma atbilstību apgrozībā esošo katras emisijas finanšu instrumentu skaitam;".
	papildināt otro daļu ar 11.punktu šādā redakcijā: “11) nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites nodošanu no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam dalībniekam.”.				papildināt otro daļu ar 11.punktu šādā redakcijā: “11) nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites nodošanu no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam dalībniekam.”.
XI nodaļa Kapitāla prasības	19. Papildināt XI nodaļu "Kapitāla prasības" ar 119.¹pantu šādā redakcijā: "119.¹pants. Vispārīgie jautājumi Šajā nodaļā noteiktās prasības, izņemot 120.pantu, nav attiecināmas uz tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saņēmušas licenci tikai ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšanai un nodošanai izpildei vai konsultāciju sniegšanai par ieguldījumiem finanšu instrumentos, kuras neveic klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanu un kurām tādējādi nekad nevar izveidoties saistības pret klientiem."	55	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt 119.¹pantā vārdus "tādējādi nekad".	Atbalstīts	20. Papildināt XI nodaļu ar 119.¹pantu šādā redakcijā: "119.¹pants. Vispārīgie jautājumi Šajā nodaļā noteiktās prasības, izņemot 120.pantu, nav attiecināmas uz tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saņēmušas licenci tikai ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšanai un nodošanai izpildei vai konsultāciju sniegšanai par ieguldījumiem finanšu instrumentos, kuras neveic klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanu un kurām nevar izveidoties saistības pret klientiem."
120.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz: 1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem; 2) 125 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus; 3) 730 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. vai 6.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums.	20. Izteikt 120., 121. un 122.pantu šādā redakcijā: “120.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz: 1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem; 2) 125 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus; 3) 730 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5., 6. vai 8.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. un 7.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas, nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām: 1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 2) tā apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 1 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 1 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa; 3) tā nodrošina šīs daļas 1. vai 2.punktā minēto prasību līdzvērtīgu ievērošanu, apvienojot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. (3) Ja šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus sniedz sabiedrība, kas ir reģistrēta apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā apdrošināšanas brokera statusā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu, tā papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apmēru izpilda vienu no turpmāk minētajām prasībām: 1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 25 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 2) tā papildus apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 750 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa; 3) tā nodrošina šīs daļas 1. vai 2.punktā minēto prasību līdzvērtīgu ievērošanu, apvienojot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. (4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto prasību minimālais apmērs, kas izteikts eiro, tiek pārskatīts reizi gadā un indeksēts, ja saskaņā ar statistikas biroja “Eurostat” sniegto informāciju patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir mainījies un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par indeksācijas veikšanu. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.	56 57 58	Juridiskais birojs Izslēgt 20.pantā (likuma 120.panta pirmās daļas 1.un 2.punktā) saikli un skaitli “vai 7.” Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 20.pantā (likuma 120.panta otrās daļas ievaddaļā) saikli un skaitli “un 7.” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 120. pantu šādā redakcijā: "120. pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz: 1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3. panta ceturtās daļas 2., 3. vai 4. punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem; 2) 125 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 8. punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus; 3) 730 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3. panta ceturtās daļas 5. vai 6. punktā minētais ieguldījumu pakalpojums. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1. vai 8. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas, nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām: 1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 2) tā apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 1 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 1 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa; 3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2. punktā minētās prasības ievērošanai. (3) Komercsabiedrība, kas vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1. un 8. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas un kas ir reģistrēta apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā apdrošināšanas brokera statusā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu, papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apmēru nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām: 1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 25 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 2) tā papildus apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 750 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa; 3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2. punktā minētās prasības ievērošanai. (4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto prasību minimālais apmērs, kas izteikts eiro, tiek pārskatīts reizi gadā un indeksēts, ja saskaņā ar statistikas biroja "Eurostat" sniegto informāciju patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir mainījies un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par indeksācijas veikšanu. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu."	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.58 Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.58 Atbalstīts	21. Izteikt 120., 121. un 122.pantu šādā redakcijā: "120. pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz: 1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3. panta ceturtās daļas 2., 3. vai 4. punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem; 2) 125 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 8. punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus; 3) 730 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3. panta ceturtās daļas 5. vai 6. punktā minētais ieguldījumu pakalpojums. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1. vai 8. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas, nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām: 1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 2) tā apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 1 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 1 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa; 3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2. punktā minētās prasības ievērošanai. (3) Komercsabiedrība, kas vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1. un 8. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas un kas ir reģistrēta apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā apdrošināšanas brokera statusā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu, papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apmēru nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām: 1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 25 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 2) tā papildus apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 750 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa; 3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2. punktā minētās prasības ievērošanai. (4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto prasību minimālais apmērs, kas izteikts eiro, tiek pārskatīts reizi gadā un indeksēts, ja saskaņā ar statistikas biroja "Eurostat" sniegto informāciju patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir mainījies un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par indeksācijas veikšanu. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu."
121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 8 procentiem. Kārtību, kādā aprēķināma ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, reglamentē Komisijas noteikumi.	121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar kopsummu, ko veido šādas kapitāla prasības: 1) kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasība. Kredītriska kapitāla prasību aprēķina kā astoņus procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas; 2) ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība un preču riska kapitāla prasība; 3) parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība un norēķinu riska un darījuma partnera riska kapitāla prasība tirdzniecības portfeļa riska darījumiem un, ja ir saņemta Komisijas atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam; 4) operacionālā riska kapitāla prasība.				121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar kopsummu, ko veido šādas kapitāla prasības: 1) kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasība. Kredītriska kapitāla prasību aprēķina kā astoņus procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas; 2) ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība un preču riska kapitāla prasība; 3) parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība un norēķinu riska un darījuma partnera riska kapitāla prasība tirdzniecības portfeļa riska darījumiem un, ja ir saņemta Komisijas atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam; 4) operacionālā riska kapitāla prasība.
