LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2007. gada 19. februāris

Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.177/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz ____ lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

(Nr.177/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (48)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija (ar valodas speciālistu labojumiem)
	Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini: 4) finanšu pakalpojumi: b) kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu;	1.  1.pantā: izteikt 4.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā: "b) kreditēšana;";  papildināt 4.punktu ar "b^1" apakšpunktu šādā redakcijā:  "b^1) finanšu līzings;";  izteikt 4.punkta "e" apakšpunktu šādā redakcijā:  "e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar: – valūtu; – finanšu instrumentiem;";				1.  1.pantā: izteikt 4.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā: "b) kreditēšana;";  papildināt 4.punktu ar "b^1" apakšpunktu šādā redakcijā:  "b^1) finanšu līzings;"; izteikt 4.punkta "e" apakšpunktu šādā redakcijā:  "e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar: – valūtu, – finanšu instrumentiem;";
5) kredīts - atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas un kurš klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu vai citas lietas;	izteikt 5.punktu šādā redakcijā: "5) kredīts – atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam rada pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu vai citas lietas;";				izteikt 5.punktu šādā redakcijā: "5) kredīts — atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu vai citas lietas;";
7) pašu kapitāls - kredītiestādes kapitāls, kuru veido: a) apmaksātais pamatkapitāls un akciju emisijas uzcenojums, kas samazināti par priekšrocību akciju (kurām kredītiestādes statūtos paredzēta dividenžu uzkrāšana) vērtību, rezerves kapitāls, nesadalītā peļņa (ar nosacījumu, ka ir zvērināta revidenta ziņojums par tās esamību), kas samazināta par iepriekšējo darbības gadu zaudējumu apjomu, un citi elementi saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem; b) samazinājums par kredītiestādes īpašumā esošajām pašas akcijām, nemateriālajiem aktīviem un kārtējā darbības gada zaudējumiem; c) subordinētais kapitāls saskaņā ar šā likuma 36.panta prasībām; d) samazinājums par kredītiestādes būtisku līdzdalību citu kredītiestāžu un finanšu iestāžu pamatkapitālā, kā arī ieguldījumiem to kredītiestāžu un finanšu iestāžu subordinētajā kapitālā, kurās kredītiestādei ir būtiska līdzdalība, un saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem - citos finanšu instrumentos; e) samazinājums par citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs (pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem - citos finanšu instrumentos) izdarīto kredītiestādes ieguldījumu daļu, kura pārsniedz 10 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar šā punkta "a" - "c" apakšpunktu. Ieguldījumu kopsummu aprēķina tikai tajās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kurās kredītiestādei nav būtiskas līdzdalības; f) samazinājums par ieguldījumiem tādu apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā, kurās kredītiestādei tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, g) samazinājums par ieguldījumiem apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību subordinētajā kapitālā un - saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem un rīkojumiem - citos finanšu instrumentos;	izteikt 7.punktu šādā redakcijā: "7) pašu kapitāls – kredītiestādes revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami kredītiestādei ar parastiem darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto, iespējamo zaudējumu segšanai;";				izteikt 7.punktu šādā redakcijā: "7) pašu kapitāls – kredītiestādes revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami kredītiestādei ar parastiem darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai;";
8) subordinētais kapitāls - naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas;	izslēgt 8.punktu;				izslēgt 8.punktu;
11) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;	izteikt 11.punktu šādā redakcijā:  "11) meitas sabiedrība – komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība. Jebkura meitas sabiedrības meitas sabiedrība uzskatāma arī par tās sākotnējās izcelsmes mātes sabiedrības meitas sabiedrību;";				izteikt 11.punktu šādā redakcijā:  "11) meitas sabiedrība – komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība. Jebkura meitas sabiedrības meitas sabiedrība uzskatāma arī par tās sākotnējās izcelsmes mātes sabiedrības meitas sabiedrību;";
	papildināt pantu ar 11.^1, 11.^2, 11.^3, 11.^4, 11.^5 un 11.^6punktu šādā redakcijā:  "11^1) dalībvalsts mātes kredītiestāde – dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kurai ir meitas sabiedrība – kredītiestāde vai finanšu iestāde – vai kurai ir dalība kredītiestādē vai finanšu iestādē, un pati šī kredītiestāde nav meitas sabiedrība citai šajā dalībvalstī licencētai kredītiestādei vai meitas sabiedrība šajā dalībvalstī reģistrētai finanšu pārvaldītājsabiedrībai; 11^2) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība – dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav meitas sabiedrība šajā dalībvalstī licencētai kredītiestādei vai meitas sabiedrība citai šajā dalībvalstī reģistrētai finanšu pārvaldītājsabiedrībai; 11^3) Eiropas Savienības mātes kredītiestāde – dalībvalsts mātes kredītiestāde, kas nav meitas sabiedrība jebkurā citā dalībvalstī licencētai kredītiestādei vai meitas sabiedrība jebkurā dalībvalstī reģistrētai finanšu pārvaldītājsabiedrībai; 11^4) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība – dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav meitas sabiedrība jebkurā dalībvalstī licencētai kredītiestādei vai meitas sabiedrība citai jebkurā dalībvalstī reģistrētai finanšu pārvaldītājsabiedrībai; 11^5) Latvijas Republikas mātes kredītiestāde – Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kurai ir meitas sabiedrība – kredītiestāde vai finanšu iestāde – vai kurai ir dalība kredītiestādē vai finanšu iestādē, un pati šī kredītiestāde nav meitas sabiedrība citai Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei vai meitas sabiedrība Latvijas Republikā reģistrētai finanšu pārvaldītājsabiedrībai; 11^6) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība – Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav meitas sabiedrība Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei vai meitas sabiedrība citai Latvijas Republikā reģistrētai finanšu pārvaldītājsabiedrībai;";				papildināt pantu ar 11.^1, 11.^2, 11.^3, 11.^4, 11.^5 un 11.^6punktu šādā redakcijā:  "11^1) dalībvalsts mātes kredītiestāde — dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kurai ir meitas sabiedrība — kredītiestāde vai finanšu iestāde — vai kurai ir dalība kredītiestādē vai finanšu iestādē, bet kura pati nav citas šajā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 11^2) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav šajā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 11^3) Eiropas Savienības mātes kredītiestāde — dalībvalsts mātes kredītiestāde, kas nav jebkurā citā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 11^4) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 11^5) Latvijas Republikas mātes kredītiestāde — Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kurai ir meitas sabiedrība — kredītiestāde vai finanšu iestāde — vai kurai ir dalība kredītiestādē vai finanšu iestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 11^6) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;";
13) būtiska ietekme - iespēja ietekmēt (bet ne kontrolēt) komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;	izslēgt 13.punktu;				izslēgt 13.punktu;
	papildināt pantu ar 15.^1punktu šādā redakcijā: "15^1) dalība – tiesības uz komercsabiedrības kapitāla daļu (neatkarīgi no tā, vai tiesības ir dokumentētas vai nav), ko, veidojot ilgstošu saikni ar šo komercsabiedrību, izmanto, lai piedalītos tās pārvaldībā, vai tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;";				papildināt pantu ar 15.^1punktu šādā redakcijā: "15^1) dalība – tiesības uz komercsabiedrības kapitāla daļu (neatkarīgi no tā, vai tiesības ir dokumentētas vai nav), ko, veidojot ilgstošu saikni ar šo komercsabiedrību, izmanto, lai piedalītos tās pārvaldībā, vai tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;";
18) savstarpēji saistītu klientu grupa — divas vai vairākas personas: a) kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad personas, kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir Latvijas valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības,	izteikt 18.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:  "a) kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, ja personas, kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstis un dalībvalstu pašvaldības;";				izteikt 18.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:  "a) kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad personas, kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstis un dalībvalstu pašvaldības,";
19) personas, kuras saistītas ar kredītiestādi - personas, kas ir: b) bankas meitas sabiedrības un komercsabiedrības, kuros bankai ir būtiska ietekme;	izteikt 19.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā: "b) bankas meitas sabiedrības un komercsabiedrības, kurās bankai ir dalība;";				izteikt 19.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā: "b) bankas meitas sabiedrības un komercsabiedrības, kurās bankai ir dalība,";
35) administrators - pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikuma tiesas iecelta persona, kura īsteno šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā;	izslēgt 35.punktā vārdus "pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikuma";				izslēgt 35.punktā vārdus "pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikuma";
37) finanšu līzings - kreditēšana, ko veic atbilstoši Unitroit konvencijā par starptautisko finansiālo līzingu noteiktajiem pamatprincipiem;	aizstāt 37.punktā saīsinājumu "Unitroit" ar saīsinājumu "UNIDROIT";				aizstāt 37.punktā saīsinājumu "Unitroit" ar saīsinājumu "UNIDROIT";
40) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla,	izteikt 40.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā: "a) dalības veidā;";				izteikt 40.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā: "a) dalības veidā,";
	papildināt pantu ar 56., 57. un 58.punktu šādā redakcijā: "56) ārvalsts valūta – jebkuras valsts, izņemot Latvijas Republiku, valūta; 57) atgūstamās vērtības samazinājuma risks – risks, ka nopirktais debitoru parāds var samazināties par naudas kredītu vai par citā veidā piešķirto kredītu debitoram; 58) sertifikāts – valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" izsniegts dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci veikt maksātnespējas procesa administratora pienākumus."				papildināt pantu ar 56., 57. un 58.punktu šādā redakcijā: "56) ārvalsts valūta – jebkuras valsts, izņemot Latvijas Republiku, valūta; 57) atgūstamās vērtības samazinājuma risks – risks, ka nopirktais debitora parāds var samazināties par naudā vai citā veidā debitoram piešķirto kredītu; 58) sertifikāts – valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" izsniegts dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci veikt maksātnespējas procesa administratora pienākumus."

3.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei, ārvalstu kredītiestādes filiālei, dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiālei. (2) Latvijas Republikā banku drīkst dibināt tikai kā akciju sabiedrību. (3) Latvijas Republikā elektroniskās naudas institūciju drīkst dibināt kā kapitālsabiedrību. (4) Ja elektroniskās naudas institūcija ir dibināta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību un tai saskaņā ar šo likumu ir jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) elektroniskās naudas institūcijas darbībai, uz tās dibinātājiem un dalībniekiem attiecināmi šā likuma noteikumi par kredītiestādes dibinātājiem un akcionāriem.

2. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:  "(1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai ārvalsts kredītiestādes filiālei."

1

Juridiskais birojs Papildināt likumprojekta 2.pantā (likuma 3.panta pirmajā daļā) pēc vārdiem “dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei” ar vārdiem “ tās filiālei”.

Atbalstīts

2. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:  "(1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, tās filiālei vai ārvalsts kredītiestādes filiālei."

6.pants. (1) Ārvalstu kredītiestādes filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27. panta 5. punktu, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 47., 49., 50.1, 51.pantu, 57.panta 1.punktu, 58., 59., 77. - 87., 89., 90., 94.pantu, 102. panta 1., 2. un 4. punktu, 109., 113. - 118., 121., 125.pantu, 126. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu, 127., 128.pantu, 129. panta otro daļu, 137., 138., 140. - 145., 149., 152., 170., 172. - 177., 184., 185., 188. - 190. pantu, likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un citi likumi. (2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence (atļauja) savas darbības uzsākšanai, nav saistošas šā likuma 10.^1, 12., 12.^2, 12.^3, 13., 16., 17., 19., 20., 21., 24., 25., 26., 28., 29., 30.^1, 31., 32., 33., 33.^1, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 44., 50.^2, 50.^3, 50.^4, 50.^5, 50.^6, 50.^7, 55., 57., 58., 59.panta un VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XVI nodaļas prasības. (3) Dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 12.^1, 12.^2un 12.^3panta, V nodaļas, 108.^1panta un XVI nodaļas prasības.	3. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:  "(1) Ārvalstu kredītiestādes filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27.panta 5.punktu, 35., 39., 40., 42., 43., 49., 51.pantu, 57.panta 1.punktu, 58., 59., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 89., 90., 94., 109., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 121., 125.pantu, 126.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 127., 128.pantu, 129.panta otro daļu, 137., 138., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 149., 152., 170., 172., 173., 174., 175., 176., 177., 184., 185., 188., 189. un 190.pantu, kā arī likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". (2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence (atļauja) savas darbības uzsākšanai, nav saistošas šā likuma 7.panta pirmās daļas, 8.panta otrās daļas, 10.^1, 12., 12.^2, 12.^3, 13., 16., 17., 19., 20., 21., 24., 25., 26., 28., 29., 30.^1, 31., 32., 33., 33.^1, 33.^2, 34.^1, 35.^2, 36.^3, 36.^4, 39., 40., 42., 43., 44., 49., 50., 50.^8, 50.^9, 55., 57., 58., 59., 74.^1 panta un VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XVI nodaļas prasības. (3) Citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 12.^1, 37., 95., 96. un 97.panta, V nodaļas, 108.^1panta un XVI nodaļas prasības."	2	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 3.pantā (likuma 6.panta pirmajā daļā) vārdus “kā arī likums “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”” ar vārdiem “kā arī citi likumi”.	Atbalstīts	3. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:  "6.pants. (1) Ārvalstu kredītiestādes filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27.panta 5.punktu, 35., 39., 40., 42., 43., 49., 51.pantu, 57.panta 1.punktu, 58., 59., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 89., 90., 94., 109., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 121., 125.pantu, 126.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 127., 128.pantu, 129.panta otro daļu, 137., 138., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 149., 152., 170., 172., 173., 174., 175., 176., 177., 184., 185., 188., 189. un 190.pantu, kā arī citi likumi. (2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence (atļauja) savas darbības uzsākšanai, nav saistošas šā likuma 7.panta pirmās daļas, 8.panta otrās daļas, 10.^1, 12., 12.^2, 12.^3, 13., 16., 17., 19., 20., 21., 24., 25., 26., 28., 29., 30.^1, 31., 32., 33., 33.^1, 33.^2, 34.^1, 35.^2, 36.^3, 36.^4, 39., 40., 42., 43., 44., 49., 50., 50.^8, 50.^9, 55., 57., 58., 59., 74.^1 panta un VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XVI nodaļas prasības. (3) Citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 12.^1, 37., 95., 96. un 97.panta, V nodaļas, 108.^1panta un XVI nodaļas prasības."
7.pants. (1) Kredītiestādēm ir saistoši saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi par kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām un kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.	4. Papildināt 7.panta pirmo daļu aiz vārdiem "rīkojumi par" ar vārdiem "informācijas atklāšanu".				4. Papildināt 7.panta pirmo daļu pēc vārdiem "rīkojumi par" ar vārdiem "informācijas atklāšanu".
9.pants. (1) Vārdus “kredītiestāde”, “banka” vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai drīkst lietot tikai: 2) dalībvalstī reģistrēta banka vai tās filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā; (2) Vārdus “kredītiestāde”, “elektroniskās naudas institūcija” vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai drīkst lietot tikai: 3) dalībvalstī reģistrēta elektroniskās naudas institūcija vai tās filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi elektroniskās naudas institūcijas darbību Latvijas Republikas teritorijā; (3) Vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām bankām un ārvalstu banku filiālēm, kā arī dalībvalstu bankām un dalībvalstu banku filiālēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un tos pieņemt.	5.  9.pantā: aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī"; aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī"; papildināt pantu ar 2.^1daļu šādā redakcijā:  "(2^1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai nodrošinātu citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes firmas nepārprotamu lietošanu Latvijas Republikā, var pieprasīt šīs kredītiestādes filiāles Latvijas Republikā firmu papildināt ar paskaidrojošu informāciju."; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām bankām un ārvalstu banku filiālēm, kā arī citu dalībvalstu bankām un to filiālēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos.";				5.  9.pantā: aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī"; aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī"; papildināt pantu ar 2.^1daļu šādā redakcijā:  "(2^1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai nodrošinātu citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes firmas nepārprotamu lietošanu Latvijas Republikā, var pieprasīt, lai šīs kredītiestādes filiālei Latvijas Republikā firma tiktu papildināta ar paskaidrojošu informāciju."; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām bankām un ārvalstu banku filiālēm, kā arī citu dalībvalstu bankām un to filiālēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos.";
(5) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus.	izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā: "(5) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. Elektroniskās naudas institūcija, kurai saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence (atļauja) savas darbības uzsākšanai, nedrīkst izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus, izņemot elektronisko naudu.				izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā: "(5) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. Elektroniskās naudas institūcija, kurai saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence (atļauja) savas darbības uzsākšanai, nedrīkst izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus, izņemot elektronisko naudu.
(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencēta elektroniskās naudas institūcija nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus (arī izsniegt kredītus) vai veikt citu komercdarbību, kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to saistīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana.	(6) Elektroniskās naudas institūcija, kas: 1) saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci, nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus (arī izsniegt kredītus) vai veikt citu komercdarbību, kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to saistīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana; 2) savu darbību ir tiesīga veikt, nesaņemot licenci, nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus (arī izsniegt kredītus), kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to saistīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana.";	3	Juridiskais birojs Papildināt likumprojekta 5.pantā (likuma 9.panta sestajā daļā) pēc vārda “licenci” ar vārdu iekavās “(atļauju)”.	Atbalstīts	(6) Elektroniskās naudas institūcija, kas: 1) saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju), nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus (arī izsniegt kredītus) vai veikt citu komercdarbību, kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to saistīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana; 2) savu darbību ir tiesīga veikt, nesaņemot licenci (atļauju), nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus (arī izsniegt kredītus), kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to saistīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana.";
(7) Šā panta sestās daļas noteikumi neliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētai elektroniskās naudas institūcijai: 1) sniegt tādus finanšu pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas ir cieši saistīti ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu vai ar apakšuzdevumiem, kuri izriet no elektroniskās naudas emitēšanas un apkalpošanas; 2) uzkrāt ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu saistītos datus, tai skaitā klientu identifikācijas datus, elektroniskās ierīces atmiņā.	izslēgt septītajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētai".				izslēgt septītajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētai".
