Likumprojekts

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 10., 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

"12) emitents – persona, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, kā arī persona, kas savā vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus. Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā sertifikātā;";

papildināt 33.punkta "b" un "c" apakšpunktu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa";

izteikt 36.punktu šādā redakcijā:

"36) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri – līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktā emisijā vai vismaz divās atsevišķās emisijās, kas notikušas 12 mēnešu laikā no publiskā piedāvājuma sākuma datuma;";

papildināt pantu ar 45., 46., 47., 48., 49. un 50.punktu šādā redakcijā:

"45) parāda vērtspapīri – obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, izņemot vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi kapitāla vērtspapīriem;

46) kontrolēta komercsabiedrība – tāda komercsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) komercsabiedrībā personai ir balsstiesību vairākums,

b) personai tieši vai netieši ir tiesības ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs vai dalībnieks,

c) komercsabiedrības akcionārs vai dalībnieks ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem,

d) komercsabiedrībā personai ir izšķiroša ietekme vai kontrole, un viņa to faktiski izmanto vai var izmantot;

47) regulatorā informācija – visu veidu informācija, kas emitentam vai personai, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, ir jādara zināma atklātībai saskaņā ar šā likuma 54. un 58.panta, D sadaļas III, IV un VI nodaļas prasībām;

48) elektroniskie līdzekļi – elektroniskais aprīkojums datu apstrādei (tajā skaitā datu saspiešanai), uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;

49) tirgus uzturētājs – persona, kas pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību (likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem;

50) tirdzniecības diena – diena vai laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar tirgus organizētāja noteikumiem attiecīgajā regulētajā tirgū ir iespējams veikt darījumus ar finanšu instrumentiem."

2.  3.pantā:

papildināt septītās daļas 8. un 10.punktu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa";

papildināt pantu ar astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(8) Šā likuma 54.panta un D sadaļas III un IV nodaļas prasības neattiecas uz atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos.

(9) Šā likuma 54.panta trešās, septītās, astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir iekļauti regulētā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra.

(10) Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām akcijām, kuras ir iekļautas regulētā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu regulētā tirgū tika pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku akciju emitēšanas kārtību."

3.  3.¹ pantā:

aizstāt vārdu "valsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā);

papildināt 3.¹ panta otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa";

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(4) Attiecībā uz akciju emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir mazāka nekā 1000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa un kuriem jāsniedz regulatorā informācija, izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts:

1) kurā ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir reģistrēts dalībvalstī;

2) kurā emitents sniedz šā likuma 57.¹ pantā minēto informāciju, ja tas ir reģistrēts ārvalstī.

(5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000 eiro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 eiro, un kuram jāsniedz regulatorā informācija.

(6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts, kurā tam ir juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri.

(7) Šā panta sestajā daļā minētais emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un to nedrīkst mainīt trīs gadus, ja vien tā vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus. Informāciju par savu izvēli emitents paziņo saskaņā ar šā likuma 61.¹ panta astotās daļas un 64.² panta prasībām."

4. Papildināt 3.² panta pirmās daļas 2.punktu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".

5. Papildināt likumu ar 3.³ pantu šādā redakcijā:

"3.³ pants. Papildu prasību noteikšana emitentam, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts

Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, regulatorās informācijas saturam nevar noteikt stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajām."

6. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk – konkrētā persona) iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un kas paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas glabāšanā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus."

7. Papildināt 16.panta otrās daļas 4. un 5.punktu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".

< span lang=LV style='color:black'>

8. Papildināt 35.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos valdes pienākumus tirgus organizētājs var deleģēt tirgus organizētāja padomes apstiprinātai neatkarīgu ekspertu komitejai, kuras darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums."

9. Izteikt 39.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību tirgus organizētāja apstiprināto regulētā tirgus darbības noteikumu prasībām."

10. Papildināt 44.panta otro daļu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".

11. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

"54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū

(1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(2) Lai akcionāri varētu izmantot savas tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka tās izcelsmes dalībvalstī akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Akciju sabiedrības valde nodrošina vismaz šādu informāciju:

1) akcionāru sapulču vieta, laiks un darba kārtība, kopējais akciju un akciju ar balsstiesībām skaits un akcionāru tiesības piedalīties akcionāru sapulcēs. Akciju sabiedrība katrai personai, kura ir tiesīga balsot akcionāru sapulcē, kopā ar paziņojumu par akcionāru sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par akcionāru sapulci;

2) dividenžu piešķiršana un izmaksa;

3) jaunu akciju emisija, tajā skaitā kārtība, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzītais depozitārijs vai tam pielīdzināma institūcija, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;

5) jebkuras pārmaiņas tiesībās, kas nostiprinātas dažādās šīs sabiedrības akciju kategorijās, tajā skaitā atvasinātajos finanšu instrumentos, kas nodrošina pieeju emitenta akcijām. Šajā punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties.