(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par: 1) minimālo sākotnējo kapitālu; 2) 25 procentiem no iepriekšējā gada pastāvīgo izdevumu kopsummas.	(2) Komisija nosaka gadījumus, kad, atkāpjoties no šā panta pirmās daļas prasībām un mainot ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemērojamo kapitāla prasību kopsummas noteikšanas kārtību, ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam.	59	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 20.pantā (likuma 121.panta otro daļu) šādā redakcijā: “(2)Komisija nosaka gadījumus, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībai var nepiemērot šā panta pirmās daļas prasības, mainot tai noteikto kapitāla prasību kopsummas noteikšanas kārtību”.	Atbalstīts	(2)Komisija nosaka gadījumus, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībai var nepiemērot šā panta pirmās daļas prasības, mainot tai noteikto kapitāla prasību kopsummas noteikšanas kārtību.
(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šādus riska darījumu ierobežojumus: 1) lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm. Darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 2) riska darījumu kopsumma ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 3) riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, kopsummā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla. (4) Par savstarpēji saistītu klientu grupu šā likuma izpratnē uzskatāmas divas vai vairākas personas, kuras veido ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku, jo: 1) viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad personas, kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir Latvijas valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības; 2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu samaksas grūtības, neraugoties uz to, ka starp šīm personām nepastāv šīs daļas 1.punktā minētās attiecības. (5) Par personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras ir: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri (dalībnieki), kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas dod iespēju būtiski ietekmēt šīs sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, citi ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību un kuri atbild par to; 4) sabiedrības, kurās šīs daļas 1. un 3.punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība. (6) Šajā pantā noteiktās prasības, izņemot minimālā sākotnējā kapitāla prasību, nav attiecināmas uz tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saņēmušas licenci tikai ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšanai un nodošanai izpildei un kurām tādējādi nekad nevar izveidoties pat īstermiņa saistības pret ieguldītajiem. (7) Komisijai ir tiesības papildus šajā likumā izvirzītajām prasībām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošas prasības, lai mazinātu šo sabiedrību darbības risku un aizsargātu ieguldītāju intereses.	(3) Kredītriska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. (4) Saņemot atļauju piemērot kredītriska kapitāla prasības aprēķinam uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina arī atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasību. (5) Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasības, preču riska kapitāla prasības, parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, izmantot iekšējos modeļus. (6) Operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot pamatrādītāja pieeju, standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, alternatīvo standartizēto pieeju vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju. (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība šajā pantā minētajam kredītriska kapitāla prasības aprēķinam var izmantot tikai tādas ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitinga aģentūras) kredīta novērtējumu, kuru Komisija ir atzinusi par piemērotu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma noteikumiem. (8) Komisija nosaka pašu kapitālā iekļaujamos elementus un tā aprēķina kārtību. (9) Komisijai ir tiesības papildus šajā likumā izvirzītajām prasībām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošas prasības, lai mazinātu šo sabiedrību darbības risku un aizsargātu ieguldītāju intereses.				(3) Kredītriska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. (4) Saņemot atļauju piemērot kredītriska kapitāla prasības aprēķinam uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina arī atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasību. (5) Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasības, preču riska kapitāla prasības, parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, izmantot iekšējos modeļus. (6) Operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot pamatrādītāja pieeju, standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, alternatīvo standartizēto pieeju vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju. (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība šajā pantā minētajam kredītriska kapitāla prasības aprēķinam var izmantot tikai tādas ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitinga aģentūras) kredīta novērtējumu, kuru Komisija ir atzinusi par piemērotu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma noteikumiem. (8) Komisija nosaka pašu kapitālā iekļaujamos elementus un tā aprēķina kārtību. (9) Komisijai ir tiesības papildus šajā likumā izvirzītajām prasībām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošas prasības, lai mazinātu šo sabiedrību darbības risku un aizsargātu ieguldītāju intereses.
122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaita pašu kapitāla samazinājumu, ko veido: 1) ieguldījumi to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un - saskaņā ar Komisijas noteikumiem - citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība; 2) ieguldījumu kopsummas daļa, kas pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un - saskaņā ar Komisijas noteikumiem - citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav būtiskas līdzdalības; 3) ieguldījumi tādu apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita; 4) ieguldījumi apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību subordinētajā kapitālā un - saskaņā ar Komisijas noteikumiem - citos finanšu instrumentos.	122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ierobežojumi (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šādus riska darījumu ierobežojumus: 1) lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm. Darījumu risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 2) ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 3) ja klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība, vai viena vai vairākas tās mātes sabiedrības meitas sabiedrības, tad ar šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska darījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 4) ar tādām personām veikto riska darījumu kopsumma, kuras saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz šīs daļas 3.punktā minētajiem riska darījumiem.				122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ierobežojumi (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šādus riska darījumu ierobežojumus: 1) lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm. Darījumu risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 2) ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 3) ja klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība, vai viena vai vairākas tās mātes sabiedrības meitas sabiedrības, tad ar šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska darījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 4) ar tādām personām veikto riska darījumu kopsumma, kuras saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz šīs daļas 3.punktā minētajiem riska darījumiem.
(2) Aprēķināto pašu kapitālu ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu un saskaņā ar Komisijas noteikumos paredzētajām prasībām var papildināt ar trešā līmeņa kapitālu.	(2) Par savstarpēji saistītu klientu grupu šā likuma izpratnē uzskatāmas divas vai vairākas personas, kuras veido ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku, ja: 1) viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad personas, kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir Latvijas valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības; 2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu samaksas grūtības, kaut arī starp šīm personām nepastāv šīs daļas 1.punktā minētās attiecības.	60	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 122. pantā: izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā: "1) vienai no šīm personām ir tieša vai netieša kontrole pār citu personu vai citām personām, izņemot gadījumus, kad personas, kurām ir tieša vai netieša kontrole pār citu personu vai citām personām, ir Latvijas valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības;";	Atbalstīts	(2) Par savstarpēji saistītu klientu grupu šā likuma izpratnē uzskatāmas divas vai vairākas personas, kuras veido ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku, ja: 1) vienai no šīm personām ir tieša vai netieša kontrole pār citu personu vai citām personām, izņemot gadījumus, kad personas, kurām ir tieša vai netieša kontrole pār citu personu vai citām personām, ir Latvijas valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības; 2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu samaksas grūtības, kaut arī starp šīm personām nepastāv šīs daļas 1.punktā minētās attiecības.