10.^1 pants. (2) Ārpakalpojums šā likuma izpratnē ir pakalpojums, kas atbilst šādām pazīmēm: 1) kredītiestādei to sniedz ārpakalpojumu sniedzējs, kurš nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju) attiecīgā pakalpojuma sniegšanai; 2) tas ir kāds no šādiem pakalpojumiem: a) kredītiestādes grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldība vai attīstība, iekšējās kontroles organizēšana, iekšējā audita dienesta pienākumu veikšana, b) kredītiestādes finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšana. (3) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai. (4) Kredītiestāde nedrīkst deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai kredītiestādes statūtiem noteiktos kredītiestādes pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī: 1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu; 2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu.	6.  10.^1 pantā: izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:  "(2) Ārpakalpojums šā likuma izpratnē ir pakalpojums, kas atbilst šādām pazīmēm: 1) kredītiestādei to sniedz ārpakalpojumu sniedzējs, kurš nav saņēmis dalībvalsts attiecīgas uzraudzības institūcijas licenci (atļauju) konkrētā pakalpojuma sniegšanai; 2) tas ir kāds no šādiem pakalpojumiem: a) kredītiestādes grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldība vai attīstība, iekšējās kontroles sistēmas organizēšana, iekšējā audita dienesta pienākumu veikšana; b) kredītiestādes finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšana. (3) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai kredītiestādes mātes sabiedrībai – dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei.";  papildināt ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:  "3) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu."				6.  10.^1 pantā: izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:  "(2) Ārpakalpojums šā likuma izpratnē ir pakalpojums, kas atbilst šādām pazīmēm: 1) kredītiestādei to sniedz ārpakalpojumu sniedzējs, kurš nav saņēmis dalībvalsts attiecīgas uzraudzības institūcijas licenci (atļauju) konkrētā pakalpojuma sniegšanai; 2) tas ir kāds no šādiem pakalpojumiem: a) kredītiestādes grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldība vai attīstīšana, iekšējās kontroles sistēmas organizēšana, iekšējā audita dienesta pienākumu veikšana, b) kredītiestādes finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšana. (3) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai kredītiestādes mātes sabiedrībai – dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei."; papildināt ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:  "3) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu."
11.pants. (2) Elektroniskās naudas institūcija, kura neplāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, savu darbību Latvijas Republikā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā un pēc tam, kad par plānoto darbības uzsākšanu informējusi Latvijas Banku. (3) Elektroniskās naudas institūcija, kura plāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, savu darbību Latvijas Republikā ir tiesīga uzsākt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā. (4) Ja elektroniskās naudas institūcija nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju), emitētās elektroniskās naudas kopējais apjoms nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt sešu miljonu eiro ekvivalentu latos.	7.  11.pantā: izslēgt otro daļu; izslēgt trešajā daļā vārdus "kura plāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos"; izslēgt ceturto daļu.				7.  11.pantā: izslēgt otro daļu; izslēgt trešajā daļā vārdus "kura plāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos"; izslēgt ceturto daļu.
	8. Papildināt likumu ar 11.^1 pantu šādā redakcijā:  "11.^1 pants. (1) Elektroniskās naudas institūcijai nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) un tā savu darbību Latvijas Republikā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercdarbības veikšanai, ja tā par plānotās darbības uzsākšanu ir informējusi Latvijas Banku un pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) kopējais plānotais elektroniskās naudas institūcijas finanšu saistību apjoms pret emitētās elektroniskās naudas turētājiem nepārsniedz piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, un elektroniskās naudas institūcijas darbībā tas nevienā brīdī nepārsniedz sešu miljonu eiro ekvivalentu latos; 2) elektroniskās naudas institūcijas emitēto elektronisko naudu kā maksāšanas līdzekli pieņem tās meitas sabiedrība, kura veic operatīvas vai citas palīgfunkcijas attiecībā uz elektroniskās naudas institūcijas emitēto vai izplatīto elektronisko naudu, vai tās mātes sabiedrība, vai šādas mātes sabiedrības pārējās meitas sabiedrības; 3) elektroniskās naudas institūcijas emitēto elektronisko naudu kā maksāšanas līdzekli pieņem vienīgi ierobežots komersantu loks, kurus raksturo to atrašanās kopējās telpās, vai tādas ciešas finansiālās vai darījumu attiecības ar elektroniskās naudas emitentu kā kopēja preču vai pakalpojumu tirdzniecības vai izplatīšanas sistēma. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā elektroniskās naudas institūcija nodrošina, lai: 1) vienā tās emitētā elektroniskās naudas līdzeklī (nesējā) uzkrātā elektroniskā nauda nepārsniegtu 150 eiro ekvivalentu latos; 2) datora atmiņā elektroniskās naudas līdzekļi būtu savstarpēji nodalīti, individuāli identificējami un bez darbību autorizācijas ar katru līdzekli nebūtu iespējams tos lietot vienam maksājumam vai vienam naudas līdzekļu pārvedumam."				8. Papildināt likumu ar 11.^1 pantu šādā redakcijā:  "11.^1 pants. (1) Elektroniskās naudas institūcijai nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) un tā savu darbību Latvijas Republikā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercdarbības veikšanai, ja tā par plānotās darbības uzsākšanu ir informējusi Latvijas Banku un pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1)  elektroniskās naudas institūcijas kopējās plānotās finanšu saistības pret emitētās elektroniskās naudas turētājiem nepārsniedz piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, un elektroniskās naudas institūcijas darbībā tās nevienā brīdī nepārsniedz sešu miljonu eiro ekvivalentu latos; 2) elektroniskās naudas institūcijas emitēto elektronisko naudu kā maksāšanas līdzekli pieņem tās meitas sabiedrība, kura veic operatīvas funkcijas vai citas palīgfunkcijas attiecībā uz elektroniskās naudas institūcijas emitēto vai izplatīto elektronisko naudu, vai tās mātes sabiedrība, vai šādas mātes sabiedrības pārējās meitas sabiedrības; 3) elektroniskās naudas institūcijas emitēto elektronisko naudu kā maksāšanas līdzekli pieņem vienīgi ierobežots komersantu loks, kurus raksturo to atrašanās kopējās telpās vai tādas ciešas finansiālās vai darījumu attiecības ar elektroniskās naudas emitentu kā kopēja preču vai pakalpojumu tirdzniecības vai izplatīšanas sistēma. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā elektroniskās naudas institūcija nodrošina, lai: 1) vienā tās emitētā elektroniskās naudas līdzeklī (nesējā) uzkrātā elektroniskā nauda nepārsniegtu 150 eiro ekvivalentu latos; 2) datora atmiņā elektroniskās naudas līdzekļi būtu savstarpēji nodalīti, individuāli identificējami un, neautorizējot ar katru līdzekli veicamās darbības, nebūtu iespējams tos lietot vienam maksājumam vai vienam naudas līdzekļu pārvedumam."
12.^1 pants. (1) Dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde drīkst atvērt filiāli Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci (atļauju), tikai pēc tam, kad: 2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi no attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā laikus informēs Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par pārbaudēm kredītiestādes filiālēs Latvijā un netraucēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī nekavējoties pēc pārbaudes beigšanas iesniegs Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;	9.  12.^1 pantā: aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "citā dalībvalstī"; aizstāt pirmās daļas otrajā punktā vārdu "ārvalsts" ar vārdu "dalībvalsts";	4	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 9.panta pirmo daļu (grozījumus likuma 12.^1.panta pirmās daļas ievaddaļā) šādā redakcijā: “aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “Dalībvalstī” ar vārdiem “Citā dalībvalstī”.	Atbalstīts	9.  12.^1 pantā: aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “Dalībvalstī” ar vārdiem “Citā dalībvalstī "; aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu "ārvalsts" ar vārdu "dalībvalsts";
(2) Dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes pienākums ir informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju mēnesi iepriekš par jebkuriem grozījumiem šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nolūku pārtraukt filiāles darbību.	aizstāt otrajā daļā vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "citā dalībvalstī";	5	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 9.panta trešo daļu (grozījumus likuma 12.^1.panta otrajā daļā) šādā redakcijā: “aizstāt otrajā daļā vārdu “Dalībvalstīs” ar vārdiem “Citā dalībvalstī”.”	Atbalstīts	aizstāt otrajā daļā vārdu “Dalībvalstīs” ar vārdiem “Citā dalībvalstī”;
(4) Dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde 30 dienas pēc tam, kad tā iesniegusi attiecīgu paziņojumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijā šīs valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai, uzsāk sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā, neatverot filiāli.	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:  "(4) Citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde 30 dienas pēc tam, kad tā iesniegusi savai uzraudzības institūcijai attiecīgu paziņojumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, uzsāk sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, neatverot filiāli.";	6	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 9.pantā (likuma 12.^1.panta ceturtajā daļā) vārdu “savai” ar vārdiem “savas valsts attiecīgajai“.	Atbalstīts	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:  "(4) Citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde 30 dienas pēc tam, kad tā iesniegusi savas valsts attiecīgajai uzraudzības institūcijai attiecīgu paziņojumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, uzsāk finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli.";

(5) Ja 30 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav iesniegts attiecīgās valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas motivēts rakstveida atteikums, uzskatāms, ka tā neiebilst pret šīs kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijā.	aizstāt piektajā daļā vārdu "valsts" ar vārdu "dalībvalsts"; aizstāt piektajā daļā vārdu "Latvijā" ar vārdiem "Latvijas Republikā".	7	Juridiskais birojs Apvienot grozījumus likumprojekta 9.pantā (grozījumus likuma 12.^1.panta piektajā daļā) un izteikt tos šādā redakcijā: “ aizstāt piektajā daļā vārdu “valsts” ar vārdu “dalībvalsts” un vārdu “Latvijā” — ar vārdiem “Latvijas Republikā”.	Atbalstīts	aizstāt piektajā daļā vārdu “valsts” ar vārdu “dalībvalsts” un vārdu “Latvijā” — ar vārdiem “Latvijas Republikā”.
12.^2 pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde atver filiāli dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā. (2) Kredītiestāde rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ka tā vēlas atvērt filiāli dalībvalstī. Iesniegumā tā norāda dalībvalsti, kurā paredzēts atvērt filiāli, filiāles adresi, filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja tāds ir piešķirts. (4) Iesniegumu par filiāles atvēršanu dalībvalstī Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un attiecīgo kredītiestādi. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz kredītiestādei atvērt filiāli dalībvalstī, ja kredītiestādei ir piemērota pastiprinātās uzraudzības kārtība. (7) Kredītiestādes filiāle tiek izveidota un uzsāk darbību dalībvalstī, ja kredītiestāde ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas apliecinājumu vai ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir saņēmusi šā panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu.	10.  12.^2 pantā: aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "cita dalībvalsts" (attiecīgā locījumā); papildināt ceturto daļu aiz vārdiem "filiāles atvēršanu" ar vārdu "citā"; izslēgt sesto daļu; papildināt septīto daļu aiz vārdiem "uzsāk darbību" ar vārdu "citā"; papildināt pantu ar 8.^1daļu šādā redakcijā:  "(8^1) Neatkarīgi no citā dalībvalstī izveidoto filiāļu skaita tās tiek uzskatītas par vienu filiāli attiecīgajā dalībvalstī."				10.  12.^2 pantā: aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "cita dalībvalsts" (attiecīgā locījumā); papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "filiāles atvēršanu" ar vārdu "citā"; izslēgt sesto daļu; papildināt septīto daļu pēc vārdiem "uzsāk darbību" ar vārdu "citā"; papildināt pantu ar 8.^1daļu šādā redakcijā:  "(8^1) Neatkarīgi no citā dalībvalstī izveidoto filiāļu skaita tās tiek uzskatītas par vienu filiāli attiecīgajā dalībvalstī.";
(9) Šā panta sestajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.		8	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt 12.^2 panta devīto daļu.	Atbalstīts	izslēgt devīto daļu.
12.^3 pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde uzsāk finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, šajā pantā noteiktajā kārtībā. (2) Kredītiestāde rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ka tā vēlas uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā filiāli. Iesniegumā kredītiestāde norāda dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt finanšu pakalpojumus, un finanšu pakalpojumus, kurus tā paredzējusi sniegt. (3) Iesniegumu par kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un kredītiestādi 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas.	11.  12.^3 pantā: papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "pakalpojumu sniegšanu" ar vārdu "citā"; papildināt otro daļu aiz vārdiem "pakalpojumu sniegšanu" ar vārdu "citā"; papildināt otro daļu aiz vārdiem "kredītiestāde norāda" ar vārdu "to"; papildināt trešo daļu aiz vārdiem "pakalpojumu sniegšanu" ar vārdu "citā".				11.  12.^3 pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "pakalpojumu sniegšanu" ar vārdu "citā"; papildināt otro daļu pēc vārdiem "pakalpojumu sniegšanu" ar vārdu "citā"; papildināt otro daļu pēc vārdiem "kredītiestāde norāda" ar vārdu "to"; papildināt trešo daļu pēc vārdiem "pakalpojumu sniegšanu" ar vārdu "citā".
12.^4pants. (1) Dalībvalsts finanšu iestāde, kuru kontrolē viena vai vairākas kredītiestādes, var sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem: 1) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir saņēmušas licenci (atļauju) darbībai tajā dalībvalstī, saskaņā ar kuras likumiem darbojas attiecīgā finanšu iestāde; 2) finanšu iestāde sniedz finanšu pakalpojumus tās dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar kuras likumiem tā darbojas; 3) kredītiestādei vai kredītiestādēm, kas kontrolē finanšu iestādi, pieder vismaz 90% finanšu iestādes balsstiesīgo akciju; 4) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, nodrošina šīs finanšu iestādes piesardzīgu vadību atbilstoši attiecīgās kredītiestādes vai attiecīgo kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcijas prasībām; 5) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir publiski atklājušas informāciju par to, ka ir solidāri atbildīgas par šīs finanšu institūcijas saistībām un attiecīgās kredītiestādes vai attiecīgo kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcija pret to nav iebildusi; 6) finanšu iestādes darbība tiek pakļauta to kontrolējošās kredītiestādes vai kontrolējošo kredītiestāžu konsolidētajai uzraudzībai, īpaši attiecībā uz kapitāla pietiekamību, lielajiem riska darījumiem un līdzdalību citās komercsabiedrībās. (2) Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, atverot filiāli, šā likuma 12.^2pantā noteiktajā kārtībā vai, neatverot filiāli, šā likuma 12.^3pantā noteiktajā kārtībā. (4) Dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 12.^1pantā noteiktajā kārtībā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver šādus dokumentus: 1) dokumentus, kuros iekļauta šā likuma 12.^1panta pirmās daļas 1.punkta “a”, “b”, “c”, “d” un “e” apakšpunktā noteiktā informācija; 2) dokumentus, kuros iekļauta informācija par finanšu iestādes pašu kapitāla apjomu un to kontrolējošās kredītiestādes vai kontrolējošo kredītiestāžu konsolidācijas grupas kapitāla pietiekamības rādītāju; 3) izziņu, kas apliecina finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. (5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem no finanšu iestādes mītnes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par to, ka finanšu iestāde vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, tā nekavējoties nosūta paziņojumu attiecīgajai finanšu iestādei. Paziņojumā norāda, ka ar šā paziņojuma saņemšanas dienu tā zaudējusi tiesības sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai sniegtu licencējamus finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde var vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai vispārējā kārtībā. (6) Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde, kas uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalsts teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē finanšu iestādes iesaistītās valsts uzraudzības institūciju un finanšu iestādi par tās neatbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.	12.  12.^4 pantā: aizstāt pirmās daļas ievaddaļā un otrajā daļā vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "cita dalībvalsts" (attiecīgā locījumā); aizstāt ceturtajā daļā vārdus "dalībvalstī reģistrēta" ar vārdiem "citā dalībvalstī reģistrēta"; aizstāt piektajā un sestajā daļā vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "cita dalībvalsts" (attiecīgā locījumā).	9	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 12.panta otro daļu (grozījumus likuma 12.^4.panta ceturtajā daļā) šādā redakcijā: “aizstāt ceturtajā daļā vārdu “Dalībvalstī” ar vārdiem “Citā dalībvalstī”	Atbalstīts	12.  12.^4 pantā: aizstāt pirmās daļas ievaddaļā un otrajā daļā vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "cita dalībvalsts" (attiecīgā locījumā); aizstāt ceturtajā daļā vārdu “Dalībvalstī” ar vārdiem “Citā dalībvalstī "; aizstāt piektajā un sestajā daļā vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "cita dalībvalsts" (attiecīgā locījumā).
12.^5 pants. Latvijas Republikā reģistrētām elektroniskās naudas institūcijām, kuras nav saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju) elektroniskās naudas institūcijas darbībai, nav tiesību uzsākt elektroniskās naudas emitēšanu un tās apkalpošanu dalībvalstī šā likuma 12.^2 un 12.^3 pantā noteiktajā kārtībā.	13. Aizstāt 12.^5 pantā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī".				13. Aizstāt 12.^5 pantā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī".