(3) Lai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka tās izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina vismaz šādu informāciju:

1) to personu sapulču vieta, laiks un darba kārtība, kurām pieder parāda vērtspapīri, un šo personu tiesības piedalīties sapulcē. Kapitālsabiedrības valde katrai personai, kurai pieder parāda vērtspapīri un kura ir tiesīga balsot šādu personu sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par sapulci;

2) procentu izmaksas;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisija, tajā skaitā kārtība, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas, kā arī atmaksāšanas noteikumi;

5) izraudzītais depozitārijs vai tam pielīdzināma institūcija, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkuras pārmaiņas tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros, tajā skaitā pārmaiņas noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās tiesības, it īpaši tās, kas izriet no izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai procentu likmēs.

(4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos, ņemot vērā šā likuma 3.³ panta prasības.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām.

(6) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.² panta noteiktajā kārtībā nosūta sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos vai mainīt juridisko adresi, grozījumu projektu dara zināmu saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām un vismaz 30 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas kapitālsabiedrības akcijas.

(7) To pārvedamu vērtspapīru emitents, kurus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, nekavējoties dara zināmu atklātībai informāciju par jaunu parāda vērtspapīru emisiju un ar tiem saistītām garantijām vai nodrošinājumiem. Šīs daļas prasības neattiecas uz starptautisko publisko tiesību subjektu, kura dalībnieks ir vismaz viena dalībvalsts.

(8) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto informāciju kapitālsabiedrība var nosūtīt akcionāriem vai personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja par to ir pieņemts lēmums akcionāru sapulcē un tiek ievērotas šādas prasības:

1) tiek izmantoti tādi elektroniskie līdzekļi, kurus akcionāri, personas, kuras ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, vai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var izmantot neatkarīgi no to reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas;

2) tiek noteikta kārtība, kādā kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāri, personas, kuras ir tiesīgas izmantot balsstiesības, vai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, saņem informāciju;

3) akcionāriem vai personām, kuras ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, kurām ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības, un personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, nosūta rakstveida pieprasījumu par to piekrišanu izmantot elektroniskos līdzekļus informācijas nosūtīšanai. Ja 30 dienu laikā kapitālsabiedrība nesaņem atteikumu, tiek uzskatīts, ka minētās personas ir devušas piekrišanu. Piekrišana neliedz iespēju akcionāram jebkurā laikā pieprasīt, lai informācija tiek sūtīta rakstveidā;

4) izdevumi par informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tiek sadalīti ar vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(9) Ja uz sapulci aicina tikai tās personas, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība ir līdzvērtīga 50000 eiro ekvivalentam, emitents par sapulces vietu var izvēlēties jebkuru dalībvalsti ar nosacījumu, ka personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, dalībvalstī ir pieejama visa nepieciešamā informācija."

12. Papildināt 49.¹ panta piekto daļu aiz vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".

13. Izteikt D sadaļas III un IV nodaļu šādā redakcijā:

"III nodaļa

Regulāri sniedzamā informācija

56.pants. Gada pārskats

(1) Gada pārskats sastāv no:

1) revidētiem finanšu pārskatiem;

2) vadības ziņojuma, ko sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā saskaras.

(2) Ja kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats, revidētie finanšu pārskati sastāv no konsolidētā finanšu pārskata, ko sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, un mātes uzņēmuma finanšu pārskata, kas sagatavots saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām.

(3) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas ir publicēti oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".

(4) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri nav iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un attiecīgā regulētā tirgus organizētāja noteikumiem.

(5) Kapitālsabiedrība gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta atzinumu iesniedz šā likuma 64.² panta noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.

(6) Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika iesniegts saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē iesniedz apstiprināto gada pārskatu.