(3) Pirmā līmeņa kapitālu veido: 1) apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; 2) akciju emisijas uzcenojums; 3) rezerves kapitāls un pārējās rezerves, kas izveidotas no iepriekšējo gadu peļņas; 4) vispārējo risku rezerve, kas izveidota no iepriekšējo gadu peļņas; 5) finanšu pārskatos, par kuriem sniegts zvērināta revidenta ziņojums, norādītā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; 6) samazinājums par ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošajām pašas akcijām (daļām), nemateriālajiem aktīviem, kārtējā darbības gada zaudējumiem; 7) palielinājums vai samazinājums par citiem elementiem saskaņā ar Komisijas noteikumiem.	(3) Par personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras ir: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri (dalībnieki), kam ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiešā vai netiešā veidā iegūta līdzdalība, kas rada iespēju būtiski ietekmēt šīs sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, citi ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību un kuri atbild par to; 4) sabiedrības, kurās šīs daļas 1. un 3.punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība.	61	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā: "3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota), valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs un darbinieki, sabiedrības kontrolieris un citi ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību un kuri atbild par to;";	Atbalstīts	(3) Par personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras ir: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri (dalībnieki), kam ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiešā vai netiešā veidā iegūta līdzdalība, kas rada iespēju būtiski ietekmēt šīs sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota), valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs un darbinieki, sabiedrības kontrolieris un citi ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību un kuri atbild par to; 4) sabiedrības, kurās šīs daļas 1. un 3.punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība.
(4) Otrā līmeņa kapitālu veido subordinētais kapitāls un noteiktā termiņā dzēšamas priekšrocību akcijas (daļas) ar dividenžu uzkrāšanu, kuru kopējais apmērs nepārsniedz 50 procentus no pirmā līmeņa kapitāla, un citi elementi saskaņā ar Komisijas noteikumiem. Otrā līmeņa kapitālā var iekļaut tikai pilnīgi apmaksātas priekšrocību akcijas (daļas).	(4) Riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopumu nosaka Komisija. Komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina papildu kapitāla prasību šādam pārsniegumam.				(4) Riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopumu nosaka Komisija. Komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina papildu kapitāla prasību šādam pārsniegumam.
(5) Aprēķinot otrā līmeņa kapitālu, subordinētā kapitāla un noteiktā termiņā dzēšamu priekšrocību akciju (daļu) ar dividenžu uzkrāšanu vērtība pēdējos piecus gadus pirms to samaksas termiņa katru gadu jāsamazina par 20 procentiem. (6) Trešā līmeņa kapitālu veido pakārtotās saistības — aizņēmuma, noguldījuma un līdzīgu līgumu radītās saistības, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrota vai likvidācijas gadījumā apmierināmas pēc visu citu kreditoru prasību apmierināšanas, bet pirms akcionāru (daļu īpašnieku) prasību apmierināšanas, un kuras atbilst šādiem noteikumiem: 1) pakārtoto saistību sākotnējais termiņš nav īsāks par trim gadiem vai, ja termiņš nav noteikts, līgums paredz, ka kreditoram jāpieprasa parāda samaksa ne vēlāk kā trīs gadus pirms tā apmierināšanas; 2) līgums paredz, ka pakārtotās saistības nevar samaksāt pirms termiņa bez Komisijas piekrišanas, izņemot gadījumu, kad ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidē; 3) līgums paredz, ka samaksas termiņā netiks samaksāti ne procenti, ne pakārtoto saistību pamatsumma, ja netiek ievērota vai šo maksājumu rezultātā netiks ievērota tirgus riskiem noteiktā prasība ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālam. (7) Trešā līmeņa kapitālā nedrīkst iekļaut šā panta piektajā daļā noteikto subordinētā kapitāla samazinājumu.	(5) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai nepiemērot šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētos ierobežojumus riska darījumiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un šā panta pirmās daļas 3.punktā minētie klienti tiek pakļauti konsolidētajai uzraudzībai, kuru veic Komisija, citas dalībvalsts uzraudzības institūcija vai arī ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kurā konsolidētā uzraudzība notiek saskaņā ar prasībām, kas līdzvērtīgas Latvijas Republikas normatīvajos aktos attiecībā uz konsolidēto uzraudzību noteiktajām prasībām.”	62	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai nepiemērot šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētos ierobežojumus riska darījumiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un šā panta pirmās daļas 3. punktā minētie klienti tiek pakļauti konsolidētajai uzraudzībai, kuru veic Komisija, citas dalībvalsts uzraudzības institūcija vai arī ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kur konsolidēto uzraudzību veic saskaņā ar tādām pašām prasībām, kādas ir noteiktas dalībvalstīm."	Atbalstīts	(5) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai nepiemērot šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētos ierobežojumus riska darījumiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un šā panta pirmās daļas 3. punktā minētie klienti tiek pakļauti konsolidētajai uzraudzībai, kuru veic Komisija, citas dalībvalsts uzraudzības institūcija vai arī ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kur konsolidēto uzraudzību veic saskaņā ar tādām pašām prasībām, kādas ir noteiktas dalībvalstīm.”