15.pants. Lai saņemtu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci kredītiestādes darbībai, tās dibinātājiem jānodrošina: 1) dibināšanas dokumenti, statūti un kredītiestādes darbību reglamentējošie dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošu organizāciju; 2) minimālā sākotnējā kapitāla iemaksa; 3) likuma prasībām atbilstošas kredītiestādes, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītāja un locekļu, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju kandidatūras.	14. Izteikt 15.panta 3.punktu šādā redakcijā:  "3) likuma prasībām atbilstošas kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējā audita dienesta vadītāja un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja kandidatūras. Ja iekšējā audita dienesta pienākumi deleģēti kredītiestādes mātes sabiedrībai – dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kredītiestādes dibinātāji Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedz ar mātes sabiedrību noslēgtā līguma oriģinālu. Ja iekšējā audita dienesta pienākumi deleģēti zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kredītiestādes dibinātāji iesniedz šā likuma 10.^1 pantā minētos dokumentus."				14. Izteikt 15.panta 3.punktu šādā redakcijā:  "3) likuma prasībām atbilstošas kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējā audita dienesta vadītāja un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja kandidatūras. Ja iekšējā audita dienesta pienākumi deleģēti kredītiestādes mātes sabiedrībai – dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kredītiestādes dibinātāji Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedz ar mātes sabiedrību noslēgtā līguma oriģinālu. Ja iekšējā audita dienesta pienākumi deleģēti zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kredītiestādes dibinātāji iesniedz šā likuma 10.^1 pantā minētos dokumentus."
19.^1pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences (atļaujas) izsniegšanas tādai jaundibināmai kredītiestādei: 1) kura ir dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība; 2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība; 3) kuru kontrolē kāda fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.	15. Aizstāt 19.^1panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "attiecīgajā dalībvalstī".				15. Aizstāt 19.^1panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "attiecīgajā dalībvalstī".
21.pants. (1) Bankas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums izsniegt licenci (atļauju) bankas darbībai. (2) Elektroniskās naudas institūcijas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents vienam miljonam eiro, kas pārrēķināts latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums izsniegt licenci (atļauju) elektroniskās institūcijas darbībai.	16. Papildināt 21.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "(3) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu."				16. Papildināt 21.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "(3) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu."
24.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona: 1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents); 2) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos; 3) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē; 4) kurai ir nevainojama reputācija; 5) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.	17. Izslēgt 24.panta pirmās daļas 1.punktu.				17. Izslēgt 24.panta pirmās daļas 1.punktu.
27.^1 pants. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veikusi saskaņā ar šā likuma 108.^1 panta trešo un ceturto daļu.	18. Papildināt 27.^1panta trešo daļu aiz vārdiem "Eiropas Komisiju par" ar vārdiem "atteikumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli citā dalībvalstī, atteikumu citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli Latvijas Republikā un".				18. Papildināt 27.^1panta trešo daļu pēc vārdiem "Eiropas Komisiju par" ar vārdiem "atteikumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli citā dalībvalstī, atteikumu citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli Latvijas Republikā un".
33.^1 pants. (1) Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru kredītiestādē, ņem vērā šādas personas iegūtās balsstiesības kredītiestādē: 1) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras šīs personas uzdevumā ieguvušas trešās personas savā vārdā; 2) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras ieguvusi tāda komercsabiedrība, kas atrodas šīs personas kontrolē; 3) balsstiesības, kas noteiktas personas noslēgtajā rakstveida līgumā ar trešajām personām par ilgstošu vai sistemātisku kopīgu rīcību attiecībā uz kredītiestādes pārvaldi; 4) trešajām personām piederošas balsstiesības, kuras personai vai komercsabiedrībai, kas atrodas šīs personas kontrolē, saskaņā ar rakstveida līgumu ir tiesības izmantot noteiktu termiņu vai bez termiņa ierobežojuma par atlīdzību vai bez tās; 5) balsstiesības, kas izriet no personas turējumā nodotajām akcijām, kuras persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem bez atsevišķa uzdevuma saņemšanas no personas, kurai pieder akcijas;	19. Izteikt 33.^1 panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru kredītiestādē, ņem vērā šādas personas (turpmāk – konkrētā persona) iegūtās balsstiesības kredītiestādē: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;				19. Izteikt 33.^1 panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru kredītiestādē, ņem vērā šādas personas (turpmāk – konkrētā persona) iegūtās balsstiesības kredītiestādē: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;
6) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona nodevusi trešajām personām kā nodrošinājumu, nezaudējot no tām izrietošās balsstiesības;	6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas glabāšanā konkrētajai personai, un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;	10	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 19.pantā (likuma 33.^1.panta pirmās daļas 6.punktā) vārdu “glabāšanā” ar vārdu “turējumā”.	Atbalstīts	6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai, un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;
7) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona ir tiesīga iegūt saskaņā ar rakstveida līgumu, kura izpilde atkarīga tikai no šīs pašas personas; 8) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona ir ieguvusi to aizņemšanās, atpakaļpirkuma vai līdzīgos darījumos; 9) balsstiesības, kas izriet no jebkurā citā netiešā veidā personas iegūtajām akcijām.	7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var realizēt kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 9) balsstiesības, kas izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām."				7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var realizēt kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 9) balsstiesības, kas izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām."
	20. Papildināt likumu ar 34.^1 pantu šādā redakcijā:  "34.^1 pants. Kredītiestāde nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību. Iekšējās kontroles sistēma ietver šādus pamatelementus: 1) kredītiestādes lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē starp kredītiestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem; 2) kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu; 3) iekšējās kontroles procedūras."				20. Papildināt likumu ar 34.^1 pantu šādā redakcijā:  "34.^1 pants. Kredītiestāde nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību. Iekšējās kontroles sistēma ietver šādus pamatelementus: 1) kredītiestādes lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru, kurā attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli starp kredītiestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem ir skaidri noteikts, nepārprotams un sistemātisks pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījums; 2) kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu; 3) iekšējās kontroles procedūras."
35.pants. (1) Bankas pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 8 procentiem. (2) Elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība nedrīkst būt mazāka par 2 procentiem pret lielāko no šādiem rādītājiem: 1) elektroniskās naudas institūcijas pašreizējās saistības, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam; 2) to iepriekšējo sešu mēnešu saistību vidējā vērtība, kuras atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam. (3) Elektroniskās naudas institūcijas darbības pirmo sešu mēnešu laikā tās pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam daudzumam vai plānotajai sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, nedrīkst būt mazāka par diviem procentiem. Elektroniskās naudas institūcijas kopējo plānoto saistību apjomu, kas atkarīgs no emitētās elektroniskās naudas daudzuma, nosaka saskaņā ar elektroniskās naudas institūcijas sagatavoto saimnieciskās darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem. (4) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.	21. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:  "35.pants. (1) Banka nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar šādu kapitāla prasību kopsummu: 1) kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasība. Kredītriska kapitāla prasību aprēķina kā astoņus procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas; 2) ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība un preču riska kapitāla prasība; 3) parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība un norēķinu riska un darījuma partnera riska kapitāla prasība tirdzniecības portfeļa riska darījumiem un, ja ir saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam; 4) operacionālā riska kapitāla prasība. (2) Kredītriska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to atļauj, uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. (3) Saņemot atļauju piemērot kredītriska kapitāla prasības aprēķinam uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, banka rēķina arī atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasību. (4) Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasības, preču riska kapitāla prasības, parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to atļauj, izmantot iekšējos modeļus. (5) Operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot pamatrādītāja pieeju, standartizēto pieeju vai, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to atļauj, alternatīvo standartizēto pieeju vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju.				21. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:  "35.pants. (1) Banka nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar šādu kapitāla prasību kopsummu: 1) kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasība. Kredītriska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas; 2) ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība un preču riska kapitāla prasība; 3) parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība un norēķinu riska un darījuma partnera riska kapitāla prasība tirdzniecības portfeļa riska darījumiem un, ja ir saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam; 4) operacionālā riska kapitāla prasība. (2) Kredītriska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to atļauj, — uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. (3) Saņemot atļauju piemērot kredītriska kapitāla prasības aprēķinam uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, banka rēķina arī atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasību. (4) Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasības, preču riska kapitāla prasības, parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to atļauj, — iekšējos modeļus. (5) Operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot pamatrādītāja pieeju, standartizēto pieeju vai, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to atļauj, — alternatīvo standartizēto pieeju vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju.
	(6) Kredītiestādes pašu kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla summa, kuru ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju var papildināt ar trešā līmeņa kapitālu.	11	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 35. pantā: izslēgt sesto daļu;	Atbalstīts
	(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pašu kapitālā iekļaujamos elementus un aprēķina kārtību."	12	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzskatīt līdzšinējo septīto daļu par sesto un papildināt aiz vārdiem "elementus un" ar vārdu "tā".	Atbalstīts	(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pašu kapitālā iekļaujamos elementus un tā aprēķina kārtību."
	22. Papildināt likumu ar 35.^1 un 35.^2 pantu šādā redakcijā:  "35.^1pants. (1) Banka šā likuma 35.pantā minētajam kredītriska kapitāla prasības aprēķinam var izmantot tikai tādas ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitinga aģentūras) kredīta novērtējumu, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atzinusi par piemērotu.				22. Papildināt likumu ar 35.^1 un 35.^2 pantu šādā redakcijā:  "35.^1pants. (1) Banka šā likuma 35.pantā minētajam kredītriska kapitāla prasības aprēķinam var izmantot tikai tādas ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitinga aģentūras) veiktu kredīta novērtējumu, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atzinusi par piemērotu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) un par piemērotām kredītriska kapitāla prasības noteikšanai atzīst tās, kuru novērtējuma metodoloģija ir objektīva, neatkarīga, pastāvīgi tiek pārskatīta un iegūtie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un caurspīdīguma prasībām. Ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) atzīšanas prasības un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.	13	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 35.^1 pantā: izslēgt otrās daļas otro teikumu;	Atbalstīts	(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) un par piemērotām kredītriska kapitāla prasības noteikšanai atzīst tās, kuru novērtējuma metodoloģija ir objektīva, neatkarīga, pastāvīgi tiek pārskatīta un kuru veiktie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un pārskatāmības prasībām.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņo ārējo kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) kredīta novērtējumu skalu (reitingu skalu) ar kredītu kvalitātes pakāpi, kas tiek izmantota kredītriska kapitāla prasības noteikšanai.	14	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) veiktā kredīta novērtējuma (reitinga) atbilstību kredītu kvalitātes pakāpei, kas tiek izmantota kredītriska kapitāla prasības noteikšanai.";	Atbalstīts	(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) veiktā kredīta novērtējuma (reitinga) atbilstību kredītu kvalitātes pakāpei, kas tiek izmantota kredītriska kapitāla prasības noteikšanai

	(4) Ja citas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas kādu ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) par piemērotu savā valstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atzīt šo institūciju par piemērotu, neveicot tās izvērtēšanu. Ja citas dalībvalsts kompetentās iestādes savā valstī ir noteikušas kādas ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) kredīta novērtējumu skalas (reitingu skalas) saskaņojumu ar kredītu kvalitātes pakāpi, kas tiek izmantota kredītriska kapitāla prasības noteikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atzīt šo skalas saskaņojumu, neveicot saskaņošanu.	15	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Ja citas dalībvalsts kompetentās iestādes savā valstī ir noteikušas kādas ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) veiktā kredīta novērtējuma (reitinga) atbilstību kredītu kvalitātes pakāpei, kas tiek izmantota kredītriska kapitāla prasības noteikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var to atzīt un nenoteikt attiecīgās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) veiktā kredīta novērtējuma (reitinga) atbilstību kredītu kvalitātes pakāpei.";	Atbalstīts	(4) Ja citas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas kādu ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) par piemērotu savā valstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atzīt šo institū ciju par piemērotu, neveicot tās izvērtēšanu. Ja citas dalībvalsts kompetentās iestādes savā valstī ir noteikušas kādas ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) veiktā kredīta novērtējuma (reitinga) atbilstību kredītu kvalitātes pakāpei, kas tiek izmantota kredītriska kapitāla prasības noteikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var to atzīt un nenoteikt attiecīgās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) veiktā kredīta novērtējuma (reitinga) atbilstību kredītu kvalitātes pakāpei.
		16	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) atzīšanas prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedzamās informācijas un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.".	Atbalstīts	(5) Ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) atzīšanas prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedzamās informācijas un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
	35.^2pants. (1) Elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība nedrīkst būt mazāka par diviem procentiem pret lielāko no šādiem rādītājiem: 1) elektroniskās naudas institūcijas pašreizējās saistības, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam; 2) to iepriekšējo sešu mēnešu saistību vidējā vērtība, kuras atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam. (2) Elektroniskās naudas institūcijas darbības rezultātā pirmo sešu mēnešu laikā tās pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam daudzumam vai plānotajai sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, nedrīkst būt mazāka par diviem procentiem. Elektroniskās naudas institūcijas kopējo plānoto saistību apjomu, kas atkarīgs no emitētās elektroniskās naudas daudzuma, nosaka saskaņā ar elektroniskās naudas institūcijas sagatavoto saimnieciskās darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem."				35.^2pants. (1) Elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība nedrīkst būt mazāka par 2 procentiem pret lielāko no šādiem rādītājiem: 1) elektroniskās naudas institūcijas pašreizējās saistības, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam; 2) to iepriekšējo sešu mēnešu saistību vidējā vērtība, kuras atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam. (2) Elektroniskās naudas institūcijas pirmo sešu mēnešu darbības rezultātā šīs institūcijas pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam daudzumam vai plānotajai sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, nedrīkst būt mazāka par 2 procentiem. Elektroniskās naudas institūcijas kopējo plānoto saistību apjomu, kas atkarīgs no emitētās elektroniskās naudas daudzuma, nosaka saskaņā ar elektroniskās naudas institūcijas sagatavoto saimnieciskās darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem."
36.pants. Kredītiestādes pašu kapitāla aprēķinos subordinētā kapitāla daļa nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā likuma 1.panta 7.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto pašu kapitāla elementu kopsummas. Subordinētā kapitāla daļa pakāpeniski samazināma vismaz pēdējos piecus gadus pirms aizdevuma atmaksāšanas termiņa. 36.^1 pants. Ja banka iegādājas citas kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, citas finanšu iestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošinātāja akcijas (daļas), lai turētu tās īslaicīgi sakarā ar finansiālās palīdzības darījumu, kura nolūks ir reorganizēt un atjaunot maksātspēju šai sabiedrībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija drīkst atļaut bankai aprēķināt pašu kapitālu, neņemot vērā šā likuma 1.panta 7.punkta "d", "e", "f" un "g" apakšpunkta prasības.	23. Izslēgt 36. un 36.^1pantu.				23. Izslēgt 36. un 36.^1pantu.
	24. Papildināt likumu ar 36.^2, 36.^3 un 36.^4 pantu šādā redakcijā: "36.^2pants. (1) Papildus šā likuma 35.panta prasībām banka nodrošina tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai pietiekamu iekšējo kapitālu, nosakot tā elementus un struktūru. (2) Banka izstrādā tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu, visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un īsteno nepieciešamos pasākumus nepārtrauktai iekšējā kapitāla novērtēšanai un pietiekama iekšējā kapitāla uzturēšanai. 36.^3pants. (1) Kredītiestāde publisko informāciju par tās darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politiku, kā arī par pašu kapitāla prasībām un iekšējā kapitāla pietiekamību. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības šā panta pirmajā daļā minētās informācijas atklāšanai.	17	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt 36.^2 un 36.^3 pantā vārdu "iekšējais" (attiecīgajā locījumā).	Atbalstīts	24. Papildināt likumu ar 36.^2, 36.^3 un 36.^4 pantu šādā redakcijā: "36.^2pants. (1) Papildus šā likuma 35.panta prasībām banka nodrošina savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai pietiekamu kapitālu, nosakot tā elementus un struktūru. (2) Banka izstrādā savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu, visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un īsteno nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai nepieciešamos pasākumus. 36.^3pants. (1) Kredītiestāde publisko informāciju par savai darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politiku, kā arī par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības šā panta pirmajā daļā minētās informācijas atklāšanai.
	36.^4pants. (1) Kredītiestāde pēc tās komercsabiedrības pieprasījuma, kura vēlas saņemt kredītu, skaidro tai piešķirtā iekšējā reitinga pamatojumu, ja nepieciešams, nodrošinot arī rakstveida skaidrojumu. (2) Skaidrojumu sagatavo, ja tā sagatavošanas izmaksas ir samērojamas ar kredīta lielumu. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt prasības reitinga piešķiršanas skaidrojumā ietveramās informācijas atklāšanai, ja banku sektorā pieņemtā prakse nenodrošina šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības apmierinošu ievērošanu."				36.^4pants. (1) Kredītiestāde pēc tās komercsabiedrības pieprasījuma, kura vēlas saņemt kredītu, skaidro tai piešķirtā iekšējā reitinga pamatojumu, ja nepieciešams, nodrošinot arī rakstveida skaidrojumu. (2) Skaidrojumu sagatavo, ja tā sagatavošanas izmaksas ir samērojamas ar kredīta lielumu. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt prasības reitinga piešķiršanas skaidrojumā ietveramās informācijas atklāšanai, ja banku sektorā pieņemtā prakse nenodrošina šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības apmierinošu ievērošanu."
37.pants. (1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana. (2) Šādu prasību nodrošināšanas normatīvos noteikumus attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām bankām (likviditātes prasības) nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas elektroniskās naudas institūcijas izvietoto aktīvu apjoms nedrīkst būt mazāks par to saistību apjomu, kas izriet no emitētās elektroniskās naudas daudzuma. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām, izvietojot emitētās elektroniskās naudas daudzumam atbilstošo aktīvu apjomu.	25. Papildināt 37.pantu ar 2.^1daļu šādā redakcijā:  "(2^1) Sadarbībā ar dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības iestādēm Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga likviditātes prasību ievērošanu Latvijas Republikā reģistrēto banku filiālēs dalībvalstīs un dalībvalstīs reģistrēto banku filiālēs Latvijas Republikā."				25. Papildināt 37.pantu ar 2.^1daļu šādā redakcijā:  "(2^1) Sadarbībā ar dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības iestādēm Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga likviditātes prasību ievērošanu Latvijas Republikā reģistrēto banku filiālēs dalībvalstīs un dalībvalstīs reģistrēto banku filiālēs Latvijas Republikā."