56.¹ pants. Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija

(1) Kapitālsabiedrības, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī šādu informāciju:

1) kapitāla struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos;

2) ziņas par akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai;

3) personas, kurām pieder tiešā vai netiešā veidā iegūta būtiska līdzdalība kapitālsabiedrībā (norādot līdzdalības daļu);

4) akcionārus, kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu;

5) veidu, kādā tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās neizmanto paši darbinieki;

6) balsstiesību ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms (neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita), akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus;

7) akcionāru vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām (arī nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprināšanu);

8) noteikumus, kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu grozīšanu;

9) valdes locekļu pilnvaras (īpaši – pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas);

10) visas būtiskās vienošanās un līgumus, kurus noslēgusi mērķa sabiedrība un kuros paredzēts, ka kontroles veida maiņas gadījumā tie stājas spēkā, kuriem beidzas termiņš vai kuri tiek grozīti, un to spēkā stāšanās, izbeigšanās vai grozīšanas sekas. Ja šādas informācijas izpaušana nopietni kaitētu komercsabiedrībai, Komisija ir tiesīga pēc sabiedrības lūguma atļaut minēto informāciju neizpaust;

11) visas vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, ja viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota iemesla vai viņi tiek atbrīvoti pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā akcionāru sapulcē.

57.pants. Starpperiodu pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem.

(2) Kapitālsabiedrība, kuras parāda vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par sešiem un divpadsmit mēnešiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais starpperiodu pārskats par sešiem un divpadsmit mēnešiem sastāv no:

1) saīsinātajiem finanšu pārskatiem;

2) starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un sešu mēnešu pārskatā norāda neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, papildus norāda arī svarīgākos darījumus ar saistītajām personām;

3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētie starpperiodu pārskati par trim un deviņiem mēnešiem sastāv no saīsinātajiem finanšu pārskatiem, kuriem pievieno starpperiodu vadības ziņojumu, ja kopš pēdējā starpperiodu vadības ziņojuma publiskošanas tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies.

(6) Kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 56.panta otrās un trešās daļas prasības, saīsinātos finanšu pārskatus par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperiodu finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu.

(7) Ja uz kapitālsabiedrību attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības, tās starpperiodu pārskati sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Sagatavojot starpperiodu pārskatus, emitents ievēro tādus pašus principus posteņu atzīšanai un novērtēšanai, kādus tas izmanto, gatavojot gada pārskatu. Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem.

(8) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu ir pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, to iesniedz kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu nav pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, kapitālsabiedrība to norāda starpperiodu vadības ziņojumā.

(9) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus iesniedz konsolidētā veidā.

57.¹ pants. Informācija

(1) Emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem komercdarbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publicēšanas.

(3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz tiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

58.pants. Atbrīvojumi

Šā likuma 56. un 57.panta prasības neattiecas uz:

1) dalībvalsts, pašvaldības, tās iestādes vai aģentūras, kā arī organizāciju, kas ir starptautisko publisko tiesību subjekti, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Centrālās bankas vai dalībvalstu centrālo banku emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem;

2) emitentiem, kas ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti

regulētā tirgū un viena parāda vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 50000 eiro ekvivalentu.

59.pants. Būtiski notikumi

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties ziņo par būtiskiem notikumiem, informāciju sniedzot šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus.

(3) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai maldinošas ziņas par tam būtiskiem notikumiem.

IV nodaļa

Nozīmīgas līdzdalības iegūšana

60.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst vai atsavina Latvijas Republikas regulētā tirgū iekļautas akcijas.

(2) Ja par tādas akciju sabiedrības akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti depozitārie sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz to emitentu.

(3) Šā likuma 61.panta pirmās, otrās, trešās, piektās un sestās daļas prasības attiecas arī uz personām, kas ir pilnvarotas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā.

(4) Šā likuma 61.pantā noteikto paziņošanas pienākumu piemēro arī personai, kurai tieši vai netieši pieder finanšu instrumenti, kas dod tai tiesības saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos pēc īpašnieka iniciatīvas iegūt emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, jau emitētās balsstiesīgās akcijas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto finanšu instrumentu veidus nosaka Komisija.

61.pants. Paziņošanas pienākums

(1) Akcionārs, kas iegūst vai atsavina balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 61.¹ panta otrajā daļā noteikto dienu laikā paziņo akciju sabiedrībai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem, desmit, piecpadsmit, divdesmit, divdesmit pieciem, trīsdesmit, piecdesmit un septiņdesmit pieciem procentiem.

(2) Ja akciju sabiedrībai Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts, šā panta pirmajā daļā minētās personas paziņo akciju sabiedrībai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par deviņdesmit un deviņdesmit pieciem procentiem.

(3) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, ņem vērā visas balsstiesīgās akcijas, pat ja balsstiesību izmantošana ir apturēta. Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz arī par visām vienas kategorijas akcijām ar balsstiesībām.

