LATVIJAS
REPUBLIKAS SAEIMA
BUDŽETA
UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA
Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708
7318, fakss 708 7317
________________________________________________________________
Rīgā
2007.
gada 8.marts
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz
iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (Nr.184/Lp9)
izskatīšanu 2.lasījumā.
Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz
_____lpp.
Ar
cieņu,
komisijas
priekšsēdētājs K.Leiškalns
09.03.2007
Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija
Likumprojekts otrajam lasījumam
Spēkā esošā redakcija |
Pirmā
lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (51) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija (ar valodas speciālistu
labojumiem) |
|
Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.;
2005, 10., 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.;
2005, 10., 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus: |
1.pants.
Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 12) emitents - persona, kas savā
vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu
instrumentus; |
1. 1.pantā: izteikt 12.punktu šādā redakcijā: "12) emitents persona, kuras
pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, kā arī persona, kas savā
vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu
instrumentus. Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata
to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā
sertifikātā;"; |
|
|
|
1. 1.pantā: izteikt 12.punktu šādā redakcijā: 12) emitents persona, kuras
pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī persona, kura savā
vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu
instrumentus. Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata
to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā
sertifikātā;; |
18) Latvijas Centrālais depozitārijs
kapitālsabiedrība, kas iegrāmato un uzskaita Latvijas Republikā publiskajā
apgrozībā izlaistos finanšu instrumentus, kā arī nodrošina finanšu
instrumentu un naudas norēķinus finanšu instrumentu darījumos regulētajā
tirgū un finanšu instrumentu norēķinus starp finanšu instrumentu turētājiem; |
|
1 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 1. pantā: izteikt 18.punktu šādā redakcijā: "18) Latvijas Centrālais depozitārijs kapitālsabiedrība, kas
iegrāmato un uzskaita šajā likumā noteiktajā kārtībā izlaistos finanšu
instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus par
darījumiem, kas noslēgti ar finanšu instrumentiem;; |
Atbalstīts |
izteikt 18.punktu šādā redakcijā: "18) Latvijas Centrālais depozitārijs kapitālsabiedrība, kas
iegrāmato un uzskaita šajā likumā noteiktajā kārtībā izlaistos finanšu
instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus par
darījumiem, kas noslēgti ar finanšu instrumentiem;; |
|
|
2 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija papildināt pantu ar 26.1, 26.2,
26.3, 26.4, 26.5 un 26.6 punktu
šādā redakcijā: 261) dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī
reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība
ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde vai
kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai
kredītiestādē, bet kura pati nav citas šajā dalībvalstī licencētas
ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai šajā
dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 262) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība dalībvalstī
reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav šajā dalībvalstī
licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas
sabiedrība vai citas šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 263) Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība
dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav jebkurā citā
dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes
meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 264) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība
dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī
licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas
sabiedrība vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 265) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība
Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas
sabiedrība ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai
kredītiestāde vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā
finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā
reģistrētas licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes
meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 266) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība
Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav
Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai
kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas
finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;; |
Atbalstīts |
papildināt pantu ar 26.1, 26.2,
26.3, 26.4, 26.5 un 26.6 punktu
šādā redakcijā: 261) dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī
reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība ieguldījumu
brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde vai kurai ir
dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai
kredītiestādē, bet kura pati nav citas šajā dalībvalstī licencētas
ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai šajā
dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 262) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība dalībvalstī
reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav šajā dalībvalstī licencētas
ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai
citas šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrība; 263) Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība
dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav jebkurā citā
dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes
meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 264) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība
dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī
licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas
sabiedrība vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 265) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība
Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas
sabiedrība ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai
kredītiestāde vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā
finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā
reģistrētas licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes
meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 266) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība
Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav
Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai
kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas
finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;; |
33) mazie un vidējie komersanti -
komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai
konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim
kritērijiem: a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā
gadā ir mazāks par 250, b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43000000 eiro, c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50
000 000 eiro; |
papildināt 33.punkta
"b" un "c" apakšpunktu aiz vārda "eiro" ar
vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa"; |
|
|
|
papildināt 33.punkta b un c
apakšpunktu pēc vārda eiro ar vārdiem ekvivalentu latos pēc Latvijas
Bankas noteiktā kursa; |
36) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami
vērtspapīri - līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri,
kas emitēti nepārtrauktas emisijas vai 12 mēnešu laikā notikušu vismaz divu
atsevišķu emisiju rezultātā; |
izteikt 36.punktu šādā redakcijā: "36) nepārtraukti vai atkārtoti
emitēti pārvedami vērtspapīri līdzīgas vai vienādas kategorijas
pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktā emisijā vai vismaz divās
atsevišķās emisijās, kas notikušas 12 mēnešu laikā no publiskā piedāvājuma
sākuma datuma;"; |
|
|
|
izteikt 36.punktu šādā redakcijā: 36) nepārtraukti vai atkārtoti
emitēti pārvedami vērtspapīri līdzīgas vai vienādas kategorijas
pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktā emisijā vai vismaz divās
atsevišķās emisijās, kuras notikušas 12 mēnešu laikā no publiskā piedāvājuma sākuma
datuma;; |
|
papildināt pantu ar 45., 46., 47., 48., 49.
un 50.punktu šādā redakcijā: "45) parāda vērtspapīri
obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, izņemot
vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi kapitāla vērtspapīriem; |
|
|
|
papildināt pantu ar 45., 46., 47., 48., 49.,
50. un 51.punktu šādā redakcijā: 45) parāda vērtspapīri
obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, izņemot
vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi kapitāla vērtspapīriem; |
|
46) kontrolēta komercsabiedrība tāda komercsabiedrība, kura
atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: a) komercsabiedrībā personai ir balsstiesību
vairākums, |
|
|
|
46) kontrolēta komercsabiedrība tāda komercsabiedrība, kura
atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: a) komercsabiedrībā personai ir balsstiesību
vairākums, |
|
b) personai tieši vai netieši ir tiesības
ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona
vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs v
ai dalībnieks, c) komercsabiedrības akcionārs vai
dalībnieks ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku
balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar
citiem attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem, |
3 |
Juridiskais
birojs Aizstāt likumprojekta 1.pantā (likuma
1.panta 46.punkta b un c
apakšpunktā vārdus vai dalībnieks ar vārdu iekavās (dalībnieks). |
Atbalstīts |
b) personai tieši vai netieši ir tiesības
ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona
vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks), c) komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks)
ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību
vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem
attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem, |
|
d) komercsabiedrībā personai ir izšķiroša
ietekme vai kontrole, un viņa to faktiski izmanto vai var izmantot; |
|
|
|
d) komercsabiedrībā personai ir izšķiroša
ietekme vai kontrole, un šī persona to faktiski izmanto vai var izmantot; |
|
47) regulatorā informācija visu
veidu informācija, kas emitentam vai personai, kas lūgusi pārvedamu
vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, ir jādara zināma atklātībai saskaņā ar
šā likuma 54. un 58.panta, D sadaļas III, IV un VI nodaļas prasībām; |
4 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija aizstāt 47. punktā vārdu un skaitļus
"54. un 58. panta" ar vārdiem un skaitli "54. panta un". |
Atbalstīts |
47) regulatorā informācija visu
veidu informācija, kuru emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu
vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai saskaņā ar šā
likuma 54.panta un D sadaļas III, IV un VI nodaļas prasībām; |
|
48) elektroniskie līdzekļi
elektroniskais aprīkojums datu apstrādei (tajā skaitā datu saspiešanai),
uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās
tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus; |
5 |
Juridiskais
birojs Izslēgt likumprojekta 1.pantā (likuma 1.panta
48.punktā) tekstu iekavās (tajā skaitā datu saspiešanai) . |
Atbalstīts |
48) elektroniskie līdzekļi
elektroniskais aprīkojums datu apstrādei, uzglabāšanai un pārraidīšanai,
izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos
līdzekļus; |
|
49) tirgus uzturētājs persona, kas
pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību
(likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu
instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem; 50) tirdzniecības diena diena vai
laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar tirgus organizētāja noteikumiem
attiecīgajā regulētajā tirgū ir iespējams veikt darījumus ar finanšu
instrumentiem." |
|
|
|
49) tirgus uzturētājs persona, kas
pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību
(likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu
instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem; 50) tirdzniecības diena diena vai
laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar tirgus organizētāja noteikumiem
attiecīgajā regulētajā tirgū ir iespējams veikt darījumus ar finanšu
instrumentiem; |
|
|
6 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija papildināt ar 51. punktu šādā redakcijā: 51) pašu
kapitāls ieguldījumu brokeru sabiedrības revidētajos finanšu pārskatos
atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami
ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar parastiem darbības riskiem saistīto, bet
vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai."; |
Atbalstīts |
51) pašu
kapitāls ieguldījumu brokeru sabiedrības revidētajos finanšu pārskatos
atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami
ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar parastiem darbības riskiem saistīto, bet
vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai." |
3.pants.
Likuma darbība (4) Ieguldījumu pakalpojumi šā likuma
izpratnē ir: 1) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar
finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildei; 2) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar
finanšu instrumentiem izpilde uz ieguldītāju vai trešo personu rēķina; 3) ieguldītāju finanšu instrumentu
individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu; 4) finanšu instrumentu sākotnējā
izvietošana, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs neizpērk finanšu
instrumentus vai negarantē to izpirkšanu; 5) finanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai
izvietošanai vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu
instrumentu izpirkšanas garantēšana; 6) darījumu ar finanšu instrumentiem izpilde
uz kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības rēķina; 7) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu). |
|
7 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 3.panta ceturto daļu ar 8. punktu
šādā redakcijā: "8) konsultāciju sniegšana par
ieguldījumiem finanšu instrumentos." |
Atbalstīts |
2. 3.pantā: papildināt ceturto daļu ar 8.punktu šādā
redakcijā: "8) konsultāciju sniegšana par
ieguldījumiem finanšu instrumentos."; |
(7)
Šā likuma C sadaļas noteikumi neattiecas uz: 8) vērtspapīriem, kas iekļauti piedāvājumā,
ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā samaksa par piedāvājumu ir mazāka nekā
2500000 eiro; 10) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav
kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ja par
12 mēnešiem aprēķinātā kopējā iegūstamā summa par piedāvājumu ir mazāka nekā
50000000 eiro, ar nosacījumu, ka šie pārvedamie vērtspapīri: a) nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami
vai aizvietojami, b) nedod tiesības parakstīties uz cita veida
vērtspapīriem vai iegūt tos un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu
instrumentiem. |
2. 3.pantā: papildināt septītās daļas 8. un
10.punktu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa"; |
|
|
|
papildināt septītās daļas 8. un
10.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa"; |
|
papildināt pantu ar astoto, devīto un
desmito daļu šādā redakcijā: "(8) Šā likuma 54.panta un D sadaļas
III un IV nodaļas prasības neattiecas uz atvērto ieguldījumu fondu
ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina
līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo
ieguldījumu uzņēmumos. (9) Šā likuma 54.panta trešās, septītās,
astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem,
kuri ir iekļauti regulētā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai
dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra. (10) Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un
devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām
akcijām, kuras ir iekļautas regulētā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu
regulētā tirgū tika pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu
paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku
akciju emitēšanas kārtību." |
|
|
|
papildināt pantu ar astoto, devīto un
desmito daļu šādā redakcijā: "(8) Šā likuma 54.panta un D sadaļas
III un IV nodaļas prasības neattiecas uz atvērto ieguldījumu fondu
ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina
līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo
ieguldījumu uzņēmumos. (9) Šā likuma 54.panta trešās, septītās,
astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem,
kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai
dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra. (10) Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un
devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām
akcijām, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu
regulētajā tirgū pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu paredz
attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku akciju
emitēšanas kārtību." |
3.1
pants. Izcelsmes valsts noteikšana (1) Attiecībā uz ieguldījumu brokeru
sabiedrībām izcelsmes valsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru
sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai. |
3. 3.1 pantā: aizstāt vārdu "valsts" (attiecīgā
locījumā) ar vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā); |
|
|
|
3. 3.1 pantā: aizstāt vārdu "valsts" (attiecīgā
locījumā) ar vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā); |
(2) Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru
emisiju, iekļaušanu regulētā tirgū vai publiska piedāvājuma izteikšanu
izcelsmes valsts ir dalībvalsts, kurā: 2) ir emitenta juridiskā adrese vai kurā ir
vai tiks atļauta pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā
pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pēc emitenta, publiskā
piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pārvedamus
vērtspapīrus iekļaut regulētajā tirgū, ja: a) pārvedama vērtspapīra, kas nav kapitāla
vērtspapīrs, nominālvērtība ir vismaz 1000 eiro, b) tie ir tādi pārvedami vērtspapīri, kuri
nav kapitāla vērtspapīri un kuru konversija vai tajos nostiprināto tiesību
izmantošana ļauj iegādāties pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt par tiem
naudu, ja šo pārvedamo vērtspapīru emitents vienlaikus nav arī pašu bāzes
pārvedamu vērtspapīru emitents; |
papildināt 3.1 panta
otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "eiro" ar
vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa"; |
8 |
Juridiskais
birojs Izslēgt likumprojekta 3.pantā (grozījumi likuma 3.1.panta
otrajā daļā) skaitli un vārdu 3.1.panta
kā liekus. |
Atbalstīts |
papildināt otrās daļas 2.punkta
"a" apakšpunktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem
"ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa"; |
(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta prasības
piemēro arī tādiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri
un kuru nominālvērtība ir noteikta nevis eiro, bet citā valūtā, ja to mazākā
nominālvērtība ir līdzvērtīga 1000 eiro. |
papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto
un septīto daļu šādā redakcijā: "(4) Attiecībā uz akciju
emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru
vienas vienības nominālvērtība ir mazāka nekā 1000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa un kuriem jāsniedz regulatorā informācija,
izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts: 1) kurā ir emitenta juridiskā adrese, ja tas
ir reģistrēts dalībvalstī; 2) kurā emitents sniedz šā likuma 57.1 pantā
minēto informāciju, ja tas ir reģistrēts ārvalstī. (5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī
tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro,
ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000
eiro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 eiro, un kuram
jāsniedz regulatorā informācija. (6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta
ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts,
kurā tam ir juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos
tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri. (7) Šā panta sestajā daļā minētais
emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un to nedrīkst
mainīt trīs gadus, ja vien tā vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus.
Informāciju par savu izvēli emitents paziņo saskaņā ar šā likuma 61.1 panta
astotās daļas un 64.2 panta prasībām." |
|
|
|
papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto
un septīto daļu šādā redakcijā: "(4) Attiecībā uz akciju
emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru
vienas vienības nominālvērtība ir mazāka nekā 1000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa un kuru pienākums ir sniegt regulatoro
informāciju, izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā: 1) ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir
reģistrēts dalībvalstī; 2) emitents sniedz šā likuma 57.1 pantā
minēto informāciju, ja tas ir reģistrēts ārvalstī. (5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī
tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, ja
viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000
eiro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 eiro, un kura
pienākums ir sniegt regulatoro informāciju. (6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta
ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts,
kurā ir emitenta juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru
regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri. (7) Šā panta sestajā daļā minētais
emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un nedrīkst to
mainīt trīs gadus, ja vien šā emitenta vērtspapīri nav izslēgti no regulētā
tirgus. Informāciju par savu izvēli emitents paziņo saskaņā ar šā likuma 61.1 panta
astotās daļas un 64.2 panta prasībām. |
3.2
pants. Personas atzīšana par kvalificēto ieguldītāju (1) Par kvalificētajiem ieguldītājiem
Komisija var atzīt tādas fiziskās personas, kas ir Latvijas Republikas
rezidenti un izteikušas attiecīgu lūgumu, ja tās atbilst vismaz diviem no
šādiem kritērijiem: 1) ieguldītājs ir veicis būtiska apjoma
darījumus pārvedamu vērtspapīru tirgos četrus ceturkšņus pēc kārtas katrā
ceturksnī vismaz 10 darījumus; 2) ieguldītāja pārvedamu vērtspapīru portfeļa
vērtība pārsniedz 500000 eiro; 3) ieguldītājs strādā vai ir strādājis
vismaz vienu gadu finanšu sektorā specialitātē, kurā nepieciešamas zināšanas
par pārvedamu vērtspapīru ieguldījumiem. |
4. Papildināt 3.2 panta
pirmās daļas 2.punktu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa". |
|
|
|
4. Papildināt 3.2 panta
pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa". |
|
5. Papildināt likumu ar 3.3 pantu
šādā redakcijā: "3.3 pants. Papildu
prasību noteikšana emitentam, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes
dalībvalsts Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas
Republika nav izcelsmes dalībvalsts, regulatorās informācijas saturam nevar
noteikt stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos
aktos noteiktajām." |
|
|
|
5. Papildināt likumu ar 3.3 pantu
šādā redakcijā: "3.3 pants. Papildu
prasību noteikšana emitentam, kuram Latv
ijas Republika nav izcelsmes
dalībvalsts Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas Republika
nav izcelsmes dalībvalsts, regulatorās informācijas saturam nevar noteikt
stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos aktos
noteiktajām prasībām." |
4.pants.
Administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana (4) Komisijas izdotu administratīvo
aktu pārsūdzēšana tiesā neaptur to izpildi, ja Komisijas izdotais
administratīvais akts ir lēmums: 1) ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības
vai kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt finanšu
instrumentu turēšanu; 2) anulēt ieguldījumu brokeru sabiedrībai
izsniegtās licences ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu
sniegšanai; 3) anulēt licenci regulētā tirgus
organizēšanai; 4) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību; 5) pieprasīt, lai nekavējoties tiek
pārtraukta būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme regulētā tirgus
organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru
sabiedrībā; 6) pieprasīt regulētā tirgus organizētāja,
Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai
padomes, vai kāda valdes vai padomes locekļa atsaukšanu; 7) aizliegt izmantot balsstiesības. |
|
9 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 4.panta ceturto daļu ar 8., 9. un
10. punktu šādā redakcijā: "8) noteikt ieguldījumu brokeru
sabiedrībai pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā
likuma 121. panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni; 9) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru
sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, kurus tā
ieviesusi šā likuma 123.1 panta un 124.panta pirmās daļas
11.punkta prasību īstenošanai; 10) pieprasīt ieguldījumu brokeru
sabiedrībai, lai tā piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas
politiku saistībā ar pašu kapitālu. |
Atbalstīts |
6. Papildināt 4.panta ceturto daļu ar 8., 9.
un 10.punktu šādā redakcijā: "8) noteikt ieguldījumu brokeru
sabiedrībai pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā
likuma 121. panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni; 9) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru
sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, kurus tā
ieviesusi šā likuma 123.1 panta un 124.panta pirmās daļas
11.punkta prasību īstenošanai; 10) pieprasīt ieguldījumu brokeru
sabiedrībai, lai tā piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas
politiku saistībā ar pašu kapitālu. |
8.pants.
Netieši iegūta līdzdalība Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības
apmēru, ņem vērā šādas personas iegūtās balsstiesības: 1) balsstiesības, kas izriet no akcijām
(daļām), kuras šīs personas uzdevumā ieguvušas trešās personas savā vārdā; 2) balsstiesības, kas izriet no akcijām
(daļām), kuras ieguvusi tāda komercsabiedrība, kas atrodas šīs personas
kontrolē; 3) balsstiesības, kas noteiktas personas
noslēgtā rakstveida līgumā ar trešajām personām par ilgstošu vai sistemātisku
kopīgu rīcību attiecībā uz kapitālsabiedrības pārvaldi; 4) trešajām personām piederošas
balsstiesības, kuras personai vai komercsabiedrībai, kas atrodas šīs personas
kontrolē, saskaņā ar rakstveida līgumu ir tiesības izmantot noteiktu termiņu
vai bez termiņa ierobežojuma, par atlīdzību vai bez tās; 5) balsstiesības, kas izriet no personas
turējumā nodotajām akcijām (daļām), kuras persona ir tiesīga izmantot pēc
saviem ieskatiem bez atsevišķa uzdevuma saņemšanas no personas, kurai pieder
akcijas (daļas); |
6. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā: "8.pants. Netieši iegūta līdzdalība Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības
apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk konkrētā persona) iegūtās balsstiesības: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga
izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos,
uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku
ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir
tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar
konkrēto personu un kas paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kas
izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā
var izmantot balsstiesības un ir paudusi
savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga
izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā
komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs
daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem; |
|
|
|
7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā: "8.pants. Netieši iegūta līdzdalība Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības
apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk konkrētā persona) iegūtās
balsstiesības: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga
izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos,
uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku
ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir
tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar
konkrēto personu un kas paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kas
izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā
var izmantot balsstiesības un ir paudusi
savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga
izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā
komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs
daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem; |
6) balsstiesības, kas izriet no akcijām
(daļām), kuras persona nodevusi trešajām personām kā nodrošinājumu,
nezaudējot no tām izrietošās balsstiesības; |
6) balsstiesības, kuras
izriet no akcijām, kas nodotas glabāšanā konkrētajai personai un ko tā
var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi; |
10 |
Juridiskais
birojs Aizstāt likumprojekta 6.pantā (likuma
8.panta 6.punktā) vārdu glabāšanā ar
vārdu turējumā. |
Atbalstīts |
6) balsstiesības, kuras
izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem
ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi; |
7) balsstiesības, kas izriet no akcijām
(daļām), kuras persona ir tiesīga iegūt saskaņā ar rakstveida līgumu, kura
izpilde atkarīga tikai no šīs personas; 8) balsstiesības, kas izriet no akcijām
(daļām), kuras persona ir ieguvusi to aizņemšanās, atpakaļpirkuma vai
līdzīgos darījumos; 9) balsstiesības, kas izriet no personas
jebkurā citā netiešā veidā iegūtajām akcijām (daļām). |
7) balsstiesības, kuras
izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras
konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot
balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus." |
|
|
|
7) balsstiesības, kuras
izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras
konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks tad, kad tā ir tiesīga izmantot
balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi. |
16.pants.
Emisijas prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi (2) Piedāvājums netiek uzskatīts par publisku
un prasība sagatavot emisijas prospektu neattiecas uz piedāvājumu: 1) kas izteikts tikai kvalificētajiem
ieguldītājiem; 2) kas katrā dalībvalstī nepārprotami
izteikts mazāk nekā 100 fiziskajām personām vai juridiskajām personām, kas
nav kvalificētie ieguldītāji; 3) kurā pārvedamu vērtspapīru minimālais
pirkuma apjoms katram ieguldītājam ir vismaz 50000 eiro un nav atļauta tāda
viena pārvedama vērtspapīra iegūšana, kuras rezultātā šis pārvedamais vērtspapīrs
pieder vairākām personām; 4) kurā piedāvātā viena pārvedama
vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50000 eiro; 5) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem,
kuru emisijas apjoms 12 mēnešu laikā nepārsniedz 100000 eiro. |
7. Papildināt 16.panta otrās
daļas 4. un 5.punktu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa". |
|
|
|
8. Papildināt 16.panta otrās
daļas 4. un 5.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa". |
35.pants.