123.pants. Subordinētais kapitāls Subordinētais kapitāls ir kapitāls, kas izveidojies, ieguldījumu brokeru sabiedrībai izdarot aizņēmumu uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt darījuma rakstveida aktos nepārprotami noteikts, ka aizdevējs ir tiesīgs atprasīt un ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga atmaksāt aizdevumu pirms minētā termiņa vienīgi ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas gadījumā un ka aizdevēja prasījums tiek apmierināts tikai pēc visu citu aizdevēju (kreditoru) prasībām, bet pirms ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) prasību apmierināšanas.	21. Izslēgt 123.pantu.				22. Izslēgt 123.pantu.
	22. Papildināt likumu ar 123.¹, 123.², 123.³ un 123.⁴ pantu šādā redakcijā: “123.¹pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāls risku segšanai (1) Papildus 121.panta prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai pietiekamu kapitālu, nosakot tā elementus un struktūru. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un veic nepieciešamos pasākumus nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai.				23. Papildināt likumu ar 123.¹, 123.², 123.³ un 123.⁴ pantu šādā redakcijā: “123.¹pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāls risku segšanai (1) Papildus 121.panta prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai pietiekamu kapitālu, nosakot tā elementus un struktūru. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un veic nepieciešamos pasākumus nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai.
	123.² pants. Ar regulējošajām prasībām saistītās informācijas atklāšana (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība publisko informāciju par tās darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību. (2) Komisija nosaka prasības šā panta pirmajā daļā minētās informācijas atklāšanai. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc tās komercsabiedrības pieprasījuma, kura vēlas saņemt kredītu, skaidro tai piešķirtā iekšējā reitinga pamatojumu, ja nepieciešams, nodrošinot arī rakstveida skaidrojumu. Skaidrojumu sagatavo, ja tā sagatavošanas izmaksas ir samērojamas ar kredīta lielumu. (4) Komisija ir tiesīga noteikt prasības reitinga piešķiršanas skaidrojumā ietveramās informācijas atklāšanai, ja finanšu sektorā pieņemtā prakse nenodrošina šā panta trešajā daļā noteikto prasību ievērošanu.	63	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 123.² pantu šādā redakcijā: "123.² pants. Ar regulējošajām prasībām saistītās informācijas atklāšana (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība publisko informāciju par tās darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību. Komisija nosaka prasības šīs informācijas atklāšanai. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc tās komercsabiedrības, kura vēlas saņemt kredītu, pieprasījuma skaidro tai piešķirtā iekšējā reitinga pamatojumu, nepieciešamības gadījumā nodrošinot arī rakstveida skaidrojumu. Skaidrojumu sagatavo, ja tā sagatavošanas izmaksas ir samērojamas ar kredīta lielumu. (3) Komisija var noteikt prasības reitinga piešķiršanas skaidrojumā ietveramai informācijai, ja finanšu sektorā izveidojusies prakse nenodrošina pietiekamu šā panta otrajā daļā minētā iekšējā reitinga pamatojuma skaidrojumu."	Atbalstīts	123.² pants. Ar regulējošajām prasībām saistītās informācijas atklāšana (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība publisko informāciju par tās darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību. Komisija nosaka prasības šīs informācijas atklāšanai. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc tās komercsabiedrības, kura vēlas saņemt kredītu, pieprasījuma skaidro tai piešķirtā iekšējā reitinga pamatojumu, nepieciešamības gadījumā nodrošinot arī rakstveida skaidrojumu. Skaidrojumu sagatavo, ja tā sagatavošanas izmaksas ir samērojamas ar kredīta lielumu. (3) Komisija var noteikt prasības reitinga piešķiršanas skaidrojumā ietveramai informācijai, ja finanšu sektorā izveidojusies prakse nenodrošina pietiekamu šā panta otrajā daļā minētā iekšējā reitinga pamatojuma skaidrojumu.
	123.³pants. Regulējošo prasību individuāla ievērošana ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121., 122. un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasības ievēro individuāli. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.⁴pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.¹ pantā minētās prasības ievēro individuāli. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav ne mātes sabiedrība, ne meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.⁴pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.² panta pirmās daļas prasību ievēro individuāli.				123.³pants. Regulējošo prasību individuāla ievērošana ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121., 122. un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasības ievēro individuāli. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.⁴pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.¹ pantā minētās prasības ievēro individuāli. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav ne mātes sabiedrība, ne meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.⁴pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.² panta pirmās daļas prasību ievēro individuāli.
	(4) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība var neievērot šā panta pirmās daļas prasības individuāli, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību, Komisija tam piekritusi un: 1) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu meitas sabiedrībai vai nokārtot meitas sabiedrības saistības; 2) mātes sabiedrība nodrošina pienācīgu meitas sabiedrības pārvaldību un garantē savas meitas sabiedrības saistību izpildi vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski konsolidācijas grupas līmenī; 3) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas sabiedrību; 4) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesīgo meitas sabiedrības akciju vai mātes sabiedrībai ir tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārvaldības struktūras locekļu vairākumu. (5) Šā panta ceturtajā daļā minēto atbrīvojumu var izmantot arī Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kas šā likuma 123.⁴panta prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī, ja Komisija tam piekritusi. (6) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro individuāli, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka Komisija.	64	Juridiskais birojs Aizstāt 22.pantā (likuma 123.3.panta ceturtās daļas 2. un 4.punktā) vārdu “pārvaldība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pārvalde” (attiecīgā locījumā).	Atbalstīts	(4) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība var neievērot šā panta pirmās daļas prasības individuāli, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību, Komisija tam piekritusi un: 1) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu meitas sabiedrībai vai nokārtot meitas sabiedrības saistības; 2) mātes sabiedrība nodrošina pienācīgu meitas sabiedrības pārvaldi un garantē savas meitas sabiedrības saistību izpildi vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski konsolidācijas grupas līmenī; 3) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas sabiedrību; 4) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesīgo meitas sabiedrības akciju vai mātes sabiedrībai ir tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārvaldes struktūras locekļu vairākumu. (5) Šā panta ceturtajā daļā minēto atbrīvojumu var izmantot arī Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kas šā likuma 123.⁴panta prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī, ja Komisija tam piekritusi. (6) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro individuāli, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka Komisija.