39.pants. Kredītiestādes darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.	26. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:  "39.pants. (1) Kredītiestādes darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. (2) Kredītiestāde izstrādā pamatotas lielo riska darījumu pārvaldīšanas un uzskaites procedūras un atbilstošus iekšējās kontroles mehānismus, lai laikus identificētu un reģistrētu visus lielos riska darījumus un turpmākās izmaiņas to apmēros un uzraudzītu šos riska darījumus saskaņā ar kredītiestādes politiku attiecībā uz riska darījumu ierobežojumiem."				26. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:  "39.pants. (1) Kredītiestādes darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. (2) Kredītiestāde izstrādā pamatotas lielo riska darījumu pārvaldīšanas un uzskaites procedūras un atbilstošus iekšējās kontroles mehānismus, lai laikus identificētu un reģistrētu visus lielos riska darījumus un turpmākās izmaiņas to apmēros un uzraudzītu šos riska darījumus saskaņā ar kredītiestādes politiku attiecībā uz riska darījumu ierobežojumiem."
42.pants. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.	27. Izteikt 42. un 43.pantu šādā redakcijā:  "42.pants. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopumu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja kredītiestāde aprēķina un ievēro papildu kapitāla prasību šādam pārsniegumam.				27. Izteikt 42. un 43.pantu šādā redakcijā:  "42.pants. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopumu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja kredītiestāde aprēķina un ievēro papildu kapitāla prasību šādam pārsniegumam.
43.pants. Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz bankas līdzdalību tās meitas sabiedrību pamatkapitālā un to komercsabiedrību pamatkapitālā, kuros bankai ir būtiska ietekme.	43.pants. (1) Ja klients (savstarpēji saistītu klientu grupa) ir kredītiestādes mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība, vai viena vai vairākas tās mātes sabiedrības meitas sabiedrības, tad riska darījumu apmērs ar šādiem klientiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz bankas līdzdalību tās meitas sabiedrību pamatkapitālā. (2) Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz šā panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumiem un uz bankas līdzdalību to komercsabiedrību pamatkapitālā, kurās bankai ir dalība.				43.pants. (1) Ja klients (savstarpēji saistītu klientu grupa) ir kredītiestādes mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība, vai viena vai vairākas tās mātes sabiedrības meitas sabiedrības, tad riska darījumu apmērs ar šādiem klientiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz bankas līdzdalību tās meitas sabiedrību pamatkapitālā. (2) Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz šā panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumiem un uz bankas līdzdalību to komercsabiedrību pamatkapitālā, kurās bankai ir dalība.
	(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut nepiemērot šā likuma 40., 42. un 43.panta pirmās daļas ierobežojumus riska darījumiem ar kredītiestādes meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ja kredītiestāde un minētie klienti tiek pakļauti konsolidētai uzraudzībai, kuru veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai arī ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kur konsolidētā uzraudzība notiek saskaņā ar līdzvērtīgām Eiropas Savienības direktīvā 2006/48/EK noteiktajām prasībām."	18	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 27.pantā (likuma 43.panta trešajā daļā) vārdus “konsolidētā uzraudzība notiek saskaņā ar līdzvērtīgām Eiropas Savienības direktīvā 2006/48/EK noteiktajām prasībām” ar vārdiem “konsolidēto uzraudzību veic saskaņā ar tādām pašām prasībām, kādas ir noteiktas dalībvalstīm”.	Atbalstīts	(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut nepiemērot šā likuma 40., 42. un 43.panta pirmās daļas ierobežojumus riska darījumiem ar kredītiestādes meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ja kredītiestāde un minētie klienti tiek pakļauti konsolidētai uzraudzībai, kuru veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai arī ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kur konsolidēto uzraudzību veic saskaņā ar tādām pašām prasībām, kādas ir noteiktas dalībvalstīm."
	28. Papildināt likumu ar 45.^1 pantu šādā redakcijā:  "45.^1 pants. Banka vai finanšu pārvaldītājsabiedrība pirms līdzdalības iegūšanas kādas ārvalstī reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitālā, kā rezultātā komercsabiedrība saskaņā ar šo likumu tiks pakļauta konsolidētai uzraudzībai, pārliecinās, ka banka varēs saņemt konsolidētai uzraudzībai nepieciešamo informāciju no attiecīgās komercsabiedrības."				28. Papildināt likumu ar 45.^1 pantu šādā redakcijā:  "45.^1 pants. Banka vai finanšu pārvaldītājsabiedrība pirms līdzdalības iegūšanas kādas ārvalstī reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitālā, kā rezultātā komercsabiedrība saskaņā ar šo likumu tiks pakļauta konsolidētai uzraudzībai, pārliecinās, ka banka varēs saņemt konsolidētai uzraudzībai nepieciešamo informāciju no attiecīgās komercsabiedrības."
47.pants. (1) Bankas ieguldījumi kustamajā un nekustamajā īpašumā, kā arī līdzdalība citu komercsabiedrību (izņemot kredītiestādes, finanšu iestādes, apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošinātājus) pamatkapitālā kopsummā nedrīkst pārsniegt bankas pašu kapitālu. (2) Nosacījumi, kas minēti šā panta pirmajā daļā, neattiecas uz: 1) īpašumiem un līdzdalību, ko banka pārņēmusi kā neatmaksātu kredītu nodrošinājumu uz laiku līdz diviem gadiem no to pārņemšanas brīža; 2) kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem, kā arī līdzdalību komercsabiedrībās, kas nepieciešami bankai finanšu pakalpojumu sniegšanai. 50.^2pants. (1) Kredītiestādei, kura ir citu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu mātes sabiedrība vai kurai citās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šā likuma 35.panta pirmajā daļā, 40., 42., 44., 45. un 47.pantā noteiktās kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja tās mātes sabiedrība ir tāda Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras mātes sabiedrība nav Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kā arī ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nevienā citā dalībvalstī nav nevienas meitas sabiedrības, kas ir kredītiestāde. (3) Ja dalībvalstī, kurā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tai nav meitas sabiedrību, kas ir kredītiestādes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga vienoties ar to dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, kurās reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas ir kredītiestādes, par to, kura uzraudzības institūcija veiks Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, kas ir šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (4) Ja vienošanās atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām nav panākta, kredītiestādei jāievēro šā panta pirmās daļas prasības, ja tās mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai finanšu pārvaldītājsabiedrības reģistrācijas valstī nav nevienas meitas sabiedrības, kas ir kredītiestāde, bet citās dalībvalstīs ir meitas sabiedrības, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādei, kura reģistrēta Latvijas Republikā, ir lielāka aktīvu kopsumma nekā jebkurai citai finanšu pārvaldītājsabiedrības dalībvalstī reģistrētai meitas sabiedrībai, kas ir kredītiestāde. Ja vairākām kredītiestādēm, kas ir dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, bilances kopsumma ir vienāda, Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei jāievēro šā panta pirmās daļas prasības, ja tā saņēmusi licenci (atļauju) agrāk par citām kredītiestādēm. (5) Finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, jāsniedz kredītiestādei, kuras uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, informācija par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kurā iekļautas arī pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās pārvaldītājsabiedrībām tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kuras ir kredītiestādes vai finanšu iestādes un kuru uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (7) Šā panta pirmajā daļā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas kārtību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, un citas kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo komercsabiedrību kopumu un to konsolidācijas metodes nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (8) Kredītiestāde, kuras uzraudzību veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, nodrošina, lai visās komercsabiedrībās, kuras pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, būtu efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas sagatavošanu uzraudzības veikšanai. (9) Kredītiestāde pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par komercsabiedrībām, kuru finanšu pārskati saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem ir iekļauti kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā vai atbrīvoti no konsolidācijas, par jaukto pārvaldītājsabiedrību, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, un tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt tajās iekšējās pārbaudes, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu. (10) Kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā iekļautajām dalībvalstīs reģistrētajām komercsabiedrībām jāatļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc tās pieprasījuma veikt saskaņā ar šo pantu noteiktās pārbaudes tādā apmērā, kāds ir nepieciešams uzraudzības veikšanai un pieļaujams saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem. Šī prasība attiecas arī uz šā panta devītajā daļā minētajām dalībvalsts komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no konsolidācijas. (11) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, veicot pārbaudes šā panta desmitajā daļā minētajās komercsabiedrībās, ir tiesība s iepazīties ar informāciju un dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai. Komercsabiedrībām ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecīgo informāciju un dokumentus. (12) Kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitālā, kā rezultātā komercsabiedrība saskaņā ar šo likumu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem pakļaujas konsolidētai uzraudzībai, jāpārliecinās, ka kredītiestāde, kurai saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumiem jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga saņemt šā panta pirmās daļas noteikumu izpildei nepieciešamo informāciju. 50.^3pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbrīvot kredītiestādi no šā likuma 50.^2 panta pirmās daļas prasībām, ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir kredītiestāde, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbrīvot kredītiestādi, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, no šā likuma 50.^2 panta ceturtās daļas noteikumu izpildes, ja kādas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestādi konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piemērot kredītiestādei šā panta pirmās un otrās daļas prasības pēc tam, kad noslēgta savstarpēja vienošanās ar attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un šī vienošanās paredz sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šāda rakstura vienošanos un tās saturu. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai informāciju par šajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja šīs valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestādi konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi tādu komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. 50.^4 pants.  (1)  Kredītiestādei, finanšu iestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai komercsabiedrībai, kuras finanšu pārskati iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kas saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai komercsabiedrībai, kura ir Latvijas Republikā reģistrētas komercsabiedrības mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. (2) Jauktai pārvaldītājsabiedrībai un tās meitas sabiedrībām, kas reģistrētas dalībvalstīs, ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai. 50.^5pants. (1) Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, nesniedz kredītiestādei šā likuma 50.^2panta prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai sabiedrības, kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. (2) Latvijā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem jāatbilst šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5.punkta un otrās daļas prasībām. Par Latvijā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētāju un valdes locekļiem nevar būt personas, uz kurām var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu. 50.^6pants. (1) Ja bankas mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms lēmuma pieņemšanas par tādas bankas konsolidēto uzraudzību pēc savas iniciatīvas vai pēc bankas mātes sabiedrības lūguma, vai pēc dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības lūguma, kura ir bankas meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm un novērtē, vai banka ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām prasībām līdzvērtīgai uzraudzībai uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata. (2) Pirms lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā Eiropas Banku komitejas vadlīnijas, izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā konsolidētā uzraudzība atbilst dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības prasībām. (3) Ja ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic bankas, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidēto uzraudzību atbilstoši šā likuma prasībām. 50.^7pants. (1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām (izņemot liela riska darījumus, par kuriem informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegta atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem). (2) Kredītiestādei jāizveido piemērota risku vadības un iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā jāizstrādā attiecīgas grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu grupas iekšējos darījumus. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt iekšējo darījumu ierobežojumus, ja grupas iekšējie darījumi apdraud kredītiestādes finansiālo stāvokli.	29. Izslēgt 47., 50.^2 , 50.^3 , 50.^4 , 50.^5 , 50.^6 un 50.^7 pantu.				29. Izslēgt 47., 50.^2 , 50.^3 , 50.^4 , 50.^5 , 50.^6 un 50.^7 pantu.
	30. Papildināt likumu ar 50.^8 un 50.^9 pantu šādā redakcijā:  "50.^8 pants. (1) Kredītiestāde ievēro šā likuma 34.^1, 35., 40., 42., 43. un 49.panta prasības individuāli. (2) Kredītiestāde, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrētā un konsolidētajai uzraudzībai pakļautā mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura kredītiestāde, kas nav pakļauta šā likuma 50.^9 pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, izpilda šā likuma 36.^2, 44. un 45.panta prasības individuāli. (3) Kredītiestāde, kas nav ne mātes sabiedrība, ne meitas sabiedrība, kā arī jebkura kredītiestāde, kas nav pakļauta šā likuma 50.^9 pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, izpilda šā likuma 36.^3 panta prasību individuāli. (4) Latvijas Republikas mātes kredītiestādes meitas sabiedrība var neievērot šā panta pirmās daļas prasības individuāli, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija tam ir piekritusi: 1) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, lai mātes sabiedrība varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu meitas sabiedrībai vai nokārtot meitas sabiedrības saistības; 2) mātes sabiedrība nodrošina pienācīgu meitas sabiedrības pārvaldību un garantē savas meitas sabiedrības saistību izpildi vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski konsolidācijas grupas līmenī; 3) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas sabiedrību; 4) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesīgo meitas sabiedrības akciju vai mātes sabiedrībai ir tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārvaldības struktūras locekļu vairākumu. (5) Šā panta ceturtajā daļā minēto atbrīvojumu var izmantot arī Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kas ievēro šā likuma 50.^9 panta prasības konsolidācijas grupas līmenī, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija tam piekritusi.				30. Papildināt likumu ar 50.^8 un 50.^9 pantu šādā redakcijā:  "50.^8 pants. (1) Kredītiestāde ievēro šā likuma 34.^1, 35., 40., 42., 43. un 49.panta prasības individuāli. (2) Kredītiestāde, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura kredītiestāde, kas nav pakļauta šā likuma 50.^9 pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, izpilda šā likuma 36.^2, 44. un 45.panta prasības individuāli. (3) Kredītiestāde, kas nav ne mātes sabiedrība, ne meitas sabiedrība, kā arī jebkura kredītiestāde, kas nav pakļauta šā likuma 50.^9 pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, izpilda šā likuma 36.^3 panta prasību individuāli. (4) Latvijas Republikas mātes kredītiestādes meitas sabiedrība var neievērot šā panta pirmās daļas prasības individuāli, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija tam ir piekritusi: 1) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, lai mātes sabiedrība varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu meitas sabiedrībai vai nokārtot meitas sabiedrības saistības; 2) mātes sabiedrība nodrošina pienācīgu meitas sabiedrības pārvaldību un garantē savas meitas sabiedrības saistību izpildi, vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski konsolidācijas grupas līmenī; 3) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas sabiedrību; 4) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesīgo meitas sabiedrības akciju, vai mātes sabiedrībai ir tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārvaldības struktūras locekļu vairākumu. (5) Šā panta ceturtajā daļā minēto atbrīvojumu var izmantot arī Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kas ievēro šā likuma 50.^9 panta prasības konsolidācijas grupas līmenī, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija tam piekritusi.
	(6) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji, kurus kredītiestāde ievēro individuāli, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumus un citas kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas un atklāšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.	19	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 50.^8 panta sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji, kurus kredītiestāde ievēro individuāli, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, ar atsevišķiem notikumiem saistītu ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."	Atbalstīts	(6) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji, kurus kredītiestāde ievēro individuāli, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, ar atsevišķiem notikumiem saistītu ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
	50.^9 pants. (1) Latvijas Republikas mātes kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.^2, 40., 42., 44. un 45.panta prasību izpildi kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī. (2) Kredītiestāde, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ievēro šā panta pirmās daļas prasības pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.				50.^9 pants. (1) Latvijas Republikas mātes kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.^2, 40., 42., 44. un 45.panta prasību izpildi kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī. (2) Kredītiestāde, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ievēro šā panta pirmās daļas prasības pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.
	(3) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde ievēro šā likuma 36.^3 panta prasības konsolidācijas grupas līmenī. Eiropas Savienības mātes kredītiestāžu Latvijas Republikā reģistrētas būtiskās meitas sabiedrības ievēro šā likuma 36.^3 panta prasības individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.	20	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 50.^9 pantā: izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Eiropas Savienības mātes kredītiestāde nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras ievēro šā likuma 36.^3 panta prasības individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.";	Atbalstīts	(3) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde ievēro šā likuma 36.^3 panta prasības konsolidācijas grupas līmenī. Eiropas Savienības mātes kredītiestāde nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras ievēro šā likuma 36.^3 panta prasības individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.
	(4) Kredītiestāde ievēro šā panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība. Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību Latvijas Republikā reģistrētas būtiskās meitas sabiedrības ievēro šā likuma 36.^3panta prasības individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.	21	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras ievēro šā likuma 36.^3panta prasības individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.";	Atbalstīts	(4) Kredītiestāde ievēro šā panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras ievēro šā likuma 36.^3panta prasības individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.
	(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestādi, kas ir ārvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no šā likuma 36.^3 panta prasību izpildes, ja minētā mātes sabiedrība nodrošina šā likuma 36.^3 panta prasībām līdzvērtīgu informāciju. (6) Ja kredītiestādei, kas ir Latvijas Republikas mātes kredītiestādes vai Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde, finanšu iestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā iestādē vai sabiedrībā, šāda kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.^2, 40., 42., 44. un 45.panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī. (7) Šajā pantā minētās mātes sabiedrības un meitas sabiedrības ievēro šā likuma 34.^1 panta prasības konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī un nodrošina, ka to iekšējā kontroles sistēma ir konsekventa un labi integrēta, lai nodrošinātu visu nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu konsolidētai uzraudzībai.				(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestādi, kas ir ārvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no šā likuma 36.^3 panta prasību izpildes, ja minētā mātes sabiedrība nodrošina šā likuma 36.^3 panta prasībām līdzvērtīgu informāciju. (6) Ja kredītiestādei, kas ir Latvijas Republikas mātes kredītiestādes vai Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde, finanšu iestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā iestādē vai sabiedrībā, šāda kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.^2, 40., 42., 44. un 45.panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī. (7) Šajā pantā minētās mātes sabiedrības un meitas sabiedrības ievēro šā likuma 34.^1 panta prasības konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī un nodrošina, ka to iekšējā kontroles sistēma ir pietiekami konsekventa un integrēta, lai nodrošinātu visu nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu konsolidētai uzraudzībai.