(4) Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības īpatsvaru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās balsstiesības.

(5) Ja kādu notikumu rezultātā mainās akcionāram piederošo balsstiesību īpatsvars un tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par īpatsvaru, kas paredzēts šā panta pirmajā un otrajā daļā, akcionārs par to paziņo akciju sabiedrībai.

(6) Šajā pantā minētās prasības akcionārs ievēro arī tad, ja emitents reģistrēts ārvalstī.

(7) Akciju sabiedrība ne vēlāk kā vienas tirdzniecības dienas laikā no šajā pantā minētā paziņojuma saņemšanas brīža dara to publiski pieejamu šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā.

(8) Lai atvieglotu šā panta pirmajā daļā minēto akciju īpatsvara aprēķināšanu, akciju sabiedrība katra kalendāra mēneša pēdējā datumā, ja šā mēneša laikā ir radies balsstiesīgo akciju skaita vai kapitāla pieaugums vai samazinājums, atjauno informāciju par tās kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un kapitālu.

(9) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto īpatsvaru, akcionārs pamatojas uz informāciju, ko akciju sabiedrība ir publicējusi saskaņā ar šā panta astotās daļas prasībām.

(10) Ja tādu akciju emitents, kuras ir iekļautas regulētā tirgū, iegūst vai atsavina savas akcijas pats vai ar citas personas starpniecību, kas darbojas savā vārdā, bet emitenta labā, šis emitents publisko informāciju par iegūto paša akciju īpatsvaru pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā četrās tirdzniecības dienās, skaitot no nākamās dienas pēc iegūšanas vai atsavināšanas dienas, ja šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem vai desmit procentiem balsstiesību. Šo īpatsvaru aprēķina, ņemot vērā balsstiesīgo akciju kopējo skaitu.

61.¹ pants. Paziņošanas kārtība

(1) Šā likuma 61.pantā minētajā paziņojumā ietver informāciju par:

1) balsstiesību sadalījuma faktisko situāciju paziņojuma iesniegšanas dienā (skaitliski, procentuāli no pamatkapitāla un procentuāli no balsstiesīgo akciju skaita pēc iegūšanas vai atsavināšanas);

2) kontrolētu komercsabiedrību ķēdi, ar kuras palīdzību akcionārs faktiski tur balsstiesības;

3) dienu, kurā šā likuma 61.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais īpatsvars tika sasniegts vai pārsniegts;

4) akcionāra identitāti, pat ja akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar šā likuma 60.panta trešās daļas nosacījumiem, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kas ir tiesīga izmantot balsstiesības akcionāra vārdā.

(2) Paziņojums akciju sabiedrībai ir jāsniedz pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā, skaitot no dienas, kas seko pēc dienas, kad akcionārs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā:

1) uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu, vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana, vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā;

2) tiek informēta par notikumu, kas minēts šā likuma 61.panta piektajā daļā.

(3) Aprēķinot šā likuma 60.panta pirmajā un otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē tai piederošās akcijas ar akcijām, ko pārvalda meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja vien meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība izmanto balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības. 

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus tādās pašās akcijās, kādās ir ieguldīti meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļi, un meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai nav tiesību pēc saviem ieskatiem izmantot balsstiesības, kas piešķirtas šīm akcijām, un tā var izmantot šīs balsstiesības tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.

(5) Aprēķinot šā likuma 60.panta pirmajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē šā likuma 60.panta otrajā daļā un 61.pantā minētās akcijas ar akcijām, kuras tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība pārvalda kā klienta individuālu portfeli šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punkta izpratnē, ar nosacījumu, ka:

1) meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi licenci šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

2) meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība var izmantot no šādām akcijām izrietošās balsstiesības tikai saskaņā ar rakstveidā vai elektroniski sniegtiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrību nesaistītas personas norādījumiem vai tā nodrošina, ka ieguldījumu portfeļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus veic neatkarīgi no visiem citiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kas paredzēti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, piemērojot atbilstošus mehānismus;

3) meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto savas balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības.

(6) Šā panta piekto daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus akcijās, ko pārvalda tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība, un meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot no mātes sabiedrības akcijām izrietošās balsstiesības un šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.

(7) Paziņojumiem izmanto veidlapu, kuras paraugu apstiprina Komisija.

(8) Emitents, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, bet kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tikai Latvijas Republikas regulētajā tirgū un nav iekļauti izcelsmes dalībvalsts regulētajā tirgū, regulatoro informāciju dara zināmu saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām.