Tirgus organizētāja pārvaldes institūciju pienākumi (1) Tirgus organizētāja valde: 1) lemj par finanšu instrumentu iekļaušanu
kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem vai
izslēgšanu no tā; 2) lemj par finanšu instrumentu
tirdzniecības apturēšanu; 3) lemj par tirgus organizētāja biedru
uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par tirgus organizētāja biedra statusa
apturēšanu; 4) apstiprina tirgus organizētāja noteikumus
un nodrošina tajos minēto prasību ievērošanu; 5) nodrošina, lai savlaicīgi tiktu publicēta
informācija, kas tirgus organizētājam jāpublicē saskaņā ar šo likumu, citiem
normatīvajiem aktiem un tirgus organizētāja noteikumiem. (2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi nav
iespējams sasaukt, par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un tirgus
organizētāja biedru darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt speciāli deleģēts
valdes loceklis. (3) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu). (4) Tirgus organizētāja attiecīgajai
pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma
nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst
šā likuma prasībām. |
8. Papildināt 35.pantu ar piekto
daļu šādā redakcijā: "(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā
noteiktos valdes pienākumus tirgus organizētājs var deleģēt tirgus
organizētāja padomes apstiprinātai neatkarīgu ekspertu komitejai, kuras
darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums." |
|
|
|
9. Papildināt 35.pantu ar piekto
daļu šādā redakcijā: "(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā
noteiktos valdes pienākumus tirgus organizētājs var deleģēt tirgus
organizētāja padomes apstiprinātajai neatkarīgu ekspertu komitejai, kuras
darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums." |
39.pants.
Tirgus organizētāja tiesības veikt uzraudzību (5) Tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos
tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību regulētā
tirgus darbību reglamentējošiem noteikumiem. |
9.
Izteikt 39.panta piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Tirgus organizētājs uzrauga tā
organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu
darbības atbilstību tirgus organizētāja apstiprināto regulētā tirgus darbības
noteikumu prasībām." |
|
|
|
10.
Izteikt 39.panta piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Tirgus organizētājs uzrauga tā
organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu
darbības atbilstību tirgus organizētāja apstiprināto regulētā tirgus darbības
noteikumu prasībām." |
44.pants.
Prospekta saturs (2)
Ja prospekts sagatavots par tādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā
tirgū, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība nav mazāka par
50000 eiro, kopsavilkums nav jāsniedz, izņemot šā likuma 49.1panta
trešajā daļā minēto gadījumu. |
10. Papildināt 44.panta otro
daļu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa". |
|
|
|
11. Papildināt 44.panta otro
daļu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa". |
54.pants.
Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā
tirgū (1) Kapitālsabiedrības pārvaldes
institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder
viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri. Kapitālsabiedrībai,
kuras vārda akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, akcionāru sapulce
izsludināma ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību, informāciju par
sapulces norises vietu, laiku un darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem
publicējot regulētā tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā. (2) Akciju sabiedrības valde nodrošina, lai
visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļautas sabiedrības akcijas, ir
pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par: 1) akcionāru sapulcēm; 2) dividenžu izmaksu; 3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par
kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz šīm akcijām, kā arī atteikšanās no šīm akcijām,
ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) izraudzīto depozitāriju vai tam
pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder
akcijas, var īstenot savas tiesības; 5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas
nostiprinātas dažādās šīs sabiedrības akciju kategorijās. (3) Kapitālsabiedrības valde nodrošina, lai
visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti tās parāda vērtspapīri,
ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par: 1) to personu sapulcēm, kurām pieder parāda
vērtspapīri; 2) procentu izmaksu; 3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā
skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda
vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas
noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas
noteikumiem; 5) izraudzīto depozitāriju vai tam
pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda
vērtspapīri, var īstenot savas tiesības; 6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas
nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros. (4) Ja regulētajā tirgū iekļautie parāda
vērtspapīri ir konvertējamas obligācijas vai obligācijas ar tiesībām nākotnē
iegūt akcijas, akciju sabiedrība nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru
regulētajos tirgos iekļauti šie parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga
informācija par tiesībām, kuras nostiprinātas ar šiem parāda vērtspapīriem
saistītajās akcijās. (5) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt
papildu prasības, kas ir jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami
vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos
tirgus organizētāja regulētajos tirgos. (6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un
ceturtajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta
attiecīgajam tirgus organizētājam, kurš nekavējoties nodrošina tās
ievietošanu savā mājas lapā internetā. (7) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru
(dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar
likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, nosūta tiem tirgus
organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti šīs sabiedrības pārvedami
vērtspapīri, sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus.
Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem
kapitālsabiedrības statūtos, statūtu grozījumu projekts ir nosūtāms tiem
tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas
kapitālsabiedrības akcijas, vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku)
sapulces. |
11. Izteikt 54.pantu šādā
redakcijā: "54.pants. Pienākumi
kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū (1) Kapitālsabiedrības pārvaldes
institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder
viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri. (2) Lai akcionāri varētu izmantot savas
tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka tās izcelsmes dalībvalstī
akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Akciju
sabiedrības valde nodrošina vismaz šādu informāciju: 1) akcionāru
sapulču vieta, laiks un darba kārtība, kopējais akciju un akciju ar balsstiesībām skaits un akcionāru
tiesības piedalīties akcionāru sapulcēs. Akciju sabiedrība katrai personai,
kura ir tiesīga balsot akcionāru sapulcē, kopā ar paziņojumu par akcionāru
sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams,
elektroniskā formā), kā arī nodrošina, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama
arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par akcionāru sapulci; 2) dividenžu piešķiršana un izmaksa; 3) jaunu akciju emisija, tajā skaitā
kārtība, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju
konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz
pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) izraudzītais depozitārijs vai tam
pielīdzināma institūcija, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder
akcijas, var īstenot savas tiesības; 5) jebkuras pārmaiņas tiesībās, kas
nostiprinātas dažādās šīs sabiedrības akciju kategorijās, tajā skaitā
atvasinātajos finanšu instrumentos, kas nodrošina pieeju emitenta akcijām.
Šajā punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties. (3) Lai personas, kurām pieder parāda
vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības valde
nodrošina, ka tās izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa informācija un
sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina vismaz šādu
informāciju: 1) to personu sapulču vieta, laiks un
darba kārtība, kurām pieder parāda vērtspapīri, un šo personu tiesības
piedalīties sapulcē. Kapitālsabiedrības valde katrai personai, kurai pieder
parāda vērtspapīri un kura ir tiesīga balsot šādu personu sapulcē, kopā ar
paziņojumu par sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja
iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina, ka pilnvarojuma veidlapa ir
pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par sapulci; 2) procentu izmaksas; 3) jaunu parāda vērtspapīru emisija,
tajā skaitā kārtība, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda
vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas
noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) parāda vērtspapīru konversijas un
maiņas, kā arī atmaksāšanas noteikumi; 5) izraudzītais depozitārijs vai tam
pielīdzināma institūcija, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda
vērtspapīri, var īstenot savas tiesības; 6) jebkuras pārmaiņas tiesībās, kas
nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros,
tajā skaitā pārmaiņas noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās tiesības,
it īpaši tās, kas izriet no izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai procentu
likmēs. (4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs
noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami
vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos
tirgus organizētāja regulētajos tirgos, ņemot vērā šā likuma 3.3 panta
prasības. (5) Šā panta otrajā un trešajā daļā
noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta saskaņā ar šā likuma 64.2 panta
prasībām. (6) Vismaz 14 dienas pirms
akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura
saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.2 panta
noteiktajā kārtībā nosūta sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu
projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem
kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos vai mainīt juridisko adresi,
grozījumu projektu dara zināmu saskaņā ar šā likuma 64.2 panta
prasībām un vismaz 30 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces nosūta
tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas
kapitālsabiedrības akcijas. (7) To pārvedamu vērtspapīru emitents,
kurus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, nekavējoties dara zināmu atklātībai
informāciju par jaunu parāda vērtspapīru emisiju un ar tiem saistītām
garantijām vai nodrošinājumiem. Šīs daļas prasības neattiecas uz
starptautisko publisko tiesību subjektu, kura dalībnieks ir vismaz viena
dalībvalsts. (8) Šā panta otrajā un trešajā daļā
minēto informāciju kapitālsabiedrība var nosūtīt akcionāriem vai personām,
kurām pieder parāda vērtspapīri, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja par
to ir pieņemts lēmums akcionāru sapulcē un tiek ievērotas šādas prasības: 1) tiek izmantoti tādi elektroniskie
līdzekļi, kurus akcionāri, personas, kuras ir netieši ieguvušas līdzdalību
kapitālsabiedrībā, vai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var
izmantot neatkarīgi no to reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas; 2) tiek noteikta kārtība, kādā
kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāri, personas, kuras ir tiesīgas
izmantot balsstiesības, vai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, saņem
informāciju; 3) akcionāriem vai personām, kuras ir
netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, kurām ir tiesības iegūt,
atsavināt vai izmantot balsstiesības, un personām, kurām pieder parāda
vērtspapīri, nosūta rakstveida pieprasījumu par to piekrišanu izmantot
elektroniskos līdzekļus informācijas nosūtīšanai. Ja 30 dienu laikā
kapitālsabiedrība nesaņem atteikumu, tiek uzskatīts, ka minētās personas ir
devušas piekrišanu. Piekrišana neliedz iespēju akcionāram jebkurā laikā
pieprasīt, lai informācija tiek sūtīta rakstveidā; 4) izdevumi par informācijas
pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tiek sadalīti ar vienādu
attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas
pārvedami vērtspapīri. (9) Ja uz sapulci aicina tikai tās
personas, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības
nominālvērtība ir vismaz 50000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas
noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā,
nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība ir līdzvērtīga 50000 eiro
ekvivalentam, emitents par sapulces vietu var izvēlēties jebkuru dalībvalsti
ar nosacījumu, ka personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, dalībvalstī ir
pieejama visa nepieciešamā informācija." |
|
|
|
13. Izteikt 54.pantu šādā
redakcijā: "54.pants. Pienākumi
kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū (1) Kapitālsabiedrības pārvaldes
institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder
viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri. (2) Lai akcionāri varētu izmantot savas
tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes
dalībvalstī akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir
patiesi. Akciju sabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par: 1) akcionāru
sapulču vietu, laiku un darba kārtību, kopējo akciju balsstiesīgo akciju skaitu un akcionāru tiesībām piedalīties
akcionāru sapulcēs. Akciju sabiedrība katrai personai, kura ir tiesīga balsot
akcionāru sapulcē, kopā ar paziņojumu par akcionāru sapulci nodrošina pilnvarojuma
veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to,
ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par
akcionāru sapulci; 2) dividenžu piešķiršanu un izmaksu; 3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par
kārtību, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju
konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz
pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) izraudzīto depozitāriju vai tam
pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder
akcijas, var īstenot savas tiesības; 5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas
dažādās šīs sabiedrības akciju kategorijās, tajā skaitā atvasinātajos finanšu
instrumentos, kuri nodrošina pieeju emitenta akcijām. Šajā punktā minēto
informāciju sniedz nekavējoties. (3) Lai personas, kurām pieder parāda
vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības valde
nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa
informācija un sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina
vismaz ar informāciju par: 1) to personu sapulču vietu, laiku un
darba kārtību, kurām pieder parāda vērtspapīri, un šo personu tiesībām
piedalīties sapulcē. Kapitālsabiedrības valde katrai personai, kurai pieder
parāda vērtspapīri un kura ir tiesīga balsot šādu personu sapulcē, kopā ar
paziņojumu par sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja
iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa
ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par sapulci; 2) procentu izmaksām; 3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju,
tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda
vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas
noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas; 4) parāda vērtspapīru konversijas un
maiņas, kā arī atmaksāšanas noteikumiem; 5) izraudzīto depozitāriju vai tam
pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda
vērtspapīri, var īstenot savas tiesības; 6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas
nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros,
tajā skaitā par pārmaiņām noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās
tiesības, it īpaši tās, kuras izriet no izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai
procentu likmēs. (4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs
noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami
vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos
tirgus organizētāja regulētajos tirgos, ņemot vērā šā likuma 3.3 panta
prasības. (5) Šā panta otrajā un trešajā daļā
noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta saskaņā ar šā likuma 64.2 panta
prasībām. (6) Vismaz 14 dienas pirms
akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura
saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.2 panta
noteiktajā kārtībā nosūta sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu
projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem
kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos vai mainīt juridisko adresi,
grozījumu projektu dara zināmu saskaņā ar šā likuma 64.2 panta
prasībām un vismaz 30 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces nosūta
tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas
kapitālsabiedrības akcijas. (7) To pārvedamu vērtspapīru emitents,
kurus atļauts tirgot regulētajā tirgū, nekavējoties dara zināmu atklātībai
informāciju par jaunu parāda vērtspapīru emisiju un ar tiem saistītām
garantijām vai nodrošinājumiem. Šīs daļas prasības neattiecas uz
starptautisko publisko tiesību subjektu, kura dalībnieks ir vismaz viena
dalībvalsts. (8) Šā panta otrajā un trešajā daļā
minēto informāciju kapitālsabiedrība var nosūtīt akcionāriem vai personām,
kurām pieder parāda vērtspapīri, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja par
to ir pieņemts lēmums akcionāru sapulcē un ievērotas šādas prasības: 1) tiek izmantoti tādi elektroniskie
līdzekļi, kurus akcionāri vai personas, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību
kapitālsabiedrībā, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, var izmantot
neatkarīgi no to reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas; 2) tiek noteikta kārtība, kādā
kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāri vai personas, kas ir tiesīgas
izmantot balsstiesības, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, saņem
informāciju; 3) akcionāriem vai personām, kas ir
netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, kam ir tiesības iegūt,
atsavināt vai izmantot balsstiesības, un personām, kam pieder parāda
vērtspapīri, nosūta rakstveida pieprasījumu, lai saņemtu šo personu
piekrišanu attiecībā uz elektronisko līdzekļu izmantošanu informācijas
nosūtīšanai. Ja 30 dienu laikā kapitālsabiedrība nesaņem atteikumu, tiek
uzskatīts, ka minētās personas ir devušas piekrišanu. Piekrišana neliedz
iespēju akcionāram jebkurā laikā pieprasīt, lai informācija tiek sūtīta
rakstveidā; 4) izdevumi par informācijas
pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tiek sadalīti vienādi uz
visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami
vērtspapīri. (9) Ja uz sapulci aicina tikai tās
personas, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības
nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas
Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā
valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība ir līdzvērtīga
50 000 eiro ekvivalentam, emitents par sapulces vietu var
izvēlēties jebkuru dalībvalsti ar nosacījumu, ka personām, kurām pieder
parāda vērtspapīri, dalībvalstī ir pieejama visa nepieciešamā informācija. |
49.1pants.
Valodu lietošana (5) Ja iekļaušana regulētajā tirgū tiek
lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem,
kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir
vismaz 50 000 eiro, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu
vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo
valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās
institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko
finanšu jomā. |
12. Papildināt 49.1
panta piekto daļu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa". |
|
|
|
12. Papildināt 49.1
panta piekto daļu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa". |
55.pants.
Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā
tirgus (5) Ja tirgus organizētājs vai Komisija ir pieņēmusi lēmumu
par finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo finanšu
instrumentu emitents nav ievērojis likuma un tirgus organizētāja noteikumus,
emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un
tā izskata jautājumu par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus. Ja
akcionāru sapulce pieņem lēmumu par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā
tirgus, tie akcionāri, kuri balsojuši par finanšu instrumentu izņemšanu no
regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā
likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem. |
|
11 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 55. pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja tirgus organizētājs vai
Komisija ir pieņēmusi lēmumu par finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā
tirgus, jo attiecīgo finanšu instrumentu emitents nav ievērojis likuma un
tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc
akcionāru ārkārtas sapulci, un tā izskata jautājumu par finanšu instrumentu
izņemšanu no regulētā tirgus ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu
balsu vairākumu. Ja, balsojot par akciju izņemšanu no regulētā tirgus,
akcionārs atturas, tad šādā balsojumā uzskatāms, ka akcionārs ir balsojis
par akciju izņemšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu
par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus, tie akcionāri, kuri
balsojuši par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka
obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V
nodaļas noteikumiem. Akcionāru sapulce jautājumā par akciju iekļaušanu
regulētajā tirgū ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos akcionāru
balsu skaita. Par akcionāru sapulces sasaukšanu ir atbildīga akciju
sabiedrības valde."; |
Atbalstīts |
14. 55. pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja tirgus organizētājs vai
Komisija ir pieņēmusi lēmumu par finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā
tirgus, jo attiecīgo finanšu instrumentu emitents nav ievērojis likuma un
tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc
akcionāru ārkārtas sapulci, un tā izskata jautājumu par finanšu instrumentu
izņemšanu no regulētā tirgus ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu
balsu vairākumu. Ja, balsojot par akciju izņemšanu no regulētā tirgus,
akcionārs atturas, tad šādā balsojumā uzskatāms, ka akcionārs ir balsojis
par akciju izņemšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu
par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus, tie akcionāri, kuri
balsojuši par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka
obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V
nodaļas noteikumiem. Akcionāru sapulce jautājumā par akciju iekļaušanu
regulētajā tirgū ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos akcionāru
balsu skaita. Par akcionāru sapulces sasaukšanu ir atbildīga akciju
sabiedrības valde."; |
|
|
12 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija papildināt pantu ar jaunu sesto un septīto
daļu šādā redakcijā: "(6) To akciju sabiedrību sanācijas
gadījumā, kuru akcijas saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu ir
izslēgtas no regulētā tirgus un kuras dienā, kad tika pieņemts lēmums par
izslēgšanu, bija pasludinātas par maksātnespējīgām, ne vēlāk kā triju mēnešu
laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju
iekļaušanu regulētajā tirgū, sasaucot akcionāru sapulci un balsojot šā panta
piektajā daļā noteiktajā kārtībā. (7) Ja akciju sabiedrība, kuras akcijas ir
izslēgtas no regulētā tirgus saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas
lēmumu, pasludināta par maksātnespējīgu līdz šā panta piektajā daļā minētās
akcionāru sapulces sasaukšanai vai līdz dienai, kad pieņemts šā panta
piektajā daļā minētais lēmums par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā
tirgus, tad sanācijas gadījumā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas
pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju iekļaušanu
regulētajā tirgū šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā."; |
Atbalstīts |
papildināt pantu ar jaunu sesto un septīto
daļu šādā redakcijā: "(6) To akciju sabiedrību sanācijas
gadījumā, kuru akcijas saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu ir
izslēgtas no regulētā tirgus un kuras dienā, kad tika pieņemts lēmums par
izslēgšanu, bija pasludinātas par maksātnespējīgām, ne vēlāk kā triju mēnešu
laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju
iekļaušanu regulētajā tirgū, sasaucot akcionāru sapulci un balsojot šā panta
piektajā daļā noteiktajā kārtībā. (7) Ja akciju sabiedrība, kuras akcijas ir
izslēgtas no regulētā tirgus saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas
lēmumu, pasludināta par maksātnespējīgu līdz šā panta piektajā daļā minētās
akcionāru sapulces sasaukšanai vai līdz dienai, kad pieņemts šā panta
piektajā daļā minētais lēmums par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā
tirgus, tad sanācijas gadījumā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas
pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju iekļaušanu
regulētajā tirgū šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā."; |
(6) Ja šā panta piektajā daļā minētajā
gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu palikt regulētajā
tirgū, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas
nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru
dēļ emitenta finanšu instrumenti tika izslēgti no regulētā tirgus. |
|
13 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija līdzšinējo sesto daļu uzskatīt par astoto
daļu un izteikt šādā redakcijā: "(8) Ja šā panta piektajā daļā minētajā
gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu palikt regulētajā
tirgū, tā nodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas
nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru
dēļ emitenta finanšu instrumenti tika izslēgti no regulētā tirgus. Akciju
sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi nodrošina, ka ne vēlāk kā triju
mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas šā likuma 48.panta pirmajā un
otrajā daļā noteiktie dokumenti tiek iesniegti Komisijai." |
Atbalstīts |
līdzšinējo sesto daļu uzskatīt par astoto
daļu un izteikt šādā redakcijā: "(8) Ja šā panta piektajā daļā minētajā
gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu palikt regulētajā
tirgū, tā nodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas
nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru
dēļ emitenta finanšu instrumenti tika izslēgti no regulētā tirgus. Akciju
sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi nodrošina, ka ne vēlāk kā triju
mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas šā likuma 48.panta pirmajā un
otrajā daļā noteiktie dokumenti tiek iesniegti Komisijai." |
III
nodaļa 56.pants.
Gada pārskati (1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami
vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, gada pārskatu sagatavo saskaņā ar
tās reģistrācijas valsts likumiem un iesniedz attiecīgajam tirgus
organizētājam tā noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība
iesniedz tirgus organizētājam zvērināta revidenta revidētu gada pārskatu. |
13. Izteikt D sadaļas III un IV nodaļu šādā
redakcijā: "III
nodaļa Regulāri
sniedzamā informācija 56.pants.
Gada pārskats (1) Gada pārskats sastāv no: 1) revidētiem finanšu pārskatiem; 2) vadības ziņojuma, ko sagatavo
saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām; 3) paziņojuma par vadības atbildību,
kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo
informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo
aktu prasībām, tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par
kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo
stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu
par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un
darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas
grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā
saskaras. |
|
|
|
15. Izteikt D sadaļas III un IV nodaļu šādā
redakcijā: "III
nodaļa Regulāri
sniedzamā informācija 56.pants.