	(8) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī, un citas kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidācijas grupā vai apakšgrupā ietveramo komercsabiedrību kopumu, to konsolidācijas metodes un dalībvalstu normatīvajos aktos iekļauto atšķirīgo prasību iekļaušanu konsolidācijas grupas vai apakšgrupas kapitāla prasību aprēķinā nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."	22	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt astoto daļu šādā redakcijā: "(8) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, ar atsevišķiem notikumiem saistīto ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, kā arī konsolidācijas grupā vai apakšgrupā ietveramo komercsabiedrību kopumu, to konsolidācijas metodes un citu dalībvalstu normatīvajos aktos iekļauto atšķirīgo prasību iekļaušanu konsolidācijas grupas vai apakšgrupas kapitāla prasību aprēķinā nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.".	Atbalstīts	(8) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, ar atsevišķiem notikumiem saistīto ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, kā arī konsolidācijas grupā vai apakšgrupā ietveramo komercsabiedrību kopumu, to konsolidācijas metodes un citu dalībvalstu normatīvajos aktos iekļauto atšķirīgo prasību iekļaušanu konsolidācijas grupas vai apakšgrupas kapitāla prasību aprēķinā nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."
56.pants. Banka visus tās izsniegtos galvojumus un citus saistību aktus, izņemot ķīlas, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, reģistrē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Galvojumi un citi saistību akti, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu un kuri nav reģistrēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, uzskatāmi par spēkā neesošiem.	31. Izslēgt 56.pantu.				31. Izslēgt 56.pantu.
63.pants. (1) Kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijai, valsts amatpersonai vai citai iestādei un amatpersonai sniedzamas šajā likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos: 4) izziņas iestādēm - pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz izziņas iestādes vadītāja pieprasījumu, ko akceptējis rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis; 5) prokuratūrai - pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz prokurora pieprasījumu, ko akceptējis rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;	32.  63.pantā: izteikt pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā: "4) izmeklēšanas iestādēm – pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz procesa virzītāja pieprasījumu, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis; 5) prokuratūrai – pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz prokurora pieprasījumu, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis;"				32.  63.pantā: izteikt pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā: "4) izmeklēšanas iestādēm – pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz procesa virzītāja pieprasījumu, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis; 5) prokuratūrai – pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz prokurora pieprasījumu, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis;";
11) Valsts ieņēmumu dienestam - pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa vietnieks, saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem par nodokļu maksātājiem, ja: a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, b) nodokļu maksātāja nodokļu audita laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi, c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;		23	Finanšu ministrs O.Spurdziņš Izslēgt likuma 63.panta pirmās daļas 11.punktā vārdu „vai” un papildināt punktu pēc vārda “vietnieks” ar vārdiem “vai teritoriālās iestādes direktors”;	Atbalstīts	izslēgt pirmās daļas 11.punktā vārdu „vai” un papildināt punktu pēc vārda “vietnieks” ar vārdiem “vai teritoriālās iestādes direktors”;
(4) Dalībvalsts un ārvalsts tiesu un izmeklēšanas iestādei neizpaužamās ziņas kredītiestāde sniedz starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. (5) Dalībvalsts, izņemot Latviju, un ārvalsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas kontroles dienestam vai kredītiestāžu darbības uzraudzības institūcijai atbilstošā Latvijas institūcija neizpaužamās ziņas sniedz, pamatojoties uz savstarpējas sadarbības līgumu vai citu vienošanos. Attiecīgā Latvijas Republikas institūcija neizpaužamās ziņas iegūst šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Šai institūcijai pirms informācijas sniegšanas dalībvalsts vai ārvalsts institūcijai jāpārliecinās par attiecīgo ziņu aizsardzību pret izpaušanu. (6) Kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas citai Latvijas Republikā, dalībvalstī vai ārvalstī reģistrētai kredītiestādei, ar kuru nodibinātas korespondentattiecības, kredītiestāde sniedz likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" noteiktajā kārtībā.	aizstāt ceturtajā daļā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts"; aizstāt piektajā daļā vārdus "Dalībvalsts, izņemot Latviju" ar vārdiem "Citas dalībvalsts"; izslēgt sestajā daļā vārdus "Latvijas Republikā".				aizstāt ceturtajā daļā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts"; aizstāt piektajā daļā vārdus "Dalībvalsts, izņemot Latviju" ar vārdiem "Citas dalībvalsts"; izslēgt sestajā daļā vārdus "Latvijas Republikā".
63.^1 pants. (1) Kredītiestādei likumos un Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klienta kontu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas tiesai vai prokuratūrai. (2) Tiesa, prokuratūra, izziņas iestāde vai operatīvās darbības subjekts, pieprasot ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem, pieprasījumā papildus šā likuma 63.panta otrajā daļā minētajai informācijai norāda, ka kredītiestādei nav tiesību informēt klientu un trešās personas par šāda pieprasījuma saņemšanu, kā arī to, uz kāda likuma un starptautiskā līguma pamata šāds aizliegums noteikts.	33. Aizstāt 63.^1 panta otrajā daļā vārdus "izziņas iestāde" ar vārdiem "izmeklēšanas iestāde".				33. Aizstāt 63.^1 panta otrajā daļā vārdus "izziņas iestāde" ar vārdiem "izmeklēšanas iestāde".
72.^1pants. (1) Vienā Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vai ārvalsts kredītiestādes filiāles emitētā elektroniskās naudas līdzeklī uzkrātā elektroniskās naudas nominālvērtība nedrīkst pārsniegt 150 eiro ekvivalentu latos. (2) Pēc klienta pieprasījuma kredītiestādei ir pienākums atpirkt no klienta elektronisko naudu, izmaksājot elektroniskās naudas nominālvērtībai atbilstošu summu.	34.  72.^1 pantā: izslēgt pirmo daļu; izteikt otro daļu šādā redakcijā:  "(2) Elektroniskās naudas derīguma laikā kredītiestādei (attiecīgās elektroniskās naudas emitentam) pēc klienta pieprasījuma ir pienākums atpirkt no klienta šo elektronisko naudu, izmaksājot elektroniskās naudas nominālvērtībai atbilstošu summu. Šāda pakalpojuma nodrošināšanai elektroniskās naudas institūcija var prasīt no klienta komisijas maksu.";  papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:  "(3) Starp kredītiestādi un klientu noslēgtajā līgumā norāda nepārprotamus elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumus. Elektroniskās naudas institūcija, kurai saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence, nodrošina klientam brīvu pieeju elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumiem, ja sniegtā pakalpojuma rakstura un specifikas dēļ ar klientu netiek slēgts līgums. (4) Elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumi var paredzēt minimālo atpērkamo elektroniskās naudas summu, taču tā nedrīkst būt lielāka par 10 eiro ekvivalentu latos."				34.  72.^1 pantā: izslēgt pirmo daļu; izteikt otro daļu šādā redakcijā:  "(2) Elektroniskās naudas derīguma laikā kredītiestādei (attiecīgās elektroniskās naudas emitentam) pēc klienta pieprasījuma ir pienākums atpirkt no klienta šo elektronisko naudu, izmaksājot elektroniskās naudas nominālvērtībai atbilstošu summu. Šāda pakalpojuma nodrošināšanai elektroniskās naudas institūcija var prasīt no klienta komisijas maksu."; papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:  "(3) Starp kredītiestādi un klientu noslēgtajā līgumā norāda nepārprotamus elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumus. Elektroniskās naudas institūcija, kurai saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence, nodrošina klientam brīvu pieeju elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumiem, ja sniegtā pakalpojuma rakstura un specifikas dēļ ar klientu netiek slēgts līgums. (4) Elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumi var paredzēt minimālo atpērkamo elektroniskās naudas summu, taču tā nedrīkst būt lielāka par 10 eiro ekvivalentu latos."
	35. Papildināt V nodaļu ar 74.^2 pantu šādā redakcijā:  "74.^2 pants. Kredītiestāde ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc attiecīga klienta iesnieguma saņemšanas informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par kredītiestādes un tās klienta strīdu par bezskaidras naudas līdzekļu pārvedumu, kas pārsniedz 200 000 latu."				35. Papildināt V nodaļu ar 74.^2 un 74.^3pantu šādā redakcijā:  "74.^2 pants. Kredītiestāde ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc attiecīga klienta iesnieguma saņemšanas informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par kredītiestādes un tās klienta strīdu par bezskaidras naudas līdzekļu pārvedumu, kas pārsniedz 200 000 latu.
		24 25	Finanšu ministrs O.Spurdziņš Papildināt likumu ar 74^3.pantu šādā redakcijā: “74^3.pants. Atverot un slēdzot juridisko personu - Latvijas Republikas rezidentu, nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontus, kredītiestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam šādu informāciju: klienta nosaukums (firma), vienotais reģistrācijas kods, pieprasījuma noguldījuma konta numurs, valūta.” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt likumu ar 74^3.pantu šādā redakcijā: “74^3.pants. Atverot un slēdzot juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontus, kredītiestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam šādu informāciju: klienta nosaukums (firma), vienotais reģistrācijas kods, pieprasījuma noguldījuma konta numurs, valūta.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.25 Atbalstīts	74.^3pants. Atverot un slēdzot juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontus, kredītiestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam šādu informāciju: klienta nosaukums (firma), vienotais reģistrācijas kods, pieprasījuma noguldījuma konta numurs, valūta.”
86.pants. Kredītiestādes gada pārskats tiek pārbaudīts saskaņā ar šo likumu un starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem.		26	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 86.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem" ar vārdiem "Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem".	Atbalstīts	36. 86.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem" ar vārdiem "Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem";
		27	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai banka maina gada pārskata pārbaudei izraudzīto zvērinātu revidentu, ja, veicot kredītiestāžu uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas pārbaudes veikšanai, vai ir konstatēts, ka revidents neievēro Latvijā atzītos starptautiskos revīzijas standartus vai ētikas normas. Par pieņemto lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju."	Atbalstīts	papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai banka maina gada pārskata pārbaudei izraudzīto zvērinātu revidentu, ja, veicot kredītiestāžu uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas pārbaudes veikšanai, vai ir konstatēts, ka revidents neievēro Latvijā atzītos starptautiskos revīzijas standartus vai ētikas normas. Par pieņemto lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju."
88.pants.  (1) Kredītiestādes pienākums ir informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību. (2) Zvērināts revidents pārbauda, vai kredītiestāde ievēro šā panta pirmajā daļā minēto prasību. Par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, trūkumiem un citām nepilnībām, kuru dēļ ir apdraudēta šīs kredītiestādes saistību izpilde vai turpmākā darbība vai kredītiestādes klienta intereses, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu kredītiestādes vadībai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
(3) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par šā panta otrajā daļā minētajiem faktiem, kas atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar kredītiestādi saista būtiskas ietekmes attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai pildot šāda klienta dotu lietpratēja vai uzticības uzdevumu.	36. Aizstāt 88.panta trešajā daļā vārdus "būtiskas ietekmes" ar vārdu "dalības".				37. 88. pantā: aizstāt trešajā daļā vārdus "būtiskas ietekmes" ar vārdu "dalības";
		28	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 88. pantā: papildināt pantu ar 3.^1 daļu šādā redakcijā: "(3)^1 Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no zvērinātiem revidentiem tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un darba dokumentus.";	Atbalstīts	papildināt pantu ar 3.^1 daļu šādā redakcijā: "(3)^1 Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no zvērinātiem revidentiem tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un darba dokumentus.";
(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas sniegšana Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un zvērinātam revidentam neiestājas civiltiesiskā atbildība.		29	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izslēgt ceturtajā daļā pirmo vārdu "un" un papildināt daļu pēc vārda "trešajā" ar vārdu un skaitli "un 3.^1".	Atbalstīts	izslēgt ceturtajā daļā pirmo vārdu "un" un papildināt daļu pēc vārda "trešajā" ar vārdu un skaitli "un 3.^1".
99.^1 pants. (1) Lai panāktu Latvijas kredītiestāžu sektora drošību, stabilitāti un attīstību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic kredītiestāžu uzraudzību. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir pienākums nekavējoties veikt pasākumus saskaņā ar šā likuma VII nodaļā noteikto, lai novērstu kredītiestādes darbībā un kredītiestāžu sektorā trūkumus, kuri apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, sniegt finanšu pakalpojumus vai varētu radīt ievērojamus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai.	37. Aizstāt 99.^1 panta otrajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma VII nodaļā" ar vārdiem "šajā likumā".				38. Aizstāt 99.^1 panta otrajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma VII nodaļā" ar vārdiem "šajā likumā".
	38. Papildināt likumu ar 101.^3, 101.^4, 101.^5, 101.^6, 101.^7, 101.^8, 101.^9, 101.^10, 101.^11, 101.^12, 101.^13, 101.^14 un 101.^15 pantu šādā redakcijā: "101.^3 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē kredītiestādes stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, un novērtē kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos riskus. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka šā panta pirmajā daļā minētā novērtējuma apjomu un regularitāti atkarībā no kredītiestādes lieluma, sistēmiskās nozīmes, veikto operāciju (darījumu) apjoma, dažādības un sarežģītības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā pārskata un atjauno šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā iekļauto informāciju. (3) Pamatojoties uz veikto novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē, vai kredītiestādes stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu un vai kredītiestādes pašu kapitāls ir pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. (4) Šā panta pirmajā daļā minētais novērtējums iekļauj arī pieņēmumus un apstākļus, kādos kredītiestādei var rasties būtiski zaudējumi tirdzniecības portfelī neiekļauto riska darījumu procentu likmju riska dēļ. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kārtību, kādā aprēķināms kredītiestādes ekonomiskās vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ.				39. Papildināt likumu ar 101.^3, 101.^4, 101.^5, 101.^6, 101.^7, 101.^8, 101.^9, 101.^10, 101.^11, 101.^12, 101.^13, 101.^14 un 101.^15 pantu šādā redakcijā: "101.^3 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē kredītiestādes stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, un novērtē kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos riskus. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka šā panta pirmajā daļā minētā novērtējuma apjomu un regularitāti atkarībā no kredītiestādes lieluma, sistēmiskās nozīmes, veikto operāciju (darījumu) apjoma, dažādības un sarežģītības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā pārskata un atjauno šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā iekļauto informāciju. (3) Pamatojoties uz veikto novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē, vai kredītiestādes stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu un vai kredītiestādes pašu kapitāls ir pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. (4) Šā panta pirmajā daļā minētais novērtējums ietver arī pieņēmumus par to, kad kredītiestādei var rasties būtiski zaudējumi tirdzniecības portfelī neiekļauto riska darījumu procentu likmju riska dēļ, un apsvērumus par apstākļiem, kādos šādi zaudējumi var rasties. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kārtību, kādā aprēķināms kredītiestādes ekonomiskās vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ.
	(6) Ja šā panta piektajā daļā minētais aprēķins liecina, ka kredītiestādes ekonomiskā vērtība samazināsies par 20 vai vairāk procentiem no pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, kredītiestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstību tirdzniecības portfelī neiekļauto riska darījumu procentu likmju riska lielumam.	30	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Aizstāt 101.^3 panta sestajā daļā vārdus "pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas" ar vārdiem "pašu kapitāla".	Atbalstīts	(6) Ja šā panta piektajā daļā minētais aprēķins liecina, ka kredītiestādes ekonomiskā vērtība samazināsies par 20 vai vairāk procentiem no pašu kapitāla, kredītiestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstību tirdzniecības portfelī neiekļauto riska darījumu procentu likmju riska lielumam.
	(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka banka neievēro šā likuma 34.^1, 36.^2 vai 39.panta otrās daļas prasības vai bankas pašu kapitāls ir nepietiekams tās darbībai piemītošo vai varbūtējo risku segšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga: 1) noteikt bankai pienākumu uzturēt lielāku pašu kapitāla līmeni, nekā noteikts šā likuma 35.pantā; 2) pieprasīt bankai piemērot speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitāla prasībām; 3) uzlikt bankai pienākumu pilnveidot tās stratēģiju, procedūras un veicamos pasākumus, ko banka īstenojusi šā likuma 34.^1 vai 36.^2 panta prasību izpildei. (8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.				(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka banka neievēro šā likuma 34.^1, 36.^2 panta vai 39.panta otrās daļas prasības vai bankas pašu kapitāls ir nepietiekams tās darbībai piemītošo vai varbūtējo risku segšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga: 1) noteikt bankai pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni, nekā noteikts šā likuma 35.pantā; 2) pieprasīt bankai piemērot speciālu uzkrājumu politiku vai no pašu kapitāla prasībām izrietošu aktīvu atzīšanas politiku; 3) uzlikt bankai par pienākumu pilnveidot savu stratēģiju, procedūras un veicamos pasākumus, ko banka īstenojusi šā likuma 34.^1 vai 36.^2 panta prasību izpildei. (8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.
	101.^4 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic Latvijas Republikas mātes kredītiestāžu vai Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī. (2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei – meitas sabiedrībai – mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (4) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrības ir Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī kredītiestāde – meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei ir lielākā bilances kopsumma. (5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei mātes sabiedrība ir viena un tā pati finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav reģistrēta ne Latvijas Republikā, ne citā dalībvalstī, kur reģistrēta cita kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā bilances kopsumma. Šādu kredītiestādi uzskata par Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību.				101.^4 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic Latvijas Republikas mātes kredītiestāžu vai Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī. (2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei – meitas sabiedrībai – mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī. (4) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrības ir Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī kredītiestāde — meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā bilances kopsumma. (5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei mātes sabiedrība ir viena un tā pati finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav reģistrēta ne Latvijas Republikā, ne citā dalībvalstī, kur reģistrēta cita kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā bilances kopsumma. Šādu kredītiestādi uzskata par Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību.