62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi

(1) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas iegūtas vienīgi mijieskaita un norēķinu mērķiem parastajā īsajā norēķinu ciklā, kā arī uz personas turējumā esošajām akcijām, kas tiek turētas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja šīs personas no akcijām izrietošās balsstiesības var izmantot saskaņā ar norādījumiem, ko rakstveidā vai elektroniski sniedzis no šādas personas neatkarīgs norādījumu sniedzējs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā parastā īsā norēķinu cikla garums ir trīs tirdzniecības dienas, skaitot no darījuma slēgšanas dienas. Parasto īso norēķinu ciklu attiecina uz gadījumiem, kad regulētā tirgū iekļautās akcijas tiek tirgotas arī ārpus regulētā tirgus, kā arī uz šā likuma 60.panta trešajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem.

(3) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz tādas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu, kas sasniedz vai pārsniedz piecu procentu īpatsvaru, ja to veic tirgus uzturētājs, kas darbojas šajā statusā, ar nosacījumu, ka:

1) tas ir saņēmis izcelsmes dalībvalsts licenci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

2) tas nepiedalās attiecīgā emitenta pārvaldībā, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai emitents pirktu akcijas vai uzturētu akciju cenu.

(4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz bankām vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts un kuru tirdzniecības portfelī ir iekļautas akcijas ar balsstiesībām, ja to kopējais īpatsvars nepārsniedz piecus procentus no visām balsstiesīgajām akcijām un banka vai brokeru sabiedrība nodrošina, ka no tai piederošajām akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi lietotas, lai ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību.

(5) Šā likuma 8.panta 3.punkta un 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās iestādes, tostarp uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši saskaņā ar ķīlas līgumu, atpirkšanas līgumu vai līdzīgu vienošanos saistībā ar likviditāti, kas sniegta monetārās politikas mērķiem vai maksājumu sistēmā. Tas attiecas arī uz iepriekš minētajiem darījumiem, kas ilgst īsu laikposmu, ja šādām akcijām pievienotās balsstiesības netiek izmantotas.

(6) Šā likuma 61.¹ panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums nav jāsniedz, ja akcijas iegūst meitas sabiedrība un paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība vai pati mātes sabiedrība ir kontrolēta komercsabiedrība un paziņojumu ir sniegusi tās mātes sabiedrība.

(7) Ja par akciju iegūšanu šā likuma 61.pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas netieši ieguvusi akcijas, tad personām, kuras izmantojot ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo.

63.pants. Prasības ārvalstīs reģistrētiem emitentiem

(1) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas, 54.panta trešās daļas 6.punkta, 54.panta astotās daļas, 56., 57., 57.² panta un 61.panta septītās, astotās un desmitās daļas prasības, ja informācija, ko emitents sniedz saskaņā ar savas valsts normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā vai ja Komisija to ir atzinusi par līdzvērtīgu saskaņā ar šā panta piektās daļas noteikumiem. Tādu informāciju, kas emitentam, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, jāsniedz saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, emitents sniedz arī šā likuma noteiktajā kārtībā.

(2) Ja Latvijas Republikas regulētajā tirgū ir iekļauti tāda emitenta pārvedami vērtspapīri, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, informāciju, ko tas ir darījis zināmu ārvalstī, bet kas ir svarīga arī Latvijā, pat ja tā nav regulatorā informācija šā likuma izpratnē, dara zināmu šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Komisija nosaka prasības un kritērijus, pēc kuriem izvērtēt, vai saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem sniedzamā informācija ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai, kā arī kritērijus šā panta otrajā daļā minētās informācijas izvērtēšanai.

(4) Ja komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, atrastos dalībvalstī un tai būtu jāsaņem atļauja ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, tā tiek atbrīvota no šā likuma 61.¹ panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto akciju summēšanas ar tās mātes sabiedrības akcijām, ja tā kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst līdzvērtīgiem neatkarības nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar šo likumu.

(5) Kritērijus šā panta ceturtajā daļā paredzēto līdzvērtīgo neatkarības nosacījumu izvērtēšanai nosaka Komisija.

64.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona šajā nodaļā noteiktajos gadījumos un termiņā neinformē akciju sabiedrību, tā nedrīkst izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības.

(2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus nekādos publiskajos reģistros.