Gada pārskats (1) Gada pārskats sastāv no: 1) revidētiem finanšu pārskatiem; 2) vadības ziņojuma, ko sagatavo
saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām; 3) paziņojuma par vadības atbildību,
kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo
informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo
aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības
un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu
vai zaudējumiem, vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par
kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un
darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas
grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā
saskaras. |
(2) Latvijas Republikā vai ārvalstīs
reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti
oficiālajā sarakstā, gada pārskatu sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem
grāmatvedības standartiem, kas ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2002.gada 19.jūlija regulas (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko
grāmatvedības standartu piemērošanu 5.pantu un iesniedz attiecīgajam tirgus
organizētājam tā noteiktajā kārtībā. |
(2) Ja kapitālsabiedrībai, kuras
pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, ir jāsagatavo konsolidētais
gada pārskats, revidētie finanšu pārskati sastāv no konsolidētā finanšu
pārskata, ko sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada
19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu
piemērošanu, un mātes uzņēmuma finanšu pārskata, kas sagatavots
saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. |
14 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Aizstāt 56. panta otrajā daļā vārdus
"mātes uzņēmuma" ar vārdiem "kapitālsabiedrības
nekonsolidētā". |
Atbalstīts |
(2) Ja kapitālsabiedrībai, kuras
pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ir jāsagatavo
konsolidētais gada pārskats, revidētie finanšu pārskati sastāv no konsolidētā
finanšu pārskata, ko sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības
standartu piemērošanu, un kapitālsabiedrības nekonsolidētā finanšu pārskata,
kas sagatavots saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. |
(3) Dalībvalstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras
pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā, gada pārskatu sagatavo
saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem un iesniedz attiecīgajam tirgus
organizētājam tā noteiktajā kārtībā. (4) Ja kapitālsabiedrība, kuras akcijas
ir iekļautas oficiālajā sarakstā, sagatavo gan nekonsolidēto, gan konsolidēto
gada pārskatu, tā iesniedz tirgus organizētājam abus šos pārskatus. (5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā
un ceturtajā daļā noteiktos gada pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz tirgus
organizētājam tās reģistrācijas valsts likumā noteiktajā kārtībā četru mēnešu
laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc
tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums. (6) Tirgus organizētājs nekavējoties,
bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc gada pārskatu saņemšanas ievieto tos
savā mājas lapā internetā, kā arī dara šos gada pārskatus publiski pieejamus
jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā. (7) Ja kapitālsabiedrības akcionāru
(dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata,
kurš tika nosūtīts tirgus organizētājam un ievietots tā mājas lapā internetā,
kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru
(dalībnieku) sapulcē nosūta to tirgus organizētājam. Tirgus organizētājs šo
gada pārskatu nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tā
saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī dara šo pārskatu
publiski pieejamu jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā. |
(3)
Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās
pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā
savu finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem
starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu
pārskatu standartiem, kas ir publicēti oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis". (4) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo
konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri nav iekļauti
oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu gada pārskatu sagatavo
saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un attiecīgā
regulētā tirgus organizētāja noteikumiem. (5) Kapitālsabiedrība gada pārskatu kopā ar
zvērināta revidenta atzinumu iesniedz šā likuma 64.2 panta
noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne
vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta
revidenta ziņojums. (6) Ja kapitālsabiedrības akcionāru
(dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata,
kurš tika iesniegts saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām,
kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru
(dalībnieku) sapulcē iesniedz apstiprināto gada pārskatu. |
|
|
|
(3)
Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās
pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā
savu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem
starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu
pārskatu standartiem, kas publicēti oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis". (4) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo
konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri nav iekļauti
oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu gada pārskatu sagatavo
saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un attiecīgā
regulētā tirgus organizētāja noteikumiem. (5) Kapitālsabiedrība gada pārskatu kopā ar
zvērināta revidenta atzinumu iesniedz šā likuma 64.2 panta
noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne
vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta
revidenta ziņojums. (6) Ja kapitālsabiedrības akcionāru
(dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata,
kurš tika iesniegts saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām,
kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru
(dalībnieku) sapulcē iesniedz apstiprināto gada pārskatu. |
56.1 pants.
Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija (1) Kapitālsabiedrības, kuru akcijas ir
iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī šādu
informāciju: 1) kapitāla struktūru, akciju kategorijas,
no katras akciju kategorijas izrietošās tiesības un pienākumus un to
procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi norādot to akciju skaitu, kuras
nav iekļautas regulētajos tirgos; 2) ziņas par akciju atsavināšanas
ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt kapitālsabiedrības vai pārējo
akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai; 3) personas, kurām pieder tiešā vai netiešā
veidā iegūta būtiska līdzdalība kapitālsabiedrībā (norādot līdzdalības daļu); 4) akcionārus, kuriem ir īpašas kontroles
tiesības, un šo tiesību aprakstu; 5) veidu, kādā tiks izmantotas no darbinieku
akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās neizmanto paši darbinieki; 6) balsstiesību ierobežojumus gadījumos, ja
ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms (neatkarīgi no piederošo
balsstiesīgo akciju skaita), akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav
saistīta ar viņiem proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus
ierobežojumus; 7) akcionāru vienošanās, kas ir zināmas
kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus akcionāriem piederošo akciju
vai balsstiesību nodošanai citām personām (arī nosacījumus, kuri paredz šādas
nodošanas iepriekšēju apstiprināšanu); 8) noteikumus, kas reglamentē valdes locekļu
ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu grozīšanu; 9) valdes locekļu pilnvaras (īpaši
pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas); 10) visas būtiskās vienošanās un līgumus,
kurus noslēgusi mērķa sabiedrība un kuros paredzēts, ka kontroles maiņas
gadījumā tie stājas spēkā, kuriem beidzas termiņš vai kuri tiek grozīti, un
to spēkā stāšanās, izbeigšanās vai grozīšanas sekas. Ja šādas informācijas
izpaušana nopietni kaitētu komercsabiedrībai, Komisija ir tiesīga pēc
sabiedrības lūguma atļaut minēto informāciju neizpaust; 11) visas vienošanās starp kapitālsabiedrību
un tās valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, kad viņi
atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota iemesla vai viņi tiek atbrīvoti
akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā. (2) Par šā panta pirmajā daļā minēto
informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā akcionāru sapulcē. |
56.1 pants. Gada pārskatā
papildus iekļaujamā informācija (1) Kapitālsabiedrības,
kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī
šādu informāciju: 1) kapitāla
struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās
tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi
norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos; 2) ziņas par
akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt
kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai; 3) personas,
kurām pieder tiešā vai netiešā veidā iegūta būtiska līdzdalība
kapitālsabiedrībā (norādot līdzdalības daļu); 4) akcionārus,
kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu; 5) veidu, kādā
tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās
neizmanto paši darbinieki; 6) balsstiesību
ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms (neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju
skaita), akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem
proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus; 7) akcionāru
vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus
akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām (arī
nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprināšanu); 8) noteikumus,
kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu
grozīšanu; 9) valdes
locekļu pilnvaras (īpaši pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas); 10) visas
būtiskās vienošanās un līgumus, kurus noslēgusi mērķa sabiedrība un kuros
paredzēts, ka kontroles veida maiņas gadījumā tie stājas spēkā, kuriem
beidzas termiņš vai kuri tiek grozīti, un to spēkā stāšanās, izbeigšanās vai
grozīšanas sekas. Ja šādas informācijas izpaušana nopietni kaitētu
komercsabiedrībai, Komisija ir tiesīga pēc sabiedrības lūguma atļaut minēto
informāciju neizpaust; 11) visas
vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz
kompensāciju gadījumos, ja viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota
iemesla vai viņi tiek atbrīvoti pēc ak
ciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas. (2) Par šā
panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā
akcionāru sapulcē. |
|
|
|
56.1 pants. Gada pārskatā
papildus iekļaujamā informācija (1) Kapitālsabiedrības,
kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī
šādu informāciju: 1) kapitāla
struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās
tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi
norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos; 2) ziņas par
akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt
kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai; 3) personas,
kurām pieder tiešā vai netiešā veidā iegūta būtiska līdzdalība
kapitālsabiedrībā (norādot līdzdalības daļu); 4) akcionārus,
kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu; 5) veidu, kādā
tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās
neizmanto paši darbinieki; 6) balsstiesību
ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms (neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju
skaita), akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem
proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus; 7) akcionāru
vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus
akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām (arī
nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprināšanu); 8) noteikumus,
kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu
grozīšanu; 9) valdes
locekļu pilnvaras (īpaši pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas); 10) visas
būtiskās vienošanās un līgumus, kurus noslēgusi mērķa sabiedrība un kuros
paredzēts, ka kontroles veida maiņas gadījumā tie stājas spēkā, kuriem
beidzas termiņš vai kuri tiek grozīti, un to spēkā stāšanās, izbeigšanās vai
grozīšanas sekas. Ja šādas informācijas izpaušana nopietni kaitētu
komercsabiedrībai, Komisija ir tiesīga pēc sabiedrības lūguma atļaut minēto
informāciju neizpaust; 11) visas
vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz
kompensāciju gadījumos, ja viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota
iemesla vai viņi tiek atbrīvoti pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas. (2) Par šā
panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā
akcionāru sapulcē. |
57.pants.
Starpperioda finanšu pārskati (1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir
iekļautas regulētajā tirgū, iesniedz tirgus organizētājam starpperioda
finanšu pārskatu par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem un finanšu pārskatu
par divpadsmit mēnešiem, kas sagatavots atbilstoši tās reģistrācijas valsts
likumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri ieviesti
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK)
Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, un
attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem. (2) Kapitālsabiedrība, kuras parāda
vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, iesniedz tirgus organizētājam
starpperioda finanšu pārskatu par sešiem mēnešiem un finanšu pārskatu par
divpadsmit mēnešiem, kas sagatavots atbilstoši tās reģistrācijas valsts
likumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri ieviesti
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK)
Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, un
attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā
minēto finanšu pārskatu kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētāja
noteiktajos termiņos, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata
perioda beigām. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais
starpperioda finanšu pārskats par sešiem mēnešiem un finanšu pārskats par
divpadsmit mēnešiem sastāv no: 1) saīsinātajiem finanšu pārskatiem; 2) starpperioda vadības ziņojuma, kurā
sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem finanšu gada pirmajos sešos
mēnešos un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos
riskus un neskaidros apstākļus atlikušajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar
kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās
finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība,
kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, papildus norāda arī svarīgākos
darījumus ar saistītajām personām; 3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā
norāda, ka saskaņā ar atbildīgo personu rīcībā esošo informāciju saīsinātie
finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām
un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības vai
konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai
zaudējumiem, kā arī to, ka starpperioda vadības ziņojumā ir ietverta patiesa
informācija. Paziņojumu par vadības atbildību sastāda kapitālsabiedrības
atbildīgās personas, norādot savu vārdu, uzvārdu un atbildības jomu. (5) Šā panta pirmajā daļā minētie
starpperioda finanšu pārskati par trim un deviņiem mēnešiem sastāv no
saīsinātajiem finanšu pārskatiem, kuriem pievieno starpperioda vadības
ziņojumu, ja kopš pēdējā starpperioda vadības ziņojuma publiskošanas tajā
sniegtā informācija ir būtiski mainījusies. (6) Ja kapitālsabiedrībai ir jāsagatavo
konsolidētais gada pārskats, saīsinātos finanšu pārskatus par trim, sešiem un
deviņiem mēnešiem un finanšu pārskatu par divpadsmit mēnešiem sagatavo
saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz
starpperioda finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko
grāmatvedības standartu piemērošanu. (7) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo
konsolidētais pārskats, starpperioda finanšu pārskati sastāv no saīsinātās
bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla
izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Sagatavojot
starpperioda finanšu pārskatus, emitents ievēro tādus pašus principus posteņu
atzīšanai un novērtēšanai, kādus tas izmanto, gatavojot gada finanšu
pārskatu. (8) Katram konkrētā finanšu pārskata
postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda
datiem. (9) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā
minēto pārskatu ir pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, to iesniedz
tirgus organizētājam kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu. Ja šā
panta pirmajā un otrajā daļā minēto starpperioda finanšu pārskatu nav
pārbaudījis zvērināts revidents, kapitālsabiedrība to norāda starpperioda
vadības ziņojumā. (10) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums
sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā daļā minētos finanšu
pārskatus iesniedz tirgus organizētājam konsolidētā veidā. (11) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā un
otrajā daļā minētos pārskatus, starpperioda vadības ziņojumus un paziņojumus
par vadības atbildību nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc
to saņemšanas, ievieto savā mājaslapā internetā, kā arī dara šos pārskatus
publiski pieejamus jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā. |
57.pants. Starpperiodu
pārskati (1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir
iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā
kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par trim, sešiem, deviņiem un
divpadsmit mēnešiem. (2) Kapitālsabiedrība, kuras parāda
vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, šā likuma 64.2 pantā
noteiktajā kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par sešiem un divpadsmit
mēnešiem. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā
minētos pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc
attiecīgā pārskata perioda beigām. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais
starpperiodu pārskats par sešiem un divpadsmit mēnešiem sastāv no: 1) saīsinātajiem finanšu pārskatiem; 2) starpperiodu vadības ziņojuma, kurā
sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma
līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem,
apraksta galvenos riskus un sešu mēnešu pārskatā norāda neskaidros apstākļus
nākamajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu
saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības
finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas
regulētajā tirgū, papildus norāda arī svarīgākos darījumus ar saistītajām
personām; 3) paziņojuma par vadības atbildību,
kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo
informāciju, saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo
normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par
kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo
stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir
ietverta patiesa informācija. (5) Šā panta pirmajā daļā minētie
starpperiodu pārskati par trim un deviņiem mēnešiem sastāv no saīsinātajiem
finanšu pārskatiem, kuriem pievieno starpperiodu vadības ziņojumu, ja kopš
pēdējā starpperiodu vadības ziņojuma publiskošanas tajā sniegtā informācija
ir būtiski mainījusies. (6) Kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas
šā likuma 56.panta otrās un trešās daļas prasības, saīsinātos finanšu
pārskatus par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem sagatavo saskaņā
ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperiodu
finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības
standartu piemērošanu. (7) Ja uz kapitālsabiedrību attiecas šā
likuma 56.panta ceturtās daļas prasības, tās starpperiodu pārskati sastāv no
saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu
kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma.
Sagatavojot starpperiodu pārskatus, emitents ievēro tādus pašus principus
posteņu atzīšanai un novērtēšanai, kādus tas izmanto, gatavojot gada
pārskatu. Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar
iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. (8) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā
minēto pārskatu ir pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, to iesniedz
kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu. Ja šā panta pirmajā un otrajā
daļā minēto pārskatu nav pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents,
kapitālsabiedrība to norāda starpperiodu vadības ziņojumā. (9) Kapitālsabiedrība, kurai ir
pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā un otrajā
daļā minētos pārskatus iesniedz konsolidētā veidā. |
|
|
|
57.pants. Starpperiodu
pārskati (1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir
iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā
kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par trim, sešiem, deviņiem un
divpadsmit mēnešiem. (2) Kapitālsabiedrība, kuras parāda
vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, šā likuma 64.2 pantā
noteiktajā kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par sešiem un divpadsmit
mēnešiem. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā
minētos pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc
attiecīgā pārskata perioda beigām. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā
minētais starpperiodu pārskats par sešiem un divpadsmit mēnešiem sastāv no: 1) saīsinātajiem finanšu pārskatiem; 2) starpperiodu vadības ziņojuma, kurā
sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma
līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem,
apraksta galvenos riskus un sešu mēnešu pārskatā norāda neskaidros apstākļus
nākamajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu
saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības
finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas
regulētajā tirgū, papildus norāda arī svarīgākos darījumus ar saistītajām
personām; 3) paziņojuma par vadības atbildību,
kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo
informāciju, saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo
normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par
kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo
stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir
ietverta patiesa informācija. (5) Šā panta pirmajā daļā minētie
starpperiodu pārskati par trim un deviņiem mēnešiem sastāv no saīsinātajiem
finanšu pārskatiem, kuriem pievieno starpperiodu vadības ziņojumu, ja kopš
pēdējā starpperiodu vadības ziņojuma publiskošanas tajā sniegtā informācija
ir būtiski mainījusies. (6) Kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas
šā likuma 56.panta otrās un trešās daļas prasības, saīsinātos finanšu
pārskatus par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem sagatavo saskaņā
ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperiodu
finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības
standartu piemērošanu. (7) Ja uz kapitālsabiedrību attiecas šā
likuma 56.panta ceturtās daļas prasības, tās starpperiodu pārskati sastāv no
saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu
kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma.
Sagatavojot starpperiodu pārskatus, emitents ievēro tādus pašus principus
posteņu atzīšanai un novērtēšanai, kādus tas izmanto, gatavojot gada
pārskatu. Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar
iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. (8) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto
pārskatu ir pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, to iesniedz kopā
ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā
minēto pārskatu nav pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents,
kapitālsabiedrība to norāda starpperiodu vadības ziņojumā. (9) Kapitālsabiedrība, kurai ir
pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā un otrajā
daļā minētos pārskatus iesniedz konsolidētā veidā. |
57.1
pants. Informācija (1) Emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir
iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz dokumentus, kurus tie
saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un
Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko
grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus
sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un
ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu,
norādot, kur tie ir pieejami. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija
iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publikācijas. (3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz to
pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru emitenti, un
uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība ir ne mazāka par 50000
eiro. |
57.1 pants. Informācija (1) Emitenti, kuru pārvedami
vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz
dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem komercdarbību regulējošajiem
normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija
regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu
piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12
mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs
iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija
iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publicēšanas. (3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz
tiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru
emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība nav
mazāka par 50000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. |
|
|
|
57.1 pants. Informācija (1) Emitenti, kuru pārvedami
vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz
dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem komercdarbību regulējošiem
normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija
regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu
piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12
mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs
iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija
iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publicēšanas. (3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz
tiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru
emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka
par 50 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. |
57.2
pants. Atbrīvojumi Šā likuma 56. un 57.panta prasības
neattiecas uz: 1) dalībvalstīm, dalībvalstu pašvaldībām,
dalībvalstu vai to pašvaldību iestādēm un aģentūrām, Eiropas Centrālo banku
un dalībvalstu centrālajām bankām, kā arī organizācijām, kuru biedri ir viena
vai vairākas dalībvalstis un kuras ir starptautisko publisko tiesību
subjekti; 2) emitentiem, kas ir emitējuši tikai parāda
vērtspapīrus, kuri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū un kuri atbilst
vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: a) viena parāda vērtspapīra nominālvērtība
ir vismaz 50 000 eiro, b) viena parāda vērtspapīra nominālvērtība
emisijas dienā nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu, ja parāda
vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro. |
58.pants. Atbrīvojumi Šā likuma 56. un 57.panta prasības
neattiecas uz: 1) dalībvalsts, pašvaldības, tās
iestādes vai aģentūras, kā arī organizāciju, kas ir starptautisko publisko
tiesību subjekti, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas
Centrālās bankas vai dalībvalstu centrālo banku emitētiem pārvedamiem
vērtspapīriem; 2) emitentiem, kas ir emitējuši vienīgi
parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti regulētā tirgū un viena parāda
vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50000 eiro ekvivalentu latos
pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā
valūtā, nevis eiro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā
nav mazāka par 50000 eiro ekvivalentu. |
|
|
|
58.pants. Atbrīvojumi Šā likuma 56. un 57.panta prasības
neattiecas uz: 1) dalībvalsts, pašvaldības, tās
iestādes vai aģentūras, kā arī organizāciju, kas ir starptautisko publisko
tiesību subjekti, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas
Centrālās bankas vai dalībvalstu centrālo banku emitētiem pārvedamiem
vērtspapīriem, 2) emitentiem, kas ir emitējuši vienīgi
parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kuru viena parāda
vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīri ir
emitēti citā valūtā, nevis eiro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība
emisijas dienā nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu. |
58.pants.
Būtiski notikumi (1) Emitents, kura finanšu instrumenti
iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk, kā tiek paziņots
plašsaziņas līdzekļiem, tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā ziņo tam par
būtiskiem notikumiem. (2) Būtisks notikums šā panta izpratnē
ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu
bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu
instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu
instrumentus. (3) Tirgus organizētājs informāciju par
būtiskiem notikumiem pēc tās saņemšanas nekavējoties ievieto savā mājas lapā
internetā. (4) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai
maldinošas ziņas par viņam būtiskiem notikumiem. 59.pants.
Līdzvērtīgas informācijas sniegšana (1) Emitents, kura finanšu instrumenti
ir iekļauti vairākos Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajos tirgos,
ir atbildīgs par līdzvērtīgas informācijas sniegšanu katram no šo regulēto
tirgu organizētājiem. (2) Emitents, kura finanšu instrumenti
ir iekļauti kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem
un vienā vai vairākos ārvalstu regulētajos tirgos, ir atbildīgs par to, lai
Latvijas Republikas un dalībvalstu tirgus organizētājiem tiktu sniegta
informācija, kas ir līdzvērtīga ārvalsts tirgus organizētājam sniegtajai
informācijai, ja šī informācija var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto
emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos
finanšu instrumentus. |
59.pants. Būtiski notikumi (1) Emitents, kura finanšu instrumenti
iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties ziņo par būtiskiem notikumiem,
informāciju sniedzot šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā. (2) Būtisks notikums šā panta izpratnē
ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu
bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu
instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu
instrumentus. (3) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas
vai maldinošas ziņas par tam būtiskiem notikumiem. |
15 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 59.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Emitents, kura finanšu instrumenti
iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk kā tiek paziņots
plašsaziņas līdzekļiem, ziņo par būtiskiem notikumiem, informāciju sniedzot oficiālajai
regulatorās informācijas centralizētajai glabāšanas sistēmai" (turpmāk -
oficiālā glabāšanas sistēma) šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā. |
Atbalstīts |
59.pants. Būtiski notikumi (1) Emitents, kura finanšu instrumenti
iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk kā tiek paziņots
plašsaziņas līdzekļiem, ziņo par būtiskiem notikumiem, informāciju sniedzot oficiālajai
regulatorās informācijas centralizētajai glabāšanas sistēmai" (turpmāk -
oficiālā glabāšanas sistēma) šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā. (2) Būtisks notikums šā panta izpratnē
ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu
bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu
instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu
instrumentus. (3) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas
vai maldinošas ziņas par tam būtiskiem notikumiem. |
IV
nodaļa 60.pants.
Šīs nodaļas darbības joma (1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas
pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst tādu
Latvijas Republikā reģistrētu akciju sabiedrību akcijas, kuru akcijas
iekļautas regulētajā tirgū. (2) Ja par tādas akciju sabiedrības
akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti akciju
sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz
to emitentu. |
IV
nodaļa Nozīmīgas
līdzdalības iegūšana 60.pants.
Šīs nodaļas darbības joma (1) Šīs nodaļas noteikumi par
paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst
vai atsavina Latvijas Republikas regulētā tirgū iekļautas akcijas. (2) Ja par tādas akciju sabiedrības
akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti depozitārie
sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz
to emitentu. (3) Šā likuma
61.panta pirmās, otrās, trešās, piektās un sestās daļas prasības attiecas arī
uz personām, kas ir pilnvarotas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības
vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā. |
|
|
|
IV
nodaļa Nozīmīgas
līdzdalības iegūšana 60.pants.
Šīs nodaļas darbības joma (1) Šīs nodaļas noteikumi par
paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst
vai atsavina Latvijas Republikas regulētajā tirgū iekļautās akcijas. (2) Ja par tādas akciju sabiedrības
akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti depozitārie
sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz
to emitentu. (3) Šā likuma
61.panta pirmās, otrās, trešās, piektās un sestās daļas prasības attiecas arī
uz personām, kas ir pilnvarotas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības
vienā vai vairākos šā likuma 8.pantā minētajos gadījumos. |
|
(4) Šā likuma 61.pantā noteikto
paziņošanas pienākumu piemēro arī personai, kurai tieši vai netieši pieder
finanšu instrumenti, kas dod tai tiesības saskaņā ar pušu rakstveida
vienošanos pēc īpašnieka iniciatīvas iegūt emitenta, kura akcijas ir
iekļautas regulētā tirgū, jau emitētās balsstiesīgās akcijas. |
16 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 60. pantā: papildināt ceturto daļu pēc vārda
"instrumenti" ar vārdiem "kas minēti šā likuma 3.panta otrajā
daļā un"; |
Atbalstīts |
(4) Šā likuma 61.pantā noteikto
paziņošanas pienākumu piemēro arī personai, kurai tieši vai netieši pieder
finanšu instrumenti, kas minēti šā likuma 3.panta otrajā daļā un kas dod tai
tiesības saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos pēc īpašnieka iniciatīvas
iegūt emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, jau emitētās
balsstiesīgās akcijas. |
|
(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto
finanšu instrumentu veidus nosaka Komisija. |
17 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija izslēgt piekto daļu. |
Atbalstīts |
|
61.pants.