	(6) Īpašos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām atkāpties no šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās kārtības, ja tās piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto kredītiestāžu un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un ierosināt citas, nekā parastā kārtā nosakāmas, uzraudzības institūcijas noteikšanu konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības institūcijas dod iespēju par konsolidāciju atbildīgajai kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai arī kredītiestādei ar lielāko bilances kopsummu izteikt viedokli par pieņemamo lēmumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šāda veida vienošanos un tās saturu.	31	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 38.pantā (likuma 101.^4.panta sestajā daļā) vārdus “atkāpties no šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās kārtības” ar vārdiem “nepiemērot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību”.	Atbalstīts	(6) Īpašos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām nepiemērot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, ja tās piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto kredītiestāžu un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un ierosināt citas, nevis parastā kārtā nosakāmas, uzraudzības institūcijas noteikšanu konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības institūcijas dod iespēju par konsolidāciju atbildīgajai kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai arī kredītiestādei ar lielāko bilances kopsummu izteikt viedokli par pieņemamo lēmumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šāda veida vienošanos un tās saturu.
	(7) Finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.				(7) Finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.

	(8) Kredītiestādes konsolidētā uzraudzība finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija individuāli uzrauga minēto finanšu pārvaldītājsabiedrību, taču finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis atbilst šā likuma 24.panta pirmās un otrās daļas prasībām un uz tās valdes priekšsēdētāju un valdes locekli nevar attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.	32	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 38.pantā (likuma 101.^4.panta astotajā daļā) vārdus “finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis atbilst šā likuma 24.panta pirmās un otrās daļas prasībām un uz tās valdes priekšsēdētāju un valdes locekli nevar attiecināt šā likuma 25. panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.daļas punktu” ar vārdiem “finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā un 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā.”	Atbalstīts	(8) Kredītiestādes konsolidētā uzraudzība finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija individuāli uzrauga minēto finanšu pārvaldītājsabiedrību, taču finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā un 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā.
	(9) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no attiecīgās dalībvalsts minētās mātes sabiedrības informāciju, kas nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes uzraudzībai. (10) Tādas kredītiestāžu un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, kas atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā saskaņā ar šā likuma 101.^9 panta prasībām par nepieciešamās informācijas saņemšanu, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama konsolidētajai uzraudzībai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no minētajām meitas sabiedrībām.				(9) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no attiecīgās dalībvalsts minētās mātes sabiedrības informāciju, kas nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes uzraudzībai. (10) Tādas kredītiestāžu un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, kas atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā saskaņā ar šā likuma 101.^9 panta prasībām par nepieciešamās informācijas saņemšanu, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām, lai pārbaudītu no minētajām meitas sabiedrībām saņemto informāciju.
	101.^5 pants. (1) Lai nodrošinātu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un kredītiestādes, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādus uzdevumus: 1) ikdienas darbā un ārkārtas situācijās koordinē būtiskas informācijas iegūšanu un izplatīšanu; 2) plāno un koordinē uzraudzības darbības ikdienas darbā, ārkārtas situācijās un saistībā ar šā likuma 101.^3pantā minēto, kā arī sadarbojas ar iesaistītajām dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām.	33	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 101.^5 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Lai nodrošinātu konsolidēto uzraudzību pār Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādi un kredītiestādi, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno un koordinē uzraudzības darbības, koordinē būtiskas informācijas iegūšanu un izplatīšanu, kā arī sadarbojas ar iesaistītajām dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām.”;	Atbalstīts	101.^5 pants. (1) Lai nodrošinātu konsolidēto uzraudzību pār Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādi un kredītiestādi, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno un koordinē uzraudzības darbības, koordinē būtiskas informācijas iegūšanu un izplatīšanu, kā arī sadarbojas ar iesaistītajām dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām.
	(2) Ja Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde un tās meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitas sabiedrības kopīgi iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par atļauju izmantot uz kredītiestādes iekšējiem reitingiem balstīto pieeju šā likuma 35.pantā minētā kredītriska kapitāla prasības aprēķinam vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata to kopā ar visām iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām, uzklausa visu iesaistīto pušu viedokļus un lemj par pieprasītās atļaujas izsniegšanu. Iesniegumā norādāmās informācijas, pievienojamo dokumentu un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši kompetencei sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un visu tam pievienojamo lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas veic visus iespējamos pasākumus, kopīgi ar iesaistītajām uzraudzības institūcijām pieņem pamatotu lēmumu par iesniegumā minētās atļaujas izsniegšanu un nosūta šo lēmumu iesnieguma iesniedzējam. (4) Saņemot šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta to visām iesaistītām dalībvalstu uzraudzības institūcijām. (5) Ja visas iesaistītās uzraudzības institūcijas šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nevar pieņemt kopīgu lēmumu, to pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Sagatavojot šādu pamatotu lēmumu, tajā tiek atspoguļoti pārējo iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļi. Lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam un iesaistītajām uzraudzības institūcijām.				(2) Ja Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde un tās meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitas sabiedrības kopīgi iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par atļauju izmantot uz kredītiestādes iekšējiem reitingiem balstīto pieeju šā likuma 35.pantā minētā kredītriska kapitāla prasības aprēķinam vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata to kopā ar visām iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām, uzklausa visu iesaistīto pušu viedokļus un lemj par pieprasītās atļaujas izsniegšanu. Iesniegumā norādāmās informācijas, pievienojamo dokumentu un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši kompetencei sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un visu tam pievienojamo lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas veic visus iespējamos pasākumus, kopīgi ar iesaistītajām uzraudzības institūcijām pieņem pamatotu lēmumu par iesniegumā minētās atļaujas izsniegšanu un nosūta šo lēmumu iesnieguma iesniedzējam. (4) Saņemot šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta to visām iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām. (5) Ja visas iesaistītās uzraudzības institūcijas šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nevar pieņemt kopīgu lēmumu, to pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Sagatavojot šādu pamatotu lēmumu, tajā tiek atspoguļoti pārējo iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļi. Lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam un iesaistītajām uzraudzības institūcijām.
	(6) Šā panta otrajā un piektajā daļā minētie lēmumi ir noteicoši, un attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijas tos piemēro to meitas sabiedrību uzraudzībai, kurām izsniegta atļauja.	34	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Šā panta otrajā un piektajā daļā minētais lēmums ir saistošs attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.".	Atbalstīts	(6) Š ā panta otrajā un piektajā daļā minētais lēmums ir saistošs attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.
	(7) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kopā ar mātes sabiedrību iesniedz šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās kopīgā lēmuma pieņemšanā ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Ja sešu mēnešu laikā kopīgs lēmums nav pieņemts, noteicošo lēmumu pieņem kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības institūcija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ievēro, veicot attiecīgās kredītiestādes uzraudzību.				(7) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kopā ar mātes sabiedrību iesniedz šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām kopīgā lēmuma pieņemšanā. Ja sešu mēnešu laikā kopīgs lēmums nav pieņemts, noteicošo lēmumu pieņem kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības institūcija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ievēro, veicot attiecīgās kredītiestādes uzraudzību.
	101.^6 pants. (1) Ja tādas konsolidācijas grupas darbībā, kuru konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, rodas ārkārtas situācija, kas var apdraudēt jebkuras dalībvalsts, kurā reģistrētas konsolidācijas grupas komercsabiedrības, finanšu sistēmu, tā, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju attiecīgo dalībvalstu centrālo banku vai citu par monetāro sistēmu atbildīgo kompetento iestādi, kā arī kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības iestādes. (2) Konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, kas jau ir citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa attiecīgajai uzraudzības institūcijai, lai novērstu nepieciešamību konsolidācijas grupā iekļautajām komercsabiedrībām vairākas reizes sniegt vienu un to pašu informāciju. 101.^7 pants. (1) Lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija slēdz sadarbības līgumus ar komercsabiedrību uzraudzības institūcijām, kas iekļautas konsolidācijas grupā, par kuras konsolidēto uzraudzību tā ir atbildīga. Sadarbības līgumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā atbildīgā par konsolidēto uzraudzību var uzņemties papildu funkciju veikšanu, kā arī precizēt lēmumu pieņemšanas un sadarbības procedūras. (2) Tādas Latvijas Republikā reģistrētas un konsolidācijas grupā iekļautas kredītiestādes uzraudzību, kura ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, saskaņā ar savstarpēju vienošanos Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nodot attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šādu vienošanos un tās saturu.				101.^6 pants. (1) Ja tādas konsolidācijas grupas darbībā, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, rodas ārkārtas situācija, kas var apdraudēt jebkuras tās dalībvalsts finanšu sistēmu, kurā reģistrētas konsolidācijas grupas komercsabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju attiecīgo dalībvalstu centrālo banku vai citu par monetāro sistēmu atbildīgo kompetento iestādi, kā arī kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības iestādes. (2) Konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, kas jau ir citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa attiecīgajai uzraudzības institūcijai, lai novērstu nepieciešamību konsolidācijas grupā iekļautajām komercsabiedrībām vairākas reizes sniegt vienu un to pašu informāciju. 101.^7 pants. (1) Lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija slēdz sadarbības līgumus ar komercsabiedrību uzraudzības institūcijām, kas iekļautas konsolidācijas grupā, par kuras konsolidēto uzraudzību tā ir atbildīga. Sadarbības līgumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā atbildīgā par konsolidēto uzraudzību var uzņemties papildu funkciju veikšanu, kā arī precizēt lēmumu pieņemšanas un sadarbības procedūras. (2) Tādas Latvijas Republikā reģistrētas un konsolidācijas grupā iekļautas kredītiestādes uzraudzību, kura ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nodot attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šādu vienošanos un tās saturu.
	101.^8 pants. (1) Sadarbojoties ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar tām apmainās ar jebkādu informāciju, kas ir būtiska vai noderīga konsolidētās uzraudzības veikšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju un pēc pieprasījuma sniedz noderīgu informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Informācija konsolidētās uzraudzības veikšanai tiek uzskatīta par būtisku, ja tā var ietekmēt citas dalībvalsts kredītiestādes vai finanšu iestādes darbības stabilitātes vērtējumu un ietver vismaz informāciju par: 1) galveno konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu grupu struktūru, kā arī konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu uzraudzības institūcijām; 2) informācijas saņemšanas procedūrām no kredītiestādēm, kas veido grupu, un šīs informācijas pārbaudes kārtību; 3) kredītiestādes vai citu grupas komercsabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību;				101.^8 pants. (1) Sadarbojoties ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar tām apmainās ar jebkādu informāciju, kas ir būtiska vai noderīga konsolidētās uzraudzības veikšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju un pēc pieprasījuma sniedz noderīgu informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Informācija tiek uzskatīta par konsolidētās uzraudzības veikšanai būtisku, ja tā var ietekmēt citas dalībvalsts kredītiestādes vai finanšu iestādes darbības stabilitātes vērtējumu un ietver vismaz informāciju par: 1) galveno konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu grupu struktūru, kā arī konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu uzraudzības institūcijām; 2) procedūrām, kas ievērojamas, saņemot informāciju no kredītiestādēm, kuras veido grupu, un šīs informācijas pārbaudes kārtību; 3) kredītiestādes vai citu grupas komercsabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību;
	4) sankcijām un ārkārtas pasākumiem, ko uzraudzības institūcija veic saskaņā ar šo likumu, ieskaitot papildu kapitāla prasību noteikšanu saskaņā ar šā likuma 197.^1 pantu, un jebkādiem ierobežojumiem attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai.	35	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 101.^8 pantā: izteikt pirmās daļa 4.punktu šādā redakcijā: "4) sankcijām un ārkārtas pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu, ieskaitot papildu pašu kapitāla prasību noteikšanu un jebkādiem ierobežojumiem attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai.";	Atbalstīts	4) sankcijām un ārkārtas pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu, ieskaitot papildu pašu kapitāla prasību noteikšanu un jebkādiem ierobežojumiem attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai.
	(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuru jurisdikcijā ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitas sabiedrību nozīmīgumu attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmā. (3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tādas kredītiestādes uzraudzībai, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ir nepieciešama informācija par kapitāla prasību aprēķinam izmantojamām pieejām, to metodoloģiju un ieviešanas kārtību, kura jau var būt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, tā, ja iespējams, pieprasa šādu informāciju no dalībvalsts uzraudzības institūcijas.				(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuru jurisdikcijā ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitas sabiedrību nozīmīgumu attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmā. (3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tādas kredītiestādes uzraudzībai, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ir nepieciešama informācija par kapitāla prasību aprēķinam izmantojamām pieejām, to metodoloģiju un ieviešanas kārtību, kura jau var būt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, tā, ja iespējams, pieprasa šādu informāciju no dalībvalsts uzraudzības institūcijas.
	(4) Pirms citu dalībvalstu uzraudzības funkciju veikšanai svarīgu lēmumu pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām par šādiem jautājumiem: 1) par tādām izmaiņām akcionāru sastāvā un kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešama uzraudzības institūciju atļauja;				(4) Pirms citu dalībvalstu uzraudzības funkciju veikšanai svarīgu lēmumu pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām par šādiem jautājumiem: 1) par tādām izmaiņām akcionāru sastāvā un kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešama uzraudzības institūciju atļauja;
	2) par sankciju noteikšanu un ārkārtas pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno veikt, ieskaitot papildu kapitāla prasību noteikšanu saskaņā ar šā likuma 197.^1 pantu, un jebkādu ierobežojumu ieviešanu attīstītās pieejas izmantošanai operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam. Pirms šajā punktā minēto lēmumu pieņemšanas attiecībā uz kredītiestādēm, kuras ir citu dalībvalstu mātes kredītiestāžu vai citu dalībvalstu mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vienmēr konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, ja šādas konsultācijas varētu apdraudēt lēmuma pieņemšanas efektivitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nekonsultēties ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un nekavējoties paziņot tai pieņemto lēmumu.	36	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izteikt ceturtās daļas 2.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: "2) par sankciju noteikšanu un ārkārtas pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno veikt, ieskaitot papildu pašu kapitāla prasību noteikšanu un jebkādiem ierobežojumiem attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai.".	Atbalstīts	2) par sankciju noteikšanu un ārkārtas pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno veikt, ieskaitot papildu pašu kapitāla prasību noteikšanu un jebkādiem ierobežojumiem attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai. Pirms šajā punktā minēto lēmumu pieņemšanas attiecībā uz kredītiestādēm, kuras ir citu dalībvalstu mātes kredītiestāžu vai citu dalībvalstu mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vienmēr konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad šādas konsultācijas varētu apdraudēt lēmuma pieņemšanas efektivitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nekonsultēties ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un nekavējoties paziņot tai pieņemto lēmumu.
	101.^9 pants. (1) Ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tieši vai ar kredītiestāžu – meitas sabiedrību – starpniecību pieprasa, lai jauktā pārvaldītājsabiedrība un tās citas meitas sabiedrības sniedz informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu – meitas sabiedrību – uzraudzībai. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas sabiedrība, var izmantot arī šā likuma 101.^12 panta pirmajā daļā noteikto pārbaudes kārtību. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir reģistrēta citā dalībvalstī, informācijas pārbaudi uz vietas veic saskaņā ar šā likuma 101.^13 pantā noteikto kārtību. 101.^10 pants. (1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām (izņemot lielos riska darījumus, par kuriem informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegta atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem). (2) Kredītiestāde izveido piemēroto risku vadības un iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādā attiecīgas grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu darījumus ar tās mātes sabiedrību, kas ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un šīs jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības citām meitas sabiedrībām. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt šī panta pirmajā daļā minēto darījumu ierobežojumus, ja šie darījumi apdraud kredītiestādes finansiālo stāvokli.				101.^9 pants. (1) Ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tieši vai ar kredītiestāžu — meitas sabiedrību — starpniecību pieprasa, lai jauktā pārvaldītājsabiedrība un tās citas meitas sabiedrības sniedz informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu — meitas sabiedrību — uzraudzībai. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas sabiedrība, var izmantot arī šā likuma 101.^12 panta pirmajā daļā noteikto pārbaudes kārtību. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir reģistrēta citā dalībvalstī, informācijas pārbaudi uz vietas veic šā likuma 101.^13 pantā noteiktajā kārtībā. 101.^10 pants. (1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām (izņemot lielos riska darījumus, par kuriem informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegta atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem). (2) Kredītiestāde izveido piemērotu risku vadības un iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izstrādā attiecīgas grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu darījumus ar tās mātes sabiedrību, kas ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un šīs jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības citām meitas sabiedrībām. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt šā panta pirmajā daļā minēto darījumu ierobežojumus, ja šie darījumi apdraud kredītiestādes finansiālo stāvokli.