64.¹ pants. Valodu lietošana regulatorās informācijas iesniegšanai

(1) Ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū tikai Latvijā, regulatoro informāciju sniedz valsts valodā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū gan Latvijā, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs, regulatoro informāciju sniedz valsts valodā un – atkarībā no emitenta izvēles – vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, regulatoro informāciju pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(4) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū nav lūdzis pats emitents, bet gan cita persona, šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības attiecas nevis uz emitentu, bet personu, kas lūgusi atļauju pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētā tirgū.

(5) Akcionāri un personas, kas minētas šā likuma 60.panta otrajā un trešajā daļā un 61.pantā, regulatoro informāciju akciju sabiedrībai var sniegt tikai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. Šādā gadījumā akciju sabiedrībai nav jānodrošina tulkojums valsts valodā.

(6) Ja pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība emisijas dienā ir līdzvērtīga vismaz 50000 eiro ekvivalentam, ir iekļauti regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, regulatoro informāciju pēc emitenta vai personas, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, izvēles dara zināmu atklātībai valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(7) Ja dalībvalsts iesniedz tiesā prasību par sniegtās regulatorās informācijas saturu, tad izmaksas, kas radušās, tulkojot nepieciešamo informāciju, sedz prasības iesniedzējs, un tam ir tiesības radušos zaudējumus piedzīt civiltiesiskā kārtībā.

64.² pants. Regulatorās informācijas sniegšana un pieeja regulatorajai informācijai

(1) Regulatoro informāciju nosūta oficiālajai regulatorās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai (turpmāk – oficiālā glabāšanas sistēma) un dara to publiski pieejamu plašsaziņas līdzekļiem.

(2) Oficiālās glabāšanas sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas sistēmas drošības prasības un prasības regulatorās informācijas izplatīšanai, kā arī informācijas nosūtīšanas kārtību oficiālajai glabāšanas sistēmai nosaka Komisija.

(3) Regulatorās informācijas izplatīšanas kārtību plašsaziņas līdzekļiem nosaka Komisija.

(4) Regulatorā informācija ir brīvi pieejama ikvienam interesentam vismaz piecus gadus kopš tās ievietošanas oficiālajā glabāšanas sistēmā.

(5) Emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū, par šajā likumā minētās regulatorās informācijas sniegšanu nav tiesību ņemt maksu no ieguldītājiem.

(6) Komisija nosaka kārtību, kādā izveido elektronisko tīklu starp tirgus organizētājiem, Uzņēmumu reģistru un citu dalībvalstu oficiālajām glabāšanas sistēmām.

64.³ pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šā likuma 54. un 58.panta, kā arī D sadaļas III un IV nodaļas noteikumu ievēro šanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no zvērinātiem revidentiem, emitentiem, akcionāriem, personām, kas minētas šā likuma 60.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī personām, kas kontrolē iepriekš minētās personas vai atrodas to kontrolē;

2) tās noteiktajā termiņā un kārtībā pieprasīt emitentam darīt zināmu atklātībai saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu Komisijas pieprasīto informāciju, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu. Ja emitents vai personas, kas to kontrolē vai atrodas tā kontrolē, neizpilda Komisijas prasību, pēc emitenta viedokļa uzklausīšanas tā var publicēt šo informāciju pēc savas iniciatīvas;

3) pieprasīt emitentu, akcionāru, citu finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minētas 60.panta otrajā un trešajā daļā, vadītājiem paziņot informāciju, ko pieprasa finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī, ja tas ir nepieciešams, pieprasīt sniegt papildu informāciju vai dokumentus;

4) apturēt vai pieprasīt regulētā tirgus organizētājam apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību uz laiku līdz 10 dienām, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

5) aizliegt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētā tirgū, ja tā atklāj, ka ir pārkāptas finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, vai arī ir pamatotas aizdomas par šādu pārkāpumu;

6) pārraudzīt, vai emitents laikus publisko informāciju, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētā tirgū, kā arī veikt attiecīgus pasākumus, ja attiecīgo normatīvo aktu prasības netiek ievērotas;

7) publiski paziņot faktu, ka emitents, akcionārs, finanšu instrumentu turētājs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta otrajā un trešajā daļā, nav izpildījusi finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

8) pārbaudīt, vai regulatorā informācija ir sagatavota atbilstoši finanšu pārskatu sagatavošanas prasībām, un veikt attiecīgus pasākumus, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi;

9) klātienē pārbaudīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi.

(2) Ja Komisija konstatē, ka citas dalībvalsts emitents, akcionārs, finanšu instrumentu turētājs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā, ir pārkāpusi vai nepilda finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.