	123.⁴pants. Regulējošo prasību ievērošana konsolidācijas grupas līmenī (1) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121., 122.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta un 123.¹ panta prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (3) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 123.²panta pirmās daļas prasības konsolidācijas grupas līmenī. Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.² panta pirmās daļas prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība. Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.²panta pirmās daļas prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī. (5) Komisija Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas ir ārvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no šā likuma 123.²panta pirmās daļas prasību ievērošanas, ja minētā mātes sabiedrība nodrošina 123.²panta pirmās daļas prasībām līdzvērtīgu informāciju. (6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde, kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā iestādē vai sabiedrībā, šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121.panta, 122.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta un 123.¹ panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī.				123.⁴pants. Regulējošo prasību ievērošana konsolidācijas grupas līmenī (1) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121., 122.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta un 123.¹ panta prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (3) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 123.²panta pirmās daļas prasības konsolidācijas grupas līmenī. Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.² panta pirmās daļas prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība. Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.²panta pirmās daļas prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī. (5) Komisija Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas ir ārvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no šā likuma 123.²panta pirmās daļas prasību ievērošanas, ja minētā mātes sabiedrība nodrošina 123.²panta pirmās daļas prasībām līdzvērtīgu informāciju. (6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde, kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā iestādē vai sabiedrībā, šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121.panta, 122.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta un 123.¹ panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī.
	(7) Šajā pantā minētās mātes sabiedrības un meitas sabiedrības ievēro šā likuma 124. panta pirmās daļas 11. punkta prasības konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī un nodrošina, ka to iekšējā kontroles sistēma ir konsekventa un labi integrēta, lai nodrošinātu visu nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu konsolidētajai uzraudzībai.	65	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Aizstāt 123.⁴panta septītajā daļā vārdus "konsekventa un labi integrēta" ar vārdiem "pietiekami konsekventa un integrēta".	Atbalstīts	(7) Šajā pantā minētās mātes sabiedrības un meitas sabiedrības ievēro šā likuma 124. panta pirmās daļas 11. punkta prasības konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī un nodrošina, ka to iekšējā kontroles sistēma ir pietiekami konsekventa un integrēta, lai nodrošinātu visu nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu konsolidētajai uzraudzībai.
	(8) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, kā arī konsolidācijas grupā vai apakšgrupā ietveramo komercsabiedrību kopumu, to konsolidācijas metodes un citu dalībvalstu normatīvajos aktos iekļauto atšķirīgo prasību iekļaušanu konsolidācijas grupas vai apakšgrupas kapitāla prasību aprēķinā nosaka Komisija. (9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu sabiedrība, ir meitas sabiedrība — kredītiestāde, šā panta prasības tiek ievērotas tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (10) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitas sabiedrība Latvijas Republikas mātes kredītiestādei vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitas sabiedrība finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kurai meitas sabiedrība ir arī kredītiestāde, regulējošās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro individuāli.”				(8) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, kā arī konsolidācijas grupā vai apakšgrupā ietveramo komercsabiedrību kopumu, to konsolidācijas metodes un citu dalībvalstu normatīvajos aktos iekļauto atšķirīgo prasību iekļaušanu konsolidācijas grupas vai apakšgrupas kapitāla prasību aprēķinā nosaka Komisija. (9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu sabiedrība, ir meitas sabiedrība — kredītiestāde, šā panta prasības tiek ievērotas tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (10) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitas sabiedrība Latvijas Republikas mātes kredītiestādei vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitas sabiedrība finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kurai meitas sabiedrība ir arī kredītiestāde, regulējošās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro individuāli.”
124.pants. Vispārīgās prasības (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar tai izsniegto licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai šīs licences darbības laikā izpilda un ievēro šādas prasības: 1) nodrošina, lai tās kapitāla pietiekamība atbilst šā likuma un Komisijas noteikumu prasībām, kā arī to, lai tiktu ievērotas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības; 2) nodrošina, lai tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir personas, kurām ir nevainojama reputācija; 3) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas ieguldījumu jautājumos; 4) nodrošina darbības iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kā arī citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai kredītiestādēs; 5) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi, klientu finanšu instrumentu kontu un attiecīgo darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām; 6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus; 7) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu; 8) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļu pastāvīgu šķirtu turēšanu; 9) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu.
	23. Papildināt 124.panta pirmo daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā: “10) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas prasību ievērošanu saistīto dokumentu un pierakstu uzglabāšanu 10 gadus. Nepieciešamo dokumentu un veicamo pierakstu sarakstu nosaka Komisija;	66	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 23.pantā (likuma 124.panta pirmās daļas 10.punktā) pirmajā teikumā vārdus “un pierakstu” un otrajā teikumā- vārdus “un veicamo pierakstu” kā liekus.	Atbalstīts	24. Papildināt 124.panta pirmo daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā: “10) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas prasību ievērošanu saistīto dokumentu uzglabāšanu 10 gadus. Nepieciešamo dokumentu sarakstu nosaka Komisija;
	11) nodrošina savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītības pakāpei piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus pamatelementus: a) ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē starp ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem, b) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un paziņošanas sistēmu, c) iekšējās kontroles procedūras.”				11) nodrošina savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītības pakāpei piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus pamatelementus: a) ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē starp ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem, b) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un paziņošanas sistēmu, c) iekšējās kontroles procedūras.”