	101.^11 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt kredītiestādēm, finanšu iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām vai komercsabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai ir atbrīvotas no iekļaušanas tajā, informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos ir nepieciešama kredītiestāžu konsolidētās uzraudzības veikšanai. (2) Ja mātes sabiedrība un kāda no tās meitas sabiedrībām – kredītiestādēm – ir reģistrētas Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija apmainās ar šo dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar visu informāciju, kas nepieciešama konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic Latvijas Republikā reģistrētas mātes sabiedrības konsolidētu uzraudzību, tad pēc citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūguma, kura atbildīga par šādas uzraudzības veikšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa no mātes sabiedrības jebkādu informāciju, kas varētu būt nozīmīga konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to par konsolidēto uzraudzību atbildīgajai uzraudzības institūcijai.				101.^11 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt kredītiestādēm, finanšu iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām vai komercsabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai ir atbrīvotas no iekļaušanas tajā, informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos ir nepieciešama kredītiestāžu konsolidētās uzraudzības veikšanai. (2) Ja mātes sabiedrība un kāda no tās meitas sabiedrībām — kredītiestādēm — ir reģistrētas Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija apmainās ar šo dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar visu informāciju, kas nepieciešama konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic Latvijas Republikā reģistrētas mātes sabiedrības konsolidētu uzraudzību, tad pēc citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūguma, kura ir atbildīga par šādas uzraudzības veikšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa no mātes sabiedrības jebkādu informāciju, kas varētu būt nozīmīga konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to par konsolidēto uzraudzību atbildīgajai uzraudzības institūcijai.
	(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apmainīties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar šā panta otrajā daļā minēto informāciju, kas ir saņemta no finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un tādām to meitas sabiedrībām, kas nav kredītiestādes vai ir atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, vai palīguzņēmumiem, un kas ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija iegūst un izmanto šādu informāciju, tas nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga minētos komersantus.	37	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt 101.^11 panta trešajā daļā vārdus "vai palīguzņēmumiem".	Atbalstīts	(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apmainīties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar šā panta otrajā daļā minēto informāciju, kas saņemta no finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un tādām to meitas sabiedrībām, kuras nav kredītiestādes vai ir atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, un kas ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija iegūst un izmanto šādu informāciju, tas nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga minētos komersantus.
	101.^12 pants. (1) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairākas meitas sabiedrības, kas ir apdrošināšanas sabiedrības vai komercsabiedrības, kas sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga licence, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu šādu apdrošināšanas sabiedrību un citu licencēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz jebkādu informāciju, kas var nodrošināt šādu komercsabiedrību darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. (2) Informācija, ko saņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot konsolidēto uzraudzību (īpaši – jebkāda informācija no uzraudzības institūcijām), uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sastāda to finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kuru konsolidācijas grupas līmenī tā uzrauga kredītiestādes, un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai.				101.^12 pants. (1) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairākas meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības vai komercsabiedrības, kas sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga licence, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu šādu apdrošināšanas sabiedrību un citu licencēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz jebkādu informāciju, kas var nodrošināt šādu komercsabiedrību darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību, citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. (2) Informācija, ko saņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot konsolidēto uzraudzību (īpaši – jebkāda informācija no uzraudzības institūcijām), uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sastāda to finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kuru konsolidācijas grupas līmenī tā uzrauga kredītiestādes, un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai.
	101.^13 pants. (1) Ja ir nepieciešams pārbaudīt tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu.				101.^13 pants. (1) Ja ir nepieciešams pārbaudīt tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu.
	(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt iekšējās pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto uzraudzību, vai atļaut veikt šādu iekšējo pārbaudi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija pati neveic iekšējo pārbaudi, tā var piedalīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā pārbaudē.	38	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt 101.^13 panta otrajā daļā vārdu "iekšējā" (attiecīgajā locījumā un skaitlī).	Atbalstīts	(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto uzraudzību, vai atļaut veikt šādu pārbaudi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija pati neveic pārbaudi, tā var piedalīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā pārbaudē.
	101.^14 pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes mātes sabiedrība, neievēro šā likuma prasības vai nesniedz kredītiestādei konsolidētai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības piemērot tai šā likuma 199.pantā minēto soda naudu vai arī aizliegt tai izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību (īpaši – ja finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības atrašanās vieta nesakrīt ar tās vadības atrašanās vietu). 101.^15 pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc kredītiestādes mātes sabiedrības lūguma, vai pēc citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības lūguma, kura ir kredītiestādes meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām un novērtē, vai kredītiestāde ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām prasībām līdzvērtīgai konsolidētai uzraudzībai. (2) Izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība atbilst dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar Eiropas Banku komiteju un ievēro tās vadlīnijas. (3) Ja ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic kredītiestādes, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidēto uzraudzību atbilstoši šā likuma prasībām."				101.^14 pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes mātes sabiedrība, neievēro šā likuma prasības vai nesniedz kredītiestādei konsolidētai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības piemērot tai šā likuma 199.pantā minēto soda naudu vai arī aizliegt tai izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību (īpaši – ja finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības atrašanās vieta nesakrīt ar tās vadības atrašanās vietu). 101.^15 pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc kredītiestādes mātes sabiedrības lūguma, vai pēc citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības lūguma, kura ir kredītiestādes meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām un novērtē, vai kredītiestāde ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām prasībām līdzvērtīgai konsolidētajai uzraudzībai. (2) Izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība atbilst dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar Eiropas Banku komiteju un ievēro tās vadlīnijas. (3) Ja ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, veic atbilstoši šā likuma prasībām."
102.pants. Pastiprinātā uzraudzības kārtība kredītiestādei tiek piemērota šādos gadījumos: 1) kredītiestādes apmaksātā pamatkapitāla un uzkrātā kapitāla vai zaudējumu kopsumma ir mazāka par kredītiestādes apmaksāto pamatkapitālu; 2) bankas kapitāla pietiekamība ir mazāka par 8 procentiem; 3) kredītiestāde pārkāpj kredītiestāžu darbību regulējošās prasības, un kredītiestādes valde regulāri nespēj nodrošināt šo prasību izpildi; 4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā; 5) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju; 6) elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam daudzumam vai iepriekšējo sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, ir mazāka par diviem procentiem. 103.pants. (1) Ja tiek piemērota pastiprinātā uzraudzības kārtība, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir tiesīga veikt šādas darbības: 1) brīdināt kredītiestādi; 2) lūgt Latvijas Banku pārtraukt tās kredītu izsniegšanu kredītiestādei; 3) aizliegt kredītiestādei ieguldīt līdzekļus mazlikvīdos aktīvos; 4) ierobežot noguldījumu pieņemšanu vai aizliegt bankai pieņemt noguldījumus; 5) ierobežot kredītu izsniegšanu vai aizliegt bankai izsniegt kredītus; 6) lūgt Latvijas Banku apturēt kredītiestādes norēķinus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti Latvijas Bankā; 7) aizliegt kredītiestādei veikt norēķinus un bezskaidras naudas maksājumus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs; 8) daļēji vai pilnīgi apturēt citu finanšu pakalpojumu sniegšanu; 9) dot kredītiestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem motivētus rakstveida rīkojumus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu kredītiestādes darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi. 104.pants. Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteikto prasību izpildi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma 119., 123. un 124.pantu. 105.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par zaudējumiem, kuri radušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieka vainas dēļ.	39. Izslēgt 102., 103., 104. un 105.pantu.				40. Izslēgt 102., 103., 104. un 105.pantu.
106.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības veikt kredītiestādes un tās meitas sabiedrības, kas ir finanšu iestāde, darbības pārbaudi. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes un tās meitas sabiedrības, kas ir finanšu iestāde, dokumentāciju, aktīviem un pasīviem, kā arī saņemt no bankas atbildīgajām personām paskaidrojumus un informāciju par komercsabiedrībām, kurās bankai ir ieguldījumi. (5) Latvijas Bankai ir tiesības Latvijas Bankas apstiprinātajos noteikumos un normatīvajos norādījumos paredzētajā kārtībā sniegt šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas bankām, to meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, apdrošinātājiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. (6) Bankām, banku meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, un apdrošinātājiem ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu. Bankām šajā daļā noteiktajā kārtībā ir tiesības savstarpēji apmainīties ar ziņām par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73.panta prasības.	40.  106.pantā: aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus "kas ir finanšu iestāde" ar vārdiem "kas ir iekļauta konsolidācijas grupā"; papildināt piekto un sesto daļu aiz vārdiem "finanšu pakalpojumus" ar vārdiem "krājaizdevu sabiedrībām".				41.  106.pantā: aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus "kas ir finanšu iestāde" ar vārdiem "kas ir iekļauta konsolidācijas grupā"; papildināt piekto un sesto daļu pēc vārdiem "finanšu pakalpojumus" ar vārdiem "krājaizdevu sabiedrībām".
107.^1pants. (1) Dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Pirms pārbaudes uzsākšanas dalībvalsts uzraudzības institūcija laikus rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvim ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Dalībvalsts uzraudzības institūcija iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.	41.  107.^1 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas šai dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju konsolidētās uzraudzības veikšanai."; aizstāt otrajā daļā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts"; izteikt trešo daļu šādā redakcijā:  "(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas šai dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju konsolidētās uzraudzības veikšanai, ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu."				42.  107.^1 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas šai dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju konsolidētās uzraudzības veikšanai."; aizstāt otrajā daļā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts"; izteikt trešo daļu šādā redakcijā:  "(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas šai dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju konsolidētās uzraudzības veikšanai, ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu."
108.^1 pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa dalībvalsts kredītiestādei izbeigt šādas darbības.	42.  108.^1 pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī"; aizstāt pirmajā daļā vārdus "dalībvalsts kredītiestādei" ar vārdiem "šai kredītiestādei";	39	Juridiskais birojs Izteikt grozījumus likumprojekta 42.pantā (attiecībā uz grozījumiem likuma 108.^1.panta pirmajā daļā) šādā redakcijā: “aizstāt pirmajā daļā vārdu “dalībvalstī” ar vārdiem “citā dalībvalstī” un vārdus “dalībvalsts kredītiestādei” — ar vārdiem “šai kredītiestādei”;”	Atbalstīts	43.  108.^1 pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu “dalībvalstī” ar vārdiem “citā dalībvalstī” un vārdus “dalībvalsts kredītiestādei” — ar vārdiem “šai kredītiestādei”;
(2) Ja dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kuras pienākums ir rīkoties tā, lai pārkāpumi tiktu novērsti. Dalībvalsts uzraudzības institūcija informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par veiktajiem pasākumiem.	aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī"; aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts";	40	Juridiskais birojs Izteikt grozījumus likumprojekta 42.pantā (attiecībā uz grozījumiem likuma 108.^1.panta otrās daļas otrajā teikumā) šādā redakcijā: “aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdu “Dalībvalsts” ar vārdiem “Citas dalībvalsts”.	Atbalstīts	aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī"; aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdu “Dalībvalsts” ar vārdiem “Citas dalībvalsts”;
(3) Ja dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. (5) Šā panta noteikumi netraucē dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei izplatīt reklāmu Latvijā par tās sniegtajiem finanšu pakalpojumiem.	aizstāt trešajā un piektajā daļā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī";				aizstāt trešajā un piektajā daļā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī";
	papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:  "(6) Krīzes situācijās, neievērojot šajā pantā minēto procedūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot pasākumus, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu kredītiestādes pakalpojumu saņēmēju intereses, par šādiem pasākumiem informējot attiecīgo dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un Eiropas Komisiju."				papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:  "(6) Krīzes situācijās, neievērojot šajā pantā minēto procedūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot pasākumus, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu kredītiestādes pakalpojumu saņēmēju intereses, par šādiem pasākumiem informējot attiecīgo dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un Eiropas Komisiju."
110.^1pants. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu. (5) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar: 1) dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām; 2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par kredītiestāžu maksājumu pārtraukšanas, maksātnespējas, likvidācijas un kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu uzskaites pārbaužu procedūrām; 3) personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas kredītiestādēs, apdrošinātājos, ieguldījumu brokeru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās un citās finanšu iestādēs; 4) dalībvalsts iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai. (6) Šā panta noteikumi neaizliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar Latvijas Banku, dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana tām nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai.	43.  110.^1 pantā: aizstāt otrajā daļā un piektās daļas 1.punktā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts"; izslēgt piektās daļas 2. un 3.punktā vārdus "Latvijas Republikā vai"; izslēgt sestajā daļā vārdus "Latvijas Banku".				44.  110.^1 pantā: aizstāt otrajā daļā un piektās daļas 1.punktā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts"; izslēgt piektās daļas 2. un 3.punktā vārdus "Latvijas Republikā vai"; izslēgt sestajā daļā vārdus "Latvijas Banku".
112.pants. Kredītiestāde nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, lai nodrošinātu kredītiestādes risku pārvaldīšanu un kredītiestādes aktīvu aizsardzību, vadībai sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu, kredītiestādes politikas un procedūru ievērošanu.	44. Izslēgt 112.pantu.				45. Izslēgt 112.pantu.
129.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā saskaņā ar šā likuma 27.panta 1.- 4.punkta noteikumiem anulē kredītiestādei izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību, ieceļ pilnvarnieku un iesniedz tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu, vienlaikus izvirzot likvidatora kandidatūru. (2) Pēc licences anulēšanas kredītiestādes akcionāru sapulce nav tiesīga lemt par pašlikvidācijas uzsākšanu un likvidatora iecelšanu. (3) Ja tiek anulēta kredītiestādei izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstveidā par to informē Latvijas Banku.	45. Izteikt 129.panta pirmo daļu šādā redakcijā:  "(1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā likuma 27.panta 1., 2., 3., 4. un 8.punktu anulē kredītiestādei izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ieceļ pilnvarnieku un iesniedz tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu, vienlaikus izvirzot likvidatora kandidatūru."	41	Juridiskais birojs Papildināt likumprojekta 45.pantā (likuma 129.panta pirmajā daļā) pēc vārda “licenci” ar vārdu iekavās “(atļauju)”.	Atbalstīts	46. Izteikt 129.panta pirmo daļu šādā redakcijā:  "(1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā likuma 27.panta 1., 2., 3., 4. un 8.punktu anulē kredītiestādei izsniegto licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ieceļ pilnvarnieku un iesniedz tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu, vienlaikus izvirzot likvidatora kandidatūru."
	46. Papildināt likumu ar 131.^1 pantu šādā redakcijā: "131.^1 pants. (1) Par kredītiestādes administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt: 1) fiziska persona, kas saņēmusi valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" izsniegtu sertifikātu; 2) zvērinātu revidentu komercsabiedrība. (2) Ja par administratoru tiek iecelta zvērinātu revidentu komercsabiedrība, tā rakstveidā pilnvaro veikt administratora pienākumus fiziskai personai, kura atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 132.^1 pantā noteiktie ierobežojumi."				47. Papildināt likumu ar 131.^1 pantu šādā redakcijā: "131.^1 pants. (1) Par kredītiestādes administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt: 1) fiziskā persona, kas saņēmusi valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" izsniegtu sertifikātu; 2) zvērinātu revidentu komercsabiedrība. (2) Ja par administratoru tiek iecelta zvērinātu revidentu komercsabiedrība, tā rakstveidā pilnvaro veikt administratora pienākumus fizisko personu, kura atbilst šā panta pirmās daļas prasībām un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 132.^1 pantā noteiktie ierobežojumi."
132.pants. (1) Par likvidatoru nevar iecelt personu: 1) kura atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz likvidējamo kredītiestādi vai ir ar šo likvidējamo kredītiestādi saistīta persona; 2) pret kuru likvidējamai kredītiestādei ir prasījuma tiesība; 3) pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi citā maksātnespējas lietā un šī cita lieta nav izbeigta; 4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret īpašumu, saimnieciskajiem noziegumiem, noziegumiem komercdarbībā, amatnoziegumiem, noziegumiem pret jurisdikciju vai noziegumiem pret pārvaldes kārtību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 5) pret kuru uzsākta kriminālvajāšana vai kura ir krimināllietā aizdomās turētā. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga kontrolēt likvidatora darbību. Šajā nolūkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestāžu uzraudzības funkciju veikšanai.	47.  132.pantā: izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret valsti, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, pārvaldes kārtību vai jurisdikciju vai noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;"; papildināt trešās daļas pirmo teikumu aiz vārda "komisija" ar vārdiem "atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei".				48.  132.pantā: izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret valsti, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, pārvaldes kārtību vai jurisdikciju vai noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;"; papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda "komisija" ar vārdiem "atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei".
	48. Papildināt likumu ar 132.^1 pantu šādā redakcijā:  "132.^1 pants. (1) Par administratoru nevar iecelt personu: 1) kura atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz administrējamo kredītiestādi vai ir saistīta ar šo administrējamo kredītiestādi; 2) pret kuru administrējamai kredītiestādei ir prasījuma tiesība; 3) pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi citā maksātnespējas lietā, un šī cita lieta nav izbeigta; 4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret valsti, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, pārvaldes kārtību vai jurisdikciju vai noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 5) pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana vai kura ir krimināllietā aizdomās turētā. (2) Fiziskā persona vai juridiskās personas pilnvarotā fiziskā persona drīkst vienlaikus pildīt kredītiestādes administratora vai likvidatora pienākumus tikai vienā maksātnespējas un likvidācijas procesā. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestāžu uzraudzības funkciju veikšanai."	42	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 48.pantā (likuma 132.^1. pantā pirmās daļas 1.punktā) vārdus “saistīta ar šo administrējamo kredītiestādi” ar vārdiem “ar šo administrējamo kredītiestādi saistīta persona”.	Atbalstīts	49. Papildināt likumu ar 132.^1 pantu šādā redakcijā:  "132.^1 pants. (1) Par administratoru nevar iecelt personu: 1) kura atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz administrējamo kredītiestādi vai ir ar šo administrējamo kredītiestādi saistīta persona; 2) pret kuru administrējamai kredītiestādei ir prasījuma tiesība; 3) pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi citā maksātnespējas lietā, un šī cita lieta nav izbeigta; 4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret valsti, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, pārvaldes kārtību vai jurisdikciju vai noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 5) pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana vai kura ir krimināllietā aizdomās turētā. (2) Fiziskā persona vai juridiskās personas pilnvarota fiziskā persona drīkst vienlaikus pildīt kredītiestādes administratora vai likvidatora pienākumus tikai vienā maksātnespējas un likvidācijas procesā. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestāžu uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju."