(3) Ja Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, bet šādi pasākumi izrādījušies neefektīvi un šā panta otrajā daļā minētās personas turpina pārkāpt vai nepildīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu, akcionāru, finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu instrumentu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

64.⁴ pants. Zvērināta revidenta atbildība

Ja zvērināts revidents Komisijai sniedz informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar šā likuma 64.³ panta 1.punktu, to neuzskata par informācijas atklāšanas aizlieguma pārkāpumu un zvērināts revidents nevar tikt saukts pie atbildības, kas paredzēta normatīvajos aktos vai starp zvērinātu revidentu un kapitālsabiedrību noslēgtajā līgumā."

14.  86.¹ pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu oficiālā glabāšanas sistēma sniedz piecu darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, vai piecu darbdienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendāra gadā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendāra gadā nepārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.";

izslēgt ceturto daļu.

15. Izteikt 87.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Iekšējo informāciju emitents publicē ne agrāk par paziņojuma nosūtīšanu oficiālajai glabāšanas sistēmai. Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājas lapā internetā (ja tāda ir izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājas lapā, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas. Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas atklāšanas kanālus.

(3) Oficiālajā glabāšanas sistēmā ievietotā iekšējā informācija ir pieejama, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas."

16. Papildināt likumu ar 144.³ pantu šādā redakcijā:

"144.³ pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu regulatorās informācijas atklāšanu

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma 54. un 58.pantā, kā arī D sadaļas III, IV un VI nodaļā Komisijai noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām to funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju."

17.  147.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) gadījumiem, kas minēti šā likuma 64.³ panta trešajā daļā.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Komisija informē Eiropas Komisiju, kā arī pārējās dalībvalstis par tiem starpperiodu finanšu pārskatiem, kas jāiesniedz kapitālsabiedrībai, kuras akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, un par šā likuma 62.panta ceturtās daļas prasību piemērošanu."

18.  148.pantā:

trešajā daļā izslēgt vārdus "tirgus organizētājam";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Par šā likuma 54.panta otrās daļas 5.punkta, trešās daļas 6.punkta un astotās daļas, 56. un 57.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības emitentam, tā administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūrvienību pārstāvjiem izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 10000 latu."

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

"22. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 20.aprīlim akcionārs, uz kuru attiecas šā likuma D sadaļas IV nodaļas prasības, informē emitentu par to balsstiesību un kapitāla īpatsvaru, kas tam pieder informācijas sniegšanas dienā, ja vien tas nav iesniedzis līdzvērtīgu informāciju pirms šā likuma spēkā stāšanās.

23. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 20.maijam emitents saskaņā ar šā likuma 64.² panta prasībām publisko informāciju, ko tas ir saņēmis saskaņā ar pārejas noteikumu 22.punkta prasībām."

20. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK."