Paziņošanas pienākums (1) Persona, kas tieši vai netieši
iegūst līdzdalību akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā
tirgū, tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz vienu divdesmito daļu, vienu
desmitdaļu, vienu ceturtdaļu, pusi, trīs ceturtdaļas vai deviņdesmit piecus
procentus no balsstiesīgo akciju skaita, par to ne vēlāk kā piecu darbdienu
laikā pēc akciju iegūšanas paziņo tam tirgus organizētājam, kura regulētajos
tirgos ir iekļautas šīs akciju sabiedrības akcijas, un pašai akciju
sabiedrībai. (2) Nosakot personas netiešā ceļā
iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās
balsstiesības. |
61.pants. Paziņošanas pienākums (1) Akcionārs, kas iegūst vai atsavina
balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas
regulētajā tirgū, šā likuma 61.1 panta otrajā daļā noteikto
dienu laikā paziņo akciju sabiedrībai par savu balsstiesību
īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars
sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem, desmit, piecpadsmit,
divdesmit, divdesmit pieciem, trīsdesmit, piecdesmit un septiņdesmit pieciem
procentiem. (2) Ja akciju sabiedrībai Latvijas
Republika ir izcelsmes dalībvalsts, šā panta pirmajā daļā minētās personas
paziņo akciju sabiedrībai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas
vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst
mazāks par deviņdesmit un deviņdesmit pieciem procentiem. |
18 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 61. pantā: papildināt pirmo un otro daļu pēc vārdiem
"paziņo akciju sabiedrībai" ar vārdiem "un vienlaikus arī
Komisijai"; |
Atbalstīts |
61.pants. Paziņošanas pienākums (1) Akcionārs, kas iegūst vai atsavina
balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas
regulētajā tirgū, šā likuma 61.1 panta otrajā daļā noteikto
dienu laikā paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu
balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis
īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem, desmit, piecpadsmit,
divdesmit, divdesmit pieciem, trīsdesmit, piecdesmit un septiņdesmit pieciem
procentiem. (2) Ja akciju sabiedrībai Latvijas
Republika ir izcelsmes dalībvalsts, šā panta pirmajā daļā minētās personas
paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu balsstiesību
īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars
sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par deviņdesmit un deviņdesmit pieciem
procentiem. |
(3) Ja persona pārdod akcijas vai zaudē no akcijām
izrietošās balsstiesības, kas iegūtas netiešā veidā, un tai piederošās
balsstiesības vairs nesasniedz šā panta pirmajā daļā noteikto apjomu, šī
persona piecu darbdienu laikā paziņo par to tirgus organizētājam un akciju
sabiedrībai. (4) Akciju sabiedrība nekavējoties, bet
ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no dienas, kad saņēmusi šā panta pirmajā
vai trešajā daļā minēto paziņojumu, dara to publiski pieejamu Latvijas
Republikā un katrā dalībvalstī, kuras regulētajos tirgos šīs sabiedrības
akcijas ir iekļautas, tādā veidā, kas dod iespēju visiem akcionāriem
iepazīties ar šo informāciju. (5) Tirgus organizētājs šā panta
pirmajā un trešajā daļā minēto informāciju nekavējoties ievieto savā mājas
lapā internetā. (6) Persona paziņojumā norāda iegūto
vai atlikušo akciju daudzumu (skaitliski, kā arī procentuāli no
pamatkapitāla un procentuāli no balsstiesīgo akciju skaita) un minēto
informāciju sadalījumā pa akcijām, kuras laistas publiskajā apgrozībā, un
akcijām, kuras nav laistas publiskajā apgrozībā. Ja līdzdalība iegūta netiešā
veidā, persona paziņojumā norāda netiešo veidu, kādā līdzdalība iegūta, min
personas, kuras izmantojot līdzdalība iegūta, kā arī šīs daļas pirmajā
teikumā minēto informāciju attiecībā uz katru personu, kuru izmantojot
līdzdalība iegūta netiešā veidā. |
(3) Aprēķinot
balsstiesību īpatsvaru, ņem vērā visas balsstiesīgās akcijas, pat ja
balsstiesību izmantošana ir apturēta. Šā panta pirmajā daļā minēto
informāciju sniedz arī par visām vienas kategorijas akcijām ar balsstiesībām. (4) Nosakot personas netiešā ceļā
iegūtās līdzdalības īpatsvaru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās
balsstiesības. (5) Ja kādu notikumu rezultātā mainās
akcionāram piederošo balsstiesību īpatsvars un tas sasniedz, pārsniedz vai
kļūst mazāks par īpatsvaru, kas paredzēts šā panta pirmajā un otrajā daļā,
akcionārs par to paziņo akciju sabiedrībai. (6) Šajā pantā minētās prasības
akcionārs ievēro arī tad, ja emitents reģistrēts ārvalstī. (7) Akciju sabiedrība ne vēlāk kā
vienas tirdzniecības dienas laikā no šajā pantā minētā paziņojuma saņemšanas
brīža dara to publiski pieejamu šā likuma 64.2 pantā
noteiktajā kārtībā. |
|
|
|
(3) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, ņem vērā visas
balsstiesīgās akcijas, pat ja balsstiesību izmantošana ir apturēta. Šā panta
pirmajā daļā minēto informāciju sniedz arī par visām vienas kategorijas
balsstiesīgajām akcijām. (4) Nosakot personas netiešā veidā
iegūtās līdzdalības īpatsvaru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās
balsstiesības. (5) Ja kādu notikumu rezultātā mainās
akcionāram piederošo balsstiesību īpatsvars un tas sasniedz, pārsniedz vai
kļūst mazāks par to īpatsvaru, kas paredzēts šā panta pirmajā un otrajā daļā,
akcionārs par to paziņo akciju sabiedrībai. (6) Šajā pantā minētās prasības
akcionārs ievēro arī tad, ja emitents reģistrēts ārvalstī. (7) Akciju sabiedrība ne vēlāk kā
vienas tirdzniecības dienas laikā no šajā pantā minētā paziņojuma saņemšanas
brīža dara to publiski pieejamu šā likuma 64.2 pantā
noteiktajā kārtībā. |
||||||
|
(8) Lai atvieglotu šā panta pirmajā
daļā minēto akciju īpatsvara aprēķināšanu, akciju sabiedrība katra kalendāra
mēneša pēdējā datumā, ja šā mēneša laikā ir radies balsstiesīgo akciju skaita
vai kapitāla pieaugums vai samazinājums, atjauno informāciju par tās kopējo
balsstiesīgo akciju skaitu un kapitālu. |
19 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija papildināt astoto daļu pēc vārda
"kapitālu" ar vārdiem ", publiskojot to šā likuma 64.2 pantā
noteiktajā kārtībā". |
Atbalstīts |
(8) Lai atvieglotu šā panta pirmajā
daļā minēto akciju īpatsvara aprēķināšanu, akciju sabiedrība katra kalendārā
mēneša pēdējā datumā, ja šā mēneša laikā ir radies balsstiesīgo akciju skaita
vai kapitāla pieaugums vai samazinājums, atjauno informāciju par tās kopējo
balsstiesīgo akciju skaitu un kapitālu, publiskojot to šā likuma 64.2 pantā
noteiktajā kārtībā. |
|
|||||
|
(9) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā
minēto īpatsvaru, akcionārs pamatojas uz informāciju, ko akciju sabiedrība ir
publicējusi saskaņā ar šā panta astotās daļas prasībām. (10) Ja tādu akciju emitents, kuras ir
iekļautas regulētā tirgū, iegūst vai atsavina savas akcijas pats vai ar citas
personas starpniecību, kas darbojas savā vārdā, bet emitenta labā, šis
emitents publisko informāciju par iegūto paša akciju īpatsvaru pēc iespējas
īsākā laikā, bet ne vēlāk kā četrās tirdzniecības dienās, skaitot no nākamās
dienas pēc iegūšanas vai atsavināšanas dienas, ja šis īpatsvars sasniedz,
pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem vai desmit procentiem balsstiesību. Šo
īpatsvaru aprēķina, ņemot vērā balsstiesīgo akciju kopējo skaitu. |
|
|
|
(9) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā
minēto īpatsvaru, akcionārs pamatojas uz informāciju, ko akciju sabiedrība
publicējusi saskaņā ar šā panta septītās daļas prasībām. (10) Ja tādu akciju emitents, kuras ir
iekļautas regulētajā tirgū, iegūst vai atsavina savas akcijas pats vai ar
citas personas starpniecību, kas darbojas savā vārdā, bet emitenta labā, šis
emitents informāciju par iegūto paša akciju īpatsvaru publisko pēc iespējas
īsākā laikā, bet ne vēlāk kā četrās tirdzniecības dienās, skaitot no nākamās
dienas pēc iegūšanas vai atsavināšanas dienas, ja šis īpatsvars sasniedz,
pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem vai desmit procentiem balsstiesību. Šo
īpatsvaru aprēķina, ņemot vērā balsstiesīgo akciju kopējo skaitu. |
|
|||||
|
61.1 pants. Paziņošanas
kārtība (1) Šā likuma 61.pantā minētajā paziņojumā
ietver informāciju par: 1) balsstiesību sadalījuma faktisko
situāciju paziņojuma iesniegšanas dienā (skaitliski, procentuāli no
pamatkapitāla un procentuāli no balsstiesīgo akciju skaita pēc iegūšanas vai
atsavināšanas); 2) kontrolētu komercsabiedrību ķēdi, ar
kuras palīdzību akcionārs faktiski tur balsstiesības; 3) dienu, kurā šā likuma 61.panta
pirmajā un otrajā daļā noteiktais īpatsvars tika sasniegts vai pārsniegts; 4) akcionāra identitāti, pat ja
akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar šā likuma 60.panta
trešās daļas nosacījumiem, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kas ir tiesīga izmantot balsstiesības
akcionāra vārdā. |
20 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Aizstāt
13.pantā (likuma 61.1.panta pirmās daļas 2.punktā) vārdus kontrolētu
komercsabiedrību ķēdi, ar kuras ar vārdiem kontrolētām komercsabiedrībām,
ar kuru. |
Atbalstīts |
61.1 pants. Paziņošanas
kārtība (1) Šā likuma 61.pantā minētajā paziņojumā ietver
informāciju par: 1) balsstiesību sadalījuma faktisko
situāciju paziņojuma iesniegšanas dienā (skaitliski, procentuāli no
pamatkapitāla un procentuāli no balsstiesīgo akciju skaita pēc iegūšanas vai
atsavināšanas); 2) kontrolētām komercsabiedrībām, ar kuru
palīdzību akcionārs faktiski tur balsstiesības; 3) dienu, kurā šā likuma 61.panta
pirmajā un otrajā daļā noteiktais īpatsvars tika sasniegts vai pārsniegts; 4) akcionāra identitāti, pat ja
akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar šā likuma 60.panta
trešās daļas nosacījumiem, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kura ir tiesīga izmantot balsstiesības
akcion
āra vārdā. |
|
|||||
|
(2) Paziņojums akciju sabiedrībai ir
jāsniedz pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu
laikā, skaitot no dienas, kas seko pēc dienas, kad akcionārs vai persona, kas
minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā: 1) uzzina par balsstiesību iegūšanu vai
atsavināšanu, vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai
būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana
vai atsavināšana, vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā; 2) tiek informēta par notikumu, kas
minēts šā likuma 61.panta piektajā daļā. |
21 22 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 61.1 pantā: papildināt otro daļu pēc vārda
"sabiedrībai" ar vārdiem "un vienlaikus arī Komisijai"; Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija aizstāt otrajā daļā vārdu "otrajā"
ar vārdu "trešajā". |
Atbalstīts Atbalstīts |
(2) Paziņojums akciju sabiedrībai un vienlaikus
arī Komisijai ir jāsniedz pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā četru
tirdzniecības dienu laikā, skaitot no dienas, kas seko pēc dienas, kad
akcionārs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta trešajā daļā: 1) uzzina par balsstiesību iegūšanu vai
atsavināšanu, vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai
būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana
vai atsavināšana, vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā; 2) tiek informēta par notikumu, kas
minēts šā likuma 61.panta piektajā daļā. |
|
|||||
|
(3) Aprēķinot šā
likuma 60.panta pirmajā un otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru,
ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē tai piederošās
akcijas ar akcijām, ko pārvalda meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība
saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja vien meitas ieguldījumu pārvaldes
sabiedrība izmanto balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības. (4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja
mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi
ieguldījumus tādās pašās akcijās, kādās ir ieguldīti meitas ieguldījumu
pārvaldes sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļi, un meitas
ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai nav tiesību pēc saviem ieskatiem izmantot
balsstiesības, kas piešķirtas šīm akcijām, un tā var izmantot šīs
balsstiesības tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi
mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība. |
|
|
|
(3) Aprēķinot šā likuma 60.panta
pirmajā un otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu
pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē tai piederošās akcijas ar
akcijām, ko pārvalda meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība saskaņā ar
normatīvo aktu prasībām, ja vien meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība
izmanto balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības. (4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja
mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi
ieguldījumus tādās pašās akcijās, kādās ir ieguldīti meitas ieguldījumu
pārvaldes sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļi, un meitas
ieguldījumu pārvaldes sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot
balsstiesības, kas piešķirtas šīm akcijām, tā šīs balsstiesības var izmantot
tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes
sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība. |
|
|||||
|
(5) Aprēķinot šā likuma 60.panta
pirmajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu
brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai nav
jāsummē šā likuma 60.panta otrajā daļā un 61.pantā minētās akcijas ar
akcijām, kuras tās meitas ieguldījumu brokeru
sabiedrība pārvalda kā klienta individuālu portfeli šā likuma 3.panta
ceturtās daļas 3.punkta izpratnē, ar nosacījumu, ka: 1) meitas ieguldījumu
brokeru sabiedrība ir saņēmusi licenci šā likuma 3.panta ceturtās
daļas 3.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai; |
|
|
|
(5) Aprēķinot šā likuma 60.panta
pirmajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu
brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai nav
jāsummē šā likuma 60.panta otrajā daļā un 61.pantā minētās akcijas ar
akcijām, kuras tās meitas ieguldījumu brokeru
sabiedrība pārvalda kā klienta individuālu portfeli šā likuma 3.panta
ceturtās daļas 3.punkta izpratnē, ievērojot nosacījumu, ka meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība: 1) ir saņēmusi licenci šā likuma
3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai; |
|
|||||
|
2) meitas ieguldījumu brokeru
sabiedrība var izmantot no šādām akcijām izrietošās balsstiesības tikai
saskaņā ar rakstveidā vai elektroniski sniegtiem ar ieguldījumu brokeru
sabiedrību nesaistītas personas norādījumiem vai tā nodrošina, ka ieguldījumu
portfeļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus veic neatkarīgi no visiem
citiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem,
kas paredzēti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, piemērojot atbilstošus
mehānismus; |
23 |
Juridiskais birojs Aizstāt
likumprojekta 13.pantā (likuma 61.1.panta piektās daļas otrajā
punktā) vārdus kas ir līdzvērtīgi ar vārdiem kas atbilst. |
Atbalstīts |
2) var izmantot no šādām akcijām
izrietošās balsstiesības tikai saskaņā ar rakstveidā vai elektroniski
sniegtiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrību nesaistītas personas norādījumiem
vai tā nodrošina, ka ieguldījumu portfeļu individuālas pārvaldīšanas
pakalpojumus veic neatkarīgi no visiem citiem pakalpojumiem saskaņā ar
nosacījumiem, kas atbilst tiem, kuri paredzēti Ieguldījumu pārvaldes
sabiedrību likumā, piemērojot attiecīgus mehānismus; |
|
|||||
|
3) meitas ieguldījumu brokeru
sabiedrība izmanto savas balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības. |
|
|
|
3) izmanto savas balsstiesības
neatkarīgi no mātes sabiedrības. |
|
|||||
|
(6) Šā panta piekto daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai
mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus
akcijās, ko pārvalda tās meitas ieguldījumu brokeru
sabiedrība, un meitas ieguldījumu brokeru
sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot no mātes
sabiedrības akcijām izrietošās balsstiesības un šīs balsstiesības var
izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes
sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība. (7) Paziņojumiem izmanto veidlapu,
kuras paraugu apstiprina Komisija. (8) Emitents, kuram Latvijas Republika
nav izcelsmes dalībvalsts, bet kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tikai
Latvijas Republikas regulētajā tirgū un nav iekļauti izcelsmes dalībvalsts
regulētajā tirgū, regulatoro informāciju dara zināmu saskaņā ar šā likuma 64.2 panta
prasībām. |
|
|
|
(6) Šā
panta piekto daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta
komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus akcijās, ko pārvalda tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība, un meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga pēc
saviem ieskatiem izmantot no mātes sabiedrības akcijām izrietošās
balsstiesības, tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai
netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības
kontrolēta komercsabiedrība. (7) Paziņojumiem izmanto veidlapu,
kuras paraugu apstiprina Komisija. (8) Emitents, kuram Latvijas Republika
nav izcelsmes dalībvalsts, bet kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi
Latvijas Republikas regulētajā tirgū un nav iekļauti izcelsmes dalībvalsts
regulētajā tirgū, regulatoro informāciju dara zināmu atklātībai saskaņā ar šā
likuma 64.2 panta prasībām. |
|
|||||
62.pants.
Paziņošanas pienākuma izņēmumi (1) Šā likuma 61.pantā noteiktais
paziņošanas pienākums neattiecas uz kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru
sabiedrībām, kuras savā vārdā iegūst vai atsavina akcijas šā likuma 61.pantā
norādītajā daudzumā, ja kredītiestāde vai brokeru sabiedrība neplāno izmantot
no sev piederošajām akcijām izrietošās balsstiesības, lai ietekmētu akciju
sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības
saimniecisko un finanšu darbību. |
62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi (1) Šā likuma 61.panta prasības
neattiecas uz akcijām, kas iegūtas vienīgi mijieskaita un norēķinu mērķiem
parastajā īsajā norēķinu ciklā, kā arī uz personas turējumā esošajām
akcijām, kas tiek turētas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja šīs personas
no akcijām izrietošās balsstiesības var izmantot saskaņā ar norādījumiem, ko
rakstveidā vai elektroniski sniedzis no šādas personas neatkarīgs norādījumu
sniedzējs. |
24 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt
likumprojekta 13.pantā (likuma 62.panta pirmajā daļā) vārdu īsajā. |
Atbalstīts |
62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi (1) Šā likuma 61.panta prasības
neattiecas uz akcijām, kas iegūtas vienīgi mijmaiņas un norēķinu mērķiem
parastajā norēķinu ciklā, kā arī uz personas turējumā esošajām akcijām, kas
tiek turētas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja šīs personas no akcijām
izrietošās balsstiesības var izmantot saskaņā ar norādījumiem, ko rakstveidā
vai elektroniski sniedzis no šādas personas neatkarīgs norādījumu sniedzējs. |
|
|||||
(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus
piemēro tikai tādām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir
tā tirgus organizētāja biedri, kura organizētajā regulētajā tirgū tirgo
attiecīgās akcijas. |
(2) Šā panta pirmajā daļā minētā
parastā īsā norēķinu cikla garums ir trīs tirdzniecības dienas, skaitot no
darījuma slēgšanas dienas. Parasto īso norēķinu ciklu attiecina uz gadījumiem,
kad regulētā tirgū iekļautās akcijas tiek tirgotas arī ārpus regulētā tirgus,
kā arī uz šā likuma 60.panta trešajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem. |
25 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 62.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Šā panta pirmajā daļā minētā
parastā norēķinu cikla ilgums ir trīs dienas pēc darījuma noslēgšanas
dienas." |
Atbalstīts |
(2) Šā panta pirmajā daļā minētā
parastā norēķinu cikla ilgums ir trīs dienas pēc darījuma noslēgšanas dienas. |
|
|||||
(3) Šā likuma 61.pantā noteiktais
paziņošanas pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad akcijas iegūst meitas
sabiedrība, ja paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība. (4) Ja par akciju iegūšanu šā likuma
61.pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas netieši ieguvusi
akcijas, tad personām, kuras izmantojot ir notikusi netieša akciju iegūšana,
par akciju iegūšanu nav jāziņo. |
(3) Šā likuma 61.panta prasības
neattiecas uz tādas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu, kas
sasniedz vai pārsniedz piecu procentu īpatsvaru, ja to veic tirgus
uzturētājs, kas darbojas šajā statusā, ar nosacījumu, ka: 1) tas ir saņēmis izcelsmes dalībvalsts
licenci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; 2) tas nepiedalās attiecīgā emitenta
pārvaldībā, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai emitents pirktu
akcijas vai uzturētu akciju cenu. (4) Šā likuma 61.pantā noteiktais
paziņošanas pienākums neattiecas uz bankām vai ieguldījumu brokeru
sabiedrībām, kurām Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts un kuru
tirdzniecības portfelī ir iekļautas akcijas ar balsstiesībām, ja to kopējais
īpatsvars nepārsniedz piecus procentus no visām balsstiesīgajām akcijām un
banka vai brokeru sabiedrība nodrošina, ka no tai piederošajām akcijām izrietošās
balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi lietotas, lai ietekmētu akciju
sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības
saimniecisko un finanšu darbību. |
|
|
|
(3) Šā likuma 61.panta prasības
neattiecas uz tādas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu, kas
sasniedz vai pārsniedz piecu procentu īpatsvaru, ja to veic tirgus
uzturētājs, kas darbojas šajā statusā, ievērojot nosacījumu, ka tas: 1) ir saņēmis izcelsmes dalībvalsts
licenci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; 2) nepiedalās attiecīgā emitenta
pārvaldībā, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai emitents pirktu
akcijas vai uzturētu akciju cenu. (4) Šā likuma 61.pantā noteiktais
paziņošanas pienākums neattiecas uz bankām vai ieguldījumu brokeru
sabiedrībām, kurām Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts un kuru
tirdzniecības portfelī ir iekļautas balsstiesīgās akcijas, ja to kopējais
īpatsvars nepārsniedz piecus procentus no visām balsstiesīgajām akcijām un
banka vai brokeru sabiedrība nodrošina, ka no tai piederošajām akcijām
izrietošās balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi lietotas, lai
ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju
sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību. |
|
|||||
|
(5) Šā likuma 8.panta 3.punkta un 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku
sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā
monetārās iestādes, tostarp uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku
sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši saskaņā ar ķīlas līgumu, atpirkšanas
līgumu vai līdzīgu vienošanos saistībā ar likviditāti, kas sniegta monetārās
politikas mērķiem vai maksājumu sistēmā. Tas attiecas arī uz iepriekš
minētajiem darījumiem, kas ilgst īsu laikposmu, ja šādām akcijām pievienotās
balsstiesības netiek izmantotas. |
26 |
Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 13.pantā (likuma
62.panta piektajā daļā) vārdus atpirkšanas līgumu ar vārdu atpakaļpirkuma
līgumu. |
Atbalstīts |
(5) Šā likuma 8.panta 3.punkta un 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas
dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās
iestādes, tostarp uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas
dalībniekiem vai ko tie piešķīruši saskaņā ar ķīlas līgumu, atpakaļpirkuma
līgumu vai līdzīgu vienošanos
saistībā ar likviditāti, kas sniegta monetārās politikas mērķiem vai maksājumu sistēmā. Tas attiecas arī uz
iepriekš minētajiem darījumiem, kas ilgst īsu laikposmu, ja šādām akcijām
pievienotās balsstiesības netiek izmantotas. |
|
|||||
63.pants.