131.pants. Finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpums (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu finanšu instrumentu kontu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība garantē klientu finanšu instrumentu kontu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu atbilstoši šā likuma prasībām.	24. 131. pantā: papildināt pirmo un trešo daļu pēc vārda "kontu" ar vārdiem "šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu";				25. 131. pantā: papildināt pirmo un trešo daļu pēc vārda "kontu" ar vārdiem "šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu";
(4) Ziņas par fizisko personu finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem. (5) Ziņas par juridisko personu finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz šo juridisko personu pilnvarotiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma, kā arī šo juridisko personu mātes sabiedrībām pēc to pārvaldes institūciju pieprasījuma. (6) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar rakstveida līgumu sniedz trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar ieguldījumu brokeru sabiedrību noslēgtajā līgumā. (7) Ziņas par fizisko un juridisko personu finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā: 1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas: a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju, b) civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas, c) civillietā par uzturnaudas (alimentu) piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu, d) civillietā par tādu finanšu instrumentu sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta, e) lietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu, f) mantojuma lietā klienta nāves gadījumā; 2) Valsts kontrolei — par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras finansē no valsts līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts iepirkumus; 3) Valsts ieņēmumu dienestam, ja: a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai attiecīgajos nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, b) nodokļu maksātāja nodokļu audita pārbaudes laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi, c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām; 4) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam — likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” paredzētajos gadījumos un kārtībā; 5) valsts drošības iestādēm — pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma, ja ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu to personu saistību ar terorismu, kurām pieder finanšu instrumenti. (12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz Komisijai ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem un darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tas Komisijai nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai.	papildināt ceturto, piekto, sesto, septīto un divpadsmito daļu pēc vārda "kontiem" ar vārdiem "šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem".				papildināt ceturto, piekto, sesto, septīto un divpadsmito daļu pēc vārda "kontiem" ar vārdiem "šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem".
132.pants. Atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu (1) Pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā sauc ikvienu, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu finanšu instrumentu kontiem vai darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāram (dalībniekam), padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā ieguldījumu brokeru sabied rības darbiniekam, kā Komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 131.panta sestajā daļā minētajai personai, kā Centrālā depozitārija vai tirgus organizētāja padomes, valdes loceklim vai darbiniekam.	25. Papildināt 132.panta pirmo daļu pēc vārda "kontiem" ar vārdiem "šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem".				26. Papildināt 132.panta pirmo daļu pēc vārda "kontiem" ar vārdiem "šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem".
138.pants. Uzraudzības institūcijas (1) Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši savai kompetencei uzrauga Komisija, Komisijas licencēts tirgus organizētājs un Centrālais depozitārijs. (2) Komisija uzrauga arī tirgus organizētāja un Centrālā depozitārija veiktā uzraudzības procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām.	26. Papildināt 138.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību, Komisija tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesīga: 1) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā likuma 121.panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni; 2) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, ko tā ieviesusi šā likuma 123.¹ panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasību ievērošanai; 3) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitālu.”				27. Papildināt 138.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību, Komisija tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesīga: 1) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā likuma 121.panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni; 2) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, ko tā ieviesusi šā likuma 123.¹ panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasību ievērošanai; 3) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitālu.”
142.pants. Konsolidētā uzraudzība (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir citu ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestāžu vai kredītiestāžu mātes sabiedrība vai kurai citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs vai kredītiestādēs ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 20 vai vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šā likuma 121.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. un 2.punktā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, šā likuma 121.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. un 2.punktā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Konsolidācijas grupā neietilpst tās finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas kārtību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata un citas ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo sabiedrību kopumu nosaka Komisija. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras uzraudzību veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, nodrošina, lai visās sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti, būtu efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas sagatavošanu uzraudzības veikšanai. Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par sabiedrībām, kuru finanšu pārskati saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir iekļauti ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir atbrīvoti no konsolidācijas. Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti vai atbrīvoti no konsolidācijas, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu. (5) Ja Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir citā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vienīgā meitas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, veic Komisija. Ja finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības ir Latvijas Republikā un vienā vai vairākās dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, Komisija ir atbildīga par uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, tad, ja attiecīgā finanšu pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikā. Ja Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tādas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kura nav reģistrēta Latvijas Republikā un kurai ir citās dalībvalstīs reģistrētas meitas ieguldījumu brokeru sabiedrības, Komisija vienojas ar to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība un citas tās meitas sabiedrības, par to, kura no uzraudzības iestādēm veiks uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Ja vienošanās nav panākta, uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, Komisija veic tad, ja Latvijas Republikā ir reģistrēta meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība ar lielāko bilances kopsummu. Ja vairākām meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībām bilances kopsumma ir vienāda, Komisija veic uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja Latvijas Republikā reģistrētā meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi licenci agrāk par citām meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībām. (6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Komisijai ir tiesības pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no jauktās pārvaldītājsabiedrības un citām tās meitas sabiedrībām un šīm sabiedrībām ir pienākums sniegt Komisijai šādu informāciju un pieprasītos dokumentus. Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes jauktajā pārvaldītājsabiedrībā un tās meitas sabiedrībās, lai novērtētu saņemtās informācijas patiesumu. (7) To ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestāžu un kredītiestāžu finanšu pārskati, kuras ir meitas sabiedrības, tiek konsolidēti pēc pilnas konsolidācijas metodes. (8) Konsolidāciju pēc proporcionālās metodes veic attiecībā uz tām kapitāla daļām ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs un kredītiestādēs, kuras pārvalda tāda sabiedrība, kas iekļauta konsolidācijas grupā kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kuras netiek iekļautas konsolidācijas grupā, ja šo sabiedrību saistības ir atkarīgas tikai no tām piederošās kapitāla daļas. (9) Ja konsolidācijas grupas līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, kas nav konsolidācijas grupas meitas sabiedrība, tieši vai netieši aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šo līdzdalību konsolidētajos finanšu pārskatos uzrāda, piemērojot pašu kapitāla metodi. (10) Ja Komisija to pieprasa, finanšu pārskatu konsolidāciju veic pēc Komisijas norādītās konsolidācijas metodes gadījumos, kad divu vai vairāku sabiedrību: 1) darbību nosaka viena un tā pati persona vai personas un tas nenotiek saskaņā ar līguma vai statūtu noteikumiem; 2) pārvaldes institūcijās (izņemot akcionāru vai dalībnieku sapulci) vai izpildinstitūcijās iecelto personu vairākums ir vienas un tās pašas personas. (11) Komisija ir tiesīga atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata. (11¹) Komisija ir tiesīga atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja kādas dalībvalsts uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata. (11²) Komisija ir tiesīga piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta vienpadsmitās un 11.¹ daļas noteikumus pēc tam, kad ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgta savstarpēja vienošanās, kurā ir paredzētas sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras. Komisija informē Eiropas Komisiju par šāda rakstura vienošanās esamību un saturu. (11³) Komisija ir tiesīga pieprasīt no dalībvalsts uzraudzības institūcijas informāciju par šajā valstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai banku, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja šīs valsts uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs valsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata. (11⁴) Komisija pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, banku, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja Komisija nav iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību tādu sabiedrību kopumā, kura uzraudzību Komisija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata. (12) Komisija sastāda to finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kuras tiek iekļautas konsolidācijas grupā, un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Savienības Komisijai. (13) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā. (14) Komisija ir tiesīga veikt iekšējās pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz dalībvalsts uzraudzības iestādes pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības iestāde saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (15) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas sabiedrības pamatkapitālā, kuras rezultātā sabiedrība saskaņā ar šā likuma prasībām vai Komisijas noteikumiem kļūst pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, jāpārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar šā likuma prasībām jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga saņemt šā likuma prasību izpildei nepieciešamo informāciju. (16) Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, nesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta otrajā daļā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Komisijai ir tiesības aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība vai sabiedrība, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita. (17) Sabiedrībām, kuru finanšu pārskati ir iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai saskaņā ar Komisijas noteikumiem atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kura saskaņā ar Komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Komisijas un dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai sabiedrībai, kura ir Latvijas Republikā reģistrētas sabiedrības mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita. (18) Jauktai pārvaldītājsabiedrībai un tās dalībvalstīs reģistrētajām meitas sabiedrībām ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Komisijas un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai. (19) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Komisija pirms lēmuma pieņemšanas par šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata pēc savas iniciatīvas vai pēc lūguma, ko izteikusi ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm un novērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta prasībām, kas dalībvalstīs pieņemtas līdzvērtīgai uzraudzībai uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata. (20) Komisija pieņem lēmumu, ievērojot Eiropas Banku komitejas vadlīnijas, izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilst prasībām, kas dalībvalstīs pieņemtas konsolidētajai uzraudzībai. (21) Ja ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata neatbilst dalībvalstīs pieņemtajām prasībām, Komisija veic ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilstoši šā likuma prasībām.	27. Izteikt 142.pantu šādā redakcijā: “142.pants. Konsolidētā uzraudzība (1) Komisija veic Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību un Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidēto uzraudzību, ievērojot Kredītiestāžu likuma 101.⁴, 101.⁵, 101.⁶, 101.⁷, 101.⁸, 101.⁹, 101.¹⁰, 101.¹¹, 101.¹², 101.¹³, 101.¹⁴ un 101.¹⁵panta prasības par kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību. (2) Piemērojot šā panta pirmajā daļā minētos Kredītiestāžu likuma pantus, termins “Latvijas Republikas mātes kredītiestāde” tiek aizstāts ar terminu “Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība”, termins “Eiropas Savienības mātes kredītiestāde” — ar terminu “Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība” un termins “dalībvalsts mātes kredītiestāde” — ar terminu “dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība”, kā arī tiek piemērots šā likuma 1.panta 26.², 26.⁴ un 26.⁶ punktā minētais terminu “dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība”, “Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība” un “Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība” skaidrojums.”	67	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 27.pantā (likuma 142.pantā) otro daļu un izteikt panta tekstu šādā redakcijā: “Komisija veic Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto uzraudzību, pēc analoģijas piemērojot šo sabiedrību uzraudzībai Kredītiestāžu likuma 101.4., 101.5., 101.6., 101.7., 101.8., 101.9., 101.10., 101.par 11., 101.12., 101. 13., 101. 14., 101.15. pantu attiecīgos noteikumus par Latvijas Republikas mātes kredītiestādes un Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādes konsolidēto uzraudzību.”	Atbalstīts	28. Izteikt 142.pantu šādā redakcijā: “142.pants. Konsolidētā uzraudzība Komisija veic Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto uzraudzību, pēc analoģijas piemērojot šo sabiedrību uzraudzībai Kredītiestāžu likuma 101.4., 101.5., 101.6., 101.7., 101.8., 101.9., 101.10., 101.par 11., 101.12., 101. 13., 101. 14., 101.15. pantu attiecīgos noteikumus par Latvijas Republikas mātes kredītiestādes un Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādes konsolidēto uzraudzību.”
	28. Papildināt likumu ar 144.³ pantu šādā redakcijā: "144.³pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu regulatorās informācijas atklāšanu (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma 54.pantā, kā arī D sadaļas III, IV un VI nodaļā tai noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu. (2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām to funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju."				29. Papildināt likumu ar 144.³ pantu šādā redakcijā: "144.³pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu obligātās informācijas atklāšanu (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma 54.pantā, kā arī D sadaļas III, IV un VI nodaļā tai noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu. (2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām to funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju."
147.pants. Komisijas pienākums sniegt informāciju Eiropas Komisijai (1) Komisija informē Eiropas Komisiju par: 1) licences izsniegšanu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība; 2) gadījumiem, kad būtiskas līdzdalības iegūšanas rezultātā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par ārvalstīs reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību; 3) gadījumiem, kas minēti šā likuma 24.¹panta trešajā daļā un 55.¹panta ceturtajā daļā; 4) akciju atpirkšanas piedāvājumiem, kas izteikti par mērķa sabiedrībām, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā Latvijā.	29. 147.pantā: papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: "5) gadījumiem, kas minēti šā likuma 64.³ panta trešajā daļā.";				30. 147.pantā: papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: "5) gadījumiem, kas minēti šā likuma 64.³ panta trešajā daļā.";
(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība. (3) Komisija informē Eiropas Komisiju par vispārēja rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai uzsākot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Komisija informē Eiropas Komisiju, kā arī pārējās dalībvalstis par tiem starpperiodu finanšu pārskatiem, kas jāiesniedz kapitālsabiedrībai, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un par šā likuma 62.panta ceturtās daļas prasību piemērošanu.”				papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Komisija informē Eiropas Komisiju, kā arī pārējās dalībvalstis par tiem starpperiodu finanšu pārskatiem, kas jāiesniedz kapitālsabiedrībai, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un par šā likuma 62.panta ceturtās daļas prasību piemērošanu.”