138.pants. (3) Šādā gadījumā par kredītiestādes administratoru ar tiesas nolēmumu apstiprināms likvidators, ja ievērotas šā likuma 131.panta prasības un nav 132.pantā noteikto ierobežojumu.	49. Izteikt 138.panta trešo daļu šādā redakcijā:  "(3) Šādā gadījumā par kredītiestādes administratoru ar tiesas nolēmumu apstiprināms likvidators, ja ievērotas šā likuma 131.^1panta prasības un nav 132.^1pantā noteikto ierobežojumu."				50. Izteikt 138.panta trešo daļu šādā redakcijā:  "(3) Šādā gadījumā par kredītiestādes administratoru ar tiesas nolēmumu apstiprināms likvidators, ja ievērotas šā likuma 131.^1panta prasības un nav 132.^1pantā noteikto ierobežojumu."
146.pants. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija tādā gadījumā, ja tā nav konstatējusi kredītiestādes faktisko maksātnespēju vai tās iestāšanās iespējamību, pieņem motivētu lēmumu par pieteikuma noraidīšanu un to triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstveidā paziņo pieteikuma iesniedzējam, norādot lēmuma motīvus. Maksātnespējas pieteikuma noraidīšana Finanšu un kapitāla tirgus komisijā nav šķērslis tā iesniegšanai tiesā. Tomēr šajā gadījumā kreditoru prasību nodrošināšanai nav piemērojami prasības nodrošinājuma līdzekļi, kas traucē kredītiestādei sniegt finanšu pakalpojumus.	50. Papildināt 146.panta ceturto daļu aiz vārda "iespējamību" ar vārdiem "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņos".				51. Papildināt 146.panta ceturto daļu pēc vārda "iespējamību" ar vārdiem "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņos".
147.pants. (1) Saņēmusi maksātnespējas pieteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija lemj par pastiprinātās uzraudzības kārtības noteikšanu kredītiestādei un pilnvarnieka iecelšanu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā, tā piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību un ieceļ pilnvarnieku. (2) Ja pilnvarnieks ir iecelts šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, jebkuras darbības ar kredītiestādes mantu, kā arī trešo personu mantu, kas atrodas kredītiestādes valdījumā vai turējumā, kredītiestādes pārvaldes institūcijas var veikt vienīgi ar pilnvarnieka rakstveida atļauju. Ja šādas darbības tiek veiktas bez pilnvarnieka rakstveida atļaujas un ja šādu darbību rezultātā nodarīts būtisks kaitējums, vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības. (3) Ja kredītiestādei jebkuru citu iemeslu dēļ pilnvarnieks jau ir iecelts, no maksātnespējas pieteikuma saņemšanas dienas vai no dienas, kad pieņemts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu, pilnvarnieka tiesības paplašinās saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piemērotā pastiprinātās uzraudzības kārtība un komisijas ieceltais pilnvarnieks darbojas līdz dienai, kad tiesa pieņem nolēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu vai kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstveidā informē Latvijas Banku par pilnvarnieka iecelšanu, ja tas izdarīts saskaņā ar šā panta noteikumiem.	51. Izslēgt 147.pantu.				52. Izslēgt 147.pantu.
154.pants. (1) Par administratoru var būt šā likuma 131.panta pirmajā daļā minētās personas. (2) Uz administratoru attiecināmi visi šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi. (3) Ja par administratoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs administratoru maksātnespējas procesā un uz kuru attiecināmas šā likuma 131.panta pirmajā daļā noteiktās prasības un šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar kredītiestādes maksātnespējas procesu.	52.  154.pantā: aizstāt skaitli "131." ar skaitli "131.^1"; aizstāt skaitli "132." ar skaitli "132.^1".				53.  154.pantā: aizstāt skaitli "131." ar skaitli "131.^1"; aizstāt skaitli "132." ar skaitli "132.^1".
177.pants. (2) Sanācijas plānā norādāmi: 1) konkrētie pasākumi, kuri tiks veikti kredītiestādes maksātspējas atjaunošanai; 2) šo pasākumu veikšanas termiņi; 3) nepieciešamie līdzekļi un to iegūšanas avoti; 4) paredzētie kredītiestādes maksātspējas uzlabošanās termiņi un apjoms; 5) termiņi, kad kredītiestāde spēs izpildīt visas likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo norādījumu un noteikumu prasības; 6) kārtība, kādā paredzēts veikt maksājumus kreditoru prasījumu apmierināšanai, un to veikšanas termiņi.	53. Aizstāt 177.panta otrās daļas 5.punktā vārdus "norādījumu un noteikumu" ar vārdiem "noteikumu un rīkojumu".				54. Aizstāt 177.panta otrās daļas 5.punktā vārdus "norādījumu un noteikumu" ar vārdiem "noteikumu un rīkojumu".
	54. Papildināt likumu ar 197.^1 pantu šādā redakcijā: "197.^1 pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka kredītiestāde neievēro šā likuma vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto tiesību aktu, vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde nekavējoties veiktu nepieciešamos pasākumus šādas situācijas novēršanai. (2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga īstenot vienu vai vairākus šādus pasākumus: 1) brīdināt kredītiestādi; 2) noteikt ierobežojumus kredītiestādes darbībai; 3) daļēji vai pilnīgi apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu; 4) dot kredītiestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem pamatotus rakstveida rīkojumus, kas nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu kredītiestādes darbību, kura apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju; 5) uzlikt kredītiestādei par pienākumu mazināt risku, kas saistīts ar tās darījumiem, pakalpojumiem un sistēmām; 6) lūgt Latvijas Banku pārtraukt tās kredītu izsniegšanu kredītiestādei; 7) uzlikt šajā likumā paredzētas soda naudas. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi."				55. Papildināt likumu ar 197.^1 pantu šādā redakcijā: "197.^1 pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka kredītiestāde neievēro šā likuma vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto tiesību aktu, vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus šādas situācijas novēršanai. (2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga īstenot vienu vai vairākus šādus pasākumus: 1) brīdināt kredītiestādi; 2) noteikt ierobežojumus kredītiestādes darbībai; 3) daļēji vai pilnīgi apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu; 4) dot kredītiestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem pamatotus rakstveida rīkojumus, kas nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu kredītiestādes darbību, kura apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju; 5) uzlikt kredītiestādei par pienākumu mazināt risku, kas saistīts ar tās darījumiem, pakalpojumiem un sistēmām; 6) lūgt Latvijas Banku pārtraukt tās kredītu izsniegšanu kredītiestādei; 7) uzlikt šajā likumā paredzētas soda naudas. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi."
199.pants. Par citām darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai no tā izrietošo normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdot o normatīvo aktu prasības: 1)  juridiskajai personai Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka uzliek soda naudu līdz 5000 latiem; 2) fiziskā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.	55. Aizstāt 199.pantā skaitli "5000" ar skaitli "100000".				56. Aizstāt 199.pantā skaitli "5000" ar skaitli "100 000".
209.pants. (1) Šīs nodaļas normas piemērojamas: 1) Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir izveidotas filiāles citā dalībvalstī; 2) dalībvalstīs reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir filiāles Latvijas Republikā; 3) ārvalstu kredītiestādēm, kurām vismaz viena filiāle atrodas Latvijas Republikā un viena – citā dalībvalstī; 4) Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir kreditori citā dalībvalstī. (2) Citas reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju regulējošās normas piemērojamas tādā apjomā, ciktāl tās nav pretrunā ar šīs nodaļas normām.	56. Aizstāt 209.pantā vārdu "dalībvalstīs" ar vārdiem "citās dalībvalstīs".				57. Aizstāt 209.pantā vārdu "dalībvalstīs" ar vārdiem "citās dalībvalstīs".
211.pants. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina no dalībvalstu kompetentām institūcijām saņemto ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto paziņojumu publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā.	57. Aizstāt 211.panta otrajā daļā vārdu "dalībvalstu" ar vārdiem "citu dalībvalstu".				58. Aizstāt 211.panta otrajā daļā vārdu "dalībvalstu" ar vārdiem "citu dalībvalstu".
213.pants. (4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību attiecībā uz tādas kredītiestādes, kuras vadības vieta atrodas ārpus dalībvalsts, filiāli, kas atrodas Latvijas Republikā, tā nekavējoties pirms pastiprinātās uzraudzības kārtības piemērošanas informē to dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās kredītiestāde atvērusi filiāles.	58. Izslēgt 213.panta ceturto daļu.				59. Izslēgt 213.panta ceturto daļu.
220.pants. (1) Dalībvalsts kompetento institūciju iecelta likvidatora vai administratora, vai citas likumā pilnvarotas personas pilnvaras apliecina šo institūciju lēmuma oriģināla apliecināta kopija vai cits apliecinājums, kas atbilst attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Kompetentām institūcijām ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā.	59.  220.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts";	43	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 59.pantā (grozījumus likuma 220.panta pirmajā daļā) šādā redakcijā: “aizstāt pirmajā daļā vārdu “Dalībvalsts” ar vārdiem “Citas dalībvalsts”.	Atbalstīts	60.  220.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu “Dalībvalsts” ar vārdiem “Citas dalībvalsts";
(2) Dalībvalsts ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības Latvijas Republikā īstenot pilnvaras, kuras tā drīkst īstenot attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Administratoram vai likvidatoram, vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības iecelt (pilnvarot) personas, kuras palīdz šim administratoram vai likvidatoram, vai citai personai vai pārstāv to reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā.	aizstāt otrajā daļā vārdus "dalībvalsts ieceltam" ar vārdiem "citas dalībvalsts ieceltam";				aizstāt otrajā daļā vārdus "dalībvalsts ieceltam" ar vārdiem "citas dalībvalsts ieceltam";
(3) Dalībvalsts iecelts administrators vai likvidators, vai cita likumā pilnvarota persona, īstenojot savas pilnvaras Latvijas Republikā, ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, īpaši attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar aktīvu realizāciju un informācijas sniegšanu darbiniekiem.	aizstāt trešajā daļā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts".	44	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 59.pantā (grozījumus likuma 220.panta trešajā daļā) šādā redakcijā: “aizstāt trešajā daļā vārdu “Dalībvalsts” ar vārdiem “Citas dalībvalsts”.	Atbalstīts	aizstāt trešajā daļā vārdu “Dalībvalsts” ar vārdiem “Citas dalībvalsts ".
Pārejas noteikumi	60. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29.punktu šādā redakcijā: "17. Likuma 34.^1, 35., 35.^1, 35.^2, 36.^2, 36.^3, 36.^4, 43., 45.^1, 50.^8, 50.^9, 101.^3, 101.^4, 101.^5, 101.^6, 101.^7, 101.^8, 101.^9, 101.^10, 101.^11, 101.^12, 101.^13, 101.^14 un 101.^15 pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. 18. Uz iekšējiem reitingiem balstīto attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam kredītiestādes piemēro ar 2008.gada 1.janvāri. 19. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds ar šā likuma pārejas noteikumu 21., 22. un 23.punktā norādītajām summām. 20. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds ar šā likuma pārejas noteikumu 22. un 23.punktā norādītajām summām. 21. No 2007.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu kapitāla, kura aprēķināšanas kārtību kapitāla pietiekamībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi līdz 2006.gada 31.decembrim. 22. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no minimālā pašu kapitāla, kura aprēķināšanas kārtību kapitāla pietiekamībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi līdz 2006.gada 31.decembrim. 23. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kura aprēķināšanas kārtību kapitāla pietiekamībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi līdz 2006.gada 31.decembrim. 24. Šā likuma pārejas noteikumu 19., 20., 21., 22. un 23.punkta prasību izpildei kredītiestāžu darbību raksturojošos rādītājus rēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 50.^8 un 50.^9 pantu. 25. Līdz 2007.gada 31.decembrim kredītiestāde šā likuma 35.pantā noteikto kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju var sagatavot, piemērojot kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi līdz 2006.gada 31.decembrim. 26. Ja kredītiestāde izmanto šā likuma pārejas noteikumu 25.punktā minēto iespēju, kredītiestāde līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 35.pantā noteikto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var sagatavot, piemērojot kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi līdz 2006.gada 31.decembrim. 27. Ja kredītiestāde izmanto šā likuma pārejas noteikumu 25.punktā minēto iespēju, kredītiestādei nav jāievēro šā likuma 36.^2, 36.^3 un 36.^4 panta prasības un tai nepiemēro šā likuma 101.^3panta prasības līdz 2007.gada 31.decembrim. 28. Izmantojot šā likuma pārejas noteikumu 25.punktā minēto iespēju, kredītiestāde šā likuma 35.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kas noteikta kā riska darījumu, kuriem tiek rēķināta kredītriska kapitāla prasība saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 25.punktu, vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu. 29. Ja riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 25.punktu, kredītiestādes lielo riska darījumu un ar kredītiestādi saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina saskaņā ar riska darījumu ierobežošanas kārtību, kura ir spēkā 2006.gada 31.decembrī."	45	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt pārejas noteikumu 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29.punktu šādā redakcijā: "17. Uz iekšējiem reitingiem balstīto attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam kredītiestādes piemēro ar 2008. gada 1.janvāri. 18. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 20., 21. un 22.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām. 19. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 21. un 22.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām. 20. Līdz 2007.gada 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 21. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 22. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 23. Šā likuma pārejas noteikumu 18., 19., 20., 21. un 22.punkta prasību izpildei kredītiestāžu darbību raksturojošos rādītājus rēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 50.^8 un 50.^9 pantu. 24. Līdz 2007.gada 31.decembrim kredītiestāde šā likuma 35.pantā noteikto kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju var sagatavot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtībā. 25. Ja kredītiestāde izmanto šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, tā līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 35.pantā noteikto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var sagatavot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtībā. 26. Ja kredītiestāde izmanto šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, tai nepiemēro šā likuma 36.^2, 36.^3, 36.^4 un 101.^3 panta prasības līdz 2007.gada 31.decembrim. 27. Izmantojot šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, kredītiestāde šā likuma 35.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kas noteikta kā tādu riska darījumu, vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu, kuriem tiek rēķināta kredītriska kapitāla prasība saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 24.punktu. 28. Ja riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 24.punktu, kredītiestādes lielo riska darījumu un ar kredītiestādi saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina kārtībā, kādu noteica Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms šo grozījumu spēkā stāšanās. 29. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 131.^1 pantu attiecībā uz prasību par valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" izsniegta sertifikāta nepieciešamību kredītiestādes administratora pienākumu veikšanai nav piemērojami tam kredītiestādes administratoram, kurš savu darbību kā kredītiestādes administrators ir uzsācis pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.”	Atbalstīts	61. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 30.punktu šādā redakcijā: „17. Uz iekšējiem reitingiem balstīto attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam kredītiestādes piemēro ar 2008. gada 1.janvāri. 18. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 20., 21. un 22.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām. 19. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 21. un 22.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām. 20. Līdz 2007.gada 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 21. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 22. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. 23. Šā likuma pārejas noteikumu 18., 19., 20., 21. un 22.punkta prasību izpildei kredītiestāžu darbību raksturojošos rādītājus rēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 50.^8 un 50.^9 pantu. 24. Līdz 2007.gada 31.decembrim kredītiestāde šā likuma 35.pantā noteikto kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju var sagatavot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtībā. 25. Ja kredītiestāde izmanto šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, tā līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 35.pantā noteikto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var sagatavot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtībā. 26. Ja kredītiestāde izmanto šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, tai nepiemēro šā likuma 36.^2, 36.^3, 36.^4 un 101.^3 panta prasības līdz 2007.gada 31.decembrim. 27. Izmantojot šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, kredītiestāde šā likuma 35.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kas noteikta kā tādu riska darījumu, vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu, kuriem tiek rēķināta kredītriska kapitāla prasība saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 24.punktu. 28. Ja riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 24.punktu, kredītiestādes lielo riska darījumu un ar kredītiestādi saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina kārtībā, kādu noteica Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms šo grozījumu spēkā stāšanās. 29. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 131.^1 pantu attiecībā uz prasību par valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" izsniegta sertifikāta nepieciešamību kredītiestādes administratora pienākumu veikšanai nav piemērojami tam kredītiestādes administratoram, kurš savu darbību kā kredītiestādes administrators ir uzsācis pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.
		46 47	Finanšu ministrs O.Spurdziņš Papildināt likumprojekta 60.pantā minētos pārejas noteikumus ar 30.punktu šādā redakcijā: “30. Kredītiestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par juridisko personu - Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontiem, kas atvērti un nav slēgti pirms šā likuma 74^3.panta spēkā stāšanās dienas.” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar 30.punktu šādā redakcijā: “30. Šā likuma 74.^3 pants stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā. Kredītiestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontiem, kas atvērti un nav slēgti pirms šā likuma 74.^3 panta spēkā stāšanās dienas.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.47 Atbalstīts	30. Šā likuma 74.^3 pants stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā. Kredītiestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontiem, kas atvērti un nav slēgti pirms šā likuma 74.^3 panta spēkā stāšanās dienas.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1977.gada 19.decembra direktīvas 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta direktīvas 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvas 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju; 5) Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem; 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldīju mu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK; 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 9.marta direktīvas 2005/1/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru.	61. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:  "8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu."	48	Juridiskais birojs Papildināt 61.pantā (Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām) 9.punktā pēc vārda “veikšanu” ar vārdiem “(pārstrādāta versija)”.	Atbalstīts	62. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:  "8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija)."