Atbrīvojums no paziņotās informācijas atklāšanas pienākuma (1) Izņēmuma gadījumos Komisija pēc
attiecīga motivēta iesnieguma saņemšanas ir tiesīga atbrīvot akciju
sabiedrību no pienākuma publicēt informāciju par akcionāriem, kuri tieši vai
netieši ieguvuši no akcijām izrietošās balsstiesības šā likuma 61.panta
pirmajā daļā norādītajā daudzumā, ja šīs informācijas atklāšana: 1) ir pretrunā ar visas sabiedrības
interesēm; 2) var radīt zaudējumus attiecīgajai akciju
sabiedrībai vai trešajām personām. (2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā
paredzēto atbrīvojumu piemēro tikai tādā gadījumā, ja tā rezultātā akciju
sabiedrības esošie vai potenciālie ieguldītāji nevar tikt maldināti par
faktiem un apstākļiem, kuru zināšana ir būtiska, lai varētu novērtēt
attiecīgās akcijas. (3) Ja Komisija atbrīvo akciju
sabiedrību no informācijas atklāšanas pienākuma šajā pantā noteiktajā
kārtībā, tā nekavējoties informē attiecīgo tirgus organizētāju par šādu
atbrīvojumu. Tirgus organizētājam attiecīgā informācija nav jāievieto savā mājas
lapā internetā. |
(6) Šā likuma 61.1 panta pirmajā daļā
noteiktais paziņojums nav jāsniedz, ja akcijas iegūst meitas sabiedrība un
paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība vai pati mātes sabiedrība ir
kontrolēta komercsabiedrība un paziņojumu ir sniegusi tās mātes sabiedrība. (7) Ja par akciju iegūšanu šā likuma
61.pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas netieši ieguvusi
akcijas, tad personām, kuras izmantojot ir notikusi netieša akciju iegūšana,
par akciju iegūšanu nav jāziņo. |
|
|
|
(6) Šā likuma 61.1 panta pirmajā daļā
noteiktais paziņojums nav jāsniedz, ja akcijas iegūst meitas sabiedrība un
paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība vai pati mātes sabiedrība ir
kontrolēta komercsabiedrība un paziņojumu ir sniegusi tās mātes sabiedrība. (7) Ja par akciju iegūšanu šā likuma
61.pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas netieši ieguvusi
akcijas, tad personām, kuras izmantojot ir notikusi netieša akciju iegūšana,
par akciju iegūšanu nav jāziņo. |
|
|||||
|
63.pants. Prasības ārvalstīs reģistrētiem
emitentiem (1) Emitents, kura juridiskā adrese ir
ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas,
54.panta trešās daļas 6.punkta, 54.panta astotās daļas, 56., 57., 57.2 panta
un 61.panta septītās, astotās un desmitās daļas prasības, ja informācija, ko
emitents sniedz saskaņā ar savas valsts normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati
kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā vai ja Komisija to ir
atzinusi par līdzvērtīgu saskaņā ar šā panta piektās daļas noteikumiem. Tādu
informāciju, kas emitentam, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, jāsniedz
saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, emitents sniedz arī šā likuma
noteiktajā kārtībā. |
27 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 63. panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Emitents, kura juridiskā adrese ir
ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54.panta pirmās, otrās, trešās, septītās,
astotās un devītās daļas, 56.panta, 57.panta trešās, ceturtās, sestās,
septītās un astotās daļas un 61.panta septītās, astotās un desmitās daļas
prasības, ja informācija, ko emitents sniedz saskaņā ar savas valsts
normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati kā Latvijas Republikas normatīvajos
aktos noteiktā vai ja Komisija to ir atzinusi par līdzvērtīgu saskaņā ar šā
panta piektās daļas noteikumiem. Tādu informāciju, kas emitentam, kura
juridiskā adrese ir ārvalstī, jāsniedz saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu
prasībām, emitents sniedz arī šā likuma noteiktajā kārtībā." |
Atbalstīts |
63.pants. Prasības ārvalstīs reģistrētiem
emitentiem (1) Emitents, kura juridiskā adrese ir
ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54.panta pirmās, otrās, trešās, septītās,
astotās un devītās daļas, 56.panta, 57.panta trešās, ceturtās, sestās,
septītās un astotās daļas un 61.panta septītās, astotās un desmitās daļas
prasības, ja informācija, ko emitents sniedz saskaņā ar savas valsts
normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati kā Latvijas Republikas normatīvajos
aktos noteiktā vai ja Komisija to ir atzinusi par līdzvērtīgu saskaņā ar šā
panta piektās daļas noteikumiem. Tādu informāciju, kas emitentam, kura
juridiskā adrese ir ārvalstī, jāsniedz saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu
prasībām, emitents sniedz arī šā likuma noteiktajā kārtībā. |
|
|||||
|
(2) Ja Latvijas Republikas regulētajā
tirgū ir iekļauti tāda emitenta pārvedami
vērtspapīri, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, informāciju, ko tas ir
darījis zināmu ārvalstī, bet kas ir svarīga arī Latvijā, pat ja tā nav
regulatorā informācija šā likuma izpratnē, dara zināmu šā likuma 64.2 pantā
noteiktajā kārtībā. (3) Komisija nosaka prasības un
kritērijus, pēc kuriem izvērtēt, vai saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem
sniedzamā informācija ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos
noteiktajai, kā arī kritērijus šā panta otrajā daļā minētās informācijas
izvērtēšanai. (4) Ja komercsabiedrība, kuras
juridiskā adrese ir ārvalstī, atrastos dalībvalstī un tai būtu jāsaņem
atļauja ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, tā tiek atbrīvota no šā likuma
61.1 panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto akciju
summēšanas ar tās mātes sabiedrības akcijām, ja tā kā ieguldījumu pārvaldes
sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst līdzvērtīgiem
neatkarības nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar šo likumu. (5) Kritērijus šā panta ceturtajā daļā
paredzēto līdzvērtīgo neatkarības nosacījumu izvērtēšanai nosaka Komisija. |
|
|
|
(2) Ja Latvijas Republikas regulētajā
tirgū ir iekļauti tāda emitenta pārvedami
vērtspapīri, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, informāciju, ko tas ir
darījis zināmu ārvalstī, bet kas ir svarīga arī Latvijā, pat ja tā nav
regulatorā informācija šā likuma izpratnē, dara zināmu šā likuma 64.2 pantā
noteiktajā kārtībā. (3) Komisija nosaka prasības un
kritērijus, pēc kuriem izvērtējams, vai saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem
aktiem sniedzamā informācija ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvajos
aktos noteiktajai informācijai, kā arī kritērijus šā panta otrajā daļā
minētās informācijas izvērtēšanai. (4) Ja komercsabiedrība, kuras
juridiskā adrese ir ārvalstī, atrodas dalībvalstī un tai ir jāsaņem atļauja
ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, tā tiek atbrīvota no šā likuma 61.1 panta
trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto akciju summēšanas ar tās mātes
sabiedrības akcijām, ja šī komercsabiedrība kā ieguldījumu pārvaldes
sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst līdzvērtīgiem
neatkarības nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar šo likumu. (5) Kritērijus šā panta ceturtajā daļā
paredzēto līdzvērtīgo neatkarības nosacījumu izvērtēšanai nosaka Komisija. |
|
|||||
64.pants.
Neziņošanas sekas (1) Ja persona šā likuma 61.pantā
noteiktajos gadījumos un termiņā neinformē tirgus organizētāju, kura
organizētajā tirgū akcijas ir iekļautas, vai akciju sabiedrību, tā nedrīkst
izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši
iegūtās balsstiesības. (2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas
pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz šo lēmumu
pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus jebkāda veida publiskajos reģistros. |
64.pants. Neziņošanas sekas (1) Ja persona šajā nodaļā noteiktajos
gadījumos un termiņā neinformē akciju sabiedrību, tā nedrīkst izmantot
balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās
balsstiesības. (2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas
pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz šo lēmumu
pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus nekādos publiskajos reģistros. |
|
|
|
64.pants. Neziņošanas sekas (1) Ja persona šajā nodaļā noteiktajos
gadījumos un termiņā neinformē akciju sabiedrību, tā nedrīkst izmantot
balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās
balsstiesības. (2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas
pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz šo lēmumu
pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus nekādos publiskajos reģistros. |
|
|||||
|
64.1 pants. Valodu lietošana
regulatorās informācijas iesniegšanai (1) Ja pārvedami vērtspapīri ir
iekļauti regulētā tirgū tikai Latvijā, regulatoro informāciju sniedz valsts
valodā. (2) Ja pārvedami vērtspapīri ir
iekļauti regulētā tirgū gan Latvijā, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs,
regulatoro informāciju sniedz valsts valodā un atkarībā no emitenta izvēles vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu
kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko
lieto starptautisko finanšu jomā. |
28 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 64.1 pantā: papildināt pirmo un otro daļu pēc vārda
"Ja" ar vārdiem "emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas
Republika un attiecīgā emitenta"; |
Atbalstīts |
64.1 pants. Valodu lietošana
regulatorās informācijas iesniegšanai (1) Ja emitenta izcelsmes valsts ir
Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti
regulētā tirgū vienīgi Latvijā, regulatoro informāciju sniedz valsts valodā. (2) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas
Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā
tirgū gan Latvijā, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs, regulatoro
informāciju sniedz valsts valodā un atkarībā
no emitenta izvēles vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās
institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko
finanšu jomā. |
|
|||||
|
(3) Ja pārvedami vērtspapīri ir
iekļauti regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju,
regulatoro informāciju pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko
attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu,
vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. |
|
|
|
(3) Ja pārvedami vērtspapīri ir
iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latvijas
Republiku, regulatoro informāciju pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā,
ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu,
vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. |
|
|||||
|
|
29 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu (mainot
turpmāko daļu numerāciju) šādā redakcijā: "(4) Ja emitenta izcelsmes valsts nav
Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti
vienīgi regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti emitenta
izcelsmes valsts regulētajā tirgū, regulatoro informāciju pēc emitenta
izvēles sniedz valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā."; |
Atbalstīts,
attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju |
(4) Ja emitenta izcelsmes valsts nav Latvijas
Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi
regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti emitenta izcelsmes
valsts regulētajā tirgū, regulatoro informāciju pēc emitenta izvēles sniedz
valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. |
|
|||||
|
(4) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu
regulētā tirgū nav lūdzis pats emitents, bet gan cita persona, šā panta
pirmās, otrās un trešās daļas prasības attiecas nevis uz emitentu, bet
personu, kas lūgusi atļauju pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētā tirgū.
(5) Akcionāri un personas, kas minētas
šā likuma 60.panta otrajā un trešajā daļā un 61.pantā, regulatoro informāciju
akciju sabiedrībai var sniegt tikai valodā, ko lieto starptautisko finanšu
jomā. Šādā gadījumā akciju sabiedrībai nav jānodrošina tulkojums valsts
valodā. (6) Ja pārvedami vērtspapīri, kuru vienas
vienības nominālvērtība ir vismaz 50000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta
citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība emisijas dienā ir
līdzvērtīga vismaz 50000 eiro ekvivalentam, ir iekļauti regulētā tirgū
vienā vai vairākās dalībvalstīs, regulatoro informāciju pēc emitenta vai
personas, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, izvēles
dara zināmu atklātībai valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas
dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā,
ko lieto starptautisko finanšu jomā. (7) Ja dalībvalsts iesniedz tiesā prasību par sniegtās regulatorās
informācijas saturu, tad izmaksas, kas radušās, tulkojot nepieciešamo
informāciju, sedz prasības iesniedzējs, un tam ir tiesības radušos zaudējumus
piedzīt civiltiesiskā kārtībā. |
|
|
|
(5) Ja pārvedamu vērtspapīru
iekļaušanu
regulētajā tirgū ir lūdzis nevis pats emitents, bet gan cita persona, šā
panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības attiecas nevis uz emitentu, bet
gan uz personu, kura lūgusi atļauju pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai
regulētajā tirgū. (6) Akcionāri un personas, kas minētas
šā likuma 60.panta otrajā un trešajā daļā un 61.pantā, regulatoro informāciju
akciju sabiedrībai var sniegt tikai valodā, ko lieto starptautisko finanšu
jomā. Šādā gadījumā akciju sabiedrībai nav jānodrošina tulkojums valsts
valodā. (7) Ja pārvedami vērtspapīri, kuru vienas
vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta
citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība emisijas dienā ir līdzvērtīga
vismaz 50 000 eiro ekvivalentam, ir iekļauti regulētajā tirgū vienā
vai vairākās dalībvalstīs, regulatoro informāciju pēc emitenta vai tās
personas izvēles, kura lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā
tirgū, dara zināmu atklātībai valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas
dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā,
ko lieto starptautisko finanšu jomā. (8) Ja dalībvalsts iesniedz tiesā prasību par regulatorās informācijas
saturu, tad izmaksas, kas radušās, tulkojot nepieciešamo informāciju, sedz
prasības iesniedzējs, un tam ir tiesības radušos zaudējumus piedzīt
civiltiesiskā kārtībā. |
|
|||||
|
64.2 pants.
Regulatorās informācijas sniegšana un pieeja regulatorajai informācijai (1) Regulatoro informāciju nosūta
oficiālajai regulatorās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai
(turpmāk oficiālā glabāšanas sistēma) un dara to publiski pieejamu
plašsaziņas līdzekļiem. |
30 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 64.2 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Emitents vai persona, kas
lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, regulatoro
informāciju nosūta oficiālajai regulatorās informācijas centralizētās
glabāšanas sistēmai (turpmāk oficiālā glabāšanas sistēma) un vienlaikus
dara to publiski pieejamu tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina
informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai vienlaikus
izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs."; |
Atbalstīts |
64.2 pants.
Regulatorās informācijas sniegšana un pieeja regulatorajai informācijai (1) Emitents vai persona, kas lūgusi
pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, regulatoro informāciju
nosūta oficiālajai regulatorās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai
(turpmāk oficiālā glabāšanas sistēma) un vienlaikus dara to publiski
pieejamu tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina informācijas
izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai vienlaikus izcelsmes
dalībvalstī un citās dalībvalstīs. |
|
|||||
|
(2) Oficiālās glabāšanas sistēmas
izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas
sistēmas drošības prasības un prasības regulatorās informācijas izplatīšanai,
kā arī informācijas nosūtīšanas kārtību oficiālajai glabāšanas sistēmai
nosaka Komisija. |
|
|
|
(2) Oficiālās glabāšanas sistēmas
izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas
sistēmas drošības prasības un prasības regulatorās informācijas izplatīšanai,
kā arī kārtību, kādā informācija nosūtāma oficiālajai glabāšanas sistēmai,
nosaka Komisija. |
|
|||||
|
(3) Regulatorās informācijas
izplatīšanas kārtību plašsaziņas līdzekļiem nosaka Komisija. |
31 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Minimālās prasības emitentiem
regulatorās informācijas izplatīšanai plašsaziņas līdzekļos nosaka
Komisija." |
Atbalstīts |
(3) Minimālās prasības emitentiem regulatorās
informācijas izplatīšanai plašsaziņas līdzekļos nosaka Komisija. |
||
|
(4) Regulatorā
informācija ir brīvi pieejama ikvienam interesentam vismaz piecus gadus kopš tās ievietošanas
oficiālajā glabāšanas sistēmā. (5) Emitentam vai personai, kas lūdz
pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, par šajā likumā minētās
regulatorās informācijas sniegšanu nav tiesību ņemt maksu no ieguldītājiem. (6) Komisija nosaka kārtību, kādā izveido
elektronisko tīklu starp tirgus organizētājiem, Uzņēmumu reģistru un citu
dalībvalstu oficiālajām glabāšanas sistēmām. |
|
|
|
(4) Regulatorā
informācija ir brīvi pieejama ikvienam interesentam vismaz piecus gadus kopš tās ievietošanas
oficiālajā glabāšanas sistēmā. (5) Emitentam vai personai, kas lūdz
pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par šajā likumā minētās
regulatorās informācijas sniegšanu nav tiesību ņemt maksu no ieguldītājiem. (6) Komisija nosaka kārtību, kādā izveido
elektronisko tīklu starp tirgus organizētājiem, Uzņēmumu reģistru un citu
dalībvalstu oficiālajām glabāšanas sistēmām. |
||
|
64.3 pants. Komisijas
tiesības (1) Lai nodrošinātu šā likuma 54. un
58.panta, kā arī D sadaļas III un IV nodaļas noteikumu ievēro šanu,
Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā
noteiktajām tiesībām ir tiesības: 1) pieprasīt tās uzdevumu veikšanai
nepieciešamo informāciju un dokumentus no zvērinātiem revidentiem,
emitentiem, akcionāriem, personām, kas minētas šā likuma 60.panta otrajā un
trešajā daļā, kā arī personām, kas kontrolē iepriekš minētās personas vai
atrodas to kontrolē; 2) tās noteiktajā termiņā un kārtībā
pieprasīt emitentam darīt zināmu atklātībai saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu
Komisijas pieprasīto informāciju, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu. Ja
emitents vai personas, kas to kontrolē vai atrodas tā kontrolē, neizpilda
Komisijas prasību, pēc emitenta viedokļa uzklausīšanas tā var publicēt šo
informāciju pēc savas iniciatīvas; 3) pieprasīt emitentu, akcionāru, citu
finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minētas 60.panta otrajā un
trešajā daļā, vadītājiem paziņot informāciju, ko pieprasa finanšu instrumentu
tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī, ja tas ir
nepieciešams, pieprasīt sniegt papildu informāciju vai dokumentus; 4) apturēt vai pieprasīt regulētā
tirgus organizētājam apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību uz laiku līdz
10 dienām, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis
finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības; 5) aizliegt pārvedamu vērtspapīru
tirdzniecību regulētā tirgū, ja tā atklāj, ka ir pārkāptas finanšu
instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, vai arī ir
pamatotas aizdomas par šādu pārkāpumu; 6) pārraudzīt, vai emitents laikus
publisko informāciju, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu
pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri iekļauti
regulētā tirgū, kā arī veikt attiecīgus pasākumus, ja attiecīgo normatīvo
aktu prasības netiek ievērotas; 7) publiski paziņot faktu, ka emitents,
akcionārs, finanšu instrumentu turētājs vai persona, kas minēta šā likuma
60.panta otrajā un trešajā daļā, nav izpildījusi finanšu instrumentu tirgus
darbību regulējošo normatīvo aktu prasības; 8) pārbaudīt, vai regulatorā
informācija ir sagatavota atbilstoši finanšu pārskatu sagatavošanas prasībām,
un veikt attiecīgus pasākumus, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi; 9) klātienē pārbaudīt finanšu
instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi. (2) Ja Komisija konstatē, ka citas
dalībvalsts emitents, akcionārs, finanšu instrumentu turētājs vai persona,
kas minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā, ir pārkāpusi vai nepilda finanšu
instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tā dara šos
faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai. (3) Ja Komisija ir informējusi
attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta
otrās daļas prasībām, bet šādi pasākumi izrādījušies neefektīvi un šā panta
otrajā daļā minētās personas turpina pārkāpt vai nepildīt finanšu instrumentu
tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga veikt
nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē
par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām. (4) Komisijai ir tiesības publicēt
informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu,
akcionāru, finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minēta šā likuma
60.panta otrajā daļā, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot
gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus
finanšu instrumentu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām
personām. |
32 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Svītrot 64.3 panta pirmajā daļā
vārdu un skaitli "un 58.". |
Atbalstīts |
64.3 pants. Komisijas
tiesības (1) Lai nodrošinātu šā likuma 54.panta,
kā arī D sadaļas III un IV nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām
tiesībām ir tiesības: 1) pieprasīt tās uzdevumu veikšanai
nepieciešamo informāciju un dokumentus no zvērinātiem revidentiem,
emitentiem, akcionāriem un personām, kas minētas šā likuma 60.panta otrajā un
trešajā daļā, kā arī no personām, kas kontrolē iepriekš minētās personas vai
atrodas to kontrolē; 2) tās noteiktajā termiņā un kārtībā
pieprasīt, lai emitents saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu dara zināmu
atklātībai Komisijas pieprasīto informāciju, ja Komisija to uzskata par
nepieciešamu. Ja emitents vai personas, kas to kontrolē vai atrodas tā
kontrolē, neizpilda Komisijas prasību, pēc emitenta viedokļa uzklausīšanas
Komisija var publicēt šo informāciju pēc savas iniciatīvas; 3) pieprasīt, lai emitentu, akcionāru,
citu finanšu instrumentu turētāju vai šā likuma 60.panta otrajā un trešajā
daļā minēto personu vadītāji paziņo informāciju atbilstoši finanšu
instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī, ja
nepieciešams, pieprasīt, lai viņi sniedz papildu informāciju vai dokumentus; 4) apturēt vai pieprasīt, lai regulētā
tirgus organizētājs aptur pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību uz laiku līdz
10 dienām, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis
finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības; 5) aizliegt pārvedamu vērtspapīru
tirdzniecību regulētajā tirgū, ja tā atklāj, ka ir pārkāptas finanšu
instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, vai tai ir
pamatotas aizdomas par šādu pārkāpumu; 6) pārraudzīt, vai emitents laikus
publisko informāciju, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu
pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri iekļauti
regulētajā tirgū, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, ja attiecīgo
normatīvo aktu prasības netiek ievērotas; 7) publiski paziņot faktu, ka emitents,
akcionārs, finanšu instrumentu turētājs vai persona, kas minēta šā likuma
60.panta otrajā un trešajā daļā, nav izpildījusi finanšu instrumentu tirgus
darbību regulējošo normatīvo aktu prasības; 8) pārbaudīt, vai regulatorā
informācija ir sagatavota atbilstoši finanšu pārskatu sagatavošanas prasībām,
un veikt nepieciešamos pasākumus, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi; 9) klātienē pārbaudīt finanšu
instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi. (2) Ja Komisija konstatē, ka citas
dalībvalsts emitents, akcionārs, finanšu instrumentu turētājs vai persona,
kas minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā, ir pārkāpusi vai nepilda finanšu
instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tā šos faktus
dara zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai. (3) Ja Komisija ir informējusi
attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta
otrās daļas prasībām, bet veiktie pasākumi izrādījušies neefektīvi un šā
panta otrajā daļā minētās personas turpina pārkāpt vai nepildīt finanšu
instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisija ir
tiesīga veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses,
kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta
prasībām. (4) Komisijai ir tiesības publicēt
informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu,
akcionāru, finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minēta šā likuma
60.panta otrajā daļā, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot
gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus
finanšu instrumentu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām
personām. |
||
|
64.4 pants. Zvērināta
revidenta atbildība Ja zvērināts revidents Komisijai sniedz
informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar šā likuma 64.3 panta
1.punktu, to neuzskata par informācijas atklāšanas aizlieguma pārkāpumu un
zvērināts revidents nevar tikt saukts pie atbildības, kas paredzēta
normatīvajos aktos vai starp zvērinātu revidentu un kapitālsabiedrību
noslēgtajā līgumā." |
33 |
Juridiskais
birojs Papildināt likumprojekta 13.pantā (likuma
64.4.pantā) pēc skaitļiem un vārda 64.3.panta ar
vārdiem pirmās daļas. |
Atbalstīts |
64.4 pants. Zvērināta
revidenta atbildība Ja zvērināts revidents Komisijai sniedz
informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar šā likuma 64.3 panta
pirmās daļas 1.punktu, to neuzskata par informācijas atklāšanas aizlieguma
pārkāpumu un zvērinātu revidentu nevar saukt pie atbildības, kas paredzēta
normatīvajos aktos vai starp zvērinātu revidentu un kapitālsabiedrību
noslēgtajā līgumā. |
||
86.1
pants. Paziņojums par darījumu ar finanšu instrumentiem (1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta
akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu
instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, attiecīgajam tirgus
organizētājam šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma
86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas. |
14. 86.1 pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "(1) Paziņojumu par darījumiem ar
emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai
atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, šā panta
otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.,
3. un 4.punktā minētās personas. |
|
|
|
16. 86.1 pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: (1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta
akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu
instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, šā panta otrajā daļā noteiktajā
kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās
personas. |
||
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sniedz piecu darba dienu laikā pēc
darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu
latos, vai piecu darba dienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar
kuru kalendārā gada laikā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz
5000 eiro ekvivalentu latos. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā
likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā
likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu
darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārā
gada laikā nepārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos. |
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu oficiālā glabāšanas sistēma sniedz
piecu darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms
pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa, vai piecu darbdienu laikā pēc tāda
pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendāra gadā personas veikto darījumu kopējais
apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa. Darījumu kopējo apjomu aprēķina,
summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu
un šā likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu
darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendāra
gadā nepārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa."; |
34 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 86.1 pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus "oficiālā
glabāšanas sistēma sniedz" ar vārdiem "rakstveidā un valsts valodā
vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, sniedz Komisijai"; |
Atbalstīts |
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu
rakstveidā un valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā,
sniedz Komisijai piecu darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena
darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, vai piecu
darbdienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārajā gadā
personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.
Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas
1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās daļas
4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu
nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārajā gadā nepārsniedz 5000 eiro
ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā
kursa.; |
||
(4) Tirgus organizētājs ne vēlāk kā nākamajā
darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā
informāciju par paziņojumiem, kas saskaņā ar šo pantu sniegti par iekšējās
informācijas turētāju sarakstā iekļauto personu darījumiem. |
izslēgt ceturto daļu. |
35 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Komisija ne vēlāk kā nākamajā
darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto to oficiālajā glabāšanas
sistēmā." |
Atbalstīts |
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Komisija ne vēlāk kā nākamajā
darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto to oficiālajā glabāšanas
sistēmā." |
||
87.pants.
Iekšējās informācijas publicēšanas pienākums un tā izņēmumi (2) Iekšējo informāciju emitents
publicē ne agrāk par paziņojuma nosūtīšanu attiecīgajam tirgus organizētājam.
Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājas lapā internetā (ja tāda ir
izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājas lapā, kamēr tā ir
aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas.
Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents
nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas
atklāšanas kanālus. (3) Tirgus organizētājs no emitenta
saņemto iekšējo informāciju nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un
nodrošina tās atrašanos mājas lapā, kamēr šī informācija ir aktuāla, bet ne
mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas. |
15. Izteikt 87.panta otro un trešo daļu šādā
redakcijā: "(2) Iekšējo informāciju emitents
publicē ne agrāk par paziņojuma nosūtīšanu oficiālajai glabāšanas sistēmai.
Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājas lapā internetā (ja tāda ir
izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājas lapā, kamēr tā ir
aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas.
Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents
nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas
atklāšanas kanālus. (3) Oficiālajā glabāšanas sistēmā
ievietotā iekšējā informācija ir pieejama, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk
kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas." |
|
|
|
17. Izteikt 87.panta otro un trešo daļu šādā
redakcijā: "(2) Iekšējo informāciju emitents
publicē ne agrāk par paziņojuma nosūtīšanu oficiālajai glabāšanas sistēmai.
Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājaslapā internetā (ja tāda ir
izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājaslapā, kamēr tā ir
aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas.
Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents
nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas
atklāšanas kanālus. (3) Oficiālajā glabāšanas sistēmā
ievietotā iekšējā informācija ir pieejama, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk
kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas." |
||
92.pants.
Latvijas Centrālā depozitārija darbība un funkcijas (2) Centrālā depozitārija funkcijas ir
šādas: 1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un
kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt publiskajā apgrozībā esošos finanšu
instrumentus, kā arī nodrošināt to identifikāciju (ISIN koda piešķiršanu); 2) uzraudzīt kopējā katras emisijas finanšu
instrumentu apjoma atbilstību apgrozībā esošo katras emisijas finanšu
instrumentu skaitam; 3) atvērt finanšu instrumentu kontus
ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras veic finanšu
instrumentu turēšanu; 4) veikt finanšu instrumentu pārskaitījuma
operācijas starp Centrālajā depozitārijā atvērtajiem ieguldījumu brokeru
sabiedrību un kredītiestāžu finanšu instrumentu kontiem; 5) sniegt Centrālā depozitārija dalībniekiem
pakalpojumus, kas saistīti ar to emitentu pienākumiem pret finanšu
instrumentu īpašniekiem, kuru emitētie publiskajā apgrozībā esošie finanšu
instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā; 6) izdot ieguldījumu brokeru sabiedrībām un
kredītiestādēm, kas Centrālajā depozitārijā atvērušas kontus, iegrāmatojumus
apliecinošus dokumentus par tiem finanšu instrumentiem, kuri iegrāmatoti
ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu kontos Centrālajā
depozitārijā; 7) organizēt un vadīt norēķinu operācijas ar
finanšu instrumentiem; 8) reģistrēt ķīlas tiesības darījumos, kuros
ķīlas devējs ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas
Centrālajā depozitārijā atvērusi finanšu instrumentu kontu, un kuros ķīlas
priekšmets ir Centrālajā depozitārijā iegrāmatoti finanšu instrumenti; 9) saskaņā ar Centrālā depozitārija
noteikumiem kontrolēt Centrālā depozitārija dalībnieku darbību; 10) kārtot sākotnējo reģistru. |
|
36 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 92.pantā: izteikt otrās
daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā: 1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un
kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt to
identifikāciju (ISIN koda piešķiršanu); 2) uzraudzīt kopējā katras Centrālajā
depozitārijā iegrāmatotās emisijas finanšu instrumentu apjoma atbilstību
apgrozībā esošo katras emisijas finanšu instrumentu skaitam;; |
Atbalstīts |
18. 92.pantā: izteikt otrās
daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā: 1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un
kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt to
identifikāciju (ISIN koda piešķiršanu); 2) uzraudzīt kopējā katras Centrālajā
depozitārijā iegrāmatotās emisijas finanšu instrumentu apjoma atbilstību
apgrozībā esošo katras emisijas finanšu instrumentu skaitam;; |
||
|
|
37 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija papildināt otro
daļu ar 11.punktu šādā redakcijā: 11) nodrošināt finanšu instrumentu
uzskaites nodošanu no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam
dalībniekam. |
Atbalstīts |
papildināt otro
daļu ar 11.punktu šādā redakcijā: 11) nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites nodošanu no viena
Centrālā depozitārija dalībnieka citam dalībniekam.. |
||
XI
nodaļa |
|
38 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Šajā nodaļā noteiktās prasības, izņemot 120.pantu,
nav attiecināmas uz tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saņēmušas
licenci tikai ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem
pieņemšanai un nodošanai izpildei vai konsultāciju sniegšanai par
ieguldījumiem finanšu instrumentos, kuras neveic klientu finanšu instrumentu
un naudas līdzekļu turēšanu un kurām tādējādi nekad nevar izveidoties
saistības pret klientiem." |
Atbalstīts |
Šajā nodaļā noteiktās prasības, izņemot 120.pantu,
nav attiecināmas uz tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saņēmušas
licenci tikai ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem
pieņemšanai un nodošanai izpildei vai konsultāciju sniegšanai par
ieguldījumiem finanšu instrumentos, kuras neveic klientu finanšu instrumentu
un naudas līdzekļu turēšanu un kurām tādējādi nekad nevar izveidoties
saistības pret klientiem." |
||
120.pants.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas
saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz: 1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas
sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā
minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem; 2) 125 000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas
sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai
7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu
instrumentus un naudas līdzekļus; 3) 730 000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas
sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta
ceturtās daļas 5. vai 6.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums. 121.pants.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības
pašu kapitāla attiecība pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu
kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 8 procentiem.
Kārtību, kādā aprēķināma ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla
attiecība pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu,
reglamentē Komisijas noteikumi. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrības
pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par: 1) minimālo sākotnējo kapitālu; 2) 25 procentiem no iepriekšējā gada
pastāvīgo izdevumu kopsummas. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība
ievēro šādus riska darījumu ierobežojumus: 1) lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst
pārsniegt ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām
reizēm. Darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījumu apmērs ar vienu
klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) pārsniedz 10 procentus no
ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 2) riska darījumu kopsumma ar vienu klientu
(savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no
ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 3) riska darījumu apmērs ar personām, kuras
saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, kopsummā nedrīkst pārsniegt 15
procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla. (4) Par savstarpēji saistītu klientu
grupu šā likuma izpratnē uzskatāmas divas vai vairākas personas, kuras veido
ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku, jo: 1) viena no šīm personām tieši vai netieši
kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad personas,
kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir Latvijas
valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās
attīstības un sadarbības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis,
Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības; 2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas
personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām
parādu samaksas grūtības, neraugoties uz to, ka starp šīm personām nepastāv
šīs daļas 1.punktā minētās attiecības. (5) Par personām, kas saistītas ar
ieguldījumu brokeru sabiedrību, šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras
ir: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri
(dalībnieki), kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas
sabiedrības un sabiedrības, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tieši
vai netieši iegūta līdzdalība, kas dod iespēju būtiski ietekmēt šīs
sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes
(ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas
dienesta vadītājs un locekļi, citi ieguldījumu brokeru sabiedrības
darbinieki, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt ieguldījumu brokeru
sabiedrības darbību un kuri atbild par to; 4) sabiedrības, kurās šīs daļas 1. un
3.punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība. (6) Šajā pantā noteiktās prasības,
izņemot minimālā sākotnējā kapitāla prasību, nav attiecināmas uz tādām
ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saņēmušas licenci tikai ieguldītāju
rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšanai un nodošanai
izpildei un kurām tādējādi nekad nevar izveidoties pat īstermiņa saistības
pret ieguldītajiem. (7) Komisijai ir tiesības papildus šajā
likumā izvirzītajām prasībām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību
darbību regulējošas prasības, lai mazinātu šo sabiedrību darbības risku un
aizsargātu ieguldītāju intereses. 122.pants.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu
kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaita pašu
kapitāla samazinājumu, ko veido: 1) ieguldījumi to kredītiestāžu, ieguldījumu
brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā
un - saskaņā ar Komisijas noteikumiem - citos finanšu instrumentos, kurās
ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība; 2) ieguldījumu kopsummas daļa, kas pārsniedz
10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmā un otrā līmeņa kapitāla
kopsummas, to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu
iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un - saskaņā ar Komisijas
noteikumiem - citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru
sabiedrībai nav būtiskas līdzdalības; 3) ieguldījumi tādu apdrošināšanas
sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību
pamatkapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai tieši vai netieši pieder
20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita; 4) ieguldījumi apdrošināšanas sabiedrību,
pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību subordinētajā
kapitālā un - saskaņā ar Komisijas noteikumiem - citos finanšu instrumentos. (2) Aprēķināto pašu kapitālu ar
Komisijas iepriekšēju piekrišanu un saskaņā ar Komisijas noteikumos
paredzētajām prasībām var papildināt ar trešā līmeņa kapitālu. (3) Pirmā līmeņa kapitālu veido: 1) apmaksātais akciju vai daļu kapitāls
(pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu
uzkrāšanu vērtību; 2) akciju emisijas uzcenojums; 3) rezerves kapitāls un pārējās rezerves,
kas izveidotas no iepriekšējo gadu peļņas; 4) vispārējo risku rezerve, kas izveidota no
iepriekšējo gadu peļņas; 5) finanšu pārskatos, par kuriem sniegts
zvērināta revidenta ziņojums, norādītā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai
zaudējumi; 6) samazinājums par ieguldījumu brokeru
sabiedrībai piederošajām pašas akcijām (daļām), nemateriālajiem aktīviem,
kārtējā darbības gada zaudējumiem; 7) palielinājums vai samazinājums par citiem
elementiem saskaņā ar Komisijas noteikumiem. (4) Otrā līmeņa kapitālu veido
subordinētais kapitāls un noteiktā termiņā dzēšamas priekšrocību akcijas
(daļas) ar dividenžu uzkrāšanu, kuru kopējais apmērs nepārsniedz 50 procentus
no pirmā līmeņa kapitāla, un citi elementi saskaņā ar Komisijas noteikumiem.
Otrā līmeņa kapitālā var iekļaut tikai pilnīgi apmaksātas priekšrocību
akcijas (daļas). (5) Aprēķinot otrā līmeņa kapitālu,
subordinētā kapitāla un noteiktā termiņā dzēšamu priekšrocību akciju (daļu)
ar dividenžu uzkrāšanu vērtība pēdējos piecus gadus pirms to samaksas termiņa
katru gadu jāsamazina par 20 procentiem. (6) Trešā līmeņa kapitālu veido
pakārtotās saistības aizņēmuma, noguldījuma un līdzīgu līgumu radītās
saistības, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrota vai likvidācijas gadījumā
apmierināmas pēc visu citu kreditoru prasību apmierināšanas, bet pirms
akcionāru (daļu īpašnieku) prasību apmierināšanas, un kuras atbilst šādiem
noteikumiem: 1) pakārtoto saistību sākotnējais termiņš
nav īsāks par trim gadiem vai, ja termiņš nav noteikts, līgums paredz, ka
kreditoram jāpieprasa parāda samaksa ne vēlāk kā trīs gadus pirms tā
apmierināšanas; 2) līgums paredz, ka pakārtotās saistības
nevar samaksāt pirms termiņa bez Komisijas piekrišanas, izņemot gadījumu, kad
ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidē; 3) līgums paredz, ka samaksas termiņā netiks
samaksāti ne procenti, ne pakārtoto saistību pamatsumma, ja netiek ievērota
vai šo maksājumu rezultātā netiks ievērota tirgus riskiem noteiktā prasība
ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālam. (7) Trešā līmeņa kapitālā nedrīkst
iekļaut šā panta piektajā daļā noteikto subordinētā kapitāla samazinājumu. |
|
39 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 120., 121. un 122.pantu šādā
redakcijā: 120.pants. Ieguldījumu brokeru
sabiedrības sākotnējais kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura
vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz: 1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas
sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā
minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem; 2) 125 000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas
sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai
7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu
instrumentus un naudas līdzekļus; 3) 730 000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas
sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta
ceturtās daļas 5., 6. vai 8.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura
vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. un 7.punktā
minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un
naudas līdzekļu turēšanas, nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk
minētajām prasībām: 1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz
50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 2) tā apdrošina savu civiltiesisko
atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās
darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem.
Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par
1 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā
valūtas kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam mazāks par
1 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā
valūtas kursa; 3) tā nodrošina šīs daļas 1. vai 2.punktā
minēto prasību līdzvērtīgu ievērošanu, apvienojot sākotnējo kapitālu un
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. (3) Ja šā panta otrajā daļā minētos
pakalpojumus sniedz sabiedrība, kas ir reģistrēta apdrošināšanas un
pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā apdrošināšanas brokera statusā saskaņā
ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu, tā
papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā
noteiktajām prasībām attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas
apmēru izpilda vienu no turpmāk minētajām prasībām: 1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz
25 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 2) tā papildus apdrošina savu civiltiesisko
atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās
darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem.
Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par
750 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas
kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam mazāks par 500 000 eiro
ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa; 3) tā nodrošina šīs daļas 1. vai 2.punktā
minēto prasību līdzvērtīgu ievērošanu, apvienojot sākotnējo kapitālu un
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. (4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto
prasību minimālais apmērs, kas izteikts eiro, tiek pārskatīts reizi gadā un
indeksēts, ja saskaņā ar statistikas biroja Eurostat sniegto informāciju
patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir mainījies un
Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par indeksācijas veikšanu. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu
kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo
kapitālu. 121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības
pašu kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina
pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar kopsummu, ko
veido šādas kapitāla prasības: 1) kredītriska un atgūstamās vērtības
samazinājuma riska kapitāla prasība. Kredītriska kapitāla prasību aprēķina kā
astoņus procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas; 2) ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība
un preču riska kapitāla prasība; 3) parāda vērtspapīru un kapitāla
vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība un norēķinu riska un darījuma
partnera riska kapitāla prasība tirdzniecības portfeļa riska darījumiem un,
ja ir saņemta Komisijas atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus
tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam; 4) operacionālā riska kapitāla prasība. (2) Komisija nosaka gadījumus, kad,
atkāpjoties no šā panta pirmās daļas prasībām un mainot ieguldījumu brokeru
sabiedrībai piemērojamo kapitāla prasību kopsummas noteikšanas kārtību,
ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina
operacionālajam riskam. (3) Kredītriska kapitāla prasības
aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju
vai, ja Komisija to atļauj, uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. (4) Saņemot atļauju piemērot
kredītriska kapitāla prasības aprēķinam uz iekšējiem reitingiem balstīto
pieeju, ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina arī atgūstamās vērtības
samazinājuma riska kapitāla prasību. (5) Ārvalstu valūtas riska kapitāla
prasības, preču riska kapitāla prasības, parāda vērtspapīru un kapitāla
vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru
sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj,
izmantot iekšējos modeļus. (6) Operacionālā
riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot pamatrādītāja pieeju, standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, alternatīvo standartizēto pieeju vai
attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju. (7) Ieguldījumu
brokeru sabiedrība šajā pantā minētajam kredītriska kapitāla prasības aprēķinam var izmantot tikai tādas
ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitinga aģentūras) kredīta novērtējumu, kuru Komisija ir
atzinusi par piemērotu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma noteikumiem. (8) Komisija nosaka pašu kapitālā
iekļaujamos elementus un tā aprēķina kārtību. (9) Komisijai ir tiesības papildus šajā
likumā izvirzītajām prasībām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību
darbību regulējošas prasības, lai mazinātu šo sabiedrību darbības risku un
aizsargātu ieguldītāju intereses. 122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības
riska darījumu ierobežojumi (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro
šādus riska darījumu ierobežojumus: 1) lielo riska darījumu kopsumma
nedrīkst pārsniegt ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu vairāk par
astoņām reizēm. Darījumu risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījumu apmērs
ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu pārsniedz
10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 2) ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu
klientu grupu veikto riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus
no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 3) ja klients vai savstarpēji saistītu
klientu grupa ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai meitas
sabiedrība, vai viena vai vairākas tās mātes sabiedrības meitas sabiedrības,
tad ar šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska
darījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu brokeru
sabiedrības pašu kapitāla; 4) ar tādām personām veikto riska
darījumu kopsumma, kuras saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību,
nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu
kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz šīs daļas 3.punktā minētajiem riska
darījumiem. (2) Par savstarpēji saistītu klientu grupu
šā likuma izpratnē uzskatāmas divas vai vairākas personas, kuras veido
ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku, ja: 1) viena no šīm personām tieši vai netieši
kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad personas,
kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir Latvijas
valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās
attīstības un sadarbības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis,
Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības; 2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas
personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām
parādu samaksas grūtības, kaut arī starp šīm personām nepastāv šīs daļas
1.punktā minētās attiecības. (3) Par personām, kas saistītas ar
ieguldījumu brokeru sabiedrību, šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras
ir: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības
akcionāri (dalībnieki), kam ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska
līdzdalība; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrības
meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir
tiešā vai netiešā veidā iegūta līdzdalība, kas rada iespēju būtiski ietekmēt
šīs sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes
(ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas
dienesta vadītājs un locekļi, citi ieguldījumu brokeru sabiedrības
darbinieki, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt ieguldījumu brokeru
sabiedrības darbību un kuri atbild par to; 4) sabiedrības, kurās šīs daļas 1. un
3.punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība. (4) Riska darījumu ierobežojumiem pakļauto
riska darījumu kopumu nosaka Komisija. Komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt
lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem,
ja ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina papildu kapitāla prasību šādam
pārsniegumam. (5) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu
brokeru sabiedrībai nepiemērot šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā
minētos ierobežojumus riska darījumiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrības
meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas
sabiedrībām, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un šā panta pirmās daļas 3.punktā
minētie klienti tiek pakļauti konsolidētajai uzraudzībai, kuru veic Komisija,
citas dalībvalsts uzraudzības institūcija vai arī ārvalsts uzraudzības
institūcija tādā ārvalstī, kurā konsolidētā uzraudzība notiek saskaņā ar
prasībām, kas līdzvērtīgas Latvijas Republikas normatīvajos aktos attiecībā
uz konsolidēto uzraudzību noteiktajām prasībām. |
Atbalstīts |
20. Izteikt 120., 121. un 122.pantu šādā
redakcijā: 120.pants. Ieguldījumu brokeru
sabiedrības sākotnējais kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura
vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz: 1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas
sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā
minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem; 2) 125 000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas
sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai
7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu
instrumentus un naudas līdzekļus; 3) 730 000 eiro ekvivalents latos pēc
Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas
sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta
ceturtās daļas 5., 6. vai 8.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura
vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. un 7.punktā
minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un
naudas līdzekļu turēšanas, nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk
minētajām prasībām: 1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz
50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 2) tā apdrošina savu civiltiesisko atbildību,
kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu
vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās
atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 1 500 000
eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, bet vienam
apdrošināšanas gadījumam mazāks par 1 000 000 eiro ekvivalentu
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa; 3) tā nodrošina šīs daļas 1. vai 2.punktā
minēto prasību līdzvērtīgu ievērošanu, apvienojot sākotnējo kapitālu un
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. (3) Ja šā panta otrajā daļā minētos
pakalpojumus sniedz sabiedrība, kas ir reģistrēta apdrošināšanas un
pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā apdrošināšanas brokera statusā saskaņā
ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu, tā
papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā
noteiktajām prasībām attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas
apmēru izpilda vienu no turpmāk minētajām prasībām: 1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz
25 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 2) tā papildus apdrošina savu civiltiesisko
atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās
darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem.
Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par
750 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas
kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam mazāks par 500 000 eiro
ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa; 3) tā nodrošina šīs daļas 1. vai 2.punktā
minēto prasību līdzvērtīgu ievērošanu, apvienojot sākotnējo kapitālu un
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. (4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto
prasību minimālais apmērs, kas izteikts eiro, tiek pārskatīts reizi gadā un
indeksēts, ja saskaņā ar statistikas biroja Eurostat sniegto informāciju
patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir mainījies un
Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par indeksācijas veikšanu. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu
kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo
kapitālu. 121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības
pašu kapitāls (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina
pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar kopsummu, ko
veido šādas kapitāla prasības: 1) kredītriska un atgūstamās vērtības
samazinājuma riska kapitāla prasība. Kredītriska kapitāla prasību aprēķina kā
astoņus procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas; 2) ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība
un preču riska kapitāla prasība; 3) parāda vērtspapīru un kapitāla
vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība un norēķinu riska un darījuma
partnera riska kapitāla prasība tirdzniecības portfeļa riska darījumiem un,
ja ir saņemta Komisijas atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus
tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam; 4) operacionālā riska kapitāla prasība. (2) Komisija nosaka gadījumus, kad,
atkāpjoties no šā panta pirmās daļas prasībām un mainot ieguldījumu brokeru
sabiedrībai piemērojamo kapitāla prasību kopsummas noteikšanas kārtību,
ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina
operacionālajam riskam. (3) Kredītriska kapitāla prasības
aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju
vai, ja Komisija to atļauj, uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. (4) Saņemot atļauju piemērot
kredītriska kapitāla prasības aprēķinam uz iekšējiem reitingiem balstīto
pieeju, ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina arī atgūstamās vērtības
samazinājuma riska kapitāla prasību. (5) Ārvalstu valūtas riska kapitāla
prasības, preču riska kapitāla prasības, parāda vērtspapīru un kapitāla
vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru
sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj,
izmantot iekšējos modeļus. (6) Operacionālā
riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot pamatrādītāja pieeju, standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, alternatīvo standartizēto pieeju vai
attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju. (7) Ieguldījumu
brokeru sabiedrība šajā pantā minētajam kredītriska kapitāla prasības aprēķinam var izmantot tikai tādas
ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitinga aģentūras) kredīta novērtējumu, kuru Komisija ir
atzinusi par piemērotu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma noteikumiem. (8) Komisija nosaka pašu kapitālā
iekļaujamos elementus un tā aprēķina kārtību. (9) Komisijai ir tiesības papildus šajā
likumā izvirzītajām prasībām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību
darbību regulējošas prasības, lai mazinātu šo sabiedrību darbības risku un
aizsargātu ieguldītāju intereses. 122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības
riska darījumu ierobežojumi (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro
šādus riska darījumu ierobežojumus: 1) lielo riska darījumu kopsumma
nedrīkst pārsniegt ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu vairāk par
astoņām reizēm. Darījumu risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījumu apmērs
ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu pārsniedz
10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 2) ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu
klientu grupu veikto riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus
no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla; 3) ja klients vai savstarpēji saistītu
klientu grupa ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai meitas
sabiedrība, vai viena vai vairākas tās mātes sabiedrības meitas sabiedrības,
tad ar šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska
darījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu brokeru
sabiedrības pašu kapitāla; 4) ar tādām personām veikto riska
darījumu kopsumma, kuras saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību,
nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu
kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz šīs daļas 3.punktā minētajiem riska
darījumiem. (2) Par savstarpēji saistītu klientu grupu
šā likuma izpratnē uzskatāmas divas vai vairākas personas, kuras veido
ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku, ja: 1) viena no šīm personām tieši vai netieši
kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad personas,
kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir Latvijas
valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās
attīstības un sadarbības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis,
Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības; 2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas
personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai cit
ām personām
parādu samaksas grūtības, kaut arī starp šīm personām nepastāv šīs daļas
1.punktā minētās attiecības. (3) Par personām, kas saistītas ar
ieguldījumu brokeru sabiedrību, šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras
ir: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības
akcionāri (dalībnieki), kam ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska
līdzdalība; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrības
meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir
tiešā vai netiešā veidā iegūta līdzdalība, kas rada iespēju būtiski ietekmēt
šīs sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes
(ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas
dienesta vadītājs un locekļi, citi ieguldījumu brokeru sabiedrības
darbinieki, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt ieguldījumu brokeru
sabiedrības darbību un kuri atbild par to; 4) sabiedrības, kurās šīs daļas 1. un
3.punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība. (4) Riska darījumu ierobežojumiem pakļauto
riska darījumu kopumu nosaka Komisija. Komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt
lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem,
ja ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina papildu kapitāla prasību šādam
pārsniegumam. (5) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu
brokeru sabiedrībai nepiemērot šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā
minētos ierobežojumus riska darījumiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrības
meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas
sabiedrībām, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un šā panta pirmās daļas
3.punktā minētie klienti tiek pakļauti konsolidētajai uzraudzībai, kuru veic
Komisija, citas dalībvalsts uzraudzības institūcija vai arī ārvalsts
uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kurā konsolidētā uzraudzība notiek
saskaņā ar prasībām, kas līdzvērtīgas Latvijas Republikas normatīvajos aktos
attiecībā uz konsolidēto uzraudzību noteiktajām prasībām. |
||
123.pants.
Subordinētais kapitāls Subordinētais kapitāls ir kapitāls, kas
izveidojies, ieguldījumu brokeru sabiedrībai izdarot aizņēmumu uz laiku, kas
nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt darījuma rakstveida aktos nepārprotami
noteikts, ka aizdevējs ir tiesīgs atprasīt un ieguldījumu brokeru sabiedrība
ir tiesīga atmaksāt aizdevumu pirms minētā termiņa vienīgi ieguldījumu
brokeru sabiedrības likvidācijas gadījumā un ka aizdevēja prasījums tiek
apmierināts tikai pēc visu citu aizdevēju (kreditoru) prasībām, bet pirms
ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) prasību
apmierināšanas. |
|
40 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt 123.pantu. |
Atbalstīts |
21. Izslēgt 123.pantu. |
||
|
|
41 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt likumu ar 123.1, 123.2,
123.3 un 123.4 pantu šādā redakcijā: 123.1 pants.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāls risku segšanai (1) Papildus 121.panta prasībām ieguldījumu
brokeru sabiedrība nodrošina savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku
segšanai pietiekamu kapitālu, nosakot tā elementus un struktūru. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā
savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu visaptverošu,
pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un veic nepieciešamos pasākumus
nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai. 123.2 pants. Ar regulējošajām
prasībām saistītās informācijas atklāšana (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība publisko
informāciju par tās darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm
un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību. (2) Komisija nosaka prasības šā panta
pirmajā daļā minētās informācijas atklāšanai. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc tās
komercsabiedrības pieprasījuma, kura vēlas saņemt kredītu, skaidro tai
piešķirtā iekšējā reitinga pamatojumu, ja nepieciešams, nodrošinot arī
rakstveida skaidrojumu. Skaidrojumu sagatavo, ja tā sagatavošanas izmaksas ir
samērojamas ar kredīta lielumu. (4) Komisija ir tiesīga noteikt prasības
reitinga piešķiršanas skaidrojumā ietveramās informācijas atklāšanai, ja
finanšu sektorā pieņemtā prakse nenodrošina šā panta trešajā daļā noteikto
prasību ievērošanu. 123.3 pants. Regulējošo prasību
individuāla ievērošana ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma
121., 122. un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasības ievēro individuāli. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas
nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta
mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu
brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.4 pantā noteiktajai
konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.1 pantā minētās
prasības ievēro individuāli. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas
nav ne mātes sabiedrība, ne meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu
brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.4 pantā noteiktajai
konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.2 panta pirmās
daļas prasību ievēro individuāli. (4) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu
brokeru sabiedrības meitas sabiedrība var šā panta pirmās daļas prasības
neievērot individuāli, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai
nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes sabiedrību un
meitas sabiedrību, Komisija tam piekritusi un: 1) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski
praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība varētu veikt
tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu meitas sabiedrībai vai nokārtot meitas
sabiedrības saistības; 2) mātes sabiedrība nodrošina pienācīgu
meitas sabiedrības pārvaldību un garantē savas meitas sabiedrības saistību
izpildi vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski konsolidācijas grupas
līmenī; 3) mātes sabiedrības riska novērtēšanas,
mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas sabiedrību; 4) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50
procentu balsstiesīgo meitas sabiedrības akciju vai mātes sabiedrībai ir
tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārvaldības struktūras locekļu
vairākumu. (5) Šā panta ceturtajā daļā minēto
atbrīvojumu var izmantot arī Latvijas Republikas mātes finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kas šā likuma 123.4 panta
prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī, ja Komisija tam piekritusi. (6) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību
darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji, kurus ieguldījumu
brokeru sabiedrība ievēro individuāli, kā arī iekšējās kontroles sistēmas
izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas, pārskatu sagatavošanas un
iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu
brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas
sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka
Komisija. 123.4 pants. Regulējošo prasību
ievērošana konsolidācijas grupas līmenī (1) Latvijas Republikas mātes
ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121., 122.panta pirmās daļas
1. un 2.punkta un 123.1 panta prasības ieguldījumu brokeru
sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas
ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrība, ievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības
pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (3) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas
Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 123.2 panta
pirmās daļas prasības konsolidācijas grupas līmenī. Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka
tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.2 panta
pirmās daļas prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas
līmenī. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā
panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas
grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta
Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība. Eiropas Savienības
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās
meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.2 panta pirmās daļas
prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī. (5) Komisija Latvijas Republikā reģistrētu
ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas ir ārvalsts mātes sabiedrības meitas
sabiedrība, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no šā likuma 123.2 panta
pirmās daļas prasību ievērošanas, ja minētā mātes sabiedrība nodrošina 123.2 panta
pirmās daļas prasībām līdzvērtīgu informāciju. (6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai,
kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas
Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir
ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde, kredītiestāde vai
ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā iestādē vai
sabiedrībā, šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121.panta,
122.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta un 123.1 panta prasības
konsolidācijas apakšgrupas līmenī. (7) Šajā pantā minētās mātes sabiedrības un
meitas sabiedrības ievēro šā likuma 124. panta pirmās daļas 11. punkta
prasības konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī un nodrošina, ka to
iekšējā kontroles sistēma ir konsekventa un labi integrēta, lai nodrošinātu
visu nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu konsolidētajai uzraudzībai. (8) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā
minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību
raksturojošie rādītāji konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī, kā arī
iekšējās kontroles sistēmas izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas,
pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu brokeru
sabiedrību konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamās informācijas
sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, kā arī
konsolidācijas grupā vai apakšgrupā ietveramo komercsabiedrību kopumu, to
konsolidācijas metodes un citu dalībvalstu normatīvajos aktos iekļauto
atšķirīgo prasību iekļaušanu konsolidācijas grupas vai apakšgrupas kapitāla
prasību aprēķinā nosaka Komisija. (9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas
ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu sabiedrība, ir meitas sabiedrība
kredītiestāde, šā panta prasības tiek ievērotas tikai ieguldījumu brokeru
sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (10) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir
meitas sabiedrība Latvijas Republikas mātes kredītiestādei vai ja ieguldījumu
brokeru sabiedrība ir meitas sabiedrība finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kurai
meitas sabiedrība ir arī kredītiestāde, regulējošās prasības ieguldījumu
brokeru sabiedrība ievēro individuāli. |
Atbalstīts |
22. Papildināt likumu ar 123.1,
123.2, 123.3 un 123.4 pantu šādā redakcijā: 123.1 pants.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāls risku segšanai (1) Papildus 121.panta prasībām ieguldījumu
brokeru sabiedrība nodrošina savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku
segšanai pietiekamu kapitālu, nosakot tā elementus un struktūru. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā
savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu visaptverošu,
pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un veic nepieciešamos pasākumus
nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai. 123.2 pants. Ar regulējošajām
prasībām saistītās informācijas atklāšana (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība publisko
informāciju par tās darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm
un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību. (2) Komisija nosaka prasības šā panta
pirmajā daļā minētās informācijas atklāšanai. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc tās
komercsabiedrības pieprasījuma, kura vēlas saņemt kredītu, skaidro tai
piešķirtā iekšējā reitinga pamatojumu, ja nepieciešams, nodrošinot arī
rakstveida skaidrojumu. Skaidrojumu sagatavo, ja tā sagatavošanas izmaksas ir
samērojamas ar kredīta lielumu. (4) Komisija ir tiesīga noteikt prasības
reitinga piešķiršanas skaidrojumā ietveramās informācijas atklāšanai, ja
finanšu sektorā pieņemtā prakse nenodrošina šā panta trešajā daļā noteikto
prasību ievērošanu. 123.3 pants. Regulējošo prasību
individuāla ievērošana ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma
121., 122. un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasības ievēro individuāli. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas
nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta
mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu
brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.4 pantā noteiktajai
konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.1 pantā minētās
prasības ievēro individuāli. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas
nav ne mātes sabiedrība, ne meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu
brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.4 pantā noteiktajai
konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.2 panta pirmās
daļas prasību ievēro individuāli. (4) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu
brokeru sabiedrības meitas sabiedrība var neievērot šā panta pirmās daļas
prasības individuāli, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai
nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes sabiedrību un
meitas sabiedrību, Komisija tam piekritusi un: 1) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski
praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība varētu veikt
tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu meitas sabiedrībai vai nokārtot meitas
sabiedrības saistības; 2) mātes sabiedrība nodrošina pienācīgu
meitas sabiedrības pārvaldību un garantē savas meitas sabiedrības saistību
izpildi vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski konsolidācijas grupas
līmenī; 3) mātes sabiedrības riska novērtēšanas,
mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas sabiedrību; 4) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50
procentu balsstiesīgo meitas sabiedrības akciju vai mātes sabiedrībai ir
tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārvaldības struktūras locekļu
vairākumu. (5) Šā panta ceturtajā daļā minēto
atbrīvojumu var izmantot arī Latvijas Republikas mātes finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kas šā likuma 123.4 panta
prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī, ja Komisija tam piekritusi. (6) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību
darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji, kurus ieguldījumu
brokeru sabiedrība ievēro individuāli, kā arī iekšējās kontroles sistēmas
izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas, pārskatu sagatavošanas un
iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu
brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas
sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka
Komisija. 123.4 pants. Regulējošo prasību
ievērošana konsolidācijas grupas līmenī (1) Latvijas Republikas mātes
ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121., 122.panta pirmās daļas
1. un 2.punkta un 123.1 panta prasības ieguldījumu brokeru
sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas
ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrība, ievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības
pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (3) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas
Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 123.2 panta
pirmās daļas prasības konsolidācijas grupas līmenī. Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka
tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.2 panta
pirmās daļas prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas
līmenī. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā
panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas
grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas
Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība. Eir
opas Savienības mātes
finanšu pārvaldītājsabiedrība nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās
meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.2 panta pirmās daļas
prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī. (5) Komisija Latvijas Republikā reģistrētu
ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas ir ārvalsts mātes sabiedrības meitas
sabiedrība, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no šā likuma 123.2 panta
pirmās daļas prasību ievērošanas, ja minētā mātes sabiedrība nodrošina 123.2 panta
pirmās daļas prasībām līdzvērtīgu informāciju. (6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai,
kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas
Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir
ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde, kredītiestāde vai
ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā iestādē vai
sabiedrībā, šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121.panta,
122.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta un 123.1 panta prasības
konsolidācijas apakšgrupas līmenī. (7) Šajā pantā minētās mātes sabiedrības un
meitas sabiedrības ievēro šā likuma 124. panta pirmās daļas 11. punkta
prasības konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī un nodrošina, ka to
iekšējā kontroles sistēma ir konsekventa un labi integrēta, lai nodrošinātu
visu nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu konsolidētajai
uzraudzībai. (8) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā
minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību
raksturojošie rādītāji konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī, kā arī
iekšējās kontroles sistēmas izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas,
pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu brokeru
sabiedrību konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamās informācijas
sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, kā arī
konsolidācijas grupā vai apakšgrupā ietveramo komercsabiedrību kopumu, to
konsolidācijas metodes un citu dalībvalstu normatīvajos aktos iekļauto
atšķirīgo prasību iekļaušanu konsolidācijas grupas vai apakšgrupas kapitāla
prasību aprēķinā nosaka Komisija. (9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas
ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu sabiedrība, ir meitas sabiedrība
kredītiestāde, šā panta prasības tiek ievērotas tikai ieguldījumu brokeru
sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (10) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir
meitas sabiedrība Latvijas Republikas mātes kredītiestādei vai ja ieguldījumu
brokeru sabiedrība ir meitas sabiedrība finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kurai
meitas sabiedrība ir arī kredītiestāde, regulējošās prasības ieguldījumu
brokeru sabiedrība ievēro individuāli. |
||
124.pants.
Vispārīgās prasības (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība
saskaņā ar tai izsniegto licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai šīs
licences darbības laikā izpilda un ievēro šādas prasības: 1) nodrošina, lai tās kapitāla pietiekamība
atbilst šā likuma un Komisijas noteikumu prasībām, kā arī to, lai tiktu
ievērotas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības; 2) nodrošina, lai tās valdes un padomes (ja
tāda ir izveidota) locekļi ir personas, kurām ir nevainojama reputācija; 3) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs
un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas
ieguldījumu jautājumos; 4) nodrošina darbības iekšējo uzraudzību un
revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības
darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā ieguldījumu brokeru
sabiedrībā, kā arī citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai kredītiestādēs; 5) nodrošina ar finanšu instrumentiem
veicamo darījumu izpildi, klientu finanšu instrumentu kontu un attiecīgo
darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām; 6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem,
Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes,
glabāšanas un pārraides drošības pasākumus; 7) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu
brokeru sabiedrības finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu; 8) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu
brokeru sabiedrības naudas līdzekļu pastāvīgu šķirtu turēšanu; 9) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto
darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos
izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un
glabāšanu. |
|
42 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 124.panta pirmo daļu ar 10. un
11.punktu šādā redakcijā: 10) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas
prasību ievērošanu saistīto dokumentu un pierakstu uzglabāšanu 10 gadus.
Nepieciešamo dokumentu un veicamo pierakstu sarakstu nosaka Komisija; 11) nodrošina
savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītības pakāpei piemērotas
visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību,
kas aptver šādus pamatelementus: a) ieguldījumu
brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko
struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku pienākumu,
pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē starp
ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienībām un atbildīgajiem
darbiniekiem, b) ieguldījumu brokeru sabiedrības
darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas,
uzraudzības un paziņošanas sistēmu, c) iekšējās kontroles procedūras. |
Atbalstīts |
23. Papildināt 124.panta pirmo daļu ar 10.
un 11.punktu šādā redakcijā: 10) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas
prasību ievērošanu saistīto dokumentu un pierakstu uzglabāšanu 10 gadus.
Nepieciešamo dokumentu un veicamo pierakstu sarakstu nosaka Komisija; 11) nodrošina
savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītības pakāpei piemērotas
visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību,
kas aptver šādus pamatelementus: a) ieguldījumu
brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko
struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku pienākumu,
pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē starp
ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienībām un atbildīgajiem
darbiniekiem, b) ieguldījumu brokeru sabiedrības
darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas,
uzraudzības un paziņošanas sistēmu, c) iekšējās kontroles procedūras. |
||
131.pants.
Finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpums (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un
kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu finanšu instrumentu kontu
un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība
garantē klientu finanšu instrumentu kontu un ar finanšu instrumentiem
veikto darījumu noslēpumu atbilstoši šā likuma prasībām. |
|
43 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 131. pantā: papildināt pirmo un trešo daļu pēc vārda
"kontu" ar vārdiem "šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu
brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu"; |
Atbalstīts |
24. 131. pantā: papildināt pirmo un trešo daļu pēc vārda
"kontu" ar vārdiem "šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu
brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu"; |
||
(4) Ziņas par fizisko personu finanšu instrumentu kontiem
un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru
sabiedrība sniedz pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem. (5) Ziņas par juridisko personu finanšu
instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem
ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz šo juridisko personu pilnvarotiem
pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju
pieprasījuma, kā arī šo juridisko personu mātes sabiedrībām pēc to pārvaldes
institūciju pieprasījuma. (6) Ziņas par klientu, viņa finanšu
instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem
ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar rakstveida līgumu sniedz trešajai
personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami
piekritis ar ieguldījumu brokeru sabiedrību noslēgtajā līgumā. (7) Ziņas par fizisko un juridisko
personu finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem
darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz tādā apjomā, kāds
nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām
likumos noteiktajā kārtībā: 1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas
nepieciešamas: a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā
noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju, b) civillietā, ar kuru apmierina
civilprasību, kas radusies no krimināllietas, c) civillietā par uzturnaudas (alimentu)
piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu, d) civillietā par tādu finanšu instrumentu
sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta, e) lietā par parādnieka maksātnespēju un
bankrotu, f) mantojuma lietā klienta nāves gadījumā; 2) Valsts kontrolei par juridiskajām
personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras finansē no valsts līdzekļiem,
vai kuras izpilda valsts iepirkumus; 3) Valsts ieņēmumu dienestam, ja: a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu
administrācijai attiecīgajos nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai
nodokļu aprēķinus, b) nodokļu maksātāja nodokļu audita
pārbaudes laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo
aktu pārkāpumi, c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu
maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām; 4) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
novēršanas dienestam likumā Par noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas novēršanu paredzētajos gadījumos un kārtībā; 5) valsts drošības iestādēm pēc
ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma, ja
ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu to personu saistību ar terorismu, kurām
pieder finanšu instrumenti. (12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un
kredītiestāde sniedz Komisijai ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem
un darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tas Komisijai nepieciešams uzraudzības
funkciju veikšanai. |
|
44 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija papildināt ceturto, piekto, sesto, septīto
un divpadsmito daļu pēc vārda "kontiem" ar vārdiem "šā likuma
129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta
naudas līdzekļiem"; |
Atbalstīts |
papildināt ceturto, piekto, sesto, septīto
un divpadsmito daļu pēc vārda "kontiem" ar vārdiem "šā likuma
129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta
naudas līdzekļiem". |
||
132.pants.
Atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu (1) Pie kriminālatbildības likumā
noteiktajā kārtībā sauc ikvienu, kas tīši vai netīši darījis zināmas
atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo
informāciju, ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu finanšu
instrumentu kontiem vai darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja viņam
šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā ieguldījumu brokeru sabiedrības
akcionāram (dalībniekam), padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas
komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā ieguldījumu
brokeru sabiedrības darbiniekam, kā Komisijas vai valsts institūcijas
darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 131.panta sestajā
daļā minētajai personai, kā Centrālā depozitārija vai tirgus organizētāja
padomes, valdes loceklim vai darbiniekam. |
|
45 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 132.panta pirmo daļu pēc vārda
"kontiem" ar vārdiem "šā likuma 129.pantā minētajiem
ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas
līdzekļiem". |
Atbalstīts |
25. Papildināt 132.panta pirmo daļu pēc
vārda "kontiem" ar vārdiem "šā likuma 129.pantā minētajiem
ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas
līdzekļiem". |
||
138.pants.
Uzraudzības institūcijas (1) Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu
atbilstoši savai kompetencei uzrauga Komisija, Komisijas licencēts tirgus
organizētājs un Centrālais depozitārijs. (2) Komisija uzrauga arī tirgus
organizētāja un Centrālā depozitārija veiktā uzraudzības procesa atbilstību
normatīvo aktu prasībām. |
|
46 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 138.pantu ar trešo daļu šādā
redakcijā: (3) Lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojumu
sniegšanas uzraudzību, Komisija tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm
papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā
noteiktajām tiesībām ir tiesīga: 1) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai
pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā likuma
121.panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni; 2) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru
sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, ko tā ieviesusi
šā likuma 123.1 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta
prasību ievērošanai; 3) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru
sabiedrība piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku
saistībā ar pašu kapitālu. |
Atbalstīts |
26. Papildināt 138.pantu ar trešo daļu šādā
redakcijā: (3) Lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojumu
sniegšanas uzraudzību, Komisija tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm
papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā
noteiktajām tiesībām ir tiesīga: 1) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai
pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā likuma
121.panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni; 2) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru
sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, ko tā ieviesusi
šā likuma 123.1 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta
prasību ievērošanai; 3) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru
sabiedrība piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku
saistībā ar pašu kapitālu. |
||
142.pants.
Konsolidētā uzraudzība (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir
citu ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestāžu vai kredītiestāžu
mātes sabiedrība vai kurai citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās
finanšu iestādēs vai kredītiestādēs ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas
aptver 20 vai vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju
(daļu) skaita, šā likuma 121.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. un
2.punktā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās
prasības ievēro, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības
konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība,
kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, šā likuma 121.panta
pirmajā daļā un trešās daļas 1. un 2.punktā noteiktās ieguldījumu brokeru
sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz šīs finanšu
pārvaldītājsabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Konsolidācijas
grupā neietilpst tās finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kuras
ir apdrošināšanas sabiedrības. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto
ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošo
rādītāju aprēķināšanas kārtību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata un
citas ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas
sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo
sabiedrību kopumu nosaka Komisija. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība,
kuras uzraudzību veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem,
nodrošina, lai visās sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti, būtu
efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas
sagatavošanu uzraudzības veikšanai. Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc
Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par sabiedrībām, kuru finanšu pārskati
saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir iekļauti ieguldījumu brokeru sabiedrības
vai finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir
atbrīvoti no konsolidācijas. Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes
sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti vai atbrīvoti no konsolidācijas,
lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu. (5) Ja Latvijas Republikā reģistrēta
ieguldījumu brokeru sabiedrība ir citā dalībvalstī reģistrētas finanšu
pārvaldītājsabiedrības vienīgā meitas sabiedrība, ieguldījumu brokeru
sabiedrības uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem,
veic Komisija. Ja finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības ir
Latvijas Republikā un vienā vai vairākās dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu
brokeru sabiedrības, Komisija ir atbildīga par uzraudzību, pamatojoties uz
konsolidētajiem finanšu pārskatiem, tad, ja attiecīgā finanšu
pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikā. Ja Latvijas Republikā
reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tādas finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kura nav reģistrēta Latvijas
Republikā un kurai ir citās dalībvalstīs reģistrētas meitas ieguldījumu
brokeru sabiedrības, Komisija vienojas ar to dalībvalstu uzraudzības
institūcijām, kurās reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība un citas tās
meitas sabiedrības, par to, kura no uzraudzības iestādēm veiks uzraudzību,
pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Ja vienošanās nav
panākta, uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem,
Komisija veic tad, ja Latvijas Republikā ir reģistrēta meitas ieguldījumu
brokeru sabiedrība ar lielāko bilances kopsummu. Ja vairākām meitas
ieguldījumu brokeru sabiedrībām bilances kopsumma ir vienāda, Komisija veic
uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja Latvijas
Republikā reģistrētā meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi licenci
agrāk par citām meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībām. (6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības
mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Komisijai ir tiesības
pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai nepieciešamo
informāciju un dokumentus no jauktās pārvaldītājsabiedrības un citām tās
meitas sabiedrībām un šīm sabiedrībām ir pienākums sniegt Komisijai šādu
informāciju un pieprasītos dokumentus. Komisijai ir tiesības veikt iekšējās
pārbaudes jauktajā pārvaldītājsabiedrībā un tās meitas sabiedrībās, lai
novērtētu saņemtās informācijas patiesumu. (7) To ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu
finanšu iestāžu un kredītiestāžu finanšu pārskati, kuras ir meitas
sabiedrības, tiek konsolidēti pēc pilnas konsolidācijas metodes. (8) Konsolidāciju pēc proporcionālās metodes
veic attiecībā uz tām kapitāla daļām ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās
finanšu iestādēs un kredītiestādēs, kuras pārvalda tāda sabiedrība, kas
iekļauta konsolidācijas grupā kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kuras
netiek iekļautas konsolidācijas grupā, ja šo sabiedrību saistības ir
atkarīgas tikai no tām piederošās kapitāla daļas. (9) Ja konsolidācijas grupas līdzdalība
ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, kas
nav konsolidācijas grupas meitas sabiedrība, tieši vai netieši aptver 20 un
vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šo
līdzdalību konsolidētajos finanšu pārskatos uzrāda, piemērojot pašu kapitāla
metodi. (10) Ja Komisija to pieprasa, finanšu
pārskatu konsolidāciju veic pēc Komisijas norādītās konsolidācijas metodes
gadījumos, kad divu vai vairāku sabiedrību: 1) darbību nosaka viena un tā pati persona
vai personas un tas nenotiek saskaņā ar līguma vai statūtu noteikumiem; 2) pārvaldes institūcijās (izņemot akcionāru
vai dalībnieku sapulci) vai izpildinstitūcijās iecelto personu vairākums
ir vienas un tās pašas personas. (11) Komisija ir tiesīga atbrīvot
ieguldījumu brokeru sabiedrību no uzraudzības, pamatojoties uz
konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes
sabiedrība ir banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas reģistrēta
dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta komercsabiedrību kopumā, kura
uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto
finanšu pārskatu pamata. (111) Komisija ir tiesīga
atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība,
no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja kādas
dalībvalsts uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijas Republikā
reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā,
kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz
konsolidēto finanšu pārskatu pamata. (112) Komisija ir tiesīga
piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta vienpadsmitās un 11.1
daļas noteikumus pēc tam, kad ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības
institūciju ir noslēgta savstarpēja vienošanās, kurā ir paredzētas sadarbības
un informācijas apmaiņas procedūras. Komisija informē Eiropas Komisiju par
šāda rakstura vienošanās esamību un saturu. (113) Komisija ir tiesīga
pieprasīt no dalībvalsts uzraudzības institūcijas informāciju par šajā valstī
reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai banku, finanšu iestādi vai
finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas
ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja šīs valsts uzraudzības
institūcija nav iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru
sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs valsts
uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata. (114) Komisija pēc dalībvalsts
uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijas
Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, banku, finanšu iestādi
vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas
ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja Komisija nav iekļāvusi
attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību tādu
sabiedrību kopumā, kura uzraudzību Komisija veic uz konsolidēto finanšu
pārskatu pamata. (12) Komisija sastāda to finanšu
pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kuras tiek iekļautas konsolidācijas grupā, un
nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Savienības
Komisijai. (13) Lai pārbaudītu tādas informācijas
patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, Komisija
saņēmusi par dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru
sabiedrību, citu finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu
pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru
sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības
meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās dalībvalsts
uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā
sabiedrībā. (14) Komisija ir tiesīga veikt iekšējās
pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā ieguldījumu brokeru sabiedrībā,
finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā
vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz dalībvalsts
uzraudzības iestādes pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu,
kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības iestāde saņēmusi par attiecīgajām
sabiedrībām, veicot uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu
pārskatiem. (15) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai
finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī
reģistrētas sabiedrības pamatkapitālā, kuras rezultātā sabiedrība saskaņā ar
šā likuma prasībām vai Komisijas noteikumiem kļūst pakļauta konsolidētajai
uzraudzībai, jāpārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saskaņā
ar šā likuma prasībām jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga
saņemt šā likuma prasību izpildei nepieciešamo informāciju. (16) Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu
pārvaldītājsabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes
sabiedrība, nesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta otrajā daļā
noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Komisijai ir tiesības
aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības
ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrība vai sabiedrība, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai
netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo
akciju (daļu) skaita. (17) Sabiedrībām, kuru finanšu pārskati ir
iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai saskaņā ar Komisijas noteikumiem
atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kura saskaņā
ar Komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Komisijas un
dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama
ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs
reģistrētai sabiedrībai, kura ir Latvijas Republikā reģistrētas sabiedrības
mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk
procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita. (18) Jauktai pārvaldītājsabiedrībai un tās
dalībvalstīs reģistrētajām meitas sabiedrībām ir tiesības savstarpēji
apmainīties ar attiecīgo informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem
vai Komisijas un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo
vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības
veikšanai. (19) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības
mātes sabiedrība ir ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu
pārvaldītājsabiedrība, Komisija pirms lēmuma pieņemšanas par šādas
ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu
pamata pēc savas iniciatīvas vai pēc lūguma, ko izteikusi ieguldījumu brokeru
sabiedrības mātes sabiedrība vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai
ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas
sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm un
novērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta prasībām, kas
dalībvalstīs pieņemtas līdzvērtīgai uzraudzībai uz konsolidēto finanšu
pārskatu pamata. (20) Komisija pieņem lēmumu, ievērojot
Eiropas Banku komitejas vadlīnijas, izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts
uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata
atbilst prasībām, kas dalībvalstīs pieņemtas konsolidētajai uzraudzībai. (21) Ja ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā
uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata neatbilst dalībvalstīs
pieņemtajām prasībām, Komisija veic ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras
mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība,
uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilstoši šā likuma prasībām. |
|
47 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 142.pantu šādā redakcijā: 142.pants.
Konsolidētā uzraudzība (1) Komisija veic Latvijas Republikas mātes
ieguldījumu brokeru sabiedrību un Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas
Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidēto uzraudzību,
ievērojot Kredītiestāžu likuma 101.4, 101.5, 101.6,
101.7, 101.8, 101.9, 101.10, 101.11,
101.12, 101.13, 101.14 un 101.15 panta
prasības par kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību. (2) Piemērojot šā panta pirmajā daļā minētos
Kredītiestāžu likuma pantus, termins Latvijas Republikas mātes
kredītiestāde tiek aizstāts ar terminu Latvijas Republikas mātes
ieguldījumu brokeru sabiedrība, termins Eiropas Savienības mātes
kredītiestāde ar terminu Eiropas Savienības mātes ieguldījumu
brokeru sabiedrība un termins dalībvalsts mātes kredītiestāde ar terminu
dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā arī tiek piemērots šā likuma
1.panta 26.2, 26.4 un 26.6 punktā
minētais terminu dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas
Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un Latvijas Republikas mātes
finanšu pārvaldītājsabiedrība skaidrojums. |
Atbalstīts |
27. Izteikt 142.pantu šādā redakcijā: 142.pants.
Konsolidētā uzraudzība (1) Komisija veic Latvijas Republikas mātes
ieguldījumu brokeru sabiedrību un Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas
Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidēto uzraudzību,
ievērojot Kredītiestāžu likuma 101.4, 101.5, 101.6,
101.7, 101.8, 101.9, 101.10, 101.11,
101.12, 101.13, 101.14 un 101.15 panta
prasības par kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību. (2) Piemērojot šā panta pirmajā daļā minētos
Kredītiestāžu likuma pantus, termins Latvijas Republikas mātes
kredītiestāde tiek aizstāts ar terminu Latvijas Republikas mātes
ieguldījumu brokeru sabiedrība, termins Eiropas Savienības mātes
kredītiestāde ar terminu Eiropas Savienības mātes ieguldījumu
brokeru sabiedrība un termins dalībvalsts mātes kredītiestāde ar terminu
dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā arī tiek piemērots šā likuma
1.panta 26.2, 26.4 un 26.6 punktā
minētais terminu dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas
Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un Latvijas Republikas mātes
finanšu pārvaldītājsabiedrība skaidrojums. |
||
|
16. Papildināt likumu ar 144.3 pantu
šādā redakcijā: "144.3 pants.
Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu
regulatorās informācijas atklāšanu (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību
ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma 54. un
58.pantā, kā arī D sadaļas III, IV un VI nodaļā Komisijai noteikto
pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu. (2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu
motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām to
funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju." |
48 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt 144.3 panta pirmajā daļā
vārdu un ciparu "un 58.". |
Atbalstīts |
28. Papildināt likumu ar 144.3 pantu
šādā redakcijā: "144.3 pants.
Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu
regulatorās informācijas atklāšanu (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību
ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma 54.pantā,
kā arī D sadaļas III, IV un VI nodaļā tai noteikto pienākumu veikšanu un
pilnvaru izmantošanu. (2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu
motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām to
funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju." |
||
147.pants.
Komisijas pienākums sniegt informāciju Eiropas Komisijai (1) Komisija informē Eiropas Komisiju par: 1) licences izsniegšanu ieguldījumu
pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai tādai ieguldījumu brokeru
sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība; 2) gadījumiem, kad būtiskas līdzdalības
iegūšanas rezultātā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru
sabiedrība kļūst par ārvalstīs reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību; 3) gadījumiem, kas minēti šā likuma 24.1panta
trešajā daļā un 55.1panta ceturtajā daļā; 4) akciju atpirkšanas piedāvājumiem, kas
izteikti par mērķa sabiedrībām, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā
Latvijā. |
17. 147.pantā: papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā
redakcijā: "5) gadījumiem, kas minēti šā
likuma 64.3 panta trešajā daļā."; |
|
|
|
29. 147.pantā: papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā
redakcijā: "5) gadījumiem, kas minēti šā
likuma 64.3 panta trešajā daļā."; |
||
(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā
minētajos gadījumos Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā
koncerna struktūru, kurā ietilpst attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība. (3) Komisija informē Eiropas Komisiju par
vispārēja rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai
uzsākot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras ieguldījumu
brokeru sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci ieguldījumu pakalpojumu
vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai. |
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā
redakcijā: "(4) Komisija informē Eiropas Komisiju,
kā arī pārējās dalībvalstis par tiem starpperiodu finanšu pārskatiem, kas
jāiesniedz kapitālsabiedrībai, kuras akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, un
par šā likuma 62.panta ceturtās daļas prasību piemērošanu." |
|
|
|
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā
redakcijā: (4) Komisija informē Eiropas Komisiju, kā
arī pārējās dalībvalstis par tiem starpperiodu finanšu pārskatiem, kas
jāiesniedz kapitālsabiedrībai, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū,
un par šā likuma 62.panta ceturtās daļas prasību piemērošanu. |
||
148.pants.
Atbildība (3)
Par šā likuma 61.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības personai,
kas nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu un nav noteiktā kārtībā ziņojusi tirgus
organizētājam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu akciju
sabiedrībā, izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10000latiem. |
18. 148.pantā: trešajā daļā izslēgt vārdus "tirgus
organizētājam"; |
|
|
|
30. 148.pantā: izslēgt trešajā daļā vārdus "tirgus
organizētājam"; |
||
(6) Par publiskā piedāvājuma izteikšanas,
finanšu instrumentu iekļaušanas regulētajos tirgos un Eiropas Komisijas
regulas Nr.809/2004 prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības izteikt
brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10000 latiem. |
|
|
|
|
|
||
|
papildināt pantu ar septīto daļu šādā
redakcijā: "(7) Par šā likuma 54.panta otrās daļas
5.punkta, trešās daļas 6.punkta un astotās
daļas, 56. un 57.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības emitentam,
tā administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūrvienību pārstāvjiem
izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 10000 latu." |
49 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 148.panta septīto daļu šādā
redakcijā: "(7) Par šā likuma 54.panta otrās daļas
5.punkta, trešās daļas 6.punkta un septītās
daļas, 56. un 57.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības emitentam izteikt
brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 10 000 latu. |
Atbalstīts |
papildināt pantu ar septīto daļu šādā
redakcijā: "(7) Par šā likuma 54.panta otrās daļas
5.punkta, trešās daļas 6.punkta un septītās
daļas, 56. un 57.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības emitentam izteikt
brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 10 000 latu." |
||
Pārejas
noteikumi |
19. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. un
23.punktu šādā redakcijā: "22. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada
20.aprīlim akcionārs, uz kuru attiecas šā likuma D sadaļas IV nodaļas
prasības, informē emitentu par to balsstiesību un kapitāla īpatsvaru, kas tam
pieder informācijas sniegšanas dienā, ja vien tas nav iesniedzis līdzvērtīgu
informāciju pirms šā likuma spēkā stāšanās. 23. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 20.maijam
emitents saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām publisko
informāciju, ko tas ir saņēmis saskaņā ar pārejas noteikumu 22.punkta
prasībām." |
|
|
|
31. Papildināt pārejas noteikumus ar 22.,
23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un
37.punktu šādā redakcijā: 22. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 20.aprīlim
akcionārs, uz kuru attiecas šā likuma D sadaļas IV nodaļas prasības, informē
emitentu par to balsstiesību un kapitāla īpatsvaru, kas tam pieder
informācijas sniegšanas dienā, ja vien šis akcionārs nav iesniedzis līdzvērtīgu
informāciju pirms šā likuma spēkā stāšanās. 23. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 20.maijam
emitents saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām publisko
informāciju, ko tas saņēmis saskaņā ar šo pārejas noteikumu 22.punkta
prasībām. |
|
|
50 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt Pārejas noteikumus ar 24., 25.,
26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37. punktu šādā
redakcijā: "24. Uz iekšējiem reitingiem balstīto
attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto
operacionāla riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam
ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro no 2008.gada 1.janvāra. 25. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas
riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto
pieeju, līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir
lielāks par šo pārejas noteikumu 27., 28. un 29.punktā norādītajām summām vai
vienāds ar tām. 26. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas
operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas
pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu
kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 28. un 29.punktā
norādītajām summām vai vienāds ar tām. 27. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu
brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu
kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības
aprēķināšanas kārtību. 28. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim
ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no
minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla
pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 29. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim
ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no
minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla
pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 30. Šo pārejas noteikumu 25., 26., 27., 28.
un 29.punkta prasību izpildei ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību
raksturojošos rādītājus aprēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī
saskaņā ar šā likuma 123.3 un 123.4 pantu. 31. Līdz 2007.gada
31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.pantā noteikto
kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar
standartizēto pieeju var sagatavot, piemērojot Komisijas noteikto
kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 32. Ja ieguldījumu
brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tā
līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 121.pantā noteikto parāda vērtspapīru
un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var
sagatavot saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas
kārtību. 33. Ja ieguldījumu brokeru
sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tai šā
likuma 123.1 un 123.2 panta prasības nav saistošas
līdz 2007.gada 31.decembrim. 34. Izmantojot šo pārejas noteikumu
31.punktā minēto iespēju, ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto
operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kāda noteikta kā
riska to darījumu vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam
pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu, kuriem kredītriska kapitāla prasība
tiek aprēķināta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu. 35. Ja riska svērto vērtību visiem riska
darījumiem aprēķina saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu, ieguldījumu
brokeru sabiedrība lielo riska darījumu un ar ieguldījumu brokeru sabiedrību
saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina saskaņā ar
kārtību, kādu Komisija bija noteikusi pirms šo grozījumu spēkā stāšanās. 36. Šā likuma 124.panta pirmās daļas
10.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī. 37. Šā likuma 61.1 panta
septītajā daļā, 63.panta trešajā un piektajā daļā un 64.2 panta
trešajā un sestajā daļā paredzētos noteikumus Komisija pieņem līdz 2008.gada
31.martam. |
Atbalstīts |
24. Uz iekšējiem reitingiem balstīto
attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto
operacionāla riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam
ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro no 2008.gada 1.janvāra. 25. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas
riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto
pieeju, līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir
lielāks par šo pārejas noteikumu 27., 28. un 29.punktā norādītajām summām vai
vienāds ar tām. 26. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas
operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas
pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu
kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 28. un 29.punktā
norādītajām summām vai vienāds ar tām. 27. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu
brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu
kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības
aprēķināšanas kārtību. 28. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim
ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no
minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla
pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 29. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim
ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no
minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla
pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 30. Šo pārejas noteikumu 25., 26., 27., 28.
un 29.punkta prasību izpildei ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību
raksturojošos rādītājus aprēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī
saskaņā ar šā likuma 123.3 un 123.4 pantu. 31. Līdz 2007.gada
31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.pantā noteikto
kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar
standartizēto pieeju var sagatavot, piemērojot Komisijas noteikto
kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 32. Ja ieguldījumu
brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tā
līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 121.pantā noteikto parāda vērtspapīru
un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var
sagatavot saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas
kārtību. 33. Ja ieguldījumu brokeru
sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tai šā
likuma 123.1 un 123.2 panta prasības nav saistošas
līdz 2007.gada 31.decembrim. 34. Izmantojot šo pārejas noteikumu
31.punktā minēto iespēju, ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto
operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kāda noteikta kā
riska to darījumu vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam
pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu, kuriem kredītriska kapitāla prasība
tiek aprēķināta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu. 35. Ja riska svērto vērtību visiem riska
darījumiem aprēķina saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu, ieguldījumu
brokeru sabiedrība lielo riska darījumu un ar ieguldījumu brokeru sabiedrību
saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina saskaņā ar
kārtību, kādu Komisija bija noteikusi pirms šo grozījumu spēkā stāšanās. 36. Šā likuma 124.panta pirmās daļas
10.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī. 37. Šā likuma 61.1 panta
septītajā daļā, 63.panta trešajā un piektajā daļā un 64.2 panta
trešajā un sestajā daļā paredzētos noteikumus Komisija pieņem līdz 2008.gada
31.martam. |
Informatīva
atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet
no: |
20. Papildināt informatīvo atsauci uz
Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā: "13) Eiropas Parlamenta un Padomes
2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību
saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus
atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK." |
51 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības
direktīvām ar 14.punktu šādā redakcijā: 14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada
14.jūnija direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu
kapitāla pietiekamību. |
Atbalstīts |
32. Papildināt informatīvo atsauci uz
Eiropas Savienības direktīvām ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā: 13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada
15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu
attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot
regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK; 14)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/49/EK par
ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību. |