148.pants. Atbildība (3) Par šā likuma 61.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības personai, kas nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu un nav noteiktā kārtībā ziņojusi tirgus organizētājam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu akciju sabiedrībā, izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10000latiem.	30. 148.pantā: izslēgt trešajā daļā vārdus "tirgus organizētājam";				31. 148.pantā: izslēgt trešajā daļā vārdus "tirgus organizētājam";
(6) Par publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu iekļaušanas regulētajos tirgos un Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10000 latiem.
	papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Par šā likuma 54.panta otrās daļas 5.punkta, trešās daļas 6.punkta un septītās daļas, 56. un 57.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības emitentam izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 10 000 latu."				papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Par šā likuma 54.panta otrās daļas 5.punkta, trešās daļas 6.punkta un septītās daļas, 56. un 57.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības emitentam izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 10 000 latu."
Pārejas noteikumi	31. Papildināt pārejas noteikumus ar 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37.punktu šādā redakcijā: “22. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 20.aprīlim akcionārs, uz kuru attiecas šā likuma D sadaļas IV nodaļas prasības, informē emitentu par to balsstiesību un kapitāla īpatsvaru, kas tam pieder informācijas sniegšanas dienā, ja vien šis akcionārs nav iesniedzis līdzvērtīgu informāciju pirms šā likuma spēkā stāšanās. 23. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 20.maijam emitents saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām publisko informāciju, ko tas saņēmis saskaņā ar šo pārejas noteikumu 22.punkta prasībām.	68 69	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aizstāt pārejas noteikumu 22. punktā skaitļus un vārdus "2007. gada 20. aprīlim" ar skaitļiem un vārdiem "2007. gada 30. jūnijam"; Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aizstāt pārejas noteikumu 23. punktā skaitļus un vārdus "2007. gada 20. maijam" ar skaitļiem un vārdiem "2007. gada 30. jūlijam";	Atbalstīts Atbalstīts	32. Papildināt pārejas noteikumus ar 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37.punktu šādā redakcijā: “22. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 30.jūnijam akcionārs, uz kuru attiecas šā likuma D sadaļas IV nodaļas prasības, informē emitentu par to balsstiesību un kapitāla īpatsvaru, kas tam pieder informācijas sniegšanas dienā, ja vien šis akcionārs nav iesniedzis līdzvērtīgu informāciju pirms šā likuma spēkā stāšanās. 23. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 30.jūlijam emitents saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām publisko informāciju, ko tas saņēmis saskaņā ar šo pārejas noteikumu 22.punkta prasībām.
	24. Uz iekšējiem reitingiem balstīto attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto operacionāla riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro no 2008.gada 1.janvāra. 25. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 27., 28. un 29.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām. 26. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 28. un 29.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām. 27. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 28. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 29. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 30. Šo pārejas noteikumu 25., 26., 27., 28. un 29.punkta prasību izpildei ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību raksturojošos rādītājus aprēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 123.³ un 123.⁴ pantu. 31. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.pantā noteikto kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju var sagatavot, piemērojot Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 32. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tā līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 121.pantā noteikto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var sagatavot saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.				24. Uz iekšējiem reitingiem balstīto attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto operacionāla riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro no 2008.gada 1.janvāra. 25. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 27., 28. un 29.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām. 26. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 28. un 29.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām. 27. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 28. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 29. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 30. Šo pārejas noteikumu 25., 26., 27., 28. un 29.punkta prasību izpildei ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību raksturojošos rādītājus aprēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 123.³ un 123.⁴ pantu. 31. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.pantā noteikto kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju var sagatavot, piemērojot Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 32. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tā līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 121.pantā noteikto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var sagatavot saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.
	33. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tai šā likuma 123.¹ un 123.²panta prasības nav saistošas līdz 2007.gada 31.decembrim.	70	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 31.pantā (Pārejas noteikumu 33.punktā) vārdus “nav saistošas” ar vārdu “nepiemēro”.	Atbalstīts	33. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tai šā likuma 123.¹ un 123.²panta prasības nepiemēro līdz 2007.gada 31.decembrim.
	34. Izmantojot šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kāda noteikta kā riska to darījumu vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu, kuriem kredītriska kapitāla prasība tiek aprēķināta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu. 35. Ja riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība lielo riska darījumu un ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina saskaņā ar kārtību, kādu Komisija bija noteikusi pirms šo grozījumu spēkā stāšanās. 36. Šā likuma 124.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī.				34. Izmantojot šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kāda noteikta kā riska to darījumu vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu, kuriem kredītriska kapitāla prasība tiek aprēķināta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu. 35. Ja riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība lielo riska darījumu un ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina saskaņā ar kārtību, kādu Komisija bija noteikusi pirms šo grozījumu spēkā stāšanās. 36. Šā likuma 124.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī.
	37. Šā likuma 61.¹ panta septītajā daļā, 63.panta trešajā un piektajā daļā un 64.² panta trešajā un sestajā daļā paredzētos noteikumus Komisija pieņem līdz 2008.gada 31.martam.”	71	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izslēgt pārejas noteikumu 37. pun ktu.	Atbalstīts
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:	32. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā: “13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK; 14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību.”				33. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā: “13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK; 14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību.”