Finanšu ministra vietā –

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

A.Štokenbergs

Likumprojekta

"Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Finanšu instrumentu tirgus likums šobrīd regulē jautājumus, kas saistīti ar pārvedamu vērtspapīru publisku piedāvāšanu un apgrozību, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus un citus jautājumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu apgrozību un to emitentiem. Eiropas Padomes un Parlamenta 2004. gada 15. decembra Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK prasības papildina vai dažos jautājumos atšķiras no Finanšu instrumentu tirgus likumā ietvertajām prasībām.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts ir izstrādāts, lai Latvijas tiesību aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK prasības. Likumprojekts nosaka informācijas atklāšanas prasības, kas jāievēro emitentiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētos tirgos. Līdz šim prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu bija noteiktas tikai emitentiem, kuru vērtspapīri iekļauti regulēto tirgu oficiālajos sarakstos, taču direktīva 2004/109/EK nosaka vienotas prasības visiem emitentiem, kuru vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie iekļauti oficiālajā sarakstā vai kādā citā sarakstā. Likumprojekts nosaka: 1. informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz gada un starpperioda pārskatiem; 2. atbildību par nepatiesas vai skaidru priekšstatu neradošas informācijas iekļaušanu finanšu pārskatos; 3. informācijas atklāšanas prasības, kas jāievēro personām, kuras ieguvušas vai samazinājušas nozīmīgu līdzdalību (5%, 10%, 15%, 20%, 30%, 50% un 75% no balsstiesīgajām akcijām); 4. informācijas atklāšanas prasības, kas regulētā tirgū iekļautu vērtspapīru emitentiem jāievēro attiecībā uz vērtspapīru īpašniekiem; 5. emitenta uzraudzības institūciju pienākumus; 6. regulatorās informācijas atklāšanas, uzglabāšanas un paziņošanas prasības; 7. informācijas atklāšanas valodu režīmu; 8. atbildīgo uzraudzības institūciju nozīmēšanas kārtību un to tiesības un pienākumus. Saskaņā ar Lamfalussy ietvaru direktīva 2004/109/EK ir pirmā līmeņa direktīva un, lai pilnībā ieviestu visas prasības, Eiropas Komisijai ir jāizstrādā un jāpieņem pakārtotie normatīvie akti jeb ieviešanas pasākumi (implementing measures). Šobrīd Eiropas Komisijā izstrādes stadijā atrodas viena direktīva un viena rekomendācija, bet Eiropas Komisija izstrādā vēl dažus ieviešanas pasākumus, kuru teksti vēl nav publicēti. Līdz ar to pēc iepriekš minēto ieviešanas pasākumu pieņemšanas tie būs jāievieš Latvijas likumdošanā.
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiek noteikts informācijas apjoms, kas komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ir jāiekļauj gada un starpperiodu pārskatos. Tiks izveidota sistēma regulatorās informācijas centralizētai glabāšanai (Oficiālā regulatorās informācijas centralizētās glabāšanas sistēma), ar kuras palīdzību likumā noteiktās personas arī sniegs regulatoro informāciju. Šī sistēma tiks savietota ar pārējo dalībvalstu šim mērķim izveidotajām sistēmām un tādā veidā tiks nodrošināta ieguldītāju informētība par dalībvalstu regulētajos tirgos iekļautām kapitālsabiedrībām neatkarīgi no to atrašanās vietas, kā arī vienkopus būs pieejama visa regulatorā informācija (piemēram, par akcionāru sanāksmēm, gada pārskatiem, starpperioda finanšu pārskatiem, par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu u.c.). Ieviešot šīs direktīvas prasības, tiks nodrošināta Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšana un veicināta Eiropas kapitāla tirgus attīstība.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Tiks izstrādāti normatīvo aktu projektu, lai pārņemtu direktīvas 2004/109/EK pakārtoto Eiropas Komisijas normatīvo aktu prasības, kas vēl ir izstrādes stadijā. Izstrādāti grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem".

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Ar likumprojektu tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK prasības.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK (OJ L 390 2004, p.38.)

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

1. pants  3. pants 4. pants 5. pants 6. pants 7. pants 8. pants 9. pants 10. pants 11. pants 12. pants 13. pants 14. pants 15. pants 16. pants

Direktīvas 2004/109/EK 2. panta pirmās daļas b, d, f, k, l, n apakšpunkts Direktīvas 2004/109/EK 1. panta otrā, trešā un ceturtā daļa Direktīvas 2004/109/EK 2. panta pirmās daļas i) apakšpunkts Direktīvas 2004/109/EK 3. pants Direktīvas 2004/109/EK 10. pants Direktīvas 2004/109/EK 16., 17., 18., 19. pants Direktīvas 2004/109/EK 4., 5., 6., 8. pants Direktīvas 2004/109/EK 10., 11., 12., 13., 14., 15., 20., 21., 23., 24. pants Direktīvas 2004/109/EK 25. pants Direktīvas 2004/109/EK 26. pants Direktīvas 2004/109/EK 7. pants

Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst

Tiek noteikts, ka turpmāk regulētā tirgus organizētājs likuma 35. panta pirmajā līdz trešajā daļā noteiktos valdes pienākumus var deleģēt neatkarīgai ekspertu komitejai, kuras darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums. Šis jautājums netiek regulēts ES tiesību aktos. Tiek veikti labojumi, lai novērstu pretrunas starp spēkā esošo likumu un likumprojektu. Tiek veikti labojumi, lai novērstu pretrunas starp spēkā esošo likumu un likumprojektu. Tiek veikti labojumi, lai novērstu pretrunas starp spēkā esošo likumu un likumprojektu.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts saskaņots ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi, kas ir izveidota, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 21. pantu, un kurā ietilpst Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācijas pārstāvji.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultatīvā finanšu un kapitāla tirgus padome likumprojektu ir atbalstījusi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekts ir ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas. Likuma izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc likuma pieņemšanas tas tiks ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv, kurā ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likums neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Nav.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I. Krūmane	E. Strazdiņa	M. Radeiko	L. Gaņģe

13.12.2006 15:50

L. Gaņģe

1308

7774882, Liga.Gange@fktk.lv